5. Paṇihitaacchavaggavaṇṇanā(「放置与刺穿品」的解释)
5. Paṇihitaacchavaggavaṇṇanā
41第五品第一经中,“譬如”(seyyathāpi)是表譬喻的介词。在此,世尊有时以譬喻围绕义理而开示,如《布经》(Vatthasutta,中部1.70等);又如《波利质多罗树譬喻经》(Pāricchattakopamasutta,增支部7.69)、《火堆譬喻经》(Aggikkhandhopamasutta,增支部7.72)等。有时以义理围绕譬喻而开示,如《盐酸经》(Loṇambilasutta,增支部3.101);又如《金匠经》、《太阳譬喻经》(Suvaṇṇakārasutta, Sūriyopamasutta,增支部7.66)等。然而,在此稻芒譬喻中,世尊以譬喻围绕义理而开示,故说:“诸比丘,譬如……”等。其中,“稻芒”(sālisūka)指稻谷的芒。“大麦芒”(yavasūka)亦同此理。“或”(vā)字表选择义。“邪向放置”(micchāpaṇihita)指错误地放置。意思是:未将其尖端朝上,以使其能刺穿的方式放置。“将刺破”(bhecchati)指将刺破、割破皮肤。“以邪向放置之心”(micchāpaṇihitena cittena)即以错误方式放置的心。这是针对依轮回而生起的心而说。“无明”(avijja)指于八处无知、浓厚坚重的大无明。“将生起明”(vijjaṃ uppādessati),此处“明”指阿罗汉道智。“涅槃”(nibbāna),因从渴爱的贪求中出离,故如此称彼不死之境。“将作证”(sacchikarissati)指将亲自体证。
41. Pañcamassa paṭhame seyyathāpīti opammatthe nipāto. Tatra bhagavā katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti vatthasutte (ma. ni. 1.70 ādayo) viya, pāricchattakopama- (a. ni. 7.69) aggikkhandhopamādisuttesu (a. ni. 7.72) viya ca, katthaci upamāya atthaṃ parivāretvā dasseti loṇambilasutte (a. ni. 3.101) viya, suvaṇṇakārasuttasūriyopamādisuttesu (a. ni. 7.66) viya ca. Imasmiṃ pana sālisūkopame upamāya atthaṃ parivāretvā dassento seyyathāpi, bhikkhavetiādimāha. Tattha sālisūkanti sāliphalassa sūkaṃ. Yavasūkepi eseva nayo. Vā-saddo vikappattho. Micchāpaṇihitanti micchāṭhapitaṃ. Yathā vijjhituṃ sakkoti, na evaṃ uddhaggaṃ katvā ṭhapitanti attho. Bhecchatīti bhindissati, chaviṃ chindissatīti attho. Micchāpaṇihitena cittenāti micchāṭhapitena cittena. Vaṭṭavasena uppannacittaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Avijjanti aṭṭhasu ṭhānesu aññāṇabhūtaṃ ghanabahalaṃ mahāavijjaṃ. Vijjaṃ uppādessatīti ettha vijjanti arahattamaggañāṇaṃ. Nibbānanti taṇhāvānato nikkhantabhāvena evaṃ vuttaṃ amataṃ. Sacchikarissatīti paccakkhaṃ karissati.
42第二经中,“正向放置”指如能刺破那样,将尖端朝上妥善放置。“被踩踏”此处虽以脚踩方为“被踩踏”,以手按压亦算,但依惯用语仍说为“被踩踏”。这是圣者的通称。然则,为何不取其他如皂荚刺、摩达那刺等粗大之刺,而独取这些细小脆弱的稻芒、大麦芒呢?这是为了阐明:即使极微细的善业,若能正向安立,亦能导向出离轮回。正如无论细弱的稻芒或麦芒,抑或粗大的皂荚刺、摩达那刺等,其中任何若被错误放置,则不能刺破手或脚,或令其出血;若正确放置,则能刺破。同样,无论微细的善业,如仅施一握草,或广大的善业,如毘罗摩大施等,若为希求轮回成就、依止轮回而错误放置,则只能带来轮回果报,不能导向出离。若以“愿我此布施成为漏尽之助缘”如是希求出离而正确放置,则必能带来阿罗汉果、辟支菩提智,乃至一切知智。正如所说:
42. Dutiye sammāpaṇihitanti yathā bhindituṃ sakkoti, evaṃ uddhaggaṃ katvā suṭṭhu ṭhapitaṃ. Akkantanti ettha pādeneva akkantaṃ nāma hoti, hatthena uppīḷitaṃ. Ruḷhisaddavasena pana akkantanteva vuttaṃ. Ayañhettha ariyavohāro. Kasmā pana aññe sepaṇṇikaṇṭakamadanakaṇṭakādayo mahante aggahetvā sukhumaṃ dubbalaṃ sālisūkayavasūkameva gahitanti? Appamattakassāpi kusalakammassa vivaṭṭāya samatthabhāvadassanatthaṃ. Yathā hi sukhumaṃ dubbalaṃ sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā hotu, mahantamahantā sepaṇṇikaṇṭakamadanakaṇṭakādayo vā, etesu yaṃkiñci micchā ṭhapitaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindituṃ lohitaṃ vā uppādetuṃ na sakkoti, sammā ṭhapitaṃ pana sakkoti, evameva appamattakaṃ tiṇamuṭṭhi mattadānakusalaṃ vā hotu, mahantaṃ velāmadānādikusalaṃ vā, sace vaṭṭasampattiṃ patthetvā vaṭṭasannissitavasena micchā ṭhapitaṃ hoti, vaṭṭameva āharituṃ sakkoti, no vivaṭṭaṃ. ‘‘Idaṃ me dānaṃ āsavakkhayāvahaṃ hotū’’ti evaṃ pana vivaṭṭaṃ patthentena vivaṭṭavasena sammā ṭhapitaṃ arahattampi paccekabodhiñāṇampi sabbaññutañāṇampi dātuṃ sakkotiyeva. Vuttañhetaṃ –
无碍解、诸解脱,以及声闻波罗蜜;
辟支菩提与佛地,这一切皆可由此获得。
‘‘Paṭisambhidā vimokkhā ca, yā ca sāvakapāramī; Paccekabodhi buddhabhūmi, sabbametena labbhatī’’ti. (khu. pā. 8.15);
此两篇经文,讲述了流转与还灭之理。
Imasmiṃ suttadvaye ca vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
43第三经中,“心败坏者”(paduṭṭhacitta)指因嗔恚而败坏之心。“以心察知心”(cetasā cetoparicca)指以自己的心审察他人之心。“如所带来而抛入者”(yathābhataṃ nikkhitta)指如同被带来时那般,随即被抛入。“如是于地狱”(evaṃ niraye)应说为“如是即住于地狱”。“恶趣”(apāya)等词皆是地狱的同义词。地狱因远离了名为“铁”的乐(ayasaṅkhātā sukhā),故称“恶趣”;因是苦的归趣与依处,故称“恶道”;造恶者于此无力而堕,故称“堕处”;因无滋味,故称“地狱”。
43. Tatiye paduṭṭhacittanti dosena paduṭṭhacittaṃ. Cetasā cetopariccāti attano cittena tassa cittaṃ paricchinditvā. Yathābhataṃ nikkhittoti yathā āharitvā ṭhapito. Evaṃ nirayeti evaṃ niraye ṭhitoyevāti vattabbo. Apāyantiādi sabbaṃ nirayavevacanameva. Nirayo hi ayasaṅkhātā sukhā apetoti apāyo, dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati, dukkaṭakārino ettha vivasā nipatantīti vinipāto, nirassādatthena nirayo.
44第四经中,“明净”(pasanna)指依信之净信而明净。“善趣”(sugati)指乐的归趣。“天界”(saggaṃ lokaṃ)指因色等成就而极殊胜的世界。
44. Catutthe pasannanti saddhāpasādena pasannaṃ. Sugatinti sukhassa gatiṃ. Saggaṃ lokanti rūpādisampattīhi suṭṭhu aggaṃ lokaṃ.
45第五经中,“水湖”(udakarahada)即水潭。“浊”(āvila)指不清澈。“搅动”(luḷita)指动荡不宁。“成泥”(kalalībhūta)指成为泥泞。在“螺贝”(sippisambuka)等词中,螺与贝合称“螺贝”。瓦砾与陶片合称“瓦砾陶片”。鱼群聚处称为“鱼群”。“行走者与站立者”(carantampi tiṭṭhantampi)中,瓦砾陶片只是站立,其余则或行或立。然而,如同牛群中虽有站有卧者,若多数在行走,便总说“这些牛在行走”;同样的道理,若以站立的瓦砾陶片为主,其余二者也可说为“站立”;若以行走的二者为主,瓦砾陶片也可说为“行走”。
45. Pañcame udakarahadoti udakadaho. Āviloti avippasanno. Luḷitoti aparisaṇṭhito. Kalalībhūtoti kaddamībhūto. Sippisambukantiādīsu sippiyo ca sambukā ca sippisambukaṃ. Sakkharā ca kaṭhalāni ca sakkharakaṭhalaṃ. Macchānaṃ gumbaṃ ghaṭāti macchagumbaṃ. Carantampi tiṭṭhantampīti ettha sakkharakaṭhalaṃ tiṭṭhatiyeva, itarāni carantipi tiṭṭhantipi. Yathā pana antarantarā ṭhitāsupi nisinnāsupi nipajjamānāsupi ‘‘etā gāviyo carantī’’ti carantiyo upādāya itarāpi ‘‘carantī’’ti vuccanti, evaṃ tiṭṭhantameva sakkharakaṭhalaṃ upādāya itarampi dvayaṃ ‘‘tiṭṭhanta’’nti vuttaṃ, itaraṃ dvayaṃ carantaṃ upādāya sakkharakaṭhalampi ‘‘caranta’’nti vuttaṃ.
「浊」(āvilena),即被五盖所覆蔽。「自利」(attattha)等语中:自己的现法利益,兼含世间与出世间的利益,称为「自利」;属于自身来世的世间与出世间利益,称为「他利」。由于此利益是「他处之利」(parattha attha),故称「他利」(parattho)。这两种合在一处,即名「俱利」(ubhayattha)。另有一说:自分现世及后世的世间与出世间利益,是「自利」;他人相同的利益,是「他利」;此二并摄的利益,是「俱利」。「超越人法」(uttariṃ manussadhammā),即超出十善业道所摄的人法。此十种法,即便没有其他引导者,于教法末世,那些心生紧迫之人也会自行受持,故称为「人法」(manussadhamma)。超出此上的,当知即是禅那、观、道与果。「足以称为圣者的智见殊胜」(alamariyañāṇadassanavisesa),意即适合圣者、或能证得圣位的那种名为智见的殊胜。智(ñāṇa),因了知作用而称「智」,因见……
Āvilenāti pañcahi nīvaraṇehi pariyonaddhena. Attatthaṃ vātiādīsu attano diṭṭhadhammiko lokiyalokuttaramissako attho attattho nāma. Attanova samparāye lokiyalokuttaramissako attho parattho nāma hoti. So hi parattha atthoti parattho. Tadubhayaṃ ubhayattho nāma. Apica attano diṭṭhadhammikasamparāyikopi lokiyalokuttaro attho attattho nāma, parassa tādisova attho parattho nāma, tadubhayampi ubhayattho nāma. Uttariṃ vā manussadhammāti dasakusalakammapathasaṅkhātā manussadhammā uttariṃ. Ayañhi dasavidho dhammo vināpi aññaṃ samādāpakaṃ satthantarakappāvasāne jātasaṃvegehi manussehi sayameva samādinnattā manussadhammoti vuccati, tato uttariṃ pana jhānavipassanāmaggaphalāni veditabbāni. Alamariyañāṇadassanavisesanti ariyānaṃ yuttaṃ, ariyabhāvaṃ vā kātuṃ samatthaṃ ñāṇadassanasaṅkhātaṃ visesaṃ. Ñāṇameva hi jānanaṭṭhena ñāṇaṃ, dassanaṭṭhena dassananti veditabbaṃ, dibbacakkhuñāṇavipassanāñāṇamaggañāṇaphalañāṇapaccavekkhaṇañāṇānametaṃ adhivacanaṃ.
4646. 第六经中,「清澈」(accha),意即不稠密,亦可解为清净。「极清净」(vippasanna),即全然的清净。「无浊」(anāvila),即不浑浊,意思是清净(parisuddha),指远离了泡沫、水泡、螺壳、苔藓、水萍等。「以无浊之心」,即指脱离五盖之心。其余解释与第四经所说相同。此二经亦在讲说流转与还灭(vaṭṭavivaṭṭa)。
46. Chaṭṭhe acchoti abahalo, pasannotipi vaṭṭati. Vippasannoti suṭṭhu pasanno. Anāviloti na āvilo, parisuddhoti attho, pheṇapubbuḷasaṅkhasevālapaṇakavirahitoti vuttaṃ hoti. Anāvilenāti pañcanīvaraṇavimuttena. Sesaṃ catutthe vuttanayameva. Imasmimpi suttadvaye vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ.
4747. 第七经中,「树木丛生」(rukkhajātānaṃ)在语法上属格而表主格之义,意为「树丛」,是对树木的称呼。「所谓那个」(yadidaṃ)仅是不变词。「以柔软」(mudutāya),即因柔软的特性。有些树以色泽为上,有些以芳香为上,有些以味道为上,有些以坚硬为上;而Phandana树则以柔软与适业(kammaññatā)为最上、最胜。「诸比丘,修习、多修习之心」一句,是指依止与观反复修习而成之心。后来,住在古伦达卡寺的普萨米塔长老说:「贤友,绝对柔软又适业的心,正是作为神通基础的第四禅那心。」
47. Sattame rukkhajātānanti paccatte sāmivacanaṃ, rukkhajātānīti attho. Rukkhānametaṃ adhivacanaṃ. Yadidanti nipātamattaṃ. Mudutāyāti mudubhāvena. Koci hi rukkho vaṇṇena aggo hoti, koci gandhena, koci rasena, koci thaddhatāya. Phandano pana mudutāya ceva kammaññatāya ca aggo seṭṭhoti dasseti. Cittaṃ, bhikkhave, bhāvitaṃ bahulīkatanti ettha samathavipassanāvasena bhāvitañceva punappunakatañca cittaṃ adhippetaṃ. Kurundakavāsi phussamittatthero panāha – ‘‘ekantaṃ mudu ceva kammaniyañca cittaṃ nāma abhiññāpādakacatutthajjhānacittameva, āvuso’’ti.
48第八经中,「像这样快速转变」意思是像这样快速生起又快速息灭。「又」是表达极量程度的不变词,意为「极其、非常不容易」。「此」只是个不变词。「心」:有些论师最初说是「有分心」,但驳斥此说后指出:这里的心指任何一种心,乃至眼识也包括在内。关于这个义理,弥兰陀王曾问说法者那先尊者:「尊者那先,在一弹指刹那间转起的那些心行,如果它们具有形体,会有多大的堆积量呢?」那先尊者回答:「大王,百车稻谷、半车稻谷、七袋稻谷和两桶稻谷,都还赶不上一弹指刹那间转起的心数,连零头、连分毫都赶不上。」既然如此,为何正自觉者又说「连譬喻也不容易作」呢?就像有时在拒绝作譬喻之后,为了显示劫的久远,还是用了一由旬高的山或一由旬芥子满城的譬喻;为了显示地狱的苦,用了三百矛刺的譬喻;为了显示天界的快乐,用了转轮王成就的譬喻。那么,这里是否也能作喻呢?在那些情形中,是因为
48. Aṭṭhame evaṃ lahuparivattanti evaṃ lahuṃ uppajjitvā lahuṃ nirujjhanakaṃ. Yāvañcāti adhimattapamāṇatthe nipāto, ativiya na sukarāti attho. Idanti nipātamattaṃ. Cittanti ekacce tāva ācariyā ‘‘bhavaṅgacitta’’nti vadanti, taṃ pana paṭikkhipitvā ‘‘idha cittanti yaṃkiñci antamaso cakkhuviññāṇampi adhippetamevā’’ti vuttaṃ. Imasmiṃ panatthe milindarājā dhammakathikaṃ nāgasenattheraṃ pucchi, ‘‘bhante nāgasena, ekasmiṃ accharākkhaṇe pavattitacittasaṅkhārā sace rūpino assu, kīva mahārāsi bhaveyyā’’ti? ‘‘Vāhasatānaṃ kho, mahārāja, vīhīnaṃ aḍḍhacūḷañca vāhā vīhisattambaṇāni dve ca tumbā ekaccharākkhaṇe pavattitassa cittassa saṅkhampi na upenti, kalampi na upenti, kalabhāgampi na upentī’’ti (mi. pa. 4.1.2). Atha kasmā sammāsambuddhena ‘‘upamāpi na sukarā’’ti vuttaṃ? Yatheva hi upamaṃ paṭikkhipitvāpi kappadīghabhāvassa yojanikapabbatena yojanikasāsapapuṇṇanagarena, nirayadukkhassa sattisatāhatopamena, saggasukhassa ca cakkavattisampattiyā upamā katā, evamidhāpi kātabbāti? Tattha ‘‘sakkā pana, bhante, upamā kātu’’nti evaṃ pucchāvasena upamā katā, imasmiṃ sutte pucchāya abhāvena na katā. Idañhi suttaṃ dhammadesanāpariyosāne vuttaṃ. Iti imasmiṃ sutte cittarāsi nāma kathitoti.
49第九经中,「光辉」意为洁白、极清净。「心」指有分心。难道心有色吗?并非如此。凡事物无论有色与否,只要它清净,便被称为「光辉」。这有分心也因无烦恼而清净,故称为「光辉」。而「那个」即指那有分心。「由客来的」指并非与它同时生起,而是在速行刹那才生起的那些。「由诸染污」指贪等烦恼;有分心因被这些烦恼所染污,所以被称为「染污」。怎么理解呢?就像持戒、威仪具足的父母,或者老师、亲教师,因为他们的儿子、学童、同住比丘破戒、行为恶劣、威仪不整,人们便说:「他们不呵责、不教导、不教诫、不训导自己的儿子或弟子同住者。」于是这些父母师长便得到了恶名声与讥嫌。应当这样来理解这个比喻:把具足威仪的父母、老师、亲教师看作「有分心」;正如由于儿子等人的缘故,他们遭到讥嫌,在速行刹那中,带着染着、瞋害、愚痴性质的贪相应等心,依客来烦恼而生起,便使本性清净的有分心被称为「染污」。
49. Navame pabhassaranti paṇḍaraṃ parisuddhaṃ. Cittanti bhavaṅgacittaṃ. Kiṃ pana cittassa vaṇṇo nāma atthīti? Natthi. Nīlādīnañhi aññataravaṇṇaṃ vā hotu avaṇṇaṃ vā yaṃkiñci parisuddhatāya ‘‘pabhassara’’nti vuccati. Idampi nirupakkilesatāya parisuddhanti pabhassaraṃ. Tañca khoti taṃ bhavaṅgacittaṃ. Āgantukehīti asahajātehi pacchā javanakkhaṇe uppajjanakehi. Upakkilesehīti rāgādīhi upakkiliṭṭhattā upakkiliṭṭhaṃ nāmāti vuccati. Kathaṃ? Yathā hi sīlavantā ācārasampannā mātāpitaro vā ācariyupajjhāyā vā dussīlānaṃ durācārānaṃ avattasampannānaṃ puttānañceva antevāsikasaddhivihārikānañca vasena ‘‘attano putte vā antevāsikasaddhivihārike vā na tajjenti na sikkhāpenti na ovadanti nānusāsantī’’ti avaṇṇaṃ akittiṃ labhanti, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Ācārasampannā mātāpitaro viya ca ācariyupajjhāyā viya ca bhavaṅgacittaṃ daṭṭhabbaṃ, puttādīnaṃ vasena tesaṃ akittilābho viya javanakkhaṇe rajjanadussanamuyhanasabhāvānaṃ lobhasahagatādīnaṃ cittānaṃ vasena uppannehi āgantukehi upakkilesehi pakatiparisuddhampi bhavaṅgacittaṃ upakkiliṭṭhaṃ nāma hotīti.
50第十经中,这里的「心」也还是指有分心。「解脱」指在速行刹那,心不染着、不瞋恚、不愚痴,依三因智相应等善法而生起,这便从客来烦恼中解脱了。此处道理也是如此:如同持戒、威仪具足的父母或师长,因他们的儿子、弟子等持戒端严、行为良善,便得到「这些真是善美,正是他们自己的儿子辈在教导、教诫、训导」这样的称誉、名声;依速行刹那中生起的善心,此有分心便被称为「从客来烦恼中解脱」。
50. Dasamepi bhavaṅgacittameva cittaṃ. Vippamuttanti javanakkhaṇe arajjamānaṃ adussamānaṃ amuyhamānaṃ tihetukañāṇasampayuttādikusalavasena uppajjamānaṃ āgantukehi upakkilesehi vippamuttaṃ nāma hoti. Idhāpi yathā sīlavantānaṃ ācārasampannānaṃ puttādīnaṃ vasena mātādayo ‘‘sobhanā eteyeva attano puttakādayo sikkhāpenti ovadanti anusāsantī’’ti vaṇṇakittilābhino honti, evaṃ javanakkhaṇe uppannakusalacittavasena idaṃ bhavaṅgacittaṃ āgantukehi upakkilesehi vippamuttanti vuccatīti.