第二品:舍弃诸盖品的注释
2. Nīvaraṇappahānavaggavaṇṇanā
11在第二组经文的第一个段落中,“即使一法”里的“法”,应如同《法集论》中“于此时,有诸法生起”等文句那样,理解为“无有情”的意义。因此,“即使一法”在此处的意思是:无有情的、单一的自性。而“未生起的”一词中的“或”字,不应视为表达选择的意义,而应如同“为了已生有情的安住,或为了求生有情的资助”以及“比丘们,只要有无足、二足的有情……”等文句,理解为表达合集的意义。此处的意思是:对于能让未生起的欲贪得以生起,也让已生起的欲贪趋向增长、广大这件事,除了所谓的“净相”这一法之外,我看不到其他任何一法具有同等作用。其中,“未生起的”是指未出生、未产生、未显现、未现起的。“欲贪”是指欲贪盖,即依《法集论》中以“对诸欲的欲贪、欲染、欲喜、欲爱”等方式所详述的那样。“生起”是指产生、显现。然而,应当了知,所谓未生起的欲贪,或是因尚未现行而说为未生起,或是因尚未经验过所缘而说为未生起,而后方才生起。否则,在无始的轮回中,根本就没有所谓“未曾生起”的法。
11. Dutiyassa paṭhame ekadhammampīti ettha ‘‘tasmiṃ kho pana samaye dhammā hontī’’tiādīsu (dha. sa. 121) viya nissattaṭṭhena dhammo veditabbo. Tasmā ekadhammampīti nissattaṃ ekasabhāvampīti ayamettha attho. Anuppannovāti ettha pana ‘‘bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya (ma. ni. 1.402; saṃ. ni. 2.11) yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā’’ti (a. ni. 4.34; itivu. 90) evamādīsu viya samuccayattho vāsaddo daṭṭhabbo, na vikappattho. Ayañhettha attho – yena dhammena anuppanno ca kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati, tamahaṃ yathā subhanimittaṃ, evaṃ aññaṃ na passāmīti. Tattha anuppannoti ajāto asañjāto apātubhūto asamudāgato. Kāmacchandoti ‘‘yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā’’tiādinā (dha. sa. 1156) nayena vitthāritaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. Uppajjatīti nibbattati pātubhavati. So panesa asamudācāravasena vā ananubhūtārammaṇavasena vā anuppanno uppajjatīti veditabbo. Aññathā hi anamatagge saṃsāre anuppanno nāma natthi.
其中,有些人凭借履行义务的力量而令烦恼不现行;有些人则凭借专精典籍、修持头陀支、修定、修观或负责新建工程等某一方面的力量而令烦恼不现行。如何呢?一位圆满于义务的比丘,当他正履行八十二种小义务、十四种大义务,以及打扫塔庙庭院、菩提树庭院、饮水处、布萨堂、接待客比丘、照应远行比丘等义务时,烦恼便无有现行之机。然而,后来若他舍弃义务、毁坏义务而行,由于不如理作意与失念,烦恼则生起。如此,由于未现行而被称为“未生起”的烦恼便生起了。
Tattha ekaccassa vattavasena kileso na samudācarati, ekaccassa ganthadhutaṅgasamādhi- vipassanānavakammādīnaṃ aññataravasena. Kathaṃ? Ekacco hi vattasampanno hoti, tassa dveasīti khuddakavattāni cuddasa mahāvattāni cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇapānīyamāḷakauposathāgāraāgantukagamikavattāni ca karontasseva kileso okāsaṃ na labhati. Aparabhāge panassa vattaṃ vissajjetvā bhinnavattassa carato ayonisomanasikārañceva sativossaggañca āgamma uppajjati. Evampi asamudācāravasena anuppanno uppajjati nāma.
有些人通达典籍,受持一部、两部、三部、四部乃至五部尼柯耶。当他以义理、以文句、以脉络连结、以前后次第的方式,受持、读诵、教授、宣说、开演三藏佛语时,烦恼无机可乘。然而,后来若他舍弃典籍的用功,变得懈怠而度日时,由于不如理作意与失念,烦恼便生起。如此,由于未现行而被称为“未生起”的烦恼便生起了。
Ekacco ganthayutto hoti, ekampi nikāyaṃ gaṇhāti dvepi tayopi cattāropi pañcapi. Tassa tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ atthavasena pāḷivasena anusandhivasena pubbāparavasena gaṇhantassa sajjhāyantassa vācentassa desentassa pakāsentassa kileso okāsaṃ na labhati. Aparabhāge panassa ganthakammaṃ pahāya kusītassa carato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjati. Evampi asamudācāravasena anuppanno uppajjati nāma.
有些人护持头陀支,奉行十三头陀支的功德而住。在他护持这些头陀支功德期间,烦恼无有现行之机。然而,后来若他舍弃头陀支,转而耽着多事与舒适的生活时,由于不如理作意与失念,烦恼便生起。如此,由于未现行而被称为“未生起”的烦恼便生起了。
Ekacco pana dhutaṅgadharo hoti, terasa dhutaṅgaguṇe samādāya vattati. Tassa pana dhutaṅgaguṇe pariharantassa kileso okāsaṃ na labhati. Aparabhāge panassa dhutaṅgāni vissajjetvā bāhullāya āvattassa carato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjati. Evampi asamudācāravasena anuppanno uppajjati nāma.
有一类人于八等至中修习自在,当他以转向自在等五种自在力安住于初禅等定时,烦恼无有可乘之机。但后来,若他禅那退失,或舍弃禅那,转而耽著于谈论等事,因不如理作意与失念,烦恼便生起。如此,因尚未现行的缘故,所谓“未生起者”便生起。
Ekacco aṭṭhasu samāpattīsu ciṇṇavasī hoti, tassa paṭhamajjhānādīsu āvajjanavasiādīnaṃ vasena viharantassa kileso okāsaṃ na labhati. Aparabhāge panassa parihīnajjhānassa vā vissaṭṭhajjhānassa vā bhassādīsu anuyuttassa viharato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjati. Evampi asamudācāravasena anuppanno uppajjati nāma.
有一类人为修观者,依七随观或十八大观精勤用功而住。当他如此安住时,烦恼无有可乘之机。但后来,若他舍弃观修,转而多事强身养体,因不如理作意与失念,烦恼便生起。如此,因尚未现行的缘故,所谓“未生起者”便生起。
Ekacco pana vipassako hoti, sattasu vā anupassanāsu aṭṭhārasasu vā mahāvipassanāsu kammaṃ karonto viharati. Tassevaṃ viharato kileso okāsaṃ na labhati. Aparabhāge panassa vipassanākammaṃ pahāya kāyadaḷhībahulassa viharato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjati. Evampi asamudācāravasena anuppanno uppajjati nāma.
有一类人负责营建工程,建造布萨堂、斋堂等。当他正思惟这些工程所需诸物时,烦恼无有可乘之机。但后来,当工程竣工或被搁置时,因不如理作意与失念,烦恼便生起。如此,因尚未现行的缘故,所谓“未生起者”便生起。
Ekacco navakammiko hoti, uposathāgārabhojanasālādīni kāreti. Tassa tesaṃ upakaraṇāni cintentassa kileso okāsaṃ na labhati. Aparabhāge panassa navakamme niṭṭhite vā vissaṭṭhe vā ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjati. Evampi asamudācāravasena anuppanno uppajjati nāma.
然而,也有一些从梵天界来的清净有情,因尚未惯习,烦恼不得机会生起。后来他获得惯习,便因不如理作意和失念而生起烦恼。这样,原先因未现行而称为“未生起”的烦恼便生起了。首先,应当如此了知由于未现行而称为未生起的生起。
Ekacco pana brahmalokā āgato suddhasatto hoti, tassa anāsevanatāya kileso okāsaṃ na labhati. Aparabhāge panassa laddhāsevanassa ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjati. Evampi asamudācāravasena anuppanno uppajjati nāma. Evaṃ tāva asamudācāravasena anuppannassa uppannatā veditabbā.
如何是依于未经验过的所缘呢?在此,有人得到了前所未曾经验的可意色等所缘,那时由于不如理作意和失念,贪欲便生起。这样,便是依于未经验过的所缘,“未生起”的烦恼生起了。
Kathaṃ ananubhūtārammaṇavasena? Idhekacco ananubhūtapubbaṃ manāpiyaṃ rūpādiārammaṇaṃ labhati, tassa tattha ayonisomanasikārasativossagge āgamma rāgo uppajjati. Evaṃ ananubhūtārammaṇavasena anuppanno uppajjati nāma.
“已生”指已出生、已产生、已发生、已显现、已出现。“导向增长”指导向一再地生起。“导向广大”指导向广大、积聚的状态。其中,若认为一次生起的欲贪将不再灭去,或灭去一次后又将在次日生起,这是不合理的。然而,当它在某个所缘上灭去之后,又再三地在同一个所缘或别的所缘上生起时,这才称为导向增长、导向广大。
Uppannoti jāto sañjāto nibbatto abhinibbatto pātubhūto. Bhiyyobhāvāyāti punappunabhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya rāsibhāvāya. Tattha sakiṃ uppanno kāmacchando na nirujjhissati, sakiṃ niruddho vā sveva puna uppajjissatīti aṭṭhānametaṃ. Ekasmiṃ pana niruddhe tasmiṃ vā ārammaṇe aññasmiṃ vā ārammaṇe aparāparaṃ uppajjamāno bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati nāma.
“净相”(subhanimitta),指的是能令贪染生起的所缘。“诸比丘,有相时,邪恶不善法生起;无相时,则不生起。”(《中部》)此处的“相”,是缘的名称。“诸比丘,致力于增上心的比丘,应时时作意五种相。”(《中部》)此处的“相”,指原因。“他习行、修习那个相。”(《增支部》)此处的“相”,指定。“依止某个相,作意某个相,不久便能尽诸漏。”(《增支部》)此处的“相”,指观。而在此处,“净相”特指能令贪染生起的可意所缘法。“不如理作意”(ayonisomanasikaroti),即:“其中,什么是不如理作意?于无常作常想,于苦作乐想,于无我作我想,于不净作净想,或于邪途作意,或以违反真实的方式令心转向、一再转向、思虑、专注、作意。这称为不如理作意。”(《分别论》)此即以不正确的方法作意。
Subhanimittanti rāgaṭṭhāniyaṃ ārammaṇaṃ. ‘‘Sanimittā, bhikkhave, uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no animittā’’ti ettha nimittanti paccayassa nāmaṃ. ‘‘Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā pañca nimittāni kālena kālaṃ manasikātabbānī’’ti (ma. ni. 1.216) ettha kāraṇassa. ‘‘So taṃ nimittaṃ āsevati bhāvetī’’ti (a. ni. 9.35) ettha samādhissa. ‘‘Yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hotī’’ti (a. ni. 6.27) ettha vipassanāya. Idha pana rāgaṭṭhāniyo iṭṭhārammaṇadhammo ‘‘subhanimitta’’nti adhippeto. Ayonisomanasikarototi. ‘‘Tattha katamo ayonisomanasikāro? Anicce niccanti, dukkhe sukhanti, anattani attāti, asubhe subhanti, ayonisomanasikāro uppathamanasikāro, saccavippaṭikūlena vā cittassa āvajjanā anvāvajjanā ābhogo samannāhāro manasikāro. Ayaṃ vuccati ayonisomanasikāro’’ti (vibha. 936) imassa manasikārassa vasena anupāyena manasikarontassāti.
12第二经中,“嗔恨”(byāpāda),如同食物之败坏,是心的损害与失其常态。“其中,什么是嗔恨盖?‘他对我作出了无义的行为’而生瞋恨……”(《法集论》)如此广说的嗔恨盖,即其别名。“嗔恚相”(paṭighanimitta),指不可意的相。它既是嗔恚的别名,也是嗔恚所缘的别名。如注疏中说:“嗔恚亦是嗔恚相,嗔恚所缘法亦是嗔恚相。”其余应如同于爱欲中所说的方法来了知。同样的,此后的经文,每一处仅说明其差异之处。
12. Dutiye byāpādoti bhattabyāpatti viya cittassa byāpajjanaṃ pakativijahanabhāvo. ‘‘Tattha katamaṃ byāpādanīvaraṇaṃ? Anatthaṃ me acarīti āghāto jāyatī’’ti (dha. sa. 1160) evaṃ vitthāritassa byāpādanīvaraṇassetaṃ adhivacanaṃ. Paṭighanimittanti aniṭṭhaṃ nimittaṃ. Paṭighassapi paṭighārammaṇassapi etaṃ adhivacanaṃ. Vuttampi cetaṃ aṭṭhakathāyaṃ – ‘‘paṭighampi paṭighanimittaṃ, paṭighārammaṇopi dhammo paṭighanimitta’’nti. Sesamettha kāmacchande vuttanayeneva veditabbaṃ. Yathā cettha, evaṃ ito paresupi. Tattha tattha hi visesamattameva vakkhāmāti.
13第三经中,“昏沉睡眠”(thinamiddha),即昏沉与睡眠。其中,心的不堪任作业为昏沉,这是懈怠状态的名称。三蕴的不堪任作业为睡眠,这是如猴子睡眠般头颈垂下、频频点头的状态。二者的详细分别,应如“其中,什么是昏沉?即心的不堪任、不适业、沉滞、萎靡……其中,什么是睡眠?即身的不堪任、不适业、覆盖、笼罩……”(《法集论》)这样来了知。而“不乐”等,应按《分别论》所分别的方式了知。如所说:
13. Tatiye thinamiddhanti thinañceva middhañca. Tesu cittassa akammaññatā thinaṃ, ālasiyabhāvassetaṃ adhivacanaṃ. Tiṇṇaṃ khandhānaṃ akammaññatā middhaṃ, kapimiddhassa pacalāyikabhāvassetaṃ adhivacanaṃ. Ubhinnampi ‘‘tattha katamaṃ thinaṃ? Yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā. Tattha katamaṃ middhaṃ? Yā kāyassa akalyatā akammaññatā onāho pariyonāho’’tiādinā (dha. sa. 1162-1163) nayena vitthāro veditabbo. Aratītiādīni vibhaṅge vibhattanayeneva veditabbāni. Vuttañhetaṃ –
其中,什么是「不乐」?指在边远的坐卧处,或对于其他增上善法,不喜、不喜性、不欣悦、不欢悦、厌烦、焦躁,这称为不乐。其中,什么是「怠惰」?即怠惰、怠惰性、怠惰心态、懈怠、懈怠性、已成为懈怠的状态,这称为怠惰。其中,什么是「伸欠」?即身体的伸展、欠伸、前屈、后仰、蜷缩、蜷曲、病态的扭曲,这称为伸欠。其中,什么是「食后昏昧」?即食后的昏沉、食后的疲劳、食后的热恼、身体粗重,这称为食后昏昧。其中,什么是「心的萎靡」?即心的不适业性、不工巧性、沉滞、萎靡、萎弱、衰萎、已成为衰萎的状态,也就是心的昏沉、昏沉性、已成为昏沉的状态,这称为心的萎靡。
‘‘Tattha katamā arati? Pantesu vā senāsanesu aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu arati aratitā anabhirati anabhiramanā ukkaṇṭhitā paritassitā, ayaṃ vuccati arati. Tattha katamā tandī? Yā tandī tandiyanā tandimanatā ālassaṃ ālassāyanā ālassāyitattaṃ, ayaṃ vuccati tandī. Tattha katamā vijambhitā? Yā kāyassa jambhanā vijambhanā ānamanā vinamanā sannamanā paṇamanā byādhiyakaṃ, ayaṃ vuccati vijambhitā. Tattha katamo bhattasammado? Yā bhuttāvissa bhattamucchā bhattakilamatho bhattapariḷāho kāyaduṭṭhullaṃ, ayaṃ vuccati bhattasammado. Tattha katamaṃ cetaso ca līnattaṃ? Yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṃ līyanā līyitattaṃ thinaṃ thiyanā thiyitattaṃ cittassa, idaṃ vuccati cetaso ca līnatta’’nti (vibha. 856, 857, 859, 860).
此处,前四种法是昏沉睡眠盖的俱生缘及亲依止缘;而心的萎靡自身并非与自身俱生,但以亲依止缘的方式成为其缘。
Ettha ca purimā cattāro dhammā thinamiddhanīvaraṇassa sahajātavasenāpi upanissayavasenāpi paccayā honti, cetaso ca līnattaṃ attanova attanā sahajātaṃ na hoti, upanissayakoṭiyā pana hotīti.
14第四项中,「掉举悔恨」即掉举与悔恨二者。其中,「掉举」是指心的散乱状态。「悔恨」是指未作应作之善、已作不应作之恶,由此而生的懊悔。「心的不寂止」是对掉举悔恨的称谓。所谓「心未寂止」,是指未能通过禅那或观而令心得止息。而这种不寂止,即是掉举悔恨的亲依止缘。
14. Catutthe uddhaccakukkuccanti uddhaccañceva kukkuccañca. Tattha uddhaccaṃ nāma cittassa uddhatākāro. Kukkuccaṃ nāma akatakalyāṇassa katapāpassa tappaccayā vippaṭisāro. Cetaso avūpasamoti uddhaccakukkuccassevetaṃ nāmaṃ. Avūpasantacittassāti jhānena vā vipassanāya vā avūpasamitacittassa. Ayaṃ pana avūpasamo uddhaccakukkuccassa upanissayakoṭiyā paccayo hotīti.
15第五项中,「疑」即如“于师有疑”等(《法集论》1158)之方式所详述的疑盖。不如理作意,其特征已如前说。
15. Pañcame vicikicchāti ‘‘satthari kaṅkhatī’’tiādinā (dha. sa. 1167) nayena vitthāritaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Ayonisomanasikāro vuttalakkhaṇoyevāti.
16第六项,「已生的欲贪得以弃除」是说:或者由于尚未现行的原因,或者由于不曾经验过那种所缘的原因,以这两种情形,未生起的欲贪便不再生起;同样地,它已被镇伏,又或者再也得不到生起的因缘。这里说的“未现行”,也是依履行义务等来理解。就像有人,正如前面所说的方法,精勤于义务之时,在履行义务的过程中烦恼无隙可乘,便被义务所镇伏。他如此被镇伏之后,转而证取阿拉汉果,如同密拉卡帝沙长老那样。
16. Chaṭṭhe anuppanno vā kāmacchando nuppajjatīti asamudācāravasena vā ananubhūtārammaṇavasena vāti dvīheva kāraṇehi anuppanno na uppajjati, tathā vikkhambhitova hoti, puna hetuṃ vā paccayaṃ vā na labhati. Idhāpi vattādīnaṃyeva vasena asamudācāro veditabbo. Ekaccassa hi vuttanayeneva vatte yuttassa vattaṃ karontasseva kileso okāsaṃ na labhati, vattavasena vikkhambhito hoti. So taṃ tathāvikkhambhitameva katvā vivaṭṭetvā arahattaṃ gaṇhāti milakkhatissatthero viya.
据说,这位长老出生于罗哈纳地区嘎门达拉大寺托钵村落中的一个渔夫家庭。成年后成家,心想“我要养活妻儿”,便安置了近五百个套索,张设了百张猎网,竖起了百根尖桩,造作了大量恶业。一天,他从家中取了火与盐,进入山林。将被套索套住的鹿杀死后,他烧起炭火烤肉吃了,便觉口渴,于是走进嘎门达拉大寺。那时,饮水处约有十缸水,他却连一点解渴的水也得不到。他于是抱怨起来:“这么大的一座寺院,住着这么多比丘,竟没有给口渴的人一口解渴的水!”小乞食者帝沙长老听见了他的话,走到他身边,看见饮水处十缸水全都满满的,心中便想:“这人必定是个活脱脱的饿鬼众生。”于是长老说道:“居士,你若是口渴,就喝吧。”说着便提起水缸,倒水在他手上。由于他的恶业,水一被喝下,就像倒在炽热的锅上一样消失无踪;即便将整缸水喝完,口渴也不能解除。于是长老对他说:“居士,你所造的恶业竟已如此深重,如今活着便已成饿鬼,未来果报又该是何等惨烈?”
So kirāyasmā rohaṇajanapade gāmeṇḍavālamahāvihārassa bhikkhācāre nesādakule nibbatto. Vayaṃ āgamma katagharāvāso ‘‘puttadāraṃ posessāmī’’ti adūhalasataṃ saṇṭhapetvā pāsasataṃ yojetvā sūlasataṃ ropetvā bahuṃ pāpaṃ āyūhanto ekadivasaṃ gehato aggiñca loṇañca gahetvā araññaṃ gato. Pāse baddhamigaṃ vadhitvā aṅgārapakkamaṃsaṃ khāditvā pipāsito hutvā gāmeṇḍavālamahāvihāraṃ paviṭṭho pānīyamāḷake dasamattesu pānīyaghaṭesu pipāsāvinodanamattampi pānīyaṃ alabhanto, ‘‘kiṃ nāmetaṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhāne pipāsāya āgatānaṃ pipāsāvinodanamattaṃ pānīyaṃ natthī’’ti ujjhāyituṃ āraddho. Cūḷapiṇḍapātikatissatthero tassa kathaṃ sutvā tassa santikaṃ gacchanto pānīyamāḷake dasamatte pānīyaghaṭe pūre disvā ‘‘jīvamānapetakasatto ayaṃ bhavissatī’’ti cintetvā, ‘‘upāsaka, sace pipāsitosi, piva pānīya’’nti vatvā kuṭaṃ ukkhipitvā tassa hatthesu āsiñci. Tassa kammaṃ paṭicca pītapītaṃ pānīyaṃ tattakapāle pakkhittamiva nassati, sakalepi ghaṭe pivato pipāsā na pacchijji. Atha naṃ thero āha – ‘‘yāva dāruṇañca te, upāsaka, kammaṃ kataṃ, idāneva peto jāto, vipāko kīdiso bhavissatī’’ti?
他听了这番话,生起强烈的警觉与怖畏,礼敬长老后,将那些套索、猎网等器具悉数拆毁,急返家中,看望妻儿,砸碎刀械,把捕自山林的山鸡等禽鸟全部放归,随后再回到长老跟前,请求出家。长老说:“贤友,出家修行甚为不易,你如何能够出家呢?”他回答:“尊者,亲眼目睹如此现前的因果,怎能不出家?”长老便授他以皮等五种业处,并为他剃度。他成为勤于义务之人,学习佛语。一天,他在《天使经》中听到:“比丘们,那时狱卒们又将他投入大地狱中”(《中部·后分五十·天使经》;《增支部·三集》)这一内容时,说道:“已经受尽如此巨大苦蕴的有情,又被投入大地狱。尊者,大地狱实在太恐怖了!”长老说:“是的,贤友,很可怕。”“尊者,能见到地狱吗?”“不能直接见到,不过我可以为你作一个譬喻,让你如同亲眼所见。”于是吩咐沙弥们:“在石板上堆起一堆湿木柴。”沙弥们照办。长老以神通力,从大地狱中取来萤火大小的火烬,当着那沙弥与长老的面,投入柴堆。火烬刚落入,整堆木柴顿时燃烧,顷刻间化为灰烬,不分先后。
So tassa kathaṃ sutvā laddhasaṃvego theraṃ vanditvā tāni adūhalādīni visaṅkharitvā vegena gharaṃ gantvā puttadāraṃ oloketvā satthāni bhinditvā dīpakamigapakkhino araññe vissajjetvā theraṃ paccupasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Dukkarā, āvuso, pabbajjā, kathaṃ tvaṃ pabbajissasīti? Bhante, evarūpaṃ paccakkhakāraṇaṃ disvā kathaṃ na pabbajissāmīti? Thero tacapañcakakammaṭṭhānaṃ datvā pabbājesi. So vattārabhito hutvā buddhavacanaṃ uggaṇhanto ekadivasaṃ devadūtasutte ‘‘tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā puna mahāniraye pakkhipantī’’ti (ma. ni. 3.270; a. ni. 3.36) imaṃ ṭhānaṃ sutvā ‘‘ettakaṃ dukkharāsiṃ anubhavitasattaṃ puna mahāniraye pakkhipanti, aho bhāriyo, bhante, mahānirayo’’ti āha. Āmāvuso, bhāriyoti. Sakkā, bhante, passitunti? ‘‘Na sakkā passituṃ, diṭṭhasadisaṃ kātuṃ ekaṃ kāraṇaṃ dassessāmī’’ti sāmaṇere samādapetvā pāsāṇapiṭṭhe alladārurāsiṃ kārehīti. So tathā kāresi. Thero yathānisinnova iddhiyā abhisaṅkharitvā mahānirayato khajjopanakamattaṃ aggipapaṭikaṃ nīharitvā passantasseva tassa therassa dārurāsimhi pakkhipi. Tassa tattha nipāto ca dārurāsino jhāyitvā chārikabhāvūpagamanañca apacchā apurimaṃ ahosi.
他见此情景后,问道:“尊者,于此教法中有几种职责?”长老答:“贤友,有观之职责与典据之职责两种。”他听后说:“尊者,典据乃有能力者之负担,而我则是以切身剧苦为信之依处的人,我将致力于完成观之职责,请授我业处。”他礼敬后坐下。长老心想:“这位比丘已尽义务。”便依于义务之首要,为他讲说业处。他领受业处后,既勤修观业,又圆满履行各项义务。他有时在质多罗山寺履行义务,有时在嘎门达拉大寺,有时在行境村大寺。每当昏沉睡眠即将生起时,因为害怕荒废义务,他就把湿稻草顶在头上,将脚浸入水中坐着。有一天,在质多罗山寺,他于后夜初分履行了两时义务后,当后夜更浓的困意袭来、正要入睡时,他头顶湿稻草坐着,听到东面山坡的沙弥诵出《日出经》:
So taṃ disvā, ‘‘bhante, imasmiṃ sāsane kati dhurāni nāmā’’ti pucchi. Āvuso, vipassanādhuraṃ, ganthadhuranti. ‘‘Bhante, gantho nāma paṭibalassa bhāro, mayhaṃ pana dukkhūpanisā saddhā, vipassanādhuraṃ pūressāmi kammaṭṭhānaṃ me dethā’’ti vanditvā nisīdi. Thero ‘‘vattasampanno bhikkhū’’ti vattasīse ṭhatvā tassa kammaṭṭhānaṃ kathesi. So kammaṭṭhānaṃ gahetvā vipassanāya ca kammaṃ karoti, vattañca pūreti. Ekadivasaṃ cittalapabbatamahāvihāre vattaṃ karoti, ekadivasaṃ gāmeṇḍavālamahāvihāre, ekadivasaṃ gocaragāmamahāvihāre. Thinamiddhe okkantamatte vattaparihānibhayena palālavaraṇakaṃ temetvā sīse ṭhapetvā pāde udake otāretvā nisīdati. So ekadivasaṃ cittalapabbatamahāvihāre dve yāme vattaṃ katvā balavapaccūsakāle niddāya okkamituṃ āraddhāya allapalālaṃ sīse ṭhapetvā nisinno pācīnapabbatapasse sāmaṇerassa aruṇavatiyasuttantaṃ sajjhāyantassa –
“应当奋起,应当精进,应当专心投入佛陀的教法;
如香象摧毁苇草之屋,当摧破死魔的军队。
凡于此法与律中,不放逸而安住者,
断除生死轮回后,将作苦之边际。
‘‘Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane; Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro. ‘‘Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati; Pahāya jātisaṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissatī’’ti. (saṃ. ni. 1.185) –
他听闻此语后,心想:“这必定是正自觉者对于像我这样精进勇猛的比丘所说的。”于是生起喜悦,成就禅那,便以彼禅那为近行,安住于不来果,随后不断精进,证得了与无碍解俱的阿拉汉果。在他般涅槃时,也指出这个缘由,说道:
Idaṃ ṭhānaṃ sutvā ‘‘mādisassa āraddhavīriyassa bhikkhuno sammāsambuddhena idaṃ kathitaṃ bhavissatī’’ti pītiṃ uppādetvā jhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā anāgāmiphale patiṭṭhāya aparāparaṃ vāyamanto saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Parinibbānakāle ca tadeva kāraṇaṃ dassento evamāha –
“我曾头顶湿草堆,经行;
我已到达第三地,对此我毫无疑惑。”
‘‘Allaṃ palālapuñjāhaṃ, sīsenādāya caṅkamiṃ; Pattosmi tatiyaṃ ṭhānaṃ, ettha me natthi saṃsayo’’ti.
同样地,因履行义务而被镇伏的烦恼,便如此地被镇伏了。
Evarūpassa vattavasena vikkhambhitakileso tathā vikkhambhitova hoti.
对某些人而言,如前面所说,当他们致力于经典、学习经典、读诵、教人读诵、解说及宣说时,烦恼无所得其便,即依经典而被镇伏。他将由此镇伏的烦恼保持如此镇伏之后,转而修观,便证得阿拉汉果,就像马利雅天神长老那样。据说,这位尊者出家为比丘的第三年,住在卡拉村的曼达拉园大寺,一边随师受学经典,一边修习观禅。有一天,他在卡拉村托钵乞食,一位优婆夷供养他一勺粥,随后生起了对儿子般的慈爱,请长老坐入屋内,供养了精美的食物,然后问道:‘孩子,你住在哪个村庄?’长老回答:‘优婆夷,我在曼达拉园大寺学习经典。’‘那么,孩子,在你学习经典的期间,就固定来这里接受饮食吧。’他应允后,便固定在那里接受饮食。用餐后,他作随喜,只说‘愿你快乐,愿你从苦解脱’这两句,便离开了。在雨安居的三个月里,他仅以此方式利益那位优婆夷,履行乞食的义务,到了大自恣日,证得了连同无碍解的阿拉汉果。寺中的大长老说:‘贤友玛哈德瓦,今天寺院里将有很多人前来聚集,请你为大众说法吧。’长老答应了。
Ekaccassa vuttanayeneva ganthe yuttassa ganthaṃ uggaṇhantassa sajjhāyantassa vācentassa desentassa pakāsentassa ca kileso okāsaṃ na labhati, ganthavasena vikkhambhitova hoti. So taṃ tathā vikkhambhitameva katvā vivaṭṭetvā arahattaṃ gaṇhāti maliyadevatthero viya. So kirāyasmā tivassabhikkhukāle kallagāmake maṇḍalārāmamahāvihāre uddesañca gaṇhāti, vipassanāya ca kammaṃ karoti. Tassekadivasaṃ kallagāme bhikkhāya carato ekā upāsikā yāguuḷuṅkaṃ datvā puttasinehaṃ uppādetvā theraṃ antonivesane nisīdāpetvā paṇītabhojanaṃ bhojetvā ‘‘kataragāmavāsikosi tātā’’ti pucchi. Maṇḍalārāmamahāvihāre ganthakammaṃ karomi, upāsiketi. Tena hi tāta yāva ganthakammaṃ karosi, idheva nibaddhaṃ bhikkhaṃ gaṇhāsīti. So taṃ adhivāsetvā tattha nibaddhaṃ bhikkhaṃ gaṇhāti, bhattakiccāvasāne anumodanaṃ karonto ‘‘sukhaṃ hotu, dukkhā muccatū’’ti padadvayameva kathetvā gacchati. Antovasse temāsaṃ tassāyeva saṅgahaṃ karonto piṇḍāpacitiṃ katvā mahāpavāraṇāya saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Nevāsikamahāthero āha – ‘‘āvuso mahādeva, ajja vihāre mahājano sannipatissati, tassa dhammadānaṃ dadeyyāsī’’ti. Thero adhivāsesi.
年轻的沙弥们去告知那位优婆夷:‘今天您的儿子将说法,请到寺院来听吧!’优婆夷说:‘孩子们,不是谁都会说法的。我的儿子这么久以来给我开示,只说过“愿你快乐,愿你从苦解脱”这两句,别取笑我了。’沙弥们说:‘优婆夷,您不必管他是知或不知,只管前往寺院听法吧。’于是优婆夷拿着香、花等供品,到寺院供养后,便坐在大众中准备听法。日间说法的法师和诵经者知道该当如何,便起身离去。于是马利雅天神长老登上法座,拿起象牙扇,次第说法。他说道:‘我为这位大优婆夷,三个月来只用两句话作随喜,今夜我当以三藏为所缘,用一整夜来解说这两句话的意义。’随即开始说法,整夜开示。黎明时分,说法结束,大优婆夷便安住于入流果。
Daharasāmaṇerā upāsikāya saññaṃ adaṃsu – ‘‘ajja te putto dhammaṃ kathessati, vihāraṃ gantvā suṇeyyāsī’’ti. Tātā, na sabbeva dhammakathaṃ jānanti, mama putto ettakaṃ kālaṃ mayhaṃ kathento ‘‘sukhaṃ hotu, dukkhā muccatū’’ti padadvayameva kathesi, mā keḷiṃ karothāti. Mā, tvaṃ upāsike, jānanaṃ vā ajānanaṃ vā upaṭṭhahassu, vihāraṃ gantvā dhammameva suṇāhīti. Upāsikā gandhamālādīni gahetvā gantvā pūjetvā parisante dhammaṃ suṇamānā nisīdi. Divādhammakathiko ca sarabhāṇako ca attano pamāṇaṃ ñatvā uṭṭhahiṃsu. Tato maliyadevatthero dhammāsane nisīditvā cittabījaniṃ gahetvā anupubbiṃ kathaṃ vatvā – ‘‘mayā mahāupāsikāya tayo māse dvīheva padehi anumodanā katā, ajja sabbarattiṃ tīhi piṭakehi sammasitvā tasseva padadvayassa atthaṃ kathessāmī’’ti dhammadesanaṃ ārabhitvā sabbarattiṃ kathesi. Aruṇuggamane desanāpariyosāne mahāupāsikā sotāpattiphale patiṭṭhāsi.
又有一位比丘,在那座大寺中学习律藏,名为提舍菩提长老。一次,他人村托钵乞食时,看见了不合宜的所缘,贪欲便生起了。他当即站定脚跟,把自己钵里的粥倒进侍者沙弥的钵里,心想:“这个念头如果增长,会让我沉沦于四恶趣。”于是他立刻从那里返回,来到老师面前,顶礼之后站在一旁说道:“我得了一种病。如果能将它治好,我就回来;若治不好,便不回来了。白天和晚上的教授,请你们看我的情况再作安排,但凌晨的教授请不要等我。”说完,便前往住在摩罗耶山的大僧护长老那里。长老正在自己的叶屋周围打理,头也不抬地说:“贤友,把你的钵与衣收好。”他答道:“尊者,我有个病,如果您能治好它,我就收。”长老说:“贤友,你既然来到了能治此病的人面前,就收好吧。”这位容易受教的比丘心想:“我的老师不会无缘无故这样说的。”于是放下钵和衣,向长老履行了义务,顶礼后坐在一旁。
Aparopi tasmiṃyeva mahāvihāre tissabhūtitthero nāma vinayaṃ gaṇhanto bhikkhācāravelāyaṃ antogāmaṃ paviṭṭho visabhāgārammaṇaṃ olokesi. Tassa lobho uppajji, so patiṭṭhitapādaṃ acāletvā attano patte yāguṃ upaṭṭhākadaharassa patte ākiritvā ‘‘ayaṃ vitakko vaḍḍhamāno maṃ catūsu apāyesu saṃsīdāpessatī’’ti tatova nivattitvā ācariyassa santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ ṭhito āha – ‘‘eko me byādhi uppanno, ahaṃ etaṃ tikicchituṃ sakkonto āgamissāmi, itarathā nāgamissāmi. Tumhe divā uddesañca sāyaṃ uddesañca maṃ oloketvā ṭhapetha, paccūsakāle uddesaṃ pana mā ṭhapayitthā’’ti evaṃ vatvā malayavāsimahāsaṅgharakkhitattherassa santikaṃ agamāsi. Thero attano paṇṇasālāya paribhaṇḍaṃ karonto taṃ anoloketvāva ‘‘paṭisāmehi, āvuso, tava pattacīvara’’nti āha. Bhante, eko me byādhi atthi, sace tumhe taṃ tikicchituṃ sakkotha, paṭisāmessāmīti. Āvuso, uppannaṃ rogaṃ tikicchituṃ samatthassa santikaṃ āgatosi, paṭisāmehīti. Subbaco bhikkhu ‘‘amhākaṃ ācariyo ajānitvā evaṃ na vakkhatī’’ti pattacīvaraṃ ṭhapetvā therassa vattaṃ dassetvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi.
长老知道他是贪行者,便为他开示不净业处。他站起身来,将钵和衣挂在肩上,再三地向长老礼拜。长老问:“贤友,你为何如此格外恭敬?”他回答:“尊者,如果我能成就自己的事,那自是善妙;如果不能,这就是我见您的最后一面了。”长老说:“去吧,贤友,对于如此投入修行的善男子,禅那、观、道、果并非难得。”他听了长老的话,表达恭敬后,在返回的途中,来到事先选定的六棵舍帕尼树下,结跏趺坐,依不净业处而修观,证得了阿拉汉果,并在凌晨赶上了授课。对于这类人,由教法镇伏的烦恼便是如此被镇伏的。
Thero ‘‘rāgacarito aya’’nti ñatvā asubhakammaṭṭhānaṃ kathesi. So uṭṭhāya pattacīvaraṃ aṃse laggetvā theraṃ punappunaṃ vandi. Kiṃ, āvuso, mahābhūti atirekanipaccakāraṃ dassesīti? Bhante, sace attano kiccaṃ kātuṃ sakkhissāmi, iccetaṃ kusalaṃ. No ce, idaṃ me pacchimadassananti! Gacchāvuso, mahābhūti tādisassa yuttayogassa kulaputtassa na jhānaṃ vā vipassanā vā maggo vā phalaṃ vā dullabhanti. So therassa kathaṃ sutvā nipaccakāraṃ dassetvā āgamanakāle vavatthāpitaṃ channaṃ sepaṇṇigacchamūlaṃ gantvā pallaṅkena nisinno asubhakammaṭṭhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahatte patiṭṭhāya paccūsakāle uddesaṃ sampāpuṇi. Evarūpānaṃ ganthavasena vikkhambhitā kilesā tathā vikkhambhitāva honti.
然而对另一些人来说,当按照前述的方法修持头陀支时,烦恼找不到机会,便藉由头陀支而被镇伏。他就这样使烦恼保持在被镇伏的状态,转而证得阿拉汉果,如同住在村边山坡的大尸婆长老一样。据说,长老住在大村的提舍大寺,以义理与文句的方式教导十八个大型团体学习三藏。依靠长老的指导,有六万比丘证得了阿拉汉果。其中有一位比丘,对自己通达的法心生喜悦,心想:“我的老师也有这样的喜乐吗?”他观察后了知长老仍是凡夫,便想:“我要设法让长老生起悚惧感。”于是,他从自己的住处来到长老那里,顶礼,履行义务后坐下。长老问他:“贤友,你来有什么事?”他答道:“若您垂许,我想来学一则法句。”长老说:“贤友,现在很多人都在学习,你恐怕没有机会。”他在白天和夜晚的各个时辰都没得到机会,便说:“尊者,既然没有机会,那当死亡降临时,又怎能得到机会呢?”这时长老心想:“他不是来求口授的,而是为激发我的悚惧而来。”那位比丘又说:“尊者,身为比丘,就应当像我这样。”说完便向长老顶礼,腾空而起,身如宝石般灿烂,离去了。
Ekaccassa pana vuttanayeneva dhutaṅgāni pariharato kileso okāsaṃ na labhati, dhutaṅgavasena vikkhambhitova hoti. So taṃ tathā vikkhambhitameva katvā vivaṭṭetvā arahattaṃ gaṇhāti gāmantapabbhāravāsī mahāsīvatthero viya. Thero kira mahāgāme tissamahāvihāre vasanto tepiṭakaṃ atthavasena ca pāḷivasena ca aṭṭhārasa mahāgaṇe vāceti. Therassa ovāde ṭhatvā saṭṭhisahassa bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu . Tesu eko bhikkhu attanā paṭividdhadhammaṃ ārabbha uppannasomanasso cintesi – ‘‘atthi nu kho idaṃ sukhaṃ amhākaṃ ācariyassā’’ti. So āvajjento therassa puthujjanabhāvaṃ ñatvā ‘‘ekenupāyena therassa saṃvegaṃ uppādessāmī’’ti attano vasanaṭṭhānato therassa santikaṃ gantvā vanditvā vattaṃ dassetvā nisīdi. Atha naṃ thero ‘‘kiṃ āgatosi, āvuso, piṇḍapātikā’’ti āha. ‘‘Sace me okāsaṃ karissatha, ekaṃ dhammapadaṃ gaṇhissāmī’’ti āgatosmi, bhanteti. Bahū, āvuso, gaṇhanti, tuyhaṃ okāso na bhavissatīti. So sabbesu rattidivasabhāgesu okāsaṃ alabhanto, ‘‘bhante, evaṃ okāse asati maraṇassa kathaṃ okāsaṃ labhissathā’’ti āha. Tadā thero cintesi – ‘‘nāyaṃ uddesatthāya āgato, mayhaṃ panesa saṃvegajananatthāya āgato’’ti. Sopi thero ‘‘bhikkhunā nāma, bhante, mādisena bhavitabba’’nti vatvā theraṃ vanditvā maṇivaṇṇe ākāse uppatitvā agamāsi.
长老自他离去后便生起了悚惧感。他在日间课诵与夜间课诵结束后,将衣钵放在伸手可及之处,于凌晨时分领受口授后,便与一位前来领受口授的比丘一同持衣钵离去。他决意圆满受持十三头陀支,前往村边的山崖静坐处,整理好崖壁,安置床座后,下定决心:‘未证阿拉汉果,决不让后背靠上床。’之后便开始了经行。他精进策励:‘今日当证阿拉汉,今日当证阿拉汉。’到了自恣日临近自恣之时,他想:‘我应舍弃凡夫状态,行清净的自恣。’为此,他倍感身心交瘁。在那个自恣日,他未能生起道或果,于是说:‘像我这样已经发起观照的修行者,犹未能证得,这阿拉汉果真难得啊!’他便以这种方式,多用站立和经行来修习沙门法,如此精勤三十年。在一次大自恣日,他望见空中圆满的明月,心想:‘是月亮清净,还是我的戒清净?’他观察后,见到月轮中显现出兔子的影像,而自己从受具足戒至今,戒行中无有丝毫污点与瑕疵,由此生起甚深的喜乐。因其智慧已然成熟,他镇伏了喜乐后,便证得了连同四无碍解的阿拉汉果。对于这类人,由头陀支镇伏的烦恼,便是如此被镇伏的。
Thero tassa gatakālato paṭṭhāya jātasaṃvego divā uddesañca sāyaṃ uddesañca vācetvā pattacīvaraṃ hatthapāse ṭhapetvā paccūsakāle uddesaṃ gahetvā otarantena bhikkhunā saddhiṃ pattacīvaramādāya otiṇṇo terasa dhutaguṇe paripuṇṇe adhiṭṭhāya gāmantapabbhārasenāsanaṃ gantvā pabbhāraṃ paṭijaggitvā mañcapīṭhaṃ ussāpetvā ‘‘arahattaṃ apatvā mañce piṭṭhiṃ na pasāressāmī’’ti mānasaṃ bandhitvā caṅkamaṃ otari. Tassa ‘‘ajja arahattaṃ gaṇhissāmi ajja arahattaṃ gaṇhissāmī’’ti ghaṭentasseva pavāraṇā sampattā. So pavāraṇāya upakaṭṭhāya ‘‘puthujjanabhāvaṃ pahāya visuddhipavāraṇaṃ pavāressāmī’’ti cintento ativiya kilamati. So tāya pavāraṇāya maggaṃ vā phalaṃ vā uppādetuṃ asakkonto ‘‘mādisopi nāma āraddhavipassako na labhati, yāva dullabhañca vatidaṃ arahatta’’nti vatvā teneva niyāmena ṭhānacaṅkamabahulo hutvā tiṃsa vassāni samaṇadhammaṃ katvā mahāpavāraṇāya majjhe ṭhitaṃ puṇṇacandaṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho candamaṇḍalaṃ visuddhaṃ, udāhu mayhaṃ sīla’’nti cintento ‘‘candamaṇḍale sasalakkhaṇaṃ paññāyati, mayhaṃ pana upasampadato paṭṭhāya yāvajjadivasā sīlasmiṃ kāḷakaṃ vā tilako vā natthī’’ti āvajjetvā sañjātapītisomanasso paripakkañāṇattā pītiṃ vikkhambhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Evarūpassa dhutaṅgavasena vikkhambhito kileso tathā vikkhambhitova hoti.
另有一类人,如前所述,因常常入于初禅等定,烦恼无有机可乘,便依等至而得以镇伏。他将如此镇伏了的烦恼保持其镇伏状态,进而转向观照,证得阿拉汉果,一如大提舍长老。相传,这位长老自入雨安居时便已获得八等至。他依等至镇伏烦恼,烦恼并不现行,仅凭学与问便能讲说邻近圣道之法,乃至六十年间,竟不知自己仍是凡夫。一日,大村的提舍大寺比丘僧团差人送信给塔朗加拉寺的法乐长老:‘恭请长老前来为大众说法。’长老应允后心想:‘我身边虽无较我更年长的比丘,但大提舍长老是我的业处导师,我应当请他担任僧中上座,再一同前往。’于是,他由随行的比丘僧团陪同,前往长老的寺院,在日间住处向长老履行侍奉义务后,便坐于一旁。
Ekaccassa vuttanayeneva paṭhamajjhānādisamāpajjanabahulatāya kileso okāsaṃ na labhati, samāpattivasena vikkhambhitova hoti. So taṃ tathā vikkhambhitameva katvā vivaṭṭetvā arahattaṃ gaṇhāti mahātissatthero viya. Thero kira avassikakālato paṭṭhāya aṭṭhasamāpattilābhī. So samāpattivikkhambhitānaṃ kilesānaṃ asamudācārena uggahaparipucchāvaseneva ariyamaggasāmantaṃ katheti, saṭṭhivassakālepi attano puthujjanabhāvaṃ na jānāti. Athekadivasaṃ mahāgāme tissamahāvihārato bhikkhusaṅgho talaṅgaravāsidhammadinnattherassa sāsanaṃ pesesi ‘‘thero āgantvā amhākaṃ dhammakathaṃ kathetū’’ti. Thero adhivāsetvā ‘‘mama santike mahallakataro bhikkhu natthi, mahātissatthero kho pana me kammaṭṭhānācariyo, taṃ saṅghattheraṃ katvā gamissāmī’’ti cintento bhikkhusaṅghaparivuto therassa vihāraṃ gantvā divāṭṭhāne therassa vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi.
长老说道:‘法乐,你很久未曾来了吧?’‘是的,尊者,提舍大寺的比丘僧团差人来请我说法,我心想不能独自前往,愿与您同行,故而到此。’他叙说着这令人忆念的亲切话语,详细陈明后,便问道:‘尊者,您是在何时证得这个法的?’‘法乐贤友,大约有六十年了。’‘那么,尊者,您还运用等至吗?’‘是的,贤友。’‘尊者,您能变现出一个池塘吗?’‘贤友,这并不难。’语毕,便在面前化现出一座池塘。‘请尊者在这池中化现一丛莲花。’于是也化现了。‘现在请显示一朵大莲花。’长老也显现了。‘请在其中化现一位十六岁少女的形像。’长老便化现了一位十六岁少女的形像。接着,法乐长老说:‘尊者,请您反复将其作意为美丽相。’长老凝视着自己所化现的女子形像,不觉生起贪欲。此时,他才惊觉自己仍是凡夫,于是俯身至弟子面前,说:‘善男子,请您做我的依怙!’法乐长老说:‘尊者,我正是为此事而来。’他以不净观令长老平静下来,为其开示业处后,为了给长老独处的机会,便走到了外面。诸行已得善加调御的长老,就在法乐长老刚刚走出那个日间住处时,便证得了连同无碍解的阿拉汉果。此后,法乐长老便以他为僧中上座,一同前往提舍。
Thero āha – ‘‘kiṃ, dhammadinna, cirassaṃ āgatosī’’ti? ‘‘Āma, bhante, tissamahāvihārato me bhikkhusaṅgho sāsanaṃ pesesi, ahaṃ ekako na gamissāmi, tumhehi pana saddhiṃ gantukāmo hutvā āgatomhī’’ti sāraṇīyakathaṃ kathentova papañcetvā ‘‘kadā, bhante, tumhehi ayaṃ dhammo adhigato’’ti pucchi. Saṭṭhimattāni, āvuso dhammadinna, vassāni hontīti . Samāpattiṃ pana, bhante, vaḷañjethāti. Āma, āvusoti. Ekaṃ pokkharaṇiṃ māpetuṃ sakkuṇeyyātha, bhanteti? ‘‘Na, āvuso, etaṃ bhāriya’’nti vatvā sammukhaṭṭhāne pokkharaṇiṃ māpesi. ‘‘Ettha, bhante, ekaṃ padumagacchaṃ māpethā’’ti ca vutto tampi māpesi. Idānettha mahantaṃ pupphaṃ dassethāti. Thero tampi dassesi. Ettha soḷasavassuddesikaṃ itthirūpaṃ dassethāti . Thero soḷasavassuddesikaṃ itthirūpaṃ dassesi. Tato naṃ āha – ‘‘idaṃ, bhante, punappunaṃ subhato manasi karothā’’ti. Thero attanāva māpitaṃ itthirūpaṃ olokento lobhaṃ uppādesi. Tadā attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā ‘‘avassayo me sappurisa hohī’’ti antevāsikassa santike ukkuṭikaṃ nisīdi. ‘‘Etadatthamevāhaṃ, bhante, āgato’’ti therassa asubhavasena sallahukaṃ katvā kammaṭṭhānaṃ kathetvā therassa okāsaṃ kātuṃ bahi nikkhanto. Suparimadditasaṅkhāro thero tasmiṃ divāṭṭhānato nikkhantamatteyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Atha naṃ saṅghattheraṃ katvā dhammadinnatthero tissamahāvihāraṃ gantvā saṅghassa dhammakathaṃ kathesi. Evarūpassa samāpattivasena vikkhambhito kileso tathā vikkhambhitova hoti.
又有一类人,如前所说,在修观的过程中,由于观的力量,烦恼无隙可乘而被镇伏。他们将如此已被镇伏的烦恼持续镇伏,然后转向并证阿拉汉果,正如佛陀时代那约六十位开始修观的比丘一样。据说,那些比丘在导师座前领受业处后,进入僻静的林中修观。因烦恼不曾现行,便以为“我们已经通达道果了”,并未为证得道果而作进一步的努力。他们心想:“我们要去向十力者报告自己所通达的法。”于是前来拜见导师。
Ekaccassa pana vuttanayeneva vipassanāya kammaṃ karontassa kileso okāsaṃ na labhati, vipassanāvasena vikkhambhitova hoti. So taṃ tathā vikkhambhitameva katvā vivaṭṭetvā arahattaṃ gaṇhāti, buddhakāle saṭṭhimattā āraddhavipassakā bhikkhū viya. Te kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā vivittaṃ araññaṃ pavisitvā vipassanāya kammaṃ karontā kilesānaṃ asamudācāravasena ‘‘paṭividdhamaggaphalā maya’’nti saññāya maggaphalatthāya vāyāmaṃ akatvā ‘‘amhehi paṭividdhadhammaṃ dasabalassa ārocessāmā’’ti satthu santikaṃ āgacchanti.
在他们到来之前,导师便对阿难陀尊者说:“阿难陀,那些精勤的比丘今日将来见我。你不必安排他们与我见面,派他们去‘到新尸林修习鲜活的不净想’。”他们到来之后,阿难陀尊者便将导师的指示转告了他们。他们心想:“如来不会无因而言,其中必有缘故。”于是前往新尸林,观察鲜活的不净相,有人便随之生起贪欲。他们又想:“这想必已被正自觉者所预见。”由此生起悚惧,便从已证之道的基础业处开始从头修起。导师了知他们已发动修观,便坐在香室中,说出这首光明偈:
Satthā tesaṃ pure āgamanatova ānandattheraṃ āha – ‘‘ānanda, padhānakammikā bhikkhū ajja maṃ passituṃ āgamissanti, tesaṃ mama dassanāya okāsaṃ akatvā ‘āmakasusānaṃ gantvā allaasubhabhāvanaṃ karothā’ti pahiṇeyyāsī’’ti. Thero tesaṃ āgatānaṃ satthārā kathitasāsanaṃ ārocesi. Te ‘‘tathāgato ajānitvā na kathessati, addhā ettha kāraṇaṃ bhavissatī’’ti āmakasusānaṃ gantvā allaasubhaṃ olokentā lobhaṃ uppādetvā ‘‘idaṃ nūna sammāsambuddhena diṭṭhaṃ bhavissatī’’ti jātasaṃvegā laddhamaggaṃ kammaṭṭhānaṃ ādito paṭṭhāya ārabhiṃsu. Satthā tesaṃ vipassanāya āraddhabhāvaṃ ñatvā gandhakuṭiyaṃ nisinnova imaṃ obhāsagāthamāha –
这些散落的白骨,犹如秋天里的葫芦;看到这灰白的骨骸,哪里还有什么喜乐?(《法句》149)
偈颂结束时,他们便安立于阿拉汉果。对于这类行者,以观力镇伏的烦恼,确实如此被镇伏了。
‘‘Yānimāni apattāni, alābūneva sārade; Kāpotakāni aṭṭhīni, tāni disvāna kā ratī’’ti. (dha. pa. 149);
对另一类人,如前所述的方法,当他们从事新工程时,烦恼无机会现起,即被新工程之力镇伏。他以这种方式将烦恼镇伏后,转而证得阿拉汉果,如心山寺帝沙长老的事例。据说,帝沙长老八岁时,心生不悦,无法消除。于是他洗了自己的衣、染了色、处理了钵,剃除须发,礼拜亲教师后站在一旁。这时长老问他说:‘贤友大帝沙,你看起来似乎不悦?’‘是的,尊者,我生起了不悦,无法消除。’长老观察他的心念,见到了证得阿拉汉果的近依缘,出于慈悯而说:‘贤友帝沙,我们年迈了,请为我们建造一处住所吧。’这位比丘以往从不曾说第二句话,当下即应允:‘好的,尊者。’于是长老告诉他:‘贤友,在做新工程时,莫放弃所学之道;应恒常作意业处,并时常修习遍处的预备行。’他回答:‘我会照做,尊者。’便顶礼长老,寻得合适之地,认定‘此处可建’。他以木材填平,焚烧清理,用砖围砌,安装门窗等,连同经行处、墙壁的预备修习等,完成了这座石窟,铺设床座,随后前往长老处顶礼,说:‘尊者,石窟的预备修习已完成。’
Gāthāpariyosāne arahattaphale patiṭṭhahiṃsu. Evarūpānaṃ vipassanāvasena vikkhambhitā kilesā tathā vikkhambhitāva honti.
又有一类从梵天界投生而来的清净众生。因未习惯于欲,烦恼不现起,便被‘有’的力量所镇伏。他即以如此方式镇伏烦恼,转而证得阿拉汉果,正如具寿大迦叶尊者的情形。具寿大迦叶即使在在家时亦不耽着欲乐,舍弃广大的成就而出家;于前行的途中,见到前来迎接的导师(世尊),便顶礼他,依三句教诫即获具足戒,于第八日黎明,连同无碍解,证得阿拉汉果。对于此类,以‘有’力所镇伏的烦恼,确实如此被镇伏了。
Ekaccassa vuttanayeneva navakammaṃ karontassa kileso okāsaṃ na labhati, navakammavasena vikkhambhitova hoti. So taṃ tathā vikkhambhitameva katvā vivaṭṭetvā arahattaṃ gaṇhāti cittalapabbate tissatthero viya. Tassa kira aṭṭhavassikakāle anabhirati uppajji, so taṃ vinodetuṃ asakkonto attano cīvaraṃ dhovitvā rajitvā pattaṃ pacitvā kese ohāretvā upajjhāyaṃ vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṃ thero āha – ‘‘kiṃ, āvuso mahātissa, atuṭṭhassa viya te ākāro’’ti? Āma, bhante, anabhirati me uppannā, taṃ vinodetuṃ na sakkomīti. Thero tassāsayaṃ olokento arahattassa upanissayaṃ disvā anukampāvasena āha – ‘‘āvuso tissa, mayaṃ mahallakā, ekaṃ no vasanaṭṭhānaṃ karohī’’ti . Dutiyakathaṃ akathitapubbo bhikkhu ‘‘sādhu, bhante’’ti sampaṭicchi.
于是,长老对他说:“贤友,你在做营造工作时,不要荒废了诵经之道,也要系念业处,并且时常作遍作准备。”他回答:“尊者,我会这样做的。”礼敬长老后,他寻得一处合适的地点,心想“此处可行”,便用木材填满、焚烧、清理,再以砖围砌,安装好门窗等,连同经行处、墙壁等的准备工作,一并完成了精舍。铺设好床座后,他前往长老处,礼敬后说:“尊者,精舍的准备工作已就绪,请您安住。”长老说:“贤友,你为此事辛勤操劳,今日你自己在此住下吧。”他回答:“好的,尊者。”礼敬后,洗了双足,进入精舍,结跏趺坐,回想起自己所做的工作。当他心想“我愉快地为和尚作了身侍奉”时,内心生起了喜悦。他镇伏了那喜悦,建立观,证得了最上果——阿拉汉果。对于这样的人,通过营造工作而被镇伏的烦恼,就是那样被镇伏了。
Atha naṃ thero āha – ‘‘āvuso, navakammaṃ karonto uddesamaggañca mā vissajji, kammaṭṭhānañca manasi karohi, kālena ca kālaṃ kasiṇaparikammaṃ karohī’’ti. ‘‘Evaṃ karissāmi, bhante’’ti theraṃ vanditvā tathārūpaṃ sappāyaṭṭhānaṃ oloketvā ‘‘ettha kātuṃ sakkā’’ti dārūhi pūretvā jhāpetvā sodhetvā iṭṭhakāhi parikkhipitvā dvāravātapānādīni yojetvā saddhiṃ caṅkamanabhūmibhittiparikammādīhi leṇaṃ niṭṭhāpetvā mañcapīṭhaṃ santharitvā therassa santikaṃ gantvā vanditvā, ‘‘bhante, niṭṭhitaṃ leṇe parikammaṃ, vasathā’’ti āha. Āvuso, dukkhena tayā etaṃ kammaṃ kataṃ, ajja ekadivasaṃ tvaññevettha vasāhīti. So ‘‘sādhu, bhante’’ti vanditvā pāde dhovitvā leṇaṃ pavisitvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno attanā katakammaṃ āvajji. Tassa ‘‘manāpaṃ mayā upajjhāyassa kāyaveyyāvaccaṃ kata’’nti cintentassa abbhantare pīti uppannā. So taṃ vikkhambhetvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi. Evarūpassa navakammavasena vikkhambhito kileso tathā vikkhambhitova hoti.
然而,有一种从梵天界投生而来的清净众生,由于未曾惯习,烦恼不现行,是以‘有’之力被镇伏的。他令其如此被镇伏后,转而证得阿拉汉果,如同尊者大迦叶一般。尊者大迦叶即使在俗家时也不受用欲乐,舍弃大富贵而出家。在出离途中,他见到前来迎接的导师,礼敬后,以三句教诫获得具足戒,于第八日黎明,连同无碍解,证得了阿拉汉果。对于这样的人,以‘有’之力被镇伏的烦恼,就是那样被镇伏了。
Ekacco pana brahmalokato āgato suddhasatto hoti. Tassa anāsevanatāya kileso na samudācarati, bhavavasena vikkhambhito hoti. So taṃ tathā vikkhambhitameva katvā vivaṭṭetvā arahattaṃ gaṇhāti āyasmā mahākassapo viya. So hi āyasmā agāramajjhepi kāme aparibhuñjitvā mahāsampattiṃ pahāya pabbajitvā nikkhanto antarāmagge paccuggamanatthāya āgataṃ satthāraṃ disvā vanditvā tīhi ovādehi upasampadaṃ labhitvā aṭṭhame aruṇe saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Evarūpassa bhavavasena vikkhambhito kileso tathā vikkhambhitova hoti.
然而,有人获得了过去未曾经验过的色等所缘,便在那所缘上建立观,转而证得阿拉汉果。对于这种人,由于这未曾经验的所缘,未生起的爱欲确实便不再生起。
Yo pana ananubhūtapubbaṃ rūpādiārammaṇaṃ labhitvā tattheva vipassanaṃ paṭṭhapetvā vivaṭṭetvā arahattaṃ gaṇhāti, evarūpassa ananubhūtārammaṇavasena kāmacchando anuppannova nuppajjati nāma.
「已生起的欲贪已被舍断」这句中,「已生起的」是指已经生起、存在、出现的。「被舍断」是指:通过分断舍、镇伏舍、断除舍、止息舍、出离舍这五种舍断而舍断,不再生起,这就是它的含义。其中,以观智观察时,烦恼因分断而被舍断,因此观智称为「分断舍」;禅定能镇伏烦恼,因此禅定称为「镇伏舍」;圣道生起时断除烦恼,圣果令其止息,涅槃则从一切烦恼中出离,这三种依次称为「断除舍」「止息舍」「出离舍」。通过这五种世间与出世间的方法舍断烦恼,即是其义。
Uppanno vā kāmacchando pahīyatīti ettha uppannoti jāto bhūto samudāgato. Pahīyatīti tadaṅgappahānaṃ, vikkhambhanappahānaṃ, samucchedappahānaṃ, paṭipassaddhippahānaṃ, nissaraṇappahānanti imehi pañcahi pahānehi pahīyati, na puna uppajjatīti attho. Tattha vipassanāya kilesā tadaṅgavasena pahīyantīti vipassanā tadaṅgappahānanti veditabbā. Samāpatti pana kilese vikkhambhetīti sā vikkhambhanappahānanti veditabbā. Maggo samucchindanto uppajjati, phalaṃ paṭippassambhayamānaṃ, nibbānaṃ sabbakilesehi nissaṭanti imāni tīṇi samucchedapaṭipassaddhinissaraṇappahānānīti vuccanti. Imehi lokiyalokuttarehi pañcahi pahānehi pahīyatīti attho.
「不净相」是指以十种不净之一为所缘而生起的初禅。因此,古师们说:「不净本身即为不净相,以不净为所缘的诸法亦为不净相。」所谓「如理作意」,是说按照「其中,如何是如理作意?于无常作无常想」等方法所说的方便作意而作意的人。如此,「未生起的欲贪便确实不生起」的意思:未曾出现的欲贪就不会出现。「已生起的欲贪被舍断」的意思:已经出现的欲贪,通过前述五种舍断而被舍断。
Asubhanimittanti dasasu asubhesu uppannaṃ sārammaṇaṃ paṭhamajjhānaṃ. Tenāhu porāṇā – ‘‘asubhampi asubhanimittaṃ, asubhārammaṇā dhammāpi asubhanimitta’’nti. Yonisomanasikarototi. ‘‘Tattha katamo yonisomanasikāro? Anicce anicca’’ntiādinā nayena vuttassa upāyamanasikārassa vasena manasikaroto. Anuppanno ceva kāmacchando nuppajjatīti asamudāgato na samudāgacchati. Uppanno ca kāmacchando pahīyatīti samudāgato ca kāmacchando pañcavidhena pahānena pahīyati.
此外,有六种法能助益断除欲贪:学习不净相、精勤修习不净观、在根门上守护感官、饮食知量、亲近善知识以及从事适切的言论。因为,即使是在学习十种不净相的人,他的欲贪也能被舍断;在修习不净观的人,欲贪同样被舍断;在关闭根门、守护感官的人,欲贪也被舍断;而对于那些在只进食四五口饭的间隙仅靠饮水维持、了知饮食分量的人,欲贪也会被舍断。因此如是说——
Apica cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattanti – asubhanimittassa uggaho, asubhabhāvanānuyogo, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Dasavidhañhi asubhanimittaṃ uggaṇhantassāpi kāmacchando pahīyati, bhāventassāpi, indriyesu pihitadvārassāpi, catunnaṃ pañcannaṃ ālopānaṃ okāse sati udakaṃ pivitvā yāpanasīlatāya bhojane mattaññunopi. Tenetaṃ vuttaṃ –
食下四、五口食团后,不复进食,唯饮清水,
这足以令精勤比丘安稳而住。”(《长老偈》983)
‘‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive; Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’’ti. (theragā. 983);
若亲近犹如乐于修习不净的善知识——如不净业处帝沙长老那样,欲贪即得舍断;在行、住、坐、卧间,谈论十不净的随宜之法,欲贪亦得舍断。故言:“六法能令欲贪舍断。”
Asubhakammikatissattherasadise asubhabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi kāmacchando pahīyati, ṭhānanisajjādīsu dasaasubhanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – ‘‘cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattantī’’ti.
17第十七节。「慈心解脱」:即向一切众生散播利益的慈。然而,由于与慈相应的心从诸盖等敌对法中解脱,故称为“心解脱”。或更确切地说,因从一切嗔恨的缠缚中解脱,应知此为心解脱。此处,“慈”一词也可指近行定,但因说到“心解脱”,故指依第三禅或第四禅的安止定。「如理作意」:即依前述的方便作意来作意此慈心解脱。
17. Sattame mettā cetovimuttīti sabbasattesu hitapharaṇakā mettā. Yasmā pana taṃsampayuttacittaṃ nīvaraṇādīhi paccanīkadhammehi vimuccati, tasmā sā ‘‘cetovimuttī’’ti vuccati. Visesato vā sabbabyāpādapariyuṭṭhānena vimuttattā sā cetovimuttīti veditabbā. Tattha ‘‘mettā’’ti ettāvatā pubbabhāgopi vaṭṭati, ‘‘cetovimuttī’’ti vuttattā pana idha tikacatukkajjhānavasena appanāva adhippetā. Yonisomanasikarototi taṃ mettaṃ cetovimuttiṃ vuttalakkhaṇena upāyamanasikārena manasikarontassa.
又有六法能导致嗔恚的断除:学习慈相、致力于慈心修习、省察业的属己性、多修习思择、亲近善知识、谈论适当的话题。因为,通过限定对象、不限对象或以方向遍满等任一方式学习慈的人,其嗔恚即得舍断;通过限定对象、不限对象、方向遍满的方式修习慈的人,嗔恚亦得舍断。“你对他发怒,能做什么呢?你能摧毁他的戒等吗?你难道不是由自己的业而来,也将由自己的业而去吗?对他人发怒,犹如抓起烧红的炭、炽热的铁棒、粪便等物想去打别人一样。而他对你发怒,又能做什么呢?他能摧毁你的戒等吗?他是由自己的业而来,也将由自己的业而去;犹如未被接受的礼物、逆风扬起的灰尘,这愤怒将落在他自己头上。”如此观察自己及他人的业属己性,以及在观察二者的业属己性后安住于思择的人,若能亲近像阿沙古答长老那样乐于修习慈的善知识,嗔恚亦得舍断;在行住坐卧等中,谈论与慈相关的适当话题,嗔恚亦得舍断。因此说:“六法导致嗔恚的舍断。”其余在此及此后诸节,应依上述方法了知,此处只说明其间的差别。
Apica cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattanti – mettānimittassa uggaho, mettābhāvanānuyogo, kammassakatāpaccavekkhaṇā, paṭisaṅkhānabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Odissakaanodissakadisāpharaṇānañhi aññataravasena mettaṃ uggaṇhantassāpi byāpādo pahīyati, odhiso anodhiso disāpharaṇavasena mettaṃ bhāventassāpi. ‘‘Tvaṃ etassa kuddho kiṃ karissasi, kimassa sīlādīni nāsetuṃ sakkhissasi, nanu tvaṃ attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissasi? Parassa kujjhanaṃ nāma vītaccitaṅgāratattaayasalākagūthādīni gahetvā paraṃ paharitukāmatāsadisaṃ hoti. Esopi tava kuddho kiṃ karissati, kiṃ te sīlādīni nāsetuṃ sakkhissati? Esa attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissati, appaṭicchitapaheṇakaṃ viya paṭivātaṃ khittarajomuṭṭhi viya ca etassevesa kodho matthake patissatī’’ti evaṃ attano ca parassa ca kammassakataṃ paccavekkhatopi, ubhayakammassakataṃ paccavekkhitvā paṭisaṅkhāne ṭhitassāpi, assaguttattherasadise mettābhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi byāpādo pahīyati, ṭhānanisajjādīsu mettānissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – ‘‘cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattantī’’ti. Sesamidha ito paresu ca vuttanayeneva veditabbaṃ, visesamattameva pana vakkhāmāti.
18第十八节。在“发勤界”等中:「发勤界」即最初发起的精进。「出离界」由于从懈怠中出离,故比它更强。「勇猛界」则因步步进趋更高的境地,故比前二者更强。注释中则说:“发勤是心为去除诸欲所作的激发,出离是心为拔除障碍所作的超出,勇猛是心为断除束缚所作的迈进”,并说:“此三者所说即是增上精进。”
18. Aṭṭhame ārambhadhātūādīsu ārambhadhātu nāma paṭhamārambhavīriyaṃ. Nikkamadhātu nāma kosajjato nikkhantattā tato balavataraṃ. Parakkamadhātu nāma paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ārambho cetaso kāmānaṃ panūdanāya, nikkamo cetaso palighugghāṭanāya, parakkamo cetaso bandhanacchedanāyā’’ti vatvā ‘‘tīhi petehi adhimattavīriyameva kathita’’nti vuttaṃ.
「已发勤精进者」,即精进圆满且已发起的精进。其中,远离四种过失的精进应知为「已发勤」——即不太迟缓、不太过策励、内心不收缩,也不向外散乱。这种精进有两种:身精进与心精进。正如“比丘日间以经行、安坐,从障碍法中净化其心”(《分别论》519),像这样将一昼夜分为五时分,以身策励精勤者,应知为身精进;或者如场所限定——“不从这洞窟出去,直到我的心无取著而从诸漏解脱”;或以坐姿限定——“不破此结跏趺坐”,像这样摄心而精勤努力者,应知为心精进。在此,这两种精进皆可适用。以此两种精进而成为「已发勤精进」的人,未生的昏沉与睡眠不会生起,已生的昏沉与睡眠得以舍断,犹如弥勒克帝沙长老、住近村山洞的大尸婆长老、喜悦蔓长老、库摩毗耶子帝沙长老等人。其中,前三位及类似者以身精进为「已发勤精进」,库摩毗耶子帝沙长老等人则以心精进为「已发勤精进」,而住于高低沙地的大象战士长老则兼具两种精进,是「已发勤精进」。据说这位长老七日经行,七日站立,七日安坐,七日躺卧。大长老……
Āraddhavīriyassāti paripuṇṇavīriyassa ceva paggahitavīriyassa ca. Tattha catudosāpagataṃ vīriyaṃ āraddhanti veditabbaṃ. Na ca atilīnaṃ hoti, na ca atipaggahitaṃ, na ca ajjhattaṃ saṃkhittaṃ, na ca bahiddhā vikkhittaṃ. Tadetaṃ duvidhaṃ hoti – kāyikaṃ, cetasikañca. Tattha ‘‘idha bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetī’’ti (vibha. 519) evaṃ rattidivasassa pañca koṭṭhāse kāyena ghaṭentassa vāyamantassa kāyikavīriyaṃ veditabbaṃ. ‘‘Na tāvāhaṃ ito leṇā nikkhamissāmi, yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatī’’ti evaṃ okāsaparicchedena vā, ‘‘na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmī’’ti evaṃ nisajjādiparicchedena vā mānasaṃ bandhitvā ghaṭentassa vāyamantassa cetasikavīriyaṃ veditabbaṃ. Tadubhayampi idha vaṭṭati. Duvidhenāpi hi iminā vīriyena āraddhavīriyassa anuppannañceva thinamiddhaṃ nuppajjati, uppannañca thinamiddhaṃ pahīyati milakkhatissattherassa viya, gāmantapabbhāravāsimahāsīvattherassa viya, pītimallakattherassa viya, kuṭumbiyaputtatissattherassa viya ca. Etesu hi purimā tayo aññe ca evarūpā kāyikavīriyena āraddhavīriyā, kuṭumbiyaputtatissatthero aññe ca evarūpā cetasikavīriyena āraddhavīriyā, uccāvālukavāsī mahānāgatthero pana dvīhipi vīriyehi āraddhavīriyova. Thero kira ekaṃ sattāhaṃ caṅkamati, ekaṃ tiṭṭhati, ekaṃ nisīdati, ekaṃ nipajjati. Mahātherassa ekairiyāpathopi asappāyo nāma natthi, catutthe sattāhe vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahatte patiṭṭhāsi.
另有六法能令昏沉与睡眠得以舍断:即「于过量进食取相」、「变换威仪」、「作意光明想」、「露天居住」、「亲近善知识」、「适当的言论」。像手食者、食后呕吐者、彼处曲行鸟、满足衣者、乌鸦色者、婆罗门等那样,用餐后坐在昼夜修行处修习沙门法的人,昏沉与睡眠会像大象般猛扑过来;而习惯只吃四五口饭、留出空间、以水维生的比丘,则不会那样。如此,即使有于过量进食取相的人,也能舍断昏沉与睡眠。对于在哪种威仪中生起昏沉与睡眠,便转换为另一种威仪的人;在夜间作意月光、灯光、火光,在白天作意日光的人;居住在露天的人;亲近如大迦叶长老那样已舍断昏沉与睡眠的善知识的人,昏沉与睡眠都能被舍断;而在站立、安坐等中,谈论与头陀支相关的适当言论,也能舍断它。因此说:‘六法导致昏沉与睡眠的舍断。’
Apica cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattanti – atibhojane nimittaggāho, iriyāpathasamparivattanatā, ālokasaññāmanasikāro, abbhokāsavāso, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Āharahatthaka-bhuttavamitaka-tatravaṭṭaka-alaṃsāṭaka-kākamāsaka-brāhmaṇādayo viya bhojanaṃ bhuñjitvā rattiṭṭhānadivāṭṭhāne nisinnassa hi samaṇadhammaṃ karoto thinamiddhaṃ mahāhatthī viya ottharantaṃ āgacchati, catupañcaālopaokāsaṃ pana ṭhapetvā pānīyaṃ pivitvā yāpanasīlassa bhikkhuno taṃ na hotīti evaṃ atibhojane nimittaṃ gaṇhantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati. Yasmiṃ iriyāpathe thinamiddhaṃ okkamati, tato aññaṃ parivattentassāpi, rattiṃ candālokadīpālokaukkāloke divā sūriyālokaṃ manasikarontassāpi , abbhokāse vasantassāpi, mahākassapattherasadise pahīnathinamiddhe kalyāṇamitte sevantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati, ṭhānanisajjādīsu dhutaṅganissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – ‘‘cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattantī’’ti.
19「心寂静者」,即以禅那或观而使心寂静的人。
19. Navame vūpasantacittassāti jhānena vā vipassanāya vā vūpasamitacittassa.
此外,有六法能令掉举与追悔断除:多闻、多请问、精通律制、亲近长老、善知识、适当言谈。因多闻,即使依文读诵和义理学习一部、两部、三部、四部乃至五部尼柯耶,掉举与追悔亦得断除;时常请问如法与不如法者亦是如此;由熟悉律的施设而纯熟自在者亦是;亲近年长长老者亦是;亲近如持律者优波离长老那样的善知识者,掉举与追悔亦得断除;在站立、安坐等时,谈论关于如法与不如法的适当言语,亦能断除它。因此说:‘六法能令掉举与追悔断除。’
Apica cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattanti – bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, vuddhasevitā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Bāhusaccenāpi hi ekaṃ vā dve vā tayo vā cattāro vā pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati, kappiyākappiyaparipucchābahulassāpi, vinayapaññattiyaṃ ciṇṇavasībhāvatāya pakataññunopi, vuḍḍhe mahallakatthere upasaṅkamantassāpi, upālittherasadise vinayadhare kalyāṇamitte sevantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati, ṭhānanisajjādīsu kappiyākappiyanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – ‘‘cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattantī’’ti.
20第二十:‘比丘们,如理作意’一句,是指按照前述方法,以如理的方式作意的人。
20. Dasame yoniso, bhikkhave, manasikarototi vuttanayeneva upāyato manasikarontassa.
此外,有六法能令疑断除:多闻、多请问、精通律制、多行决意、善知识、适当言谈。因多闻,即使依文读诵和义理学习一乃至五部尼柯耶,疑亦得断除;围绕三宝频频请问者亦是;于律纯熟自在者亦是;对三宝具足净信、称为多行决意者亦是;亲近如信胜解者婆迦梨长老那样的善知识者,疑亦得断除;在站立、安坐等时,谈论依托三宝功德的适当言语,亦能断除疑。因此说:‘六法能令疑断除。’此《盖断品》中,讲述了轮回与出离。
Apica cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattanti – bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, adhimokkhabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Bahusaccenāpi hi ekaṃ vā…pe… pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi vicikicchā pahīyati, tīṇi ratanāni ārabbha paripucchābahulassāpi, vinaye ciṇṇavasībhāvassāpi, tīsu ratanesu okappaniyasaddhāsaṅkhātaadhimokkhabahulassāpi, saddhādhimutte vakkalittherasadise kalyāṇamitte sevantassāpi vicikicchā pahīyati, ṭhānanisajjādīsu tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – ‘‘cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattantī’’ti. Imasmiṃ nīvaraṇappahānavagge vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti.