身至念品注释
19. Kāyagatāsativaggavaṇṇanā
563「为心所触」(cetasāphuṭo)——此处触有兩種:水遍触及天眼触。其中,入水遍定后,以水作触,名为水遍触。如是触时,一切汇入大海的河川,皆包摄于大海之中。再者,增长光明后,以天眼观见整个大海,名为天眼触。如是触时,一切汇入大海的河川,亦同样包摄于大海之中。「摄于其内」(antogadhā tassāti)是说,他们即于此比丘的修习中成为内在。「明分者」(vijjābhāgiyāti)——此处,由相应而分得于明,故称明分者;或由住于明之部分、明之聚分,亦名明分者。其中,观智、意所成神通、六神通,此八者为明。依前义,与这些明相应之法,亦为明分者。依后义,于彼八明之中,任一明者自为明,其余者为明分。是故,应如此解:明自身,以及与明相应之法,皆名为明分者。
563.Cetasāphuṭoti ettha duvidhaṃ pharaṇaṃ āpopharaṇañca dibbacakkhupharaṇañca. Tattha āpokasiṇaṃ samāpajjitvā āpena pharaṇaṃ āpopharaṇaṃ nāma. Evaṃ phuṭepi mahāsamudde sabbā samuddaṅgamā kunnadiyo antogadhāva honti. Ālokaṃ pana vaḍḍhetvā dibbacakkhunā sakalasamuddadassanaṃ dibbacakkhupharaṇaṃ nāma. Evaṃ phuṭepi mahāsamudde sabbā mahāsamuddaṅgamā kunnadiyo antogadhāva honti. Antogadhā tassāti tassa bhikkhuno bhāvanāya abbhantaragatāva honti. Vijjābhāgiyāti ettha sampayogavasena vijjaṃ bhajantīti vijjābhāgiyā, vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattantītipi vijjābhāgiyā. Tattha vipassanāñāṇaṃ manomayiddhi cha abhiññāti aṭṭha vijjā, purimena atthena tāhi sampayuttadhammāpi vijjābhāgiyā. Pacchimena atthena tāsu yā kāci ekā vijjā vijjā, sesā vijjābhāgiyāti evaṃ vijjāpi vijjāsampayuttadhammāpi vijjābhāgiyāteva veditabbā.
564「为大悚惧」(mahato saṃvegāyāti),即为了生起大悚惧。后二句亦应如此理解。其中,大悚惧指观,大意指四道,大安稳指四沙门果。或者,大悚惧指与观俱起之道,大意指四沙门果,大安稳指涅槃。「为念与正知」(satisampajaññāyāti),即为了念与智的利益。「为获得智见」(ñāṇadassanapaṭilābhāyāti),即为了获得天眼智。「为现法乐住」(diṭṭhadhammasukhavihārāyāti),即为了于此有身中、现见之法中安住于乐。「为作证明与解脱之果」(vijjāvimuttiphalasacchikiriyāyāti),即为了亲身作证明与解脱之果。其中,明指道慧,解脱指与其相应之其余诸法,二者之果即是阿拉汉果——也就是为了作证那个果。
564.Mahato saṃvegāyāti mahantassa saṃvegassa atthāya. Uparipadadvayepi eseva nayo. Ettha ca mahāsaṃvego nāma vipassanā, mahāattho nāma cattāro maggā, mahāyogakkhemo nāma cattāri sāmaññaphalāni. Atha vā mahāsaṃvego nāma saha vipassanāya maggo, mahāattho nāma cattāri sāmaññaphalāni, mahāyogakkhemo nāma nibbānaṃ. Satisampajaññāyāti satiyā ca ñāṇassa ca atthāya. Ñāṇadassanapaṭilābhāyāti dibbacakkhuñāṇāya. Diṭṭhadhammasukhavihārāyāti imasmiṃyeva paccakkhe attabhāve sukhavihāratthāya. Vijjāvimuttiphalasacchikiriyāyāti vijjāvimuttīnaṃ phalassa paccavekkhakaraṇatthāya. Ettha ca vijjāti maggapaññā, vimuttīti taṃsampayuttā sesadhammā. Tesaṃ phalaṃ nāma arahattaphalaṃ, tassa sacchikiriyāyāti attho.
571「身也轻安」(kāyopi passambhatīti):指名身与色身俱得轻安,恼乱止息。「寻与伺」(vitakkavicārāpīti):这些法在第二禅中称为寂止,此处是就粗分的寂止而言。「一切」(kevalāti):指全部、无余。「明分者」(vijjābhāgiyāti):即明之分,此已在前文中分别解说。
571.Kāyopi passambhatīti nāmakāyopi karajakāyopi passambhati, vūpasantadaratho hoti. Vitakkavicārāpīti ete dhammā dutiyajjhānena vūpasammanti nāma, idha pana oḷārikavūpasamaṃ sandhāya vuttaṃ. Kevalāti sakalā, sabbe niravasesāti attho. Vijjābhāgiyāti vijjākoṭṭhāsiyā, te heṭṭhā vibhajitvā dassitāva.
574「无明断除」(avijjā pahīyatīti):于八种事中,作为轮回之根的极浓密黑暗、大暗无知悉被断除。「明生起」(vijjā uppajjatīti):阿拉汉道智生起。「我慢断除」(asmimāno pahīyatīti):九种「我是」之慢皆被断除。「随眠」(anusayāti):七随眠。「结」(saṃyojanānīti):十结。
574.Avijjāpahīyatīti aṭṭhasu ṭhānesu vaṭṭamūlakaṃ bahalandhakāraṃ mahātamaṃ aññāṇaṃ pahīyati. Vijjā uppajjatīti arahattamaggavijjā uppajjati. Asmimāno pahīyatīti asmīti navavidho māno pahīyati. Anusayāti satta anusayā. Saṃyojanānīti dasa saṃyojanāni.
575「为了慧的分别」(paññāpabhedāyāti),是为了令慧通达种种差别。‘为了无取般涅槃’(anupādāparinibbānāyāti),是为了亲自作证无依缘的般涅槃。
575.Paññāpabhedāyāti paññāya pabhedagamanatthaṃ. Anupādāparinibbānāyāti apaccayaparinibbānassa sacchikiriyatthāya.
576「通达多种界」(anekadhātupaṭivedho hotīti),指通达十八界的相。‘通达种种界’(nānādhātupaṭivedho hotīti),指以种种不同,通达那十八界的相。‘获得多种界无碍解’(anekadhātupaṭisambhidā hotīti)——以此说明了以界的差别为内容的智。所谓界差别智,即是了知‘当此界强盛时,便有此种名目’。不过,此界差别智并非人人皆可证得,唯有诸佛方能完全无余证得,且正自觉者也未全面讲述此智。何以故?因为讲述它并无利益。
576.Anekadhātupaṭivedho hotīti aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ lakkhaṇapaṭivedho hoti. Nānādhātupaṭivedho hotīti tāsaṃyeva aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ nānābhāvena lakkhaṇapaṭivedho hoti. Anekadhātupaṭisambhidā hotīti iminā dhātubhedañāṇaṃ kathitaṃ. Dhātupabhedañāṇaṃ nāma ‘‘imāya dhātuyā ussannāya idaṃ nāma hotī’’ti jānanapaññā. Taṃ panetaṃ dhātubhedañāṇaṃ na sabbesaṃ hoti, buddhānameva nippadesaṃ hoti. Taṃ sammāsambuddhena sabbaso na kathitaṃ. Kasmā? Tasmiṃ kathite attho natthīti.
584「为了获得慧」(paññāpaṭilābhāyāti)等十六句,在《无碍解道》中,先通过设立论母:‘亲近善士,听闻正法,如理作意,法随法行。比丘们,此四法若修习、多修习,能导向获得慧……乃至导向决择慧性。’之后加以详细解说,正如经中所说的那样。
584.Paññāpaṭilābhāyātiādīni soḷasa padāni paṭisambhidāmagge ‘‘sappurisasaṃsevo, saddhammasavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammapaṭipatti. Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā paññāpaṭilābhāya saṃvattanti …pe… nibbedhikapaññatāya saṃvattantī’’ti evaṃ mātikaṃ ṭhapetvā vitthāritāneva. Vuttañhetaṃ (paṭi. ma. 3.4) –
「能导向获得慧」:什么是「获得慧」?四道智、四果智、四无碍解智、六神通智、七十三智、七十七智的获得、得到、成就、接触、作证、具足,即称为获得慧。能导向获得慧,所指的即是此获得慧。
Paññāpaṭilābhāya saṃvattantīti. ‘‘Katamo paññāpaṭilābho? Catunnaṃ maggañāṇānaṃ, catunnaṃ phalañāṇānaṃ, catunnaṃ paṭisambhidāñāṇānaṃ, channaṃ abhiññāñāṇānaṃ, tesattatīnaṃ ñāṇānaṃ, sattasattatīnaṃ ñāṇānaṃ lābho paṭilābho pattisampatti phassanā sacchikiriyā upasampadā, paññāpaṭilābhāya saṃvattantīti ayaṃ paññāpaṭilābho.
「能导向慧增长」:什么是「慧增长」?七种有学人与凡夫善士的慧会增长,阿拉汉的慧则已增长圆满。能导向慧增长,所指的即是此慧增长。
Paññāvuddhiyāsaṃvattantīti. ‘‘Katamā paññāvuddhi? Sattannañca sekkhānaṃ puthujjanakalyāṇakassa ca paññā vaḍḍhati, arahato paññā vaḍḍhitavaḍḍhanā, paññāvuddhiyā saṃvattantīti ayaṃ paññāvuddhi.
「能导向慧广布」:什么是「慧广布」?七种有学人与凡夫善士的慧可达广布,阿拉汉的慧则已达广布。能导向慧广布,所指的即是此慧广布。
Paññāvepullāyasaṃvattantīti. ‘‘Katamaṃ paññāvepullaṃ? Sattannañca sekkhānaṃ puthujjanakalyāṇakassa ca paññā vepullaṃ gacchati, arahato paññā vepullaṃ gatā, paññāvepullāya saṃvattantīti idaṃ paññāvepullaṃ.
「导向大慧」:什么是「大慧」?能把握重大的义理,故为大慧;把握重大的法……乃至重大的词句、重大的辩才、重大的戒蕴、重大的定蕴、慧蕴、解脱蕴、解脱智见蕴、重大的处非处、重大的住等至、重大的圣谛、重大的念处、正勤、神足、根、力、觉支、重大的圣道、重大的沙门果、重大的神通,以及把握重大的究竟涅槃,故为大慧。导向大慧,这就是大慧。
Mahāpaññatāya saṃvattantīti. ‘‘Katamā mahāpaññā? Mahante atthe pariggaṇhātīti mahāpaññā, mahante dhamme…pe… mahantā niruttiyo, mahantāni paṭibhānāni, mahante sīlakkhandhe, mahante samādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanakkhandhe, mahantāni ṭhānāṭṭhānāni, mahantā vihārasamāpattiyo, mahantāni ariyasaccāni, mahante satipaṭṭhāne, sammappadhāne, iddhipāde, mahantāni indriyāni, mahantāni balāni, mahante bojjhaṅge, mahante ariyamagge, mahantāni sāmaññaphalāni, mahābhiññāyo , mahantaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ pariggaṇhātīti mahāpaññā, mahāpaññatāya saṃvattantīti ayaṃ mahāpaññā.
「导向广慧」:什么是「广慧」?智慧运行于种种不同的蕴,故为广慧;运行于种种不同的界……种种不同的处、种种不同的缘起、种种不同的空与不可得、种种不同的义、种种不同的法、种种不同的词句、种种不同的辩才、种种不同的戒蕴、定蕴、慧蕴、解脱蕴、解脱智见蕴、种种不同的处非处、种种不同的住等至、种种不同的圣谛、种种不同的念处、正勤、神足、根、力、觉支、种种不同的圣道、种种不同的沙门果、种种不同的神通,故为广慧。超越了种种凡俗共法之后,智慧运行于究竟涅槃,也故为广慧。导向广慧,这就是广慧。
Puthupaññatāya saṃvattantīti. ‘‘Katamā puthupaññā? Puthu nānākkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā. Puthu nānādhātūsu, puthu nānāāyatanesu, puthu nānāpaṭiccasamuppādesu, puthu nānāsuññatamanupalabbhesu, puthu nānāatthesu, dhammesu, niruttīsu, paṭibhānesu, puthu nānāsīlakkhandhesu, samādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanakkhandhesu, puthu nānāṭhānāṭṭhānesu, puthu nānāvihārasamāpattīsu, puthu nānāariyasaccesu, puthu nānāsatipaṭṭhānesu, sammappadhānesu, iddhipādesu, indriyesu, balesu, bojjhaṅgesu, puthu nānāariyamaggesu, puthu nānāsāmaññaphalesu, puthu nānāabhiññāsu ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā. Puthu nānājanasādhāraṇe dhamme samatikkamma paramatthe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā. Puthupaññatāya saṃvattantīti ayaṃ puthupaññā.
「导向广大慧」:什么是「广大慧」?能把握广大义理,故为广大慧……乃至把握广大究竟涅槃,故为广大慧。导向广大慧,这就是广大慧。
Vipulapaññatāyasaṃvattantīti. ‘‘Katamā vipulapaññā? Vipule atthe parigaṇhātīti vipulapaññā…pe… vipulaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ parigaṇhātīti vipulapaññā, vipulapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ vipulapaññā.
「导向甚深慧」:什么是「甚深慧」?智慧于甚深的诸蕴中运转,故称甚深慧。其广说与广慧相似。智慧于甚深的究竟涅槃中运转,故称甚深慧。此即导向甚深慧,也就是甚深慧。
Gambhīrapaññatāya saṃvattantīti. ‘‘Katamā gambhīrapaññā? Gambhīresu khandhesu ñāṇaṃ pavattatīti gambhīrapaññā. Puthupaññāsadiso vitthāro. Gambhīre paramatthe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti gambhīrapaññā, gambhīrapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ gambhīrapaññā.
「导向非近慧」:什么是「非近慧」?若有一人,通过对义的确立,以智慧获得、作证、触证了义无碍解;通过对法、词句、辩才的确立,以智慧获得、作证、触证了辩无碍解。于义、法、词句与辩才中,无有余人能胜过于他,亦无人能及于他,因此称为非近慧者。此即导向非近慧,也就是非近慧。
Asāmantapaññatāyasaṃvattantīti. ‘‘Katamā asāmantapaññā? Yassa puggalassa atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Dhammaniruttipaṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, tassa atthe ca dhamme ca niruttiyā ca paṭibhāne ca na añño koci sakkoti abhisambhavituṃ, anabhisambhavanīyo ca so aññehīti asāmantapañño.
凡夫善慧者的智慧,较于第八人之智,可谓远、极远、甚远,不在近处,亦非邻近;以凡夫善慧者而论,第八人即是非近慧者。第八人之智,较于入流者之智,可谓远、极远、甚远,不在近处,亦非邻近;以第八人而论,入流者即是非近慧者。入流者之智,较于一来者之智,可谓远、极远、甚远,不在近处,亦非邻近;以入流者而论,一来者即是非近慧者。一来者之智,较于不来者之智,可谓远、极远、甚远,不在近处,亦非邻近;以一来者而论,不来者即是非近慧者。不来者之智,较于阿拉汉之智,可谓远、极远、甚远,不在近处,亦非邻近;以不来者而论,阿拉汉即是非近慧者。阿拉汉之智,较于独觉佛之智,可谓远、极远、甚远,不在近处,亦非邻近;以阿拉汉而论,独觉佛即是非近慧者。而相对于独觉佛及含天神的世界,如来、应供、正自觉者乃是最上、最极的非近慧者。
Puthujjanakalyāṇakassa paññā aṭṭhamakassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, puthujjanakalyāṇakaṃ upādāya aṭṭhamako asāmantapañño. Aṭṭhamakassa paññā sotāpannassa paññāya dūre…pe… aṭṭhamakaṃ upādāya sotāpanno asāmantapañño. Sotāpannassa paññā sakadāgāmissa paññāya. Sakadāgāmissa paññā anāgāmissa paññāya. Anāgāmissa paññā arahato paññāya. Arahato paññā paccekabuddhassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, arahantaṃ upādāya paccekabuddho asāmantapañño. Paccekabuddhañca sadevakañca lokaṃ upādāya tathāgato arahaṃ sammāsambuddho aggo asāmantapañño.
他善巧分别诸慧,智慧已然开显……乃至他们反复构思问题后,前往拜见如来,请问那些隐秘深藏之事;这些问题由世尊解说、解答,一一明示其因,且提问的要点也为世尊圆满地予以成立。于是,世尊在此处以智慧光耀超绝,这即是说,他在智慧上最为第一、非近慧者。而能导向成为非近慧者的,即是此非近慧。
Paññāpabhedakusalo pabhinnañāṇo…pe… te pañhaṃ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca, kathitā visajjitā ca te pañhā bhagavatā honti niddiṭṭhakāraṇā, upakkhittakā ca te bhagavatā sampajjanti. Atha kho bhagavā tattha atirocati yadidaṃ paññāyāti aggo asāmantapañño, asāmantapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ asāmantapaññā.
“导向地慧”:什么是地慧?能征服贪,故称为地慧;已征服者,故称为地慧。能征服嗔、痴、忿、恨、覆、悭、谄、诳、顽固、刚愎、慢、过慢、憍、放逸、一切烦恼、一切恶行、一切造作、一切导向有的业,故称为地慧;已征服者,故称为地慧。贪是敌人,此慧能摧破那敌人,故称为地慧;嗔……乃至一切导向有的业是敌人,此慧能摧破那敌人,故称为地慧。“地”即大地,具足如大地般平坦、宽广、博大的智慧,因此称为“地慧者”。再者,关于智慧,“地”“慧”“引导者”等皆是同义词。能导向地慧的,这就叫地慧。
Bhūripaññatāyasaṃvattantīti. ‘‘Katamā bhūripaññā? Rāgaṃ abhibhuyyatīti bhūripaññā, abhibhavitāti bhūripaññā. Dosaṃ, mohaṃ, kodhaṃ, upanāhaṃ, makkhaṃ, palāsaṃ, issaṃ, macchariyaṃ, māyaṃ, sāṭheyyaṃ, thambhaṃ, sārambhaṃ, mānaṃ, atimānaṃ, madaṃ, pamādaṃ, sabbe kilese, sabbe duccarite, sabbe abhisaṅkhāre, sabbe bhavagāmikamme abhibhuyyatīti bhūripaññā, abhibhavitāti bhūripaññā . Rāgo ari, taṃ ariṃ maddanipaññāti bhūripaññā, doso, moho…pe… sabbe bhavagāmikammā ari, taṃ ariṃ maddanipaññāti bhūripaññā. Bhūri vuccati pathavī, tāya pathavisamāya vitthatāya vipulāya paññāya samannāgatoti bhūripañño. Apica paññāya etaṃ adhivacanaṃ bhūri medhā pariṇāyikāti, bhūripaññatāya saṃvattantīti ayaṃ bhūripaññā.
“导向慧众多”:什么是慧众多?在此,有一类人尊重慧、以慧为行、以慧为依止、以慧为胜解、以慧为幢、以慧为幡、以慧为增上,多简择、多审择、多观察、多审察,有等观之法,住于显了,以此为行、以此为重、以此为多、以此为低、以此为倾、以此为向、以此为胜解、以此为增上。犹如尊重僧众者被称为僧众多者,尊重衣者、尊重钵者、尊重坐卧具者被称为坐卧具众多者;同样,在此有一类人尊重慧、以慧为行……乃至以此为增上。能导向慧众多的,这就称为慧众多。
Paññābāhullāya saṃvattantīti. ‘‘Katamaṃ paññābāhullaṃ? Idhekacco paññāgaruko hoti paññācarito paññāsayo paññādhimutto paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo pavicayabahulo okkhāyanabahulo samokkhāyanabahulo sampekkhāyanadhammo vibhūtavihārī taccarito taggaruko tabbahulo tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadādhipateyyo, yathā gaṇagaruko vuccati gaṇabāhulikoti, cīvaragaruko pattagaruko senāsanagaruko vuccati senāsanabāhulikoti, evamevaṃ idhekacco paññāgaruko hoti paññācarito…pe… tadādhipateyyo, paññābāhullāya saṃvattantīti idaṃ paññābāhullaṃ.
“导向速疾慧”:能导向速疾慧的。“什么是速疾慧?疾速圆满诸戒,名为速疾慧;疾速圆满根律仪、于食知量、警寤精进、戒蕴、定蕴、慧蕴、解脱蕴、解脱知见蕴,名为速疾慧;疾速通达处非处,圆满安住等至,通达圣谛,修习念处,修习正勤、神足、根、力、觉支、圣道,名为速疾慧;疾速证得沙门果,名为速疾慧;疾速通达神通,名为速疾慧;疾速证悟究竟义涅槃,名为速疾慧。能导向速疾慧的,这称为速疾慧。”
Sīghapaññatāya saṃvattantīti. ‘‘Katamā sīghapaññā? Sīghaṃ sīghaṃ sīlāni paripūretīti sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ indriyasaṃvaraṃ, bhojane mattaññutaṃ, jāgariyānuyogaṃ, sīlakkhandhaṃ, samādhi-paññā-vimutti-vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūretīti sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ ṭhānāṭṭhānāni paṭivijjhati. Vihārasamāpattiyo paripūreti. Ariyasaccāni paṭivijjhati. Satipaṭṭhāne bhāveti. Sammappadhāne iddhipāde indriyāni balāni bojjhaṅge ariyamaggaṃ bhāvetīti sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ sāmaññaphalāni sacchikarotīti sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ abhiññāyo paṭivijjhatīti sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti sīghapaññā, sīghapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ sīghapaññā.
“导向轻快慧”:能导向轻快慧的。“什么是轻快慧?轻快圆满诸戒,名为轻快慧……乃至……能导向轻快慧的,这称为轻快慧。”
Lahupaññatāyasaṃvattantīti. ‘‘Katamā lahupaññā? Lahuṃ lahuṃ sīlāni paripūretīti lahupaññā…pe… lahupaññatāya saṃvattantīti ayaṃ lahupaññā.
“导向喜悦慧”:能导向喜悦慧的。“什么是喜悦慧?于此,有一类人富于智、富于满足、富于喜悦、富于欢喜,以此圆满诸戒,名为喜悦慧……乃至……证悟究竟义涅槃,名为喜悦慧。能导向喜悦慧的,这称为喜悦慧。”
Hāsapaññatāya saṃvattantīti. ‘‘Katamā hāsapaññā? Idhekacco vedabahulo tuṭṭhibahulo hāsabahulo pāmojjabahulo sīlāni paripūretīti hāsapaññā…pe… paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti hāsapaññā, hāsapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ hāsapaññā.
「导向敏速慧」:能导向敏速慧的。「什么是敏速慧?对于任何色——过去、未来、现在的;任何受;任何想;任何行;任何识——过去、未来、现在的,无论是内是外、是粗是细、是劣是胜、是远是近,都能以无常而速疾洞察,这称为敏速慧;以苦、以无我而速疾洞察,这称为敏速慧。于眼……乃至于老死,过去、未来、现在的,以无常、以苦、以无我而速疾洞察,这称为敏速慧。于色……乃至于老死,过去、未来、现在的,以坏灭义为无常,以怖畏义为苦,以无坚实义为无我,如此称量、推度、明了、显了之后,于色灭涅槃而速疾洞察,这称为敏速慧……乃至于老死灭涅槃而速疾洞察,这称为敏速慧。于色……乃至于老死,过去、未来、现在的,皆为坏法、灭法、离贪法、灭法,如此称量、推度、明了、显了之后,于老死灭涅槃而速疾洞察,这称为敏速慧。能导向这种敏速慧的,即称为敏速慧。」
Javanapaññatāya saṃvattantīti. ‘‘Katamā javanapaññā? Yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ , yā kāci vedanā, yā kāci saññā, ye keci saṅkhārā, yaṃkiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ aniccato khippaṃ javatīti javanapaññā, dukkhato, anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Cakkhuṃ…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccato, dukkhato, anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā…pe… jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā, javanapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ javanapaññā.
「导向锐利慧」:能导向锐利慧的。「什么是锐利慧?能迅速断除烦恼,称为锐利慧。已生起的欲寻、恚寻、害寻,以及种种已生起的恶不善法,皆不忍受、断除、驱除、灭除、令其无有,这称为锐利慧。已生起的贪、嗔、痴……乃至一切趣有之业,不忍受、断除、驱除、灭除、令其无有,这称为锐利慧。于一座中,四圣道、四沙门果、四无碍解、六神通便能证得、作证、触证、以慧了知,这称为锐利慧。能导向这种锐利慧的,即称为锐利慧。」
Tikkhapaññatāya saṃvattantīti. ‘‘Katamā tikkhapaññā? Khippaṃ kilese chindatīti tikkhapaññā. Uppannaṃ kāmavitakkaṃ, vyāpādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti tikkhapaññā. Uppannaṃ rāgaṃ, dosaṃ, mohaṃ…pe… sabbe bhavagāmikamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti tikkhapaññā. Ekasmiṃ āsane cattāro ariyamaggā cattāri sāmaññaphalāni catasso paṭisambhidāyo cha abhiññāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāyāti tikkhapaññā, tikkhapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ tikkhapaññā.
「导向决择慧」:能导向决择慧的。「什么是决择慧?在此,有一类人于一切行中多生厌畏、多生恐惧、多生厌嫌、多不喜乐、多不安乐,心向外驰而不乐著于一切行;对于尚未决择、尚未破开的贪蕴,能决择、能破开,这称为决择慧;对于尚未决择、尚未破开的嗔蕴、痴蕴、忿、恨……乃至一切趣有之业,能决择、能破开,这称为决择慧。能导向这种决择慧的,即称为决择慧。」
Nibbedhikapaññatāyasaṃvattantīti. ‘‘Katamā nibbedhikapaññā? Idhekacco sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hoti uttāsabahulo ukkaṇṭhanabahulo aratibahulo anabhiratibahulo bahimukho na ramati sabbasaṅkhāresu, anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā, anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ dosakkhandhaṃ, mohakkhandhaṃ, kodhaṃ, upanāhaṃ…pe… sabbe bhavagāmikamme nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā, nibbedhikapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ nibbedhikapaññā’’.
因此,此处的义理应依照《无碍解道》中所说的方式来了知。唯一的差别仅在于:那里用的是复数,而这里用的是单数。其余的内容完全相同。而这十六种大慧,是兼摄世间与出世间而说的。
Evaṃ paṭisambhidāmagge vuttanayenevettha attho veditabbo. Kevalañhi tattha bahuvacanaṃ, idha ekavacananti ayameva viseso. Sesaṃ tādisamevāti. Imā ca pana soḷasa mahāpaññā lokiyalokuttaramissakāva kathitā.