1. 色等品义注
43 段
礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
《增支部》
Aṅguttaranikāye
《一集注》
Ekakanipāta-aṭṭhakathā
著作序论
Ganthārambhakathā
心怀悲愍的清凉,以智慧之光破除愚痴的黑暗,
为天、人、世间所尊崇的善逝,已解脱一切趣,我向他顶礼。
佛陀亦由修习并现证佛陀境界,
亲近了那离垢的无上法,我今礼敬此法。
善逝的亲生子——摧破魔军之诸子;
我以头面顶礼,恭敬礼敬四双八辈之圣僧伽。
如此,我以净信心礼敬三宝所成就之福德,
此福德已彻底摧破一切障碍,并依其威力而成就。
这部殊胜的《增支部》经典,由“一集”“二集”等法数所庄严;
为说法师中的佼佼者们,开启了种种巧妙的辩才。
为阐明其义理,最初由具足神通的五百长老
由五百长老结集诵出,其后又经再合诵;
此后,大玛欣德长老将其携往锡兰岛;
为利益岛中众生,以锡兰语安立流布。
我今从中除去锡兰语,转用悦耳曼妙之语;
令其与经论轨范相符,且无过失;
不违传统,遵奉诸长老与《灯史》之传承;
具足极精妙抉择力、住于大寺的比丘们。
舍去那些重复的内容,我将阐明真实义;
为了使善良者欢喜,也为令正法长久安住。
前文已对舍卫城等诸城作了描述;
当我在解说《长部》与《中部》的义理时,
以广释的方式,说明了其中所述诸事的因缘;
关于这些,我在此亦不复详述。
然而,诸经的义理,若离因缘事由,便无法彰显;
为彰显这些义理,我今将显示诸般因缘事由。
戒论、头陀功德,及一切业处,
内含修行方式,与禅那等至的详细说明;
及一切神通,与慧的汇集与决断;
蕴、界、处、根,及四圣谛;
诸谛与缘起之开示,极清净、微妙之理;
不共体系之道,以及观之修习。
然此一切义,于《清净道论》中,我已作极为清净的宣说;
是故,既已宣说,于此便不再另行辨析。
盖此《清净道论》,位居四部阿含之核心,
依止之后,将阐明其中如所宣说的义理。
因此,如此作已,便持取那《清净道论》与此注疏一同;
应通过注疏了知依止增支部的义理。
‘‘Karuṇāsītalahadayaṃ , paññāpajjotavihatamohatamaṃ; Sanarāmaralokagaruṃ, vande sugataṃ gativimuttaṃ. ‘‘Buddhopi buddhabhāvaṃ, bhāvetvā ceva sacchikatvā ca; Yaṃ upagato gatamalaṃ, vande tamanuttaraṃ dhammaṃ. ‘‘Sugatassa orasānaṃ, puttānaṃ mārasenamathanānaṃ; Aṭṭhannampi samūhaṃ, sirasā vande ariyasaṅghaṃ. ‘‘Iti me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ; Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvena. ‘‘Ekakadukādipaṭimaṇḍitassa aṅguttarāgamavarassa; Dhammakathikapuṅgavānaṃ, vicittapaṭibhānajananassa. ‘‘Atthappakāsanatthaṃ, aṭṭhakathā ādito vasisatehi; Pañcahi yā saṅgītā, anusaṅgītā ca pacchāpi. ‘‘Sīhaḷadīpaṃ pana ābhatātha vasinā mahāmahindena; Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya. ‘‘Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ; Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ. ‘‘Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsadīpānaṃ; Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ. ‘‘Hitvā punappunāgatamatthaṃ, atthaṃ pakāsayissāmi; Sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassa. ‘‘Sāvatthipabhūtīnaṃ, nagarānaṃ vaṇṇanā katā heṭṭhā; Dīghassa majjhimassa ca, yā me atthaṃ vadantena. ‘‘Vitthāravasena sudaṃ, vatthūni ca tattha yāni vuttāni; Tesampi na idha bhiyyo, vitthārakathaṃ karissāmi. ‘‘Suttānaṃ pana atthā, na vinā vatthūhi ye pakāsanti; Tesaṃ pakāsanatthaṃ, vatthūnipi dassayissāmi. ‘‘Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni; Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro. ‘‘Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva; Khandhādhātāyatanindriyāni, ariyāni ceva cattāri. ‘‘Saccāni paccayākāradesanā suparisuddhanipuṇanayā; Avimuttatantimaggā, vipassanābhāvanā ceva. ‘‘Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ; Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmi. ‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi; Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ. ‘‘Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya; Aṭṭhakathāya vijānatha, aṅguttaranissitaṃ attha’’nti.
概说
Saṃkhepakathā
