礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
《增支部》·《增支部》一集义注
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Aṅguttaranikāye · Ekakanipāta-aṭṭhakathā
序说
43 段
著作开篇序言
Ganthārambhakathā
内心具足悲悯、清凉、温柔;以智慧之光,驱散愚痴的黑暗。
我向被人与诸天世界尊崇的善逝致敬,他已从趣中解脱。
佛陀亦修习并亲证佛性,
彼达至离垢(之境),我礼敬彼无上之法。
善逝的亲生孩子,那些能摧破魔罗军队的弟子们;
我以头顶礼敬八类圣者组成的僧伽。
我怀着清净的信心,礼敬三宝所成就的这份福德,就是这样。
凡是障碍已被彻底摧毁者,成为之后,依靠他的威力。
这部由“一集”“二集”等法数庄严的殊胜《增支部》。
为那些说法师中的雄狮,激发出种种巧妙的辩才。
为阐明义理,义注最初由五百位自在者诵出;
后来也再结集诵出。
不过,大玛欣德长老将其带到了锡兰岛。
这是为了岛上的居民,把(注疏)用僧伽罗语安立下来。
我从其中去掉锡兰语,换成让人心生欢喜的语言;
把它安立得符合经论的轨范,远离过失。
不违时宜,不违彰显长老传承、
极善精细抉择、住于大寺的诸长老。
舍弃一再重复之义,我将阐明其义。
为了让善士们心生欢喜,也为了让正法长久住世。
舍卫为首诸城之描述,前文已作;
此乃我解说长部与中部之义时所说。
确实,按照详细展开的方式,那里所说的诸事;
关于那些事,我在这里也不再展开详细说明了。
然诸经之义,非离事例而能显明;
为令其显明,我当并举事例以示之。
关于戒的论述、头陀法,以及一切业处,
包含了修行方式,以及关于禅那等至的详细说明。
以及一切神通,还有慧的汇集与抉择;
蕴、界、处、根,以及四圣谛。
诸谛与缘起之教示,极清净而理趣精妙;
不离经教圣道,兼及观禅之修习。
所以,这一切既然我已经在《清净道论》中讲得非常清楚了,
因此,既然已经说过,我在这里就不再进一步讨论了。
这部《清净之道》,正处在四部阿含的中间,
安住之后,将阐明其中如所说的义理。
“就这样做了之后,因此,也把那一点连同这个注疏一起拿来;
你们要从注疏里了解依止增支部的义理。”
‘‘Karuṇāsītalahadayaṃ , paññāpajjotavihatamohatamaṃ; Sanarāmaralokagaruṃ, vande sugataṃ gativimuttaṃ. ‘‘Buddhopi buddhabhāvaṃ, bhāvetvā ceva sacchikatvā ca; Yaṃ upagato gatamalaṃ, vande tamanuttaraṃ dhammaṃ. ‘‘Sugatassa orasānaṃ, puttānaṃ mārasenamathanānaṃ; Aṭṭhannampi samūhaṃ, sirasā vande ariyasaṅghaṃ. ‘‘Iti me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ; Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvena. ‘‘Ekakadukādipaṭimaṇḍitassa aṅguttarāgamavarassa; Dhammakathikapuṅgavānaṃ, vicittapaṭibhānajananassa. ‘‘Atthappakāsanatthaṃ, aṭṭhakathā ādito vasisatehi; Pañcahi yā saṅgītā, anusaṅgītā ca pacchāpi. ‘‘Sīhaḷadīpaṃ pana ābhatātha vasinā mahāmahindena; Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya. ‘‘Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ; Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ. ‘‘Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsadīpānaṃ; Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ. ‘‘Hitvā punappunāgatamatthaṃ, atthaṃ pakāsayissāmi; Sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassa. ‘‘Sāvatthipabhūtīnaṃ, nagarānaṃ vaṇṇanā katā heṭṭhā; Dīghassa majjhimassa ca, yā me atthaṃ vadantena. ‘‘Vitthāravasena sudaṃ, vatthūni ca tattha yāni vuttāni; Tesampi na idha bhiyyo, vitthārakathaṃ karissāmi. ‘‘Suttānaṃ pana atthā, na vinā vatthūhi ye pakāsanti; Tesaṃ pakāsanatthaṃ, vatthūnipi dassayissāmi. ‘‘Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni; Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro. ‘‘Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva; Khandhādhātāyatanindriyāni, ariyāni ceva cattāri. ‘‘Saccāni paccayākāradesanā suparisuddhanipuṇanayā; Avimuttatantimaggā, vipassanābhāvanā ceva. ‘‘Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ; Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmi. ‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi; Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ. ‘‘Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya; Aṭṭhakathāya vijānatha, aṅguttaranissitaṃ attha’’nti.