3. 念处相应复注
3. Satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ
全篇 149 段
《安巴巴利经》的注释
1. Ambapālisuttavaṇṇanā
367367.“Ekāyanvāya”这句话,是按连声规则把“o”音变成“va”音、把“a”音拉长之后说的。据说这是相应部的说法,其中“ayana”这个词是“道”的同义词。并不只有这一个词,还有其他与“道”同义的词,为了把这个意思提出来,就说了“maggassa hi……”等话。如果“āyana”这个词是“道”的同义词,那为什么又说“maggo”(道)呢?针对这个责问,说了“tasmā……”等话。其中“一道”就是唯一的道。因为除了通往涅槃之道以外,确实没有别的道。难道这里所指的是念住为道,而此外还有许多道法吗?确实有,但它们已被念住所含摄,因为它们与念住不相离。正如在详说中已举出智、精进等,而在略说中只举出念,应当理解为这是依所化众生的意乐而说,也是为了显示念具有道的性质。“非二道所成”这句话,既显示它没有二重性,也显示它并非不趣向涅槃。所谓“由往涅槃义”,即“依此而趋向涅槃”即是“往涅槃”,依不颠倒的修习,此即其义;以彼往涅槃之义,即作为证得涅槃之方便的意思。所谓“以求索义为道”,即由于应当寻求之义。
367.Ekāyanvāyanti sandhivasena vuttaṃ o-kārassa va-kāraṃ a-kārassa dīghaṃ katvā. Ayaṃ kira saṃyuttābhilāpo, tattha ayana-saddo maggapariyāyo. Na kevalaṃ ayameva, atha kho aññepi maggapariyāyāti paduddhāraṃ karonto ‘‘maggassa hī’’tiādiṃ vatvā yadi maggapariyāyo āyana-saddo, kasmā puna maggoti vuttanti codanaṃ sandhāyāha ‘‘tasmā’’tiādi. Tattha ekamaggoti ekova maggo. Na hi nibbānagāmimaggo añño atthīti. Nanu satipaṭṭhānaṃ idha maggoti adhippetaṃ, tadaññepi bahū maggadhammā atthīti? Saccaṃ atthi, te pana satipaṭṭhānaggahaṇeneva gahitā tadavinābhāvato. Tathā hi ñāṇavīriyādayo niddese gahitā, uddese satiyā eva gahaṇaṃ veneyyajjhāsayavasenāti daṭṭhabbaṃ, satiyā maggabhāvadassanatthañca. Na dvedhāpathabhūtoti iminā imassa dvayabhāvābhāvaṃ viya anibbānagāmibhāvābhāvañca dasseti. Nibbānagamanaṭṭhenāti nibbānaṃ gacchati etenāti nibbānagamanaṃ, so eva aviparītabhāvanāya attho, tena nibbānagamanaṭṭhena, nibbānādhigamūpāyatāyāti attho. Magganīyaṭṭhenāti gavesitabbatāya.
以贪等:依据“贪是污垢,嗔是污垢,痴是污垢”(《分别论》924)这样所说的贪等污垢。然而,这染污之心的清净正在成就时,因为它能令愁等不生起,所以说“为了超越愁、悲”等。其中,以亲属遭难等为因缘,内心的焦灼、内在的烧恼,就是愁。正是以亲属遭难等为因缘,因愁增上而发出“我的独子在哪里”等,以悲叹的方式语无伦次地说出,这就是悲叹,也就是悲。它将来不再生起,在这里就是超越,因此说“为了断除”。苦与忧:在这里,心所的苦受用“苦”这个字就已经涵盖,本来就已经成立;但因为词语本身并不排斥其他,为了显示普遍性而特别使用殊胜的词,所以才说“忧”。应当理解为这是对心所忧的如实说明。以此正确通达、证悟四谛,所以称为理,也就是圣道。难道这也是道吗?难道道还能以道来证得道吗?针对这一问难,说“因为这是……”等。只有渴爱,由于能将业、烦恼、异熟缝合、连结,所以称为渴爱林。因为远离了那渴爱林,所以它不存在,这就是意思。为了自己亲证:为了自己亲自证知。
Rāgādīhīti ‘‘rāgo malaṃ, doso malaṃ, moho mala’’nti (vibha. 924) evaṃ vuttehi rāgādīhi malehi. Sā panāyaṃ saṃkiliṭṭhacittānaṃ visuddhi sijjhamānā yasmā sokādīnaṃ anuppādāya saṃvattati, tasmā vuttaṃ ‘‘sokaparidevānaṃ samatikkamāyā’’tiādi. Tattha socanaṃ ñātibyasanādinimittaṃ cetaso santāpo antonijjhānaṃ soko. Ñātibyasanādinimittameva sokādhikatājanito ‘‘kahaṃ ekaputtakā’’tiādinā paridevanavasena vācāvippalāpo paridevanaṃ paridevo. Tassa āyatiṃ anuppajjanaṃ idha samatikkamoti āha ‘‘pahānāyā’’ti. Dukkhadomanassānanti ettha cetasikadukkhatāya domanassassapi dukkhasaddeneva gahaṇe siddhe saddena anivattanato sāmaññajotanāya visesavacanaṃ seṭṭhanti ‘‘domanassāna’’nteva vuttaṃ. Cetasikadomanassassāti bhūtakathanaṃ daṭṭhabbaṃ. Ñāyati etena yāthāvato paṭivijjhīyati catusaccanti ñāyo vuccati ariyamaggo. Nanu ayampi maggo, kiṃ maggo eva maggassa adhigamāya hotīti codanaṃ sandhāyāha – ‘‘ayaṃ hī’’tiādi. Taṇhāva kammakilesavipākānaṃ vinanaṭṭhena saṃsibbanaṭṭhena vānaṃ. Tena taṇhāvānena virahitattā tassa abhāvāti attho. Attapaccakkhāyāti attapaccakkhatthāya.
称赞语就是赞美的话。清净就是变得清净,也就是断除烦恼。应受持:在这里,让语句在心中熟练浮现,就是受持。而使之熟悉,因为是以反复询问为根本,所以应当知道:通过受持这个词本身,就已经包含了熟悉的意思。
Vaṇṇabhāsananti pasaṃsāvacanaṃ. Visuddhinti visujjhanaṃ kilesappahānaṃ. Uggahetabbanti ettha vācuggatakaraṇaṃ uggaho. Paricayakaraṇaṃ paripucchāmūlakattā taggahaṇeneva gahitanti daṭṭhabbaṃ.
“不从它以下”:在这里,所意指的身等并没有受等那样的自性;而离身、受、心的三地法,又是被各别执取为不同种类的颠倒事的。所以,下文的诸执取中,是就颠倒事里那些不可意的来说的。然而,因为第五种颠倒事不存在,所以说“不向上”。在这里,念住的区分是依所缘的区分而说的。“三念住”:这是揭示“念住”一词的含义,并不是解释这里经文中“念住”一词的含义。所谓“在‘等’字中”,是以“等”这个字,包含了那些经典语句——它们说明被称为念住、即念的所行境者——如“由触集故受集,由名色集故心集,由作意集故法集”。同样,在《无碍解道》中,“等”这个词也应当理解为显示其余的经典语句。“念的安立”:即念应当安立之处。
Na tato heṭṭhāti idha adhippetakāyādīnaṃ vedanādisabhāvattābhāvā kāyavedanācittavimuttassa tebhūmakadhammassa visuṃ vipallāsavatthantarabhāvena gahitattā ca heṭṭhā gahaṇesu vipallāsavatthūnaṃ aniṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ. Pañcamassa pana vipallāsavatthuno abhāvena ‘‘na uddha’’nti āha. Ārammaṇavibhāgena hettha satipaṭṭhānavibhāgoti. Tayo satipaṭṭhānāti satipaṭṭhānasaddassa atthuddhāradassanaṃ, na idha pāḷiyaṃ vuttassa satipaṭṭhānasaddassa atthadassanaṃ. Ādīsu hīti ettha ādi-saddena ‘‘phassasamudayā vedanānaṃ samudayo, nāmarūpasamudayā cittassa samudayo, manasikārasamudayā dhammānaṃ samudayo’’ti (saṃ. ni. 5.408) satipaṭṭhānāti vuttānaṃ satigocarānaṃ pakāsake suttapadese saṅgaṇhāti. Evaṃ paṭisambhidāmaggapāḷiyampi avasesapāḷipadesadassanattho ādi-saddo daṭṭhabbo. Satiyā paṭṭhānanti satiyā patiṭṭhātabbaṭṭhānaṃ.
“圣者”:因为远离等含义,所以这里说的是那位圣者、正自觉者。“于此”:就是在这部《六处分别经》里。因为正是在那里——
Ariyoti ārakattādinā ariyaṃ sammāsambuddhamāha. Etthāti etasmiṃ saḷāyatanavibhaṅgasutte (ma. ni. 3.311). Tattha hi –
“有三种念处,是圣者所修习的……值得承事。”这话确实是这么说过的,但它是针对什么而说的呢?比丘们,在这里,导师出于悲悯、为了利益、怀着怜悯心为弟子们说法:“这对你们有利益,这对你们有安乐。”但他的弟子们不肯听,不肯倾耳,不肯用心领会,还背离导师的教导而行。比丘们,面对这种情况,如来既不恼怒,也不感受恼怒,无染而住,具念正知。比丘们,这是第一种念处,是圣者所修习的……值得承事。再者,比丘们,导师……“这对你们有安乐。”他的弟子中,有些不肯听……有些肯听……不背离导师的教导而行。比丘们,面对这种情况,如来既不恼怒,也不感受恼怒;也不欢喜,也不感受欢喜。他舍离了恼怒与欢喜这两者,住于舍心,具念正知。比丘们,这是第二种念处……值得承事。再者,比丘们,……“对你们有安乐。”他的弟子们都肯听……都随顺教导而行。比丘们,面对这种情况,如来欢喜,也感受欢喜,无染而住,具念正知。比丘们,这是第三种念处。
‘‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo…pe… marahatīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya – ‘idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ. Yadariyo sevati…pe... marahati. Puna caparaṃ, bhikkhave, satthā …pe… idaṃ vo sukhāyāti. Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti…pe… ekacce sāvakā sussūsanti…pe… na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti, na ceva attamano hoti, na ca attamanataṃ paṭisaṃvedeti. Anattamanatañca attamanatañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ…pe… marahati. Puna caparaṃ, bhikkhave,…pe… sukhāyāti, tassa sāvakā sussūsanti…pe… vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ satipaṭṭhāna’’nti –
像这样,因为对嗔恨和贪爱都不沾染,因为正念恒常现前,因为超越了这两者,所以称为“念处”。确实,只有佛陀才恒常保持正念现前,因为这是佛陀独有的不共法,不是独觉佛等人所能有的。pa这个前缀表示开始,而开始就是生起、运转,所以说“应当令它运转起来,这就是意思”。以念作为工具,应当建立的就是念处。ana这个后缀,按多数用法,也可以表示业格或对象。
Evaṃ paṭighānunayehi anavassutatā niccaṃ upaṭṭhitassatitāya tadubhayavītivattatā ‘‘satipaṭṭhāna’’nti vuttā. Buddhānaṃyeva hi niccaṃ upaṭṭhitassatitā hoti āveṇikadhammabhāvato, na paccekabuddhādīnaṃ. Pa-saddo ārambhaṃ joteti, ārambho ca pavattīti katvā āha ‘‘pavattayitabbatoti attho’’ti. Satiyā karaṇabhūtāya paṭṭhānaṃ paṭṭhapetabbaṃ satipaṭṭhānaṃ. Ana-saddo hi bahulavacanena kammatthopi hotīti.
同样,这样也能成立“作者/行为者”这个含义,所以说“因为它安立,所以叫 paṭṭhāna(发趣/立足处)”。在 upaṭṭhāti(现起)这个词里,前缀 upa 表示强烈而殊胜的投入,所以说“意思是跳进去、全力投入之后运转起来”。接着,为了说明“念”(sati)和“处”(paṭṭhāna)这两个词在实体意义上的用法,又说了“或者”等话。由此可知,在前一种解释方案里,“念”这个词和“处”这个词都是表示行为者。所谓“以忆持之义”,就是以随念过去久远所做、久远所说的意思。这里所说的“念本身就是念处”,才是这段经文里真正要表达的意思。
Tathāssa kattuatthopi labbhatīti ‘‘patiṭṭhātīti paṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Upaṭṭhātīti ettha upa-saddo bhusatthavisiṭṭhaṃ pakkhandanaṃ dīpetīti ‘‘okkanditvā pakkhanditvā pavattatīti attho’’ti vuttaṃ. Puna bhāvatthaṃ satisaddaṃ paṭṭhānasaddañca vaṇṇento ‘‘atha vā’’tiādimāha. Tena purimavikappe sati-saddo paṭṭhāna-saddo ca kattuatthoti viññāyati. Saraṇaṭṭhenāti cirakatassa cirabhāsitassa ca anussaraṇaṭṭhena. Idanti yaṃ ‘‘satiyeva satipaṭṭhāna’’nti vuttaṃ, idaṃ idha imasmiṃ suttapadese adhippetaṃ.
如果说念本身就是念处,那么念只是一个法,既然如此,为什么还要用复数说“念处”呢?所以论中说“因为念有多种”等等。如果这些念有许多种,那又为什么用单数说“道”呢?应该这样连贯理解:所谓“道的意义”,就是导出的意义。因为道法确实能导向涅槃,正是以这种导出的性质,它归于单一,唯是趣向涅槃;而想求得涅槃的人,也正是为了这个目标而寻求道,所以说“如所说的那样”等等。在这里,“这四种”是指依身随观等而分为四种的念。在后面的阶段,也就是圣道生起的那一刹那,它们完成功能:在前行阶段,它们以身体等为所缘,通过破除净想等各自分别生起;到了圣道刹那,它们一次性断除四种颠倒,完成舍断的作用,并以涅槃为所缘而趣入。正是依据它们能成办这四种功能,才用复数来指称。但即便如此,由于在意义上并无差别,所以也用单数的“道”来称呼。因此说:“所以,这四种也被称为一道。”
Yadievanti yadi sati eva satipaṭṭhānaṃ, sati nāma eko dhammo, evaṃ sante kasmā satipaṭṭhānāti bahuvacananti āha ‘‘satīnaṃ bahuttā’’tiādi. Yadi bahukā tā satiyo, atha kasmā maggoti ekavacananti yojanā. Magganaṭṭhenāti niyyānaṭṭhena. Niyyāniko hi maggadhammo, teneva niyyānikabhāvena ekattupagato ekantato nibbānaṃ gacchati, atthikehi ca tadatthaṃ maggīyatīti āha ‘‘vuttañheta’’ntiādi. Tattha catassopi cetāti kāyānupassanādivasena catubbidhāpi ca etā satiyo. Aparabhāgeti ariyamaggakkhaṇe. Kiccaṃ sādhayamānāti pubbabhāge kāyādīsu ārammaṇesu subhasaññādividhamanavasena visuṃ visuṃ pavattitvā maggakkhaṇe sakiṃyeva tattha catubbidhassapi vipallāsassa samucchedavasena pahānakiccaṃ sādhayamānā ārammaṇakaraṇavasena nibbānaṃ gacchanti, tamevassa catukiccasādhanataṃ upādāya bahuvacananiddeso, tathāpi atthato bhedābhāvato maggoti ekavacanena vuccati. Tenāha – ‘‘tasmā catassopi eko maggoti vuttā’’ti.
“想要说法的提问”在这里之所以这样表述,是因为其他提问在这里不可能出现,并且由于以开示等方式想要解说。在“此身以及外在的名色”等文中,五蕴被称为“身”;在“以身感受乐”等文中,受等三种非色蕴被称为“身”;在“那时,身的轻安、身的止息”等文中,受等三种心所蕴被称为“身”。为了区分,所以说“身,即色身”。“身随观者”这里,为了显示其惯常含义,所以说“持续观察身的人”。以无常来观察四因所生之身,这样观察的人也被称为随观无常相。对这样的修行者来说,常执之特别也不存在,所以说“不是以常”。因为他已被说为“断除常想”。这里的“即”字是省略的简别词,为了显示它所遮止的意义,所以说“不是以常”。这里不应怀疑也遮止了苦随观等,因为“即”字只是遮止对立的常想,而苦随观等将在后文述及。苦随观等也依同样的道理类推。不过有一个差别:因为无常所以是苦,便以苦来观察此身;因为苦所以无我,便以无我来观察此身。
Kathetukamyatāpucchā itarāsaṃ pucchānaṃ idha asambhavato niddesādivasena desetukāmatāya ca tathā vuttattā. ‘‘Ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpa’’ntiādīsu (ma. ni. 1.271, 287, 297; pārā. 11) khandhapañcakaṃ, ‘‘sukhañca kāyena paṭisaṃvedetī’’tiādīsu vedanādayo tayo arūpakkhandhā, ‘‘yā tasmiṃ samaye kāyassa passaddhi paṭippassaddhī’’tiādīsu (dha. sa. 40) vedanādayo tayo cetasikā khandhā ‘‘kāyo’’ti vuccanti, tato visesanatthaṃ ‘‘kāyeti rūpakāye’’ti āha. Kāyānupassīti ettha tassīlatthaṃ dassento ‘‘kāyaṃ anupassanasīlo’’ti āha. Aniccato anupassatīti catusamuṭṭhānikakāyaṃ ‘‘anicca’’nti anupassati, evaṃ passanto eva cassa aniccākārampi anupassatīti vuccati, tathābhūtassa cassa niccagāhassa visesopi na hotīti vuttaṃ ‘‘no niccato’’ti. Tathā hesa ‘‘niccasaññaṃ pajahatī’’ti (paṭi. ma. 1.28) vutto. Ettha ca aniccato eva anupassatīti evakāro luttaniddiṭṭhoti tena nivattitamatthaṃ dassetuṃ ‘‘no niccato’’ti vuttaṃ. Na cettha dukkhānupassanādinivattanamāsaṅkitabbaṃ paṭiyoginivattanaparattā eva-kārassa, upari desanāāruḷhattā ca tāsaṃ. Dukkhato anupassatītiādīsupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – aniccassa dukkhattā tameva kāyaṃ dukkhato anupassati, dukkhassa anattattā anattato anupassatīti.
因为,凡是无常、苦、无我的,就不应当欢喜;凡是不应当欢喜的,就不应当对它生起贪染。所以说:“随观无常,不随观常;随观苦,不随观乐;随观无我,不随观我;厌离,不欢喜;离染,不贪染。”他这样不贪染,就是在灭除贪,而不是让贪生起,也就是不造作贪的集起。这样修行的人,是在弃舍,而不是执取。这无常等随观,通过彼分断的方式,连同依身体而起的诸行蕴一起舍断烦恼;又因为见到有为法的过患,而对与它相反的涅槃生起倾向、投入其中,所以称为“弃舍的弃舍”和“趣入的弃舍”。因此,具备这种随观的比丘,按所说的方式舍断烦恼,并趣入涅槃;这样的他,通过弃舍而不执取烦恼,也不因为见到无过患相而执取有为法的所缘。因此说“弃舍,不执取”。现在,为了显示依止这些随观能舍断哪些法,所以说“随观无常的人舍断常想”等。这里,“常想”是指“诸行是常”这样生起的颠倒想。通过断除见颠倒和心颠倒来断除想颠倒,所以用“想”来代表;或者也可以理解为,以“想”为首来涵盖这些颠倒。“欢喜”是指带有喜悦的渴爱。其余部分按前面所说的方式理解。
Yasmā pana yaṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā, na taṃ abhinanditabbaṃ, yañca na abhinanditabbaṃ, na tattha rajjitabbaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘aniccato anupassati, no niccato, dukkhato anupassati, no sukhato, anattato anupassati, no attato, nibbindati, no nandati, virajjati, no rajjatī’’ti. So evaṃ arajjanto rāgaṃ nirodheti, no samudeti, samudayaṃ na karotīti attho. Evaṃ paṭipanno ca paṭinissajjati, no ādiyati. Ayañhi aniccādianupassanā tadaṅgavasena saddhiṃ kāyatannissayakhandhābhisaṅkhārehi kilesānaṃ pariccajanato saṅkhatadosadassanena tabbiparīte nibbāne tanninnatāya pakkhandanato ‘‘pariccāgapaṭinissaggo ceva pakkhandanapaṭinissaggo cā’’ti vuccati. Tasmā tāya samannāgato bhikkhu vuttanayena kilese ca pariccajati, nibbāne ca pakkhandati, tathābhūto ca pariccajanavasena kilese na ādiyati, nāpi adosadassitāvasena saṅkhatārammaṇaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘paṭinissajjati, no ādiyatī’’ti. Idāni nissitāhi anupassanāhi yesaṃ dhammānaṃ pahānaṃ hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahatī’’tiādi vuttaṃ. Tattha niccasaññanti saṅkhārā niccāti evaṃ pavattaṃ viparītasaññaṃ. Diṭṭhicittavipallāsapahānamukheneva saññāvipallāsappahānanti saññāgahaṇaṃ, saññāsīsena vā tesampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Nandinti sappītikataṇhaṃ. Sesaṃ vuttanayameva.
“住”:这里是在说,具足身随观者的威仪住,所以用“行”来表达,意思是维持着威仪。由于以所缘的方式遍及,所以说“于三有中”;但若就生起来说,烦恼只属于有限的境地。虽然断除烦恼也可以说是“策勤”,正见等法也有这个意思,但就像“勤”这个词一样,“策勤”这个词也只固定在精进上,所以说“这是精进的名称”。或者说,在断除对立面时,精进以策励相应诸法的方式运作,由于它特别地策勤,所以只有精进被称为“策勤”,而不是其他法。
Viharatīti iminā kāyānupassanāsamaṅgino iriyāpathavihāro vuttoti āha – ‘‘iriyatī’’ti, iriyāpathaṃ pavattetīti attho. Ārammaṇakaraṇavasena abhibyāpanato ‘‘tīsu bhavesū’’ti vuttaṃ, uppajjanavasena pana kilesā parittabhūmakā evāti. Yadipi kilesānaṃ pahānaṃ ātāpananti taṃ sammādiṭṭhiādīnampi attheva, ātappa-saddoviya pana ātāpa-saddopi vīriye eva niruḷhoti vuttaṃ ‘‘vīriyassetaṃ nāma’’nti. Atha vā paṭipakkhappahāne sampayuttadhammānaṃ abbhussahanavasena pavattamānassa vīriyassa sātisayaṃ tadātāpananti vīriyameva tathā vuccati, na aññe dhammā.
“具勤”这个词是用来赞叹的,或者是为了显示殊胜,所以用“具勤”这个说法来表明他具备正勤。“正知”是指正确、全面地自己了知。因为能不混杂地确定,不随观其他法,所以是“正”,即不颠倒;因为以一切行相了知,所以是“周遍”;因为能不断引生越来越殊胜的状态,所以是“自己了知”。意思是:如果是以智慧随观,那怎么算是念住呢?所以说“并非只有慧”。因此,这里是以念所资助的慧,比丘对所说的身作为业处进行随观,所以称为“身随观者”。“内蜷缩”是指内在的萎缩,也就是懈怠。“持取方便”中,戒律清净等、计数等以及掌握善巧等就是“方便”,与此相反的应知道是“非方便”。因为具足现前正念的人不舍弃所说的方便,也不执取非方便,所以说“失念的人……不能……”。以那(无能)——即在持取与舍弃方便非方便、以及不舍弃与不执取(方便非方便)上的无能。对于那位修行者。
Ātāpīti cāyamīkāro pasaṃsāya, atisayassa vā dīpakoti ātāpīgahaṇena sammappadhānasamaṅgitaṃ dasseti. Sammā samantato sāmañca pajānanto sampajāno, asammissato vavatthāne aññadhammānupassitābhāvena sammā aviparītaṃ, sabbākārapajānanena samantato, uparūpari visesāvahabhāvena pavattiyā sāmaṃ pajānantoti attho. Yadi paññāya anupassati, kathaṃ satipaṭṭhānatāti āha ‘‘na hī’’tiādi. Tasmā satiyā laddhupakārāya eva paññāya ettha yathāvutte kāye kammaṭṭhāniko bhikkhu anupassako, tasmā ‘‘kāyānupassī’’ti vuccati. Antosaṅkhepo antolīnatā, kosajjanti attho. Upāyapariggahoti ettha sīlavisodhanādi gaṇanādi uggahakosallādi ca upāyo, tabbipariyāyato anupāyo veditabbo. Yasmā ca upaṭṭhitassatī yathāvuttaṃ upāyaṃ na pariccajati, anupāyañca na upādiyati, tasmā vuttaṃ ‘‘muṭṭhassati…pe… asamattho hotī’’ti. Tenāti upāyānupāyānaṃ pariggahaparivajjanesu apariccāgāpariggahesu ca asamatthabhāvena. Assa yogino.
因为在这里,被说成念处的其实就是念本身,所以为了说明与它相应的精进等法是它的支分,才说“显示了它的相应支之后”。“支”这个词在这里应当理解为“因”的同义词。通过提到“念”,也应当知道这里已经包含了正定,因为正定归在定蕴里。或者说,这里的开示是以念为首的。因为单靠念并不能断除烦恼,也不能证得涅槃,念也不是单独生起的,所以就像在讲禅那时用“有寻”等说法一样,这里的“支”应当理解为“部分”的同义词,也就是显示相应的支分。“断支”:是为了显示像“完全远离欲贪……”等句中应当断除的部分。因为这里指的是前行道,不是出世间道,所以只显示属于前行分的调伏,而说“以彼分断或镇伏断”。这里的“他”指瑜伽行者。“那些法”指受等诸法。因为在这里它们不是主要的论述对象,所以说“这是以提要的方式说的”。“另外,在《分别》中”:指的是《分别论》这部作品。此处的“世间”一词,是指那些纯属世间层面的随观,称为思择。
Yasmā satiyevettha satipaṭṭhānaṃ vuttā, tasmāssa sampayuttadhammā vīriyādayo aṅganti āha – ‘‘sampayogaṅgañcassa dassetvā’’ti. Aṅga-saddo cettha kāraṇapariyāyo daṭṭhabbo. Satiggahaṇenevettha sammāsamādhissapi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ tassā samādhikkhandhe saṅgahitattā. Yasmā vā satisīsenāyaṃ desanā. Na hi kevalāya satiyā kilesappahānaṃ sambhavati, nibbānādhigamo vā, nāpi kevalā sati pavattati, tasmāssa jhānadesanāyaṃ savitakkādivacanassa viya sampayogaṅgadassanatāti aṅga-saddassa avayavapariyāyatā daṭṭhabbā. Pahānaṅganti ‘‘vivicceva kāmehī’’tiādīsu viya pahātabbaṅgaṃ dassetuṃ. Yasmā ettha pubbabhāgamaggo adhippeto, na lokuttaramaggo, tasmā pubbabhāgiyameva vinayaṃ dassento ‘‘tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā’’ti āha. Assāti yogino. Tesaṃ dhammānanti vedanādidhammānaṃ. Tesañhi tattha anadhippetattā ‘‘atthuddhāranayenetaṃ vutta’’nti āha. Yaṃ panāti vibhaṅge, vibhaṅgapakaraṇeti adhippāyo. Etthāti ‘‘loke’’ti etasmiṃ pade, tā ca lokiyā eva anupassanā nāma sammasananti katvā.
所谓“苦”,是因为从变易苦和行苦这两方面来说,它的本质就是苦,所以应当随观为苦,这就是这句话的意思。剩下两个词也是同样的道理。“谁把乐看作苦”,是说有比丘以智慧之眼看见乐受由于变易苦而是苦。“看见苦是箭”,是说苦受会带来逼迫,像从内部刺痛,又难以拔除,所以看见苦受就是看见了箭。“不苦不乐”,指的是舍受。“寂静”,是因为它不像苦和乐那样粗重,又因为依因缘而本质寂止,所以说是寂静。“无常”,是因为生起之后便坏灭,有生有灭,只是暂时存在,否定了恒常,所以看见它是无常。“那位比丘确实是正见者”,是说那位比丘是决定无疑的,或者说,他善于正确地观察受,这就是这句话的意思。
Dukkhatoti vipariṇāmasaṅkhāradukkhatāhi dukkhasabhāvato, dukkhāti anupassitabbāti attho. Sesapadadvayepi eseva nayo. Yo sukhaṃdukkhato addāti yo bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ vipariṇāmadukkhatāya dukkhanti paññācakkhunā addakkhi. Dukkhamaddakkhi sallatoti dukkhavedanaṃ pīḷājananato antotudanato dunnīharaṇato ca sallanti addakkhi passi. Adukkhamasukhanti upekkhāvedanaṃ. Santanti sukhadukkhānaṃ viya anoḷārikatāya paccayavasena vūpasantasabhāvattā ca santaṃ. Aniccatoti hutvā abhāvato udayabbayavantato tāvakālikato niccapaṭikkhepato ca aniccanti yo addakkhi. Sa ve sammaddaso bhikkhūti so bhikkhu ekaṃsena, paribyattaṃ vā vedanāya sammā passanakoti attho.
“是苦”这一句,是就行苦而说为苦。我说一切所感受的都包含在苦里、归属于苦,这是因为它应当被称为行苦。其次,“就乐、苦等”这一句:因为乐等有住留与变坏,对有智慧的人来说是乐性;因为变坏与住留,对没有智慧的人来说是苦性,所以三种受都应当随观为乐,也都应当随观为苦,这就是它的意思。前面已经说明的七种随观,到这里就讲完了。
Dukkhātipīti saṅkhāradukkhatāya dukkhā itipi. Sabbaṃ taṃ vedayitaṃ dukkhasmiṃ antogadhaṃ pariyāpannanti vadāmi saṅkhāradukkhanti vattabbato. Sukhadukkhatopi cāti sukhādīnaṃ ṭhitivipariṇāmañāṇasukhatāya ca vipariṇāmaṭṭhitiaññāṇadukkhatāya ca vuttattā tissopi sukhato tissopi ca dukkhato anupassitabbāti attho. Satta anupassanā heṭṭhā pakāsitā eva.
应当这样随观所缘等的差别:依色等所缘的不同,以及青等类别的不同;依欲等增上的不同,以及下劣等类别的不同;依与智、禅那等俱生的法的不同,以及有行、无行、有寻、有伺等类别的不同;依欲界等地处所的不同,以及殊胜、中等类别的不同;依善等业的不同,以及能引生天趣等类别的不同;依黑白异熟的不同,以及现法受等类别的不同;依小地等作用的不同,以及三因等类别的不同。以“等”字,还应当知道它含摄了有所依、无所依等的不同,以及三种人共通等类别的不同。“有贪等”:就是《大念处经》里所说的有贪、离贪等类别。“自相、共相”:这是依触等各自的自相,以及无常等共相来随观。
Ārammaṇā…pe… bhedānanti rūpādiārammaṇanānattassa nīlāditabbhedassa, chandādiadhipatinānattassa hīnāditabbhedassa, ñāṇajhānādisahajātanānattassa sasaṅkhārikāsaṅkhārika-savitakka-savicārāditabbhedassa, kāmāvacarādibhūminānattassa, ukkaṭṭhamajjhimāditabbhedassa, kusalādikammanānattassa, devagatisaṃvattaniyatāditabbhedassa, kaṇhasukkavipākanānattassa, diṭṭhadhammavedanīyatāditabbhedassa, parittabhūmakādikiriyānānattassa, tihetukāditabbhedassa vasena anupassitabbanti yojanā. Ādi-saddena savatthukāvatthukādinānattassa puggalattayasādhāraṇāditabbhedassa ca saṅgaho daṭṭhabbo. Sarāgādīnanti mahāsatipaṭṭhānasutte (dī. ni. 2.381; ma. ni. 1.114) āgatānaṃ sarāgavītarāgādibhedānaṃ. Salakkhaṇa-sāmaññalakkhaṇānanti phusanāditaṃtaṃsalakkhaṇānañceva aniccatādisāmaññalakkhaṇānañca vasenāti yojanā.
“空法”是指被称为无我性的空之本性。因为用“自相与共相”这句话,已经说明了:那些被外道假想出来的“我”——作为拥有者、居住者、造作者、感受者、支配者——在诸行中就像常性和乐性一样,在任何地方都不存在。“无我”就是“这些没有我”。然而,因为诸行中连一个法也不是我,所以它们既“不是我”,也是“无我”——这就是它们的“空法”。为了阐明这个空法,在《阿毗达摩》(《法集论》121)中,以“那时,诸法存在”等方式,宣说了关于空的教说。其余内容很容易理解。
Suññatadhammassāti anattatāsaṅkhātasuññatasabhāvassa. ‘‘Salakkhaṇa-sāmaññalakkhaṇāna’’nti hi iminā yo ito bāhirakehi sāminivāsīkārakavedakaadhiṭṭhāyakabhāvena parikappito attā, tassa saṅkhāresu niccatā sukhatā viya katthacipi abhāvo vibhāvito. Natthi etesaṃ attāti anattā, yasmā pana saṅkhāresu ekadhammopi attā na hoti, tasmā te na attātipi anattāti ayaṃ tesaṃ suññatadhammo. Tassa suññatadhammassa, yaṃ vibhāvetuṃ abhidhamme (dha. sa. 121) ‘‘tasmiṃ kho pana samaye dhammā hontī’’tiādinā suññatavāradesanā vuttā. Sesaṃ suviññeyyameva.
2. 《念经》注释
2. Satisuttavaṇṇanā
368“忆念”就是具念。这里说的具念,并不是指任何一种念,而是特指某一种念,为了说明这一点,所以他说“以身等随观念的念”。关于四种正知慧,他说“前进”就是“abhikkanta”,意思是“前进叫作行走”。同样,“回返”就是“paṭikkanta”,说的是“回返叫作转身”。而转身只是单纯的转身动作,转身之后再走,那还是行走。让身体向前移动,就是以向前的方式带动身体。为了说明在站立、坐下、躺卧时,通过行走等方式让身体向前移动就是前进、向后撤回就是回返,所以他说“在站立等时也如此”等话。“床座”指椅子等坐具。“面向前部”指朝向椅子横档等身体的前方部位。“流转”就是向前移动。“逆流转”就是向后移动。依照这个道理,也就说明了身体本身的向前移动和向后移动。
368. Saratīti sato. Ayaṃ pana na yāya kāyaci satiyā sato, atha kho edisāyāti dassento ‘‘kāyādianupassanāsatiyā’’ti āha. Catusampajaññapaññāyāti catubbidhasampajaññapaññāya, abhikkamanaṃ abhikkantanti āha – ‘‘abhikkantaṃ vuccati gamana’’nti. Tathā paṭikkamanaṃ paṭikkantanti vuttaṃ – ‘‘paṭikkantaṃ nivattana’’nti. Nivattanañca nivattimattaṃ, nivattitvā pana gamanaṃ gamanameva. Kāyaṃ abhiharanto abhigamanavasena kāyaṃ nāmento. Ṭhānanisajjāsayanesu yo gamanādividhinā kāyassa purato abhihāro, so abhikkamo, pacchato apaharaṇaṃ paṭikkamoti dassento ‘‘ṭhānepī’’tiādimāha. Āsanassāti pīṭhakādiāsanassa. Purimaaṅgābhimukhoti aṭanikādipurimāvayavābhimukho. Saṃsarantoti saṃsappanto. Paccāsaṃsarantoti paṭiāsappanto. Eseva nayoti iminā sarīrasseva abhimukhasaṃsappanapaṭiāsappanāni nidasseti.
正确了知就是正知。一个人以这种正知去完成自己该做的事,就叫做正知而行者,所以说“以正知做一切事”。正知本身就是正知;或者说,正知而行者就是习惯于行持正知的人。他确实行持正知,也就是在前进等时候生起无迷乱;又或者说,他具有正知的行为,所以叫正知而行者。
Sammā pajānanaṃ sampajānaṃ. Tena attanā kātabbakiccassa karaṇasīlo sampajānakārīti āha – ‘‘sampajaññena sabbakiccakārī’’ti. Sampajānameva hi sampajaññaṃ. Sampajaññasseva vā kārīti sampajaññasseva karaṇasīlo. Sampajaññaṃ karotevāti abhikkantādīsu asammohaṃ uppādeti eva, sampajānasseva vā kāro etassa atthīti sampajānakārī.
“有益”是指:与被称为“依法增长”的意义一起运作,所以叫有益,比如“前进”等。对有益之事的清楚觉知,就是“有益正知”。对自己适合的、能带来利益的、有益之事的清楚觉知,就是“适宜正知”。在前进等动作中,在乞食的行境里,以及其他活动发生时,对没有舍弃的、被称为业处的行境的清楚觉知,就是“行境正知”。在前进等动作中,仅仅是不迷乱的清楚觉知,就是“无痴正知”。“衡量已”意思是称量、判断,也就是深思熟虑的意思。“以见僧之故”已经包含了为了伍波萨他、自恣等目的而去。“见不净等”中的“等”字,应当知道包含了遍作预备等。为了展开前面略说的义理,所以说了“即使见塔之后”等。“证得阿拉汉果”:这是一种殊胜的说法,因为对比丘来说,生起止观也是一种增长。“在南门”:指塔院的南门,同样在西门等处也是如此。“阿跋耶池边岸”:即阿跋耶池的东岸。
Dhammato vaḍḍhitasaṅkhātena saha atthena vattatīti sātthakaṃ, abhikkantādi, sātthakassa sampajānanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Sappāyassa attano upakārāvahassa hitassa sampajānanaṃ sappāyasampajaññaṃ. Abhikkamādīsu bhikkhācāragocare, aññatthāpi ca pavattesu avijahite kammaṭṭhānasaṅkhāte gocare sampajaññaṃ gocarasampajaññaṃ. Abhikkamādīsu asammuyhanameva sampajaññaṃ asammohasampajaññaṃ. Pariggaṇhitvāti tulayitvā tīretvā, paṭisaṅkhāyāti attho. Saṅghadassaneneva uposathapavāraṇādiatthaṃ gamanaṃ saṅgahitaṃ. Asubhadassanādīti ādi-saddena kasiṇaparikammādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Saṅkhepato vuttamatthaṃ vivarituṃ ‘‘cetiyaṃ disvāpi hī’’tiādi vuttaṃ. Arahattaṃ pāpuṇātīti ukkaṭṭhaniddeso eso. Samathavipassanuppādanampi hi bhikkhuno vuddhi eva. Dakkhiṇadvāreti cetiyaṅgaṇassa dakkhiṇadvāre, tathā pacchimadvāretiādīsu. Abhayavāpi pāḷiyanti abhayavāpiyā puratthimatīre.
因为讲述了《佛陀史》《圣种史》《塔史》《岛史》等史传,所以这位长老被称为“大圣种诵者”。在能看见的地方:就是塔能被看见的地方。在一脚站立处:指没有换脚、转身,只是站在同一个位置上。有些人:指的是住在无畏山的人。
Buddhavaṃsa-ariyavaṃsa-cetiyavaṃsa-dīpavaṃsādivaṃsakathanato mahāariyavaṃsabhāṇako thero. Paññāyanaṭṭhāneti cetiyassa paññāyanaṭṭhāne. Ekapaduddhāreti paduddhārapatiṭṭhānaparivattanaṃ akatvā ekasmiṃyeva avaṭṭhāne. Kecīti abhayagirivāsino.
关于“在那时”这句话:它指的是即使以有益正知来把握其意义的那种行进。所谓“义”,就是依于法而增长;也就是说,被认定为有益的那种行进,那本身就是适宜的。或许有人会这样怀疑,为了消除那个疑问,所以开始说“先看塔”等等。“像彩绘的形像一样”:就像用彩画做成的像,或者像靠机关运作、如同彩绘之像的机关人偶一样。“不观察”:是指依止于世俗的、与家相关的无知之舍,对所缘作不恰当观看等等。针对这一点,经中说:“愚痴凡夫以眼看见色之后,生起舍。”因象等践踏而有生命障碍,因见不相契之色等而有梵行障碍。
Tasmiṃ panāti sātthakasampajaññavasena pariggahitaatthepi gamane. Attho nāma dhammato vaḍḍhīti yaṃ sātthakanti adhippetaṃ gamanaṃ, taṃ sappāyamevāti siyā kassaci āsaṅkāti tannivattanatthaṃ ‘‘cetiyadassanaṃ tāvā’’tiādi āraddhaṃ. Cittakammarūpakāni viyāti cittakammakatā paṭimāyo viya, yantapayogena vā vicittakammā paṭimāya sadisā yantarūpakā viya. Asamapekkhanaṃ gehassitaaññāṇupekkhāvasena ārammaṇe ayoniso olokanādi. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassā’’tiādi (ma. ni. 3.308). Hatthiādisammaddena jīvitantarāyo. Visabhāgarūpadassanādinā brahmacariyantarāyo.
从出家那天开始,随顺比丘们的谈论就成了常法;而不随顺的谈论,则是那之后的第二种,所以说“两种谈论是以前没说过的话题”。“如是”这个词,是用它来回顾“然而如果”等前面已经说过的全部内容,并不是指正在说的“男人的女人之美”等那些。
Pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ anuvattanakathā āciṇṇā, ananuvattanakathā pana tassā aparā dutiyā nāma hotīti āha – ‘‘dve kathā nāma na kathitapubbā’’ti. Evanti iminā ‘‘sace panā’’tiādikaṃ sabbampi vuttākāraṃ paccāmasati, na ‘‘purisassa mātugāmāsubha’’ntiādikaṃ vuccamānaṃ.
因为它是瑜伽修行生起的地方,所以修习的所缘就叫作业处,因此说“名为业处的行境”。取已:意思是,正如取相生起,通过成就取相的善巧来执取。
Yogakammassa pavattiṭṭhānatāya bhāvanāya ārammaṇaṃ kammaṭṭhānaṃ vuccatīti āha ‘‘kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocara’’nti. Uggahetvāti yathā uggahanimittaṃ uppajjati, evaṃ uggahakosallassa sampādanavasena uggahetvā.
“带着”的意思是:让业处持续运转,直到托钵回来都一直用功,这就是它的含义。“不引回”的意思是:从受用食物之后,直到前往日间住处,都不把心再带回业处。“受持而行”的意思是:正确地受持之后,依照圆满这些行持的方式而行。“身体的事务”是指洗脸等对身体的管理。“两三个跏趺坐”是指在两三次坐禅中,有两三次暖座,因此说“让热气消散”。“就在业处本身”是指不离开业处,始终以业处为根本。由此说明,像“钵也是无心的”这样应当修习的业处,或者正在被持守的业处,都不离开业处。“就那样”是指三遍。因为身体塔庙比受用塔庙更重要,所以先说“礼拜塔庙”,表明礼拜塔庙是首先要做的事。正如注疏中说:“当菩提树枝妨碍塔庙时,应当移开。”以忆念佛陀功德的方式顶礼菩提树,所以说“像在佛陀世尊面前一样表示恭敬”。在村落附近,是指村落的周边地带。
Haratīti kammaṭṭhānaṃ pavatteti, yāva piṇḍapātapaṭikkamā anuyuñjatīti attho. Na paccāharatīti āhārūpabhogato yāva divāṭṭhānupasaṅkamanā kammaṭṭhānaṃ na paṭineti. Samādāya vattati sammā ādiyitvā tesaṃ vattānaṃ paripūraṇavasena vattati. Sarīraparikammanti mukhadhovanādisarīrapaṭijagganaṃ. Dve tayo pallaṅketi dve tayo nisajjāvāre dve tīṇi uṇhāsanāni. Tenāha – ‘‘usumaṃ gāhāpento’’ti. Kammaṭṭhānasīsenevāti kammaṭṭhānamukheneva kammaṭṭhānaṃ avijahanto eva. Tena ‘‘pattopi acetano’’tiādinā pavattetabbakammaṭṭhānaṃ, yathāparihariyamānaṃ vā kammaṭṭhānaṃ avijahitvāti dasseti. Tathevāti tikkhattumeva. Paribhogacetiyato sarīracetiyaṃ garutaranti katvā ‘‘cetiyaṃ vanditvā’’ti cetiyavandanāya paṭhamaṃ karaṇīyatā vuttā. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ – ‘‘cetiyaṃ bādhayamānā bodhisākhā haritabbā’’ti vuttā. Buddhaguṇānussaraṇavaseneva bodhiñca paṇipātakaraṇanti āha – ‘‘buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccakāraṃ dassetvā’’ti. Gāmasamīpeti gāmassa upacāraṭṭhāne.
“为了摄受大众”:心里想:“如果我不说,谁来给他们说呢?”于是以法的饶益来摄受大众。“因此”:因为注疏师们说“法谈就是应当说的”,又因为没有脱离了业处的法谈,所以说“因此”。“只在业处的开头”:不离开自己所持的业处,只讲与它相应的法谈。“作随喜后”:这里也要把“只在业处的开头”引过来一起理解。“只以到达为限”:不区分熟习还是不熟习,只以实际到达为限度,也就是只以来到集会为标准。“于危险”:指外敌等危险带来的恐惧。
Janasaṅgahaṇatthanti ‘‘mayi akathente etesaṃ ko kathessatī’’ti dhammānuggahena janasaṅgahaṇatthaṃ. Tasmāti yasmā ‘‘dhammakathā nāma kathetabbā evā’’ti aṭṭhakathācariyā vadanti, yasmā ca dhammakathā kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi, tasmā. Kammaṭṭhānasīsenevāti attanā parihariyamānaṃ kammaṭṭhānaṃ avijahanto tadanuguṇaṃyeva dhammakathaṃ kathetvā. Anumodanaṃ katvāti etthāpi ‘‘kammaṭṭhānasīsenevā’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Sampattaparicchedenevāti paricito aparicitotiādivibhāgaṃ akatvā sampattakoṭiyā eva, samāgamamattenevāti attho. Bhayeti paracakkādibhaye.
“业生火”这句话,是就消化之火而说的。不能进入业处之道,是因为身体被饥饿和疲劳拖累,无法获得定力。所谓“其余处”,是指没有被粥占据的地方。“一支接着一支”,这是为了显示业处的现起没有间断,就像箭一支接一支射出而没有间断一样,业处的现起也是如此没有间断。这就是这段话的意思。
Kammajatejoti gahaṇiṃ sandhāyāha. Kammaṭṭhānavīthiṃ nārohati khudāparissamena kilantakāyattā samādhānābhāvato. Avasesaṭṭhāneti yāguyā aggahitaṭṭhāne. Poṅkhānupoṅkhanti kammaṭṭhānupaṭṭhānassa aviccheda-dassanametaṃ, yathā poṅkhānupoṅkhaṃ pavattāya sarapaṭipāṭiyā anavicchedo, evametassapi kammaṭṭhānupaṭṭhānassāti vuttaṃ hoti.
心被五种心之束缚所捆缚。在禅修致力上放下了重担,由于没有圆满履行义务,破坏了一切僧团义务;对欲乐没有离贪,对身体没有离贪,对诸色没有离贪;随心所欲地把肚子填得饱饱的,然后沉溺在躺卧之乐、倚靠之乐、睡眠之乐中过日子;发愿投生到某个天众群体而修梵行。就像经文里说的:对欲乐没有离贪,对身体没有离贪,对诸色没有离贪;随心所欲地把肚子填得饱饱的,然后沉溺在躺卧之乐、倚靠之乐、睡眠之乐中过日子;发愿投生到某个天众群体而修梵行。行持之后,意思是如此活动、生活之后。
Nikkhittadhuro bhāvanānuyoge. Vattapaṭipattiyā apūraṇena sabbavattāni bhinditvā. Kāme avītarāgo hoti. Kāye avītarāgo. Rūpe avītarāgo. Yāvadatthaṃ udarāvadehaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ caratī’’ti (dī. ni. 3.320; ma. ni. 1.186) evaṃ vuttaṃ pañcavidhacetovinibandhacitto. Caritvāti pavattitvā.
依“去与回的行持”来说:就是指在乞食时,去和回都伴随着修习,这样的去回就是“去回之行”,依此而行。希望自己得到利益和安乐的人,就是“自爱者”,也就是具有法欲的人。因为所谓“法”,指的就是利益,以及以利益为因缘的安乐。或者也可以说,在智者看来,法归属于自己,又被自身所限定,所以“我”也被称为“法”。因此世尊说:“比丘们,你们要住于自依、自皈依。”(相应部 3.43)希求这样的法的人,就是“自爱者”。一个“usabha”是二十肘。“借着那种想”:借着那种石头想,意思是他们知道:“已经来到了这个范围。”同样的道理,前面按站立时所说的方式,用在坐时也一样。即使担心后面来的人会没饭吃,也要增长如理作意。
Gatapaccāgatikavattavasenāti bhāvanāsahitaṃyeva bhikkhāya gatapaccāgataṃ gamanapaccāgamanaṃ etassa atthīti gatapaccāgatikaṃ, tadeva vattaṃ, tassa vasena. Attano hitasukhaṃ kāmenti icchantīti attakāmā, dhammacchandavanto. ‘‘Dhammo’’ti hi hitaṃ taṃnimittakañca sukhanti. Atha vā viññūnaṃ dhammānaṃ attaniyattā attabhāvaparicchannattā ca attā nāma dhammo. Tenāha bhagavā – ‘‘attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā’’tiādi (saṃ. ni. 3.43). Taṃ kāmenti icchantīti attakāmā. Usabhaṃ nāma vīsati yaṭṭhiyo. Tāya saññāyāti tāya pāsāṇasaññāya, ‘‘ettakaṃ ṭhānamāgatā’’ti jānantāti adhippāyo. So eva nayo ayaṃ bhikkhūtiādiko yo ṭhāne vutto, so eva nisajjāyapi nayo. Pacchato āgacchantānaṃ chinnabhattabhāvabhayenapi yonisomanasikāraṃ paribrūheti.
踩踏,是指在打谷场用脚踩踏稻穗。我要供养大精进,意思是:世尊为了我们的利益,修了六年难行的苦行,我要尽自己所能来供养这份大精进。因为对导师的供养,真正在于依教修行,而不在于财物供养。唯独站立和经行,这是就应当决意威仪的时段来说的,并不是说在吃饭等时候也绝对不许坐下。
Maddantāti dhaññakaraṇaṭṭhāne sālisīsāni maddantā. Mahāpadhānaṃ pūjessāmīti amhākaṃ atthāya lokanāthena cha vassāni kataṃ dukkaracariyaṃ evāhaṃ yathāsatti pūjessāmīti. Paṭipattipūjā hi satthupūjā, na āmisapūjāti. Ṭhānacaṅkamamevāti adhiṭṭhātabbairiyāpathakālavasena vuttaṃ, na bhojanādikālesu avassaṃ kātabbanisajjāya paṭikkhepavasena.
进入街道之后,不要东张西望,应当先观察街道,所以经文说“观察了街道”。针对这一点所说的,就是“以端正的进退举止……”等话。为了说明这个,才说了“在这里……”等话。至于“对食物建立起厌逆想”等地方应当解说的内容,前面已经说过了。“具足八支”:就是依照“只是为了这个身体的维持……”等经文所说的八种要素来具足。而“不是为了嬉戏”等话,则是为了显示遮止这些不当目的。
Vīthiṃ otaritvā ito cito anoloketvā paṭhamameva vīthiyo sallakkhetabbāti āha ‘‘vīthiyo sallakkhetvā’’ti. Yaṃ sandhāya vuccati – ‘‘pāsādikena abhikkantenā’’tiādi. Taṃ dassetuṃ ‘‘tattha cā’’tiādi vuttaṃ. Āhāre paṭikūlasaññaṃ upaṭṭhapetvātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Aṭṭhaṅgasamannāgatanti ‘‘yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā’’tiādinā (ma. ni. 1.23; 2.24; 3.75; saṃ. ni. 4.120; a. ni. 6.58; 8.9) vuttehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgataṃ katvā. Neva davāyātiādi pana paṭikkhepadassanaṃ.
证悟独觉菩提,如果具备亲依止条件,这样来连接。这个道理也像前面在三处所说的那样,从这里往后各处也应照此引入并连接。其中,独觉菩提的亲依止条件,是在两阿僧祇劫又十万劫中,积累与它相应的福德和智慧资粮;声闻菩提方面,上首弟子是一阿僧祇劫又十万劫,大弟子是十万劫,各自积累相应的资粮;其余的人,则是在过去生中,以出离为依托而生的抉择分善法。巴希亚·树皮衣者:因为生在巴希亚地区、在巴希亚长大,所以叫巴希亚;因为穿树皮衣,所以得到“树皮衣者”这个称号。这位具寿就是依靠“因此,巴希亚,你应当这样学:见时只有见……”(自说·10)等简要开示,很快证得了殊胜境界。因此说“他是速通者,就像巴希亚·树皮衣长老一样”。像这样,在“大智慧者”等说法中,应当随相应情况引用说明。
Paccekabodhiṃ sacchikaroti, yadi upanissayasampanno hotīti sambandho. Idañca yathā heṭṭhā tīsu ṭhānesu, evaṃ ito paresu ṭhānesu upanetvā sambandhitabbaṃ. Tattha paccekabodhiyā upanissayasampadā kappānaṃ dve asaṅkhyeyyāni satasahassañca tajjaṃ puññañāṇasambhārasambharaṇaṃ, sāvakabodhiyaṃ aggasāvakānaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ kappasatasahassañca, mahāsāvakānaṃ kappasatasahassameva tajjaṃ sambhārasambharaṇaṃ, itaresaṃ atītāsu jātīsu vivaṭṭasannissayavasena nibbattitaṃ nibbedhabhāgiyaṃ kusalaṃ. Bāhiyo dārucīriyoti bāhiyavisaye jātasaṃvaddhatāya bāhiyo, dārucīrapariharaṇena dārucīriyoti laddhasamañño. So hi āyasmā ‘‘tasmātiha te, bāhiya, evaṃ sikkhitabbaṃ – diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissatī’’tiādivasappavattena (udā. 10) saṃkhitteneva ovādena khippataraṃ visesaṃ adhigacchi. Tena vuttaṃ ‘‘khippābhiñño vā hoti seyyathāpi thero bāhiyo dārucīriyo’’ti. Evaṃ mahāpañño vātiādīsu yathārahaṃ vattabbanti.
“那”指的是不迷惑。“如此”是为了显示现在正要说明的方式。说“自我在前进”,这是通过执取邪见的方式,说明盲目的凡夫在前进时产生迷惑;而说“我在前进”,则是通过执取我慢的方式来说明。不过,这两者若离开渴爱就不可能存在,所以这也等于显示了由执取渴爱而产生的迷惑。说了“如此而不迷惑”之后,为了显示那种不迷惑是靠什么密集的分解而达成的,就接着说了“当‘我前进’的心念生起时”等话。其中,因为随顺风界的火界是提起动作的缘——能导向提起的正是火界——所以在提起时,风界是随火界而行的。因此,为了表明这两界在此处从能力上看最为突出,而其余诸界则较为微弱,就说“在每一只脚的提起……是强盛的”。又因为随顺火界的风界是前移和侧移的缘——具有横向运动性质的风界,在前移和侧移中作用格外显著——所以此时火界是随顺风界的。因此,为了表明这两界在此处从能力上看最为突出,而其余诸界则较为微弱,就说“同样地,在前移和侧移中……”。虽然随行与被随行的情况各有不同,但这里只是就火界与风界本身而说,所以才用了“如此”这个词。
Tanti asammuyhanaṃ. Evanti idāni vuccamānākāradassanaṃ. Attā abhikkamatīti iminā andhaputhujjanassa diṭṭhiggāhavasena abhikkame sammuyhanaṃ dasseti, ahaṃ abhikkamāmīti pana iminā mānaggāhavasena, tadubhayaṃ pana taṇhāya vinā na hotīti taṇhāggāhavasenapi sammuyhanaṃ dassitameva hoti, ‘‘tathā asammuyhanto’’ti vatvā taṃ asammuyhanaṃ yena ghanavinibbhogena hoti, taṃ dassento ‘‘abhikkamāmīti citte uppajjamāne’’tiādimāha. Tattha yasmā vāyodhātuyā anugatā tejodhātu uddharaṇassa paccayo. Uddharaṇagatikā hi tejodhātūti uddharaṇe vāyodhātuyā tassā anugatabhāvo, tasmā imāsaṃ dvinnamettha dhātūnaṃ sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento ‘‘ekekapāduddharaṇe…pe… balavatiyo’’ti āha. Yasmā pana tejodhātuyā anugatā vāyodhātu atiharaṇavītiharaṇānaṃ paccayo. Tiriyagatikāya hi vāyodhātuyā atiharaṇavītiharaṇesu sātisayo byāpāroti tejodhātuyā tassānugatabhāvo, tasmā imāsaṃ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento ‘‘tathā atiharaṇavītiharaṇesū’’ti āha. Satipi anugamanānugantabbatāvisese tejodhātuvāyodhātubhāvamattaṃ sandhāya tathā-saddaggahaṇaṃ.
在这里,把脚从已经踩下的地方抬起来,就是“提起”;越过站立的位置再向前移动,就是“前移”。为了避开树桩等障碍,或者为了避免和已经站稳的脚发生碰撞而向旁边移动,就是“侧移”。从脚还没站稳时算起,所有移动都叫“前移”;站稳之后的移动,则叫“侧移”——这也是它们之间的区别。因为地界所随顺的水界,是“放下”动作的缘。水界的本性确实更沉重,所以在放下时,地界是随顺水界的。为了说明在这两界当中,从作用上看这两者最为突出,而其余诸界则较为微弱,所以说“在放下……是强盛的”。再者,水界所随顺的地界,是“安立”动作的缘。就像站立不动时一样,在安立脚的过程中,地界也有特别显著的作用,因此这时水界是随顺地界的。同样地,在脚与地面撞击的动作中,因为“压制”要靠地界的功能才能成就,所以在这里,水界也是随顺地界的。因此才说:“同样地,在安立与压制当中……”
Tattha akkantaṭṭhānato pādassa ukkhipanaṃ uddharaṇaṃ, ṭhitaṭṭhānaṃ atikkamitvā purato haraṇaṃ atiharaṇaṃ. Rukkhakhāṇuādipariharaṇatthaṃ, patiṭṭhitapādaghaṭṭanapariharaṇatthaṃ vā passena haraṇaṃ vītiharaṇaṃ. Yāva patiṭṭhitapādo, tāva āharaṇaṃ atiharaṇaṃ, tato paraṃ haraṇaṃ vītiharaṇanti ayaṃ vā etesaṃ viseso. Yasmā pathavīdhātuyā anugatā āpodhātu vossajjanassa paccayo. Garutarasabhāvā hi āpodhātūti vossajjane pathavīdhātuyā tassānugatabhāvo, tasmā tāsaṃ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento āha ‘‘vossajjane…pe… balavatiyo’’ti. Yasmā pana āpodhātuyā anugatā pathavīdhātu sannikkhepanassa paccayo. Patiṭṭhābhāve viya patiṭṭhāpanepi tassā sātisayakiccattā āpodhātuyā tassā anugatabhāvo, tathā ghaṭṭanakiriyāya pathavīdhātuyā vasena sannirumbhanassa sijjhanato tatthāpi pathavīdhātuyā āpodhātuanugatabhāvo, tasmā vuttaṃ – ‘‘tathā sannikkhepanasannirumbhanesū’’ti.
这里说的“于此”,是指在那前进的动作里,或者指前面所说的提起等六个阶段。所谓“提起”,就是在提起的那一刹那。所谓“色法与非色法”,是指以提起这种方式生起的色法,以及促成它生起的非色法。它们到不了“前移”,因为只停留一刹那就会灭去。所谓“就在那里”,是说在哪里生起,就在哪里灭去。诸法确实没有从一个地方移到另一个地方这回事。“一节一节……”等话,应当理解为是针对提起等各个阶段,依照同类相续流来说的。因为即使是色法,它生起持续的时间也极其短暂,比那些沉迷嬉戏的天神们上下交错、迎面奔跑时,头上和脚上绑的刀刃相互碰上的刹那还要快。就像炒芝麻时,从“噼啪”的爆裂声就能知道它裂开了;同样,为了显示有为法正是通过生起而坏灭,所以说它们“噼啪作响”。因为已经生起的诸法,必定会坏灭。
Tatthāti tasmiṃ abhikkamane, tesu vā vuttesu uddharaṇādīsu chasu koṭṭhāsesu. Uddharaṇeti uddharaṇakkhaṇe. Rūpārūpadhammāti uddharaṇākārena pavattā rūpadhammā taṃsamuṭṭhāpakā arūpadhammā ca. Atiharaṇaṃ na pāpuṇanti khaṇamattāvaṭṭhānato. Tattha tatthevāti yattha yattha uppannā, tattha tattheva. Na hi dhammānaṃ desantarasaṅkamanaṃ atthi. Pabbaṃ pabbantiādi uddharaṇādikoṭṭhāse sandhāya sabhāgasantativasena vuttanti veditabbaṃ. Atiittaro hi rūpadhammānampi pavattikkhaṇo, gamanassādānaṃ devaputtānaṃ heṭṭhupariyāyena paṭimukhaṃ dhāvantānaṃ sirasi pāde ca baddhakhuradhārāsamāgamatopi sīghataro. Yathā tilānaṃ bhajjiyamānānaṃ taṭataṭāyanena bhedo lakkhīyati, evaṃ saṅkhatadhammānaṃ uppādenāti dassanatthaṃ ‘‘taṭataṭāyantā’’ti vuttaṃ. Uppannā hi ekantato bhijjantīti.
与色一同:这是就那些随着各自心的坏灭而一同坏灭的色法来说的,也就是在那一心识之后的第十七个心生起的刹那所生的色法。如果不是这样,假如色法和非色法是在同一刹那,就会和“色法粗重、变易大、坏灭迟缓”等说法相矛盾。同样地,也会和“诸比丘,我不见有另一法像心这样轻快转变”等经文相矛盾。因为心和心所法的自性就是有所缘,它们依各自的力量,把作为自身所缘缘的境显明之后才生起,所以在完成各自自性作用之后随即坏灭;而色法则是无所缘的,是应当被显明的。这样一来,它们应当被显明的状态要经过十六个心才能完成,因此就主张它们的寿命是那么长。三蕴之所以轻快转变,是因为轻快的心识只以与境相接触为条件;心识之所以轻快转变,也是因为只以与境相接触为条件;色法之所以转变迟缓,则是因为以迟缓的四大种为条件。如实了知种种界的智慧,只有如来才有。也正是因此,前生缘只说是色法,后生缘也只属于那色法。所以,色法和非色法同一刹那的说法根本不能成立。因此,这里的含义应当按上面所说的方式来理解。
Saddhiṃ rūpenāti idaṃ tassa tassa cittassa nirodhena saddhiṃ nirujjhanakarūpadhammavasena vuttaṃ, yaṃ tato sattarasamacittassa uppādakkhaṇe uppannaṃ. Aññathā yadi rūpārūpadhammā samānakkhaṇā siyuṃ, ‘‘rūpaṃ garupariṇāmaṃ dandhanirodha’’ntiādivacanehi virodho siyā. Tathā – ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ lahuparivattaṃ, yathayidaṃ citta’’nti (a. ni. 1.48) evamādipāḷiyā ca. Cittacetasikā hi sārammaṇasabhāvā yathābalaṃ attano ārammaṇapaccayabhūtamatthaṃ vibhāventāyeva uppajjantīti tesaṃ taṃsabhāvanipphattianantaraṃ nirodho, rūpadhammā pana anārammaṇā pakāsetabbā. Evaṃ tesaṃ pakāsetabbabhāvanipphatti soḷasahi cittehi hotīti taṅkhaṇāyukatā tesaṃ icchitā, lahukaviññāṇassa visayasaṅgatimattapaccayatāya tiṇṇaṃ khandhānaṃ, visayasaṅgatimattatāya ca viññāṇassa lahuparivattitā, dandhamahābhūtapaccayatāya rūpadhammānaṃ dandhaparivattitā. Nānādhātuyā yathābhūtañāṇaṃ kho pana tathāgatasseva, tena ca purejātapaccayo rūpadhammova vutto, pacchājātapaccayo ca tassevāti rūpārūpadhammānaṃ samānakkhaṇatā na yujjateva, tasmā vuttanayenevettha attho veditabbo.
一个心识生起,另一个心识灭去。先前生起的那个心识,就是“另一个”;而它正是在灭去时,作为后续心识的无间缘等条件而灭去的。如此,依这样的缘而生的“另一个”心识便生起了。如果这样的话,它们之间能不能找到间隔呢?回答说“不能”,所以说“无间隔地紧密相续”。就像波浪之间找不到间隔一样,那些分不清其中差别的人会以为“就是同一个东西”;同样,心相续流和色相续流,就像河流一样,如同河中的水流一般,不停地持续流转。
Aññaṃuppajjate cittaṃ, aññaṃ cittaṃ nirujjhatīti yaṃ purimuppannaṃ cittaṃ, taṃ aññaṃ, taṃ pana nirujjhantaṃ aparassa anantarādipaccayo hutvā eva nirujjhatīti tathāladdhapaccayaṃ aññaṃ uppajjate cittaṃ. Yadi evaṃ tesaṃ antaro labbheyyāti, noti āha ‘‘avīcimanupabandho’’ti. Yathā vīci antaro na labbhati, ‘‘tadeveta’’nti avisesavidū maññanti, evaṃ anu anu pabandho cittasantāno rūpasantāno ca nadīsotova nadiyaṃ udakappavāho viya vattati.
面向正前方的看,称为“向前看”。因为一个人朝某个方向行走、站立或坐下时,面向那个方向的注视,就是“看”。因此,顺着那个方向而看向别的方向的看,称为“侧视”,也就是“向旁侧看”。在扫地、整理工具等时向下看,在向上取物等时向上看,以及为了避开从后面来的危险等而向后看,这些也都可能发生。因此说:“以这一类别,那一切看也都被涵盖在内了。”
Abhimukhaṃ lokitaṃ ālokitanti āha ‘‘puratopekkhana’’nti. Yasmā yaṃdisābhimukho gacchati tiṭṭhati nisīdati vā, tadabhimukhaṃ pekkhanaṃ ālokitaṃ , tasmā tadanugataṃ vidisālokanaṃ vilokitanti āha ‘‘vilokitaṃ nāma anudisāpekkhana’’nti. Sammajjanaparibhaṇḍādikaraṇe olokitassa, ullokāharaṇādīsu ullokitassa, pacchato āgacchantassa parissayassa parivajjanādivasena apalokitassa ca siyā sambhavoti āha – ‘‘iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevā’’ti.
“身证者”就是以身亲证的人,也就是现前亲自证得的人。这位尊者早在修观的时候,就这样想:“我正是因为不守护根门,才在教法里落到不欢喜等种种坏状态,现在我要好好压制它。”他由此生起勇猛心,并具有强大的惭与愧。由于他在这一点上已经下过功夫,所以在守护根门方面达到了最高、最圆满的程度。因此导师佛陀把他列为第一:“比丘们,在我的比丘弟子中,守护根门第一的,就是难陀。”(《增支部》1.230)
Kāyasakkhinti kāyena sacchikatavantaṃ, paccakkhakārinanti attho. Sohāyasmā vipassanākāle eva ‘‘yamevāhaṃ indriyesu aguttadvārataṃ nissāya sāsane anabhiratiādivippakāraṃ patto, tameva suṭṭhu niggahessāmī’’ti ussāhajāto balavahirottappo, tattha ca katādhikārattā indriyasaṃvare ukkaṃsapāramippatto, teneva naṃ satthā – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ indriyesu guttadvārānaṃ yadidaṃ nando’’ti (a. ni. 1.230) etadagge ṭhapesi.
应当把“看”和“环视”理解为既有意义又适宜,这样承接上下文。“因此”是在以理由的方式,重新指出前面已经说过的意思:不舍离业处本身就是行境正知。意思是,应当只依自己的业处来看和环视,以五蕴等为业处的人不应另找别的办法。因为“看”等名称,也只是诸法本身的运作差别,所以为了说明如实了知它就是“不痴正知”,才说了“内部”等话。“由心所作的风界之动转”:指由唯作心所生的风界,以动摇的方式显现。“向下沉”:指稍稍下落。“向上跃”:指像跳跃一样向上移动。
Sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā ālokitavilokitassāti ānetvā sambandho. Tasmāti kammaṭṭhānāvijahanasseva gocarasampajaññabhāvatoti vuttamevatthaṃ hetubhāvena paccāmasati. Attano kammaṭṭhānavaseneva ālokanavilokanaṃ kātabbaṃ, khandhādikammaṭṭhānikehi añño upāyo na gavesitabboti adhippāyo. Yasmā ālokitādisamaññāpi dhammamattasseva pavattiviseso, tasmā tassa yāthāvato pajānanaṃ asammohasampajaññanti dassetuṃ ‘‘abbhantare’’tiādi vuttaṃ. Cittakiriyavāyodhātuvipphāravasenāti kiriyamayacittasamuṭṭhānavāyodhātuyā calanākārapavattivasena. Adho sīdatīti thokaṃ otarati. Uddhaṃ laṅghetīti laṅghantaṃ viya upari gacchati.
成就主要的作用,就是完成作为核心的支分作用,意思是成为投生有的身体。所谓在第一速行心……乃至第七速行心中都没有,这是针对五门心路过程中不存在“这是女人、这是男人”之类的贪染而说的。因为在五门心路中,由转向和确定的不如理作意,对可意的女色等只生起单纯的贪,对不可意的只生起单纯的嗔。而在意门中,才会有“这是女人、这是男人”的贪染等,它的根源是五门速行;或者如前面所说,一切以有分等为根源。这样,正是通过遍知作为意门速行之根本的法,才说为根本遍知;而客来性和暂时性,则是就五门速行本身,依其非先存性和短暂性而说的。当它们以下方和上方的方式坏灭而灭去时:指的是下方的与上方的相继坏灭。
Aṅgakiccaṃ sādhayamānanti padhānabhūtaṃ aṅgakiccaṃ nipphādentaṃ, upapattibhavassa sarīraṃ hutvāti attho. Paṭhamajavanepi…pe… sattamajavanepi na hotīti idaṃ pañcadvāraviññāṇavīthiyaṃ ‘‘itthī puriso’’ti rajjanādīnaṃ abhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha hi āvajjanavoṭṭhabbanānaṃ ayoniso āvajjanavoṭṭhabbanavasena iṭṭhe itthirūpādimhi lobhamattaṃ, aniṭṭhe paṭighamattaṃ uppajjati. Manodvāre pana ‘‘itthī puriso’’ti rajjanādi hoti, tassa pañcadvārajavanaṃ mūlaṃ, yathāvuttaṃ vā sabbaṃ bhavaṅgādi. Evaṃ manodvārajavanassa mūlabhūtadhammaparijānanavaseneva mūlapariññā vuttā, āgantukatāvakālikatā pana pañcadvārajavanasseva apubbabhāvavasena ceva ittarabhāvavasena ca vuttā. Heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesūti heṭṭhimassa uparimassa ca aparāparaṃ bhaṅgappattimāha.
所谓“那”,指的是速行。与那速行不适合,这就是它们之间的关联。客来,就是外来者。暂时是说,这些法的时间被生起和坏灭限定,就只有那么短暂,所以叫暂时。
Tanti javanaṃ. Tassa javanassa na yuttanti sambandho. Āgantuko abbhāgato. Udayabbayaparicchinno tāvatako kālo etesanti tāvakālikāni.
这就是不痴正知。“在聚合中”,指的是在和合当中。“在那里”,是指在以五蕴为范围而看和环视被认知/显现时,脱离彼——是谁在单独地看?是谁在环视?“亲依止缘”,这是依照经教的说法,以间接的方式来讲的。“俱生缘”,这只是一个例子,因为相互缘、相应缘、有缘、不离缘等也都可以成立。
Etaṃ asammohasampajaññaṃ. Samavāyeti sāmaggiyaṃ. Tatthāti pañcakkhandhavasena ālokanavilokane paññāyamāne tabbinimutto – ko eko āloketi, ko viloketi. Upanissayapaccayoti idaṃ suttantanayena pariyāyato vuttaṃ. Sahajātapaccayoti nidassanamattametaṃ aññamaññasampayuttaatthiavigatādipaccayānampi labbhanato.
“时”是指在适合弯曲的时候弯曲,在适合伸展的时候伸展。他们说,“摩尼蛇”是一种蛇类。“Laḷana”是指颤动,或者嬉戏。
Kāleti samiñjituṃ yuttakāle samiñjantassa, tathā pasāretuṃ yuttakāle pasārentassa. ‘‘Maṇisappo nāma ekā sappajātī’’ti vadanti. Laḷananti kampanaṃ, līḷākaraṇaṃ vā.
生来体质热性、身体多热恼。因为毁坏戒律会带来不利,所以这是由邪命而生起的不适宜之物。接着以“袈裟也是无心的”等说法,说明身体和袈裟一样也是无心的,通过阐明身体的无我性,把前面“内部”等所说的含义显示出来,从而说明随所得而知足的原因。因此说“所以……”等。
Uṇhapakatiko pariḷāhabahulakāyo. Sīlassa vidūsanena ahitāvahattā micchājīvavasena uppannaṃ asappāyaṃ. ‘‘Cīvarampi acetana’’ntiādinā cīvarassa viya kāyopi acetanoti kāyassa attasuññatāvibhāvanena ‘‘abbhantare’’tiādinā vuttamevatthaṃ paridīpento itarītarasantosassa kāraṇaṃ dasseti. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi.
被四五层针脚缝过的:就是被缝了四五层针脚,或者因为四五层针脚而显得粗劣。
Catupañcagaṇṭhikāhatoti āhatacatupañcagaṇṭhiko, catupañcagaṇṭhikāhi vā hatasobho.
八种意义也是指八种不同的利益。应当根据玛哈斯瓦长老的说法,按照“为了这个身体的存续”等这样的方式来理解。不过,在这个立场上,所谓“不是为嬉戏等”等这一类说法,应当理解为:这是通过显示排除支的方式来说明经典是这样传出的,所以才这样说。
Aṭṭhavidhopi atthoti aṭṭhavidhopi payojanaviseso. Mahāsivattheravādavasena ‘‘imassa kāyassa ṭhitiyā’’tiādinā nayena vutto daṭṭhabbo. Imasmiṃ pakkhe ‘‘neva davāyātiādinā nayenā’’ti pana idaṃ paṭikkhepaṅgadassanamukhena pāḷi āgatāti katvā vuttanti daṭṭhabbaṃ.
就像承载大地的水,被支撑大地的风所持一样,已经吃下去的食物在胃里安住,也完全靠风界来维持,所以说“唯依风界而住”。“过度牵引”:指把食物送到嘴边。“带着经过”:指把食物和胃里的东西混在一起运送。或者说,“过度牵引”是指越过口门带进去,“带着经过”是指往胃的一侧传送。“回转”:指让食物前后移动、反复翻转。在这里,对食物的持守、转动、碎解、干燥,其实是风界和地界共同完成的,并不是单独哪一界做的,但那些是依地界的作用而说的,而地界对于做持守等作用来说,是共助的,所以这样说。“保持湿润”:指依靠风界等其它界不发生干燥,如此保持湿润的状态。“火界”:是名为消化热的火界。它负责消化已进入的食物。“成为通道”:指成为食物进入等的道路。“屈伸”:指以寻求的方式,以及以吞咽、消化与未消化等感受的方式作意、了知,意思是如此。因为作为了知彼彼的条件的运用,被称为“正运用”。凡以该运用使寻求等得以完成,它也就完成了对彼境的了知,因为不离彼故。或者,依正运用、正实践而作意、作意现前。因为一切识的活动都以作意为先行,所以那样说。
Pathavīsandhārakajalassa taṃsandhārakavāyunā viya paribhuttassa āhārassa vāyodhātuyāva āsaye avaṭṭhānanti āha – ‘‘vāyodhātuvaseneva tiṭṭhatī’’ti. Atiharatīti yāva mukhā abhiharati. Vītiharatīti tato kucchiyaṃ vimissaṃ karonto harati. Atiharatīti vā mukhadvāraṃ atikkāmento harati. Vītiharatīti kucchigataṃ passato harati. Parivattetīti aparāparaṃ cāreti. Ettha ca āhārassa dhāraṇaparivattanasañcuṇṇanavisosanāni pathavīdhātusahitā eva vāyodhātu karoti, na kevalāti tāni pathavīdhātuyā kiccabhāvena vuttāni, sā eva dhāraṇādīni kiccāni karontassa sādhāraṇāti vuttāni. Allattañca anupāletīti yathā vāyodhātuādīhi aññehi visosanaṃ na hoti, tathā anupāleti allabhāvaṃ. Tejodhātūti gahaṇīsaṅkhātā tejodhātu. Sā hi antopaviṭṭhaṃ āhāraṃ paripāceti. Añjaso hotīti āhārassa pavisanādīnaṃ maggo hoti. Ābhujatīti pariyesanavasena, ajjhoharaṇajiṇṇājiṇṇatādipaṭisaṃvedanavasena ca āvajjeti, vijānātīti attho. Taṃtaṃvijānanassa paccayabhūtoyeva hi payogo ‘‘sammāpayogo’’ti vutto. Yena hi payogena pariyesanādi nipphajjati, so tabbisayavijānanampi nipphādeti nāma tadavinābhāvato. Atha vā sammāpayogaṃ sammāpaṭipattiṃ anvāya āgamma ābhujati samannāharati. Ābhogapubbako hi sabbopi viññāṇabyāpāroti tathā vuttaṃ.
行走:因为托钵而前往乞食的村落,所以叫行走。寻求:在乞食的村落里为了乞食而四处走动,所以叫寻求。受用:指吃下食物。住处:指胆等(体液)的依止之处。它们虽然同时生起,却被业力各自限定,因为各有界限而互不混杂地停留、安住、运作,所以叫“住处”,也就是胃上方的胆等。这里“住处”是界限的意思。藏:吃下的食物积集起来安住在这里,所以叫藏,也就是胃,因此称为藏。未熟:还没有被叫作消化热的业生火所熟化。已熟:所食用的食物已被消化。果:成果。流:向四处流散。涂:全面涂布。这里只是简要说明,详细解释则应从《清净道论大疏》中获取。
Gamanatoti bhikkhācāravasena gocaragāmaṃ uddissa gamanato. Pariyesanatoti gocaragāme bhikkhatthaṃ āhiṇḍanato. Paribhogatoti āhārassa paribhuñjanato. Āsayatoti pittādiāsayato. Āsayati ettha ekajjhaṃ pavattamānopi kammabalavavatthito hutvā mariyādavasena aññamaññaṃ asaṅkarato sayati tiṭṭhati pavattatīti āsayo, āmāsayassa upari tiṭṭhanako pittādiko. Mariyādattho hi ayamākāro. Nidheti yathābhutto āhāro nicito hutvā tiṭṭhati etthāti nidhānaṃ, āmāsayo, tato nidhānato. Aparipakkatoti gahaṇīsaṅkhātena kammajatejena avipakkato. Paripakkatoti yathābhuttassa āhārassa vipakkabhāvato. Phalatoti nipphattito. Nissandatoti ito cito ca vissandanato . Sammakkhanatoti sabbaso makkhanato. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimaggasaṃvaṇṇanāya (visuddhi. mahāṭī. 1.294) gahetabbo.
汗从身体流出来:因为强忍着不排出来,身体里生起燥热,所以汗就从身体流出来。还有别的病,比如耳痛、瘘管之类。“非处”:指被人或非人占据、不该去的地方,比如田地、天祠这类地方。因为发怒的人或者非人,能让人丧命。由于已经丢弃,所以那既不是这位比丘自己的;因为并没有施舍给任何人,而且令人厌恶,所以也不是别人的;从水瓮——也就是竹筒之类的盛水器——而来。“那”指的就是被倒掉的水。
Sarīrato sedā muccantīti vegasandhāraṇena uppannapariḷāhato sarīrato sedā muccanti. Aññe ca rogā kaṇṇasūlabhagandarādayo. Aṭṭhāneti manussāmanussapariggahe ayuttaṭṭhāne khettadevāyatanādike. Kuddhā hi manussā amanussāpi vā jīvitakkhayaṃ pāpenti. Vissaṭṭhattā neva tassabhikkhuno attano, kassaci anissajjitattā jigucchanīyattā ca na parassa, udakatumbatoti veḷunāḷiādiudakabhājanato. Tanti chaḍḍitaudakaṃ.
在这里,一种威仪在两种情形中被提到,那就是先前用“前进”和“返回”来涵盖的。另有一些人说:“行走时虽然也说到身体向前向后移动,但这里只取行走本身。”因为在这里讨论正知时,以不愚痴正知为核心,所以对在各种威仪中间生起的色法和非色法,就地在每一处观察它们的灭去,这样来把握具正知的行为。中部诵者则这样说:有一位比丘行走时,心里想着别的事、动着别的念头在走;另一位比丘则不舍弃业处而走。同样,有一位比丘站立、坐着、躺着时,心里想着别的事、动着别的念头;另一位比丘则不舍弃业处而躺卧。但仅仅这样说还不够清楚,所以他们用经行来说明。有比丘进入经行道,站在经行道的一端时这样观察:“在东端经行道生起的色法和非色法,还没到达西端就在那里灭了;在西端生起的,也还没到达东端就在那里灭了;在经行道中间生起的,两端都没到达就在那里灭了;在经行中生起的色法和非色法,还没到达站立处就在那里灭了;在站立处生起的,还没到达坐下就在那里灭了;在坐下时生起的,还没到达躺卧就在那里灭了。”他这样反复观察时,心就沉入有分;但站起来时,是提起业处才起来的。这位比丘就叫作在行走等当中具正知的人。
Ettha ca eko iriyāpatho dvīsu ṭhānesu āgato, so pubbe abhikkamapaṭikkamagahaṇena. ‘‘Gamanepi purato pacchato ca kāyassa abhiharaṇaṃ vuttanti idha gamanameva gahita’’nti apare. Yasmā idha sampajaññakathāyaṃ asammohasampajaññameva dhuraṃ, tasmā antarantare iriyāpathe pavattānaṃ rūpārūpadhammānaṃ tattha tattheva nirodhadassanavasena sampajānakāritā gahitāti. Majjhimabhāṇakā pana evaṃ vadanti – eko hi bhikkhu gacchanto aññaṃ cintento, aññaṃ vitakkento gacchati, eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva gacchati, tathā eko tiṭṭhanto, nisīdanto, sayanto aññaṃ cintento, aññaṃ vitakkento sayati, eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva sayati. Ettakena pana na pākaṭaṃ hotīti caṅkamanena dīpenti. Yo bhikkhu caṅkamanaṃ otaritvā caṅkamanakoṭiyaṃ ṭhito pariggaṇhāti – ‘‘pācīnacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattā rūpārūpadhammā pacchimacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, pacchimacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattāpi pācīnacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, caṅkamanamajjhe pavattā ubho koṭiyo appatvā ettheva niruddhā, caṅkamane pavattā rūpārūpadhammā ṭhānaṃ appatvā ettheva niruddhā, ṭhāne pavattā nisajjaṃ appatvā ettheva niruddhā, nisajjāya pavattā sayanaṃ appatvā ettheva niruddhā’’ti, evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhanto eva cittaṃ bhavaṅgaṃ otāreti, uṭṭhahanto pana kammaṭṭhānaṃ gahetvāva uṭṭhahati. Ayaṃ bhikkhu gatādīsu sampajānakārī nāma hotīti.
同样地,在睡眠中业处变得不明显,业处不该变得不明显。因此,那位比丘应当尽自己所能地经行、站立、坐下,躺卧时也这样观察后再睡:“身体是无心的,床是无心的,身体不知道‘我躺在床上’,床也不知道‘身体躺在我上面’,无心的身体躺在无心的床上。”他这样观察时,就把心沉入有分;醒来时,先提起业处再醒来。这位比丘就叫做在睡眠中具备正知的人。由于身等动作的引发而成为其所成者,由于作为转向动作的引发者,由转向动作等起,而有速行;或者说,一切在六门中生起、由动作所造而转起的,名为由动作所造的转起,当它存在时,就叫做醒寤。能这样观察的人,就叫做在醒寤中具备正知的人。另外,把一昼夜分成六份,在五份里保持醒寤的人,也叫做在醒寤中具备正知的人。
Evampi sutte kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ na kātabbaṃ, tasmā so bhikkhu yāva sakkoti, tāva caṅkamitvā ṭhatvā nisīditvā sayamāno evaṃ pariggahetvā sayati – ‘‘kāyo acetano mañco acetano, kāyo na jānāti ‘ahaṃ mañce sayito’ti, mañcopi na jānāti ‘mayi kāyo sayito’ti, acetano kāyo acetane mañce sayito’’ti, evaṃ pariggaṇhanto eva cittaṃ bhavaṅgaṃ otāreti, pabujjhanto kammaṭṭhānaṃ gahetvāva pabujjhatīti ayaṃ sutte sampajānakārī nāma hoti. Kāyikādikiriyānibbattanena tammayattā āvajjanakiriyānibbattakattā āvajjanakiriyāsamuṭṭhitattā ca javanaṃ, sabbampi vā chadvārappavattaṃ kiriyāmayapavattaṃ nāma, tasmiṃ sati jāgaritaṃ nāma hotīti pariggaṇhanto jāgarite sampajānakārī nāma. Apica rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā pañca koṭṭhāse jaggantopi jāgarite sampajānakārī nāma hotīti.
站在解脱处的顶端来说法的人,即使舍弃了三十二种畜生论,只讲基于十种论事的合适话题,这也叫做在言语时具备正知。在三十八种所缘中,随顺内心喜好让作意转向所缘的人,乃至证入第二禅的人,也叫做在沉默时具备正知。因为第二禅舍断了语行,所以特别称为沉默。在“唇”等词中,通过“与”这个字,应当知道也包含了喉、头、肚脐等部位。“随其相应的方法”,是指适合它生起的心运作方式,叫做方法,一切伺等都由此产生。“依所造色的转起”,是指伴随着表色变化的声音处的生起。“如此”,是指按上述方式。因为在七个地方也都不迷惑,所以称为“混合”。对于道上的正念来说,由于它适合身随观等,所以是随顺正知的前分,因为七处都纯粹是世间的。
Vimuttāyatanasīse ṭhatvā dhammaṃ desentopi bāttiṃsatiracchānakathaṃ pahāya dasakathāvatthunissitasappāyakathaṃ kathentopi bhāsite sampajānakārī nāma hoti. Aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu cittaruciyaṃ ārammaṇaṃ manasikāraṃ pavattentopi dutiyajjhānaṃ samāpannopi tuṇhībhāve sampajānakārī nāma. Dutiyañhi jhānaṃ vacīsaṅkhārappahānato visesato tuṇhībhāvo nāmāti. Oṭṭhe cātiādīsu ca-saddena kaṇṭhasīsanābhiādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tadanurūpaṃ payoganti tassa uppattiyā anucchavikaṃ cittassa pavattiākārasaññitaṃ payogaṃ, yato sabbe vicārādayo nipphajjanti. Upādārūpapavattiyāti viññattivikārasahitasaddāyatanuppattiyā. Evanti vuttappakārena. Sattasupi ṭhānesu asammuyhanavasena ‘‘missaka’’nti vuttaṃ. Maggasammāsatiyāpi kāyānupassanādianurūpattā sampajaññānurūpapubbabhāgaṃ sattaṭṭhāniyassa ekantalokiyattā.
3. 《比丘经》的注释
3. Bhikkhusuttavaṇṇanā
369那位比丘请求说“尊者,请世尊为我简要地说法”,因为他喜欢简要的说法,所以世尊想以简要的方式为他说法,就说了“因此,在这里……”等话。注释里说:“因为你请求简要的说法,所以如此。”只有持“业是自己所造作”这类正见的人,才能成就世间和出世间的种种功德殊胜;见地败坏的人则不能成就。因此注释里说:“见”指的就是“业自作正见”。
369. Yasmā so bhikkhu ‘‘desetu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhamma’’nti saṃkhittena dhammadesanaṃ yāci, tassa saṃkhittarucibhāvato, tasmā saṃkhitteneva dhammaṃ desetukāmo bhagavā ‘‘tasmātihā’’tiādimāhāti vuttaṃ – ‘‘yasmā saṃkhittena desanaṃ yācasi, tasmā’’ti. Kammassakatādiṭṭhikasseva lokiyalokuttaraguṇavisesā ijjhanti, na diṭṭhivipannassa, tasmā vuttaṃ ‘‘diṭṭhīti kammassakatādiṭṭhī’’ti.
《娑罗经》的注释
4. Sālasuttavaṇṇanā
370按照所教导的去做时,因为能让人不堕入恶趣之苦,具有持守的意义,所以叫做法,也就是教诫与梵行;同样,因为能以部分舍断等方式调伏烦恼,所以叫做律。因此说:所谓法……乃至名。不被敌对之法所压倒,独自生起,因此得到一境这个名称;定已经生起、已经形成,所以称这些为得一境者。这里,得一境者是指能引生近行定的前分定;等持是指近行定和安止定;心一境性则是指已善加修习、达到自在的安止定,应当这样理解。新学比丘所修的四念处是前分,因为他们是为了如实智而修。这里所说的如实智,指的是入流道智。诸漏已尽的比丘所修的四念处也是前分,因为他们已完成应做之事,修习念处是为了现法安乐住。有学的念处修习是为了遍知而运作的世间修习,以及以完全了知的方式运作的出世间修习,所以说为混合的。
370. Yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyadukkhe apātanavasena dhāraṇaṭṭhena dhammo, sāsanabrahmacariyaṃ, tadeva tadaṅgādivasena kilesānaṃ vinayanaṭṭhena vinayoti āha – ‘‘dhammoti vā…pe… nāma’’nti. Paṭipakkhadhammehi anabhibhūtatāya eko udetīti ekodīti laddhanāmo samādhi bhūto jāto etesanti ekodibhūtā. Ettha ca ekodibhūtāti etena upacārajjhānāvaho pubbabhāgiko samādhi vutto. Samāhitāti etena upacārappanāsamādhi. Ekaggacittāti etena subhāvito vasippatto appanāsamādhi vuttoti veditabbo. Navakabhikkhūhi bhāvitasatipaṭṭhānā pubbabhāgā. Te hi yathābhūtañāṇāya bhāvitā. Yathābhūtañāṇanti hi sotāpattimaggañāṇaṃ idhādhippetaṃ. Khīṇāsavehi bhāvitasatipaṭṭhānāpi pubbabhāgā. Tesañhi katakaraṇīyānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārāya satipaṭṭhānabhāvanā, sekkhānaṃ pana satipaṭṭhānabhāvanā pariññatthāya pavattā lokiyā, parijānanavasena pavattā lokuttarāti ‘‘missakā’’ti vuttaṃ.
《不善聚经》的注释
5. Akusalarāsisuttavaṇṇanā
371371. 在第五部经中,“纯一”是指不与善法混杂,正因如此,整个白分就是无过失之义。其余内容与前面所说相同。
371. Pañcame kevaloti kusaladhammehi asammisso, tato eva sakalo sukkapakkho anavajjaṭṭho. Sesaṃ vuttanayameva.
《鹰经》的注释
6. Sakuṇagghisuttavaṇṇanā
372372. 因为在对普通鸟群中力量强大,能捕杀那些鸟,所以叫“鹰”(sakuṇagghi)。说“这是‘隼’(sena)的别名”,但应当知道它是隼的一个特殊种类。因为是为了肉食而来的,所以说“被贪欲的蛮横驱使而来”,意思是它以贪欲为因由、以强横的方式而来。用犁耕过的木头叫“犁木”(naṅgalakaṭṭha),那块地就是制作它的地方,所以说“犁木的制作处”(naṅgalakaṭṭhakaraṇa),注释中说“现在正是那块耕木的田地”。土块停留的地方叫“土块处”(leḍḍuṭṭhāna),就是以土块为标志的耕地。所说的话叫“说”(vada),恶劣的话叫“恶说”(avada)。这里的“a-”前缀表示责备,就像“无子、无妻”中的“无”一样。“说恶语而轻蔑”(avadamānā),意思是它仗着自己力气大而骄慢,轻视那只鹌鹑,说出轻蔑的话。因此经文才说:“去吧,鹌鹑,就算你到了那里,也逃不出我的手掌!”注释书中说的“自赞其力而善说其词”,就是针对这个情况说的。或者读作“vadamāno”,意思是以激愤的方式呼叫。因此经文说:“来吧,现在,鹰!”善加安置,意思是像把箭搭在弦上一样,以能迅速扑击的方式把双翅摆正。这只鹰,就是那只鹰。已知,意思是以如实见之智而了知。被劈开了,意思是在劈裂切割的锋利尖端上,在干土块上碎裂了。
372. Pākatikasakuṇakulesu balavabhāvato tesaṃ hananato sakuṇagghi. Senoti vuttaṃ ‘‘senassetaṃ adhivacana’’nti, senaviseso pana so veditabbo. Āmisatthāya pattattā ‘‘lobhasāhasena pattā’’ti vuttaṃ, lobhanimittena sāhasākārena pattāti attho. Naṅgalena kaṭṭhaṃ kasitaṃ naṅgalakaṭṭhaṃ, taṃ karīyati etthāti naṅgalakaṭṭhakaraṇanti āha – ‘‘adhunā kaṭṭhaṃ khettaṭṭhāna’’nti. Leḍḍuyo tiṭṭhanti etthāti leḍḍuṭṭhānaṃ, leḍḍunimittaṃ kasitaṭṭhānaṃ. Vajjatīti vadaṃ, vacanaṃ. Kucchitaṃ vadaṃ avadaṃ. Garahane hi ayaṃ a-kāro yathā – ‘‘aputto abhariyā’’ti. Avadaṃ mānetīti avadamānā, attano balamadena lāpaṃ atimaññitvā vadantīti attho. Tenevāha ‘‘gaccha kho, tvaṃ lāpa, tatrapi me gantvā na mokkhasī’’ti. Yaṃ pana aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘attano balassa suṭṭhu vaṇṇaṃ vadamānā’’ti, tattha attato āpannaṃ gahetvā vuttaṃ. ‘‘Vadamāno’’ti vā pāṭho, sārambhavasena avhāyantoti attho. Tenāha ‘‘ehi kho dāni sakuṇagghī’’ti. Suṭṭhu ṭhapetvāti jiyāmuttasarassa viya sīghapātayogyatākaraṇena ubho pakkhe sammā ṭhapetvā. Ayanti sakuṇagghi. Ñatvāti yathābhūtadassanena attano ñāṇena jānitvā. Phālīyitthāti phālacchedatikhiṇasikhare sukkhaleḍḍusmiṃ bhijjittha.
《猴经》的注释
7. Makkaṭasuttavaṇṇanā
373Sañcāro 就是走来走去。Lepa 是指像树脂那样的黏着物。Kājasikkā viya 的意思是,像扁担棍上的网兜那样。另外,四根绳子加上上面绑缚的地方,一共是五个点。Oḍḍito 就是被悬挂起来。Thunanto 就是哀号呻吟。
373.Sañcāroti sañcaraṇaṃ. Lepanti silesasadisaṃ ālepanaṃ. Kājasikkā viyāti kājadaṇḍake olaggetabbā sikkā viya. Apica catasso rajjuyo upari bandhanaṭṭhānañcāti pañcaṭṭhānaṃ. Oḍḍitoti olambito. Thunantoti nitthunanto.
《厨师经》注释
8. Sūdasuttavaṇṇanā
374374. 通过备办食物,让各种滋味从相应的食物原料中流出、渗出,所以叫厨师,也就是做饭的人。对年轻比丘来说,这些味道更令人喜爱,是应当超越、应当跳脱的,因此这些殊胜的食物滋味叫“应被越过者”。所以“用种种应被越过者”的意思,就是用种种殊胜的滋味。因此才说“用种种应被越过者”等等。因为不混杂而各自分明,所以叫“最上”,单是酸味本身就是最上,所以说“酸最上”。他解释说:“‘以酸最上’就是‘以酸的储藏部分’。”因为它们应当被供养、应当被呈上,所以叫“应呈献的东西”,也就是布施的物品。因此才说“被呈献的布施”。“我目前这个所缘业处,是否随顺?”意思是,我这个修行的业处这样进行时,能否以随顺的方式终结而安住。如果还这样继续运作下去,就只会增长力量,最终生起殊胜的成果。像这样,愚笨无经验的人无法取到这样的相,有智慧的人却能取到。对于自己的心,就是指自己的修心。因为说了“取到自己心的相”,所以这里说的正是前行阶段的观禅,也就是四念处。
374. Āhārasampādanena taṃtaṃāhāravatthugate sūdeti paggharetīti sūdo, bhattakārako. Daharehi manāpataraṃ accetabbato atikkamitabbato accayā, bhojane rasavisesā, tasmā nānaccayehīti nānappakārarasavisesehīti attho. Tena vuttaṃ ‘‘nānaccayehī’’tiādi. Aggīyati asaṅkarato vibhajīyatīti aggo, ambilameva aggo ambilaggoti āha – ‘‘ambilaggehīti ambilakoṭṭhāsehī’’ti. Dātuṃ abhiharitabbatāya abhihārā, deyyadhammā. Tenāha – ‘‘abhihaṭānaṃ dāyāna’’nti. Idaṃ me kammaṭṭhānaṃ anulomaṃvāti idaṃ mama kammaṭṭhānaṃ evaṃ pavattamānaṃ anulomāvasānameva hutvā tiṭṭhati. Evaṃ puna pavattamānaṃ ussakkitvā visesanibbattanatthameva hotīti evaṃ nimittaṃ gahetuṃ na sakkoti bālo abyatto, paṇḍito pana sakkoti. Attano cittassāti attano bhāvanācittassa. Pubbabhāgavipassanā satipaṭṭhānāva kathitā ‘‘sakassa cittassa nimittaṃ uggaṇhātī’’ti vuttattā.
第9章 病经的注释
9. Gilānasuttavaṇṇanā
375足村是指像城市的足那样的大村庄。因此说“住在毗舍离的竹林村”。凡是具备阻止无益、引导有益、舍弃灾祸这三种特征的友谊,就是“友”。而那些只是见过面的同伴,叫“见友”;那些有特别深厚情谊的,叫“亲爱友”。为了说明这一点,所以说“友就是有友”等等。“他的”指世尊。在第五日、第八日、第十四日、第十五日——每半月各四次,一个月共八次。
375.Pādagāmoti nagarassa padasadiso mahantagāmo. Tenevāha ‘‘vesāliyaṃ viharati veḷuvagāmake’’ti. Ahitanisedhana-hitaniyojana-byasanapariccajana-lakkhaṇo mittabhāvo yesu atthi, te mittā. Ye pana diṭṭhamattasahāyā, te sandiṭṭhā. Ye savisesaṃ bhattimanto, te sambhattāti dassento ‘‘mittāti mittāvā’’tiādimāha. Assāti bhagavato. Pañcamiyaṃ aṭṭhamiyaṃ cātuddasiyaṃ pañcadasiyanti ekekasmiṃ pakkhe cattāro vāre katvā māsassa aṭṭhavāre.
由于受的力量强大,所以它变得粗硬、粗糙、粗暴。所谓“病”,是指以过去业为因、由业所生的病,也就是被称为“行苦性”的病,因为它一直存在,所以是身体本来就有的同类疾病。但这次的病不是这种,这种病因为更加严重,所以被称为“异类疾病”。“末”这个词是“邻近”的意思,所以说“临死末”就是“接近死亡”。“不去造作受……”等等,是因为他已经把身等修习到了极致。所谓“不被压迫”,就是好像没有被压迫一样。他只是向比丘僧团请求许可,因此说“这意味着没有给予教诫和训示”。“前行精进”是指为了证得果等至而作为预备的观精进。连命根也没有舍弃,因为还没有放弃维持生命的行,还在继续维持这个身体。
Vedanānaṃ balavabhāvena kharo pharuso kakkhaḷo. Ābādhoti pubbakammahetutāya kammasamuṭṭhāno ābādho saṅkhāradukkhatāsaṅkhāto sabbakālikattā sarīrassa sabhāgarogo nāma. Nāyamīdiso ābādho, ayaṃ pana bahalatarabyādhitāya ‘‘visabhāgarogo’’ti vutto. Anta-saddo samīpapavattoti āha – ‘‘maraṇantaṃ maraṇasantika’’nti. Vedanā…pe… akaronto ukkaṃsagatabhāvitakāyāditāya. Apīḷiyamānoti apīḷiyamāno viya. Ovādameva bhikkhusaṅghassa apalokananti āha – ‘‘ovādānusāsaniṃ adatvāti vuttaṃ hotī’’ti. Pubbabhāgavīriyaṃ nāma phalasamāpattiyā parikammabhūtavipassanāvīriyaṃ. Jīvitampi jīvitasaṅkhāro patituṃ adatvā attabhāvassa abhisaṅkharaṇato.
“过了这么长时间之后,我就出定”——能这样划定时间界限的等至,就是刹那等至。使之无荒秽、无缠结:就是依色七法与非色七法而运作的观修习,因为完全远离了荒秽,所以无荒秽;因为不杂乱,所以无缠结。依大观之力:就是凭借各别殊胜、详细展开的十八种大观等力量,先作观而后进入的那个等至,它能很好地镇伏受,因为先前所缘的力量极大,也因为如此运作的观精进有大威神力。通过“譬如”等语句,就展示了对此的说明。“受”指苦受。“以十四种行相”,是就那两组七法来说的。“渗透”:就是用一再中间入定所生的观喜之润泽来浸润它。“等至”指果等至。
‘‘Ettakaṃ kālaṃ atikkamitvā vuṭṭhahissāmī’’ti khaṇaparicchedavatī samāpatti khaṇikasamāpatti. Niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvāti rūpasattakārūpasattakavasena pavattiyamānaṃ vipassanābhāvanaṃ sabbaso khilavirahena niggumbaṃ, abyākulatāya nijjaṭaṃ katvā. Mahāvipassanāvasenāti paccekaṃ savisesaṃ vitthāritānaṃ aṭṭhārasādīnaṃ mahāvipassanānaṃ vasena vipassitvā samāpannā yā samāpatti, sā suṭṭhu vikkhambheti vedanaṃ mahābalavatāya pubbārammaṇassa, mahānubhāvatāya tathāpavattitavipassanāvīriyassa. Yathānāmātiādinā tassa nidassanaṃ dasseti. Vedanāti dukkhavedanā. Cuddasahākārehīti tasseva sattakadvayassa vasena vadati. Sannetvāti antarantarā samāpannajjhānasamāpattisambhūtena vipassanāpītisinehena temetvā. Samāpattīti phalasamāpatti.
从病中起来:就是从生病状态中恢复过来。身体变得沉重、僵硬,这种状态被称为“沉重”,所以他说:“已经生起了沉重,已经生起了僵硬。”种种差别:指东方等方向上的不同类别。念处法:指过去自己修习的那些念处法。因为身心不堪任用,所以这些法不明显。那些法:指教理上的法,无法被清楚地认知。
Gilānā vuṭṭhitoti gilānabhāvato vuṭṭhito. Sarīrassa garuthaddhabhāvappatti madhurakatāti āha – ‘‘sañjātagarubhāvo sañjātathaddhabhāvo’’ti. Nānākāratoti puratthimādibhedato. Satipaṭṭhānadhammāti pubbe attanā bhāviyamānā satipaṭṭhānadhammā. Pākaṭā na honti kāyacittānaṃ akammaññatāya. Tanti dhammāti pariyattidhammā na ñāyanti.
不分开内外,是就不论从法还是从人来说,都不作内与外的区分。用“这些”等说法,只是把已经说过的意思再开显出来。年少时,指他自己年少的时候。不会这样,是说像“我要护持比丘僧团”这类以慢和渴爱为根源的嫉妒、悭吝生起的方式,在如来身上根本不存在,因为它们早已被彻底断除,更不用说还会有,所以说“就在菩提树座处”等等。靠维修,是靠修补和捆绑拼凑在一起。思量,就像那辆靠所谓修补、捆绑拼凑起来的老旧车子一样。以阿拉汉果的缠绕,是指以称为阿拉汉果等至的、对身体实有的执缠。
Anantaraṃ abāhiranti dhammavasena puggalavasena ca antarabāhiraṃ akatvā. Ettakantiādinā vuttamevatthaṃ vivarati. Daharakāleti attano daharakāle. Na evaṃ hotīti ‘‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’’tiādiko mānataṇhāmūlako issāmacchariyānaṃ pavattiākāro tathāgatassa na hoti, nattheva pageva tesaṃ samucchinnattāti āha – ‘‘bodhipallaṅkeyevā’’tiādi. Paṭisaṅkharaṇena veṭhena missakena. Maññeti yathāvuttaṃ paṭisaṅkharaṇasaññitena veṭhamissakena viya jarasakaṭaṃ. Arahattaphalaveṭhenāti arahattaphalasamāpattisaññitena atthabhāvaveṭhena.
因为这里指的是果等至,所以说“某些受”,也就是指世间的那些受。关于“自洲”这个地方,其中的“自”这个词其实说的就是法,这个意思前面已经解释过了。应当知道,这里指的是九种出世间法。这些法因为不会被四种瀑流所淹没,所以称为“洲”。“在无暗之最上”:因为远离了暗,也就是无明,所以在包括天神的世间中是最上的。“一切”:指一切想要修学的人。那些被称为“应住于法洲”的人,正是以四念处为行境的比丘们,他们将来会成为最上者。
Phalasamāpattiyā adhippetattā ‘‘ekaccānaṃ vedanānanti lokiyānaṃ vedanāna’’nti vuttaṃ. Attadīpāti ettha atta-saddena dhammo eva vutto, svāyamattho heṭṭhā vibhāvito eva. Navavidho lokuttaradhammo veditabbo. So hi catūhi oghehi anajjhottharaṇīyato ‘‘dīpo’’ti vutto. Tamaaggeti tamayogābhāvena sadevakassa lokassa agge. Sabbesanti sabbesaṃ sikkhākāmānaṃ. Te ‘‘dhammadīpā viharathā’’ti vuttā catusatipaṭṭhānagocarāva bhikkhū agge bhavissanti.
10. 《比丘尼住处经》的注释
10. Bhikkhunupassayasuttavaṇṇanā
376“业处行者”就是指专心投入修行法门的人。“区别”是指差异、殊胜之处。这种前后之间的差别,要相对地、对比地取来把握;为了说明这一点,就说了“在那里”等话。
376.Kammaṭṭhānakammikāti kammaṭṭhānamanuyuttā. Visesetīti viseso, atisayo, svāyaṃ pubbāparaviseso upādāyupādāya gahetabboti taṃ dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha.
当不以不净等角度对身体作意时,作意没有走上正确的轨道,就会以净等角度生起以身体为所缘的烦恼灼烧,这就是“生起烦恼的灼烧”。由于缺乏精进的策励,心在那个所缘上变得消沉,或者从内在的所缘散乱到外在种种不同的所缘,心就散乱了。这样一来,注疏中以“烦恼的灼烧”等开头,把灼烧、消沉、散乱这三者,依据它们都是修习的烦恼基础这一点,以总括的方式加以说明。然而,灼烧、消沉和散乱并不会同时发生,所以经典中用了“或”字,如说“以身作为所缘”等,表示不确定的意思。“被烦恼所染污”:意思是不要带着被烦恼涂染、扭曲的心去行持。那应该怎样行持呢?经文说“仅在某个所缘上”,就是回答这个问题。“不生起寻,也不生起伺”:就是不让与烦恼俱起的寻和伺生起。“快乐”:指因禅那之乐而快乐。
Uppajjatikilesapariḷāhoti kāye asubhādivasena manasikāraṃ adahantassa manasikārassa vīthiyaṃ apaṭipannatā subhādivasena kāyārammaṇo kilesapariḷāho ca uppajjati. Vīriyārambhassa abhāvena tasmiṃ ārammaṇe cetaso vā līnattaṃ hoti, gocarajjhattato bahiddhā puthuttārammaṇe cittaṃ vikkhipati. Evaṃ kilesapariḷāhe cātiādinā tividhampi bhāvanānuyogassa kilesavatthubhāvaṃ upādāya samuccayavasena aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Yasmā pana te pariḷāhalīnattavikkhepā ekajjhaṃ na pavattanti, tasmā pāḷiyaṃ ‘‘kāyārammaṇo vā’’tiādinā aniyamattho vā-saddo gahito. Kilesānurañjitenāti kilesavivaṇṇitacittena hutvā na vattitabbaṃ. Kathaṃ pana vattitabbanti āha ‘‘kismiñcidevā’’ti. Na ca vitakketi na ca vicāretīti kilesasahagate vitakkavicāre na pavatteti. Sukhitoti jhānasukhena sukhito.
这位比丘的修习已经运转起来了——这是上下文之间的关联。因为当遇到障碍时,这位比丘把根本业处搁置之后,通过随念佛陀功德等令心生起净信,根本业处的修习便运转起来了;因此才说“以愿为导向而修习”——这就是上下文的关联。“搁置之后”:应当理解为不让心运转起来。从“业处”等三个方面,都可以进行义理上的贯通解释,所以注疏中说“在那种情况下”等等。“犹如驱车前进”:就像驾车行进一样。“如同以八人合伙等方式将刨削平整的木材投入”:就像投入一样。“安乐地不给烦恼任何可乘之机,中途不滞留、不粘着”。为了说明观行的修习已经进入奋发运转的状态且没有障碍,注疏中举了这两个譬喻。“用扁担”:就是车上的担杆。“烦恼的烧灼等”:指烦恼的烧灼、心的消沉和散乱。
Imassa bhikkhuno bhāvanā pavattāti sambandho. Yasmā hi imassa bhikkhuno taṃ mūlakammaṭṭhānaṃ paripanthe sati ṭhapetvā buddhaguṇādianussaraṇena cittaṃ pasādetvā mūlakammaṭṭhānabhāvanā pavattā, tasmā paṇidhāya bhāvanāti vuttanti sambandho. Aṭṭhapetvāti cittaṃ appavattetvāti attho veditabbo. Kammaṭṭhānādīnaṃ tiṇṇampi vasena atthayojanā sambhavati. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi. Sārento viyāti rathaṃ vāhayanto viya. Samappamāṇato aṭṭhakādivasena sutacchitaṃ pakkhipanto viya. Sukheneva kilesānaṃ okāsaṃ adento antarā asajjanto alagganto. Vipassanācārassa āraddhavuttitaṃ aparipanthatañca dassento opammadvayamāha. Byābhaṅgiyāti kājadaṇḍena. Kilesapariḷāhādīnanti kilesapariḷāhalīnattavikkhepānaṃ.
“糖块等”是指糖块、砂糖块等由甘蔗加工而成的东西。由于经文里说“于身随观身而住”等,所以说“已经讲了前分观”。
Guḷakhaṇḍādīnīti guḷakhaṇḍasakkharakhaṇḍādīni ucchuvikārabhūtāni. ‘‘Kāye kāyānupassī viharāmī’’tiādivacanato ‘‘pubbabhāgavipassanā kathitā’’ti vuttaṃ.