「念处相应」:即与念处相关的经文的汇编。
3. Satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ
『庵婆婆利品』:此品以女居士庵婆婆利命名。
1. Ambapālivaggo
「庵婆婆利经注」:对《庵婆婆利经》的注释。
1. Ambapālisuttavaṇṇanā
367“Ekāyanvāya”一词:是将“o”音转为“va”音、将“a”音拉长,依连声规则而说的。据说,这是本相应的表达方式,其中“ayana”一词为“道”的同义词。为了显示并非仅有此词,还有其他与“道”同义的词,因而举出“maggassa hi……”等加以阐发。若“āyana”一词是道的同义词,为何又别立“maggo”(道)一词?为回应这一问难,故说“tasmā……”等。此处“ekamaggo”即唯一之道,因为并无其他能通往涅槃的道。那么,是否在此将“念住”视为“道”,而除此之外尚有许多其余的道法呢?确实有其他道法,但那些法通过把握“念住”即已被含摄,因为它们与念住不相离。的确,在广说中,智、精进等悉皆包含;在略说中唯取“念”,则应理解为是为了随顺所化度者的意乐,同时也为了显示念的道性。“非歧路故”:此语既显示它并非两歧,也显示它必定导向涅槃。“由往涅槃义”:即“依此而趋向涅槃”即是“往涅槃”,依不颠倒的修习,此即其义。由那种“往涅槃义”,也就是成为证得。
367.Ekāyanvāyanti sandhivasena vuttaṃ o-kārassa va-kāraṃ a-kārassa dīghaṃ katvā. Ayaṃ kira saṃyuttābhilāpo, tattha ayana-saddo maggapariyāyo. Na kevalaṃ ayameva, atha kho aññepi maggapariyāyāti paduddhāraṃ karonto ‘‘maggassa hī’’tiādiṃ vatvā yadi maggapariyāyo āyana-saddo, kasmā puna maggoti vuttanti codanaṃ sandhāyāha ‘‘tasmā’’tiādi. Tattha ekamaggoti ekova maggo. Na hi nibbānagāmimaggo añño atthīti. Nanu satipaṭṭhānaṃ idha maggoti adhippetaṃ, tadaññepi bahū maggadhammā atthīti? Saccaṃ atthi, te pana satipaṭṭhānaggahaṇeneva gahitā tadavinābhāvato. Tathā hi ñāṇavīriyādayo niddese gahitā, uddese satiyā eva gahaṇaṃ veneyyajjhāsayavasenāti daṭṭhabbaṃ, satiyā maggabhāvadassanatthañca. Na dvedhāpathabhūtoti iminā imassa dvayabhāvābhāvaṃ viya anibbānagāmibhāvābhāvañca dasseti. Nibbānagamanaṭṭhenāti nibbānaṃ gacchati etenāti nibbānagamanaṃ, so eva aviparītabhāvanāya attho, tena nibbānagamanaṭṭhena, nibbānādhigamūpāyatāyāti attho. Magganīyaṭṭhenāti gavesitabbatāya.
“以贪等”:依据“贪是垢,嗔是垢,痴是垢”(《分别论》924)如是所说,即以贪等垢染。而此染污心的“清净”得以成就时,由于能令愁等不生,故说“为了愁、悲的超越”等。其中,以亲属遭遇不幸等为因缘,内心的焦灼、内在的烧恼,称为“愁”。正是以亲属遭遇不幸等为因缘,因愁增上而发出“我的独子在哪?”等,以悲叹方式发出的语无伦次之语,即是“悲叹”,也即是“悲”。它将来不再生起,便是这里所说的“超越”,因此说“为了断除”。“苦与忧”:在这里,心所的苦受因“苦”字已摄,本来就已成立;但词语本身不会排斥其他,为显示普遍性而特别使用殊胜之词,所以才说“忧”。应将“心所忧”理解为如实之说。“ñāyo”:以此正确通达、证悟四谛,故称为“理”,也就是“圣道”。难道这也是道吗?难道道还能以道证得道吗?针对这一问难,说“ayaṃ hi……”等。只有贪爱,由于能将业、烦恼、异熟缝合、连结,故称为“vāna”(渴爱林)。因为远离了那。
Rāgādīhīti ‘‘rāgo malaṃ, doso malaṃ, moho mala’’nti (vibha. 924) evaṃ vuttehi rāgādīhi malehi. Sā panāyaṃ saṃkiliṭṭhacittānaṃ visuddhi sijjhamānā yasmā sokādīnaṃ anuppādāya saṃvattati, tasmā vuttaṃ ‘‘sokaparidevānaṃ samatikkamāyā’’tiādi. Tattha socanaṃ ñātibyasanādinimittaṃ cetaso santāpo antonijjhānaṃ soko. Ñātibyasanādinimittameva sokādhikatājanito ‘‘kahaṃ ekaputtakā’’tiādinā paridevanavasena vācāvippalāpo paridevanaṃ paridevo. Tassa āyatiṃ anuppajjanaṃ idha samatikkamoti āha ‘‘pahānāyā’’ti. Dukkhadomanassānanti ettha cetasikadukkhatāya domanassassapi dukkhasaddeneva gahaṇe siddhe saddena anivattanato sāmaññajotanāya visesavacanaṃ seṭṭhanti ‘‘domanassāna’’nteva vuttaṃ. Cetasikadomanassassāti bhūtakathanaṃ daṭṭhabbaṃ. Ñāyati etena yāthāvato paṭivijjhīyati catusaccanti ñāyo vuccati ariyamaggo. Nanu ayampi maggo, kiṃ maggo eva maggassa adhigamāya hotīti codanaṃ sandhāyāha – ‘‘ayaṃ hī’’tiādi. Taṇhāva kammakilesavipākānaṃ vinanaṭṭhena saṃsibbanaṭṭhena vānaṃ. Tena taṇhāvānena virahitattā tassa abhāvāti attho. Attapaccakkhāyāti attapaccakkhatthāya.
“称赞语”:即赞美之语。“清净”:即清净,指烦恼的断除。“应受持”:此处,让词句熟练地浮现于心,即是“受持”。而使之熟悉,则以遍问为根本,故应了知:通过把握“受持”一词,即已包含了熟悉之义。
Vaṇṇabhāsananti pasaṃsāvacanaṃ. Visuddhinti visujjhanaṃ kilesappahānaṃ. Uggahetabbanti ettha vācuggatakaraṇaṃ uggaho. Paricayakaraṇaṃ paripucchāmūlakattā taggahaṇeneva gahitanti daṭṭhabbaṃ.
“不于其下”:这是就下等的执取中并不确立颠倒之事而说。因为在这里,所谓的身等,并非如受等那样有其自性;又因为身、受、心这三地的法,是各自作为不同的颠倒事类别而被把握的。由于第五种颠倒事并不存在,故说“不向上”。在这里,念住的分别,是依所缘的分别而作的。“三念住”:这是开示“念住”一词的义蕴,并非解释此处经文中“念住”一词的涵义。在“等”字中,所用的“ādi”一词,包含了诸如“由触集故,受集;由名色集故,心集;由作意集故,法集”等经典语句,这些正是被称为念住、即念的所缘之处。同样,在《无碍解道》中,也应当将“ādi”一词理解为开示其余的经典语句。“念的安立”:即念应当被安立之处。
Na tato heṭṭhāti idha adhippetakāyādīnaṃ vedanādisabhāvattābhāvā kāyavedanācittavimuttassa tebhūmakadhammassa visuṃ vipallāsavatthantarabhāvena gahitattā ca heṭṭhā gahaṇesu vipallāsavatthūnaṃ aniṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ. Pañcamassa pana vipallāsavatthuno abhāvena ‘‘na uddha’’nti āha. Ārammaṇavibhāgena hettha satipaṭṭhānavibhāgoti. Tayo satipaṭṭhānāti satipaṭṭhānasaddassa atthuddhāradassanaṃ, na idha pāḷiyaṃ vuttassa satipaṭṭhānasaddassa atthadassanaṃ. Ādīsu hīti ettha ādi-saddena ‘‘phassasamudayā vedanānaṃ samudayo, nāmarūpasamudayā cittassa samudayo, manasikārasamudayā dhammānaṃ samudayo’’ti (saṃ. ni. 5.408) satipaṭṭhānāti vuttānaṃ satigocarānaṃ pakāsake suttapadese saṅgaṇhāti. Evaṃ paṭisambhidāmaggapāḷiyampi avasesapāḷipadesadassanattho ādi-saddo daṭṭhabbo. Satiyā paṭṭhānanti satiyā patiṭṭhātabbaṭṭhānaṃ.
“圣者”:以远离等含义,指称那位圣者、正自觉者。“于此”:即在这部《六处分别经》中。正是在那里——
Ariyoti ārakattādinā ariyaṃ sammāsambuddhamāha. Etthāti etasmiṃ saḷāyatanavibhaṅgasutte (ma. ni. 3.311). Tattha hi –
其中,有这样说:‘有三种念住,为圣者所修习……圣者所称叹。’这是因何而说呢?诸比丘,在此,有一位导师,出于悲悯,为了利益,以怜悯心为弟子们说法:‘此为汝等之利益,此为汝等之安乐。’然而,他的弟子们不谛听,不倾耳,不专注其心,反而背离导师的教导而行。诸比丘,对此,如来不生不悦,亦不感受不悦,无烦恼漏泄而住,具足正念正知。诸比丘,这是第一种念住,为圣者所修习……圣者所称叹。再者,诸比丘,又有一位导师……‘此为汝等之安乐。’此时,一部分弟子不谛听……而一部分弟子则愿意听……不背离教导而行。诸比丘,于此二类弟子,如来既不生不悦,亦不感受不悦;既不起欢喜,亦不感受欢喜。舍离不悦与欢喜此二者,住于舍心,具足正念正知。诸比丘,这是第二种念住……圣者所称叹。再者,诸比丘,……‘为汝等之安乐。’弟子们全都愿意听……全都随顺教导而行。诸比丘,此时如来心生欢喜,亦感受欢喜,无烦恼漏泄而住,具足正念正知。诸比丘,这是第三种念住。
‘‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo…pe… marahatīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya – ‘idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ. Yadariyo sevati…pe... marahati. Puna caparaṃ, bhikkhave, satthā …pe… idaṃ vo sukhāyāti. Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti…pe… ekacce sāvakā sussūsanti…pe… na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti, na ceva attamano hoti, na ca attamanataṃ paṭisaṃvedeti. Anattamanatañca attamanatañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ…pe… marahati. Puna caparaṃ, bhikkhave,…pe… sukhāyāti, tassa sāvakā sussūsanti…pe… vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ satipaṭṭhāna’’nti –
因此,由于于逆(嗔恚)与顺(随顺)皆无烦恼漏泄,恒常正念现前,且超越了不悦与欢喜两者,故而说名为‘念住’。实际上,唯有佛陀才恒常保持正念现前,因为这是如来独有的不共法,而非独觉等圣者所能具备。字首‘pa’表示开始,而开始即是转起,故说‘应令转起的意思’。以念作为工具,应当安立的便是念住;词尾‘ana’则常以复数形式表示动作或业的意义。
Evaṃ paṭighānunayehi anavassutatā niccaṃ upaṭṭhitassatitāya tadubhayavītivattatā ‘‘satipaṭṭhāna’’nti vuttā. Buddhānaṃyeva hi niccaṃ upaṭṭhitassatitā hoti āveṇikadhammabhāvato, na paccekabuddhādīnaṃ. Pa-saddo ārambhaṃ joteti, ārambho ca pavattīti katvā āha ‘‘pavattayitabbatoti attho’’ti. Satiyā karaṇabhūtāya paṭṭhānaṃ paṭṭhapetabbaṃ satipaṭṭhānaṃ. Ana-saddo hi bahulavacanena kammatthopi hotīti.
同样地,由此也能获得作者的意义,故说‘立于其中,故为处(paṭṭhāna)’。在‘现起(upaṭṭhāti)’一词中,字首‘upa’彰显了强烈而殊胜的投入,所以说‘意思是跃入之后,全力投入而转起’。再者,为了解释‘念’(sati)与‘处’(paṭṭhāna)这两个词的实体意义,而开示了‘或者’等语。因此,在前一种解释中,即可了知‘念’与‘处’两词所表达的乃是作者的意义。所谓‘忆持’,即是能随念起过去长久以来所行、所言之事。这里所说的‘念就是念处’,正是此经句所要阐明的意旨。
Tathāssa kattuatthopi labbhatīti ‘‘patiṭṭhātīti paṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Upaṭṭhātīti ettha upa-saddo bhusatthavisiṭṭhaṃ pakkhandanaṃ dīpetīti ‘‘okkanditvā pakkhanditvā pavattatīti attho’’ti vuttaṃ. Puna bhāvatthaṃ satisaddaṃ paṭṭhānasaddañca vaṇṇento ‘‘atha vā’’tiādimāha. Tena purimavikappe sati-saddo paṭṭhāna-saddo ca kattuatthoti viññāyati. Saraṇaṭṭhenāti cirakatassa cirabhāsitassa ca anussaraṇaṭṭhena. Idanti yaṃ ‘‘satiyeva satipaṭṭhāna’’nti vuttaṃ, idaṃ idha imasmiṃ suttapadese adhippetaṃ.
如果念就是念处,那么念只是一个法,既然如此,为何还要用复数说‘念处’呢?于是论中指出‘因为念有多种’等。如果这些念有许多种,那又为何以‘道’这一单数来称呼它们呢?应如此连贯起来理解:所谓‘道的意义’,即是导出的意义。因为道法确能导向涅槃,正由于这种导出的特性,它达到单一性,唯是趣向涅槃的一味;而对于追求涅槃的人来说,他们正是为了这个目标而寻求道,故说‘如所说的那样’等。在此,这四种念依身随观等差别而分为四种。在后面的阶段——即圣道生起的那一刹那,它们才真正发挥功能:在道之前的前行阶段,它们各以身体等为所缘,通过破除‘净’等想的方式分别转起;及至圣道刹那,它们便一次性断除四种颠倒,完成舍断作用,并以涅槃为所缘而趣入。正是依据它们能够成办这四种功能,才施设了复数的名称。然而,由于它们在意义上并无差别,故也用一个单数词称之为‘一道’。因而说:‘所以,这四种也被称为一道。’
Yadievanti yadi sati eva satipaṭṭhānaṃ, sati nāma eko dhammo, evaṃ sante kasmā satipaṭṭhānāti bahuvacananti āha ‘‘satīnaṃ bahuttā’’tiādi. Yadi bahukā tā satiyo, atha kasmā maggoti ekavacananti yojanā. Magganaṭṭhenāti niyyānaṭṭhena. Niyyāniko hi maggadhammo, teneva niyyānikabhāvena ekattupagato ekantato nibbānaṃ gacchati, atthikehi ca tadatthaṃ maggīyatīti āha ‘‘vuttañheta’’ntiādi. Tattha catassopi cetāti kāyānupassanādivasena catubbidhāpi ca etā satiyo. Aparabhāgeti ariyamaggakkhaṇe. Kiccaṃ sādhayamānāti pubbabhāge kāyādīsu ārammaṇesu subhasaññādividhamanavasena visuṃ visuṃ pavattitvā maggakkhaṇe sakiṃyeva tattha catubbidhassapi vipallāsassa samucchedavasena pahānakiccaṃ sādhayamānā ārammaṇakaraṇavasena nibbānaṃ gacchanti, tamevassa catukiccasādhanataṃ upādāya bahuvacananiddeso, tathāpi atthato bhedābhāvato maggoti ekavacanena vuccati. Tenāha – ‘‘tasmā catassopi eko maggoti vuttā’’ti.
“欲说之问”:此处之所以如此表述,是因为在此无法提出其他问题,且为了以开示等方式,表达想要解说之义。在“此身以及外部的名色”等经典中,是以五蕴称为“身”;在“以身感受乐”等处,是以受等三种非色蕴称为“身”;在“其时,身之轻安、身之息止”等处,也是以受等三种心所蕴称为“身”。为作区分,此处特别指明“身”即色身。“身随观者”:为显示此处惯常的语义,故说“持续地观察身者”。以无常来观察由四种因所构成的身体,如此观察者也名为随观无常相。对此修行者而言,并不执取“常”这种差别相,故说“非常”,其实,他已被称为“断除了常想”。此处的“即”字是简除之词,标明所遮止的意义,故说“非常”。不应怀疑此处也简除了苦随观等,因为“即”字只遮止对立的“常想”,而苦随观等将在后文述及。苦随观等,也依同理类推。不过有一差别:因为无常所以是苦,便以此苦来观察此身;因为苦所以无我,便以此无我来观察此身。
Kathetukamyatāpucchā itarāsaṃ pucchānaṃ idha asambhavato niddesādivasena desetukāmatāya ca tathā vuttattā. ‘‘Ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpa’’ntiādīsu (ma. ni. 1.271, 287, 297; pārā. 11) khandhapañcakaṃ, ‘‘sukhañca kāyena paṭisaṃvedetī’’tiādīsu vedanādayo tayo arūpakkhandhā, ‘‘yā tasmiṃ samaye kāyassa passaddhi paṭippassaddhī’’tiādīsu (dha. sa. 40) vedanādayo tayo cetasikā khandhā ‘‘kāyo’’ti vuccanti, tato visesanatthaṃ ‘‘kāyeti rūpakāye’’ti āha. Kāyānupassīti ettha tassīlatthaṃ dassento ‘‘kāyaṃ anupassanasīlo’’ti āha. Aniccato anupassatīti catusamuṭṭhānikakāyaṃ ‘‘anicca’’nti anupassati, evaṃ passanto eva cassa aniccākārampi anupassatīti vuccati, tathābhūtassa cassa niccagāhassa visesopi na hotīti vuttaṃ ‘‘no niccato’’ti. Tathā hesa ‘‘niccasaññaṃ pajahatī’’ti (paṭi. ma. 1.28) vutto. Ettha ca aniccato eva anupassatīti evakāro luttaniddiṭṭhoti tena nivattitamatthaṃ dassetuṃ ‘‘no niccato’’ti vuttaṃ. Na cettha dukkhānupassanādinivattanamāsaṅkitabbaṃ paṭiyoginivattanaparattā eva-kārassa, upari desanāāruḷhattā ca tāsaṃ. Dukkhato anupassatītiādīsupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – aniccassa dukkhattā tameva kāyaṃ dukkhato anupassati, dukkhassa anattattā anattato anupassatīti.
然而,凡是无常、苦、无我的事物,便不应欢喜;凡是不应欢喜的事物,便不应于其中生起染着。因此说:“随观无常,不随观常;随观苦,不随观乐;随观无我,不随观我;厌离,不欢喜;离染,不染着。”他如此不染着,便能灭除贪,而不令贪生起,也就是不造作贪的集起。如此修行之人,乃是舍离,而非执取。由于此类无常等随观,能以彼分断的方式,连同身体所依的诸行蕴一起舍离烦恼;又因见到有为法的过患,而对相反的涅槃生起倾向并投入其中,因此被称为“弃舍的舍离”与“趣入的舍离”。所以,成就此种随观的比丘,依所说方式舍离烦恼并趣入涅槃;像这样,他通过弃舍而不执取烦恼,也不因见到无过患相而执取有为所缘。因此,论中说“舍离,而非执取”。现在,为了显示依止这些随观能断除何种法,故说“无常随观者断常想”等句。此中的“常想”,是指“诸行是常”这样生起的颠倒想。由于断除见颠倒与心颠倒,便得以断除想颠倒,故以“想”作为代表一词;或者说,是以“想”为首来涵盖诸颠倒。“欢喜”,是指伴有喜悦的渴爱。其余的含义,按照前述之理可解。
Yasmā pana yaṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā, na taṃ abhinanditabbaṃ, yañca na abhinanditabbaṃ, na tattha rajjitabbaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘aniccato anupassati, no niccato, dukkhato anupassati, no sukhato, anattato anupassati, no attato, nibbindati, no nandati, virajjati, no rajjatī’’ti. So evaṃ arajjanto rāgaṃ nirodheti, no samudeti, samudayaṃ na karotīti attho. Evaṃ paṭipanno ca paṭinissajjati, no ādiyati. Ayañhi aniccādianupassanā tadaṅgavasena saddhiṃ kāyatannissayakhandhābhisaṅkhārehi kilesānaṃ pariccajanato saṅkhatadosadassanena tabbiparīte nibbāne tanninnatāya pakkhandanato ‘‘pariccāgapaṭinissaggo ceva pakkhandanapaṭinissaggo cā’’ti vuccati. Tasmā tāya samannāgato bhikkhu vuttanayena kilese ca pariccajati, nibbāne ca pakkhandati, tathābhūto ca pariccajanavasena kilese na ādiyati, nāpi adosadassitāvasena saṅkhatārammaṇaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘paṭinissajjati, no ādiyatī’’ti. Idāni nissitāhi anupassanāhi yesaṃ dhammānaṃ pahānaṃ hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahatī’’tiādi vuttaṃ. Tattha niccasaññanti saṅkhārā niccāti evaṃ pavattaṃ viparītasaññaṃ. Diṭṭhicittavipallāsapahānamukheneva saññāvipallāsappahānanti saññāgahaṇaṃ, saññāsīsena vā tesampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Nandinti sappītikataṇhaṃ. Sesaṃ vuttanayameva.
“住”:以此说明具足身随观者的威仪住,故说“行”,意思是维持着威仪。由于以作为所缘的方式遍行,故说“于三有中”;然而,若谈论烦恼的生起方式,烦恼则只局限于有限的领域。虽然“策勤”一词在正见等法中断烦恼时也存在,但“策勤”与“勤”这两个词,都是特指精进的,所以论中说“这是精进的名称”。或者说,在断除对立面的烦恼时,精进以策励相应诸法的方式运作,因其特别精勤,故唯有精进被称为“策勤”,而非其他法。
Viharatīti iminā kāyānupassanāsamaṅgino iriyāpathavihāro vuttoti āha – ‘‘iriyatī’’ti, iriyāpathaṃ pavattetīti attho. Ārammaṇakaraṇavasena abhibyāpanato ‘‘tīsu bhavesū’’ti vuttaṃ, uppajjanavasena pana kilesā parittabhūmakā evāti. Yadipi kilesānaṃ pahānaṃ ātāpananti taṃ sammādiṭṭhiādīnampi attheva, ātappa-saddoviya pana ātāpa-saddopi vīriye eva niruḷhoti vuttaṃ ‘‘vīriyassetaṃ nāma’’nti. Atha vā paṭipakkhappahāne sampayuttadhammānaṃ abbhussahanavasena pavattamānassa vīriyassa sātisayaṃ tadātāpananti vīriyameva tathā vuccati, na aññe dhammā.
“具勤者”:词尾‘ī’表示赞叹或殊胜之义。因此,以‘具勤者’一词来显示他具足正勤。“正知者”:是指正确地、全面地、自己了知的人。由于他能够不混杂地确定,不随观其他法,所以是‘正’,即不颠倒;因为以一切行相了知,所以是‘周遍’;因为能不断地引生越来越殊胜的状态,所以是‘自己了知’。问:若是以智慧随观,为何称为念住呢?答:因此,这并非只有慧,而是以念所资助的慧。此处,以所说的身为业处的比丘,是随观者,因此称为‘身随观者’。‘内蜷缩’:指内在的萎缩,也就是懈怠。‘持取方便’:在这里,戒律清净等、计数等以及掌握善巧等,即是‘方便’;与此相反,即是‘非方便’。具足现前正念的人,不舍离所说的方便,也不执取非方便,所以说‘失念的人……不能……’。因为被失念所障,他就没有能力正确持取方便、舍弃非方便。这里所说的,就是指那位修行者。
Ātāpīti cāyamīkāro pasaṃsāya, atisayassa vā dīpakoti ātāpīgahaṇena sammappadhānasamaṅgitaṃ dasseti. Sammā samantato sāmañca pajānanto sampajāno, asammissato vavatthāne aññadhammānupassitābhāvena sammā aviparītaṃ, sabbākārapajānanena samantato, uparūpari visesāvahabhāvena pavattiyā sāmaṃ pajānantoti attho. Yadi paññāya anupassati, kathaṃ satipaṭṭhānatāti āha ‘‘na hī’’tiādi. Tasmā satiyā laddhupakārāya eva paññāya ettha yathāvutte kāye kammaṭṭhāniko bhikkhu anupassako, tasmā ‘‘kāyānupassī’’ti vuccati. Antosaṅkhepo antolīnatā, kosajjanti attho. Upāyapariggahoti ettha sīlavisodhanādi gaṇanādi uggahakosallādi ca upāyo, tabbipariyāyato anupāyo veditabbo. Yasmā ca upaṭṭhitassatī yathāvuttaṃ upāyaṃ na pariccajati, anupāyañca na upādiyati, tasmā vuttaṃ ‘‘muṭṭhassati…pe… asamattho hotī’’ti. Tenāti upāyānupāyānaṃ pariggahaparivajjanesu apariccāgāpariggahesu ca asamatthabhāvena. Assa yogino.
因为在此,‘念’被特别称为念处,所以为了说明与它相应的精进等法是它的‘支分’,才说“显示了它的相应支之后”。‘支’一词在这里应按‘因’的同义词来理解。此处,通过提到‘念’,也应知道包括了‘正定’,因为正定包含在定蕴之中。或者说,这里的教导是以念为首的。因为并非仅凭念就能断除烦恼或证得涅槃,念也不是单独运作的,所以就像在教导禅那时会用‘有寻’等词一样,这里的‘支’一词,应按‘部分’的同义词来理解,即指显示相应支。‘断支’:是为了显示像“完全远离欲贪……”等句中应当断除的部分。因为这里指的是前行道,而不是出世间道,所以只显示属于前行分的调伏,而说“以彼分断或镇伏断”。这里的“他”指瑜伽行者。“那些法”指受等诸法。因为在这里它们不是主要的论述对象,所以说“这是以提要的方式说的”。“另外,在《分别》中”:指的是《分别论》这部作品。此处的“世间”一词,是指那些纯属世间层面的随观,称为‘思择’。
Yasmā satiyevettha satipaṭṭhānaṃ vuttā, tasmāssa sampayuttadhammā vīriyādayo aṅganti āha – ‘‘sampayogaṅgañcassa dassetvā’’ti. Aṅga-saddo cettha kāraṇapariyāyo daṭṭhabbo. Satiggahaṇenevettha sammāsamādhissapi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ tassā samādhikkhandhe saṅgahitattā. Yasmā vā satisīsenāyaṃ desanā. Na hi kevalāya satiyā kilesappahānaṃ sambhavati, nibbānādhigamo vā, nāpi kevalā sati pavattati, tasmāssa jhānadesanāyaṃ savitakkādivacanassa viya sampayogaṅgadassanatāti aṅga-saddassa avayavapariyāyatā daṭṭhabbā. Pahānaṅganti ‘‘vivicceva kāmehī’’tiādīsu viya pahātabbaṅgaṃ dassetuṃ. Yasmā ettha pubbabhāgamaggo adhippeto, na lokuttaramaggo, tasmā pubbabhāgiyameva vinayaṃ dassento ‘‘tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā’’ti āha. Assāti yogino. Tesaṃ dhammānanti vedanādidhammānaṃ. Tesañhi tattha anadhippetattā ‘‘atthuddhāranayenetaṃ vutta’’nti āha. Yaṃ panāti vibhaṅge, vibhaṅgapakaraṇeti adhippāyo. Etthāti ‘‘loke’’ti etasmiṃ pade, tā ca lokiyā eva anupassanā nāma sammasananti katvā.
“苦故”:由于感受具有变易苦与行苦,其本质是苦,因此应当随观为苦——这就是它的意思。其余两个词(乐、舍),也是同样的道理。“见乐为苦”:若有比丘以慧眼见到乐受由于变易苦而成为苦。“见苦为箭”:由于苦受能生逼迫,如内在的刺痛,难以拔除,所以见到苦受便观其为箭。“不苦不乐”:指舍受。“寂静”:因为不像苦和乐那样粗重,且依托因缘而本质寂静,所以称为寂静。“无常”:因为存在之后即灭,具有生灭性,唯是暂时,否定了恒常,所以见到无常。“那位比丘是正见者”:那位比丘是决定(究竟)的,或者说,他擅长于对受正确观察——这就是它的意思。
Dukkhatoti vipariṇāmasaṅkhāradukkhatāhi dukkhasabhāvato, dukkhāti anupassitabbāti attho. Sesapadadvayepi eseva nayo. Yo sukhaṃdukkhato addāti yo bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ vipariṇāmadukkhatāya dukkhanti paññācakkhunā addakkhi. Dukkhamaddakkhi sallatoti dukkhavedanaṃ pīḷājananato antotudanato dunnīharaṇato ca sallanti addakkhi passi. Adukkhamasukhanti upekkhāvedanaṃ. Santanti sukhadukkhānaṃ viya anoḷārikatāya paccayavasena vūpasantasabhāvattā ca santaṃ. Aniccatoti hutvā abhāvato udayabbayavantato tāvakālikato niccapaṭikkhepato ca aniccanti yo addakkhi. Sa ve sammaddaso bhikkhūti so bhikkhu ekaṃsena, paribyattaṃ vā vedanāya sammā passanakoti attho.
“是苦等”:即因行苦而说为苦。“我说一切感受皆含摄于苦中”,这是就应称为行苦而言的。另外,“由乐苦等”:由于乐等的持续与变易,对有智者而言是乐性,而变易与持续,对无智者而言是苦性,因此三种受都应当随观为乐,也都应当随观为苦。这便是其义。前文所说的七种随观至此已经阐明。
Dukkhātipīti saṅkhāradukkhatāya dukkhā itipi. Sabbaṃ taṃ vedayitaṃ dukkhasmiṃ antogadhaṃ pariyāpannanti vadāmi saṅkhāradukkhanti vattabbato. Sukhadukkhatopi cāti sukhādīnaṃ ṭhitivipariṇāmañāṇasukhatāya ca vipariṇāmaṭṭhitiaññāṇadukkhatāya ca vuttattā tissopi sukhato tissopi ca dukkhato anupassitabbāti attho. Satta anupassanā heṭṭhā pakāsitā eva.
“所缘……的差别”:应如此随观:依色等所缘的差别及青等的分类;依欲等增上的差别及劣等的分类;依智、禅那等俱生法的差别及有行、无行、有寻、有伺等的分类;依欲界等地的差别及殊胜、中等等的分类;依善等业行的差别及导至天界等趣生的分类;依黑白异熟的差别及现法受等分类;依小所缘等作用的差别及三因等分类。如此随观。——这是文句的连接。以“等”字,应知含摄了有所依、无所依等的差别,以及三种补特伽罗共通等的分类。“有贪等”:即《大念处经》中所说的有贪、离贪等分类。“自相、共相”:即依触等的自相,以及无常等共相。
Ārammaṇā…pe… bhedānanti rūpādiārammaṇanānattassa nīlāditabbhedassa, chandādiadhipatinānattassa hīnāditabbhedassa, ñāṇajhānādisahajātanānattassa sasaṅkhārikāsaṅkhārika-savitakka-savicārāditabbhedassa, kāmāvacarādibhūminānattassa, ukkaṭṭhamajjhimāditabbhedassa, kusalādikammanānattassa, devagatisaṃvattaniyatāditabbhedassa, kaṇhasukkavipākanānattassa, diṭṭhadhammavedanīyatāditabbhedassa, parittabhūmakādikiriyānānattassa, tihetukāditabbhedassa vasena anupassitabbanti yojanā. Ādi-saddena savatthukāvatthukādinānattassa puggalattayasādhāraṇāditabbhedassa ca saṅgaho daṭṭhabbo. Sarāgādīnanti mahāsatipaṭṭhānasutte (dī. ni. 2.381; ma. ni. 1.114) āgatānaṃ sarāgavītarāgādibhedānaṃ. Salakkhaṇa-sāmaññalakkhaṇānanti phusanāditaṃtaṃsalakkhaṇānañceva aniccatādisāmaññalakkhaṇānañca vasenāti yojanā.
“空法”:即称为无我性的空之自性。因为通过“自相与共相”这句话,已经阐明:那些被外道假想出来的“我”——无论是拥有者、居住者、作者、受者还是住持者——在诸行中犹如常性与乐性一般,于任何处都全然不存。“无我”即“这些诸行没有我”。然而,由于诸行中连一个法也不是我,所以它们既“不是我”,也是“无我”——这便是它们为“空法”的道理。为了阐明此空法,在《阿毗达摩》(《法集论》121)中,以“那时,诸法生起”等方式,开示了空的教说。其余内容容易了知。
Suññatadhammassāti anattatāsaṅkhātasuññatasabhāvassa. ‘‘Salakkhaṇa-sāmaññalakkhaṇāna’’nti hi iminā yo ito bāhirakehi sāminivāsīkārakavedakaadhiṭṭhāyakabhāvena parikappito attā, tassa saṅkhāresu niccatā sukhatā viya katthacipi abhāvo vibhāvito. Natthi etesaṃ attāti anattā, yasmā pana saṅkhāresu ekadhammopi attā na hoti, tasmā te na attātipi anattāti ayaṃ tesaṃ suññatadhammo. Tassa suññatadhammassa, yaṃ vibhāvetuṃ abhidhamme (dha. sa. 121) ‘‘tasmiṃ kho pana samaye dhammā hontī’’tiādinā suññatavāradesanā vuttā. Sesaṃ suviññeyyameva.
2. 《念经》注释
2. Satisuttavaṇṇanā
368“忆念”(saratī),故称“具念者”(sato)。然而,此处的具念者并非指任何一种忆念,而是特指某一类,为说明这一点,所以说“以身等随观念的念”。就四种正知慧来说,“前进”即是“abhikkanta”,意为“前进叫作行走”。同样,“回返”即是“paṭikkanta”,意为“回返叫作转身”。转身仅为单纯的转向动作,转身之后再次行走,则依然是行走。令身体向前移动,便是以向前的方式弯曲身体。为了说明在站立、坐下、躺卧时,依循行走等方式,身体向前移动为前进、向后撤回为回返,故说“在站立等时也如此”等语。“床座”:指椅子等坐具。“面向前部”:指朝向椅子横档等身体的前方部位。“流转”(saṃsarantoti):即向前移动。“逆流转”(paccāsaṃsarantoti):即向后移动。依此道理,也说明了身体本身的向前与向后移动。
368. Saratīti sato. Ayaṃ pana na yāya kāyaci satiyā sato, atha kho edisāyāti dassento ‘‘kāyādianupassanāsatiyā’’ti āha. Catusampajaññapaññāyāti catubbidhasampajaññapaññāya, abhikkamanaṃ abhikkantanti āha – ‘‘abhikkantaṃ vuccati gamana’’nti. Tathā paṭikkamanaṃ paṭikkantanti vuttaṃ – ‘‘paṭikkantaṃ nivattana’’nti. Nivattanañca nivattimattaṃ, nivattitvā pana gamanaṃ gamanameva. Kāyaṃ abhiharanto abhigamanavasena kāyaṃ nāmento. Ṭhānanisajjāsayanesu yo gamanādividhinā kāyassa purato abhihāro, so abhikkamo, pacchato apaharaṇaṃ paṭikkamoti dassento ‘‘ṭhānepī’’tiādimāha. Āsanassāti pīṭhakādiāsanassa. Purimaaṅgābhimukhoti aṭanikādipurimāvayavābhimukho. Saṃsarantoti saṃsappanto. Paccāsaṃsarantoti paṭiāsappanto. Eseva nayoti iminā sarīrasseva abhimukhasaṃsappanapaṭiāsappanāni nidasseti.
“正知”(sampajānaṃ)即正确地了知。依此正知履行自己的应作之事,此人便称为“正知而行者”(sampajānakārī),因此说“以正知而行一切事者”(sampajaññena sabbakiccakārī)。正知本身就是正知行;或者,“正知而行者”是指习惯于行持正知。他确实生起正知,即在前进等时不生迷乱;又或者,他具备正知的行为,故称为正知而行者。
Sammā pajānanaṃ sampajānaṃ. Tena attanā kātabbakiccassa karaṇasīlo sampajānakārīti āha – ‘‘sampajaññena sabbakiccakārī’’ti. Sampajānameva hi sampajaññaṃ. Sampajaññasseva vā kārīti sampajaññasseva karaṇasīlo. Sampajaññaṃ karotevāti abhikkantādīsu asammohaṃ uppādeti eva, sampajānasseva vā kāro etassa atthīti sampajānakārī.
“有益”(sātthaka):与称为“依法增长”(dhammato vaḍḍhita)的意义共俱而行,故为“有益”,如“前进”等。对有益的了知,即是“有益正知”。对适合自己的、能带来利益的适宜之行的了知,即是“适宜正知”。在前进等时、在乞食的行境中,以及在其他活动生起时,对于未舍弃的、称为业处的那个行境的了知,即是“行境正知”。在前进等时,单单不迷乱的了知,即是“无痴正知”。“衡量已”(pariggaṇhitvā):即称量、决断,是深思熟虑的意思。“以见僧之故”已经包含了为布萨、自恣等目的而去。“见不净等”:以“等”字应知包含了遍作预备等。为了展开前文略说的义理,故说“即使见塔之后”等。“证得阿拉汉果”:这是一种殊胜的说法,因为对于比丘来说,生起止观也是一种增长。“在南门”:指塔院的南门,同样在西门等也是如此。“阿跋耶池边岸”(Abhayavāpi pāḷiyanti):即阿跋耶池的东岸。
Dhammato vaḍḍhitasaṅkhātena saha atthena vattatīti sātthakaṃ, abhikkantādi, sātthakassa sampajānanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Sappāyassa attano upakārāvahassa hitassa sampajānanaṃ sappāyasampajaññaṃ. Abhikkamādīsu bhikkhācāragocare, aññatthāpi ca pavattesu avijahite kammaṭṭhānasaṅkhāte gocare sampajaññaṃ gocarasampajaññaṃ. Abhikkamādīsu asammuyhanameva sampajaññaṃ asammohasampajaññaṃ. Pariggaṇhitvāti tulayitvā tīretvā, paṭisaṅkhāyāti attho. Saṅghadassaneneva uposathapavāraṇādiatthaṃ gamanaṃ saṅgahitaṃ. Asubhadassanādīti ādi-saddena kasiṇaparikammādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Saṅkhepato vuttamatthaṃ vivarituṃ ‘‘cetiyaṃ disvāpi hī’’tiādi vuttaṃ. Arahattaṃ pāpuṇātīti ukkaṭṭhaniddeso eso. Samathavipassanuppādanampi hi bhikkhuno vuddhi eva. Dakkhiṇadvāreti cetiyaṅgaṇassa dakkhiṇadvāre, tathā pacchimadvāretiādīsu. Abhayavāpi pāḷiyanti abhayavāpiyā puratthimatīre.
因讲述《佛种姓》、《圣种姓》、《塔种姓》、《岛史》等史传,故被称为「大圣种诵者长老」。「于可见处」:即塔能被看见之处。「单足立处」:指未作换脚站立与转身,仅于同一处所站立。「有些人」:指的是无畏山住者。
Buddhavaṃsa-ariyavaṃsa-cetiyavaṃsa-dīpavaṃsādivaṃsakathanato mahāariyavaṃsabhāṇako thero. Paññāyanaṭṭhāneti cetiyassa paññāyanaṭṭhāne. Ekapaduddhāreti paduddhārapatiṭṭhānaparivattanaṃ akatvā ekasmiṃyeva avaṭṭhāne. Kecīti abhayagirivāsino.
「于彼行中」:指已依有益正知而把握其义的行进。所谓「义」即依法增长,也就是所被意图为有益的行进。或有疑者心生疑虑:「那有益的行进,是否也就是适宜的呢?」为消除此疑,故开始阐述「先且见塔」等内容。「犹如彩绘像」:如同以彩画作成的像;或如依靠机关运作、状如彩绘像的机关木偶。「不正确地注视」:指基于世俗无智之舍,对所缘作不如理意的观看等。关于此,经中说:「愚痴凡夫以眼见色已,生起于舍。」(《中部》3.308)「因大象等拥挤」:指有生命之虞。「以见不相称之色等」:指会障碍梵行。
Tasmiṃ panāti sātthakasampajaññavasena pariggahitaatthepi gamane. Attho nāma dhammato vaḍḍhīti yaṃ sātthakanti adhippetaṃ gamanaṃ, taṃ sappāyamevāti siyā kassaci āsaṅkāti tannivattanatthaṃ ‘‘cetiyadassanaṃ tāvā’’tiādi āraddhaṃ. Cittakammarūpakāni viyāti cittakammakatā paṭimāyo viya, yantapayogena vā vicittakammā paṭimāya sadisā yantarūpakā viya. Asamapekkhanaṃ gehassitaaññāṇupekkhāvasena ārammaṇe ayoniso olokanādi. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassā’’tiādi (ma. ni. 3.308). Hatthiādisammaddena jīvitantarāyo. Visabhāgarūpadassanādinā brahmacariyantarāyo.
从出家之日起,比丘们便常作随顺之谈论;而不作随顺之谈论,则成了此后的第二种情况,因此说「两种谈论未曾说过」。「如是」:此词是回顾「然而如果」等前面已述的一切情形,并非指正在被说的「男子于女人不净」等内容。
Pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ anuvattanakathā āciṇṇā, ananuvattanakathā pana tassā aparā dutiyā nāma hotīti āha – ‘‘dve kathā nāma na kathitapubbā’’ti. Evanti iminā ‘‘sace panā’’tiādikaṃ sabbampi vuttākāraṃ paccāmasati, na ‘‘purisassa mātugāmāsubha’’ntiādikaṃ vuccamānaṃ.
因为它是瑜伽行生起之处,所以修习的所缘称为业处,故说“名为业处的行境”。而“取已”:即为了生起取相,通过成就取相的善巧而执取。
Yogakammassa pavattiṭṭhānatāya bhāvanāya ārammaṇaṃ kammaṭṭhānaṃ vuccatīti āha ‘‘kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocara’’nti. Uggahetvāti yathā uggahanimittaṃ uppajjati, evaṃ uggahakosallassa sampādanavasena uggahetvā.
“带着”:意谓从事于业处,直到从乞食返回,都一直专注在业处上。“不引回”:意谓从受用食物之后,直到前往日间住处,心都不再回到业处。“受持而行”:正确地受持之后行持,即妥善地接受这些行持,为圆满它们而行。“身体的事务”:指洗脸等身体的护理。“两三个跏趺坐”:指在两三回的坐禅中,有两三次温暖的禅座,因此说“消除热恼”。“在业处的根本上”:即在业处根本上,不离开业处。以此表明经中所说的“钵是无心的”等应修习的业处,或正在被持守的业处,都不离业处。“就那样”:指三遍。由于受用塔庙比身体塔庙更为重要,故先说“礼拜塔庙”,表明礼拜塔庙是首要之事。正如注疏中所说:“当妨碍塔庙时,应移开菩提树枝。”
Haratīti kammaṭṭhānaṃ pavatteti, yāva piṇḍapātapaṭikkamā anuyuñjatīti attho. Na paccāharatīti āhārūpabhogato yāva divāṭṭhānupasaṅkamanā kammaṭṭhānaṃ na paṭineti. Samādāya vattati sammā ādiyitvā tesaṃ vattānaṃ paripūraṇavasena vattati. Sarīraparikammanti mukhadhovanādisarīrapaṭijagganaṃ. Dve tayo pallaṅketi dve tayo nisajjāvāre dve tīṇi uṇhāsanāni. Tenāha – ‘‘usumaṃ gāhāpento’’ti. Kammaṭṭhānasīsenevāti kammaṭṭhānamukheneva kammaṭṭhānaṃ avijahanto eva. Tena ‘‘pattopi acetano’’tiādinā pavattetabbakammaṭṭhānaṃ, yathāparihariyamānaṃ vā kammaṭṭhānaṃ avijahitvāti dasseti. Tathevāti tikkhattumeva. Paribhogacetiyato sarīracetiyaṃ garutaranti katvā ‘‘cetiyaṃ vanditvā’’ti cetiyavandanāya paṭhamaṃ karaṇīyatā vuttā. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ – ‘‘cetiyaṃ bādhayamānā bodhisākhā haritabbā’’ti vuttā. Buddhaguṇānussaraṇavaseneva bodhiñca paṇipātakaraṇanti āha – ‘‘buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccakāraṃ dassetvā’’ti. Gāmasamīpeti gāmassa upacāraṭṭhāne.
“为了摄益大众”:心想:“如果我不说法,谁会对他们说呢?”是以法的护持来摄益大众。“因此”:一方面因为注疏师们说“法谈绝对是应当说的”,另一方面因为没有脱离业处的法谈,故如此说。“在业处的根本上”:不放弃自己所持的业处,只宣说与它相应的法谈。“作随喜后”:在这里,也应把“在业处的根本上”引来一并理解。“以到达为限”:即以实际到达为限,不论熟习与否,只以集会来到为标准。“于危险”:指对于外敌等危险的恐惧。
Janasaṅgahaṇatthanti ‘‘mayi akathente etesaṃ ko kathessatī’’ti dhammānuggahena janasaṅgahaṇatthaṃ. Tasmāti yasmā ‘‘dhammakathā nāma kathetabbā evā’’ti aṭṭhakathācariyā vadanti, yasmā ca dhammakathā kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi, tasmā. Kammaṭṭhānasīsenevāti attanā parihariyamānaṃ kammaṭṭhānaṃ avijahanto tadanuguṇaṃyeva dhammakathaṃ kathetvā. Anumodanaṃ katvāti etthāpi ‘‘kammaṭṭhānasīsenevā’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Sampattaparicchedenevāti paricito aparicitotiādivibhāgaṃ akatvā sampattakoṭiyā eva, samāgamamattenevāti attho. Bhayeti paracakkādibhaye.
「业生火」:是就消化之火(胃火)而说的。「不能进入业处之道」:由于身体为饥饿与疲劳所困,无法得定,所以不能进入业处之道。「其余处」:指未被粥饭占据的地方,即胃中空余的部分。「一支接着一支」:这是显示业处现起无间断的比喻,如同箭一支接着一支射出而无间断,此业处的现起也是如此无间断。这就是所说的意思。
Kammajatejoti gahaṇiṃ sandhāyāha. Kammaṭṭhānavīthiṃ nārohati khudāparissamena kilantakāyattā samādhānābhāvato. Avasesaṭṭhāneti yāguyā aggahitaṭṭhāne. Poṅkhānupoṅkhanti kammaṭṭhānupaṭṭhānassa aviccheda-dassanametaṃ, yathā poṅkhānupoṅkhaṃ pavattāya sarapaṭipāṭiyā anavicchedo, evametassapi kammaṭṭhānupaṭṭhānassāti vuttaṃ hoti.
「舍弃重担」:指在修习的实践上放下了精进。由于未履行应尽的义务与行持,从而破坏了一切应做之事。「对于欲未离贪」:指对欲乐未离贪。「对于身未离贪」:指对身体未离贪。「对于色未离贪」:指对色未离贪。他足量地把肚子填得饱饱的,然后就沉溺于床榻之乐、倚卧之乐和睡眠之乐而过日子。正如经文所说的:“缘某个天众而修梵行”(长部·3.320;中部·1.186),他的心就这样被五种心之束缚所捆绑。「行持后」:指如此活动、生活之后。
Nikkhittadhuro bhāvanānuyoge. Vattapaṭipattiyā apūraṇena sabbavattāni bhinditvā. Kāme avītarāgo hoti. Kāye avītarāgo. Rūpe avītarāgo. Yāvadatthaṃ udarāvadehaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ caratī’’ti (dī. ni. 3.320; ma. ni. 1.186) evaṃ vuttaṃ pañcavidhacetovinibandhacitto. Caritvāti pavattitvā.
「依去回之事的行持」:指拥有在乞食过程中的去与回,这去回本身伴随修习,这就是去回之事,依此而行。「自爱者」:指希望自己得到利益与安乐的人,即那些具足法欲者。因为所谓“法”,就是指利益,以及以那利益为因缘的安乐。或者从另一个角度说,因为智者把法视为归属于自我,并且是被有身所限定的,所以“法”也被称为“我”。因此世尊说:“比丘们,你们要以自为灯明,以自为皈依而住。”(相应部·3.43)。希求那种“法”的人,就称为自爱者。一个“Usabha”是指二十根杖的长度。「借着那种想」:借着那种“石头想”,意思是他们心里清楚:“已经到达了这个范围”,这是其意图。同样的方法,好比在站立时所说的那些道理,放在坐姿里也是同一个道理。即使害怕后面过来的人会没饭吃,也要去增长如理作意。
Gatapaccāgatikavattavasenāti bhāvanāsahitaṃyeva bhikkhāya gatapaccāgataṃ gamanapaccāgamanaṃ etassa atthīti gatapaccāgatikaṃ, tadeva vattaṃ, tassa vasena. Attano hitasukhaṃ kāmenti icchantīti attakāmā, dhammacchandavanto. ‘‘Dhammo’’ti hi hitaṃ taṃnimittakañca sukhanti. Atha vā viññūnaṃ dhammānaṃ attaniyattā attabhāvaparicchannattā ca attā nāma dhammo. Tenāha bhagavā – ‘‘attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā’’tiādi (saṃ. ni. 3.43). Taṃ kāmenti icchantīti attakāmā. Usabhaṃ nāma vīsati yaṭṭhiyo. Tāya saññāyāti tāya pāsāṇasaññāya, ‘‘ettakaṃ ṭhānamāgatā’’ti jānantāti adhippāyo. So eva nayo ayaṃ bhikkhūtiādiko yo ṭhāne vutto, so eva nisajjāyapi nayo. Pacchato āgacchantānaṃ chinnabhattabhāvabhayenapi yonisomanasikāraṃ paribrūheti.
「践踏着」:指在打谷场中以脚践踏稻穗。「我要供养大精进」:意思是,世间主为利我等,曾修六年苦行,我当尽其力,供养此大精进。因为对导师真正的供养,乃是修行的供养,而非物质的供养。「唯独站立和经行」:这是就应当决意威仪的时段而说,并非在用餐等其它时候也绝对不得坐下。
Maddantāti dhaññakaraṇaṭṭhāne sālisīsāni maddantā. Mahāpadhānaṃ pūjessāmīti amhākaṃ atthāya lokanāthena cha vassāni kataṃ dukkaracariyaṃ evāhaṃ yathāsatti pūjessāmīti. Paṭipattipūjā hi satthupūjā, na āmisapūjāti. Ṭhānacaṅkamamevāti adhiṭṭhātabbairiyāpathakālavasena vuttaṃ, na bhojanādikālesu avassaṃ kātabbanisajjāya paṭikkhepavasena.
「先留意街道后」:指入于街道后,不应东张西望,而应先观察街道。经文中所说“以威仪庄严进退”等,正指于此。为显明此义,便说“在此处……”等语。至于“于饮食住厌逆想”等所应解说之处,前文已详。「具足八支」:即依“仅为存续此身……”(中部·1.23等)的教示,令其具足八种要素。而“不为嬉戏”等说,则为显示遮止此类不当的目的。
Vīthiṃ otaritvā ito cito anoloketvā paṭhamameva vīthiyo sallakkhetabbāti āha ‘‘vīthiyo sallakkhetvā’’ti. Yaṃ sandhāya vuccati – ‘‘pāsādikena abhikkantenā’’tiādi. Taṃ dassetuṃ ‘‘tattha cā’’tiādi vuttaṃ. Āhāre paṭikūlasaññaṃ upaṭṭhapetvātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Aṭṭhaṅgasamannāgatanti ‘‘yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā’’tiādinā (ma. ni. 1.23; 2.24; 3.75; saṃ. ni. 4.120; a. ni. 6.58; 8.9) vuttehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgataṃ katvā. Neva davāyātiādi pana paṭikkhepadassanaṃ.
“若具足亲依止条件,即能证辟支菩提”——应如此连结其义。如同前文于三处所说,此处及后文诸处,亦应依此引入而连结。其中,证辟支菩提的亲依止条件,乃于两阿僧祇劫及十万劫中,积累与之相应的福德与智慧资粮;于声闻菩提,上首弟子须于一阿僧祇劫及十万劫中,大弟子则于十万劫中,积累相应资粮。至于其余者,乃依过去流转中、由出离之缘所生的抉择分善业。所谓「跋希耶·树皮衣者」:因生于跋希耶地区而得名跋希耶,又因身着树皮衣而得名“树皮衣者”。此尊者依“跋希耶,汝当如是学:见时但见……”(自说·10)等极简略之教,极速证得胜妙境界,故言“彼为速通者,如跋希耶·树皮衣长老”。准此,于“大智慧者”等类,亦应随宜引例而说。
Paccekabodhiṃ sacchikaroti, yadi upanissayasampanno hotīti sambandho. Idañca yathā heṭṭhā tīsu ṭhānesu, evaṃ ito paresu ṭhānesu upanetvā sambandhitabbaṃ. Tattha paccekabodhiyā upanissayasampadā kappānaṃ dve asaṅkhyeyyāni satasahassañca tajjaṃ puññañāṇasambhārasambharaṇaṃ, sāvakabodhiyaṃ aggasāvakānaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ kappasatasahassañca, mahāsāvakānaṃ kappasatasahassameva tajjaṃ sambhārasambharaṇaṃ, itaresaṃ atītāsu jātīsu vivaṭṭasannissayavasena nibbattitaṃ nibbedhabhāgiyaṃ kusalaṃ. Bāhiyo dārucīriyoti bāhiyavisaye jātasaṃvaddhatāya bāhiyo, dārucīrapariharaṇena dārucīriyoti laddhasamañño. So hi āyasmā ‘‘tasmātiha te, bāhiya, evaṃ sikkhitabbaṃ – diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissatī’’tiādivasappavattena (udā. 10) saṃkhitteneva ovādena khippataraṃ visesaṃ adhigacchi. Tena vuttaṃ ‘‘khippābhiñño vā hoti seyyathāpi thero bāhiyo dārucīriyo’’ti. Evaṃ mahāpañño vātiādīsu yathārahaṃ vattabbanti.
“那(Taṃ)”指不混淆。“如此(Evaṃ)”:为显示接下来所说的方法。所谓“自我在前进”,是说明盲目的凡夫因执取邪见,于前进时产生混淆;所谓“我在前进”,则是说明因执取我慢而产生的混淆。然而,这两种执取若离了渴爱便无法生起,因此这也同时显示了由渴爱执取而生的混淆。在说明了“如此而不混淆”之后,为彰显依密集的解析而成就的不混淆,才接着说:“当‘我前进’的心念生起时……”等。其中,随顺风界的火界,是“提起”动作的缘。要知道,能导向“提起”的是火界,因此在提起时,风界是随火界而行的。为表明此二界中,从作用来看这两者最为显著而其余要素较为次要,故说“于每只脚的提起……是强盛的”。接着,随顺火界的风界,是“前移”与“侧移”的缘。具有横向运动特质的的风界,在前移和侧移中作用尤为显著,因此此时火界是随顺风界的。为表明此二界中,从作用来看这两者最为显著而其余要素较为次要……
Tanti asammuyhanaṃ. Evanti idāni vuccamānākāradassanaṃ. Attā abhikkamatīti iminā andhaputhujjanassa diṭṭhiggāhavasena abhikkame sammuyhanaṃ dasseti, ahaṃ abhikkamāmīti pana iminā mānaggāhavasena, tadubhayaṃ pana taṇhāya vinā na hotīti taṇhāggāhavasenapi sammuyhanaṃ dassitameva hoti, ‘‘tathā asammuyhanto’’ti vatvā taṃ asammuyhanaṃ yena ghanavinibbhogena hoti, taṃ dassento ‘‘abhikkamāmīti citte uppajjamāne’’tiādimāha. Tattha yasmā vāyodhātuyā anugatā tejodhātu uddharaṇassa paccayo. Uddharaṇagatikā hi tejodhātūti uddharaṇe vāyodhātuyā tassā anugatabhāvo, tasmā imāsaṃ dvinnamettha dhātūnaṃ sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento ‘‘ekekapāduddharaṇe…pe… balavatiyo’’ti āha. Yasmā pana tejodhātuyā anugatā vāyodhātu atiharaṇavītiharaṇānaṃ paccayo. Tiriyagatikāya hi vāyodhātuyā atiharaṇavītiharaṇesu sātisayo byāpāroti tejodhātuyā tassānugatabhāvo, tasmā imāsaṃ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento ‘‘tathā atiharaṇavītiharaṇesū’’ti āha. Satipi anugamanānugantabbatāvisese tejodhātuvāyodhātubhāvamattaṃ sandhāya tathā-saddaggahaṇaṃ.
此处:将脚从已踏之处抬起,名为“提起”;越过站立处向前移动,名为“前移”。为避开树桩等障碍,或为避免与已稳立之脚发生碰撞而向侧面移动,名为“侧移”。从脚未稳立起的所有移动都称为“前移”,稳立之后的移动则称为“侧移”——这也可作为两者的区别。随顺地界的水界,是“放下”动作的缘。应知,水界的特质较为沉重,因此在放下时,地界是随水界而行的。为表明此二界中,从作用来看这两者最为显著而其余要素较为次要,故说“在放下……是强盛的”。再者,随顺水界的地界,是“安立”动作的缘。如同站立不动时一般,在安立脚的过程中,地界也有特别显著的作用,因此水界此时是随地界而行的。同样地,在脚与地面撞击的动作中,因为成就“压制”须依靠地界的功能,所以在此处,地界也是随水界的。因此才说:“同样地,在安立与压制当中……”。
Tattha akkantaṭṭhānato pādassa ukkhipanaṃ uddharaṇaṃ, ṭhitaṭṭhānaṃ atikkamitvā purato haraṇaṃ atiharaṇaṃ. Rukkhakhāṇuādipariharaṇatthaṃ, patiṭṭhitapādaghaṭṭanapariharaṇatthaṃ vā passena haraṇaṃ vītiharaṇaṃ. Yāva patiṭṭhitapādo, tāva āharaṇaṃ atiharaṇaṃ, tato paraṃ haraṇaṃ vītiharaṇanti ayaṃ vā etesaṃ viseso. Yasmā pathavīdhātuyā anugatā āpodhātu vossajjanassa paccayo. Garutarasabhāvā hi āpodhātūti vossajjane pathavīdhātuyā tassānugatabhāvo, tasmā tāsaṃ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento āha ‘‘vossajjane…pe… balavatiyo’’ti. Yasmā pana āpodhātuyā anugatā pathavīdhātu sannikkhepanassa paccayo. Patiṭṭhābhāve viya patiṭṭhāpanepi tassā sātisayakiccattā āpodhātuyā tassā anugatabhāvo, tathā ghaṭṭanakiriyāya pathavīdhātuyā vasena sannirumbhanassa sijjhanato tatthāpi pathavīdhātuyā āpodhātuanugatabhāvo, tasmā vuttaṃ – ‘‘tathā sannikkhepanasannirumbhanesū’’ti.
“于此”:即在那前进的动作中,或于前述提起等六个部分中。“于提起时”:即在提起的刹那。“色法与非色法”:指以提起之方式转起的色法,以及令其生起的非色法(心与心所)。它们“不到达前移”,因为仅安住一刹那即灭去。“于彼处即于彼处”:意思是,在什么地方生起,便在什么地方灭去。诸法本无从一处移至另一处的情形。“节节……”这一段,应理解为是针对提起等分位,依同类相续流而说。因为,即便色法的存在也极为短暂,短暂到何种程度呢?比那些以嬉戏为乐的天神们上下交错、迎面奔跑时,头上与脚下所系刀刃相互碰触的刹那还要迅疾。正如碾芝麻时,能由“噼啪”声响了知它已破裂;同样地,为彰显“有为法正是透过生起而破裂”的道理,故说它们是“噼啪作响”的。因为已生的诸法,必定会坏灭。
Tatthāti tasmiṃ abhikkamane, tesu vā vuttesu uddharaṇādīsu chasu koṭṭhāsesu. Uddharaṇeti uddharaṇakkhaṇe. Rūpārūpadhammāti uddharaṇākārena pavattā rūpadhammā taṃsamuṭṭhāpakā arūpadhammā ca. Atiharaṇaṃ na pāpuṇanti khaṇamattāvaṭṭhānato. Tattha tatthevāti yattha yattha uppannā, tattha tattheva. Na hi dhammānaṃ desantarasaṅkamanaṃ atthi. Pabbaṃ pabbantiādi uddharaṇādikoṭṭhāse sandhāya sabhāgasantativasena vuttanti veditabbaṃ. Atiittaro hi rūpadhammānampi pavattikkhaṇo, gamanassādānaṃ devaputtānaṃ heṭṭhupariyāyena paṭimukhaṃ dhāvantānaṃ sirasi pāde ca baddhakhuradhārāsamāgamatopi sīghataro. Yathā tilānaṃ bhajjiyamānānaṃ taṭataṭāyanena bhedo lakkhīyati, evaṃ saṅkhatadhammānaṃ uppādenāti dassanatthaṃ ‘‘taṭataṭāyantā’’ti vuttaṃ. Uppannā hi ekantato bhijjantīti.
「与色一同」:这是就那些与各个心识的坏灭一同坏灭的色法而言的。这些色法,是在那个心识之后的第十七个心识的生起刹那才生起的。倘若不是这样,假如色法和非色法处在同一刹那,便会与‘色法粗重、变易大、坏灭迟缓’等经教相违。同样,也有经文说:‘比丘们,我不见有任何一法能如此心识这般迅速地转变。’(《增支部》1.48)等等。心识与心所法的自性是能取所缘,它们依着自身的力量,将作为自生起之缘的所缘对象显明了以后才生起,在完成自性作用之后便即刻坏灭。然而,色法是没有所缘的、是应被了知的对象。正因如此,它们‘应被了知的状态’需要经过十六个心识刹那才能完成,所以一般认为它们的寿命便是那十六个刹那。受等三蕴之所以迅速转变,是因为轻快的心识唯以‘与境相合’为缘;心识自身之所以迅速转变,也是唯以‘与境相合’为缘;而色法之所以转变迟缓,则是因为它以迟钝的四大种(地、水、火、风)为缘。如实了知种种界的智慧,唯有如来才拥有。也正是因此,经中才说‘前生缘’只
Saddhiṃ rūpenāti idaṃ tassa tassa cittassa nirodhena saddhiṃ nirujjhanakarūpadhammavasena vuttaṃ, yaṃ tato sattarasamacittassa uppādakkhaṇe uppannaṃ. Aññathā yadi rūpārūpadhammā samānakkhaṇā siyuṃ, ‘‘rūpaṃ garupariṇāmaṃ dandhanirodha’’ntiādivacanehi virodho siyā. Tathā – ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ lahuparivattaṃ, yathayidaṃ citta’’nti (a. ni. 1.48) evamādipāḷiyā ca. Cittacetasikā hi sārammaṇasabhāvā yathābalaṃ attano ārammaṇapaccayabhūtamatthaṃ vibhāventāyeva uppajjantīti tesaṃ taṃsabhāvanipphattianantaraṃ nirodho, rūpadhammā pana anārammaṇā pakāsetabbā. Evaṃ tesaṃ pakāsetabbabhāvanipphatti soḷasahi cittehi hotīti taṅkhaṇāyukatā tesaṃ icchitā, lahukaviññāṇassa visayasaṅgatimattapaccayatāya tiṇṇaṃ khandhānaṃ, visayasaṅgatimattatāya ca viññāṇassa lahuparivattitā, dandhamahābhūtapaccayatāya rūpadhammānaṃ dandhaparivattitā. Nānādhātuyā yathābhūtañāṇaṃ kho pana tathāgatasseva, tena ca purejātapaccayo rūpadhammova vutto, pacchājātapaccayo ca tassevāti rūpārūpadhammānaṃ samānakkhaṇatā na yujjateva, tasmā vuttanayenevettha attho veditabbo.
「一个心生起,另一个心灭去」:先前生起的那个心,是‘另一个心’。而它正是作为后续心的无间缘等条件而灭去的,如此,获得了如是之缘的‘另一个心’便生起了。倘若如此,它们之间是否存在间隔?他回答说‘并非如此’,并指出「无间隔地紧密相续」。就如同波浪之间寻不到任何间隔,那些不能了知其中差别的人便会以为‘还是原来那个东西’;同样,心相续流与色相续流,宛然如河流一般,如同河中的水流那样持续不断地流转。
Aññaṃuppajjate cittaṃ, aññaṃ cittaṃ nirujjhatīti yaṃ purimuppannaṃ cittaṃ, taṃ aññaṃ, taṃ pana nirujjhantaṃ aparassa anantarādipaccayo hutvā eva nirujjhatīti tathāladdhapaccayaṃ aññaṃ uppajjate cittaṃ. Yadi evaṃ tesaṃ antaro labbheyyāti, noti āha ‘‘avīcimanupabandho’’ti. Yathā vīci antaro na labbhati, ‘‘tadeveta’’nti avisesavidū maññanti, evaṃ anu anu pabandho cittasantāno rūpasantāno ca nadīsotova nadiyaṃ udakappavāho viya vattati.
正前方的看,就是‘看’,因此称为「向前看」。因为当人朝着某个方向行走、站立或坐下时,他面向那个方向的看,便是‘看’。依于此,顺着‘向前看’的方向而看向其他方向的看,就叫做「环视」,也就是「向不同方向看」的意思。在扫地、清理场地等时低头看,在向上拿取东西等时抬头看,以及为了避开从后方来的危险等而向后看,这些都可能存在。因此总结说:‘以此类别,这一切不同的看皆已被涵盖在内。’
Abhimukhaṃ lokitaṃ ālokitanti āha ‘‘puratopekkhana’’nti. Yasmā yaṃdisābhimukho gacchati tiṭṭhati nisīdati vā, tadabhimukhaṃ pekkhanaṃ ālokitaṃ , tasmā tadanugataṃ vidisālokanaṃ vilokitanti āha ‘‘vilokitaṃ nāma anudisāpekkhana’’nti. Sammajjanaparibhaṇḍādikaraṇe olokitassa, ullokāharaṇādīsu ullokitassa, pacchato āgacchantassa parissayassa parivajjanādivasena apalokitassa ca siyā sambhavoti āha – ‘‘iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevā’’ti.
「身证者」:即以身作证之人,也就是现量亲证者。这位尊者,在修习观时便生起精进与强大的惭与愧,心想:‘我正因不守护诸根门,才招致教法中不喜乐等种种损害,如今定要善加克制。’由于他对此下了充足的功夫,在守护根门方面达到了最殊胜的成就,因此大师(佛陀)将他安立于最上:‘比丘们,于我比丘声闻弟子中,守护根门最第一者,即难陀。’(《增支部》1.230)如此安立于最上之位。
Kāyasakkhinti kāyena sacchikatavantaṃ, paccakkhakārinanti attho. Sohāyasmā vipassanākāle eva ‘‘yamevāhaṃ indriyesu aguttadvārataṃ nissāya sāsane anabhiratiādivippakāraṃ patto, tameva suṭṭhu niggahessāmī’’ti ussāhajāto balavahirottappo, tattha ca katādhikārattā indriyasaṃvare ukkaṃsapāramippatto, teneva naṃ satthā – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ indriyesu guttadvārānaṃ yadidaṃ nando’’ti (a. ni. 1.230) etadagge ṭhapesi.
当知,「看与环视」兼具「有义」与「适宜」,应如此关联上下文。「因此」:以此作为理由,回溯并重申前述之义——即不舍离业处本身就是行境正知。意思是,应只依自己的业处而行看与环视,对于以五蕴等为业处者,不应另寻他途。因为所谓‘看’等名称,无非只是诸法本身的运作差别,故为显示如实了知它即是「不痴正知」,才解说「内部」等词。「基于心所作的风界之动转」:指由唯作心所生起的风界,以动摇形相展现出来。「向下沉」:指稍稍下落。「向上跃」:指如跳跃般向上移动。
Sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā ālokitavilokitassāti ānetvā sambandho. Tasmāti kammaṭṭhānāvijahanasseva gocarasampajaññabhāvatoti vuttamevatthaṃ hetubhāvena paccāmasati. Attano kammaṭṭhānavaseneva ālokanavilokanaṃ kātabbaṃ, khandhādikammaṭṭhānikehi añño upāyo na gavesitabboti adhippāyo. Yasmā ālokitādisamaññāpi dhammamattasseva pavattiviseso, tasmā tassa yāthāvato pajānanaṃ asammohasampajaññanti dassetuṃ ‘‘abbhantare’’tiādi vuttaṃ. Cittakiriyavāyodhātuvipphāravasenāti kiriyamayacittasamuṭṭhānavāyodhātuyā calanākārapavattivasena. Adho sīdatīti thokaṃ otarati. Uddhaṃ laṅghetīti laṅghantaṃ viya upari gacchati.
「成就肢体的作用」:即成办主要的肢体作用,意即成为‘生有’的身体。所谓‘在第一速行心……乃至第七速行心中都无’,是就五门心路过程中,不存在‘这是女人、这是男人’的贪染等而说的。因为在五门心路中,由转向与确定的不如理作意,对其可意的女色等,只生起单纯的贪;对不可意的,只生起单纯的嗔。然而在意门中,才会有‘这是女人、这是男人’的贪染等,其根源是五门速行;或如前所述,一切以有分等为根源。如是,唯由遍知作为意门速行之根本的法,才说为‘根本遍知’;而‘客来性’与‘暂时性’,则是就五门速行本身,依其非先存性及短暂性而说。‘以下上和合的方式破裂而灭去’:指下方的与上方的(名色)相继坏灭。
Aṅgakiccaṃ sādhayamānanti padhānabhūtaṃ aṅgakiccaṃ nipphādentaṃ, upapattibhavassa sarīraṃ hutvāti attho. Paṭhamajavanepi…pe… sattamajavanepi na hotīti idaṃ pañcadvāraviññāṇavīthiyaṃ ‘‘itthī puriso’’ti rajjanādīnaṃ abhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha hi āvajjanavoṭṭhabbanānaṃ ayoniso āvajjanavoṭṭhabbanavasena iṭṭhe itthirūpādimhi lobhamattaṃ, aniṭṭhe paṭighamattaṃ uppajjati. Manodvāre pana ‘‘itthī puriso’’ti rajjanādi hoti, tassa pañcadvārajavanaṃ mūlaṃ, yathāvuttaṃ vā sabbaṃ bhavaṅgādi. Evaṃ manodvārajavanassa mūlabhūtadhammaparijānanavaseneva mūlapariññā vuttā, āgantukatāvakālikatā pana pañcadvārajavanasseva apubbabhāvavasena ceva ittarabhāvavasena ca vuttā. Heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesūti heṭṭhimassa uparimassa ca aparāparaṃ bhaṅgappattimāha.
「那」:指速行。‘与那速行不相应’,这是应如此理解的前后关联。‘来客’:即外来者。‘暂时’:为生起与坏灭所限定,其时间仅止于此,故名暂时。
Tanti javanaṃ. Tassa javanassa na yuttanti sambandho. Āgantuko abbhāgato. Udayabbayaparicchinno tāvatako kālo etesanti tāvakālikāni.
这就是不痴正知。‘在聚集中’:即在和合中。‘在那里’:指在依五蕴而被认知的看与环视中,脱离彼执著——是谁单独在看?是谁在环视?‘亲依止缘’:这是依经教法,以异门而说。‘俱生缘’:这仅是举例,因为相互缘、相应缘、有缘、不离缘等也可以成立。
Etaṃ asammohasampajaññaṃ. Samavāyeti sāmaggiyaṃ. Tatthāti pañcakkhandhavasena ālokanavilokane paññāyamāne tabbinimutto – ko eko āloketi, ko viloketi. Upanissayapaccayoti idaṃ suttantanayena pariyāyato vuttaṃ. Sahajātapaccayoti nidassanamattametaṃ aññamaññasampayuttaatthiavigatādipaccayānampi labbhanato.
「时」:指在适合弯曲时便弯曲,在适合伸展时便伸展。据说「摩尼蛇」是一种蛇类。「Laḷana」:指颤动,或嬉戏。
Kāleti samiñjituṃ yuttakāle samiñjantassa, tathā pasāretuṃ yuttakāle pasārentassa. ‘‘Maṇisappo nāma ekā sappajātī’’ti vadanti. Laḷananti kampanaṃ, līḷākaraṇaṃ vā.
“身有热恼者”:指身体充满热恼。由于毁坏戒律带来不利,因此这是由邪命产生的“不适宜”。继而以“袈裟亦无心”等语句,说明身体如同袈裟一般也是无心的,通过彰显身体的无我性,阐明前文“内部”等词所说的意义,由此显示随所得而知足的原因。故说“所以……”等。
Uṇhapakatiko pariḷāhabahulakāyo. Sīlassa vidūsanena ahitāvahattā micchājīvavasena uppannaṃ asappāyaṃ. ‘‘Cīvarampi acetana’’ntiādinā cīvarassa viya kāyopi acetanoti kāyassa attasuññatāvibhāvanena ‘‘abbhantare’’tiādinā vuttamevatthaṃ paridīpento itarītarasantosassa kāraṇaṃ dasseti. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi.
“有四、五层针脚者”:即被缝制了四、五个针脚;或因四、五层针脚而显粗陋。
Catupañcagaṇṭhikāhatoti āhatacatupañcagaṇṭhiko, catupañcagaṇṭhikāhi vā hatasobho.
“八种意义亦有”:即八种特殊的利益。应依大西瓦长老的观点,以“为此身的存续”等理趣来理解。然而,在此立场上说到“非为嬉戏等理趣”,须知这是认为经典是以显示排除支的方式传来,故作此说。
Aṭṭhavidhopi atthoti aṭṭhavidhopi payojanaviseso. Mahāsivattheravādavasena ‘‘imassa kāyassa ṭhitiyā’’tiādinā nayena vutto daṭṭhabbo. Imasmiṃ pakkhe ‘‘neva davāyātiādinā nayenā’’ti pana idaṃ paṭikkhepaṅgadassanamukhena pāḷi āgatāti katvā vuttanti daṭṭhabbaṃ.
如同承载大地的水由支撑它的风所持,已受用的食物在胃中安住,也唯由风界所持,所以说:“唯依风界而住”。「过度牵引」:指将食物带到口边。「带着经过」:指将食物与胃中物混合而转运。又一说:「过度牵引」是指越过口门而带入,「带着经过」是指向胃的一侧传送。「回转」:指使食物前后移动、反复转侧。在此过程中,对食物的持、转、碎、干,实际上是风界与地界共同作用,并非单独由某一界完成,但那些作用被说为地界的作用;当地界履行持等作用时,风界也是共通的,因此这样表述。并且,「护持湿润性」是指:保护湿润的状态,使之不被风界等其他界所干燥。「火界」:即是名为消化热的火界,它负责消化已进入的食物。「成为通道」:指成为食物进入、移动等的路径。「作意」:指以寻求的方式,以及以感受吞咽、消化、不消化等的方式,转向并了知,也就是识别。确实,能带来那种了知的缘,就称为「正方便」。
Pathavīsandhārakajalassa taṃsandhārakavāyunā viya paribhuttassa āhārassa vāyodhātuyāva āsaye avaṭṭhānanti āha – ‘‘vāyodhātuvaseneva tiṭṭhatī’’ti. Atiharatīti yāva mukhā abhiharati. Vītiharatīti tato kucchiyaṃ vimissaṃ karonto harati. Atiharatīti vā mukhadvāraṃ atikkāmento harati. Vītiharatīti kucchigataṃ passato harati. Parivattetīti aparāparaṃ cāreti. Ettha ca āhārassa dhāraṇaparivattanasañcuṇṇanavisosanāni pathavīdhātusahitā eva vāyodhātu karoti, na kevalāti tāni pathavīdhātuyā kiccabhāvena vuttāni, sā eva dhāraṇādīni kiccāni karontassa sādhāraṇāti vuttāni. Allattañca anupāletīti yathā vāyodhātuādīhi aññehi visosanaṃ na hoti, tathā anupāleti allabhāvaṃ. Tejodhātūti gahaṇīsaṅkhātā tejodhātu. Sā hi antopaviṭṭhaṃ āhāraṃ paripāceti. Añjaso hotīti āhārassa pavisanādīnaṃ maggo hoti. Ābhujatīti pariyesanavasena, ajjhoharaṇajiṇṇājiṇṇatādipaṭisaṃvedanavasena ca āvajjeti, vijānātīti attho. Taṃtaṃvijānanassa paccayabhūtoyeva hi payogo ‘‘sammāpayogo’’ti vutto. Yena hi payogena pariyesanādi nipphajjati, so tabbisayavijānanampi nipphādeti nāma tadavinābhāvato. Atha vā sammāpayogaṃ sammāpaṭipattiṃ anvāya āgamma ābhujati samannāharati. Ābhogapubbako hi sabbopi viññāṇabyāpāroti tathā vuttaṃ.
「行」:为托钵而前往行境村落,故称为行。「寻求」:在行境村落中为乞食而游走,故称为寻求。「受用」:指享用食物。「住处」:指胆等的依住处。虽然它们共同生起,但依业力而各各限定,以界限故互不混杂地停留、安住、运作,这便称为“住处”,即胃上方的胆等。此处“住处”表示界限之义。「藏」:指食物被食用后积集并安住之处,故名为藏,即胃,由此称为藏。「未熟」:指尚未被名为消化热的业生火所熟化。「已熟」:指所食用的食物已被消化。「果」:指成果。「流」:指向四处流散。「涂」:指全面涂布。这是此处的概要,详细分别应参阅《清净道论注疏》(《清净道论大疏》1.294)。
Gamanatoti bhikkhācāravasena gocaragāmaṃ uddissa gamanato. Pariyesanatoti gocaragāme bhikkhatthaṃ āhiṇḍanato. Paribhogatoti āhārassa paribhuñjanato. Āsayatoti pittādiāsayato. Āsayati ettha ekajjhaṃ pavattamānopi kammabalavavatthito hutvā mariyādavasena aññamaññaṃ asaṅkarato sayati tiṭṭhati pavattatīti āsayo, āmāsayassa upari tiṭṭhanako pittādiko. Mariyādattho hi ayamākāro. Nidheti yathābhutto āhāro nicito hutvā tiṭṭhati etthāti nidhānaṃ, āmāsayo, tato nidhānato. Aparipakkatoti gahaṇīsaṅkhātena kammajatejena avipakkato. Paripakkatoti yathābhuttassa āhārassa vipakkabhāvato. Phalatoti nipphattito. Nissandatoti ito cito ca vissandanato . Sammakkhanatoti sabbaso makkhanato. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimaggasaṃvaṇṇanāya (visuddhi. mahāṭī. 1.294) gahetabbo.
「从身体流出汗」:因抑制冲动而生起热恼,故汗从身体流出。还有其他病,如耳痛、痔瘘等。「非处」:指为人或非人所执持的不应理之处,如田地、天祠等。因为愤怒的人或非人可令其丧命。由于被丢弃,所以既不是那比丘自己的,也不是他人的,因为未曾施予任何人,并且令人厌恶;如同水瓮(即竹筒等盛水器)中被倒掉的水,这里‘彼’即指所抛弃之水。
Sarīrato sedā muccantīti vegasandhāraṇena uppannapariḷāhato sarīrato sedā muccanti. Aññe ca rogā kaṇṇasūlabhagandarādayo. Aṭṭhāneti manussāmanussapariggahe ayuttaṭṭhāne khettadevāyatanādike. Kuddhā hi manussā amanussāpi vā jīvitakkhayaṃ pāpenti. Vissaṭṭhattā neva tassabhikkhuno attano, kassaci anissajjitattā jigucchanīyattā ca na parassa, udakatumbatoti veḷunāḷiādiudakabhājanato. Tanti chaḍḍitaudakaṃ.
在此,一种威仪在两处被提及,即先前已以“前进”与“返回”所涵盖。另有一些论师认为:“行走时虽也提及身体前后挪移,但此处唯取行走本身。”由于此正知论中以不痴正知为要,因此对于在各个威仪间隙中生起的色法与非色法,即于彼处观察其灭,以此为具正知者——这便是此处所取之义。中部诵者则如此明示:有比丘行走时,心系他事、杂有他想而走;另一比丘则不舍业处而行。同样,有比丘于立、坐、卧时,心系他事、杂有他想;另一比丘则不舍业处而卧。然而,仅如此说尚不显了,故以经行阐明:有比丘到经行处,立于经行道一端时如是观察:“于东端经行道端生起之色与非色诸法,未至西端便于彼处灭去;于西端生起者,未至东端便于彼处灭去;于经行道中生起者,未至两端便于彼处灭去;于经行中生起之色与非色诸法,未至站立便于彼处灭去;于站立中生起者,未至坐便灭;于坐中生起者,未至卧便灭。”他如此再三观察后,便将
Ettha ca eko iriyāpatho dvīsu ṭhānesu āgato, so pubbe abhikkamapaṭikkamagahaṇena. ‘‘Gamanepi purato pacchato ca kāyassa abhiharaṇaṃ vuttanti idha gamanameva gahita’’nti apare. Yasmā idha sampajaññakathāyaṃ asammohasampajaññameva dhuraṃ, tasmā antarantare iriyāpathe pavattānaṃ rūpārūpadhammānaṃ tattha tattheva nirodhadassanavasena sampajānakāritā gahitāti. Majjhimabhāṇakā pana evaṃ vadanti – eko hi bhikkhu gacchanto aññaṃ cintento, aññaṃ vitakkento gacchati, eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva gacchati, tathā eko tiṭṭhanto, nisīdanto, sayanto aññaṃ cintento, aññaṃ vitakkento sayati, eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva sayati. Ettakena pana na pākaṭaṃ hotīti caṅkamanena dīpenti. Yo bhikkhu caṅkamanaṃ otaritvā caṅkamanakoṭiyaṃ ṭhito pariggaṇhāti – ‘‘pācīnacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattā rūpārūpadhammā pacchimacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, pacchimacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattāpi pācīnacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, caṅkamanamajjhe pavattā ubho koṭiyo appatvā ettheva niruddhā, caṅkamane pavattā rūpārūpadhammā ṭhānaṃ appatvā ettheva niruddhā, ṭhāne pavattā nisajjaṃ appatvā ettheva niruddhā, nisajjāya pavattā sayanaṃ appatvā ettheva niruddhā’’ti, evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhanto eva cittaṃ bhavaṅgaṃ otāreti, uṭṭhahanto pana kammaṭṭhānaṃ gahetvāva uṭṭhahati. Ayaṃ bhikkhu gatādīsu sampajānakārī nāma hotīti.
即使在经文中,业处变得不清晰;但不应让业处不清晰。因此,那位比丘应尽其所能地经行、站立、坐下之后,躺卧时这样把握后入睡:‘身体是无心的,床也是无心的,身体不知道“我躺在床上”,床也不知道“身体躺在我上面”,无心的身体躺在无心的床上。’他这样把握时,便将心导入有分;醒来时,先提起业处再醒来。这位比丘就称为在睡眠中具备正知的人。由于引发身等行为而成为那样的状态,由于引发转向行为,由转向行为等起,而有速行;或者说,一切在六门中生起的行为所造转起,当它存在时,就称为醒寤。能这样把握的人,就叫做在醒寤中具备正知的人。另外,把一昼夜分成六份,在五份里保持醒寤的人,也叫做在醒寤中具备正知的人。
Evampi sutte kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ na kātabbaṃ, tasmā so bhikkhu yāva sakkoti, tāva caṅkamitvā ṭhatvā nisīditvā sayamāno evaṃ pariggahetvā sayati – ‘‘kāyo acetano mañco acetano, kāyo na jānāti ‘ahaṃ mañce sayito’ti, mañcopi na jānāti ‘mayi kāyo sayito’ti, acetano kāyo acetane mañce sayito’’ti, evaṃ pariggaṇhanto eva cittaṃ bhavaṅgaṃ otāreti, pabujjhanto kammaṭṭhānaṃ gahetvāva pabujjhatīti ayaṃ sutte sampajānakārī nāma hoti. Kāyikādikiriyānibbattanena tammayattā āvajjanakiriyānibbattakattā āvajjanakiriyāsamuṭṭhitattā ca javanaṃ, sabbampi vā chadvārappavattaṃ kiriyāmayapavattaṃ nāma, tasmiṃ sati jāgaritaṃ nāma hotīti pariggaṇhanto jāgarite sampajānakārī nāma. Apica rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā pañca koṭṭhāse jaggantopi jāgarite sampajānakārī nāma hotīti.
站在解脱处之首说法的人,舍弃了三十二种畜生论,只讲述依十种论事而来的适宜之论,这样也称为在言语中具备正知。能在三十八种所缘中,顺着内心的倾向令作意转起于所缘的人,乃至证得第二禅的人,也称为在沉默中具备正知。因为第二禅已舍断语行,所以特别称为沉默。在‘唇’等词中,以‘与’字,应当知道也包含了喉、头、肚脐等部位。‘随其适当的方法’,意思是:适合它生起的心运作方式就叫做方法,由此所有的‘伺’等得以成就。‘依所造色的转起’,就是指伴有表色变化的声音处的生起。如此,依上述方式。因为在七个地方都不迷惑,所以称为‘混合’。这是指,对于道上的正念,由于它适合身随观等,所以是正知随顺的前分,因为七处都确定是世间的。
Vimuttāyatanasīse ṭhatvā dhammaṃ desentopi bāttiṃsatiracchānakathaṃ pahāya dasakathāvatthunissitasappāyakathaṃ kathentopi bhāsite sampajānakārī nāma hoti. Aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu cittaruciyaṃ ārammaṇaṃ manasikāraṃ pavattentopi dutiyajjhānaṃ samāpannopi tuṇhībhāve sampajānakārī nāma. Dutiyañhi jhānaṃ vacīsaṅkhārappahānato visesato tuṇhībhāvo nāmāti. Oṭṭhe cātiādīsu ca-saddena kaṇṭhasīsanābhiādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tadanurūpaṃ payoganti tassa uppattiyā anucchavikaṃ cittassa pavattiākārasaññitaṃ payogaṃ, yato sabbe vicārādayo nipphajjanti. Upādārūpapavattiyāti viññattivikārasahitasaddāyatanuppattiyā. Evanti vuttappakārena. Sattasupi ṭhānesu asammuyhanavasena ‘‘missaka’’nti vuttaṃ. Maggasammāsatiyāpi kāyānupassanādianurūpattā sampajaññānurūpapubbabhāgaṃ sattaṭṭhāniyassa ekantalokiyattā.
3. 比丘经的注释
3. Bhikkhusuttavaṇṇanā
369因为那位比丘请求道:‘尊者,请世尊简要地为我说法。’出于他喜好简要,所以世尊想以简略的方式为他说法,便说了‘因此,在这里……’等开头的语句。注释中说:‘因为你请求简要的说法,所以如此。’唯有持有‘业是自己的所有物’这种正见的人,才能成就世间与出世间的种种功德殊胜;如果见地败坏,便不能成就,所以注释中说:‘见’指的就是‘业自作正见’。
369. Yasmā so bhikkhu ‘‘desetu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhamma’’nti saṃkhittena dhammadesanaṃ yāci, tassa saṃkhittarucibhāvato, tasmā saṃkhitteneva dhammaṃ desetukāmo bhagavā ‘‘tasmātihā’’tiādimāhāti vuttaṃ – ‘‘yasmā saṃkhittena desanaṃ yācasi, tasmā’’ti. Kammassakatādiṭṭhikasseva lokiyalokuttaraguṇavisesā ijjhanti, na diṭṭhivipannassa, tasmā vuttaṃ ‘‘diṭṭhīti kammassakatādiṭṭhī’’ti.
4. 《娑罗树经》的注释
4. Sālasuttavaṇṇanā
370依照所教导的去修行,由于能持守而不堕入恶趣之苦,所以称为‘法’;这就是教诫梵行。又因为能以部分舍断等方式调伏烦恼,所以称为‘律’。因此注释中说:‘所谓法……乃至律’。不被敌对法所征服,独自生起,由此获得‘一境’之名的定已经生起,所以称为‘一境已生’。在这里,‘一境已生’是指能引生近行定的前分定;‘等持’是指近行定与安止定;‘心一境性’则是指已善加修习、达到自在的安止定,应当如此理解。新学比丘所修习的四念处是前分,因为他们是为了如实智而修。这里所说‘如实智’,是指入流道智。诸漏尽的比丘所修习的四念处也是前分,因为他们已完成了所应做的,修习念处是为了现法安乐住。有学的念处修习是为了遍知而生起,属于世间的念处修习,以及以完全了知的方式生起的出世间念处,所以称为‘混合的’。
370. Yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyadukkhe apātanavasena dhāraṇaṭṭhena dhammo, sāsanabrahmacariyaṃ, tadeva tadaṅgādivasena kilesānaṃ vinayanaṭṭhena vinayoti āha – ‘‘dhammoti vā…pe… nāma’’nti. Paṭipakkhadhammehi anabhibhūtatāya eko udetīti ekodīti laddhanāmo samādhi bhūto jāto etesanti ekodibhūtā. Ettha ca ekodibhūtāti etena upacārajjhānāvaho pubbabhāgiko samādhi vutto. Samāhitāti etena upacārappanāsamādhi. Ekaggacittāti etena subhāvito vasippatto appanāsamādhi vuttoti veditabbo. Navakabhikkhūhi bhāvitasatipaṭṭhānā pubbabhāgā. Te hi yathābhūtañāṇāya bhāvitā. Yathābhūtañāṇanti hi sotāpattimaggañāṇaṃ idhādhippetaṃ. Khīṇāsavehi bhāvitasatipaṭṭhānāpi pubbabhāgā. Tesañhi katakaraṇīyānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārāya satipaṭṭhānabhāvanā, sekkhānaṃ pana satipaṭṭhānabhāvanā pariññatthāya pavattā lokiyā, parijānanavasena pavattā lokuttarāti ‘‘missakā’’ti vuttaṃ.
《不善蕴经》的注释
5. Akusalarāsisuttavaṇṇanā
371在第五部经中,‘纯一’是指不与善法混杂,因此也就是完整的白分,具有无过失的含义。其余的解释与前面所说相同。
371. Pañcame kevaloti kusaladhammehi asammisso, tato eva sakalo sukkapakkho anavajjaṭṭho. Sesaṃ vuttanayameva.
《鹞鹰经》的注释
6. Sakuṇagghisuttavaṇṇanā
372在普通的鸟群中,它因力大而捕杀那些鸟,故名「鹞鹰」(sakuṇagghi)。虽说这是鹰的别名,但应知它实为鹰的一种特殊品种。说它“被贪欲的强力驱使而飞来”,是因其为求肉食而来,意指它因贪欲之相而以强横的方式飞来。以犁耕作的木头称为「犁耕木」(naṅgalakaṭṭha),而这块地正是制作它的场所,故称「犁耕木的造作处」(naṅgalakaṭṭhakaraṇa),也就是经文中所说的“正好是现在耕木的那块田地”。土块停留之处,称为「土块处」(leḍḍuṭṭhāna),谓因土块而被耕作的田地。所言之语称为「说」(vada);恶劣的言语称为「恶说」(avada)。此处的‘a-’字头表示呵责,如同‘无子、无妻’中的‘无’。口出恶言、轻蔑对方,便称为「说恶语而轻蔑」(avadamānā),意指它自恃力大而骄慢,轻视那只鹌鹑,口出轻蔑之语。因此,经中才说:“去吧,鹌鹑,就算到了那里,你也逃不出我的手掌心!”注释书中所说“自赞其力而善说其词”,即是指此。
372. Pākatikasakuṇakulesu balavabhāvato tesaṃ hananato sakuṇagghi. Senoti vuttaṃ ‘‘senassetaṃ adhivacana’’nti, senaviseso pana so veditabbo. Āmisatthāya pattattā ‘‘lobhasāhasena pattā’’ti vuttaṃ, lobhanimittena sāhasākārena pattāti attho. Naṅgalena kaṭṭhaṃ kasitaṃ naṅgalakaṭṭhaṃ, taṃ karīyati etthāti naṅgalakaṭṭhakaraṇanti āha – ‘‘adhunā kaṭṭhaṃ khettaṭṭhāna’’nti. Leḍḍuyo tiṭṭhanti etthāti leḍḍuṭṭhānaṃ, leḍḍunimittaṃ kasitaṭṭhānaṃ. Vajjatīti vadaṃ, vacanaṃ. Kucchitaṃ vadaṃ avadaṃ. Garahane hi ayaṃ a-kāro yathā – ‘‘aputto abhariyā’’ti. Avadaṃ mānetīti avadamānā, attano balamadena lāpaṃ atimaññitvā vadantīti attho. Tenevāha ‘‘gaccha kho, tvaṃ lāpa, tatrapi me gantvā na mokkhasī’’ti. Yaṃ pana aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘attano balassa suṭṭhu vaṇṇaṃ vadamānā’’ti, tattha attato āpannaṃ gahetvā vuttaṃ. ‘‘Vadamāno’’ti vā pāṭho, sārambhavasena avhāyantoti attho. Tenāha ‘‘ehi kho dāni sakuṇagghī’’ti. Suṭṭhu ṭhapetvāti jiyāmuttasarassa viya sīghapātayogyatākaraṇena ubho pakkhe sammā ṭhapetvā. Ayanti sakuṇagghi. Ñatvāti yathābhūtadassanena attano ñāṇena jānitvā. Phālīyitthāti phālacchedatikhiṇasikhare sukkhaleḍḍusmiṃ bhijjittha.
《猴子经》的注释
7. Makkaṭasuttavaṇṇanā
373「往来」(Sañcāro),即走来走去。「黏胶」(Lepa):指类似树脂的黏着物。经文说「如同扁担网兜」(kājasikkā),意指应挂在扁担棍上的网兜。此外,四根绳子加上上面绑缚之处,共为五个点。「被悬挂着」(Oḍḍito),即被吊挂着。「呻吟着」(Thunanto),意为哀叹叫苦。
373.Sañcāroti sañcaraṇaṃ. Lepanti silesasadisaṃ ālepanaṃ. Kājasikkā viyāti kājadaṇḍake olaggetabbā sikkā viya. Apica catasso rajjuyo upari bandhanaṭṭhānañcāti pañcaṭṭhānaṃ. Oḍḍitoti olambito. Thunantoti nitthunanto.
《厨师经》的注释
8. Sūdasuttavaṇṇanā
374他通过备办食物,使种种滋味从相应的食物原料中流出、渗出,故被称为「厨师」(sūda),也就是做饭的人。对年少比丘而言,这些味道更为人所喜爱,又是应当被超越、应当跳脱的对象,因此这些殊胜的食物滋味被称为「应被越过者」(accayā)。由此,「用种种应被越过者」(nānaccayehi)的意思,即是以种种殊胜的滋味。所以才解释说“用种种应被越过者”等等。因不混杂而各自分明,故称为「最上」(agga),单是酸味本身已属最上,故称「酸最上」(ambilagga)。他解释说:“「以酸最上」(ambilaggehi)的意思,就是‘以酸的储藏部分’。”因它们应当被供养、应当被呈上,故称为「应呈献的东西」(abhihārā),也就是布施的物品。所以经中才说“被呈献的布施”。“我目前这个所缘业处,是否随顺?”——意思是,我这个修行的业处在如此进行时,能否以随顺的方式终结而安住。若还照这样继续运作下去,就只会增长力量,最终生起殊胜的成果。
374. Āhārasampādanena taṃtaṃāhāravatthugate sūdeti paggharetīti sūdo, bhattakārako. Daharehi manāpataraṃ accetabbato atikkamitabbato accayā, bhojane rasavisesā, tasmā nānaccayehīti nānappakārarasavisesehīti attho. Tena vuttaṃ ‘‘nānaccayehī’’tiādi. Aggīyati asaṅkarato vibhajīyatīti aggo, ambilameva aggo ambilaggoti āha – ‘‘ambilaggehīti ambilakoṭṭhāsehī’’ti. Dātuṃ abhiharitabbatāya abhihārā, deyyadhammā. Tenāha – ‘‘abhihaṭānaṃ dāyāna’’nti. Idaṃ me kammaṭṭhānaṃ anulomaṃvāti idaṃ mama kammaṭṭhānaṃ evaṃ pavattamānaṃ anulomāvasānameva hutvā tiṭṭhati. Evaṃ puna pavattamānaṃ ussakkitvā visesanibbattanatthameva hotīti evaṃ nimittaṃ gahetuṃ na sakkoti bālo abyatto, paṇḍito pana sakkoti. Attano cittassāti attano bhāvanācittassa. Pubbabhāgavipassanā satipaṭṭhānāva kathitā ‘‘sakassa cittassa nimittaṃ uggaṇhātī’’ti vuttattā.
9. 病者经注
9. Gilānasuttavaṇṇanā
375“足村”(pādagāmo)意指如同城市之足的大村落,因此说:“世尊住在毗舍离城的竹园村”。凡具有制止无益、导向利益、舍弃祸患特征的友爱,即称为“友”(mittā)。那些仅见过面的同伴,则称为“见友”(sandiṭṭhā);那些特别敬爱亲近者,则称为“亲爱友”(sambhattā)。为说明此义,所以说“友即是友”等等。“他的”(assa)指世尊。在第五日、第八日、第十四日、第十五日——每半月各安排四次,每月合计八次。
375.Pādagāmoti nagarassa padasadiso mahantagāmo. Tenevāha ‘‘vesāliyaṃ viharati veḷuvagāmake’’ti. Ahitanisedhana-hitaniyojana-byasanapariccajana-lakkhaṇo mittabhāvo yesu atthi, te mittā. Ye pana diṭṭhamattasahāyā, te sandiṭṭhā. Ye savisesaṃ bhattimanto, te sambhattāti dassento ‘‘mittāti mittāvā’’tiādimāha. Assāti bhagavato. Pañcamiyaṃ aṭṭhamiyaṃ cātuddasiyaṃ pañcadasiyanti ekekasmiṃ pakkhe cattāro vāre katvā māsassa aṭṭhavāre.
由于受的强力,它变得粗硬、粗糙、粗暴。“病”(ābādho):由过去业为因、由业所生,名为“行苦性”的疾病,因常存故,是身体自有的“同类疾病”。但这次的病并非如此,此病更为沉重,故称为“异类疾病”。“末”(anta)一词是“邻近”的意思,故说“临死末”即“死的邻近”。“……不去造作受……”(vedanā…pe… akaronto)是因为他已将身等修习到极致。所谓“不被压迫”即如不被压迫一般。他仅是向比丘僧团请求许可,由此说:“这意味着‘未给予教诫与训示’”。“前行精进”是指为证得果等至而作的预备行观精进。
Vedanānaṃ balavabhāvena kharo pharuso kakkhaḷo. Ābādhoti pubbakammahetutāya kammasamuṭṭhāno ābādho saṅkhāradukkhatāsaṅkhāto sabbakālikattā sarīrassa sabhāgarogo nāma. Nāyamīdiso ābādho, ayaṃ pana bahalatarabyādhitāya ‘‘visabhāgarogo’’ti vutto. Anta-saddo samīpapavattoti āha – ‘‘maraṇantaṃ maraṇasantika’’nti. Vedanā…pe… akaronto ukkaṃsagatabhāvitakāyāditāya. Apīḷiyamānoti apīḷiyamāno viya. Ovādameva bhikkhusaṅghassa apalokananti āha – ‘‘ovādānusāsaniṃ adatvāti vuttaṃ hotī’’ti. Pubbabhāgavīriyaṃ nāma phalasamāpattiyā parikammabhūtavipassanāvīriyaṃ. Jīvitampi jīvitasaṅkhāro patituṃ adatvā attabhāvassa abhisaṅkharaṇato.
“过这么多时间后,我将出定”——能如此划定时间界限的等至,称为“刹那等至”。使之无荒秽、无缠结:即依色七法、非色七法而转的观修习,由于全无荒秽故“无荒秽”,由于不杂乱故“无缠结”。依大观:凭借各别殊胜详说的十八种大观之力,先作观察而后进入的等至,能很好地镇伏受,这是因为其先前所缘有大力量,且如此运作的观精进有大神力。通过“譬如”等语句便显示了此说明。“受”指苦受。所谓“以十四行相”即依此七法成对说明。“渗透”:透过一再中间进入的禅那等至所生的观喜润泽,来湿润它。“等至”指果等至。
‘‘Ettakaṃ kālaṃ atikkamitvā vuṭṭhahissāmī’’ti khaṇaparicchedavatī samāpatti khaṇikasamāpatti. Niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvāti rūpasattakārūpasattakavasena pavattiyamānaṃ vipassanābhāvanaṃ sabbaso khilavirahena niggumbaṃ, abyākulatāya nijjaṭaṃ katvā. Mahāvipassanāvasenāti paccekaṃ savisesaṃ vitthāritānaṃ aṭṭhārasādīnaṃ mahāvipassanānaṃ vasena vipassitvā samāpannā yā samāpatti, sā suṭṭhu vikkhambheti vedanaṃ mahābalavatāya pubbārammaṇassa, mahānubhāvatāya tathāpavattitavipassanāvīriyassa. Yathānāmātiādinā tassa nidassanaṃ dasseti. Vedanāti dukkhavedanā. Cuddasahākārehīti tasseva sattakadvayassa vasena vadati. Sannetvāti antarantarā samāpannajjhānasamāpattisambhūtena vipassanāpītisinehena temetvā. Samāpattīti phalasamāpatti.
「病愈」(gilānā vuṭṭhito):指从生病状态出离。身体达到沉重、僵硬的状态被说为“甜美”,他说:“已生起了沉重之相,已生起了僵硬之相。”「种种行相」(nānākārato):指依东方等方位而有的种种差别相。「念处法」(satipaṭṭhānadhammā):即过去他自己所修习的那些念处法。由于身心不堪任,这些法便不明显。「那些法」(tanti dhammā):指教理上的法,无法清晰地被认知。
Gilānā vuṭṭhitoti gilānabhāvato vuṭṭhito. Sarīrassa garuthaddhabhāvappatti madhurakatāti āha – ‘‘sañjātagarubhāvo sañjātathaddhabhāvo’’ti. Nānākāratoti puratthimādibhedato. Satipaṭṭhānadhammāti pubbe attanā bhāviyamānā satipaṭṭhānadhammā. Pākaṭā na honti kāyacittānaṃ akammaññatāya. Tanti dhammāti pariyattidhammā na ñāyanti.
「无间无外」(anantaraṃ abāhiraṃ):不论约法还是约补特伽罗,都不作内外的分别。通过“这些”等语句,将已经说过之义再揭示出来。「年少时」(daharakāleti):指他自己年少的时候。「不会这样」(na evaṃ hoti):诸如“我将护持比丘僧团”等,以慢与渴爱为根源的嫉妒、悭吝等现行方式,如来是绝不会有的,因为它们已被彻底断除,更不可能存在,因此这样说:“就在菩提树座处”等等。「以修补缠绕」(paṭisaṅkharaṇena veṭhena missakena):如同那辆靠修补、捆绑、拼凑而勉强维持的老旧车子。「以阿拉汉果缠绕」(arahattaphalaveṭhena):即借着称为阿拉汉果等至的身之缠绕。
Anantaraṃ abāhiranti dhammavasena puggalavasena ca antarabāhiraṃ akatvā. Ettakantiādinā vuttamevatthaṃ vivarati. Daharakāleti attano daharakāle. Na evaṃ hotīti ‘‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’’tiādiko mānataṇhāmūlako issāmacchariyānaṃ pavattiākāro tathāgatassa na hoti, nattheva pageva tesaṃ samucchinnattāti āha – ‘‘bodhipallaṅkeyevā’’tiādi. Paṭisaṅkharaṇena veṭhena missakena. Maññeti yathāvuttaṃ paṭisaṅkharaṇasaññitena veṭhamissakena viya jarasakaṭaṃ. Arahattaphalaveṭhenāti arahattaphalasamāpattisaññitena atthabhāvaveṭhena.
因为此处意趣在于果等至,所以说到“某一类的受(ekaccānaṃ vedanānaṃ)”,也就是世间的那些受。「自洲」(attadīpā):这里的「自」一词实指法,此义前文已阐明。应当了知,这是指九种出世间法。这些法由于不被四种瀑流所淹没,故说为「洲」(dīpa)。「在无暗之最上」(tamaagge):因为无有暗(痴)的系缚,它成为含天神世间中的最上。「一切」(sabbesaṃ):是指一切志求修学的人。那些被称为“应住于法洲(dhammadīpā viharathā)”者,正是以四念处为行境的比丘们,他们未来将成为最上者。
Phalasamāpattiyā adhippetattā ‘‘ekaccānaṃ vedanānanti lokiyānaṃ vedanāna’’nti vuttaṃ. Attadīpāti ettha atta-saddena dhammo eva vutto, svāyamattho heṭṭhā vibhāvito eva. Navavidho lokuttaradhammo veditabbo. So hi catūhi oghehi anajjhottharaṇīyato ‘‘dīpo’’ti vutto. Tamaaggeti tamayogābhāvena sadevakassa lokassa agge. Sabbesanti sabbesaṃ sikkhākāmānaṃ. Te ‘‘dhammadīpā viharathā’’ti vuttā catusatipaṭṭhānagocarāva bhikkhū agge bhavissanti.
10. 比丘尼精舍经注
10. Bhikkhunupassayasuttavaṇṇanā
376「业处行者」:指致力于业处的人。「区别」:即差别、殊胜。此前后差别,需依次递进而把握;为说明此点,便说「在那里」等语句。
376.Kammaṭṭhānakammikāti kammaṭṭhānamanuyuttā. Visesetīti viseso, atisayo, svāyaṃ pubbāparaviseso upādāyupādāya gahetabboti taṃ dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha.
「生起烦恼的烧灼」:指的是,当不以不净等角度对身体作意时,其作意未能进入正常轨道,便会以净等角度,生起以身作为所缘的烦恼灼烧。由于缺乏精进的策励,心对于该所缘便陷入消沉,或者从内在所缘散逸到外在诸多不同的所缘,心便散乱。如是,在注疏中以「烦恼的烧灼」等开头,将烧灼、消沉、散乱三者总括,基于修习者的烦恼所依状态,以积聚之义加以说明。然而,由于烧灼、消沉与散乱并非同时发生,经典中使用了「或」字,如说「以身作为所缘……」等,以表明不定之义。「被烦恼所染污」:意为不应带着被烦恼涂染、扭曲的心去行持。那么应如何行持呢?经文说「仅在某个所缘上……」,即是说明此点。「不应生起寻、不应生起伺」:即不让与烦恼俱起的寻与伺生起。「快乐」:指因禅那之乐而感到喜悦。
Uppajjatikilesapariḷāhoti kāye asubhādivasena manasikāraṃ adahantassa manasikārassa vīthiyaṃ apaṭipannatā subhādivasena kāyārammaṇo kilesapariḷāho ca uppajjati. Vīriyārambhassa abhāvena tasmiṃ ārammaṇe cetaso vā līnattaṃ hoti, gocarajjhattato bahiddhā puthuttārammaṇe cittaṃ vikkhipati. Evaṃ kilesapariḷāhe cātiādinā tividhampi bhāvanānuyogassa kilesavatthubhāvaṃ upādāya samuccayavasena aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Yasmā pana te pariḷāhalīnattavikkhepā ekajjhaṃ na pavattanti, tasmā pāḷiyaṃ ‘‘kāyārammaṇo vā’’tiādinā aniyamattho vā-saddo gahito. Kilesānurañjitenāti kilesavivaṇṇitacittena hutvā na vattitabbaṃ. Kathaṃ pana vattitabbanti āha ‘‘kismiñcidevā’’ti. Na ca vitakketi na ca vicāretīti kilesasahagate vitakkavicāre na pavatteti. Sukhitoti jhānasukhena sukhito.
「这位比丘的修习已经转起」——此句用于连接上下文。因为当遇到障碍时,这位比丘将根本业处暂且搁置,通过随念佛陀功德等方式令心得清净之后,根本业处的修习便转起;正因如此,才称之为「依止而修习」——此即上下文的连接逻辑。「放一放」:应理解为暂时不让心转起。从「业处」等三方面都可进行义理联结的解释,因此疏中说「在那种情况下」等。「犹如驱车前进」:如驾车行进。「如同从平整、以八人合伙等方式刨削好的木材中投入」:比喻安稳顺利。「安乐地不给烦恼任何机会,中途不滞留、不粘着」:即在描述那种状态。为说明观行的修习已进入奋发状态且无障碍,疏中举了这两个譬喻。「用扁担」:即用车之担杆。「烦恼的烧灼等」:指烦恼的烧灼、心的消沉与散乱。
Imassa bhikkhuno bhāvanā pavattāti sambandho. Yasmā hi imassa bhikkhuno taṃ mūlakammaṭṭhānaṃ paripanthe sati ṭhapetvā buddhaguṇādianussaraṇena cittaṃ pasādetvā mūlakammaṭṭhānabhāvanā pavattā, tasmā paṇidhāya bhāvanāti vuttanti sambandho. Aṭṭhapetvāti cittaṃ appavattetvāti attho veditabbo. Kammaṭṭhānādīnaṃ tiṇṇampi vasena atthayojanā sambhavati. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi. Sārento viyāti rathaṃ vāhayanto viya. Samappamāṇato aṭṭhakādivasena sutacchitaṃ pakkhipanto viya. Sukheneva kilesānaṃ okāsaṃ adento antarā asajjanto alagganto. Vipassanācārassa āraddhavuttitaṃ aparipanthatañca dassento opammadvayamāha. Byābhaṅgiyāti kājadaṇḍena. Kilesapariḷāhādīnanti kilesapariḷāhalīnattavikkhepānaṃ.
「糖块等」:指糖块、石蜜块等甘蔗的加工制品。因经文中有「于身,我随观身而住」之说,故说「已讲述了前分观」。
Guḷakhaṇḍādīnīti guḷakhaṇḍasakkharakhaṇḍādīni ucchuvikārabhūtāni. ‘‘Kāye kāyānupassī viharāmī’’tiādivacanato ‘‘pubbabhāgavipassanā kathitā’’ti vuttaṃ.
第二 那烂陀品
2. Nālandavaggo
2. 《那烂陀经》注释
2. Nālandasuttavaṇṇanā
378在第二品中,第一经因前文已明其理路,易于理解,故略过而述「于第二经中」。
378. Dutiyavagge paṭhamasuttaṃ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyanti taṃ laṅghitvā ‘‘dutiye’’ti vuttaṃ.
「更胜知者」:指在正觉中最殊胜的,因此以它为特称。「有更殊胜慧者」:指在一切众生中智慧更为增上。因此说「有更上之智」。「正觉」:指由它而能完全、无余地觉知,所以说「正觉即一切知智」。「毫无遗漏地把握」:指佛陀的功德都已毫无遗漏地把握了,因为从最上道成就的那一刻起,世尊的一切功德便已圆满。而且,不仅佛陀如此,上首弟子与独觉佛们各自功德的成就,也是由证得最上道而来的。为了说明这一点,才说「两位上首弟子」等。
Bhiyyataro abhiññātoti sambodhiyā seṭṭhataroti abhilakkhito. Bhiyyatarābhiññoti sabbasattesu adhikatarapañño. Tenāha ‘‘uttaritarañāṇo’’ti. Sammā anavasesato bujjhati etenāti sambodhīti āha – ‘‘sambodhiyanti sabbaññutaññāṇe’’ti. Nippadesā gahitāti anavasesā buddhaguṇā gahitā aggamaggasiddhiyāva bhagavato sabbaguṇānaṃ siddhattā. Na kevalañca buddhānaṃ, atha kho aggasāvakapaccekabuddhānampi taṃtaṃguṇasamijjhanaṃ aggamaggādhigamenevāti dassento ‘‘dvepi aggasāvakā’’tiādimāha.
另一种解释:「净信」一词表明了净信正在起作用的状态;同样,「已生信」也表明信心正在现前作用,因此说「这样,我相信」即是此意。由于面对一切应知而了知,所以称为「具殊胜知者」;有更增上的殊胜知,所以称为「有更殊胜知者」;基于强调的语气,更说为「更加有殊胜知者」,因此说「更胜知者」。在第二种解释中,「殊胜知」指殊胜的智慧;拥有更殊胜智慧者即是「有更殊胜慧者」,再用强调语气,便说为「更加有殊胜慧者」。那种殊胜来自殊胜智慧的增上,所以说「或有更殊胜的智慧」。由它能觉知,故名为「正觉」,也就是一切知智或最上道智。因为一切知智以最上道智为近因,最上道智也以一切知智为近因,两者都称为正觉。其中,以主要角度解释其含义,为第一种解释;以近因角度解释,为第二种解释。那么,这里为何只取阿拉汉道智呢?难道世尊较低的道智不是各依其力,摧毁各自的对立品,乃至断尽习气吗?因为断尽习气即是断除所知障。答:确实如此,但那些较低的道智对对立面的摧毁尚未圆满,仍处于过程之中,因此说「或在阿拉汉道智中」。
Aparo nayo – pasannoti iminā pasādassa vattamānatā dīpitāti uppannasaddhoti imināpi saddhāya paccuppannatā pakāsitāti āha – ‘‘evaṃ saddahāmīti attho’’ti. Abhijānāti abhimukhabhāvena sabbaññeyyaṃ jānātīti abhiñño, bhiyyo adhiko abhiññoti bhiyyobhiñño. So eva atisayavacanicchāvasena bhiyyobhiññataroti vuttoti āha – ‘‘bhiyyataro abhiññāto’’ti. Dutiyavikappe pana abhijānātīti abhiññā, abhivisiṭṭhā paññā. Bhiyyo abhiññā etassāti bhiyyobhiñño, so eva atisayavacanicchāvasena bhiyyobhiññataro. Svāyaṃ assa atisayo abhiññāya bhiyyobhāvakatoti āha – ‘‘bhiyyatarābhiñño vā’’ti. Sambujjhati etāyāti sambodhi, sabbaññutaññāṇaṃ aggamaggañāṇañca. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañhi aggamaggañāṇaṃ, aggamaggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṃ sambodhi nāma. Tattha padhānavasena tadatthadassane paṭhamavikappo, padaṭṭhānavasena dutiyavikappo. Kasmā panettha arahattamaggañāṇasseva gahaṇaṃ, nanu heṭṭhimānipi bhagavato maggañāṇāni savāsanameva yathāsakaṃ paṭipakkhavidhamanavasena pavattāni. Savāsanappahānañhi ñeyyāvaraṇappahānanti? Saccametaṃ, taṃ pana aparipuṇṇaṃ paṭipakkhavidhamanassa vippakatabhāvatoti āha ‘‘arahattamaggañāṇe vā’’ti. Sabbanti sammāsambuddhena adhigantabbaṃ sabbaṃ.
因为硬食的殊胜在于能产生甘美的滋味,所以说「在甜蜜中来」。因为赞美的殊胜在于其优异,所以说「最胜的」。因为光明的殊胜在于其广大,所以说「广大的」。「牛王般的」:属于牛王的,便是牛王般的;但这里是指如同牛王一般,所以称为牛王般的。因此说:「像牛王的言语一样」。为了显示与之相似的那个功德,而说「不动摇、不震动的」。「传闻」:指从任何渠道听来。「师长相续」:指在明处等有修习的师长们,令人了解各自义理的传承。「据说」:仅凭自己的心意去想象「据说是这样、据说是那样」。「藏经授予」:因为虔诚地接受了三藏的经典并如实执取。「相遍寻」:对所听闻到的状态进行遍寻。「见解审察忍可」:对于那种状态,以「就是如此」的见解来审察并接受。「思择」:离开教法和证得,仅凭传闻,依推理之路去思考。「理趣把握」:靠着类推的方法去执取。因为站在佛陀的领域中,世尊对尊者的这呵责,而尊者于那个领域没有能力,所以说「如同以亲证的智通透地通达了一样」。如同狮子吼,所以是「狮子吼」。它与它的相似性,是在于最胜这一点上。为了显示它
Khādanīyānaṃ uḷāratā sātarasānubhāvenāti āha ‘‘madhure āgacchatī’’ti. Pasaṃsāya uḷāratā visiṭṭhabhāvenāti āha – ‘‘seṭṭhe’’ti. Obhāsassa uḷāratā mahantabhāvenāti vuttaṃ – ‘‘vipule’’ti. Usabhassa ayanti āsabhī, idha pana āsabhī viyāti āsabhī. Tenāha – ‘‘usabhassa vācāsadisī’’ti. Yena guṇena sā taṃsadisā, taṃ dassetuṃ ‘‘acalā asampavedhī’’ti vuttaṃ. Yato kutoci anussavanaṃ anussavo. Vijjāṭṭhānādīsu kataparicayānaṃ ācariyānaṃ taṃ taṃ atthaṃ ñāpentī paveṇī ācariyaparamparā. Kevalaṃ attano matiyā ‘‘iti kira evaṃ kirā’’ti parikappanā itikirā. Piṭakassa ganthassa sampadānato bhūtato tassa gahaṇaṃ piṭakasampadānaṃ. Yathāsutānaṃ attānaṃ ākārassa parivitakkanaṃ ākāraparivitakko. Tathevassa ‘‘evameta’’nti diṭṭhiyā nijjhānakkhamanaṃ diṭṭhinijjhānakkhanti. Āgamādhigamehi vinā kevalaṃ anussutato takkamaggaṃ nissāya takkanaṃ takko. Anumānavidhiṃ nissāya gahaṇaṃ nayaggāho. Yasmā buddhavisaye ṭhatvā bhagavato ayaṃ therassa codanā therassa ca so avisayo, tasmā ‘‘paccakkhato ñāṇena paṭivijjhitvā viyā’’ti vuttaṃ. Sīhanādo viyāti sīhanādo. Taṃsadisatā cassa seṭṭhabhāvena, so cettha evaṃ veditabboti dassento ‘‘sīhanādo’’tiādimāha. Unnādayantenāti asanisadisaṃ karontena.
“令质问清净”的目的,即是为了澄清质问。因为发出经得起压制的狮子吼,从意义上便能使质问清净;而诘问者亦能使其得到清净。“给予”:即使其清净。有人将此理解为“给予的目的”,那并不合理。因为并非发出狮吼者就在那里给予质问。“碾压”:即压碎。“吹”:即令其焦灼。此处所说的焦灼,是借由向冶炉吹风的道理而作的说明。
Anuyogadāpanatthanti anuyogaṃ sodhāpetuṃ. Vimaddakkhamañhi sīhanādaṃ nadanto atthato anuyogaṃ sodheti nāma, anuyujjhanto ca naṃ sodhāpeti nāma. Dātunti sodhetuṃ. Keci ‘‘dānattha’’nti atthaṃ vadanti, taṃ na yuttaṃ. Na hi yo sīhadānaṃ nadati, so eva tattha anuyogaṃ detīti yujjati. Nighaṃsananti vimaddanaṃ. Dhamamānanti tāpayamānaṃ. Tāpanañcettha gaggariyā dhammāpanasīsena vadati.
“一切他们”:指一切过去已般涅槃的正自觉者。此言显示:对于在过去世、从你发愿以来出现的正自觉者们,你既能辨知其弟子智行境内的法,又能如魔等一般了知诸佛的世间心行。然而,那些更早于此、断除流转、断尽戏论、耗尽轮回、超越一切苦的正自觉者们,他们的一切法皆超出了你弟子智的行境,你又岂能知晓?“以此”:指名为正觉、以一切知智为近因的阿拉汉道智。“如是之戒”:即具有如此性质的戒。“定分”:指定及定的助成部分,这是就其一体多面的意义而说。其中,“定分”应理解为精进、念以及随顺于定的诸法。在禅那等至中,大多使用“住”这一名称,因为禅那等至以定为上首,故说“定分的法被把握,住即被把握”。
Sabbe teti sabbe te atīte niruddhe sammāsambuddhe. Tenetaṃ dasseti – ye te ahesuṃ atītamaddhānaṃ tava abhinīhārato oraṃ sammāsambuddhā, tesaṃ tāva sāvakañāṇagocare dhamme paricchindanto mārādayo viya ca buddhānaṃ lokiyacittācāraṃ tvaṃ jāneyyāsi. Ye pana te abbhatītā, tato parato chinnavaṭumā chinnapapañcā pariyādinnavaṭṭā sabbadukkhavītivattā sammāsambuddhā, tesaṃ sabbesampi tava sāvakañāṇassa avisayabhūte dhamme kathaṃ jānissasīti. Tenāti sambodhisaṅkhātena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānena arahattamaggañāṇena. Evaṃsīlāti tādisasīlā. Samādhipakkhāti samādhi ca samādhipakkhā ca samādhipakkhā ekadesasarūpekasesanayena. Tattha samādhipakkhāti vīriyasatiyo tadanuguṇā ca dhammā veditabbā . Jhānasamāpattīsu yebhuyyena vihāravohāro, jhānasamāpattiyo samādhippadhānāti vuttaṃ ‘‘samādhipakkhānaṃ dhammānaṃ gahitattā vihāro gahito’’ti.
然而,如同前面已经把握的定与慧,为了显示其名为‘解脱’的特别作用——即从敌对解脱之义,又以解脱的异门再次把握,说为‘这样解脱者’一样;同样地,天住为了显示天住的殊胜,又以‘这样住者’的角度再次把握。因此,应当知道,这里的意思依于一切等至之住都是说得通的。‘解脱’:因为它们已解脱,故得名为解脱。此理亦适用于其余诸处。‘止息’:指由到达止息。由于出离一切烦恼、不混杂及解脱,故‘出离解脱’即是涅槃。
Yathā pana heṭṭhā gahitāpi samādhipaññā paṭipakkhato vimuttattā vimuccana-saṅkhāta-kiccavisesa-dassanavasena vimuttipariyāyena puna gahitā ‘‘evaṃvimuttā’’ti, evaṃ dibbavihāro dibbavihāravisesadassanavasena puna gahito ‘‘evaṃvihārī’’ti, tasmā sabbesaṃ samāpattivihārānaṃ vasenettha attho yujjatīti daṭṭhabbaṃ. Vimuttīti saṅkhaṃ gacchanti vimuccitthāti katvā. Esa nayo sesesupi. Paṭippassaddhanteti paṭippassambhanosāpanena. Sabbakilesehi nissaṭattā asaṃsaṭṭhattā vimuttattā ca nissaraṇavimutti nibbānaṃ.
“而对于未来诸佛”一句中,“而”字是为了显示差别之义。以此阐明这样的意义:过去的诸蕴毕竟曾经存在,智慧在那上面或许还能于其行境中有所作用;但未来的诸蕴还全然未曾生起,又如何了知呢?因此才说“未来的……”等语。为什么又说“以自己的心判别后了知”呢?难道他心智的所缘境,仅限于过去、未来七日之内转起的心,不外乎这个范围吗?这并非从他心智的作用说,而是从宿住随念智与未来分智的作用而说,因此并无过失。对于已经了知的地方,他不加以造作,因为学处已遮止了那样的拒绝,同时也因为是断桥的缘故。那么,尊者在两种可能都存在的情况下,为何只作出拒绝而不分别解答呢?回答说:“尊者据称……”。度量彼岸的边际,称为“波罗蜜”;那本身就是智,所以叫作“波罗蜜智”。声闻的波罗蜜智,便称为“声闻波罗蜜智”。对于这处于声闻最顶边际的了知,此质问是不适用的;这个质问,是在一切知智中关于一切知性的那个了知。但也有人说:“声闻波罗蜜智,指的是声闻波罗蜜智的所缘境”,其余的词句也应如此理解。能了知……:指能够了知那些名为戒、定、慧、解脱、解脱知见的原因。
Anāgatabuddhānaṃ panāti pana-saddo visesatthajotano. Tena atītesu tāva khandhānaṃ bhūtapubbattā tattha siyā ñāṇassa savisaye gati, anāgatesu pana sabbaso asañjātesu kathanti imamatthaṃ joteti. Tenāha ‘‘anāgatāpī’’tiādi. ‘‘Attano cetasā paricchinditvā viditā’’ti kasmā vuttaṃ? Nanu atītānāgate sattāhe eva pavattaṃ cittaṃ cetopariyañāṇassa visayo, na tato paranti? Nayidaṃ cetopariyañāṇakiccavasena vuttaṃ, atha kho pubbenivāsaanāgataṃsañāṇānaṃ vasena vuttaṃ, tasmā nāyaṃ doso. Viditaṭṭhāne na karoti sikkhāpadeneva tādisassa paṭikkhepassa paṭikkhittattā setughātato ca. Kathaṃ pana thero dvayasambhave paṭikkhepameva akāsi, na vibhajja byākāsīti āha ‘‘thero kirā’’tiādi. Pāraṃ pariyantaṃ minotīti pāramī, sā eva ñāṇanti pāramiñāṇaṃ, sāvakānaṃ pāramiñāṇaṃ sāvakapāramiñāṇaṃ. Tasmiṃ sāvakānaṃ ukkaṃsapariyantagate jānane nāyamanuyogo, atha kho sabbaññutaññāṇe sabbaññutāya jānane. Keci pana ‘‘sāvakapāramiñāṇeti sāvakapāramiñāṇavisaye’’ti atthaṃ vadanti, tathā sesapadesupi. Sīla…pe… samatthanti sīlasamādhipaññāvimuttiñāṇasaṅkhātānaṃ kāraṇānaṃ jānanasamatthaṃ. Buddhasīlādayo hi buddhānaṃ buddhakiccassa parehi ete buddhāti jānanassa ca kāraṇaṃ.
不像比量智那样处于疑惑,而是以“就是这个、就是这个”的方式如实执持、决断应知对象的,即是“法”,也就是现量智。因此说“对法以现量之智的”。“随行的”:指随行,所以又说“跟随质问之后”。因为跟随现量所成立的义之后,比量智才得以转起,这应当了知为“以所见而对未见的比度”。从能知的角度说,能知的智在意义上即是所知本身,所以说“比量智,理趣把握,被了知”。“被了知”:指被贯通、被获得,就是证得的意思。“无量”:指无法衡量,因为有着极为广大的所缘境。因此说“无边际的”。“以此”:指由于无边际性,或者以这无边际的智。以此,尊者显示:对于任何所想了解、需要类推的意义,在那里,他那无滞着、无障碍的比量智都能转起。所以说“他以这个……”。在这里,“以此”就是以这个原因。
Anumānañāṇaṃ viya saṃsayaṭṭhitaṃ ahutvā idamidanti yathāsabhāvato ñeyyaṃ dhāreti nicchinotīti dhammo, paccakkhañāṇanti āha ‘‘dhammassa paccakkhato ñāṇassā’’ti. Anuetīti anvayoti āha ‘‘anuyogaṃ anugantvā’’ti. Paccakkhasiddhañhi atthaṃ anugantvā anumānañāṇassa pavatti ‘‘diṭṭhena adiṭṭhassa anumāna’’nti veditabbā. Vidite vedakampi ñāṇaṃ atthato viditameva hotīti ‘‘anumānañāṇaṃ nayaggāho vidito’’ti vuttaṃ. Viditoti viddho paṭiladdho, adhigatoti attho. Appamāṇoti aparimāṇo mahāvisayattā. Tenāha ‘‘apariyanto’’ti. Tenāti apariyantattā. Tena vā apariyantena ñāṇena. Etena thero yaṃ yaṃ anumeyyamatthaṃ ñātukāmo hoti, tattha tattha tassa asaṅgamappaṭihataṃ anumānañāṇaṃ pavattetīti dasseti. Tenāha ‘‘so iminā’’tiādi. Tattha imināti iminā kāraṇena.
令城墙坚固,并使之向上耸立的,是“墙基”,也就是城墙的根部。以“等”字,还应包括城门、门闩、城壕等。处于边地的,称为“边地的”。尊者将自己放在贤明守门人的位置上来说明,为了显示这一含义,他发起了质问:“为什么说‘单门’?”
Pākārassa thirabhāvaṃ uddhamuddhaṃ āpetīti uddhāpaṃ, pākāramūlaṃ. Ādi-saddena pākāradvārabandhaparikhādīnaṃ saṅgaho veditabbo. Paccante bhavaṃ paccantimaṃ. Paṇḍitadovārikaṭṭhāniyaṃ katvā thero attānaṃ dassetīti dassento ‘‘ekadvāranti kasmā āhā’’ti codanaṃ samuṭṭhāpesi.
由于具备那种智慧,一个人被称为智者,这种智慧本身即称作‘贤才’,所以说‘具足贤才’。在种种应作之事中表现出的善巧、灵巧与机敏,即是‘敏慧’。‘慧’能伤害、破除无明,所以称为‘慧’;具有此慧的人,便是‘具慧者’。能在不同情形中生起的,是‘于处生起’,即依各种处所而生的智慧。他们依循此慧而行,故称‘随行’;那本身就是道路,因此是‘随行道’,也就是环绕城墙的巡行小路。城墙中需要补接的部分,是‘城墙连接处’,指城墙的开裂部位。它之所以被这样说,是因为下面有两块砖脱离了,故称‘两块砖离去之处’。切断处即是断裂破碎处,或是被切断的部位,这也叫‘裂口’。脏污就是垢秽。令热恼,即是以烦恼的燃烧使人炽热痛苦。令逼恼,就是压迫。对于已生起的智慧,各种盖障不能对它怎样,所以说‘对于未生起的智慧,它们不让它生起’。因此,由于缘的损害,不给予生起的机会。‘于四念处善安立心’,意指通过四种念处的修习,将心正确地安立、专注在其中。‘如自性修习后’,是说如实地、正确地,如同对立面被彻底断除一般修习之后。
Yassā paññāya vasena puriso paṇḍitoti vuccati, taṃ paṇḍiccanti āha – ‘‘paṇḍiccena samannāgato’’ti. Taṃtaṃitikattabbatāsu chekabhāvo byattabhāvo veyyattiyaṃ. Medhati aññāṇaṃ hiṃsati vidhamatīti medhā, sā etassa atthīti medhāvī. Ṭhāne ṭhāne uppatti etissā atthīti ṭhānuppattikā, ṭhānaso uppajjanapaññā. Anupariyāyanti etenāti anupariyāyo, so eva pathoti anupariyāyapatho, parito pākārassa anuyāyanamaggo. Pākārabhāgā sambandhitabbā etthāti pākārasandhi, pākārassa phullitapadeso. So pana heṭṭhimantena dvinnampi iṭṭhakānaṃ vigamena evaṃ vuccatīti āha – ‘‘dvinnaṃ iṭṭhakānaṃ apagataṭṭhāna’’nti. Chinnaṭṭhānanti chinnabhinnapadesaṃ, chinnaṭṭhānaṃ vā. Tañhi ‘‘vivara’’nti vuccati. Kīliṭṭhanti malīnaṃ. Upatāpentīti kilesapariḷāhena santāpenti. Vibādhentīti pīḷenti. Uppannāya paññāya nīvaraṇehi na kiñci kātuṃ sakkāti āha ‘‘anuppannāya paññāya uppajjituṃ na dentī’’ti. Tasmāti paccayūpaghātena uppajjituṃ appadānato. Catūsu satipaṭṭhānesu suṭṭhu ṭhapitacittāti catubbidhāyapi satipaṭṭhānabhāvanāya sammadeva ṭhapitacittā appitacittā. Yathāsabhāvena bhāvetvāti yāthāvato sammadeva yathā paṭipakkhā samucchijjanti, evaṃ bhāvetvā.
在前一种解说中,念处与觉支是被作为混合法来意指的,为了换个方式说明,才说了“另外,在这里……”等语。所谓“混合”,是指依止、观、道的方式而混合。大湿婆长老说:“因为先提到‘于四念处善安立心’,这表示已把握了念处的观;之后又说‘如实修习七觉支’,这些觉支只是道所摄的,属于究竟义的觉支,而通过它们所证得的——也就是觉支、道与一切知智——若能这样把握,提问就会更善巧。”然而,古代论师们并不如此把握,这是话中的用意。“这样”是指前述的方式。“尊者”指舍利弗尊者。
Purimanaye satipaṭṭhānāni bojjhaṅgā ca missakā adhippetāti tato aññathā vattuṃ ‘‘apicetthā’’tiādi vuttaṃ. Missakāti samathavipassanāmaggavasena missakā. ‘‘Catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittāti paṭhamaṃ vuttattā satipaṭṭhānesu vipassanaṃ gahetvā satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvāti vuttattā maggapariyāpannānaṃyeva ca nesaṃ nippariyāyabojjhaṅgabhāvato tesu ca adhigatameva hotīti bojjhaṅge maggo ca sabbaññutaññāṇañcāti gahite sundaro pañho bhaveyyā’’ti mahāsivatthero āha. Na panevaṃ gahitaṃ porāṇehīti adhippāyo. Itīti vuttappakāraparāmasanaṃ. Theroti sāriputtatthero.
在那里,是指那些边境城市等之中。涅槃好比城市,因为它是希求解脱者应当前往之处,也是到达者获得无灾患安乐之处。戒好比城墙,因为它能为接近涅槃的人提供周围的守护。惭好比环绕城墙的道路,因为它是戒城墙的立足之处。经中也说:“环绕城墙的道路,诸比丘,这是‘惭’的同义词。”圣道好比城门,因为它是进入涅槃城的直路。法将舍利弗好比贤明的守门人,因为他能辨识哪些众生可以进入涅槃城、哪些已经进入。“给与”即是令给予,意思是令清净。其余的部分容易理解。
Tatthāti tesu paccantanagarādīsu. Nagaraṃ viya nibbānaṃ tadatthikehi upagantabbato upagatānañca parissayarahitasukhādhigamaṭṭhānato. Pākāro viya sīlaṃ tadupagatānaṃ parito ārakkhabhāvato. Anupariyāyapatho viya hirī sīlapākārassa adhiṭṭhānabhāvato. Vuttañhetaṃ – ‘‘pariyāyapathoti kho bhikkhu hiriyā etaṃ adhivacana’’nti. Dvāraṃ viya ariyamaggo nibbānanagarappavesane añjasabhāvato. Paṇḍitadovāriko viya dhammasenāpati nibbānanagaraṃ paviṭṭhapavisanakānaṃ sattānaṃ sallakkhaṇato. Dinnoti dāpito, sodhitoti attho. Sesaṃ suviññeyyameva.
3. 纯陀经注疏
3. Cundasuttavaṇṇanā
379由于先前从舍卫城前往竹园村,所以说“顺着来路返回”。“七位”是指优波先那、离婆多、枳吒林纯陀、沙弥阿难这四位,以及遮罗、优波遮罗、尸修波遮罗这三位,合为七位阿拉汉。“难道没有吗?”此句中,也应引入“观察”来连接,如同狮子回顾的方式;“我会有说者不能拿走”亦需与之关联。如今说“这是最后的看见”,仅仅是如实地陈述事实,并非像如来离开毗舍离后对那伽的顾视那样,是带有执着的看。
379. Pubbe sāvatthito veḷuvagāmassa gatattā vuttaṃ ‘‘āgatamaggeneva paṭinivattanto’’ti. Sattannanti upaseno, revato, khadiravaniyo, cundo, samaṇuddeso ahanti catunnaṃ, cālā, upacālā, sīsūpacālāti, tissannanti imesaṃ sattannaṃ arahantānaṃ. Natthi nu khoti etthāpi ‘‘olokento’’ti ānetvā sambandho sīhāvalokanañāyena. Bhavissanti me vattāro harituṃ nāsakkhīti sambandho. Idaṃ dāni pacchimadassananti bhūtakathanamattaṃ, na tattha sālayatādassanaṃ yathā tathāgatassa vesāliyā nikkhamitvā nāgāpalokitaṃ.
对于每一种特殊能力,仅凭决意便能显示种种神变,这称为“神变变化”。如同狮子通过伸展身体等方式嬉戏之后发出吼声,这样的法说便称为“狮子游戏法门”。“是我该走的时候了”中的“iti”一词表示结束,那位长老以此表明他所说的一段话已告结束。其他类似之处也应当如此理解。持双山等属于环绕的山。“如一次打击”意为如同一次打击。此处的“iva”一词应引来与“不能”关联。
Tassa tassa visesassa adhiṭṭhānavaseneva iddhibhedadassanaṃ iddhivikubbanaṃ. Sīhassa vijambhanādivasena kīḷitvā nādasadisī ayaṃ dhammakathāti vuttaṃ ‘‘sīhavikīḷito dhammapariyāyo’’ti. Gamanakālo mayhantīti ettha iti-saddo parisamāpane. Tena therena yathārambhassa vacanapabandhassa samāpitabhāvaṃ joteti. Esa nayo sesesupi edisesu sabbaṭṭhānesu. Yugandharādayo paribhaṇḍapabbatāti veditabbā. Ekappahārenevāti ekappahārena iva. Svāyaṃ iva-saddo na sakkomīti ettha ānetvā sambandhitabbo.
“我将使遍满”意指我将使站立的身体遍满。在发愿时,依据所听闻的无量见佛的话语,以智慧所见,而说“那是第一见”。“无法保持功德精髓”。“这条路”,即这是已出生的有情以死亡为终点的道路。再者,所谓“诸行如此性质”,是说诸行正是具有这样的性质,以死亡为终结。“如此多”指如此长的时间。“收拢”即聚集起来。“掩面”即遮住脸。“上百的供台”即上百的花蕾嫩芽塔庙。
Paṭipādessāmīti ṭhitakāyaṃ paṭipādessāmi. Patthanākāle anomadassissa bhagavato vacanasutānusārena ñāṇena diṭṭhamattataṃ sandhāya ‘‘taṃ paṭhamadassana’’nti vuttaṃ. Dhāretuṃ asakkontī guṇasāraṃ. Esa maggoti eso jātānaṃ sattānaṃ maraṇaniṭṭhito pantho. Punapi evaṃbhāvino nāma saṅkhārāti saṅkhārā nāma evaṃbhāvino, maraṇapariyosānāti attho. Ettakanti ettakaṃ kālaṃ. Saṅkaḍḍhitvā saṃharitvā. Mukhaṃ pidhāyāti mukhaṃ chādetvā. Agghikasatānīti makuḷaṅkuracetiyasatāni.
“在前一天”:指过去的日子。因为恰好在法将证得阿拉汉果的那一天,导师的声闻集会举行,所以说“此比丘成就了圆满的声闻集会”。“五百生”:此处为处格,或表持续关联的业格。
Purimadivaseti atītadivase. Yasmā dhammasenāpatino arahattappattadivaseyeva satthu sāvakasannipāto ahosi, tasmā ‘‘pūritasāvakasannipāto esa bhikkhū’’ti vuttaṃ. Pañca jātisatānīti bhummatthe, accantasaṃyoge vā upayogavacanaṃ.
“手持藤篮”:即手持藤条编成的容器;也有人说是指“手持皮革制成的容器”。“在城中”:即于城市之中。“在林中”:即于森林中。
Kaḷopihatthoti vilīvamayabhājanahattho. ‘‘Cammamayabhājanahattho’’ti ca vadanti. Purantareti nagaramajjhe. Vaneti araññe.
“无退缩之相”:即说法时不具任何退缩之因。“无畏”:即无怯畏。“法味”:即法的滋味,意指充满精要、能滋养人的说法之法。“法受用”:即对法的受用,指通过与他人分享而进行的法共受用,这也是指说法之法。因此说“两者皆指法受用”。
Osakkanākāravirahitoti dhammadesanāya saṅkocahetuvirahito. Visāradoti sāradavirahito. Dhammojanti dhammarasaṃ, ojavantaṃ desanādhammanti attho. Dhammabhoganti dhammaparibhogaṃ, parehi saddhiṃ saṃvibhajanavasena pavattaṃ dhammasambhoganti desanādhammameva vadati. Tena vuttaṃ ‘‘ubhayenapi dhammaparibhogova kathito’’ti.
“可爱者”:因为应当被爱,故称可爱。“可意者”:因为令心增长,故称可意。“于诸种姓”:即刹帝利等种姓。“别离”:即无共住性,也就是分离状态。“异离”:即变成不同状态。“身”:指由色法构成之身,也就是物质身体。因为当色身毁坏时,确实是毁坏。“彼应毁坏”:指那个更大的蕴将会毁坏。
Piyāyitabbato piyehi. Manassa vaḍḍhanato manāpehi. Jātiyāti khattiyādijātiyā. Nānābhāvo asahabhāvo visuṃbhāvo. Aññathābhāvo aññathattaṃ. Sarīranti rūpadhammakāyasaṅkhātaṃ sarīraṃ. Rūpakāye hi bhijjante bhijjanteva. So bhijjeyyāti so mahantataro khandho bhijjeyya.
“往南去”:即面向南方转起。“如大树干”:如大而坚实的枝干。因为枝干是朝向诸方伸展的形态,而主干则是向上耸立的。“十六问题”:指十六种前后相续转起的义理。因为所欲了知的义理,就称为问题。
Dakkhiṇadisaṃ gatoti dakkhiṇadisāmukhe pavatto. Mahākhandho viyāti mahanto sāravanto sākhākhandho viya. Sākhakhandhā hi disābhimukhapavattākārā, mūlakhandho pana uddhamuggato. Soḷasannaṃ pañhānanti soḷasannaṃ aparāpariyapavattaniyānaṃ atthānaṃ. Ñātuṃ icchito hi attho pañho.
4-5. 郁伽支罗经等注疏
4-5. Ukkacelasuttādivaṇṇanā
380-381“新月布萨”:即在新月的布萨日,也就是黑分(下半月)的布萨日。“以之前的方式”:即如紧邻的那部经中所说的方式。
380-381.Amāvasuposatheti amāvasiuposathe, kālapakkhauposatheti attho. Purimanayenevāti anantarasutte vuttanayeneva.
第六、优低耶经注疏
6. Uttiyasuttavaṇṇanā
382“Maccudheyyassa”:指死魔的活动领域。
382.Maccudheyyassāti maccuno pavattiṭṭhānassa.
第八、《梵天经》的注疏。
8. Brahmasuttavaṇṇanā
384“Tasmiṃ kāle”(那时):指初成正觉之时。当时唯有比丘——由于法轮尚未转动,尚无僧团——“比丘”是就具足比丘相而言。道是唯一之道,并非歧路,因此称为“ekamaggo(一乘之道)”,即那唯一之道。生的灭尽(jātikkhayanto)是轮回之苦的终结,也就是涅槃;因为彻见了它,故称“jātikkhayantadassī(见生灭尽者)”。以上应当这样理解其含义。
384.Tasmiṃkāleti paṭhamābhisambodhiyaṃ. Bhikkhuyeva natthi dhammacakkassa appavattitattā, bhikkhuyeva bhikkhulakkhaṇayogato. Ekako maggo, na dvedhāpathabhūtoti ekamaggo, taṃ ekamaggaṃ. Jātiyā khayo vaṭṭadukkhassa antabhūtoti jātikkhayanto, nibbānaṃ, taṃ diṭṭhattā jātikkhayantadassīti evamettha attho daṭṭhabbo.
第九、《塞达卡经》的注疏。
9. Sedakasuttavaṇṇanā
385“Ayaṃ tassa laddhī(这是他的所得)”:此处所说即是那位老师的所得。“Tato anāmento(从此不弯)”:竹子往哪边弯,身体便不往那边弯;因为若那样弯曲,便会倒下而粉身碎骨。“Taṃ(那个)”:指身体,或指那根竹子。“Ākaḍḍhento viya(如同拉拽)”:犹如从弯曲处向相反方向拉拽。“Ekatobhāgiyaṃ katvā(令成单向)”:即如前所说,善令正念现前,使身体如同低垂一般。而身体能如此,是依凭风的支持来达成,因此说“vātūpatthambhaṃ gāhāpetvā(令其执持风的支持)”。这也正是以正念为彼目的而现前,故说“satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā(善令正念现前)”。内弟子(antevāsī)如如不动地坐着,守护老师——这是依据老师的所得而说。至于“老师善持竹子(Ācariyo vaṃsaṃ suggahit)”云云。
385.Ayaṃ tassa laddhīti ayaṃ idāni vuccamānā tassa ācariyassa laddhi. Tato anāmentoti yena vaṃso namati, tena kāyaṃ anāmento. Tathā namanto hi patitvā cuṇṇavicuṇṇaṃ hoti. Tanti kāyaṃ, taṃ vaṃsaṃ vā. Ākaḍḍhento viyāti namitaṭṭhānato parabhāgena ākaḍḍhento viya. Ekatobhāgiyaṃ katvāti yathāvuttaṃ satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā onataṃ viya katvā. Tathā karaṇaṃ pana tathā vātūpatthambhagāhāpanenāti āha – ‘‘vātūpatthambhaṃ gāhāpetvā’’ti. Tañca satiyā tadatthaṃ upaṭṭhānenāti vuttaṃ ‘‘satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā’’ti. Niccalova nisīdanto antevāsī ācariyaṃ rakkhati, ettakaṃ ācariyassa laddhivasena vuttaṃ. ‘‘Ācariyo vaṃsaṃ suggahitaṃ gaṇhanto’’tiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
“只保护自己”这句话,是以保护自己为着重点而说,并非绝对地断言不保护内弟子——那是简别所得的结果。实际上,在此处,当保护自己成就时,保护内弟子也随之成就。反过来也是同样的道理。“这里的道理”:即仅仅保护自己,在意义上也成为了保护他人,这就是此处的道理,是合理的实践。“随增广”:即在已经增广的基础上再进一步增广。这显示了伴随而生的欢喜相,所以说“带有前行阶段的随喜”。“以修习”等语词,最终归结于悲悯。(因为对于修习念处者,保护自己与保护他人皆能自然成就,所以世尊说:)“比丘们!若想‘我将保护自己’,就应当修习念处”等等。
‘‘Attānameva rakkhatī’’ti idaṃ attano rakkhaṇaṃ padhānaṃ katvā vuttaṃ, na antevāsikanti avadhāraṇaphalaṃ. Attarakkhāya panettha sijjhamānāya antevāsikarakkhāpi siddhā eva hotīti. Dutiyapakkhepi eseva nayo. So tattha ñāyoti yā attano eva rakkhā, sā atthato pararakkhāpi hotīti ayamettha ñāyo yuttappayogo. Anuvaḍḍhiyāti yathāvaḍḍhitassa anuanuvaḍḍhiyā. Etena paṭiladdhasampayuttapamodanākāro dassitoti āha – ‘‘sapubbabhāgāya muditāyāti attho’’ti. Āsevanāyātiādīni padāni anudayatāpariyosānāni (yasmā satipaṭṭhānaṃ sevantassa siddhaṃ attano ca parassa ca rakkhaṇaṃ pakāsenti, tasmā) – ‘‘attānaṃ, bhikkhave, rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṃ sevitabba’’ntiādi vuttaṃ.
第十、《国中第一美女经》的注疏。
10. Janapadakalyāṇīsuttavaṇṇanā
386「Janapadasmiṃ kalyāṇī(国中第一美女)」:指在整个地方(janapada)中,因容貌成就(rūpasampatti)与修学成就(sikkhāsampatti)而美丽、最上。所谓容貌成就,就是完全没有容貌的缺陷,圆满了容貌的优点。为了显示这两方面,所以说了“离六种身相过患、具足五种妙相”。在详细解释这两点时,说道“她确实……”等等。具足五种妙相(pañcakalyāṇasamannāgatā):就是具备五种身体优点的成就。“不过长不过短(nātidīghā nātirassā)”:即中等的身材,既不会有过长的身形,也不会太短,不是矮小的体形。“不过瘦(nātikisā)”:不是那种极为干瘦,肌肉血液显露,骨胳毕现,身体像网一样的人。“不过胖(nātithūlā)”:不是肌肉沉重、挺着大肚子的样子。“不过黑不过白(nātikāḷā nāccodātā)”:不是肤色极黑像烧成的炭,也不是像用酪、醋等擦洗过的黄铜铁器那样的颜色。因为在人类世界不存在那样的容貌成就,所以她超越了人类的容貌。正如适中那样,由于身高与体形相配,令人悦意,「不过长」等这些特征便带来了这样的效果。这样,对人来说,那就是如同天界的容貌成就,所以说“未得天人之色(appattā dibbavaṇṇa)”。这里,“不过长不过短”这句话,表明了身高的成就,因为高度而显庄严。“无有瘦胖过失”这句话,表明了围度的成就。两者一起也显示了整个体态的成就。“不过黑”这句话,表明了肤色的成就,因为没有恶色。“如粟金色(piyaṅgusāmā)”:身体的色泽就像成熟的粟(piyaṅgu)花那样。“面部之终(Mukhapariyosāna)”:指下唇。以上是所说的身体肤色成就。“她的(assā)”:指国中第一美女(janapadakalyāṇī)。“皮肤妙好(chavikalyāṇatā)”:因为皮肤的成就就是它的原因。对于其余诸相,也用同样的方式来理解。“指甲如瓣(nakhapattāni)”:指甲就像莲瓣一样。
386.Janapadasmiṃ kalyāṇīti sakalajanapade bhaddā rūpasampattiyā sikkhāsampattiyā ca sundarā seṭṭhā. Rūpasampatti ca nāma sabbaso rūpadosābhāvena rūpaguṇapāripūriyā hotīti tadubhayaṃ dassetuṃ ‘‘chasarīradosarahitā pañcakalyāṇasamannāgatā’’ti vuttaṃ. Taṃ duvidhampi vivaranto ‘‘sā hī’’tiādimāha. Pañcakalyāṇasamannāgatāti pañcavidhasarīraguṇasampadāhi samannāgatā. Nātidīghā nātirassāti pamāṇamajjhimā dīghatarappamāṇā na hoti, na atirassā, lakuṇḍakarūpā na hoti. Nātikisāti ativiya kisathaddhamaṃsalohitā dissamānā aṭṭhisarīrā jālasarīrā na hoti. Nātithūlāti bhāriyamaṃsā mahodarā na hoti. Nātikāḷā nāccodātāti ativiya kāḷavaṇṇā jhāmaṅgāro viya , dadhitakkādīhi pamajjitamattakaṃsalohavaṇṇā na hoti. Manussaloke tādisiyā rūpasampattiyā abhāvato atikkantā manussavaṇṇaṃ. Yathā pamāṇayuttā, evaṃ ārohapariṇāhayogato ca paresaṃ pasādāvahā nātidīghatādayo. Evaṃ manussānaṃ dibbarūpatāsampattīpīti vuttaṃ ‘‘appattā dibbavaṇṇa’’nti. Ettha ca nātidīghanātirassatāvacanena ārohasampatti vuttā ubbedhena pāsādikabhāvato. Kisathūladosābhāvavacanena pariṇāhasampatti vuttā. Ubhayenapi saṇṭhānasampadā vibhāvitā, nātikāḷatāvacanena vaṇṇasampatti vuttā vivaṇṇatābhāvato. Piyaṅgusāmāti pariṇatapiyaṅgupupphasadisasarīranibhāsā. Mukhapariyosānanti adharoṭṭhamāha. Ayaṃ yathāvuttā sarīravaṇṇasampatti. Assāti janapadakalyāṇiyā. Chavikalyāṇatā chavisampattihetukattā tassā. Esa nayo sesesupi. Nakhā eva pattasadisatāya nakhapattāni.
“等齐边缘的油钵”:因为油被注满到与口边缘齐平,所以称为等齐边缘口的油容器。“在人群中穿过大集会、在人群中穿过地方美女”:指应当被护持、被引导,从那位地方美女,以及为了观看她的歌舞而聚集的大众中间通过。“油”指油。“会带来”指会招致。此处有一譬喻的配合:油钵如同身至念,持护油钵的人如同修观者,大众人群如同种种所缘,持刀男子如同意念,油的洒落如同烦恼的生起,斩首如同圣道智的生起。因为世尊说“身至念未修习……应当修学”,所以注释说:“此处只阐述了前分观。”
(Pasāvo sarīrāvayavena iriyananti āha – ‘‘pavattīti attho’’ti, pasāvo yathāparitameva kanatanti, na sabhāvasandhānaṃ. Yathāvibhāvasena uttamameva naccaṃ naccati. Te vā vīsatiyāsūtiraṃ dhānappattiyā pavattiyā pavattimakatamandatā vibhāvasuṭatassa uttamameva gītañca gāyatīti attho.) [Etthantare pāṭho asuddho dussodhanīyo ca. Suddhapāṭho gavesitabbo.] Samatittiko telapattoti mukhavattisamaṃ telānaṃ pūritattā samatittikamukhaṃ telabhājanaṃ. Antarena ca mahāsamajjaṃ antarena ca janapadakalyāṇinti janapadakalyāṇiyā, tassā ca naccagītaṃ pekkhituṃ sannipatitamahājanasamūhassa majjhato pariharitabbo netabbo. Nanti telaṃ. Āhareyyāti āpajjeyya. Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ – telapattaṃ viya kāyagatāsati, tassa pariharaṇapuggalo viya vipassako, janakāyā viya puthuttārammaṇāni, asipuriso viya mano, telassa cajanaṃ viya kilesuppādanaṃ, sīsapātanaṃ viya ariyamaggañāṇasīsānuppatti. ‘‘Kāyagatā sati no bhāvitā…pe… sikkhitabba’’nti vuttattā ‘‘pubbabhāgavipassanāva kathitā’’ti vuttaṃ.
戒住品
3. Sīlaṭṭhitivaggo
戒经等的注释
1-2. Sīlasuttādivaṇṇanā
387-388“戒等”为复数,因戒有多种。戒虽从持戒的意义来说唯有一种,但依行持等差别则成多种,故说“四遍净戒”。“问题之道”是对所欲了知的意义进行推度,故说“寻求问题”。
387-388.Sīlānīti bahuvacanaṃ anekavidhattā sīlassa. Tañhi sīlanaṭṭhena ekavidhampi cārittādivasena anekavidhaṃ. Tenāha – ‘‘catupārisuddhisīlānī’’ti. Pañhamaggoti ñātuṃ icchitassa atthassa vīmaṃsanaṃ. Tenāha – ‘‘pañhagavesana’’nti.
退失经等的注释
3-5. Parihānasuttādivaṇṇanā
389-391退失依补特伽罗而有,非依法而有。不修习者方会退失,因此说“若人……”等。
389-391.Puggalavasena parihānaṃ hoti na dhammavasena. Yo na bhāveti, tasseva parihāyati. Tenāha ‘‘yo hī’’tiādi.
地方经的注释
6. Padesasuttavaṇṇanā
392“于一分修习”(Padesato bhāvitattā):即于某一部分修习,因尚未达到修习的圆满。因此说“有四道……”等。
392.Padesato bhāvitattāti ekadesato bhāvitattā bhāvanāpāripūriyā ananuppattattā. Tenāha – ‘‘cattāro hi magge’’tiādi.
《完全经》注释
7. Samattasuttavaṇṇanā
393“全然修习”(Samattā bhāvitattā):指因遍学教法而成就圆满修习。
393.Samattā bhāvitattāti pariyattā bhāvitattā.
《世间经》等的注释
8-10. Lokasuttādivaṇṇanā
394-396因其境界广大,而拥有广大神通,故称其为“大神通者”;关于他的功德,均可依此类推。在说明“依常住定而说”之后,为了阐明其义,又提到“据说长老……”等。“Tassā”指的是那位长老的。“转向之行道”(Āvajjanassa gati) 是指仅凭一次转向便完成的心路历程。这显示他能仅以一次转向,便穿透一千个轮围世界,了知其中所欲知的意义。
394-396. Mahāvisayattā mahatiyo abhiññā etassāti mahābhiñño, tassa bhāvoti sabbaṃ vattabbaṃ. ‘‘Satatavihāravasena vutta’’nti vatvā tamatthaṃ pākaṭaṃ kātuṃ ‘‘thero kirā’’tiādi vuttaṃ. Tassāti therassa. Āvajjanassa gatinti ekāvajjanasseva gamanavīthiṃ. Anubandhati cakkavāḷānaṃ sahassaṃ ekāvajjaneneva sahassalokadhātuyā icchitamatthaṃ jānituṃ samatthoti dasseti.
第四 未曾闻品注释
4. Ananussutavaggavaṇṇanā
397-407“思量了所有受之后”(yāvedanā sammasitvā):指思量了所有三界受之后。而“他的那些”(tāvassa),即那位比丘的那些三界受。这是依相似之理而说的。它们在前分阶段已由无常等观察方式了知,在思量时便显现出来。“于已遍取时”(pariggahitesu):指以遍知的方式辨别、把握之后。有人说:“受是渴爱戏论的根,寻是慢戏论的根,想是见戏论的根,因此才说思量。”另有人说:“受、寻与想,是显示渴爱、慢、见戏论之根。”
397-407.Yāvedanā sammasitvāti yā tebhūmakavedanā sammasitvā. Tāvassāti tā tebhūmakavedanā eva assa bhikkhuno. Sadisavasena cetaṃ vuttaṃ, aniccādisammasanavasena viditā pubbabhāge sammasanakāle upaṭṭhahanti. Pariggahitesūti parijānanavasena paricchijja gahitesu. ‘‘Vedanā taṇhāpapañcassa, vitakko mānapapañcassa, saññā diṭṭhipapañcassa mūlavasena sammasanaṃ vuttā’’ti vadanti. ‘‘Vedanāvitakkasaññā taṇhāmānadiṭṭhipapañcānaṃ mūladassanavasenā’’ti apare.
第五 不死品
5. Amatavaggo
对《集经》的注释
2. Samudayasuttavaṇṇanā
408“有所缘的念处”:即是以所缘为特征的念处,并非以念本身为特征。
408.Sārammaṇasatipaṭṭhānāti ārammaṇalakkhitā satipaṭṭhānā kathitā, na satilakkhaṇā.
对《念处经》的注释
4. Satisuttavaṇṇanā
410“纯粹地、一一地”:即是纯粹地、各各分开。在经中也正是这样说的:“于身,比丘……”等等。
410.Suddhikaṃ katvā visuṃ visuṃ katvā. Tathā ca vuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘kāye vā bhikkhū’’ti.
对《巴帝摩卡律仪经》的注释
6. Pātimokkhasaṃvarasuttavaṇṇanā
412“最上戒”:指精勤戒。因为在经典中,提到戒主要是依巴帝摩卡律仪而来的。因此他说:“三藏小护长老又说……”等等。此处“巴帝摩卡律仪即是戒”的限定,表明了其余三支的一部分都含摄在巴帝摩卡中。例如,不应看而看、为了活命而违犯六学处、对病缘资具不加省察便受用,对这些情况都制定了犯戒。“三者”:指根律仪等。所谓“根本没有一处被称为戒”,意思是,在任何经中,都不曾以戒的同义词将它们称为戒;这便是在否定它们具有“非譬喻的戒性”。所谓“仅是六门的守护”,是说明它的轻省,因为只需将心念系此,便能恢复常态;对其余二者也是同样道理。“仅是缘的生起”:这是以果来显示因,因为诸缘的生起正是由于有生起它们的因。“此义”:指它的目的,也就是“受用此缘乃是为了这个目的”的意思。“以非譬喻的方式”:透过这个词说明,根律仪等三者是借着守护与净化精勤戒而运作的,它们只是“譬喻意义上的戒”。现在,为了通过反面、正面以及譬喻来阐明巴帝摩卡戒本身的精勤地位,他说:“凡是……”等等。其中,“那个”指巴帝摩卡律仪,“其余的”
412.Jeṭṭhakasīlanti padhānakasīlaṃ. Sīlaggahaṇañhi pāḷiyaṃ pātimokkhasaṃvaravaseneva āgataṃ. Tenāha ‘‘tipiṭakacūḷanāgatthero panā’’tiādi. Tattha pātimokkhasaṃvarova sīlanti avadhāraṇaṃ itaresaṃ tiṇṇaṃ ekadesena pātimokkhantogadhabhāvaṃ dīpeti. Tathā hi anolokiyolokane ājīvahetu ca chasikkhāpadavītikkamane gilānapaccayassa appaccavekkhitaparibhoge ca āpatti vihitāti. Tīṇīti indriyasaṃvarādīni. Sīlanti vuttaṭṭhānaṃ nāma natthīti sīlapariyāyena tesaṃ katthaci sutte gahitaṭṭhānaṃ nāma natthīti nippariyāyasīlataṃ tesaṃ paṭikkhipati. Chadvārarakkhaṇamattamevāti tassa sallahukatamāha cittādhiṭṭhānamattena paṭipākatikabhāvappattito. Itaradvayepi eseva nayo. Paccayuppattimattakanti phalena hetuṃ dasseti. Uppādanahetukā hi paccayānaṃ uppatti. Idamatthanti idaṃ payojanaṃ imassa paccayassa paribhuñjaneti adhippāyo. Nippariyāyenāti iminā indriyasaṃvarādīni tīṇi padhānasīlassa paripālanaparisodhanavasena pavattiyā pariyāyasīlāni nāmāti dasseti. Idāni pātimokkhasīlasseva padhānabhāvaṃ byatirekato anvayato ca upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yassā’’tiādimāha. Tattha soti pātimokkhasaṃvaro. Sesāni indriyasaṃvarādīni. Pātimokkhasaddassa attho pana visuddhimaggasaṃvaṇṇanādīsu vitthārito, tasmā tattha vuttanayeneva veditabbo.
「具足行仪与行境」:即以所谓“不违越身行、心行的行仪”与所谓“不近妓女家等行境”而具足,也就是说,行仪具足、行境具足。「于极微细者」:指的是那些极为微细、尚不致构成犯戒的过失。另有人说:“是指仅恶作与恶说这样的过失。”「于应回避者」:指不应作、应受呵责之事。由于这些事必定是不善,故也说「于不善法中」。「见怖畏者」:指习惯于从怖畏的角度来观察过失,乃至将极微细的过失也视若须弥山。「正确受持后」:指如实、恭敬、完全地受持。「于诸学处」:这是表示从整体中抽出部分的处格,为了显示此意,他说:“在学处中,对此学处、对彼学处”。其意为应当受持、应当学习的学处。「学」即增上戒学。前面的「句」字意为决定,此处应理解为部分,故说「于诸学分中」。凡依根本制立、随制立等分类而应修学、应圆满的戒,若从门的角度说,唯有两种,所以说「或属身,或属语」。在这一义理分析中,「于诸学处」是依格,表示在那些学分的范围内,不执取某一项戒。因此说“那个一”。
Ācārena ca gocarena ca sampannoti kāyikacetasikaavītikkamasaṅkhātena ācārena ca navesiyādigocaratādisaṅkhātena gocarena ca sampanno, sampannaācāragocaroti attho. Appamattakesūti atiparittakesu anāpattigamanīyesu. ‘‘Dukkaṭadubbhāsitamattesū’’ti apare. Vajjesūti akaraṇīyesu gārayhesu. Te pana ekantato akusalā hontīti āha – ‘‘akusaladhammesū’’ti. Bhayadassāvīti bhayato dassanasīlo, paramāṇumattampi vajjaṃ sineruppamāṇaṃ viya katvā dassanasīlo. Sammā ādiyitvāti sammadeva sakkaccaṃ sabbaso ca ādiyitvā. Sikkhāpadesūti niddhāraṇe bhummanti samudāyato avayavaniddhāraṇaṃ dassento ‘‘sikkhāpadesu taṃ taṃ sikkhāpada’’ntiādimāha. Sikkhāpadaṃ samādātabbaṃ sikkhitabbañcāti adhippāyo. Sikkhāti adhisīlasikkhā. Pubbe pada-saddo adhiṭṭhānaṭṭho, idha bhāgatthoti daṭṭhabbanti āha – ‘‘sikkhākoṭṭhāsesū’’ti. Mūlapaññattianupaññattiādibhedaṃ yaṃkiñci sikkhitabbaṃ pūretabbaṃ sīlaṃ, taṃ pana dvāravasena duvidhamevāti āha – ‘‘kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’ti. Imasmiṃ atthavikappe sikkhāpadesūti ādhāre bhummaṃ sikkhābhāgesu kassaci visuṃ aggahaṇato. Tenāha – ‘‘taṃ taṃ sabba’’nti. ‘‘Tato tvaṃ bhikkhu sīlaṃ nissāyā’’ti vacanato anabhijjhā abyāpādasammādiṭṭhiyopi sīlanti vuttā, tasmā imasmiṃ sutte ‘‘pātimokkhasaṃvarasīlameva kathita’’nti vuttaṃ.
第七品 恶行经注释
7. Duccaritasuttavaṇṇanā
413413. 此处,为了表明“意善行也称为戒”,所以说“后三种也”。应当知道,无贪、无嗔、正见这些法也是戒,因为在讲述了身善行、语善行以及意善行之后,说:“比丘,你依止于戒,立足于戒。”其余部分依前述之理即可了知。第六品、第七品:在第六品和第七品中,并没有新的内容。因此说:“依前面所说的道理,便能明白其中的含义。”就品之大略而言,在此《念处相应》中,虽仅收摄了少数几品,然而义理并无差别,有些写本仅点示开头便从略,有些则极为简略。依此简略,便将它们合说为“第六品、第七品”。
413. Etthāpi manosucaritaṃ sīlaṃ nāmāti dassetīti katvā vuttaṃ ‘‘pacchimāpi tayo’’ti. Anabhijjhāabyāpādasammādiṭṭhidhammā sīlaṃ hotīti veditabbā kāyavacīsucaritehi saddhiṃ manosucaritampi vatvā ‘‘tato tvaṃ bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāyā’’ti vuttattā. Sesaṃ vuttanayameva. Chaṭṭhasattamesūti chaṭṭhasattamavaggesu apubbaṃ natthi. Tena vuttaṃ ‘‘heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo’’ti. Vaggapeyyālato pana imasmiṃ satipaṭṭhānasaṃyutte katipayavaggā saṅgahaṃ ārūḷhā, tathāpi tesaṃ atthavisesābhāvato ekaccesu potthakesu mukhamattaṃ dassetvā saṃkhittā, ekaccesu atisaṃkhittāva, te saṅkhepavasena dve katvā ‘‘chaṭṭhasattamesū’’ti vuttaṃ.