4. 根相应复注
4. Indriyasaṃyuttaṃ
全篇 92 段
纯净经的注释
1. Suddhikasuttavaṇṇanā
471四地……那三根因为属于善和无记,所以可得。精进根和定根……因为与善等三法共通,所以在一切处都可得。依四地……而说,意思是:既依四地法的区分来说,也依善等摄一切法的区分来说。
471.Catubhūmaka…pe… labbhanti kusalābyākatabhāvato tesaṃ tiṇṇaṃ indriyānaṃ. Vīriyindriyasamādhindriyāni…pe… sabbattha labbhanti kusalattikasādhāraṇattā. Catubhūmaka …pe… vasenāti catubhūmakadhammaparicchedavasena ceva kusalādīhi sabbasaṅgāhakadhammaparicchedavasena ca vuttanti attho.
《第二沙门婆罗门经》的注释
Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā
477以苦谛的角度来说,他们不了知这是苦谛的状态。因为信根属于应当被遍知的对象,所以被归入苦谛。以集谛的角度来说,他们对渴爱、无明等不了知这是信根的集谛状态。灭,是指信根不执取而灭的相,也就是涅槃。行道,是指导向信根灭尽的行道,也就是圣道。在其余诸根中,是指在精进根等诸根中。
477.Dukkhasaccavasenāti dukkhasaccabhāvena na pajānanti. Tañhi pariññeyyatāya dukkhasaccasaṅgahaṃ. Samudayasaccavasenāti taṇhāvijjādiṃ saddhindriyassa samudayasaccabhāvena na pajānanti. Nirodhanti saddhindriyassa anupādāya nirodhanimittaṃ nibbānaṃ. Paṭipadanti saddhindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyamaggaṃ. Sesesūti vīriyindriyādīsu.
在白分中,也就是“了知信根”等所说的无过失的一方。“以胜解力,作意的集起”:依靠“有布施”等前行阶段的信的胜解力,使作意生起。所以这里说的“作意”,就是指最初生起的信,而不是意门转向。其余诸根也是同样的道理。因此应当看到,最初生起的作意,对于能引生策励的锐利的精进根等的最初生起,是借用“作意”这个名称来说的。因为最初生起的策励还很弱,没有策励的力量,所以说是精进根等的集起;它成为达到强盛状态的精进根等的转向处,因此说为它们的集起。意思是:先前以胜解等方式运转的作意,就是它们的集起。“其次,以欲力”:以想要去做的善欲之力,也就是希望生起信等的那种欲的形态所运转的欲之力。“以作意力,作意的集起”:对于依信根等运转的微弱状态,通过能令它生起的如理作意之力,使作意生起。“如此也”:也是依照“以胜解力”等所说的方式。“在六部经中”:从第二部经开始的六部经里,只说了四谛。因为执取乐味就摄入了集谛,执取过患就摄入了苦谛,执取出离就摄入了灭谛和道谛。而在第一部经中,只是显示了诸根的自性。
Sukkapakkheti ‘‘saddhindriyaṃ pajānantī’’tiādinayappavatte anavajjapakkhe. Adhimokkhavasena āvajjanasamudayāti ‘‘atthi dinna’’ntiādinayappavattapubbabhāgabhūtasaddhādhimokkhavasena āvajjanuppattiyā. Tasmā paṭhamuppannā saddhā eva hettha ‘‘āvajjana’’nti vuttā, na manodvārāvajjanaṃ. Esa nayo sesesupi. Tasmā paṭhamuppannā āvajjanā paggahuppattiṭṭhānānaṃ tikkhānaṃ vīriyindriyādīnaṃ paṭhamuppattiyā āvajjanapariyāyena vuttāti daṭṭhabbaṃ. Dubbalā hi paṭhamuppannā paggahābhāvato vīriyindriyādīnaṃ samudayoti balavabhāvappattavīriyindriyādikassa āvajjanaṭṭhāniyāni hontīti tesaṃ samudayoti vuttā, pubbe adhimuccanādivasena pavattassa āvajjanassa samudayāti attho. Puna chandavasenāti kattukāmatākusalacchandavasena saddhādīnaṃ uppādetukāmatākārappavattassa chandassa vasena. Manasikāravasena āvajjanasamudayāti saddhindriyādivasena pavattassa dubbalassa tassa nibbattakayonisomanasikāravasena āvajjanassa uppattiyā. Evampīti ‘‘adhimokkhavasenā’’tiādinā vuttākārenapi. Chasu suttesūti dutiyato paṭṭhāya chasu suttesu. Catusaccameva kathitaṃ. Assādaggahaṇena hi samudayasaccaṃ, ādīnavaggahaṇena dukkhasaccaṃ, nissaraṇaggahaṇena nirodhamaggasaccāni gahitānīti. Paṭhamasutte pana indriyānaṃ sarūpadassanamevāti.
8. 达巴经的注释
8. Dabbasuttavaṇṇanā
478478. 因为通过它而进入“流”,所以叫“入流”,也就是未至而趣向的第一圣道。这里的“流”应当理解为圣道之流。“进入”就是从这开始踏上修行之路。获得初道的种种征象,就是入流者的支分,这里称为“入流支”。不过应当知道,这些是在三种情形下说的,即信和圣者所喜爱的戒。在自己的境界里,就是在自己作用的范围内。为了显示最殊胜的状态,就是为了显示主导性。意思是,要指出信根等诸根在哪里有特别的作用,也就是它们的作用超出一般。现在,为了用譬喻说明这个道理,就说“正如……”等。“达到之后”,指获得自己作用特别超越的那个境地之后。“作为前导”,指在生起信等作用时,它走在前面,承担重任。其余的是精进根等。“随彼而行”,指跟随着那主导者而行,即作为那个信根等的辅助部分。这个道理在其余诸根上也是一样。“在禅那解脱中”,在称为禅那的解脱中,因为以定为主导,所以指那些禅那。这样解说之后,“达到入流支之后”这句话也就说得通了,因为戒确实以信为近因。“证得圣谛”,就是通达了应当现观的四圣谛,获得四圣谛。
478. Soto āpajjīyati etenāti sotāpatti, anāgataṃ pati paṭhamamaggo. Sototi ariyamaggasoto daṭṭhabbo. Āpajjīyatītiādito paṭipajjīyati. Paṭhamamaggapaṭilābhanimittāni sotāpannassa aṅgāni idha ‘‘sotāpattiyaṅgānī’’ti vuttāni. Tāni pana tīsu ṭhānesu saddhā ariyakantasīlañcāti veditabbāni. Savisayeti sakavisaye. Jeṭṭhakabhāvadassanatthanti padhānabhāvadassanatthaṃ. Yattha saddhādiindriyānaṃ sātisayakiccaṃ, tesaṃ kiccātirekataṃ dassetunti attho. Idāni tamatthaṃ upamāhi vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Patvāti attano kiccātirekaṭṭhānaṃ paṭilabhitvā. Pubbaṅgamanti saddahanakiccesu purecāraṃ dhorayhaṃ. Sesāni vīriyindriyādīni. Tadanvayānīti tadanugatāni tassa saddhindriyādikassa pakkhikāni. Esa nayo sesesupi. Jhānavimokkheti jhānasaṅkhāte vimokkhe samādhipadhānatāya jhānānaṃ. Evañca katvā ‘‘sotāpattiyaṅgāni patvā’’ti idañca vacanaṃ samatthitaṃ hoti. Saddhūpanisañhi sīlanti. Ariyasaccāni patvāti cattāri saccāni abhisametabbāni pāpuṇitvā.
9-10. 第一分别经等的注释
9-10. Paṭhamavibhaṅgasuttādivaṇṇanā
479-480“贤善”说的是慧,所以经文说:“这叫作慧。”能保护、让杂染法干涸、把杂染法去除的,就是贤善者,也就是具有坚固、锐利之念的人;他这种状态就是贤善,因此说念也具有贤善的状态,这是说得通的。这样一来,“以念与贤善”这句话就成立了;而当说“以念及贤善”时,其实就已经对念作了解说。“我曾说过的某部经或某个业处”——“弃舍”是指行所摄的法在这其中被证得,也就是涅槃。以它作为所缘,所以说“以涅槃为所缘”。“正在经历”:是指对诸行的生起和灭去正在经历、正在觉知。因此说“是把握生灭的”。信根、念根、慧根属于前分,因为经文说:“这位世尊是阿拉汉……即使是很久以前做的、很久以前说的,也能忆念、随念”,以及“以通达生灭的慧……”。又因为经文说:“他策励精进而安住,对于未生起的……”等等,所以精进根是混合的。由于经文说“以弃舍为所缘”,所以定根只是已经生起的出世间法。这里说的就是这个,也就是第九品中所说的那个。这就是前分、混合、出世间的法门判别。
479-480. Nepakkaṃ vuccati paññāti āha – ‘‘paññāyetaṃ nāma’’nti. Nipāyati saṃkilesadhamme visoseti nikkhāmetīti nipako, thiratikkhasatipuggalo, tassa bhāvo nepakkanti satiyāpi nepakkabhāvo yujjateva. Evañhi ‘‘satinepakkenā’’ti idaṃ vacanaṃ samatthitaṃ hoti, satiyā ca nepakkenāti evaṃ vuccamānena satiniddeso nāma kato hotiyeva. Asukaṃ nāma suttaṃ vā kammaṭṭhānaṃ vā me bhāsitanti. Vossajjīyati saṅkhāragataṃ etasmiṃ adhigateti vossaggo, nibbānaṃ. Taṃ ārammaṇaṃ karitvāti āha – ‘‘nibbānārammaṇaṃ katvā’’ti. Gacchantiyāti saṅkhārānaṃ udayañca vayañca udayabbayaṃ gacchantiyā bujjhantiyā. Tenāha ‘‘udayabbayapariggāhikāyā’’ti. Saddhāsatipaññindriyāni pubbabhāgāni ‘‘itipi so bhagavā arahaṃ, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā, udayatthagāminiyā paññāyā’’ti ca vuttattā. ‘‘Āraddhavīriyo viharati, so anuppannāna’’ntiādinā ca vuttattā vīriyindriyaṃ missakaṃ. ‘‘Vossaggārammaṇaṃ karitvā’’ti vuttattā samādhindriyaṃ nibbattitalokuttarameva. Ayamevāti yvāyaṃ navame vutto. Ayameva pubbabhāgamissakalokuttarattadhammaparicchedo.