第四 根相应
4. Indriyasaṃyuttaṃ
第一 单纯品
1. Suddhikavaggo
第一 单纯经注释
1. Suddhikasuttavaṇṇanā
471四地……那三根,因其是善与无记,故可得。精进根与定根……于一切处可得,因其与善等三法共通。四地……而说,意思是:依四地法而区分,并依善等摄一切法而区分,故如是说。
471.Catubhūmaka…pe… labbhanti kusalābyākatabhāvato tesaṃ tiṇṇaṃ indriyānaṃ. Vīriyindriyasamādhindriyāni…pe… sabbattha labbhanti kusalattikasādhāraṇattā. Catubhūmaka …pe… vasenāti catubhūmakadhammaparicchedavasena ceva kusalādīhi sabbasaṅgāhakadhammaparicchedavasena ca vuttanti attho.
第二沙门婆罗门经注释
Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā
477“以苦谛之力”:指不了知为苦谛的状态。此(信根)因是应遍知者,故摄入苦谛。“以集谛之力”:指对于贪爱、无明等,不了知其为信根的集谛状态。“灭”:指信根的无执取灭之相,即涅槃。“行道”:指导向信根灭尽的行道,即圣道。“于其余诸根中”:指于精进根等诸根中。
477.Dukkhasaccavasenāti dukkhasaccabhāvena na pajānanti. Tañhi pariññeyyatāya dukkhasaccasaṅgahaṃ. Samudayasaccavasenāti taṇhāvijjādiṃ saddhindriyassa samudayasaccabhāvena na pajānanti. Nirodhanti saddhindriyassa anupādāya nirodhanimittaṃ nibbānaṃ. Paṭipadanti saddhindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyamaggaṃ. Sesesūti vīriyindriyādīsu.
“白分”:指于“了知信根”等所述的无过失分中。“以胜解力,作意的集起”:即依“有布施”等前行分的信之胜解力,令作意生起。因此,这里所说的“作意”,是指最初生起的信,而非意门转向。于其余诸根,同理亦然。因此,最初生起的作意,对于能引生策励的锐利精进根等,是假借作意之名而以最初生起之义来说的。因为最初生起的策励,本身尚缺策励之力,故是精进根等的集;它成为达到强力状态的精进根等之转向处,故说为其集。意思是,先前以胜解等转起的作意,是它们的集。“其次,以欲力”:以想要作的善欲之力,即希望生起信等的欲之形态而转起的欲力。“以作意力,作意的集起”:对于依信根等转起的微弱者,通过能令其生起的如理作意之力,而作意生起。“如此也”:即也是依“以胜解力”等所述的方式之义。“在六经中”:从第二经开始的六经中,只说四谛。因为执取乐味即摄集谛,执取过患即摄苦谛,执取出离即摄灭谛与道谛。而“在第一经中”,只显示了诸根的自性相。
Sukkapakkheti ‘‘saddhindriyaṃ pajānantī’’tiādinayappavatte anavajjapakkhe. Adhimokkhavasena āvajjanasamudayāti ‘‘atthi dinna’’ntiādinayappavattapubbabhāgabhūtasaddhādhimokkhavasena āvajjanuppattiyā. Tasmā paṭhamuppannā saddhā eva hettha ‘‘āvajjana’’nti vuttā, na manodvārāvajjanaṃ. Esa nayo sesesupi. Tasmā paṭhamuppannā āvajjanā paggahuppattiṭṭhānānaṃ tikkhānaṃ vīriyindriyādīnaṃ paṭhamuppattiyā āvajjanapariyāyena vuttāti daṭṭhabbaṃ. Dubbalā hi paṭhamuppannā paggahābhāvato vīriyindriyādīnaṃ samudayoti balavabhāvappattavīriyindriyādikassa āvajjanaṭṭhāniyāni hontīti tesaṃ samudayoti vuttā, pubbe adhimuccanādivasena pavattassa āvajjanassa samudayāti attho. Puna chandavasenāti kattukāmatākusalacchandavasena saddhādīnaṃ uppādetukāmatākārappavattassa chandassa vasena. Manasikāravasena āvajjanasamudayāti saddhindriyādivasena pavattassa dubbalassa tassa nibbattakayonisomanasikāravasena āvajjanassa uppattiyā. Evampīti ‘‘adhimokkhavasenā’’tiādinā vuttākārenapi. Chasu suttesūti dutiyato paṭṭhāya chasu suttesu. Catusaccameva kathitaṃ. Assādaggahaṇena hi samudayasaccaṃ, ādīnavaggahaṇena dukkhasaccaṃ, nissaraṇaggahaṇena nirodhamaggasaccāni gahitānīti. Paṭhamasutte pana indriyānaṃ sarūpadassanamevāti.
第八 陀骠经注释
8. Dabbasuttavaṇṇanā
478因为依此而进入「流」,所以称为「入流」,即最初踏上第一圣道。这里的「流」应理解为圣道之流。「进入」即是起初踏上修行的道路。获得初道的种种相貌,即是入流者的支分,在这里被称为「入流支」。然而,应知这些即是关于信与圣所喜戒在三处的情形。「在自己的境界」:即在自己作用的范围内。为了显示最殊胜的状态:也就是为了显示主导性的样子。意思是,要指出信根等诸根在何处有其特别的作用,即它们的作用超出一般的情形。现在,为了用譬喻阐明此义,而说「正如……」等。「达到之后」:指获得自己作用特别超越的那个境地之后。「作为前导」:指在生起信等作用时,它走在前面、承担重担。其余的是精进根等。「随彼而行」:指跟随着那主导者而行,即作为那个信根等的辅助部分。这个道理在其余诸根上也是同样适用的。「在禅那解脱中」:在称为禅那的解脱中,由于以定为主导,故指那些禅那。这样解说,「达到入流支之后」这句话便得以合理成立,因为戒是以信为近因的。「证得圣谛」:就是通达了应当现观的四圣谛,获
478. Soto āpajjīyati etenāti sotāpatti, anāgataṃ pati paṭhamamaggo. Sototi ariyamaggasoto daṭṭhabbo. Āpajjīyatītiādito paṭipajjīyati. Paṭhamamaggapaṭilābhanimittāni sotāpannassa aṅgāni idha ‘‘sotāpattiyaṅgānī’’ti vuttāni. Tāni pana tīsu ṭhānesu saddhā ariyakantasīlañcāti veditabbāni. Savisayeti sakavisaye. Jeṭṭhakabhāvadassanatthanti padhānabhāvadassanatthaṃ. Yattha saddhādiindriyānaṃ sātisayakiccaṃ, tesaṃ kiccātirekataṃ dassetunti attho. Idāni tamatthaṃ upamāhi vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Patvāti attano kiccātirekaṭṭhānaṃ paṭilabhitvā. Pubbaṅgamanti saddahanakiccesu purecāraṃ dhorayhaṃ. Sesāni vīriyindriyādīni. Tadanvayānīti tadanugatāni tassa saddhindriyādikassa pakkhikāni. Esa nayo sesesupi. Jhānavimokkheti jhānasaṅkhāte vimokkhe samādhipadhānatāya jhānānaṃ. Evañca katvā ‘‘sotāpattiyaṅgāni patvā’’ti idañca vacanaṃ samatthitaṃ hoti. Saddhūpanisañhi sīlanti. Ariyasaccāni patvāti cattāri saccāni abhisametabbāni pāpuṇitvā.
第九、第十 第一分别经等注释
9-10. Paṭhamavibhaṅgasuttādivaṇṇanā
479-480「贤善」一词是指慧,故说:「这名为慧」。能保护、令杂染法干涸并将之去除的人,称为「贤善者」,即具有坚固、锐利之念的人;他的这种状态就是「贤善」,因此以念来成就「贤善」的状态也是合理的。如此,「以念与贤善」这句话便得到了正确的说明;而当以「以念及贤善」这样来表达时,实际上即是对「念」做了解说。「我曾说过的某部经或者某个业处」——「弃舍」是指「行所摄」在弃舍中被证得,也就是涅槃。以那作为所缘,故说「以涅槃为所缘」。「正在经历」:是指对诸行的生起和灭去正在经历、正在觉了。因此才说「是把握生灭的」。信根、念根、慧根属于前分,因为经文这样说:「如此,世尊是阿拉汉,即使是很久以前做的、说的,也能忆念、随念起来」,以及「以通达生灭的慧……」。又因为经文这样说:「他策励精进而安住,对于未生起的……」,所以精进根是杂合的。由于经文说「以弃舍为所缘」,所以定根只是已经生起的出世间法。这个道理就是指第九品中所说的那个。这就是前分、杂合、出世间的法门判别。
479-480. Nepakkaṃ vuccati paññāti āha – ‘‘paññāyetaṃ nāma’’nti. Nipāyati saṃkilesadhamme visoseti nikkhāmetīti nipako, thiratikkhasatipuggalo, tassa bhāvo nepakkanti satiyāpi nepakkabhāvo yujjateva. Evañhi ‘‘satinepakkenā’’ti idaṃ vacanaṃ samatthitaṃ hoti, satiyā ca nepakkenāti evaṃ vuccamānena satiniddeso nāma kato hotiyeva. Asukaṃ nāma suttaṃ vā kammaṭṭhānaṃ vā me bhāsitanti. Vossajjīyati saṅkhāragataṃ etasmiṃ adhigateti vossaggo, nibbānaṃ. Taṃ ārammaṇaṃ karitvāti āha – ‘‘nibbānārammaṇaṃ katvā’’ti. Gacchantiyāti saṅkhārānaṃ udayañca vayañca udayabbayaṃ gacchantiyā bujjhantiyā. Tenāha ‘‘udayabbayapariggāhikāyā’’ti. Saddhāsatipaññindriyāni pubbabhāgāni ‘‘itipi so bhagavā arahaṃ, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā, udayatthagāminiyā paññāyā’’ti ca vuttattā. ‘‘Āraddhavīriyo viharati, so anuppannāna’’ntiādinā ca vuttattā vīriyindriyaṃ missakaṃ. ‘‘Vossaggārammaṇaṃ karitvā’’ti vuttattā samādhindriyaṃ nibbattitalokuttarameva. Ayamevāti yvāyaṃ navame vutto. Ayameva pubbabhāgamissakalokuttarattadhammaparicchedo.
第二 柔软品
2. Mudutaravaggo
1. 得经注释
1. Paṭilābhasuttavaṇṇanā
481「关于正勤」:即依正勤,以修习之故而起手。因此他说「修习时」。正如在解说精进根时,开示为「依四正勤而获得精进」,同样地,在解说念根时,则是「依四念处而获得念」,所以说「于念根亦同此理」。然而,在信根等其他根的解说中,并未如此教导。
481.Sammappadhāne ārabbhāti sammappadhāne bhāvanāvasena ārabbha. Tenāha ‘‘bhāvento’’ti. Yathā vīriyindriyaniddese ‘‘cattāro sammappadhāne ārabbha vīriyaṃ paṭilabhatī’’ti desanā āgatā, evaṃ satindriyaniddese ‘‘cattāro satipaṭṭhāne ārabbha satiṃ paṭilabhatī’’ti, tasmā ‘‘satindriyepi eseva nayo’’ti vuttaṃ. Saddhindriyādiniddesesu pana na tathā deseti.
2. 第一略说经的释义
2. Paṭhamasaṃkhittasuttavaṇṇanā
482诸根的利等状态,应依观、依道或依果来把握,故说「由此……乃至……应知」。然而,圣典此处不是只取了「柔软」的状态吗?诚然如此;但那是因为若无「利」的状态,便不会有「利等状态」之说。正如因为说「此是柔软」,才得以观待而说「彼是锋利」——利与柔软犹如河的彼岸与此岸。现在,为了详细显示「由此」等略说的义理,故说「圆满」等。其中,「圆满」即具足;「其余」是其同义词。又或,「圆满」指遍熟,即圆满之义。为何说「比它(入流道)更柔软的,是法随行道的」呢?因为「由此」实指入流道的观根,而所说的「比它更柔软的」第一道位,既可能是法随行,也可能是信随行——这岂不相违?其实并无过失:此处是依入流道的分位——即相对于应得的第一道——来区分观而作意趣的。因为,若有人成为入流者后,不改变威仪、即于本座证得一来道,便就他的观根不作区分而说:「比它更柔软的,名为入流道的观根」。若有人成为入流者后,经一段时间方成一来者,则有为入流道而转起的观根。若他属法随行种性,则较上述……
482. Indriyānaṃ tikkhādibhāvo vipassanāvasena vā maggavasena vā phalavasena vā gahetabboti vuttaṃ ‘‘tatoti…pe… veditabba’’nti. Nanu cettha mudubhāvo eva pāḷiyaṃ gahitoti? Saccametaṃ, taṃ pana tikkhabhāve asati na hoti tikkhādibhāvoti vuttaṃ. Yato hi ayaṃ mudu, ito taṃ tikkhanti vattabbataṃ labhati apekkhāsiddhattā tikkhamudubhāvānaṃ pārāpāraṃ viya. Idāni ‘‘tato’’tiādinā saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘samattānī’’tiādi vuttaṃ. Tattha samattānīti sampannāni. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Samattānīti vā pariyattāni, samattānīti attho. ‘‘Tato mudutarāni dhammānusārīmaggassā’’ti kasmā vuttaṃ? Tatoti hi sotāpattimaggavipassanindriyāni adhippetāniyeva, ‘‘tato mudutarānī’’ti vuttapaṭhamamaggo dhammānusārī vā siyā saddhānusārī vāti byabhicarati? Nāyaṃ doso, sotāpattimaggekadesavaseneva laddhabbapaṭhamamaggāpekkhāya vipassanāya vibhāgassa adhippetattā. Yo hi sotāpanno hutvā iriyāpathaṃ akopetvā yathānisinnova sakadāgāmimaggaṃ pāpuṇāti, tassa vipassanindriyāni sandhāya avibhāgena vuttaṃ – ‘‘tato mudutarāni sotāpattimaggassa vipassanindriyāni nāmā’’ti. Yo pana sotāpanno hutvā kālantarena sakadāgāmī hoti, tassa sotāpattimaggatthāya pavattāni vipassanindriyāni nāma honti. So ce dhammānusārīgotto, tassa yathāvuttavipassanindriyato mudutarānīti ‘‘tato mudutarāni dhammānusārīmaggassā’’ti vuttaṃ. Vipassanindriyāni nāmāti ānetvā sambandho. Dhammānusārīvipassanindriyato saddhānusārīvipassanindriyānaṃ mudubhāvassa kāraṇaṃ sayameva vakkhati. Dhammena paññāya maggasotaṃ anussaratīti dhammānusārī, paññuttaro ariyo. Saddhāya maggasotaṃ anussaratīti saddhānusārī, saddhuttaro ariyo.
如此依观显示之后,为再依道显示,便接着开示「同样地」等。从相应与自性说,属于阿拉汉道的诸根,即是阿拉汉道根;「阿拉汉果根」一句,理路亦同。
Evaṃ vipassanāvasena dassetvā maggavasena dassetuṃ ‘‘tathā’’tiādi āraddhaṃ. Sampayogato sabhāvato ca arahattamaggapariyāpannāni arahattamaggindriyāni. Arahattaphalindriyānīti etthāpi eseva nayo.
今为依果而示,故说「圆满、完全圆满」等。由入流道位补特伽罗而有差别,是故此二者于第三转中不可得,此为其意趣。法随行与信随行的差别如何产生?他说:「亦依行持,亦依道」。为显此二,故说「信随行补特伽罗」等。「令其受持教示」,即掌握教说。
Idāni phalavasena dassetuṃ ‘‘samattāni paripuṇṇānī’’tiādi vuttaṃ. Sotāpattimaggaṭṭhapuggalavasena nānattaṃ jātaṃ, tasmā te dvepi idha tatiyavāre na labbhantīti adhippāyo. Dhammānusārīsaddhānusārīnaṃ nānattaṃ kathaṃ jātanti āha ‘‘āgamanenapi maggenapī’’ti. Tadubhayaṃ dassento ‘‘saddhānusārīpuggalo’’tiādimāha. Uddisāpentoti uddesaṃ gaṇhanto.
道锋利者,以其亲依止根锋利、明净故。因此他说「运载锐利之智」。「无行」者,即唯依自性。「少功用」是其同义词。法随行补特伽罗于行持时镇伏烦恼,能无大苦、无大难、不疲劳而镇伏;信随行补特伽罗则须受苦、艰难、疲劳方能镇伏。是故,法随行者于预备道之刹那,断烦恼之智不钝、极锋利而运转。犹如以利剑断芭蕉,断处平滑,剑迅速运行,不闻其声,无需大勤勇;法随行者的预备道修习即如此。而信随行者于预备道之刹那,断烦恼之智迟钝、不锋利、不锐利而运转。犹如以不利之剑断芭蕉,断处不平滑,剑不迅速运行,闻其声响,需大勤勇;信随行者的预备道修习即如此。然于烦恼灭尽则无差别,因此他说「然而在烦恼灭尽上」等。其余烦恼亦因结之灭尽相应而灭尽。
Maggo tikkho hoti upanissayindriyānaṃ tikkhavisadabhāvato. Tenāha ‘‘sūraṃ ñāṇaṃ vahatī’’ti. Asaṅkhārenāti saraseneva. Appayogenāti tasseva vevacanaṃ. Dhammānusārīpuggalo hi āgamanamhi kilese vikkhambhento appadukkhena appakasirena akilamantova vikkhambhetuṃ sakkoti. Saddhānusārīpuggalo pana dukkhena kasirena kilamanto hutvā vikkhambhetuṃ sakkoti, tasmā dhammānusārissa pubbabhāgamaggakkhaṇe kilesacchedakañāṇaṃ adandhaṃ tikhiṇaṃ hutvā vahati, yathā nāma tikhiṇena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ maṭṭhaṃ hoti, asi khippaṃ vahati, saddo na suyyati, balavavāyāmakiccaṃ na hoti, evarūpā dhammānusārino pubbabhāgabhāvanā hoti, saddhānusārino pana pubbabhāgakkhaṇe kilesacchedakañāṇaṃ dandhaṃ na tikhiṇaṃ asūraṃ hutvā vahati, yathā nāma nātitikhiṇena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ na maṭṭhaṃ hoti, asi sīghaṃ na vahati, saddo suyyati, balavavāyāmakiccaṃ icchitabbaṃ hoti, evarūpā saddhānusārino pubbabhāgabhāvanā hoti. Evaṃ santepi kilesakkhaye nānattaṃ natthi. Tenāha ‘‘kilesakkhaye panā’’tiādi. Avasesā ca kilesā khīyanti saṃyojanakkhayāya yogattā.
第二略说经注
3. Dutiyasaṃkhittasuttavaṇṇanā
483483.「由此」者,依果之差别而转起。「根差别」者,指信等根之不同。「果差别」者,即阿拉汉果等果之不同。「补特伽罗差别」者,即不来者等补特伽罗之不同。
483.Tatoti phalato phalavemattatāya cariyamānattā. Indriyavemattatā saddhādīnaṃ indriyānaṃ nānattena. Phalanānattanti arahattaphalādinānattaṃ. Puggalanānattanti anāgāmiādipuggalanānattaṃ.
第三略说经注
4. Tatiyasaṃkhittasuttavaṇṇanā
484以戒蕴等及信根等,从全分圆满而修习令阿拉汉道圆满者,依证得而言,即成就、具足阿拉汉果。所谓“三部分道”,是指由于戒蕴等尚未圆满,唯成一部分的三个下位之道。“部分”即指下位的三果。所谓“在这四者中”,是指在此品中第一等四部经。虽然在此,第三经说“从彼处依果的作用而出离”,第四经说“圆满之圆满者成就,一部分之少分者”,然而因有“于四经中唯说杂种诸根”的说法,故应知依观也可以获得相应的联结。
484. Sīlakkhandhādīhi saddhindriyādīhi ca parito pūraṇena paripūraṃ arahattamaggaṃ karonto nipphattito arahattaphalaṃ ārādheti nipphādeti. Tayo padesamaggeti sīlakkhandhādīnaṃ apāripūriyā ekadesabhūte tayo heṭṭhimamagge. Padesaṃ heṭṭhimaphalattayaṃ. Catūsūti imasmiṃ vagge paṭhamādīsu catūsu suttesu. Kāmañcettha tatiye ‘‘tatoti phalavasena nissakka’’nti vuttaṃ, catutthe ‘‘paripūraṃ paripūrakārī ārādheti, padesaṃ padesakārī’’ti, ‘‘catūsupi suttesu missakāneva indriyāni kathitānī’’ti pana vacanato vipassanāvasenapi yojanā labbhatevāti daṭṭhabbaṃ.
第一广释经等注释
5-7. Paṭhamavitthārasuttādivaṇṇanā
485-487应知此处的“出离”是依观而说,并非依道果,因为此经唯以观根为意趣。为显明此义,故说“圆满……”等。在无热天等五净居天中,于彼任一之处,尚未超过寿量中间,便由烦恼般涅槃而入般涅槃,故称“中般涅槃者”;由于不假功用、极为轻安、自然而般涅槃,故称“无行般涅槃者”;与此相违的情形,即是“有行般涅槃者”;因具有向上流往的特性,有向上的渴爱之流或轮回之流,故称“上流”;或因向上行去而后得证,有向上的道流,故称“上流”;因前往色究竟天,故称“至色究竟天者”。于此当知如是词义。
485-487.Vipassanāvasena nissakkaṃ veditabbaṃ, na maggaphalavasena, imasmiṃ sutte sabbasova vipassanindriyānaṃ eva adhippetattā. Idāni tamatthaṃ pākaṭaṃ kātuṃ ‘‘paripuṇṇāni hī’’tiādi vuttaṃ. Avihādīsu pañcasu suddhāvāsesu tattha tattha āyuvemajjhaṃ anatikkamitvā antarā kilesaparinibbānena parinibbāyanato antarāparinibbāyī, asaṅkhārena appayogena sarasatova parinibbāyanato asaṅkhāraparinibbāyī, tabbipariyāyato sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṃ vāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ vaṭṭasotaṃ vāti uddhaṃsoto, uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhamassa maggasotanti uddhaṃsoto, akaniṭṭhabhavaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmīti evamettha saddattho daṭṭhabbo.
此处的“此处”,是指说“依观而出离”的那个地方。“唯住于阿拉汉道”:意思是于这个有之中,唯安住于阿拉汉道,并非安住于观。有五种出离应当被择举说明,即“以较彼更柔软的根而成为中般涅槃者”等五种出离。为阐明此义,乃说“阿拉汉道的……”等。其中,于无热天等处出生后,在出生当下便般涅槃的,是第一“中般涅槃者”;在那里未至寿量中间而般涅槃的,是第二“中般涅槃者”;达到寿量中间之后才般涅槃的,是第三“中般涅槃者”。应作如是知。为何说“五种出离”呢?难道不应说“无行般涅槃者”和“有行般涅槃者”吗?为说明并非应如此说,故指出“无行般涅槃者与有行般涅槃者即为这五种人”。
Imasmiṃ pana ṭhāneti ‘‘vipassanāvasena nissakka’’nti vuttaṭṭhāne. Arahattamaggeyeva ṭhatvāti imasmiṃyeva bhave arahattamaggeyeva, na vipassanāya ca ṭhatvā. Pañca nissakkāni nīharitabbānīti ‘‘tato mudutarehi antarāparinibbāyī hotī’’tiādīni pañca nissakkāni niddhāretvā kathetabbāni. Idāni tamatthaṃ vivaranto ‘‘arahattamaggassa hī’’tiādimāha. Tattha avihādīsu uppajjitvā uppannasamanantarāya parinibbāyanato paṭhamaantarāparinibbāyī. Tattha āyuppamāṇavemajjhaṃ appatvāva parinibbāyanato dutiyaantarāparinibbāyī, āyuvemajjhaṃ patvā parinibbāyanato tato paraṃ tatiyaantarāparinibbāyī veditabbo. ‘‘Pañca nissakkānī’’ti kasmā vuttaṃ? Nanu asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyīti vattabbanti? Na vattabbanti dassento āha ‘‘asaṅkhāraparinibbāyissa sasaṅkhāraparinibbāyinopi eteva pañca janā’’ti.
“三种出离”,即“以较彼更柔软之根而成为入流者”等三种出离的表述。此处并未直接取一来者,他应立于不来道(的观根)上予以把握而择出。由于不来道的观根更为柔软,因而成为一来者。“一来……根更柔软……”一句,是说与一来道的观根相比,称为“一种子”的入流者之观根更为柔软,如此说为三种。法随者等两类,为家家等两类所包含。所谓“一来道的……”等,正是对上述意义的开示。其余如前所述。第六、第七经的道理已如前说,即如第二、第三经中所说。然而,那里说的是杂根,这里说的则是前行观根,此即差别所在。
Tīṇi nissakkānīti ‘‘tato mudutarehi sotāpanno hotī’’tiādīni tīṇi nissakkapadāni. Idha sakadāgāmī na gahito, so anāgāmimagge ṭhatvā nīharitabbo, anāgāmimaggassa vipassanindriyehi mudutarehi sakadāgāmī hoti. Sakadā…pe… mudutarānīti idaṃ sakadāgāmimaggassa vipassanindriyehi ekabījisaṅkhātasotāpannavipassanindriyāni mudutarāni hontīti tīṇi katvā vuttaṃ. Dhammānusārītiādidvayaṃ kolaṃkolādidvayena gahitaṃ hotīti. Sakadāgāmimaggassa hītiādi vuttasseva atthassa vivaraṇaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Chaṭṭhasattamāni vuttanayānevāti chaṭṭhasattamāni suttāni dutiyatatiyesu vuttanayāneva. Tattha pana missakāni indriyāni kathitāni, idha pubbabhāgavipassanindriyāni kathitānīti ayameva viseso.
行道经注释
8. Paṭipannasuttavaṇṇanā
488那部经是依道与果而说“出离”,正如经中所说:“为作证阿拉汉果而成为行道者”等。“以八者”,即以四种果与四种道,共为八种。彼为出离者,非内在的存有。这里唯说出世间根,以其属于道果心之所摄故。
488.Tanti maggaphalavasena nissakkaṃ. Pāḷiyaṃ vuttameva ‘‘arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno hotī’’tiādinā. Aṭṭhahīti catūhi phalehi catūhi ca maggehīti aṭṭhahi. Bahibhūto na antobhāvo. Lokuttarāneva indriyāni kathitāni maggaphalacittuppādapariyāpannattā.
具足经等注释
9-10. Sampannasuttādivaṇṇanā
489-490所谓“根具足”,此中“具足”即是圆满之义,故说“诸根圆满”。由于是依共通性而教导的,因此所说的根为杂根。
489-490.Indriyasampannoti ettha sampannasaddo paripūriatthoti āha ‘‘paripuṇṇindriyo’’ti. Missakāni indriyāni kathitāni sāmaññatova desitattā.
第三 六根品
3. Chaḷindriyavaggo
2. 命根经注释
2. Jīvitindriyasuttavaṇṇanā
492“于女性状态”即指女性性。之所以称为“根”,是因为它发挥“主宰”之义,亦即成为此类有情共同生起的原因。因此,“女性根”就是唯独属于女性的根。对男性根也应如此理解。“于命”是说,对于俱生法,它起着令其存活、守护、延续的作用。“轮回根”即成为轮回之因的那些根。因为只要这些执取根存在,轮回便会转动、显现。
492.Itthibhāveti itthitāya. Indaṭṭhaṃ karoti tathāsattajanasāmaññakāraṇabhāvato. Itthiyā eva indriyaṃ itthindriyaṃ. Esa nayo purisindriye. Jīviteti sahajātadhammānaṃ jīvane pālane pavattane. Vaṭṭindriyānīti vaṭṭahetubhūtāni indriyāni. Imesu hi upādinnaindriyesu sati vaṭṭaṃ vattati paññāyati.
3. 已知根经注释
3. Aññindriyasuttavaṇṇanā
493“前所未了知的法”指的是四谛法,同样,“已了知的法”也即指这些法。而此处所说的“了知”称为“智”,意为超越了初道所了知的,而更深入地了知。这是入流者等六位圣者的名称。属于这一“智”的诸根,便称作“已知根”。“于具知者中”是说,在那些已了知诸法的人当中。由于在最高的果法——阿拉汉果法中,智的作用最为殊胜,因此也将这一作用假托于其余诸法,而说“于具知者,即于阿拉汉果法中”。“处处”是指于各道与各果之中。“以彼彼行相”是指以“未知当知”等种种行相。
493.Ajānitapubbaṃ dhammanti catusaccadhammamāha, tathā tesaṃyeva ñātadhammānanti. Ayaṃ panettha attho – ājānātīti aññā, paṭhamamaggena ñātamanatikkamitvā jānātīti attho. Sotāpannādīnaṃ chaariyānaṃ etaṃ nāmaṃ. Aññassa indriyāni aññindriyāni. Aññātāvīsūti ājānitavantesu. Yasmā aggaphaladhammesu ñāṇakiccaṃ sātisayaṃ, tasmā taṃ kiccaṃ sesadhammesupi samāropetvā vuttaṃ ‘‘aññātāvīsu arahattaphaladhammesū’’ti. Tattha tattha tesu tesu maggaphalesu. Tena tenākārenāti anaññātajānanādiākārena.
4. 一种子经注释
4. Ekabījisuttavaṇṇanā
494“从观出起”是指从观根中出起。现在,为了展开前文略说的义理,而说“已圆满的”等。此处三种出起,依一种子等的分别,应导出五种出起。因此说“因为一来道”等。所谓入流道的观根,是指以彼有身去证得一来道、正在行进的入流者的观根。这五种也都是入流道的分位,所以说“应站在一来道而导出它们”。
494.Vipassanatonissakkanti vipassanindriyehi nissakkaṃ. Idāni tameva saṅkhepato vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘samattānī’’tiādimāha. Tīṇi nissakkāni evamidha pañca nissakkāni nīharitabbāni ekabījiādivibhāvanato. Tenāha ‘‘sakadāgāmimaggassa hī’’tiādi. Sotāpattimaggassa vipassanindriyāni nāma tenattabhāvena sakadāgāmimaggaṃ pattuṃ gacchantassa sotāpannassa vipassanindriyāni. Pañcapi te sotāpattimaggassa bhedāyevāti ‘‘sakadāgāmimagge ṭhatvā nīharitabbānī’’ti vuttaṃ.
“一种子者”:这里所说的种子,是指“蕴种子”。若某位入流者还有一个蕴种子,即还需执取一次有身,他便被称为“一种子者”。因此说:“成为入流者之后……”等。至于此处提到的“人的有”,那仅是开示的方便,其实也可以说他投生到“天的有”中。这些名称都是世尊所采用的。达到这样的程度,便称为“七返有”;达到那样的程度,便称为“家家”;达到另一种程度,便称为“一种子”——这些名称都是世尊所安立的。
Ekabījīti ettha khandhabījaṃ nāma kathitaṃ. Yassa hi sotāpannassa ekaṃ khandhabījaṃ atthi, ekaṃ attabhāvaggahaṇaṃ, so ekabīji nāma. Tenāha – ‘‘sotāpanno hutvā’’tiādi. Mānusakaṃbhavanti idaṃ panettha desanāmattaṃ, devabhavaṃ nibbattetītipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Bhagavatā gahitanāmānetāni. Ettakañhi pamāṇaṃ gato sattakkhattuparamo nāma hoti, ettakaṃ kolaṃkolo, ettakaṃ ekabījīti bhagavatā etesaṃ nāmaṃ gahitaṃ.
“二、三有”是指仅在人与天二趣中,还有二有或三有。“以正觉为归趣”:正觉即四圣谛法,是最终的归向、依止和趣处,因此称为“以正觉为归趣”。“家家”是指从一家到一家地转生。意思是,自证得入流果开始,绝不可能再出生于低贱之家,唯会投生于大财富的尊贵人家;单是一个“家”字,通常即指大财富之家。而“二或三家”则是依人天二趣说有二有或三有,这也是就混合受生而言。如同为刚诞生的王子取名一般,对于从圣者之生中诞生者,这些名称是“决定”的,诸如“七返有”等。为了显示这不过是依于世尊所施设的名称而通称的,所以说:“是世尊所采用的名称……”等。
Dve tayo bhaveti devamanussesu eva dve tayo bhave. Sambodhicatusaccadhammo paraṃ ayanaṃ nissayo gati etassāti sambodhiparāyaṇo. Kulato kulaṃ gacchatīti kolaṃkolo. Sotāpattiphalasacchikiriyato paṭṭhāya hi nīcakule uppatti nāma natthi, mahābhogesu kulesu eva nibbattatīti attho. Kevalopi hi kula-saddo mahābhogakulameva vadati. Dve vā tīṇi vā kulānīti devamanussavasena dve vā tayo vā bhaveti ayampi missakabhavena kathito. Jātassa kumārassa viya ariyāya jātiyā jātassa nāmametaṃ, yadidaṃ niyatoti sattakkhattuparamādikoti ca samaññāti dassento āha ‘‘bhagavatā gahitanāmavasenevā’’tiādi.
如果由于前因的决定性,入流者是“决定”的,那么在入流道之上,由于缺乏对其余三道的亲依止缘,前因的作用便不复存在,如此一来,入流道本身即成为亲依止缘。如果入流道也有前因作为亲依止缘,那么它在入流道生起之前就已先被决定,而且此前因将一直延续至色究竟天,这便成了无因;既无因、无缘,却又能产生结果。这是什么缘故?因为“入流者是决定”的这一说法,是指只要证得第一道,上面三道的作用便会按次第圆满。这样一来,在安立如“七返有”之类的决定性时,由于在第七有之后便不再轮回,苦之根源的烦恼在第一道即已断尽,那么上面三道岂非毫无作用?因此,他才说:“第一道的亲依止缘已被造作”等。
Yadi pubbahetuniyamato sotāpanno ca niyatoti sotāpattimaggato uddhaṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ upanissayābhāvato pubbahetukiccaṃ natthīti sotāpattimaggassa upanissayabhāvo āpajjati. Yadi tassapi pubbahetuupanissayo siyā, tāva niyamato sotāpattimagguppattito pubbe eva niyamito, yāvañca akaniṭṭhaṃ tassa pubbahetu nāma , ahetukatā āpannā, iccassa ahetu appaccayā nipphatti pāpuṇāti. Kiñca hetu ce? Niyamato sotāpanno ca niyatoti paṭhamamaggādhigameneva anukkamena upari tiṇṇaṃ maggānaṃ kiccāni nipphajjanti, evaṃ sattakkhattuparamatādiniyame sati sattamabhavādito uddhaṃ pavattatāya dukkhassa mūlabhūtā kilesā paṭhamamaggeneva khīṇāti upari tayo maggā akiccā siyuṃ. Tenāha ‘‘paṭhamamaggassa upanissayo kato nāmā’’tiādi.
如果是上面的三道来决定“七返有”等的性质,那么既然除此以外别无其他入流者,入流道便成了无用、无目的。如果说断除身见等烦恼是入流道的作用,并由此而有了“七返有”等的决定性,那么应当是这样:只要上面的道存在,从第七有起便不再轮回;而如果没有上面的那些道,那么对身见等的断除也就不能成立。因此,他才说:“在第一道还未生起时,上面的三道就已生起。”所谓“上三道”,即更上的三个道。如此,依“观”来决定,方能讲得通——为阐明此义,他才说:“如果……”等。
Yadi upari tayo maggā sattakkhattuparamāditaṃ niyamenti, tato ca añño sotāpanno natthīti sotāpattimaggassa akiccakatā nippayojanatā āpajjeyya. Atha sakkāyadiṭṭhiādippahānaṃ tassa kiccaṃ, tesaṃ tesaṃ pahānena sattakkhattuparamādiniyamatāya. Bhavitabbaṃ, yāva uparimaggā eva hontīti sattabhavādito uddhamapavattanato tena vinānena sakkāyadiṭṭhiādippahānena ca tena vinā bhavitabbanti āha – ‘‘paṭhamamagge anuppanneva upari tayo maggā uppannāti āpajjatī’’ti. Tiṇṇaṃ maggānanti upari tiṇṇaṃ maggānaṃ. Vipassanā niyametīti yujjatīti vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘sace hī’’tiādimāha.
入流者仍对轮回有希求。为举出其中某些广为人知的例子,他才说“给孤独长者”等。至于这里所说的“住于此处、混杂受生的干观者”,是指安住于此欲有,以人或天的状态投生于混杂的生存地,且是干观者的那一类人,此处即以此类人为例解说。所说的名称,即“七返有”。然而,有些人认为:“只是在欲有中受生七次,不会超出这一范围。”对此须加以仔细辨别。
Sotāpanno vaṭṭajjhāsayo. Tatrekacce pākaṭe paññāte dassento ‘‘anāthapiṇḍiko’’tiādimāha. Idhaṭṭhakavokiṇṇasukkhavipassakassāti yo imasmiṃ kāmabhave ṭhito manussadevavasena vokiṇṇabhavūpapattiko sukkhavipassako ca, tassa vasena. Nāmaṃ kathitanti sattakkhattuparamoti nāmaṃ kathitaṃ. Keci pana ‘‘kāmabhave sattakkhattuṃyeva uppajjati, na tato’’ti vadanti, taṃ vīmaṃsitabbaṃ.
“我将澄清”:意指他前往赡部洲——那彼岸之地,欲与赡部洲中某位精通三藏的比丘一同,通过学与问的方式,澄清三藏。“那位比丘能够办到”——这是文句的衔接。即使仅凭无常随观等单一法门深入修行者,依阿毗达摩之理,也必然经由三种解脱而证道。因此,依倾向的差别,有三种人由空解脱而生起,同样也有三种由无愿解脱而生起,合为六种。此六种人再分信勤与慧勤二类,即成十二种“一来者”。同理,阿拉汉有:三种中般涅槃者、一种生般涅槃者、一种上流至色究竟天者,共五种;再分无行般涅槃与有行般涅槃二类,则为十种。在无烦天等四处天界,各有四十种,但色究竟天无上流者,故共有四十八种“不来者”。此处之所以阐述“观”,是因为它说明了“正思惟行”的修行过程。
Sodhessāmīti jambudīpe kenaci tepiṭakena bhikkhunā saddhiṃ piṭakattayameva mayhaṃ uggahaparipucchāvasena sodheyyāmīti paratīraṃ jambudīpaṃ gato. Yo bhikkhu sakkotīti yojanā. Aniccānupassanādīsu ekamukhena abhiniviṭṭhenapi abhidhammapariyāyena tīhi eva vimokkhehi maggaṃ labhatīti abhinivesabhedena tayo puggalā suññatato vuṭṭhitā, tathā tayo appaṇihitato vuṭṭhitāti cha honti, teva saddhādhurapaññādhuravasena dvādasa sakadāgāmino. Tathā arahanto, tayo antarāparinibbāyino eko upahaccaparinibbāyī eko uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti pañca, te asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyibhedena dasāti avihādīsu catūsupi cattālīsa, akaniṭṭhe pana uddhaṃsoto natthīti aṭṭhacattālīsa anāgāmino. Vipassanā kathitā sammasanacārassa kathitattā.
5-10. 《纯净经》等的注释
5-10. Suddhakasuttādivaṇṇanā
495-500正如眼根对与之俱生、依它为住的诸法有增上作用,因为这些法随顺于它;同样,它对于眼门所摄诸法也有增上作用,因为它们亦随顺于它。因此说:“以增上之义,名为根。”其余诸根等,亦依此理而解。此处依四圣谛而说,旨在阐明诸法自性等的解析。
495-500. Yathā cakkhussa sahajātatadindriyanissitadhammesu adhipateyyaṃ anuvattanīyattā, evaṃ taṃdvārikadhammesupi adhipateyyaṃ tehi anuvattanīyattāti vuttaṃ – ‘‘adhipateyyasaṅkhātena indaṭṭhenā’’ti. Esa nayo sesindriyādīsupi. Catusaccavasena kathitāni sabhāvādivibhāvanassa kathitattā.
第四 乐根品
4. Sukhindriyavaggo
1-5. 《清净经》等的注释
1-5. Suddhikasuttādivaṇṇanā
501-505犹如眼根因在“见”方面具有增上义而称为眼根,同样地,乐受也因在“感受乐”方面具有增上义而称为乐根。其余诸根亦同此理。“其余的根属于三地”:即所余诸根,依止于三种地,故为三地所摄。
501-505. Yathā cakkhu dassane adhipateyyaṭṭhena cakkhundriyaṃ, evaṃ sukhavedanā sukhane adhipateyyaṭṭhena sukhindriyaṃ. Esa nayo sesesupi. Sesaṃ tebhūmakanti sesaṃ bhūmittayavasena tebhūmakaṃ.
6. 《第一分经》的注释
6. Paṭhamavibhaṅgasuttavaṇṇanā
506“身性的”:这是依它的依止处而作的解说,故说“以身净色为依处”。自性之说明:乐即是乐根的自性。以可悦意之义,令诸法于自身中生起悦乐,故名为“甘甜”(sāta)、“甜美”(madhura)。“受的”:即感受,义为领纳、体验。“与其他法不同”:指与触等其他法不相似。“身性的”:指依止于净色身。“心所性的”:指依止于心,因此说“然而在此处”等。若无身净色,则说“以四种净色身为事”。
506.Kāyikanti ayamassa nissayavasena niddesoti āha – ‘‘kāyapasādavatthuka’’nti. Sarūpaniddeso sukhaṃ sukhindriyassa sarūpanti. Sādanīyaṭṭhena dhammapadāni attani assādayatīti sātaṃ, madhuraṃ. Vedayitanti vediyanaṃ, anubhavananti attho. Aññadhammavisiṭṭhoti phassādīhi aññehi dhammehi visadiso. Kāyikanti pasādakāyasannissitaṃ. Cetasikanti cetosannissitaṃ, tena vuttaṃ ‘‘ettha panā’’tiādi. Kāyapasāda…pe… natthi, tasmā ‘‘cattāro pasādakāye vatthuṃ katvā’’ti vuttaṃ.
9. 《薪火喻经》的注释
9. Kaṭṭhopamasuttavaṇṇanā
509“两木”:指下木与上木。有时两木仅相触摩擦,并未真正密合,为排除此情况,故说“由摩擦与密合”。确实,火由反复摩擦而生。譬如下木,所依与所缘即使没有加功用行,也作为同类触的缘而生起。犹如上木,触由接触所依及所缘等而转起。犹如两木相摩擦,触也以在所依与所缘上摩擦的方式转起。犹如火,受以燃烧(灼热)之义而显现,且两者皆为刹那性。或者,所依与所缘如上木,正如取放薪柴等需加功用行,它们有转起的可能;触如下木,以不加功用、不主动的方式成就其作用。
509.Dvinnaṃaraṇīnanti adharuttarāraṇīnaṃ. Kiñci dvayaṃ saṅghaṭṭitamattaṃ hutvā na samodhānagataṃ hotīti taṃnivattanatthaṃ ‘‘saṅghaṭṭanasamodhānā’’ti vuttaṃ. Punappunaṃ saṅghaṭṭanena hi tejopātubhāvo. Adharāraṇī viya vatthārammaṇaṃ asatipi vāyāme tajjasamphassapaccayato. Uttarāraṇī viya phasso vatthārammaṇādiphassena pavattanato. Saṅghaṭṭo viya phassasaṅghaṭṭanaṃ araṇidvayasaṅghaṭṭanā viya phassasseva vatthārammaṇesu saṅghaṭṭanākārena pavattito. Aggi viya vedanā anudahanaṭṭhena khaṇikāvāyañca. Vatthārammaṇaṃ vā uttarāraṇī viya indhanāpātagahaṇādīsu ussāhassa viya pavattisambhavato. Phasso adharāraṇī viya nirussāhanirīhatāvasena attasādhanato.
第10 《逆顺经》注释
10. Uppaṭipāṭikasuttavaṇṇanā
510「味」:品味、破坏、灭尽,故称为味。每一法的味即是如实法味;此处即以如实法味而说。「以次第」:即按顺序,以此两种方式,所说的便是法与舍断的次第。「于此根分别中」:指在此与根相应、故称“根分别”的篇章之中。之所以未作教导,是因为不像其余诸经那样以“乐根”等名目来教导。「被粗糙触网所触者」:指被粗糙强力的触所触时。这里的“那个”,即犹如被刺扎等所产生的感受,这便是所谓的苦根。
510. Rasanaṃ bhañjanaṃ nirujjhanaṃ raso. Yo yo dhammānaṃ raso yathādhammaraso, tena yathādhammarasena. Paṭipāṭiyāti kamena, ubhayenapi dhammānaṃ pahānakkamenāti vuttaṃ hoti. Imasmiṃ indriyavibhaṅgeti imasmiṃ indriyasaṃyuttasaññite indriyavibhaṅge. Adesitattāti sesasuttāni viya ‘‘sukhindriya’’ntiādinā adesitattā idaṃ uppaṭipāṭikasuttaṃ nāma. Valiyā kharasamphassāya phuṭṭhassa. Tanti kaṇṭakavedanādiṃ. Etassa dukkhindriyassa.
「他们的」:指忧根等。「正由种种因」:即由他们各自不共的因。为显示它们各自的特因,故说“或因钵与衣等”。
Tesaṃtesanti domanassindriyādīnaṃ. Kāraṇavasenevāti taṃtaṃasādhāraṇakāraṇavasena. Tesañhi visesakāraṇaṃ dassento ‘‘pattacīvarādīnaṃ vā’’ti āha.
「一并地」:不作逐一的重复抽取,而是合为一处。应结合上下文理解为:它们在第二禅那等的近行刹那即灭。「它们的」:指苦根、忧等。「殊胜之灭」:指以直接对立之法彻底断除、完全平息。「唯灭而已」:仅仅是灭。「种种转向」:即安止速行路由此转向而生起,此转向不同于彼,或是多种转向。因为在安止速行路中,近行为单一转向,而其余安止则是多种转向,因其多次转起。由于不舒适的坐姿而生起的疲劳,即「不舒适座位所带来的困扰」。「以喜遍满」:即以喜的遍满为味。或者说,因喜所生的殊胜色法遍满全身,故有此说。因此说:「全身都洋溢着快乐」。「以寻与伺为缘亦」:此处的“亦”字于此处义理不合,应将其与“已舍断”相连,理解为“即使是已舍断的忧根”。应结合“此忧根便会生起”来理解。因为说到“当我长时间地寻与伺时,身体疲劳,心也受损”,由此可知身心的疲劳是以寻伺为缘的。应结合理解为“在寻伺存在时,忧根便会生起”。「在此处,它有生起的可能」:即在第二禅那的近行阶段,这种忧有生起的可能。
Ekatovāti punappunaṃ paduddhāraṇaṃ akatvā ekajjhameva. Dutiyajjhānādīnaṃ upacārakkhaṇe eva nirujjhantīti ānetvā sambandho. Tesaṃ dukkhindriyadomanassādīnaṃ. Atisayanirodhoti suṭṭhu pahānaṃ ujuppaṭipakkhena vūpasamo. Nirodhoyevāti nirodhamattameva. Nānāvajjaneti yena āvajjanena appanāvīthi hoti, tato bhijjāvajjane, anekāvajjane vā. Appanāvīthiyañhi upacāro ekāvajjano, itaro anekāvajjano anekakkhattuṃ pavattanato. Visamanisajjāya uppannakilamatho visamāsanupatāpo. Pītipharaṇenāti pītiyā pharaṇarasattā. Pītisamuṭṭhānānaṃ vā paṇītarūpānaṃ kāyassa byāpanato vuttaṃ. Tenāha ‘‘sabbo kāyo sukhokkanto hotī’’ti. Vitakkavicārapaccayepīti pi-saddo aṭṭhānapayutto, so ‘‘pahīnassā’’ti ettha ānetvā sambandhitabbo ‘‘pahīnassapi domanassindriyassā’’ti. Etaṃ domanassindriyaṃ uppajjatīti sambandho. ‘‘Tassa mayhaṃ aticiraṃ vitakkayato vicārayato kāyopi kilami, cittampi vihaññī’’ti ca vacanato kāyacittakhedānaṃ vitakkavicārapaccayatā veditabbā. Vitakkavicārabhāve uppajjati domanassindriyanti ānetvā sambandhitabbaṃ. Tatthassa siyā uppattīti tattha dutiyajjhānupacāre assa domanassassa uppatti bhaveyya. ‘‘Tatthassa siyā uppattī’’ti idaṃ parikappavacanaṃ upacārakkhaṇe domanassassa suppahīnabhāvadassanatthaṃ. Tathā hi vuttaṃ ‘‘na tveva dutiyajjhāne pahīnapaccayattā’’ti. Pahīnampi somanassindriyaṃ pīti viya na dūreti katvā ‘‘āsannattā’’ti vuttaṃ. Nānāvajjanupacāre pahīnampi pahānaṅgaṃ paṭipakkhena avihatattā antarantarā uppajjeyyāti imamatthaṃ dassento ‘‘appanāppattāyā’’tiādimāha. ‘‘Tādisāya āsevanāya icchitabbattā yathā maggavīthito pubbe dve tayo javanavārā sadisānupassanāva pavattanti, evamidhāpi appanāvārato pubbe dve tayo javanavārā upekkhāsahagatāva pavattantī’’ti vadanti. Aparisesanti suvikkhambhitanti katvā vikkhambhanena anavasesaṃ.
「如实性故」:为如实之状态,即具足初禅。此状态或由令彼生起,或由进入已生起之等至而成就,故说「为生起,为等至」。「二」:指第九与第十部经。
Tathattāyāti tathabhāvāya paṭhamajjhānasamaṅgitāya. Sā panassa uppādanena vā uppannassa samāpajjanena vā hotīti vuttaṃ ‘‘uppādanatthāya samāpajjanatthāyā’’ti. Dvīsūti navamadasamesu suttantesu.
1.《老法经》注释
1. Jarādhammasuttavaṇṇanā
511「屋前」:楼阁后部所受之热,称为「后热」,即处于彼后热之中。这是就楼阁前部而言的。然而,世尊那金刚之身,何须晒暖?故说「正自觉者……」等。这是讲说此经之时。实际上,并不能被晒暖,因彼一寻光与身光不可被遮蔽。虽佛光确实不被日光所遮蔽,但因暑热之性,光向四处散射,使日光变得锐利而炎热,故说「光线之热」。接下来,为以譬喻阐明此义,而说「正如……」等。
511. Pamukhe , pāsādassa ca pacchimabhāge ātapo pacchātapo, tasmiṃ pacchātape. So hi pāsādassa pamukhabhāvena kato. Kiṃ pana bhagavato vajirasāraṃ sarīraṃ otāpetabbaṃ hotīti āha – ‘‘sammāsambuddhassā’’tiādi . Ayañca imaṃ suttaṃ desitasamaye. Na sakkoti byāmappabhāya kāyaci pabhāya anabhibhavanīyattā. Kiñcāpi buddhābhā sūriyābhāya anabhibhavanīyā, ghammasabhāvatāya pana rasmīnaṃ parito pharantī sūriyābhā tikhiṇā uṇhāti āha ‘‘rasmiteja’’nti. Idāni tamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yatheva hī’’tiādi vuttaṃ.
“犹如金色漩涡”:如同在澄净的金叶片上回旋翻转的漩涡。据说这带有一种呵责意味的奇特表述,正如同“真是奇特,这是无有差别的果报之说”等说法那样。“如今则非如此”:这是针对他自己明显的情况而言,而非指其他人。“血管网”:指血管的脉络网络。“并非如此”:不像其他凡常众生所描述的那种样子,因为他所积聚的福德资粮极为广大,所感得的异熟果报已达到极致。所以他说“这在其他人身上并不明显”。“细纹回旋”:指微细的皱纹回旋。正因如此,才说“如发端般大小”。“一切”:指所有的血管网。“前倾”:指略微向前倾俯的状态。因此说“这在其他人身上并不明显”。“依推理而得”:是依照推理来认定。“‘Dhī’声”:当结合‘Dhī’这一声音时,用的是受格。‘Dhī’:是表示厌弃的叹词。“呵责”:是厌弃的运用。“愿它落于你”:让它落到你身上。
Suvaṇṇāvaṭṭaṃ viyāti acche suvaṇṇapatte vinivattaāvaṭṭaṃ viya. Garahaṇacchariyaṃ nāma kiretaṃ ‘‘acchariyametaṃ avisicchephalavada’’ntiādīsu viya. Na evametarahīti attano pākaṭavasena vadati, na itaresampīti. Sirājālāti sirāsantānā. Evarūpaṃ na hotīti aññesaṃ pākatikasattānaṃ vuttākāraṃ viya na hoti puññasambhārassa uḷāratamattā vipaccanassa pariyantagatattā. Tenāha ‘‘aññesaṃ apākaṭa’’nti. Valiyāvaṭṭakanti appakaṃ valiyāvaṭṭaṃ. Tenāha ‘‘kesaggappamāṇa’’nti. Sabbānīti sirājālāni. Purato vaṅkoti thokaṃ purato natamattaṃ sandhāyāha. Tena vuttaṃ ‘‘svāyaṃ aññesaṃ apākaṭo’’ti. Nayaggāhatoti anumānato. Dhī tanti dhī-saddayoge upayogavacanaṃ. Dhīti jigucchanatthe nipāto. Dhikkāroti jigucchāpayogo. Taṃ phusatūti tuyhaṃ pāpuṇātu.
2. 温那波婆罗门经注释
2. Uṇṇābhabrāhmaṇasuttavaṇṇanā
512“彼此的”:即此与彼之间。之所以“不领受”,是因为那不在它自身的作用范围之内。现在,为了通过随顺与遮遣的方式来阐明它属于其他作用范围的性质,才说“如果……”等。
512.Aññamaññassāti añño aññassa. Na paccanubhoti attano avisayabhāvato. Idāni taṃ aññavisayataṃ anvayato byatirekato vibhāvetuṃ ‘‘sace hī’’tiādi vuttaṃ.
“种种境于此回转,故为依止处(paṭisaraṇaṃ)”:诸根识即便没有那样的意图,也像在如实了知各自的所缘,并作着告知与识别一般运作着;世间在其他情况下也是据此道理而成立的。因此世尊说:“意为依止,正是意领受它们的行境对象。”因为意门速行心能特别深入地领受意的对象,而五门速行心只是单纯地领受思量。这里举出的“染著等”摄取只是一个例子,由此应当了知,“信等”内容也已被包含在内,这是依据五门转起的情况而说的。而“在一门中”,指的就是在眼门。
Visayāni paṭisaranti etthāti paṭisaraṇaṃ. Indriyaviññāṇāni hi asatipi tādise adhippāye attano ārammaṇassa yāthāvato sampajānanato pavedanavijānanāni karontāni viya pavattanti, tathā lokassa aññattha siddhito. Tenāha bhagavā – ‘‘mano paṭisaraṇaṃ, manova nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī’’ti manodvārikajavanamano hi savisesaṃ manovisayaṃ paccanubhoti, pañcadvārikajavanamano mananamattameva paccanubhavati. Rajjanādiggahaṇañcettha nidassanamattaṃ, tasmā saddahanādipi gahitamevāti daṭṭhabbaṃ, pañcadvārappavattivasena tathā vuttaṃ. Ekasmiṃ pana dvāreti cakkhudvāre.
「弱受用者」:指那些势力微薄、受用有限的王臣。「来」:是财富生起之处。因系轭等因缘而应得的金币,称为「轭金币」。因系膝带等因缘而应收取的金币,称为「膝金币」。在宣告杀罚令后,以迫害为因缘而应收取的金币,称为「杀罚金币」。为说明其数量,故说「八金币」等。「百事者」:即是以一百辆粪车为计量基准。
Dubbalabhojakāti appānubhāvā rājabhoggā. Āyanti bhoguppattiṭṭhānaṃ. Yottabandhādinimittaṃ laddhabbakahāpaṇo yottakahāpaṇo. Addubandhādinimittaṃ gahetabbakahāpaṇo addukahāpaṇo. Māghātaghosanāya katāya hiṃsānimittaṃ gahetabbakahāpaṇo māpahārakahāpaṇo. Tassa parimāṇaṃ dassetuṃ ‘‘aṭṭhakahāpaṇo’’tiādi vuttaṃ. Satavatthukanti satakarīsavatthukaṃ.
「道念」即圣道念。精进修习者,其速行心奋力向上后,便会忆念圣道,并以圣道为最终归宿。「它」指涅槃。「它」指果解脱。此处忆念的是最上圣道。果解脱与涅槃,二者皆为圣道所成就。从所缘的角度,此涅槃无所依止,故称「无依止」,因其本性无为、寂静、恒常。然而,它本身却是一切圣者的依止处。因此说:「涅槃是阿拉汉的归趣」(《无碍解道》339)。已证入涅槃者,即是以涅槃为所依。到达彼处后,便不再趋向他方,因为已抵达者再无另一如此去处。涅槃在一切方面都是究竟的终点,故称「涅槃为究竟」。
Maggasatīti ariyamaggasati. Bhāvanamanuyuñjantassa hi javanamano ussakkitvāva maggasatiṃ paṭisarati tappariyosānattā. Tanti nibbānaṃ. Sāti phalavimutti. Paṭisarati aggamaggasatiyā. Phalavimutti nibbānanti ubhayaṃ maggassa siddhāyevāti. Ārammaṇavasena natthi etassa paṭisaraṇanti appaṭisaraṇaṃ asaṅkhatāmatassa santiniccasabhāvattā. Sayaṃ pana sabbesaṃyeva ariyānaṃ paṭisaraṇaṃ. Tenāha ‘‘nibbānaṃ arahato gatī’’ti (pari. 339). Nibbānaṃ anupaviṭṭhaṃ nibbānanissayattā. Na tato paraṃ gacchati gatassa aññassa tādisassa abhāvā. Nibbānaṃ pari sabbaso osānanti nibbānapariyosānaṃ.
「生起根本者」即根已生起,由此而得安住。那么,这信是什么呢?答:「由圣道而来的信」。圣道是那坚固、不可夺的信之根本。与邪见相应的心和疑心等五种不善心,已以断除的方式舍断。在五盖中,导向恶趣者于初道时即已舍断;其余诸盖,则依禅那以镇伏的方式舍断。在五下分结中,由于仅断除了一部分,它们犹如外部的结缚一般生起,故说「住于禅那不来者之位」。因此说:「他不退失……乃至……会般涅槃」。
Mūlajātā jātamūlā. Tato eva patiṭṭhitā. Kā panassāti āha ‘‘maggena āgatasaddhā’’ti. Maggo daḷhāya asaṃhāriyasaddhāya mūlaṃ diṭṭhisampayuttāni ceva vicikicchācittañcāti pañca akusalacittāni samucchedavasena pahīnāni. Pañca nīvaraṇānīti ettha apāyagamanīyāni paṭhamamaggeneva pahīnāni, itarāni vikkhambhanavasena jhānena pahīnānīti pañcasu orambhāgiyakilesasaṃyojanesu ekadesavigameneva bahiddhāsaṃyojano viya jātoti vuttaṃ ‘‘jhānaanāgāmiṭṭhāne ṭhito’’ti. Tenāha ‘‘so aparihīna…pe… nibbāyeyyā’’ti.
第一东园经注疏
5. Paṭhamapubbārāmasuttavaṇṇanā
515这部经以发生在东库小室的经文为开端,仅阐述了果根,这是从最上果的角度进行开示的缘故。
515. Pubbakoṭṭhake evaṃ āgatasuttaṃ ādiṃ katvā phalindriyāneva kathitāni aggaphalavasena desanāya āgatattā.
店铺经注疏
10. Āpaṇasuttavaṇṇanā
520“与观之上的三道”(Uparisaha vipassanāya tayo maggā)意思是:伴随观修,从预流果再往上有三道。由于已通过证得道而现量了知,故说“这些就是你的法”。此处为显示其中最殊胜者,依其同具根的特质而统称为“名为阿拉汉果根”。“我超越而见”指证悟后如实地照见。“以四根”指精进根等四根。“那可能是观、道、果俱行的”意指它们相伴生起。
520.Uparisaha vipassanāya tayo maggāti vipassanāya saha sotāpattiphalato upari tayo maggā. Maggādhigamena idāni paccakkhabhūtattā ‘‘ime kho te dhammā’’ti vuttā. Tattha yaṃ aggabhūtaṃ, tassa vasena dassetuṃ ‘‘arahattaphalindriyaṃ nāmā’’ti vuttaṃ indriyabhāvasāmaññena ekajjhaṃ katvā. Ativijjhitvā passāmīti sacchikatvā yāthāvato passāmi. Catūhi indriyehīti vīriyindriyādīhi catūhi indriyehi. Sā vipassanāmaggaphalasahagatā siyāti missakā vuttā.
掘猪阱品
6. Sūkarakhatavaggo
沙罗经注疏
1. Sālasuttavaṇṇanā
521“因为极勇敢的缘故”(Sūrabhāvenāti atisūrabhāvena)意指具有极度的勇敢。“为了觉证的缘故”(Bujjhanatthāyāti saccapaṭivedhāya)即是为了通达真理。
521.Sūrabhāvenāti atisūrabhāvena. Bujjhanatthāyāti saccapaṭivedhāya.
《末利经注》
2. Mallikasuttavaṇṇanā
522“四根”指除去慧根之外其余的四根。所谓“圣智、出世间”,是就道智而言。然而,“圣”这个词在某些情况下也用于指称清净,正是针对这种情形,才有“然而那个也……”等的说明。就像四种根是杂染的那样,说慧根也是杂染的并无任何矛盾,正是基于此意,才说“然而那个……是合适的”。
522.Cattāri indriyānīti paññindriyaṃ ṭhapetvā sesāni cattāri. ‘‘Ariyañāṇaṃ lokuttara’’nti vuttaṃ maggañāṇaṃ katvā. Ariya-saddo pana yathā tathā visuddhepi hotīti tādisaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘tampi panā’’tiādi. Yathā hi cattārindriyāni missakāni, evaṃ paññindriyampi missakanti vuccamāne na koci virodhoti adhippāyenāha ‘‘tampi pana…pe… vaṭṭatī’’ti.
《有学经注》
3. Sekhasuttavaṇṇanā
523由于诸根尚未成熟,所以不能。他是以理趣推知“存在”,而非以现量亲证。因为即使是圣者,也无法审察自己尚未证得的道与果。
523.Na sakkoti indriyānaṃ aparipakkattā. Atthīti pajānāti nayaggāhena, na paccakkhato. Na hi ariyāpi anadhigataṃ maggaphalaṃ paccavekkhituṃ sakkonti.
《住立经注》
6. Patiṭṭhitasuttavaṇṇanā
526「于有漏的」是指除了那些从四漏中解脱的法之外,其余诸法作为所缘。在这些所缘中,防护心不令无义生起,即名为护心。
526.Sāsavesūti caturāsavavinimuttesu sesadhammesu ārammaṇesu. Tesupi uppajjanakaanatthato cittaṃ rakkhati nāma.
《野猪窟经注》
8. Sūkarakhatasuttavaṇṇanā
528「指此而言」是指那野猪窟。此处所说“于猪坑”一词,说的正是它。「性质中性词」是指表示性质的中性词形,例如“不平坦处风吹,坐于一侧”中的“不平坦”即是。他们应作的行持,以共同示现之义,而称为“有伴”;“有伴”即是有首领,也就是有年长者,因此说“有首即年长者”。
528.Taṃsandhāyāti taṃ sūkarakhataleṇaṃ sandhāya. Etaṃ ‘‘sūkarakhatāya’’nti vacanaṃ vuttaṃ. Bhāvanapuṃsakanti bhāvajotakaṃ napuṃsakavacanaṃ yathā ‘‘visamaṃ vātā vāyanti, ekamantaṃ nisīdī’’ti. Kiccapaṭipatti tesaṃ saṃkāsanaṭṭhena sapatiso, sapatiso eva sappatisso, sajeṭṭhakoti āha ‘‘sappatissoti sajeṭṭhako’’ti.
7. 菩提分品的注释
7. Bodhipakkhiyavaggavaṇṇanā
531-650七果之因,即如“比丘们,由此五根的修习”所说;正是五根本身,因转喻果名而被称为“七果”。而这属于前分,因为经文说:“比丘们,由此五根的修习……当期待七种利益。”此中“这些”即指七果。至于“两种果中的一种”——过去经中已如此宣说,他们(论师)指出,那便是下方的两种果。然而除中般涅槃者外,由彼诸根尚能证得其余之果,如此这四种便成为具有前分的出世间果。如此理解,或可成立。
531-650. Sattānaṃ phalānaṃ hetubhūtāni ‘‘imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā’’tiādinā vuttāni, pañcindriyāniyeva phalūpacārena ‘‘satta phalānī’’ti vuttāni. Tāni ca pubbabhāgāni ‘‘imesaṃ, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā…pe… sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā’’ti vacanato. Tesanti sattānaṃ phalānaṃ. ‘‘Dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phala’’nti evaṃ atītasutte vuttāni heṭṭhā dve phalāni nāmāti vadanti. Yehi pana indriyehi aññatra pana antarāparinibbāyiṃ sesāni phalāni honti, tāni cattāri sapubbabhāgāni lokuttarānīti vuttaṃ siyā.