2. 觉支相应复注
2. Bojjhaṅgasaṃyuttaṃ
全篇 175 段
1.《雪山经》的注释
1.Himavantasuttavaṇṇanā
182圣弟子通过此法觉悟四圣谛,这就是“觉”,也就是法集;而圣弟子觉悟四圣谛,所以叫“菩提”。“支”就是原因。意思是:与那法集相关联。以渴爱为立足点,以邪见为造作;以常见为立足点,以断见为造作;以昏沉为立足点,以掉举为造作;以耽溺欲乐为立足点,以折磨自身为造作。在《渡瀑流经》的注释中说:
182. Bujjhati catusaccaṃ ariyasāvako etāyāti bodhaṃ, dhammasāmaggī, ariyasāvako pana catusaccaṃ bujjhatīti bodhi. Aṅgāti kāraṇā. Yāya dhammasāmaggiyāti sambandho. Taṇhāvasena patiṭṭhānaṃ, diṭṭhivasena āyūhanā. Sassatadiṭṭhiyā patiṭṭhānaṃ, ucchedadiṭṭhiyā āyūhanā. Līnavasena patiṭṭhānaṃ, uddhaccavasena āyūhanā. Kāmasukhānuyogavasena patiṭṭhānaṃ, attakilamathānuyogavasena āyūhanā. Oghataraṇasuttavaṇṇanāyaṃ (saṃ. ni. 1.1) –
以烦恼之故为立足处,以行作为积集。以渴爱和邪见之故为立足处,以其余烦恼与行作为积集;以一切不善行作为立足处,以一切世间善行作为积集。
‘‘Kilesavasena patiṭṭhānaṃ, abhisaṅkhāravasena āyūhanā. Taṇhādiṭṭhīhi patiṭṭhānaṃ, avasesakilesābhisaṅkhārehi āyūhanā, sabbākusalābhisaṅkhāravasena patiṭṭhānaṃ, sabbalokiyakusalābhisaṅkhāravasena āyūhanā’’ti –
对于前面已经说过的那些种类,这里应当依据没有说到的种类来理解。通过“从烦恼相续中觉醒”这句话,说明连达到顶点的观相应之念等,也具有觉支的性质。通过“四”等说法,说明与道果相应的那些。有人问:依靠修习七觉支而通达诸谛,这怎么能知道呢?针对这个质疑,说了“如所……”等话。通过“如同禅支、道支等”这句话,说明“菩提”和“觉支”这两个词是整体与部分的关系。通过“如同军队的支分、战车的支分等”这句话,说明补特伽罗这个概念设施,是一种并不真实存在的设施。
Vuttesu pakāresu idha avuttānaṃ vasena veditabbo. Kilesasantānaniddāya uṭṭhahatīti etena sikhāpattavipassanāsahagatānampi satiādīnaṃ bojjhaṅgabhāvaṃ dasseti. Cattārītiādinā maggaphalena sahagatānaṃ. Sattahi bojjhaṅgehi bhāvitehi saccapaṭivedho hotīti kathamidaṃ jānitabbanti codanaṃ sandhāyāha ‘‘yathāhā’’tiādi. Jhānaṅgamaggaṅgādayo viyāti etena bodhibojjhaṅgasaddānaṃ samudāyāvayavavisayataṃ dasseti. Senaṅgarathaṅgādayo viyāti etena puggalapaññattiyā avijjamānapaññattibhāvaṃ dasseti.
“导向觉悟”就是觉支,所以经中说“这里的‘支’字是‘因’的意思”。觉悟就是菩提,菩提本身的支分就是觉支,所以经中说“它们觉悟,因此叫觉支”。观等这些作为因的法,以及应当被觉悟的诸谛,以亲证、现前、不颠倒的方式正确地觉悟——这样,用上面那些显示不同根基的上道所说的“随觉”等带“菩提”一词的说法,以不加保留的方式说为“以觉悟这一共同性质而统摄”。在这里,昏沉、住着、贪著欲乐、执取断见,它们的对治是以法抉择、精进、喜为主的一组法。掉举、亢奋、苦行、执取常见,它们的对治是以轻安、定、舍为主的一组法。而念在两边都需要,因此说它遍一切处都适用。
Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgāti vuttaṃ ‘‘kāraṇattho aṅgasaddo’’ti. Bujjhatīti bodhi, bodhiyā eva aṅgāti bojjhaṅgāti vuttaṃ ‘‘bujjhantīti bojjhaṅgā’’ti. Vipassanādīnaṃ kāraṇānaṃ bujjhitabbānaṃ saccānaṃ anurūpaṃ paccakkhabhāvena paṭimukhaṃ aviparītaṃ sammā bujjhantīti evaṃ vatthuvisesadīpakehi uparimaggehi anubujjhantītiādinā vuttabodhisaddehi nippadesena vuttaṃ ‘‘bujjhanatāsāmaññena saṅgaṇhātī’’ti. Ettha ca līnapatiṭṭhāna-kāmasukhallikānuyoga-ucchedābhinivesānaṃ dhammavicaya-vīriyapītipadhāna-dhammasāmaggī paṭipakkho. Uddhaccāyūhanaattakilamathānuyoga-sassatābhinivesānaṃ passaddhisamādhi-upekkhāpadhāna-dhammasāmaggī paṭipakkho. Sati pana ubhayatthāpi icchitabbā. Tathā hi sā sabbatthikā vuttā.
“saṃ”这个音有称赞的意思。接着又说“既妙好又有意义”,所以说道“被称赞的、妙好的觉支”。“abhinibbatteti”的意思是以殊胜的状态生起,说的是有特殊差别的情形。说了“有些人解说”之后,为了从前面所说的三种远离之外,另外举出两种远离来显示,所以说了“他们确实”等话。其中,在禅那的刹那,从作用上说是依止镇伏远离而修习;在观的刹那,从意乐上说是依止止息远离而修习。因此他说“我将成就无上解脱而安住”。在每一处,由于以决意执取遍禅那,也应看作包含了对无取的执取。
Saṃ-saddo pasaṃsāyaṃ. Punadeva sundaro ca atthopīti āha ‘‘pasattho sundaro ca bojjhaṅgo’’ti. Abhinibbattetīti abhivisiṭṭhabhāvena nibbatteti savisesabhāvaṃ vadati. ‘‘Eke vaṇṇayantī’’ti vatvā tattha yathāvuttavivekattayato aññaṃ vivekadvayaṃ uddharitvā dassetuṃ ‘‘te hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha jhānakkhaṇe tāva kiccato vikkhambhanavivekanissitaṃ, vipassanākkhaṇe ajjhāsayato paṭippassaddhivivekanissitaṃ bhāvetīti. Tenāha – ‘‘anuttaraṃ vimokkhaṃ upasampajja viharissāmī’’ti. Tattha tattha nicchayatāya kasiṇajjhānaggahaṇena anuppādānampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ.
第2篇 身经的注释
2. Kāyasuttavaṇṇanā
183183. 以它为因而住立,就是“住立”,也就是原因。由业、温度、心、食这四种所名的缘,是它的住立,所以叫“依缘而住立”。因为“食”和“缘”这两个词意义相同。“净”也是欲贪的缘,因为它在不净的所缘上以净的样子生起,所以称为净。由于这个原因,它成为其他依此因生起的欲贪的相,所以叫“净相”。“净的”就是指前面所说的那种净。“所缘也是”:以净的样子或以可爱的样子被执取的颜色等所缘,也按照前面所说的方式称为净相。“非方便作意”:对于所期望的利益和安乐来说,它是一种非方便、不适切的作用,因此就是邪道作意,也就是不如理作意。“在其中”:指在上述确定的两种净相当中——一种是作为欲贪本身的净相,另一种是作为该欲贪之所缘的净相。不过注疏里只说是“在净所缘当中”。“诸比丘,有净相……”这段经文用“等”字概括了所说内容,因为开示欲贪盖之食的巴利文很浅显明了,所以说“在一切盖中应当如此理解其配适”。
183. Tiṭṭhanti etenāti ṭhiti, kāraṇaṃ. Kammautucittāhārasaññito catubbidho paccayo ṭhiti etassāti paccayaṭṭhitiko. Āhārapaccayasaddā hi ekatthā. Subhampīti kāmacchando paccayo, asubhe subhākārena pavattanato subhanti vuccati. Tena kāraṇena pavattanakassa aññassa kāmacchandassa nimittattā subhanimittanti. Subhassāti yathāvuttassa subhassa. Ārammaṇampīti subhākārena, iṭṭhākārena vā gayhamānaṃ rūpādiārammaṇampi subhanimittaṃ vuttākārena. Anupāyamanasikāroti ākaṅkhitassa hitasukhassa anupāyabhūto manasikāro, tato eva uppathamanasikāroti ayonisomanasikāro. Tasminti yathāniddhārite kāmacchandabhūte tadārammaṇabhūte ca duvidhepi subhanimitte. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘subhārammaṇe’’icceva vuttaṃ. Atthi, bhikkhave, subhanimittantiādīti ādi-saddena kāmacchandanīvaraṇassa āhāradassanapāḷi uttānāti katvā vuttaṃ – ‘‘evaṃ sabbanīvaraṇesu yojanā veditabbā’’ti.
嗔本身也是嗔相,因为先前的嗔会成为后来生起的嗔的相。所谓嗔所缘,是指作为十九种愤恨事的众生行。不乐,就是在边远坐卧处等地方感到不乐意。厌倦,就是厌倦的状态。在边远处,就是遥远或僻静的地方。在增上善法中,就是在止与观这些善法中。不乐是喜乐的违逆。不乐性,就是不乐意的行相。不欣喜,就是不欣喜的状态。不欣喜性,就是不欣喜的行相。厌倦,就是厌倦的行相。发颤,就是仅仅以厌倦的方式而产生的发颤。
Paṭighopipaṭighanimittaṃ purimuppannassa pacchā uppajjanakassa nimittabhāvato. Paṭighārammaṇaṃ nāma ekūnavīsati āghātavatthubhūtā sattasaṅkhārā. Aratīti pantasenāsanādīsu aramaṇaṃ . Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhabhāvo. Pantesūti dūresu, vivittesu vā. Adhikusalesūti samathavipassanādhammesu. Arati ratipaṭipakkho. Aratitāti aramaṇākāro. Anabhiratīti anabhiratabhāvo. Anabhiramaṇāti anabhiramaṇākāro. Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhanākāro. Paritassitāti ukkaṇṭhanavaseneva paritassanā.
这是外来的,不是自性成立的。身懈怠,指的是名身中懒惰的性质。不过《迷惑消解》中说:“怠惰就是生来就有的懈怠。”这里说“怠惰”,是用它来显示因为过冷等缘而导致身体蜷缩。针对这一点,《烦恼事分别》(《分别注》857)中说道:怠惰就是生来就有的懈怠。怠惰状态,就是怠惰的表现形态。怠惰心,就是被怠惰压倒的心。懒惰的性质就是懈怠。懈怠状态,就是懈怠的表现形态。被懈怠制伏的状态,就是懈怠性。这样一来,所有这些词,都是依烦恼而说的身懈怠。
Āgantukaṃ, na sabhāvasiddhaṃ. Kāyālasiyanti nāmakāye alasabhāvo. Sammohavinodaniyaṃ pana ‘‘tandīti jātiālasiya’’nti vuttaṃ. Vadatīti etena atisītādipaccayā saṅkocāpattiṃ dasseti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ kilesavatthuvibhaṅge (vibha. aṭṭha. 857). Tandīti jātiālasiyaṃ. Tandiyanāti tandiyanākāro. Tandimanakatāti tandiyā abhibhūtacittatā. Alasassa bhāvo ālasyaṃ. Ālasyāyanākāro ālasyāyanā. Ālasyāyitassa bhāvo ālasyāyitattaṃ. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyālasiyaṃ kathitaṃ.
依烦恼,就是依迷乱。身弯曲,是指身体以不正常的方式弯曲。伸展,就是颤动。一再地伸展,就是反复伸展。前弯,是向前弯曲。后弯,是向后弯曲。周弯,是向四周弯曲。举扬,就像织工从织机站起来,抓住上方某个东西,把身体挺直一样,是使身体向上竖立。病态,就是已生起的病。这样,以所有这些词,唯是依烦恼而说的身体颤动。(《分别注》858)
Kilesavasenāti sammohavasena. Kāyavinamanāti kāyassa virūpato namanā. Jambhanāti phandanā. Punappunaṃ jambhanā vijambhanā. Ānamanāti purato namanā. Vinamanāti pacchato namanā. Sannamanāti samantato namanā. Paṇamanāti yathā hi tantato uṭṭhitapesakāro kiñcideva upariṭṭhitaṃ gahetvā ujuṃ kāyaṃ ussāpeti, evaṃ kāyassa uddhaṃ ṭhapanā. Byādhiyakanti uppannabyādhitā. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyaphandanameva kathitaṃ (vibha. aṭṭha. 858).
食后的烧灼:是指由饮食引起的烧灼。已食者:指已食之人。食后的昏沉:指食后的疾病。因为过度饮食的缘故,人就像陷入昏沉一样。食后的疲倦:指因进食而带来的疲倦状态。食后的烧灼:就是食后的苦恼。食至腹中充满之人,因烧灼生起,如同诸根受损,身体备受折磨。身体笨重:指依靠所吃的食物,身体变得不灵活。
Bhattapariḷāhoti bhattavasena pariḷāhuppatti. Bhuttāvissāti bhuttavato. Bhattamucchāti bhattagelaññaṃ. Atibhuttapaccayā hi mucchāpatto viya hoti. Bhattakilamathoti bhuttapaccayā kilantabhāvo. Bhattapariḷāhoti bhattadaratho. Kucchipūraṃ bhuttavato hi pariḷāhuppattiyā upahatindriyo viya hoti, kāyo khijjati. Kāyaduṭṭhullanti bhuttabhattaṃ nissāya kāyassa akammaññatā.
心的退缩状态,是指心面对所缘时收缩。心的不适,是指心的病态。所谓病,就是称为不适。同样地,他也说:尊者,我没有不适。不堪任性,是指由心病所成的不堪任状态。萎靡,是指萎靡的状态。即使是能维持威仪的心,由于它无法维持威仪而萎靡,针对这种心的状态,说为萎靡。第二个词加上前缀后,意义增强。退缩,是因为没有扩展性,而变得收缩。其余两个是表示状态的用语。昏沉,是因为没有扩展性,而成为不策励、不摄持。昏沉状态,是指昏沉的状态。昏沉性,是指已昏沉的状态,即没有扩展性的意思。
Cittassalīyanākāroti ārammaṇe cittassa saṅkocappatti. Cittassa akalyatāti cittassa gilānabhāvo. Gilānoti akallako vuccati. Tathā cāha ‘‘nāhaṃ, bhante, akallako’’ti. Akammaññatāti cittagelaññasaṅkhāto akammaññanākāro. Olīyanāti olīyanākāro. Iriyāpathikampi cittaṃ yassa vasena iriyāpathaṃ sandhāretuṃ asakkonto olīyati, tassa taṃ ākāraṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘olīyanā’’ti. Dutiyapadaṃ upasaggena vaḍḍhitaṃ. Līnanti avipphārikatāya saṅkocappattaṃ. Itare dve ākāraniddesā. Thinanti avipphārikatāya anussāhanā asaṅgahanasaṅgahanaṃ. Thiyanākāro thiyanā. Thiyitattanti thiyitassa ākāro, avipphārikatāti attho.
心的不寂静,就是心不平静、不安稳的状态。因此说“不寂静的行相”。但从实质上说,这个“不寂静的行相”因为它的本性就是散乱,又是散乱的原因,所以实质上就是掉举和悔恨。
Cetaso avūpasamoti cittassa avūpasantatā asannisinnabhāvo. Tenāha – ‘‘avūpasantākāro’’ti. Atthato panetanti svāyaṃ avūpasantākāro vikkhepasabhāvattā vikkhepahetutāya ca atthato etaṃ uddhaccakukkuccameva.
所谓“疑的所缘法”,就是指以“对佛有疑”等说法里提到的八种疑处为基础的那些法。因为疑和嗔恚等一样,是依靠不断执取所缘为条件才生起的,所以这里只把可以作为疑处的所缘显示出来,说为“疑的所缘法”。又因为先前生起的疑会成为后来疑的缘,所以疑本身也应当被理解为属于疑处所摄的法。这里的词义是:它们在这里停留、运转,所以叫“处”;疑本身就是处,所以叫“疑处”。不过在注释书里,由于所缘对这些法也有特别的缘力,所以说“欲贪和疑这两种法,是就所缘而说的”。这其实是就净相只作为缘这一点来说的;但也可以这样理解:就像说“嗔也就是嗔相”,从而说“嗔是依亲依止缘而说的”,同样,把净视为净相,也可以说“欲贪是依亲依止缘而说的”。其余的是昏沉、睡眠、掉举、悔恨。其中,昏沉和睡眠彼此以俱生等关系互为缘,掉举和悔恨也是这样。这两对也同样可以依亲依止缘而成立,并不是没有可说的,所以他说“由俱生和亲依止”。
Vicikicchāya ārammaṇadhammā nāma ‘‘buddhe kaṅkhatī’’tiādinā āgataaṭṭhakaṅkhāvatthubhūtā dhammā. Yasmā vicikicchā byāpādādayo viya anu anu uggahaṇapaccayā uppajjati, tasmā kaṅkhāṭṭhānīyaṃ ārammaṇameva dassitaṃ ‘‘vicikicchāya ārammaṇadhammā’’ti. Yasmā purimuppannā vicikicchā pacchā vicikicchāya paccayo hoti, tasmā vicikicchāpi vicikicchāṭṭhānīyadhammā veditabbā. Tatrāyaṃ vacanattho – tiṭṭhanti pavattanti etthāti ṭhānīyā, vicikicchā eva ṭhānīyā vicikicchāṭṭhānīyā. Aṭṭhakathāyaṃ pana ārammaṇassapi tattha visesapaccayataṃ upādāya ‘‘kāmacchando vicikicchāti ime dve dhammā ārammaṇena kathitā’’ti vuttaṃ. Subhanimittassa hi paccayabhāvamattaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ, tathāpi yathā ‘‘paṭighampi paṭighanimitta’’nti katvā ‘‘byāpādo upanissayena kathito’’ti vuttaṃ, evaṃ subhampi subhanimittanti katvā kāmacchando upanissayena kathitoti sakkā viññātuṃ. Sesā thinamiddhauddhaccakukkuccāni. Tattha thinamiddhaṃ aññamaññaṃ sahajātādivasena paccayo, tathā uddhaccakukkuccanti. Ubhayesampi upanissayakoṭiyā paccayabhāve vattabbameva natthīti āha ‘‘sahajātena ca upanissayena cā’’ti.
因为“念”是依照“四念处”等说法,以随念各种法的方式而运作的,所以那些法就叫做“念觉支处”。对于出世间法,也是以随闻等方式来把握,然后同样如此运作。因此说“念的”等等。
Yasmā sati nāma ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ anussaraṇavasena vattati, tasmā te dhammā satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā nāma. Lokuttaradhamme ca anussavādivasena gahetvā tathā pavattateva. Tena vuttaṃ ‘‘satiyā’’tiādi.
善巧被称为慧,从它生起的就是善巧所生。无过失且乐异熟,意思是成为无过失之后,以乐的果报而成熟。通过这两个词,从缘、自性、作用、果报四个方面显示了善法。在不善的解说中,道理也一样。有过失就是应受呵责。无过失就是不应受呵责。卑下就是低劣。殊胜就是最上。黑就是黑暗、不清净。白就是光洁、清净。Paṭibhāga一词,在第一种分别中应理解为类似部分的含义,在第二种中是对立部分的含义,在第三种中是应被制伏的对立部分的含义。
Kosallaṃ vuccati paññā, tato uppannā kosallasambhūtā. Anavajjasukhavipākāti anavajjā hutvā sukhavipākā vipaccanakā. Padadvayena paccayato sabhāvato kiccato phalato kusaladhammaṃ dasseti. Akusalaniddesepi eseva nayo. Sāvajjāti gārayhā. Anavajjāti agārayhā. Hīnā lāmakā. Paṇītā seṭṭhā. Kaṇhā kāḷakā asuddhā. Sukkā odātā suddhā . Paṭibhāga-saddo paṭhame vikappe sadisakoṭṭhāsattho, dutiye paṭipakkhakoṭṭhāsattho, tatiye niggahetabbapaṭipakkhakoṭṭhāsattho daṭṭhabbo.
以行善之初起状态而现起的精进,因为具有坚毅的本性,所以称为“界”,因此说“发勤界就是最初发起的精进”。已经通过反复修习而获得力量的精进,变得强而有力,能够摧毁对立面,因此说“出离界,因为已从懈怠中出离,所以比前者更强”。它能摧毁极其强、比极其强更强的对立诸法,达到越来越锐利的程度,因此说“勇猛界,因为它一步步向前迈进,所以比前者更强”。
Kusalakiriyāya ādikammabhāvena pavattavīriyaṃ dhitisabhāvatāya dhātūti vuttanti āha ‘‘ārambhadhātūti paṭhamārambhavīriya’’nti. Laddhāsevanaṃ vīriyaṃ balappattaṃ hutvā paṭipakkhaṃ vidhamatīti āha – ‘‘nikkamadhātūti kosajjato nikkhantattā tato balavatara’’nti. Adhimattādhimattatarānaṃ paṭipakkhadhammānaṃ vidhamanasamatthaṃ paṭupaṭutarādibhāvappattaṃ hotīti āha – ‘‘parakkamadhātūti paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanatāya tatopi balavatara’’nti.
它在这里住立、持续运转,所以叫“处”。所缘的法是喜觉支的“处”,所以叫“喜觉支处”,也就是说“喜的所缘法”。因为由于次第生起,喜也可以这样称说,所以《清净道论》里说“那只是喜的名称”。“躁动止息”:躁动就是烦恼的热恼,靠它来止息,所以叫“躁动止息”。身轻安能止息受等三蕴,也能止息色身;心轻安则只止息心。因此世尊在这里,像轻快性等那样,把它分成两种来说。同样,作意定相而被把握时,止本身就是止相,同时也是作为它所缘的似相。“种种顶”就是散乱、掉举。因为它以不稳定为作用,以散乱为表现。由于一境性,它是散乱的对治,所以叫“不散乱”,也就是定,这本身就是相,应如前那样说。因此说“那只是它的同义词”。
Tiṭṭhati pavattati etthāti ṭhānīyā. Ārammaṇadhammā, pītisambojjhaṅgassa ṭhānīyāti pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyāti ‘‘pītiyā ārammaṇadhammā’’ti vuttaṃ. Yasmā aparāparuppattiyā pītipi tathā vattabbataṃ labhatīti vuttaṃ visuddhimagge ‘‘pītiyā eva taṃ nāma’’nti. Darathapassaddhīti daratho kilesapariḷāho, so passambhati etāyāti darathapassaddhi, kāyapassaddhiyā vedanādikhandhattayassa viya rūpakāyassapi passambhanaṃ hoti, cittapassaddhiyā cittasseva passambhanaṃ, tato evettha bhagavatā lahutādīnaṃ viya duvidhatā vuttā. Tathā samāhitākāraṃ sallakkhetvā gayhamāno samathova samathanimittaṃ, tassa ārammaṇabhūtaṃ paṭibhāganimittampi. Vividhaṃ aggaṃ etassāti byaggo, vikkhepo. Tathā hi so anavaṭṭhānaraso bhantatāpaccupaṭṭhāno vutto. Ekaggabhāvato byaggapaṭipakkhoti abyaggo, samādhi, so eva nimittanti pubbe viya vattabbaṃ. Tenāha ‘‘tasseva vevacana’’nti.
不执取所缘中可喜或不可喜的相状而应当把握的那种中舍状态,以及先前通过修习舍觉支而生起的中舍状态,这两种都属于“舍的所缘法”,所以这样说:从义理上讲,中舍状态应被理解为舍觉支的处所法。之所以从所缘的角度来说,是因为所缘对它们来说是特别殊胜的缘。其余的法,就是精进等四种法。对于这些法,应当希望它们有更强的亲依止缘。
Yo ārammaṇe iṭṭhāniṭṭhākāraṃ anādiyitvā gahetabbo majjhattākāro, yo ca pubbe upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāvasena uppanno majjhattākāro, duvidhopi so upekkhāya ārammaṇadhammoti adhippetoti āha – ‘‘atthato pana majjhattākāro upekkhāṭṭhānīyā dhammāti veditabbo’’ti. Ārammaṇena kathitā ārammaṇasseva tesaṃ visesapaccayabhāvato. Sesāti vīriyādayo cattāro dhammā. Tesañhi upanissayova sātisayo icchitabboti.
3. 戒经的注释
3. Sīlasuttavaṇṇanā
184漏尽者的出世间戒,是指属于道与果的正语、正业、正命——它们已经达到戒的特相——以及除此之外的思心所等。而世间戒,则属于唯作无记心,是行戒;至于禁止戒,则根本不存在,因为根本无从以远离的方式生起。有些人说:“前分戒就是世间戒。”
184.Khīṇāsavassa lokuttaraṃ sīlaṃ nāma maggaphalapariyāpannā sammāvācākammantājīvā sīlalakkhaṇappattā tadaññe cetanādayo. Lokiyaṃ pana kiriyābyākatacittapariyāpannaṃ cārittasīlaṃ, vārittasīlassa pana sambhavo eva natthi viramaṇavasena pavattiyā abhāvato. ‘‘Pubbabhāgasīlaṃ lokiyasīla’’nti keci.
“眼所见”就是用眼睛去看。“见特相”是指:对自性法和有为法各自的特性,通过“知遍知”来看见;对无常等共同特性,通过“审察遍知”来看见。即使是在断除它们的时候,也是从“应当被断除的方式”来看见,这就叫“见”。涅槃的真实特性是通过道与果来看见的,但那其实是证悟。通过禅那看见地遍等,通过神通看见色法等等,也都属于“智见”。这里指的是“眼见”,因为后面提到了听闻和亲近。所谓“问难亲近”,就是通过提问来亲近;对于那种为了别的事情而作亲近的行为,单凭“亲近”这个词本身就已经表明了意思。
Cakkhudassananti cakkhūhi dassanaṃ. Lakkhaṇassa dassananti sabhāvadhammānaṃ saṅkhatānaṃ paccattalakkhaṇassa ñātapariññāya, aniccādisāmaññalakkhaṇassa tīraṇapariññāya dassanaṃ. Pajahantopi hi te pahātabbākārato passati nāma. Nibbānassa tathalakkhaṇaṃ maggaphalehi dassanaṃ, taṃ pana paṭivijjhanaṃ. Jhānena pathavīkasiṇādīnaṃ, abhiññāhi rūpānaṃ dassanampi ñāṇadassanameva. Cakkhudassanaṃ adhippetaṃ savanapayirupāsanānaṃ parato gahitattā. Pañhapayirupāsananti pañhapucchanavasena payirupāsanaṃ aññakammatthāya upasaṅkamanassa kevalaṃ upasaṅkamaneneva jotitattā.
所谓“圣者的随念”,是依功德而说的;其中也是以领受教导、再作意的方式,随念戒等如实存在的功德。为了说明这一点,才说了“禅那、观”等话。“在其他人那里”,是指除了圣者之外,在别的佛弟子那里。因此说:“这叫作随出家。”“在其他人当中”,是指在佛弟子以外的苦行者、游方者等人当中。因为在那里出家,并不叫作圣者的随出家。
Ariyānaṃ anussati nāma guṇavasena, tatthāpi laddhaovādāvajjanamukhena yathābhūtasīlādiguṇānussaraṇanti dassetuṃ ‘‘jhānavipassanā’’tiādi vuttaṃ. Aññesaṃyeva santiketi ariyehi aññesaṃ sāsanikānaṃyeva santike. Tenāha – ‘‘anupabbajjā nāmā’’ti. Aññesūti sāsanikehi aññesu tāpasaparibbājakādīsu. Tattha hi pabbajjā ariyānaṃ anupabbajjā nāma na hotīti vuttaṃ.
大长老具足清净可意,所以有约十万之众。在兰卡岛:这是以依止为首要来说明依止者的相。因为出家并不是从岛上得到的,而是从住在岛上的老师那里得到的。玛欣德……所谓出家,是作为他的眷属而出家。
Satasahassamattāahesuṃ samantapāsādikattā mahātherassa. Laṅkādīpeti nissayasīsena nissitasallakkhaṇaṃ. Na hi pabbajjā dīpapaṭiladdhā, atha kho dīpanivāsiācariyapaṭiladdhā. Mahinda…pe… pabbajanti nāma tassa parivāratāya pabbajjāyāti.
忆念,就是思惟、把那个教导和告诫的法放在心上。作寻思所击,就是通过一再地反复寻思,使那个法义由寻思所完成。已发勤,就是已成就。而那个成就就是圆满,所以说“已圆满”。于彼,就是在所说的法上。以智行之方式,就是以智运转的方式。于诸法,就是在各个教导法中所说的色法和无色法。相,就是别相和共相。简择,就是以“这是色,这是如此这般的色”等方式进行简择。也种植智,就是以“无常、动摇、坏灭、易碎”等方式使智生起。审察……就是依色法七组、非色法七组的次第修观,如同亲眼所见一样地观见无常等,也就是达到触证。
Saratīti taṃ ovādānusāsanidhammaṃ cinteti citte karoti. Vitakkāhataṃ karotīti punappunaṃ parivitakkanena tadatthaṃ vitakkanipphāditaṃ karoti. Āraddho hotīti sampādito hoti. Taṃ pana sampādanaṃ pāripūri evāti āha ‘‘paripuṇṇo hotī’’ti. Tatthāti yathāvutte dhamme. Ñāṇacāravasenāti ñāṇassa pavattanavasena. Tesaṃ tesaṃ dhammānanti tasmiṃ tasmiṃ ovādadhamme āgatānaṃ rūpārūpadhammānaṃ. Lakkhaṇanti visesalakkhaṇaṃ sāmaññalakkhaṇañca. Pavicinatīti ‘‘idaṃ rūpaṃ ettakaṃ rūpa’’ntiādinā vicayaṃ āpajjati. Ñāṇañca ropetīti ‘‘aniccaṃ calaṃ palokaṃ pabhaṅgū’’tiādinā ñāṇaṃ pavatteti. Vīmaṃsanaṃ…pe… āpajjatīti rūpasattakārūpasattakakkamena vipassanaṃ paccakkhato viya aniccatādīnaṃ dassanaṃ sammasanaṃ āpajjati.
“这两者”指的是前面说过的果和利益。从含义上看,这两者是一回事,因为只是同一个意思的不同说法。“预先”就是更早、提前。“临终时”指接近死亡的时候。因为这里用的是表示“接近”的依格,所以注释说“在死亡临近之时”。
Ubhayampetanti phalānisaṃsāti vuttadvayaṃ. Atthato ekaṃ pariyāyasaddattā. Paṭikaccāti pageva. Maraṇakāleti maraṇakālasamīpe. Samīpatthe hi idaṃ bhummanti āha ‘‘maraṇassa āsannakāle’’ti.
这第三种,依智的锐利、中等、迟钝而成为三种。因此说“寿命千劫者”等。“中途般涅槃者”,是因为越过寿命的中途之后才般涅槃。“无论何处”,是指在无烦天等任何一处。“与方便俱”,是指与被称为观智诸行的方便一起,也就是伴随观的力量。在净居天界里,他的道流只向上走,所以叫“上流”。因为结生而投生到色究竟天,所以叫“往色究竟者”。
So tividho hoti ñāṇassa tikkhamajjhamudubhāvena. Tenāha ‘‘kappasahassāyukesū’’tiādi. Upahaccaparinibbāyī nāma āyuvemajjhaṃ atikkamitvā parinibbāyanato. Yattha katthacīti avihādīsu yattha katthaci. Sappayogenāti vipassanāñāṇasaṅkhārasaṅkhātena payogena, saha vipassanāpayogenāti attho. Suddhāvāsabhūmiyaṃ uddhaṃyeva maggasoto etassāti uddhaṃsoto. Paṭisandhivasena akaniṭṭhabhavaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī.
即使正在无烦天等天界,若此人必定只向上走,就叫做往色究竟者。所以说“一为上流往色究竟者,如此有五种”。“tesaṃ”是属格,表示简别。虽然由于上流的性质,他也会生在更低等的圣者地,但应知道:在那些地中不取寿量;而在色究竟有中,依寿量来说,寿命是一万六千劫。因为说了“可预期七果、七利益”,所以说“阿拉汉道的前分观觉支已被宣说”。由于七觉支同时生起,所以说它们“不先不后,同一心刹那”。这一点可以从经文中各处出现的“于那时”一语得知;又因为觉支有种种不同的自性,所以说“种种相”。
Avihādīsu vattamānopi ekaṃsato uddhaṃgamanāraho puggalo akaniṭṭhagāmī eva nāmāti vuttaṃ ‘‘eko uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti pañca hontī’’ti. Tesanti niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Uddhaṃsotabhāvato yadipi heṭṭhimādīsupi ariyabhūmi nibbattateva, tathāpi tattha bhūmīsu āyuṃ aggahetvā akaniṭṭhabhave āyuvaseneva soḷasakappasahassāyukatā daṭṭhabbā. ‘‘Satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā’’ti vuttattā ‘‘arahattamaggassa pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgā kathitā’’ti vuttaṃ. Sattannampi sahabhāvo labbhatīti ‘‘apubbaṃ acarimaṃ ekacittakkhaṇikā’’ti vuttaṃ. Tayidaṃ pāḷiyaṃ tattha tattha ‘‘tasmiṃ samaye’’ti āgatavacanena viññāyati, bojjhaṅgānaṃ pana nānāsabhāvattā ‘‘nānālakkhaṇā’’ti vuttaṃ.
第4章《衣经》的注释
4. Vatthasuttavaṇṇanā
185“念觉支”这个说法,如果我心里这样想:念觉支是最殊胜、最高、最上的,所以我以念觉支为首,进入果等至而安住——这就是我还在修行前分阶段时,心里生起的意思。
“无量的”:我心里这样想:这个念觉支,因为完全没有任何能造成限量的烦恼,又以无量的法为所缘,所以是无量的——在等至当中,我以不迷乱的方式这样生起。
“圆满的”:因为修习已经圆满,所以它完全具足——在等至当中,我以不迷乱的方式这样生起。
“住立”:按照时机所限定的等至安住下来,由于属于那个等至,念觉支就以制伏的方式住立。
“由于没有作意生起”:就是对“生起”没有作意、没有转向。这里以“生起”为首,实际上指的是有生起的诸行。
“无生”:指涅槃,因为它没有生起,又远离一切有生起的事物。
“转起”:指异熟果的转起。
“无转起”:指涅槃,因为它否定了那种转起。
“相”:指一切诸行的相。
“无相”:指涅槃。
“诸行”:用“生”等名称,只是单纯地指取诸行本身。
“离行”:指涅槃。
“由于已作意”:从作意的那一刻开始,以它为所缘而持续运转,念觉支就住立了。
“以八种行相”:以八种理由。
“了知”:从等至出来的时候,他清楚了知。
“以八种行相”:也就是以“作意生起”等和“作意无生”等这些相反的方式,一共八种行相;长老就是这样了知那颗正在死亡、由于等至不能持续而正在离去的心——他这样了知它正在死亡。
185.‘‘Satisambojjhaṅgo’’ti evaṃ ce mayhaṃ hotīti satisambojjhaṅgo nāma seṭṭho uttamo pavaro, tasmāhaṃ satisambojjhaṅgasīsena phalasamāpattiṃ appetvā viharissāmīti evaṃ ce mayhaṃ pubbabhāge hotīti attho. ‘‘Appamāṇo’’ti evaṃ mayhaṃ hotīti svāyaṃ satisambojjhaṅgo, sabbaso pamāṇakarakilesābhāvato appamāṇadhammārammaṇato ca appamāṇoti evaṃ mayhaṃ antosamāpattiyaṃ asammohavasena hoti. Suparipuṇṇoti bhāvanāpāripūriyā suṭṭhu paripuṇṇoti evaṃ mayhaṃ antosamāpattiyaṃ asammohavasena hotīti. Tiṭṭhatīti yathākālaparicchedasamāpattiyā avaṭṭhānena tappariyāpannatāya satisambojjhaṅgo tiṭṭhati paṭibandhavasena. Uppādaṃ anāvajjitattāti uppādassa anāvajjanena asamannāhārena. Uppādasīsena cettha uppādavantova saṅkhārā gahitā. Anuppādanti nibbānaṃ uppādābhāvato uppādavantehi ca vinissaṭattā. Pavattanti vipākappavattaṃ. Appavattanti nibbānaṃ tappaṭikkhepato. Nimittanti sabbasaṅkhāranimittaṃ. Animittanti nibbānaṃ. Saṅkhāreti uppādādianāmasanena kevalameva saṅkhāragahaṇaṃ. Visaṅkhāranti nibbānaṃ. Āvajjitattā āvajjitakālato paṭṭhāya ārabbha pavattiyā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati. Aṭṭhahākārehīti aṭṭhahi kāraṇehi. Jānātīti samāpattito vuṭṭhitakāle pajānāti. Aṭṭhahākārehīti uppādāvajjanādīhi ceva anuppādāvajjanādīhi ca vuttākāraviparītehi aṭṭhahi ākārehi cavantaṃ samāpattivasena anavaṭṭhānatopi gacchantaṃ cavatīti thero pajānātīti.
“果觉支”是指属于果等至的觉支。那么,它们是各自分别生起的吗?于是说“当……的时候”等等。“以之为首”:把它作为主要、最上的。“随顺那者”:就是随顺、跟随念觉支的那些。而且,那是那样做了之后,以法随观的方式进行的。不过有些人说“做了那随观等之后”。
Phalabojjhaṅgāti phalasamāpattipariyāpannā bojjhaṅgā. Kiṃ pana te visuṃ visuṃ pavattantīti āha ‘‘yadā hī’’tiādi. Sīsaṃ katvāti padhānaṃ seṭṭhaṃ katvā. Tadanvayāti tadanugatā satisambojjhaṅgaṃ anugacchanakā. Tañca kho tathā katvā dhammaṃ paccavekkhaṇavasena. Keci pana ‘‘taṃ paccavekkhaṇādikaṃ katvā’’ti vadanti.
第5章《比丘经》的注释
5. Bhikkhusuttavaṇṇanā
186“为了觉悟”这句话里,“觉悟”指的是了知。那么,是为了什么、靠什么而了知呢?提问的人先问“为了了知什么”,接着说明:“以道……”等等。以道,能导向涅槃的了知;以省察,能导向所作已办的了知。在第一种解释里,只展示了现证。因为对此还不满意,所以又说“或以道”,给出了第二种解释。“依远离”“依离贪”这些词,展示了一切道的作用以及它的果。“依灭”这一句,展示了对涅槃的现证。“心从欲漏等解脱”等,展示的是烦恼的断除。“于解脱中,有解脱智”等,展示的是省察。
186.Bodhāyāti ettha bodho nāma bujjhanaṃ, taṃ pana kissa kenāti pucchanto ‘‘kiṃ bujjhanatthāyā’’ti vatvā taṃ dassento ‘‘maggenā’’tiādimāha. Maggena nibbānaṃ bujjhanatthāya saṃvattanti, paccavekkhaṇāya katakiccataṃ bujjhanatthāya saṃvattanti, paṭhamavikappe sacchikiriyābhisamayo eva dassitoti tena atuṭṭhe ‘‘maggena vā’’ti dutiyavikappamāha. Vivekanissitaṃ virāganissitanti padehi sabbaṃ maggakiccaṃ tassa phalañca dassitaṃ. Nirodhanissitanti iminā nibbānasacchikiriyā. Kāmāsavāpi cittaṃ vimuccatītiādinā kilesappahānaṃ. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hotītiādinā paccavekkhaṇā dassitā.
第6至7节 《昆达离亚经》等经的注释
6-7. Kuṇḍaliyasuttādivaṇṇanā
187-188因为习惯性住在寺院里,所以叫“寺住者”。已经进入大众之中活动,所以叫“众中行者”,因此说“然而……”等。“如此”是指以这种方式。“执取”就是压制、指责。用这个来解释问句的含义。“解明”就是解除、摆脱指责。用这个来解释答句的含义。“以此理趣”是说,通过这个,在“如是说”这个地方显示“iti”这个词的含义。为了挑起责难而说的话,就叫“说”,也就是过失、毛病。有“如是说”就是指这样把争论加到他身上。而“从如是说中解脱”,就是指这样从那里解脱出来。这样,通过消解别人加在他身上的过失,显示了从争论中解脱的利益之后,现在为了通过揭示过失来讲解,便说了“这是问句的过失……”等语句。
187-188. Nibaddhavāsavasena ārāme nisīdanasīloti ārāmanisādī. Parisaṃ ogāḷho hutvā caratīti parisāvacaroti āha – ‘‘yo panā’’tiādi. Evanti iminākārena. Gahaṇanti niggahaṇaṃ. Tena pucchāpadassa atthaṃ vivarati. Nibbeṭhananti niggahanibbeṭhanaṃ. Tena vissajjanapadassa atthaṃ vivarati. Iminā nayenāti etena ‘‘itivādo’’ti ettha iti-saddassa atthaṃ dasseti. Upārambhādhippāyo vadati etenāti vādo, doso. Itivādo hotīti evaṃ imassa upari vādāropanaṃ hoti. Itivādappamokkhoti evaṃ tato pamokkho hoti . Evaṃ vādappamokkhānisaṃsaṃ parehi āropitadosassa nibbeṭhanavasena dassetvā idāni dosapavedanavasena dassetuṃ ‘‘ayaṃ pucchāya doso’’tiādi vuttaṃ.
从“只有这个范围”开始,一直到“三种善行”,这就是所说的这个范围。这个教说,是指从“根律仪确实……”这样展开的这段教说。不贪求,就是不生贪欲。不兴奋,就是不过度欢喜。安住在行境之中,是指心以入定的方式安住在业处所缘上,稳固不动。因此说“善安立”。善安立,是指以正确、不散乱的方式安住。因业处而得解脱,是指由于精勤修习业处,从而从对立的诸盖中解脱出来。善解脱,就是很好地解脱了。在面对不可喜的境相时,他既不怯弱也不窘迫。因烦恼、因嗔怒。心不固执、心不僵硬。因为嗔怒,心就是僵硬的,不柔软。没有忧恼之心,是指由于没有忧愁沮丧的状态,所以没有过失之心。没有腐坏之心,是指由于没有嗔害,所以心得清凉。
Ettakaṃ ṭhānantiādito paṭṭhāya yāva ‘‘tīṇi sucaritānī’’ti ettakaṃ ṭhānaṃ. Imaṃ desananti ‘‘indriyasaṃvaro kho’’tiādinayappavattaṃ imaṃ desanaṃ. Nābhijjhāyatīti na abhijjhāyati. Nābhihaṃsatīti na abhitussati. Gocarajjhatte ṭhitaṃ hotīti kammaṭṭhānārammaṇe samādhānavasena ṭhitaṃ hoti avaṭṭhitaṃ. Tenāha ‘‘susaṇṭhita’’nti. Susaṇṭhitanti sammā avikkhepavasena ṭhitaṃ. Kammaṭṭhānavimuttiyāti kammaṭṭhānānuyuñjanavasena paṭipakkhato nīvaraṇato vimuttiyā. Suṭṭhu vimuttanti suvimuttaṃ. Tasmiṃ amanāparūpadassane na maṅku vilakkho na hoti. Kilesavasena dosavasena. Aṭṭhitacitto athaddhacitto. Kovesena hi cittaṃ thaddhaṃ hoti, na mudukaṃ. Adīnamānasoti domanassavasena yo dīnabhāvo, tadabhāvena niddosamānaso. Apūticittoti byāpajjābhāvena sītibhūtacitto.
在这六门当中,按身恶行、语恶行、意恶行来分,共有十八种恶行。为了把这些恶行分类说明,才说了“如何”等话。其中,“当可爱的所缘出现在面前时”这一句,只是给出一个例子而已。由此应当进一步举出“当不可爱的所缘出现在面前时,生起嗔心的人……”等等,这样引出三种恶行;同样也要说“当中性的所缘出现在面前时,生起痴心的人……”等等。不过,如果按意恶行等共同的名义来归纳,就应当知道实际上只有三种恶行。
Imesu chasu dvāresu aṭṭhārasa duccaritāni honti paccekaṃ kāyavacīmanoduccaritabhedena. Tāni vibhāgena dassetuṃ ‘‘katha’’ntiādi vuttaṃ. Tattha iṭṭhārammaṇe āpāthagateti nayadānamattametaṃ. Tena ‘‘aniṭṭhārammaṇe āpāthagate dosaṃ uppādentassā’’tiādinā tividhaduccaritaṃ nīharitvā vattabbaṃ, tathā ‘‘majjhattārammaṇe mohaṃ uppādentassā’’tiādinā ca. Manoduccaritādisāmaññena pana tīṇiyeva duccaritāni hontīti veditabbaṃ.
依概念安立来说:不碰触具体事物,只是通过整体抓取的方式,纯粹依概念安立来说。于修习审察中:意思是在由修习成就的审察中,或者在修习的审察中。这些:就是前面所说的六门所缘。恶行:指恶行的成因。对于安住在不加审察状态的人,把恶行转成善行。转变:就是转化,不让恶行在那里生起,而让善行生起。如此:就是按上面所说的方式。根律仪……乃至……应当理解为,通过成就根律仪,三种善行得以完成。因此说“至此……”等话。至此:从开头一直到“圆满三种善行”这一句,就是“至此”的范围。守护戒的根律仪戒,就是守护四遍净戒的根律仪戒。那么,它怎么成为那戒的守护者呢?因为后后生起的法以前前为亲依止的缘故。
Paññattivasenāti vatthuṃ anāmasitvā piṇḍagahaṇamukhena kevalaṃ paññattivaseneva. Bhāvanāpaṭisaṅkhāneti bhāvanāsiddhe paṭisaṅkhāne, bhāvanāya paṭisaṅkhāne vāti attho. Imānīti yathāvuttāni chadvārārammaṇāni. Duccaritānīti duccaritakāraṇāni. Appaṭisaṅkhāne ṭhitassa duccaritāni sucaritāni katvā. Pariṇāmetīti parivatteti duccaritāni tattha anuppādetvā sucaritāni uppādento. Evanti vuttappakārena. Indriyasaṃvaro…pe… veditabbo indriyasaṃvarasampādanavasena tiṇṇaṃ sucaritānaṃ sijjhanato. Tenāha ‘‘ettāvatā’’tiādi. Ettāvatāti ādito paṭṭhāya yāva ‘‘tīṇi sucaritāni paripūrentī’’ti padaṃ, ettāvatā. Sīlānurakkhakaṃ indriyasaṃvarasīlanti catupārisuddhisīlassa anurakkhakaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ kathikaṃ. Kathaṃ pana tadeva tassa anurakkhakaṃ hotīti? Aparāparuppattiyā upanissayabhāvato.
“三种戒”是指根防护戒、活命清净戒和资具依止戒。“夹杂出世间”的意思是,它们既可以是世间的,也可以是出世间的。“七觉支”是指出世间的七觉支。作为根本的念处属于前行阶段,正是针对这些念处而说:“昆达离亚,四念处若已修习、多修习,就能圆满七觉支。”那些念处就是前面所说的念处。以念处为根本的觉支,就是以世间念处为根本的觉支。关于“前行阶段或”这一表述,这里有些人采用“前行阶段与”的读法,解释为“在出世间之前的前行阶段以及”。“以明解脱为根本”是指依照“昆达离亚,七觉支若已修习、多修习,就能圆满明解脱”这样的教导所说的觉支,这些觉支本身就是出世间的,因为它们与明解脱一同生起。
Tīṇi sīlānīti indriyasaṃvara-ājīvapārisuddhi-paccayasannissita-sīlāni. Lokuttaramissakāti lokiyāpi lokuttarāpi hontīti attho. Sattannaṃ bojjhaṅgānanti lokuttarānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ. Mūlabhūtā satipaṭṭhānā pubbabhāgā, te sandhāya vuttaṃ ‘‘cattāro kho, kuṇḍaliya, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī’’ti. Tepīti yathāvuttasatipaṭṭhānā. Satipaṭṭhānamūlakā bojjhaṅgāti lokiyasatipaṭṭhānamūlakā bojjhaṅgāva. Pubbabhāgāvāti ettha keci ‘‘pubbabhāgā cā’’ti pāṭhaṃ katvā ‘‘pubbeva lokuttarā pubbabhāgā cā’’ti atthaṃ vadanti. Vijjāvimuttimūlakāti ‘‘satta kho, kuṇḍaliya, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti evaṃ vuttā bojjhaṅgā lokuttarāva vijjāvimuttisahagatabhāvato.
第8篇 伍巴瓦那经的注释
8. Upavānasuttavaṇṇanā
189“自己”是作格用法的说明,所以经文说“由自己”。“正在造作”就是指正在生起。“于业处善得解脱”:因为对业处作意,诸盖就远离了,所以从那些盖中很好地解脱出来。“作了利益”就是把修行作意当作最上。“有需求者”就是想到“这么大的利益已经在我身上生起”,于是成了有需求的人。
189.Paccattanti karaṇaniddeso ayanti āha – ‘‘attanāvā’’ti. Kurumānoyevāti uppādento eva. Kammaṭṭhānavimuttiyā suṭṭhu vimuttanti kammaṭṭhānamanasikārena nīvaraṇānaṃ dūrībhāvato tehi suṭṭhu vimuttaṃ. Atthaṃ karitvāti bhāvanāmanasikāraṃ uttamaṃ katvā. ‘‘Mahā vata me ayaṃ attho uppanno’’ti atthiko hutvā.
9. 第一已生经的注释
9. Paṭhamauppannasuttavaṇṇanā
190“如来的出现”等话,是在说明:只有在佛陀出世的时候,人们才能获得觉支宝。
190.Tathāgatassa pātubhāvātiādinā buddhuppādakāle eva bojjhaṅgaratanapaṭilābhoti dasseti.