12. 谛相应复注巴利 12. Saccasaṃyuttaṃ
全篇 100 段
1. 《定经》的注释巴利
1. Samādhisuttavaṇṇanā
1071 关于“心一境性”:这是从格(离格)表达,要看“退失”这个词来理解。关于“以如实等方式”:意思是“以如去等方式”。在这部经里,“如实”指的就是“比丘们,入定的比丘如实了知”这类说法。通过“等”这个字,应该理解为包含了“如是,因为”等表述。确实,以如实的方式,通过“如是,因为”等语句切断了原因。“vaṇṇā”指音节,有人说指“德行”。“词与字”指名等词,以及由它们组合而成的字。巴利
1071.Cittekaggatāyāti nissakkavacanaṃ ‘‘parihāyantī’’ti padaṃ apekkhitvā. Yathābhūtādivasenāti yathāgatādivasena. Yathābhūtaṃ nāma imasmiṃ sutte ‘‘samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātī’’tiādi. Ādi-saddena ‘‘tathā yasmā’’tiādisaṅgaho daṭṭhabbo. Tathā hi yathābhūtavasena kāraṇacchedo kato ‘‘tathā yasmā’’tiādivacanehi. Vaṇṇāti akkharā, ‘‘guṇā’’ti keci. Padabyañjanānīti nāmādipadāni ceva taṃsamudāyabhūtabyañjanāni ca.
3. 第一善男子经等的注释巴利
3. Paṭhamakulaputtasuttādivaṇṇanā
1073-75 这里指的是“教内之人”,因为外道没有现观诸谛。用“如是”这个词,是为了说明第四经和第五经在义理上没有差别。如果是这样,那为什么还要分开来教导呢?所以接下来他说:“以这样那样的说法”等等。巴利
1073-75.Sāsanāvacarā adhippetā bāhirakānaṃ saccābhisamayassa abhāvato. Tathāti iminā catutthapañcamesu atthavisesābhāvaṃ dasseti. Yadi evaṃ kasmā visuṃ visuṃ desanāti āha ‘‘tena tena abhilāpenā’’tiādi.
10. 畜生论经的注释巴利
10. Tiracchānakathāsuttavaṇṇanā
1080 1080. 因为能靠它从恶趣和轮回中出离,所以叫“导出”,也就是生天之道和解脱之道。致力于这种导出,或者具有这种导出的,就叫“导出性的”。或者,因为从语恶行的杂染中导出,所以把 ī 音缩短、把 ya 音变成 ka 音,就成了“niyyānikā”(导出性的)。与思俱行的远离闲谈。从它的对立面来说,就是非导出性的,这种状态叫非导出性。所谓“畜生性”,是指成为障碍。“在业处之性中”指与无常相相应的四谛业处之性。“有义的”指依止于布施、持戒等,因而与利益相关联。巴利
1080. Duggatito saṃsārato ca niyyāti etenāti niyyānaṃ, saggamaggo mokkhamaggo ca. Tasmiṃ niyyāne niyuttā, taṃ ettha atthīti niyyānikā. Vacīduccaritasaṃkilesato vā niyyātīti ī-kārassa rassattaṃ ya-kārassa ka-kāraṃ katvā niyyānikā. Cetanāya saddhiṃ samphappalāpā veramaṇi. Tappaṭipakkhato aniyyānikā, tassa bhāvo aniyyānikattaṃ. Tiracchānabhūtanti tirokaraṇabhūtaṃ. Kammaṭṭhānabhāveti aniccatāpaṭisaṃyuttacatusaccakammaṭṭhānabhāve. Sātthakanti dānasīlādinissitattā hitapaṭisaṃyuttaṃ.
街巷,就是家宅聚集分布之处。而用“街巷”一词来指代时,就像用“村庄”等词来指代一样,实际上特别是指住在那里的人,好比说“村庄来了”这类说法。因此说“勇士、有能力的人”。借着“放水罐的地方”这一说法,指的是水罐女仆,所以说“水罐女仆论”。由于不如实地依生、住、灭等来说明世间,所以叫“世间论”。如此,以这种方式说有、以那种方式说无,这样展开的“有无论”,也一并论及了。巴利
Visikhāti gharasanniveso. Visikhāgahaṇena ca gāmādigahaṇe viya tannivāsino visesato gahitā ‘‘āgato gāmo’’tiādīsu viya . Tenāha ‘‘sūrā samatthā’’ti. Kumbhaṭṭhānāpadesena kumbhadāsiyo vuttāti āha – ‘‘kumbhadāsikathā’’ti. Ayāthāvato uppattiṭṭhitisaṃhārādivasena loko akkhāyati etenāti lokakkhāyikā. Iti iminā pakārena bhavo, iminā abhavoti evaṃ pavattāya itibhavābhavakathāya saddhiṃ.
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10