第十二 谛相应
12. Saccasaṃyuttaṃ
第一 定经注
1. Samādhisuttavaṇṇanā
10711071.“Cittekaggatāyā”(由于心一境性)是离格,这是呼应“parihāyantī”(退失)一词。以如实等方式:指以如去等方式。在这部经中,“如实”即指:“比丘们,得定的比丘如实了知”等。此处的“等”字,应理解为包含了“因此如是”等表述。的确,通过如实的方式,以“因此如是”等语句截断了原因。有人说“vaṇṇā”指音节,也有人说是“功德”。“词与字”指名等词,以及由它们组合而成的字。
1071.Cittekaggatāyāti nissakkavacanaṃ ‘‘parihāyantī’’ti padaṃ apekkhitvā. Yathābhūtādivasenāti yathāgatādivasena. Yathābhūtaṃ nāma imasmiṃ sutte ‘‘samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātī’’tiādi. Ādi-saddena ‘‘tathā yasmā’’tiādisaṅgaho daṭṭhabbo. Tathā hi yathābhūtavasena kāraṇacchedo kato ‘‘tathā yasmā’’tiādivacanehi. Vaṇṇāti akkharā, ‘‘guṇā’’ti keci. Padabyañjanānīti nāmādipadāni ceva taṃsamudāyabhūtabyañjanāni ca.
第三 第一善男子经等注
3. Paṭhamakulaputtasuttādivaṇṇanā
1073-751073-75.这里意指“教内之人”,因为外道无法现观诸谛。此处的「如是」是为了显示第四和第五经在义理上并无差异。如果是这样,为何还要分别教导呢?因此他接下来说:“由于不同的表达方式”等。
1073-75.Sāsanāvacarā adhippetā bāhirakānaṃ saccābhisamayassa abhāvato. Tathāti iminā catutthapañcamesu atthavisesābhāvaṃ dasseti. Yadi evaṃ kasmā visuṃ visuṃ desanāti āha ‘‘tena tena abhilāpenā’’tiādi.
第十 畜生论经注
10. Tiracchānakathāsuttavaṇṇanā
10801080.因为能由此从恶趣和轮回中出离,所以称为「导出」,也就是生天之道与解脱之道。致力于那种导出,或者具有那种导出的,便称为「导出性的」。或者,因为从语恶行的染污中导出,所以将ī音缩短、将ya变为ka,从而成为「niyyānikā」(导出性的)。与思俱行的远离杂秽语。从其对立面来说,便是非导出性的,这种状态称为非导出性。「成为畜生」的意思是成为障碍。「在业处修习中」指与无常相相应的四谛业处修习。「有义的」是指依止于布施、持戒等,因而与利益相关联。
1080. Duggatito saṃsārato ca niyyāti etenāti niyyānaṃ, saggamaggo mokkhamaggo ca. Tasmiṃ niyyāne niyuttā, taṃ ettha atthīti niyyānikā. Vacīduccaritasaṃkilesato vā niyyātīti ī-kārassa rassattaṃ ya-kārassa ka-kāraṃ katvā niyyānikā. Cetanāya saddhiṃ samphappalāpā veramaṇi. Tappaṭipakkhato aniyyānikā, tassa bhāvo aniyyānikattaṃ. Tiracchānabhūtanti tirokaraṇabhūtaṃ. Kammaṭṭhānabhāveti aniccatāpaṭisaṃyuttacatusaccakammaṭṭhānabhāve. Sātthakanti dānasīlādinissitattā hitapaṭisaṃyuttaṃ.
「Visikhā」指家宅所在的区域,也就是街巷。而且,正如使用“村庄”等词时特指其中的居民,使用“街巷”一词也同样如此,正如说“村庄来了”这类表达。因此说“英雄有能力”。借由“水罐处”指称水罐女仆,故称“水罐女仆论”。由于不如实地依生、住、灭等而言说世间,所以称为“世间论”。就这样,以这种方式说有,以那种方式说无,依此展开的“有无论”也一并被论及。
Visikhāti gharasanniveso. Visikhāgahaṇena ca gāmādigahaṇe viya tannivāsino visesato gahitā ‘‘āgato gāmo’’tiādīsu viya . Tenāha ‘‘sūrā samatthā’’ti. Kumbhaṭṭhānāpadesena kumbhadāsiyo vuttāti āha – ‘‘kumbhadāsikathā’’ti. Ayāthāvato uppattiṭṭhitisaṃhārādivasena loko akkhāyati etenāti lokakkhāyikā. Iti iminā pakārena bhavo, iminā abhavoti evaṃ pavattāya itibhavābhavakathāya saddhiṃ.
第二 法轮转起品
2. Dhammacakkappavattanavaggo
第一 法轮转起经注
1. Dhammacakkappavattanasuttavaṇṇanā
10811081. 为了阐明前文略说的意义——即因诸仙人在此坠落飞升、沉没上升,此地故得“仙人堕处”之名——于是说出“于此……”等内容。
1081.‘‘Isīnaṃ patanuppatanavasena osīdanauppatanaṭṭhānavasena evaṃ ‘isipatana’nti ‘laddhanāme’ti saṅkhepato vuttamatthaṃ vivarituṃ ‘ettha hī’’’tiādi vuttaṃ.
「呼召」(Āmantesī)此处,因为这次呼召是为了转法轮,所以应从起源处简要阐明导师往昔的功行,故从“于燃灯佛足下发大愿开始”等内容讲起。其中,“坏魔军”意为击破魔罗及其军众;或者是指破坏魔罗内部和外部两种势力。“诸比丘,有此二边”中的“边”(anta)一词,如同“前际智、后际智”等中的用法,是“部分”的同义词,因此说“诸比丘,有此二部分”。在说出的当下,凭借佛陀的威神力,此音声流布而安住。梵天众来集,那些都是善根成熟、为现证诸谛而曾发大愿的梵天。
Āmantesīti ettha yasmā dhammacakkappavattanatthaṃ ayaṃ āmantanā, tasmā samudāgamato paṭṭhāya satthu pubbacaritaṃ saṅkhepeneva pakāsetuṃ vaṭṭatīti ‘‘dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārato paṭṭhāyā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha mārabalaṃ bhinditvāti mārañca mārabalañca bhañjitvā. Atha vā mārassa abbhantaraṃ bāhirañcāti duvidhaṃ balaṃ bhañjitvā. ‘‘Dveme, bhikkhave, antā’’ti ettha anta-saddo ‘‘pubbante ñāṇaṃ aparante ñāṇa’’ntiādīsu (dha. sa. 1063) viya bhāgapariyāyoti āha ‘‘dve ime, bhikkhave, koṭṭhāsā’’ti. Saha samudāhārenāti uccāraṇasamakālaṃ. Pattharitvā aṭṭhāsi buddhānubhāvena. Brahmāno samāgacchiṃsu paripakkakusalamūlā saccābhisambodhāya katādhikārā.
「在家结缚」指在家人的系缚。「断除」即舍离。「不应习行」即不应修习、从事。「烦恼欲乐」是指与烦恼欲相应的乐受。「随行」指受用、耽着。「属于村人者」因为应由住于村落的人们所亲近,故为村人所有之事物。「对于自身」是指对于自己的身体。「此中存立我慢故」,因此称为我(attā),也就是自体。「作苦」是产生苦恼的意思。「以自我折磨」指以种种方式伤害自身。「为止息」:此处特指烦恼的止息,为表达此目的而使用了与格,所以说为「为烦恼止息故」。其余类似的文句也依此理来理解。
Gihisaññojananti gihibandhanaṃ. Chinditvāti haritvā. Na vaḷañjetabbāti nānuyuñjetabbā. Kilesakāmasukhassāti kilesakāmayuttassa sukhassa. Anuyogoti anubhavo. Gāmavāsīhi sevitabbattā gāmavāsīnaṃ santako. Attanoti attabhāvassa. Āhito ahaṃmāno etthāti attā, attabhāvo. Dukkhakaraṇanti dukkhuppādanaṃ. Attamāraṇehīti attabādhanehi. Upasamāyāti kilesavūpasamo adhippeto, tadatthasampadānavacananti āha ‘‘kilesūpasamatthāyā’’ti. Esa nayo sesesupi.
以谛智等方式而有三种转起,因此称为「三转」,也就是智见。所以接下来说「谛智」等。「如实智」指证悟的智慧,即对于那诸谛本身的智慧。至于对智慧所应完成的遍知、证悟等作用的了知之智,有一部分人说:“这是在证悟之前就有的。”后来的人则说:“是指同样已经完成作用的智。”「十二行相」即十二种形态的差别。「于他处」是指在其他经典中。
Saccañāṇādivasena tayo parivaṭṭā etassāti tiparivaṭṭaṃ, ñāṇadassanaṃ. Tenāha ‘‘saccañāṇā’’tiādi. Yathābhūtaṃ ñāṇanti paṭivedhañāṇaṃ āha. Tesuyeva saccesu. Ñāṇena kattabbassa ca pariññāpaṭivedhādikiccassa ca jānanañāṇaṃ, ‘‘tañca kho paṭivedhato pagevā’’ti keci. Pacchāti apare. Tathā katañāṇaṃ. Dvādasākāranti dvādasavidhaākārabhedaṃ. Aññatthāti aññesu suttesu.
在此,将证悟智与说教智二者主要依智的作用而说为‘法轮’。而信根等法的集合,依其能转动之义,称为‘轮’,故为法轮。又或,轮即是教令,由于不违离法,此既是法又是轮;又因依法、依正理而转动,故称法轮。正如所说:‘既转动了法,也转动了轮,所以叫法轮;既转动了轮,也转动了法,所以叫法轮;依法而转动,所以叫法轮;依法的修行而转动,所以叫法轮’等(《无碍解道》2.40-41)。‘两者’指证悟智与说教智这两者。‘此’即此二者。‘以此开示’:世尊依此经阐明,由所说二智所成的法轮,称为‘已转’,因为转动的作用尚未完成。‘当安立’:指当憍陈如长老安立于入流果时。‘名为已转’:因为自从迦叶正等觉者的教法隐没以来,至佛陀出现于世,在这段漫长岁月里未曾转动过的法轮,如今已经转动;然而,他更高道果的证得,却已止息。
Paṭivedhañāṇampi desanāñāṇampi dhammacakkanti idaṃ tattha ñāṇakiccaṃ padhānanti katvā vuttaṃ. Saddhindriyādidhammasamudāyo pana pavattanaṭṭhena cakkanti dhammacakkaṃ. Atha vā cakkanti āṇā, dhammato anapetattā dhammañca taṃ cakkañca, dhammena ñāyena cakkantipi dhammacakkaṃ. Yathāha ‘‘dhammañca pavatteti cakkañcāti dhammacakkaṃ, cakkañca pavatteti dhammañcāti dhammacakkaṃ, dhammena pavattatīti dhammacakkaṃ, dhammacariyāya pavattatīti dhammacakka’’ntiādi (paṭi. ma. 2.40-41). Ubhayampīti paṭivedhañāṇaṃ desanāñāṇanti ubhayampi. Etanti tadubhayaṃ. Imāya desanāyāti iminā suttena pakāsentena bhagavatā yathāvuttañāṇadvayasaṅkhātaṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ nāma pavattanakiccassa aniṭṭhitattā. Patiṭṭhiteti aññāsi koṇḍaññattherena sotāpattiphale patiṭṭhite. Pavattitaṃ nāma kassapasammāsambuddhassa sāsanantaradhānato paṭṭhāya yāva buddhuppādo, ettakaṃ kālaṃ appavattapubbassa pavattitattā, uparimaggādhigamo panassa atthaṅgato evāti.
‘以一刹那’:即以一种称为‘击’的时间单位。因为一天的三分之一便称作‘击’。然而,在经典中说:‘以那一个刹那,以那一个须臾,以那么一顷刻’。那其实只是对‘击’那一个刹那的标示。‘一切知智光’:这是由一切知智的威力所现起的光明,应知它是依于心识、由时节等所生的。由于世尊在转法轮开始与圆满之时,内心生起了极为殊胜的喜悦,所以在此才说‘对此优陀那……’等等。
Ekappahārenāti ekeneva pahārasaññitena kālena. Divasassa hi tatiyo bhāgo pahāro nāma. Pāḷiyaṃ pana ‘‘tena khaṇena tena layena tena muhuttenā’’ti vuttaṃ. Taṃ pahārakkhaṇasallakkhaṇameva. Sabbaññutaññāṇobhāsoti sabbaññutaññāṇānubhāvena pavatto obhāso cittaṃ paṭicca utusamuṭṭhāno veditabbo. Yasmā bhagavato dhammacakkappavattanassa ārambhe viya parisamāpane ativiya uḷāratamaṃ pītisomanassaṃ udapādi, tasmā ‘‘imassapi udānassā’’tiādi vuttaṃ.
第九 《阐经》注
9. Saṅkāsanasuttavaṇṇanā
10891089. 在解释义理时,那些被解释的(义理)称为「词」。换个说法,由于它们能发音,所以也就是「字母」。那些用来表达义理的就叫做「音节」。但是,因为像a这类有‘音’的名称,k这类有‘音节’的名称,而这两类又都有‘词’的名称,所以才说:“词的一类分就是指这个所谓的音节”。而在《导论》中,在句子的层面也有‘音节’的名称。这里,应知通过掌握‘音节’,字、词源和论说等实际上就已经都被含摄在内了。「阐」指的是将义理分段式地让人了解。因此才说它是「分别说」。通过掌握‘阐’,这里实际上就已经说明了‘开示’。因为分别说正是通过言说义理来进行开显的,由此,那些原因的施设也就被说明了,通过这些,义句也就被包含了。这是大致的解释,至于详细的内容,应按照《清净道论》的注释和《导论注》里所说的道理去了知。「以一切行相」,就是凭借开显其同类等不同方面的行相。「关于词等」,是指在广说中生起的那些词等等。「因此」,是因为词等等没有边际。所以才说“词、音节、阐是无量的”这样的话。
1089. Atthasaṃvaṇṇane vaṇṇīyanteti vaṇṇā. Teyeva pariyāyena akkharaṇato akkharāni. Atthaṃ byañjentīti byañjanāni. Yasmā pana akārādike sarasamaññā, kakārādike byañjanasamaññā, ubhayattha vaṇṇasamaññā, tasmā vuttaṃ ‘‘vaṇṇānaṃ vā ekadesā yadidaṃ byañjanā nāmā’’ti. Nettiyaṃ pana vākye byañjanasamaññā. Byañjanaggahaṇeneva cettha ākāraniruttiniddesā gahitā evāti daṭṭhabbaṃ. Saṅkāsanāti atthassa ñāpanā bhāgaso. Tenāha ‘‘vibhattiyo’’ti. Saṅkāsanaggahaṇeneva cettha pakāsanā vuttā hoti. Vibhattiyo hi atthavacaneneva vivaranti, tāhi kāraṇapaññattiyo vuttāyevāti, tāhipi atthapadāni gahitāneva honti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimaggavaṇṇanāyaṃ nettiaṭṭhakathāyañca vuttanayena veditabbo. Sabbākārenāti sabhāgādivibhāvanākārena. Vaṇṇādīnanti tasmiṃ pana vitthāre pavattavaṇṇādīnaṃ. Tasmāti vaṇṇādīnaṃ antaabhāvato. Evamāhāti ‘‘aparimāṇā vaṇṇā byañjanā saṅkāsanā’’ti evamāha.
第十 《真实经》注
10. Tathasuttavaṇṇanā
10901090. 「以不舍弃自性之义」:指苦在任何时候都不舍弃其‘苦’的自性,因此具有真实的自性。故说:“苦,即是苦本身。”「自性」,即苦的自性。「不虚」,即不会落空。「不异」,即并非虚妄。故说:“苦绝不会成为不苦(乐)。”「由于不落入其他状态」:指不会变成如‘集’等那样的自性。“不是虚假的”,即事物不会转变成其他样子,这便称为「不异」。故说“苦绝不会……”等等。
1090.Sabhāvāvijahanaṭṭhenāti attano dukkhasabhāvassa kadācipi apariccajanena tathasabhāvaṃ. Tenāha ‘‘dukkhañhi dukkhameva vutta’’nti. Sabhāvassāti dukkhasabhāvassa. Amoghatāyāti avañjhatāya. Avitathanti na vitathaṃ. Tenāha ‘‘na hi dukkhaṃ adukkhaṃ nāma hotī’’ti. Aññabhāvānupagamenāti samudayādisabhāvānupagamanena musā na hotīti añño aññathā na hotīti anaññathaṃ. Tenāha ‘‘na hī’’tiādi.
第三 拘利村品
3. Koṭigāmavaggo
第一 拘利村经的注释。
1. Koṭigāmasuttavaṇṇanā
10911091. 「不解」:因为没有与‘通达’相应的觉悟。「不证悟」:因为没有现前证悟四圣谛。
1091.Ananubodhāti paṭivedhassa anurūpabodhābhāvena. Appaṭivedhāti saccānaṃ paṭimukhaṃ vedhābhāvena.
第二 拘利村经的注释。
2. Dutiyakoṭigāmasuttavaṇṇanā
10921092.「果定与果慧」:指最高的果定与最高的果慧。
1092.Phalasamādhiphalapaññānanti aggaphalasamādhiaggaphalapaññānaṃ.
第七 真实经的注释。
7. Tathasuttavaṇṇanā
10971097.「圣者」:指佛陀等圣者。因此说:“不……”等等。
1097.Ariyānanti buddhānaṃ ariyānaṃ. Tenāha ‘‘na hī’’tiādi.
第八 世间经的注释。
8. Lokasuttavaṇṇanā
10981098.「由于已通达与已开示」:即由通达智与开示智而完全了知,这些(四圣谛)便为圣所有,也就是属于圣者世尊所有。
1098.Paṭividdhattā desitattā cāti iminā paṭivedhañāṇena desanāñāṇena ca pariggahitattā ariyasantakāni honti ariyassa bhagavato santakabhāvato.
第十、《憍梵波提经》注释
10. Gavampatisuttavaṇṇanā
1100“一语通达”:谓以一智,同时通达四圣谛。
1100.Ekappaṭivedhoti ekeneva ñāṇena catunnaṃ ariyasaccānaṃ ekajjhaṃ paṭivedho.
第四·申恕林品
4. Sīsapāvanavaggo
第三、《杖经》注释
3. Daṇḍasuttavaṇṇanā
1101“于轮回中再三辗转再生”:乃因未见四圣谛故。
1101.Punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva nibbattanti adiṭṭhattā catunnaṃ ariyasaccānaṃ.
第五、《百矛经》注释
5. Sattisatasuttavaṇṇanā
1105「不应作如是计度」:指不应这样想:“我只要忍受这些苦与忧,与之共存,谛现观就会生起。”
1105.Bhaveyyaceti dukkhadomanassāni ajjhupekkhitvā sahitehi tehi saccābhisamayo bhaveyyāti evaṃ parikappanā na kātabbāti.
9. 因陀罗柱经注
9. Indakhīlasuttavaṇṇanā
1109「意趣」:指常等分别的意趣。因为它成了执取“唯此是真实,余皆虚妄”这种见的入口,故称为口。那些未见谛者观察它,而已见谛者则绝不会观察。
1109.Ajjhāsayanti sassatādibhedaṃ ajjhāsayaṃ. So hi ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti gāhassa mukhabhūtattā mukhanti adhippeto. Tañca apare adiṭṭhasaccā olokenti, diṭṭhasaccā pana neva olokenti.
10. 欲议论者经注
10. Vādatthikasuttavaṇṇanā
1110「kukkuko」:意指中等身材者的一肘长。「kukkū」即是其名称。
1110.Kukkuko pamāṇamajjhimassa purisassa hatthoti attho. Kukkūti tasseva nāmaṃ.
5. 悬崖品
5. Papātavaggo
1. 世间思惟经注
1. Lokacintāsuttavaṇṇanā
1111“世间思”(Lokacinta):即与世间安立相关的审察。也有读作“世间心”(Lokacitta)的,意思是属于各各世间的心。“椰子等”中的“等”字,涵盖了未说到的药草、草、树木等。“像这样”:指其他各种相应的世间心。
1111.Lokacintanti lokasannivesapaṭisaṃyuttavīmaṃsāva. ‘‘Lokacitta’’ntipi pāṭho, taṃtaṃlokapariyāpannaṃ cittanti attho. Nāḷikerādayoti ādi-saddena avuttānaṃ osadhitiṇavanappatiādīnaṃ saṅgaho. Evarūpanti edisaṃ aññampi taṃtaṃlokacittaṃ.
“离思虑者”(Vigatacitta):指已舍断自利与他利思惟的人,应与“他如是见,他们便如是决意”联系理解。“商婆罗幻”(Sambarimāya):由阿修罗主商婆罗所造的一种阿修罗幻术,也称为“因陀罗网”(indajāla),因为它正是为了迷惑因陀罗而造。“环转后”(Samparivattetvā):即环绕行走一圈之后。“如彼”:如同那个人看见非阿修罗一样,他们也这样决意。那么,他们为何这样决意呢?因为他们看见那个人孤零零地坐着,心中疑想“这位怕也是天神吧”,于是作了这样的决意,随后从莲花梗的小孔钻入,回到了自己的阿修罗住处。因此世尊说:“正是为了迷惑那些天神们。”
Vigatacittoti attatthaparatthato apagatavitakko addasa evaṃ adhiṭṭhahiṃsūti sambandho. Sambarimāyanti sambarena asurindena uppāditaṃ asuramāyaṃ, yaṃ ‘‘indajāla’’ntipi vuccati indassa mohanatthaṃ uppāditattā. Samparivattetvāti paridhāvetvā. Yathā neti ne asure yathā so puriso passati, evaṃ adhiṭṭhahiṃsu. Kasmā panete evaṃ adhiṭṭhahiṃsūti? Taṃ purisaṃ tattha tathānisinnaṃ disvā ‘‘ayañca devo’’ti āsaṅkantā tathā adhiṭṭhahitvā bhisamuḷālachiddehi pavisitvā attano asurabhavanaṃ gatā. Tenāha bhagavā – ‘‘devānaṃyeva mohayamānā’’ti.
2-3. 《悬崖经》等的注释
2-3. Papātasuttādivaṇṇanā
1112-3「界石」(mariyādapāsāṇo):指灵鹫山上那犹如界墙的大岩石。「不可意之色」(aniṭṭharūpaṃ):此处的“色”是自性之义,如“于可爱色、可意色”等经文中的用法,故说「不可意之自性」(aniṭṭhasabhāvaṃ)。
1112-3.Mariyādapāsāṇoti gijjhakūṭapabbatassa mariyādapākārasadiso mahanto pāsāṇo. Aniṭṭharūpanti ettha rūpa-saddo sabhāvattho ‘‘piyarūpe sātarūpe’’tiādīsu (ma. ni. 1.408-409) viyāti āha – ‘‘aniṭṭhasabhāva’’nti.
5. 《毛经》注释
5. Vālasuttavaṇṇanā
1115「亲近」(upāsanaṃ):即亲近老师。因弟子为日日修学而应亲近老师,故得此名;此处特指射箭的技艺。「越箭」(kaṇḍaṃ atikkamante):指正在射箭之时。「逐孔」(poṅkhānupoṅkhaṃ):为阐明“孔”(poṅkha)的含义,故说“射出一箭”等。其中“另一后继孔”的“另一”指第三支箭。为说明“后继孔”所指为何,而说“所谓后继孔,即第二支箭的箭孔”,因第二支箭的箭孔会被第三支箭射穿。后又说的“又一彼孔”,则是为显示如此接连射去、箭无虚发。「较难超越」:指极难克胜。「毛」(vāla):即头发。「裂为七份」:指劈为七份。取其中一份,即取头发之一丝,「系于曼陀茄果的中间」,也就是系在曼陀茄果的中心。另一裂份,即另一缕如丝般的头发,「系于箭簇之端」,系时令此缕头发如虱子或刻画之量般微细,且稍稍超出箭簇的尖端。「立于一牛吼地」:指站在二十弓尺之处。「以系箭之毛端」:即以系在箭上之头发的尖端,准确射穿系在曼陀茄果上的那一缕头发。
1115.Upāsananti ācariyaupāsanaṃ, ācariyaṃ antevāsinā vā divase divase sikkhanavasena upāsitabbato upāsananti laddhanāmaṃ kaṇḍakhipanasippaṃ. Kaṇḍaṃ atikkamanteti saraṃ khipante. Poṅkhānupoṅkhanti poṅkhasaddatthaṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘ekaṃ kaṇḍaṃ khipitvā’’tiādi vuttaṃ. Aparaṃ anupoṅkhanti ettha aparanti tatiyakaṇḍaṃ. Anupoṅkhaṃ nāma idanti dassetuṃ ‘‘anupoṅkhaṃ nāma dutiyassa poṅkha’’nti vuttaṃ. Tañhi tatiyena sarena vijjhīyati. Puna aparaṃ tassa poṅkhanti idaṃ pana aparāparaṃ avirajjhanaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Durabhisambhavataranti abhibhavituṃ asakkuṇeyyataraṃ. Vālanti kesaṃ. Sattadhā bhinditvāti sattakkhattuṃ viphāletvā. Tassa ekaṃ bhedanti tassa kesassa ekaṃ aṃsusaṅkhātaṃ bhedaṃ gahetvā. Vātiṅgaṇamajjhe bandhitvāti vātiṅgaṇaphalassa majjhaṭṭhāne bandhitvā. Aparaṃ bhedanti aparaṃ kesassa aṃsusaṅkhātaṃ bhedaṃ. Aggakoṭiyaṃ bandhitvāti yathā tassa vālabhedassa ūkāmattaṃ likhāmattaṃ vā kaṇḍassa aggakoṭiṃ adhikaṃ hutvā tiṭṭhati, evaṃ bandhitvā. Usabhamatteti vīsatiyaṭṭhimatte ṭhāne ṭhito. Kaṇḍabaddhāya koṭiyāti kaṇḍabaddhāya vālassa koṭiyā vātiṅgaṇabandhanavālassa koṭiṃ paṭivijjheyya.
8. 《第二孔轭经》注释
8. Dutiyachiggaḷayugasuttavaṇṇanā
1118「偶然浮起」(adhiccuppattika):即随其意愿而浮出水面。「以孔」(chiggaḷena):指在孔洞所在之处。「孔的上方」(chiggaḷupari):指下轭孔洞处的上方。「从上方轭的孔」(āruḷhassa chiggaḷena):即通过上下两个孔洞。「如同脖颈伸入」(gīvappavesanaṃ viya):四块轭上下相叠,仅在孔洞处留有空间,盲龟的脖颈能从中伸入,这是极其偶然的事。而获得人身比这还要更偶然,证得圣道则比获得人身更加偶然。为显此义,故说「证悟四谛是极端偶然中的偶然」。
1118.Adhiccuppattikanti yadicchāvasena uppajjanakaṃ. Chiggaḷenāti chiggaḷapadesena. Chiggaḷuparīti heṭṭhimayugassa chiggaḷapadesassa upari. Āruḷhassa chiggaḷenāti ubhinnampi chiddena. Gīvappavesanaṃ viyāti catunnaṃ yugānaṃ chiddapadeseneva uparūpari ṭhitānaṃ chiddantarena kāṇakacchapassa gīvappavesanaṃ adhiccatarasambhavaṃ. Tatopi adhiccatarasambhavo manussattalābho, tato adhiccatamasambhavo ariyamaggapaṭilābhoti dassento āha ‘‘catusaccapaṭivedho ativiya adhiccatarasambhavo’’ti.
《现观品》注释
6. Abhisamayavaggavaṇṇanā
1121《现观相应》中已有详细阐述,因此应当依据其中所说的方法来理解此处的义理。
1121.Abhisamayasaṃyuttevitthāritova, tasmā tattha vuttanayeneva tassa attho veditabbo.
第一生谷重颂品
7. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavaggo
3. 《慧经》的注释
3. Paññāsuttavaṇṇanā
1133即使是世间的事物,也因具有清净的意义而可称为“圣”,所以说为“世间出世间”。
1133. Lokiyampi visuddhatthena ‘‘ariya’’nti vattabbataṃ labhatīti ‘‘lokiyalokuttarenā’’ti vuttaṃ.
4. 《酒类经》的注释
4. Surāmerayasuttavaṇṇanā
1134「粉酒」:指用谷物粉末制作而成的酒。同样,「米酒」是用米饭做的酒,「糕饼酒」是用糕饼做的酒;将那些物料投入酒醪等之中后制成的酒,称为「投入酒糟的酒」。「混合药酒」:指用根药等种种成分混合调制而成的酒。「花酿」:是从椰子花等花中流出汁液后所酿之酒。「果酿」:是从葡萄等果实中流出汁液后所酿之酒。「等」字表示诸如此类,因此也包括蜜酿、糖酿以及各种混合成分所酿之酒。「无酒与酒酿」:则是指完全远离上述一切酒与酒酿的状态。
1134.Piṭṭhasurāti piṭṭhena kātabbasurā, tathā odanasurā pūvasurā, majjarasādibhūte kiṇṇe pakkhipitvā kattabbā surā kiṇṇapakkhittasurā. Sambhārasaṃyuttāti mūlabhesajjasambhārehi saṃyuttā. Pupphāsavoti nāḷikerapupphādito assavanakaāsavo. Muddikaphalādito assavanakaāsavo phalāsavo. Itītiādiattho. Tena madhvāsavaguḷāsavasambhārasaṃyutte saṅgaṇhāti. Surāsavavinimuttanti yathāvuttasurāsavavinimuttaṃ.
10. 《恭敬经》的注释
10. Pacāyikasuttavaṇṇanā
1140「行为谦下者」:是指在家族中,对伯父、叔父、兄长等年长者,通过问讯、起身迎接、合掌行礼与恭敬服务等方式,行谦下之行的人。
1140.Nīcavuttinoti kule jeṭṭhānaṃ mahāpitucūḷapitujeṭṭhabhātikādīnaṃ abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammādivasena nīcavuttino.
8. 第二生谷物重颂品
8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavaggo
8. 《种子类经》注疏
8. Bījagāmasuttavaṇṇanā
1148在“Mūlabīja(根种子)”等词中:根本身即是种子,故称“根种子”;也可理解为“以此为根种子者”,亦名“根种子”。前者依“种子类”而说,即“种子之集合”;后者指“生类”。此二类皆以总名标示。复次,依“根种子、根种子、根种子”的省略法,亦可通达种子之义。此理于余类别亦同。“Phaḷubīja(节种子)”即指节茎种子。“bīja(种子)”一词,通常固定指具有发芽能力、作为核心的果实,由众多外缘和合而能产生相似果实,依此殊胜因相得名。由此义成就,此词亦施设于根等物上;为将他们简别、限定,故更以“种子”一词加以区分,说为“种子之种子”,犹如说“色之色”“苦之苦”等。“Nīlatiṇarukkhādikassa”指青绿的草、青绿的树等。此中“等”字包含药草、灌木、藤蔓等。
1148. ‘‘Mūlabīja’’ntiādīsu mūlameva bījanti mūlabījaṃ, mūlabījaṃ etassātipi mūlabījaṃ. Tattha purimena bījagāmo vutto ‘‘bījānaṃ samūho’’ti katvā, dutiyena bhūtagāmo. Duvidhopeso sāmaññaniddesena, ‘‘mūlabījañca mūlabījañca mūlabīja’’nti ekasesanayena vā bījattho veditabbo. Esa nayo sesesupi. Phaḷubījanti pabbabījaṃ. Bāhirapaccayantarasamavāye sadisaphaluppattiyā visesakāraṇabhāvato viruhanasamatthe sāraphale niruḷho bīja-saddo. Tadatthasiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti tato nivattanatthaṃ ekena bīja-saddena visesetvā vuttaṃ ‘‘bījabīja’’nti ‘‘rūparūpaṃ, dukkhadukkha’’nti (saṃ. ni. 4.327) ca yathā. Nīlatiṇarukkhādikassāti allatiṇassa ceva allarukkhādikassa ca. Ādi-saddena osadhigacchalatādīnaṃ gahaṇaṃ.
9. 《非时食经》注疏
9. Vikālabhojanasuttavaṇṇanā
1149从曙光出现直至正午,此为佛陀等圣众惯行的进食时;此时之外,皆名“非时”。故云:“vikālabhojanā(非时食)”即指过此时限而食之物。
1149. Aruṇuggamanato paṭṭhāya yāva majjhanhiko, ayaṃ buddhādiariyānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo bhojanassa kālo, tadañño vikāloti āha – ‘‘vikālabhojanāti kālātikkantabhojanā’’ti.
10. 《香涂香经》注疏
10. Gandhavilepanasuttavaṇṇanā
1150所谓“任何花朵”,是指无论编结成环或未编结的任何种类花朵;同样,“任何香类”则是指以肉等为差别的种种香。
1150.Yaṃ kiñci pupphanti ganthimaṃ aganthimaṃ vā yaṃ kiñci pupphajātaṃ, tathā pisitādibhedaṃ yaṃ kiñci gandhajātaṃ.
第九品 第三生谷物重复品
9. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavaggo
1. 舞蹈音乐经注释
1. Naccagītasuttavaṇṇanā
1151简言之,以“诸恶莫作”等(《长部》2.90;《法句》183)为开端的世尊教法,由于观看舞蹈等会激发极度的欲贪,故与教法不相称,因此说“与教法不相称”。此处的“舞”,既包含自己跳舞,也包含叫人跳舞以及被跳舞的状态;同样,“歌”、“乐”等词也应如此理解,故说“跳舞、使人跳舞等方式”。“等”字则涵盖了唱歌、使人唱歌、演奏、使人演奏等。在此,“看”一词也包含了“听”,这是以简略的方式加以概括;或者因为五种识各自缘取相应的境,而在听的动作中也有“看”这一省略的说法,所以只说“看”。对于那些不构成障碍的歌曲,在某些场合听是允许的,因此说“会构成障碍的看”。正如《究竟义灯》的《小注疏》(《小诵注疏·后五学处注释》)中所说:“与法相应的歌是容许的,与歌相应的法则不容许。”
1151. Saṅkhepato ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’ntiādinayappavattaṃ (dī.ni. 2.90; dha.pa. 183) bhagavato sāsanaṃ accantachandarāgapavattito naccādīnaṃ dassanaṃ na anulometīti āha ‘‘sāsanassa ananulomattā’’ti. Attanā parehi ca payojiyamānaṃ payojāpiyamānañca eteneva nacca-saddena gahitaṃ, tathā gītavāditasaddehi cāti āha – ‘‘naccananaccāpanādivasenā’’ti. Ādi-saddena gāyana-gāyāpana-vādana-vādāpanādīni saṅgaṇhāti. Dassanena cettha savanampi saṅgahitaṃ virūpekasesanayena. Yathāsakaṃ visayassa ālocanasabhāvatāya vā pañcannaṃ viññāṇānaṃ savanakiriyāyapi dassanasaṅkhepasabbhāvato ‘‘dassanā’’icceva vuttaṃ. Avisūkabhūtassa gītassa savanaṃ kadāci vaṭṭatīti āha – ‘‘visūkabhūtā dassanā cā’’ti. Tathā hi vuttaṃ paramatthajotikāya khuddakaaṭṭhakathāya (khu. pā. aṭṭha. 2.pacchimapañcasikkhāpadavaṇṇanā) – ‘‘dhammūpasaṃhitaṃ gītaṃ vaṭṭati, gītūpasaṃhito dhammo na vaṭṭatī’’ti.
2. 高床座经注释
2. Uccāsayanasuttavaṇṇanā
1152“高”:与“高”字同义的另一词。“床座”是指躺卧于其上的东西,“高床座”与“大床座”因不合沙门的生活,故被禁止,因此说“超出规定尺寸的不如法坐卧具”。此外,倚座等座位在这里也被包含在“床座”一词中。然而,由于若容器被禁止,则使用该容器的行为自然也被禁止,所以只说“高床座、大床座”。从意义上应理解为:这显示了远离以享受为目的的坐卧。或者,“高床座和大床座”是以省略法来表述,如同“缘名色而有六处”(《无问自说》1)一样。又或者,因为坐的行为先于卧的行为,所以“床座”一词也包含了座位,应如此看待。
1152.Uccāti ucca-saddena samānatthaṃ ekaṃ saddantaraṃ. Seti etthāti sayanaṃ, uccāsayanaṃ mahāsayanañca samaṇasārupparahitaṃ paṭikkhittanti āha – ‘‘pamāṇātikkantaṃ akappiyattharaṇa’’nti. Āsandādiāsanañcettha sayaneneva saṅgahitaṃ. Yasmā pana ādhāre paṭikkhitte tadādhārakiriyā paṭikkhittāva hoti, tasmā ‘‘uccāsayanamahāsayanā’’icceva vuttaṃ. Atthato pana tadupabhogabhūtanisajjānipajjanehi virati dassitāti daṭṭhabbaṃ. Atha vā uccāsayanamahāsayanañca uccāsayanamahāsayanañcāti uccāsayanamahāsayananti etasmiṃ atthe ekasesanayena ayaṃ niddeso kato yathā – ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatana’’nti (udā. 1). Āsanakiriyāpubbakattā vā sayanakiriyāya sayanaggahaṇeneva āsanampi gahitanti daṭṭhabbaṃ.
3. 金银经注释
3. Jātarūpasuttavaṇṇanā
1153此外,在“令取”与“对放置物欣然接受”中也能获得“接受”的意义,所以说“不令取,不欣然接受所放置之物”。或者,有三种接受:以身、以语、以意。其中,身的接受是抓取,语的接受是令抓取,意的接受是欣然接受。将这三类接受以通称或省略法统合后,称为“接受”等,因此说“他们既不抓取它”等。这个道理也适用于“生谷物的接受”等。
1153. Aññepi uggahāpane upanikkhittasādiyane ca paṭiggahaṇattho labbhatīti āha – ‘‘na uggaṇhāpenti, na upanikkhittaṃ sādiyantī’’ti. Atha vā tividhaṃ paṭiggahaṇaṃ kāyena vācāya manasāti. Tattha kāyena paṭiggahaṇaṃ uggahaṇaṃ, vācāya paṭiggahaṇaṃ uggahāpaṇaṃ, manasā paṭiggahaṇaṃ sādiyanaṃ. Tividhampi paṭiggahaṇaṃ sāmaññaniddesena, ekasesanayena vā gahetvā ‘‘paṭiggahaṇā’’ti vuttanti āha – ‘‘neva naṃ uggaṇhantī’’tiādi. Esa nayo ‘‘āmakadhaññapaṭiggahaṇā’’tiādīsupi.
4. 生谷物经注释
4. Āmakadhaññasuttavaṇṇanā
1154因为将尼瓦拉等副谷物以及稻米等主谷物包含在内,所以称为“七种”。
1154. Nīvārādiupadhaññassa sāliādimūladhaññantogadhattā vuttaṃ ‘‘sattavidhassā’’ti.
《生肉经》的注释
5. Āmakamaṃsasuttavaṇṇanā
1155因为佛陀曾说:「诸比丘,我允许五种脂肪作为药——熊脂、鱼脂、鳄鱼脂、猪脂、驴脂。」所以这称为「为特定人开许」。又因世尊说「适时受持」,受持便为合宜,因此他说:「除非为特定人开许。」此应当依据律来审察,所以此处应依照《一切善见》律注中所说的方法来了解判别。
1155. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañca vasāni bhesajjāni – acchavasaṃ, macchavasaṃ, susukāvasaṃ, sūkaravasaṃ, gadrabhavasa’’nti (mahāva. 262; pārā. aṭṭha. 623) vuttattā idaṃ uddissa anuññātaṃ nāma. Tassa pana ‘‘kāle paṭiggahita’’nti (mahāva. 262) vuttattā paṭiggahaṇaṃ vaṭṭatīti āha – ‘‘aññatra uddissa anuññātā’’ti. Vinayavasena upaparikkhitabbo, tasmā samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya vuttanayenettha vinicchayo veditabbo.
第十 第四生谷省略品
10. Catutthaāmakadhaññapeyyālavaggo
《买卖经》等的注释
2-3. Kayavikkayasuttādivaṇṇanā
1162-63对于任何物品,取得即为买,施与即为卖。所谓「此处彼处」,是指在村落间及近处的往来,这称为使者之事——此为连接释。被差遣的往来即是小行走。
1162-63. Kassaci bhaṇḍassa gahaṇaṃ kayo, dānaṃ vikkayo. Tattha tatthāti gāmantare santike ca gamanaṃ dūtakammanti vuccatīti yojanā. Pahiṇagamanaṃ khuddakagamanaṃ.
《秤欺诳经》的注释
4. Tulākūṭasuttavaṇṇanā
1164「色欺诳」:以相似的颜色行欺诈。「肢体欺诳」:用自己的手等肢体行欺诈的手法。「取欺诳」:在称量时通过拿取的方式行欺诈。「掩盖欺诳」:用铁粉等物加以遮盖而行欺诈。用大秤。「在后段」:指秤杆的后半段。「用手」:指用手掌的部位。「压住」:指不让秤杆翘起而将之按住。「给予时在前段」:指在给人称物时,于秤杆的前半段用手将其压住。「线」:指铁粉。
1164.Rūpakūṭaṃ sarūpena sadisena chalavohāro. Aṅgakūṭaṃ attano hatthādinā aṅgānaṃ chalakaraṇaṃ . Gahaṇakūṭaṃ mānesu gahaṇavasena. Paṭicchannakūṭaṃ ayacuṇṇādinā paṭicchannena chalakaraṇaṃ. Mahatiyā tulāya. Pacchābhāgeti tulāya pacchimabhāge. Hatthenāti hatthapadesena. Akkamatīti uṭṭhātuṃ adento gaṇhāti. Dadanto pubbabhāgeti paresaṃ dadanto pubbabhāge hatthena tulaṃ akkamati. Tanti ayacuṇṇaṃ.
「铜钵」指红铜制成的钵。「作成金色」:涂上非咀嚼用的黄金与金箔,使其呈现为金色。作为量器核心的内部,如果破裂了,称为「核心破」。对于正在被计量的芝麻、米粒等,其尖顶的顶端如果破损了,称为「顶端破」。对丈量田地等的绳子做手脚,称为「绳索破」。在此处,把握了绳索也就等于把握了丈量的杖,应视为已包含其中。
Lohapātiyoti tambalohapātiyo. Suvaṇṇavaṇṇā karontīti asanikhādasuvaṇṇakanakalimpitā suvaṇṇavaṇṇā karonti. Mānabhājanassa hadayabhūtassa abbhantarassa bhinnaṃ hadayabhedo. Nimiyamānassa tilataṇḍulādikassa sikhāya aggakoṭiyā bhinnaṃ sikhābhedo. Khettādīnaṃ minanarajjuyā aññathākaraṇaṃ rajjubhedo. Rajjugahaṇeneva cettha daṇḍakassa gahaṇaṃ katamevāti daṭṭhabbaṃ.
《砍断经》等注释
6-11. Chedanasuttādivaṇṇanā
1166-71「杀害」:指以拳打、掌掴、棒击等方式进行伤害,即恼害之意。因为“vadha”一词在“伤害了又伤害而哭泣”等语句中,也可见到用于表示恼害的用法。然而在义注中说的是「杀」,这应当理解为打击,可以如此了知,因为“māraṇa”一词同样可见到用于表示伤害的语例。其余部分容易理解。
1166-71.Vadhoti muṭṭhippahārakasātāḷanādīhi hiṃsanaṃ, viheṭhananti attho. Viheṭhanatthopi hi vadha-saddo dissati ‘‘atthānaṃ vadhitvā vadhitvā rodeyyā’’tiādīsu. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘māraṇa’’nti vuttaṃ, taṃ pana pothanaṃ sandhāyāti sakkā viññātuṃ māraṇasaddassa vihiṃsanepi dissanato. Sesaṃ suviññeyyameva.
在名为《显扬真义》的《相应部》注疏中
Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya
结语的注释
Nigamanakathāvaṇṇanā
这部《相应部》圣典,对于那些在全面审察一切色法和无色法时,因拥有缘取微细所缘的智慧而善巧于观行的智者,以及那些身行、语行善得调御、从而能正确致力于止与观的比丘们,为了解说蕴、处、界、谛、根、缘起等分别上的胜义法,并以种种理趣分析智慧,有着极大的帮助。我正是依这部大有益处的《相应部》圣典,通过「显扬真义」而开始撰作这部精确的注释。由于此著作具有能带来殊胜智慧的特殊功德,所以在开头也说「能产生种种慧的差别」。所谓「大注之精要」,是指《相应部大注》的精粹。而「五十九许」:因其仅有微少的不足,故用「许」字。
Sakalarūpārūpasammasane saṇhasukhumavisayañāṇatāya vipassanācāranipuṇabuddhīnaṃ susaṃyatakāyavacīsamācāratāya samathavipassanāsu sammadeva yatanato ca yatīnaṃ bhikkhūnaṃ khandhāyatanadhātusaccindriyapaṭiccasamuppādabhede paramatthadhamme nānānayehi ñāṇavibhāgassa sannissayena bahukārassa saṃyuttāgamavarassa atthasaṃvaṇṇanaṃ kātuṃ sāratthappakāsanato eva nipuṇā yā mayā aṭṭhakathā āraddhāti sambandho. Savisesaṃ paññāvahaguṇattā eva hissa ganthārambhe āditopi ‘‘paññāpabhedajananassā’’ti vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāya sāranti saṃyuttamahāaṭṭhakathāya sāraṃ. Ekūnasaṭṭhimattoti thokaṃ ūnabhāvato matta-saddaggahaṇaṃ.
「根本注之精要」:就是前面所说的《相应部大注》的核心精华,这里又以结语的方式再次加以说明。或者,「根本注之精要」指的是古注中的义理精华。这句话表明:在撰写这部《显扬真义》时,作者撷取了《相应部大注》的义理精华,同时也从其他大部根本注中,择取了此处不可或缺的义理精华而加以采用。关于「大寺住众」一词,应当联系前后文这样理解:「开显大寺住众之传统的」、「采取大寺住众根本注之精要的」。以此功德,愿一切世间都得到安乐:所有欲界等范围内的有情世间,愿他们各随其根机,通过证得三种觉悟所带来的与涅槃结合的乐,真正获得幸福!作者就这样将自己的功德回向出去,为使包括天神在内的世间获得究竟的安乐。
Mūlaṭṭhakathāya sāranti pubbe vuttasaṃyuttamahāaṭṭhakathāya sārameva puna nigamanavasena vuttanti. Atha vā mūlaṭṭhakathāya sāranti porāṇaṭṭhakathāsu atthasāraṃ. Tena etaṃ dasseti ‘‘saṃyuttamahāaṭṭhakathāya atthasāraṃ ādāya imaṃ sāratthappakāsiniṃ karontena sesamahānikāyānampi mūlaṭṭhakathāsu idha viyogakkhamaṃ atthasāraṃ ādāya akāsi’’nti. ‘‘Mahāvihārādhivāsīna’’nti ca idaṃ purimapacchimapadehi saddhiṃ sambandhitabbaṃ ‘‘mahāvihārādhivāsīnaṃ samayaṃ pakāsayantiṃ mahāvihārādhivāsīnaṃ mūlaṭṭhakathāya sāraṃ ādāyā’’ti ca. Tena puññena. Hotu sabbo sukhī lokoti kāmāvacarādivibhāgo sabbo sattaloko yathārahaṃ bodhittayādhigamavasena sampayuttena nibbānasukhena sukhito hotūti sadevakassa lokassa accantaṃ sukhādhigamāya attano puññaṃ pariṇāmeti.