第十一 入流相应
11. Sotāpattisaṃyuttaṃ
1. 芦苇门品
1. Veḷudvāravaggo
转轮王经注释
1. Cakkavattirājasuttavaṇṇanā
997997. “Anuggahagarahaṇesu nipāto”为小品词,用以阐明摄受与呵责之义。此处,何谓摄受?何谓呵责?因此提到“四种……”等。其中,“anuggaṇhanto”(摄受者)意为以合适的方式执取;“garahanto”(呵责者)意为谴责。具有主宰性质的人称为“issara”(主宰者),其状态为“issariya”(自在),即权威。“adhipati”意为主人,其状态为“ādhipacca”(主权),即所有者性质,故称“自在主权”……“Anantakānī”指“无边”,即无有边际。
997.Anuggahagarahaṇesunipātoti anuggaṇhanagarahatthajotako nipāto. Kimettha anuggaṇhāti, kiṃ vā garahatīti āha ‘‘catunna’’ntiādi. Tattha anuggaṇhanto anucchavikaṃ katvā gaṇhanto. Garahanto nindanto. Issarasīlo issaro, tassa bhāvo issariyaṃ, pabhutā. Adhīnaṃ pati adhipati, tassa bhāvo ādhipaccaṃ, sāmibhāvoti āha – ‘‘issariyādhipacca’’ntiādi. Anantakānīti antarahitāni.
“Aveccappasādena”(以不坏净信):指如实通达三事(佛、法、僧)功德而生起的净信。此信不为任何事物所动摇,故称“以不动信”。“Maggena”(由道):即由圣道。“āgatappasādo”(已得之信):由证得[圣道]而获得的净信。非前非后,乃是同时。因为圣弟子的圣道生起之时,便于三事中生起不坏净信。所依之境有三种,故说为三种。然其意义实一,故虽生起之处不同,本质无有差别。用“圣弟子的……”等方法说明此义。“Pasādo”(净信)即信解。“Pema”(爱)即敬爱。“Gārava”(尊重)即恭敬。“Mahanta”(大)即广大。此中无有差别,于一切处皆同。
Aveccappasādenāti vatthuttayassa guṇe yāthāvato avecca pavisitvā pasādo. So pana kenaci calanarahitoti āha ‘‘acalappasādenā’’ti. Maggenāti ariyamaggena. Āgatappasādo tassa adhigamena laddhappasādo. Apubbaṃ acarimanti ekajjhaṃ. Ariyasāvakānañhi ariyamaggo uppajjantova tīsu vatthūsu aveccappasādaṃ āvahanto eva uppajjati. Tesanti visayabhūtānaṃ tiṇṇaṃ vatthūnaṃ vasena tidhā vutto. Yasmā ca atthato eko, tasmāva ninnānākaraṇo hoti pavattaṭṭhānabhede satipi. Ariyasāvakassa hītiādinā nayena tamatthaṃ vivarati. Pasādo okappanā. Pemaṃ bhatti. Gāravaṃ garukaraṇaṃ. Mahantaṃ uḷāraṃ. Etaṃ vibhāgena natthi sabbattha samānattā.
“Evanti”意为如此,因为它在其他“有”中也不会被破坏。“Sadisavasena”是以相似为根据,正如“截断唇缘所以破碎”等所说。戒若具有“khaṇḍa”(破碎)等状态,即称为破碎戒;其余类比可知。应当了知,依照《巴帝摩卡》中所出现的次第,戒有初、中、后的分别。二种或三种戒分……隔一而破……因其破碎等……说“由良友”等,这是由于省略了后面的词而如此宣说,因此说为“能作良友的情况”。这已违犯,也就是说,此戒已被违犯。以这样的方式违犯的戒,是无法把握的。
Evanti bhavantarepi akopanīyatāya. Sadisavasenāti aññehi akhaṇḍādīhi sadisavasena. Tenāha ‘‘mukhavaṭṭi yañhi chinne’’tiādi. Khaṇḍā etissā atthīti khaṇḍā. Esa nayo sesesupi. Pātimokkhe āgatānukkamena sīlassa ādimajjhavibhāgo veditabbo. Dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vāti sīlakoṭṭhāsānaṃ. Ekantaraṃ bhinnanti abhinnena ekantaraṃ hutvā bhinnaṃ. Tesaṃ khaṇḍādīnaṃ. ‘‘Bhujissehī’’ti uttarapadalopena niddesoti āha ‘‘bhujissabhāvakarehī’’ti. Idaṃvītikkantanti idampi sīlaṃ vītikkantaṃ. ‘‘Ayaṃ sīlassa vītikkamo’’ti evaṃ parāmasituṃ asakkuṇeyyehi.
2. 梵行究竟经注释
2. Brahmacariyogadhasuttavaṇṇanā
998“Yesanti”指那些,表示不限定地见到作为信等基础的人。对佛陀的净信已被获取,因为应首先获取它。圣所爱戒已被获取,因为它指须陀洹的戒。对僧的净信已被获取,因为它将在法净信之后被宣说。对法的净信已被获取,因为它是不动坏的信。进入圣道之始名为入流,其组成部分即入流支。它们产生、生起、获得,因此说“到达”。“Brahmacariyanti”指梵行,即道的梵行。问:“它存在于哪种净信中?”意指道净信,也就是与道相应的净信。“Āgatamaggassāti”指已证得道者,这是混合的净信,因此两位长老都是智者、多闻。
998.Yesanti aniyamato saddhādīnamādhārabhūtapuggaladassanaṃ. Buddhe pasādo gahito. So hi itarehi paṭhamaṃ gahetabboti. Ariyakantāni sīlāni gahitāni sotāpannassa sīlānaṃ adhippetattā. Saṅghe pasādo gahito dhammappasādassa anantaraṃ vuccamānattā. Dhamme pasādo gahito aveccappasādabhāvato. Sotaṃ ariyamaggaṃ ādito patti sotāpatti, tassā aṅgāni sotāpattiyaṅgāni. Paccentīti pajāyanti adhigacchanti. Tenāha ‘‘pāpuṇantī’’ti. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Katarapasādo vattamānoti adhippāyo. Maggappasādoti maggasampayutto pasādo. Āgatamaggassāti adhigatamaggassa. Missakappasādo esoti tasmā ubhopi therā paṇḍitā bahussutā.
3. 长生童子近事男经释
3. Dīghāvuupāsakasuttavaṇṇanā
999从那位近事男具备上述入流支之时起,他便安住于这些支中,因此说“你于四入流支中现前”。“那些亲近明者,即为明分”,意指属于那一类,所以说“‘明分’即属于明的那一部分”。
999. Yadaggena tasmiṃ upāsake yathāvuttāni sotāpattiyaṅgāni saṃvijjanti, tadaggena so tesu vattissatīti āha ‘‘catūsu sotāpattiyaṅgesu sandissasī’’ti. Vijjaṃ bhajantīti vijjābhāgiyā, tesu koṭṭhāsesu pariyāpannāti vuttaṃ ‘‘vijjābhāgiyeti vijjākoṭṭhāsike’’ti.
4-5. 第一舍利弗经等注释
4-5. Paṭhamasāriputtasuttādivaṇṇanā
1000-1001“预流”指第一道,证得它的途径称为预流支,因此说为“预流的前分获得支”。“为预流故”即为了预流道的意思。“支”就是因。其余支分是指对三宝的净信等。在属于前分的预流中,支即是因。
1000-1001. ‘‘Sotāpattī’’ti paṭhamamaggo adhippeto, tassa adhigamūpāyo sotāpattiyaṅgaṃ. Tenāha ‘‘sotāpattiyā pubbabhāgapaṭilābhaṅga’’nti. Sotāpattiatthāyāti sotāpattimaggatthāya. Aṅganti kāraṇaṃ. Itare ratanattayappasādādayo. Pubbabhāgiyāya sotāpattiyā aṅgaṃ kāraṇanti.
6. 木匠经注释
6. Thapatisuttavaṇṇanā
1002(此处经文有缺漏,难以校订,应寻觅清净的经文。)日出的时刻便在那里发生。然而在边地,应受化的众生在远方,世尊前往那里将他们安立于道果后,再返回便只住于中央之地。应知这是为了显示:在中央之地所造之业能得大果的定则。为了表明“世尊与我们靠近”只是一个例证,世尊才以“非唯”等作为开头。
1002. (Vitānaṃ kāyānaṃ kālanakāya, kāraṇassa upagatānaṃ sātapariyā sijjhati. Tattha kāyaparipajjhāyamukhena tantiṃ ṭhapesi bhagavā. Na hi passatha namatthehi karaṇe niratthako piti vattati. ‘‘Niyatattā’’ti vuttaṃ. Tameva niyamaṃ ‘‘majjhimapadeseyevā’’ti avadhāraṇena vibhāveti . Mahāmaṇḍalacārikaṃ carantopi majjhimapadesassa antanteneva carati. Tattha ca vineyyajanassa samosaraṇatā mattapanavācamahatthasupananti.) [Etthantare pāṭho asuddho dussodhanīyo ca, suddhapāṭho gavesitabbo.] Aruṇuṭṭhāpanampi tattheva hoti. Paccantapadese pana dūre vineyyajanā honti, tattha gantvā maggaphalesu patiṭṭhāpetvā tato paccāgantvā majjhimapadese eva vāsaṃ upagacchati, tattha manussehi katānaṃ kārānaṃ mahapphalabhāvaniyamanatthanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Āsanne no bhagavā’’ti idaṃ nidassanamattanti dassento ‘‘na kevala’’nti ādimāha.
“以有执著与有障碍的意义”:此处,“执著”即是障碍,指未完成的事务;两者俱有的状态,即为此义。“大住处”即指大的房舍。
Sakiñcanasapalibodhanaṭṭhenāti ettha kiñcanaṃ palibodho asamāpitakiccatā, tadubhayassa atthibhāvenāti attho. Mahāvāseti mahāgehe.
“两人”指伊西达答与布拉那。“微笑”指微笑。“大笑”指纵声大笑。关于“舍离悭吝”等词句中应说明的内容,当依《清净道论大复注》中所说的方式来理解。“分享”指通过布施给他人而进行的分配。“未作区分”指对应施之物未加区分。但就补特伽罗而言,因说到“于持戒者”,故实际上已作区分,这是由于大果性的缘故。因此说:“一切都成为应施的状态而安住。”
Dvepi janāti isidattapurāṇā. Sitaṃ nāma mandahasitaṃ. Hasitaṃ nāma vissaṭṭhahasitaṃ. Muttacāgotiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ visuddhimaggaṭīkāyaṃ (visuddhi. mahāṭī. 1.160) vuttanayena veditabbaṃ. Saṃvibhāgeti parassa dānavasena saṃvibhajane. Akatavibhāganti deyyadhammavasena na katavibhāgaṃ. Puggalavasena pana ‘‘sīlavantehī’’ti vuttattā katavibhāgameva mahapphalatākaraṇena. Tenāha ‘‘sabbaṃ dātabbameva hutvā ṭhita’’nti.
此处经文不净,且难以校订,应寻求清净的经文。
(Etthantare pāṭho asuddho dussodhanīyo ca, suddhapāṭho gavesitabbo.)
7. 竹门经注释
7. Veḷudvāreyyasuttavaṇṇanā
1003“从传统而来的”:指经多代人相续传承而来。“应推及自身”:指将自己考虑在内后,也推及他人。因此说:“凡此我不可爱、不可意的法,于他人亦是不喜爱、不可意的法”等。“以无义语”:即以绮语这种无意义、无智慧的语言而说。
1003.Paveṇiāgatassāti anekapurisayugavasena paramparāgatassa. Attani upanetabbanti attani netvā parasmiṃ upanetabbaṃ. Tenāha ‘‘yo kho myāyaṃ dhammo appiyo amanāpo, parassapeso dhammo appiyo amanāpo’’tiādi. Amantabhāsenāti samphassa samphappalāpassa amantāya mantārahitabhāsanena.
8-9. 初砖瓦堂经等注释
8-9. Paṭhamagiñjakāvasathasuttādivaṇṇanā
1004-5「两个村落」是指两位亲戚的村落。「在亲戚处」是指在得名如此的村落中。「砖瓦堂」:砖瓦称为 giñjakā,纯粹以这些砖瓦所造的住处,即是砖瓦堂,指中的住处。据说,那座住处是这样建成的:如同用石灰作表面处理根本毫无必要一般,唯以砖块叠砌而成。因此经文说:「在砖瓦造的住处中」。不过,其横梁、柱子、门框、门板等则都是木制的。「下分」是指欲界。以缘的方式系缚于这下分的,即是「下分结」;或者能助益下分的,即是「下分结」。因此,注释书说:「属于下分的」等。「以三种道」意指出世间四道中的下三道。由于那些结正是由此三道所断除的,故被称为「下分结」;依词源学解释,也可称为「破坏下分者」。如今,为通过简别而阐明他们之下分性,故说了「在那里」等语。文中说「未镇伏、未为道所断除」,意思是:对于凡夫,这些结唯依镇伏力而镇伏;对于圣者,它们则被彻底断除、全然无有。因为在色界及无色界有之再生中,它们不能成为束缚,故而如此说明。「以结生之力」的意思是:它们不以执取结生的方式,令有情……
1004-5.Dve gāmā dvinnaṃ ñātīnaṃ gāmāti katvā. Ñātiketi evaṃladdhanāme ekasmiṃ gāmake. Giñjakāvasatheti giñjakā vuccanti iṭṭhakā, giñjakāhi eva kato āvasatho, tasmiṃ. So kira āvāso yathā sudhāhi parikammena payojanaṃ natthi, evaṃ iṭṭhakāhi eva cinitvā kato. Tena vuttaṃ ‘‘iṭṭhakāmaye āvasathe’’ti. Tulāthambhadvārabandhakavāṭaphalakāni pana dārumayā eva. Oraṃ vuccati kāmadhātu, paccayabhāvena taṃ oraṃ bhajantīti orambhāgiyāni, orambhāgassa vā hitāni orambhāgiyāni. Tenāha ‘‘heṭṭhābhāgiyāna’’ntiādi. Tīhi maggehīti heṭṭhimehi tīhi maggehi. Tehi pahātabbatāya hi tesaṃ saññojanānaṃ orambhāgiyatā, oraṃ bhañjiyāni vā orambhāgiyāni vuttāni niruttinayena. Idāni byatirekamukhena nesaṃ orambhāgiyabhāvaṃ vibhāvetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Vikkhambhitāni samatthatāvighātena puthujjanānaṃ, samucchinnāni sabbaso abhāvena ariyānaṃ rūpārūpabhavūpapattiyā vibandhanāya na hontīti vuttaṃ ‘‘avikkhambhitāni maggena vā asamucchinnānī’’ti. Nibbattivasenāti paṭisandhiggahaṇavasena gantuṃ na denti. Mahaggatabhavagāmikammāyūhanassa vibandhanato sakkāyadiṭṭhiādīni tīṇi saññojanāni kāmacchandabyāpādā viya mahaggatabhavūpapattiyā visesapaccayattā tattha mahaggatabhave nibbattampi tannibbattihetukammaparikkhaye kāmabhavūpapattipaccayatāya mahaggatabhavato ānetvā idheva kāmabhave eva nibbattāpenti. Tasmā sabbānipi pañcapi saṃyojanāni orambhāgiyāneva. Paṭisandhivasena anāgamanasabhāvoti paṭisandhiggahaṇavasena tasmā lokā idha na āgamanasabhāvo. Buddhadassana-theradassana-dhammassavanānaṃ pana atthāya assa āgamanaṃ anivāritaṃ.
「微薄」有两种:一是就生起而言,呈稀薄之相;二是就现行羸弱而言,不粗重。此二皆为微薄。「再三」是指多次。「粗重又粗重」是指极度强烈。它们(贪等烦恼)生起时,是恼害、遍满、驱使、遮蔽其所生的相续而转起的;然而,由于已被两种出世间道断除,它们变得微薄又微薄、羸弱复羸弱地现起。「有儿女」这一说法是没有根据的。事实上,仅由对异性肢节的触碰,它们也会生起。「此」指「贪嗔痴微薄」这句话。「以有微薄故」:意指存有的烦恼状态极为稀薄之故。「那」是关联词,指摩诃西瓦长老的言论被否定了。圣者们所获得的那些「有」,皆是具足圆满之相的「有」。而在他们不获的「有」中,那种「有的微薄」又成何状呢?因此,为显示绝无「有的微薄」之理,说了「对入流者而言」等语。于第八有,不存在「有的微薄」,因为第八有本身即全然无有。对其余(一来果、不还果等),道理亦同。
Kadāci uppattiyā viraḷākāratā, pariyuṭṭhānamandatāya abahalatāti dvedhāpi tanubhāvo. Abhiṇhanti bahuso. Bahalabahalāti tibbatibbā. Yattha uppajjanti, taṃ santānaṃ maddantā pharantā sādhentā andhakāraṃ karontā uppajjanti, dvīhi pana maggehi pahīnattā tanukatanukā mandamandā uppajjanti. Puttadhītaro hontīti idaṃ akāraṇaṃ. Tathā hi aṅgapaccaṅgaparāmasanamattenapi te honti. Idanti ‘‘rāgadosamohānaṃ tanuttā’’ti idaṃ vacanaṃ. Bhavatanukavasenāti appakabhavavasena. Tanti mahāsīvattherassa vacanaṃ paṭikkhittanti sambandho. Ye bhavā ariyānaṃ labbhanti, te paripuṇṇalakkhaṇabhavā eva. Ye na labbhanti, tattha kīdisaṃ taṃ bhavatanukaṃ. Tasmā ubhayathāpi bhavatanukassa asambhavo evāti dassetuṃ ‘‘sotāpannassā’’tiādi vuttaṃ. Aṭṭhame bhave bhavatanukaṃ natthi aṭṭhamasseva bhavassa sabbasseva abhāvato. Sesesupi eseva nayo.
这是就欲界世间而说的,因为无法依于其他世间(色界、无色界)来作此说明。确实,一来者虽于天及人世间杂居结生,但也须唯依欲有而作界定。而且,世尊是立足于欲界而说:「唯一次回返此世间」。「回返此世间」一语,排除了五种一来者中的四种,唯取一种。因为五种一来者中,一者在此处证一来果后,即于此处般涅槃;一者在此处证后,于天界般涅槃;一者在天界证后,即于彼处般涅槃;一者在天界证后,再生于此世间,而后般涅槃:这四种在此处不被包含。而那种在此处证,于天界尽其寿量安住后,再还生此世间,然后般涅槃的,方是此处经文所指。在注疏中,为阐明「此世间」意指「欲有」之义,另作四句分别,故说「若于」等语。
Kāmāvacaralokaṃsandhāya vuttaṃ itarassa lokassa vasena tathā vattuṃ asakkuṇeyyattā. Yo hi sakadāgāmī devamanussalokesu vomissakavasena nibbattati, sopi kāmabhavavaseneva paricchinditabbo. Bhagavatā ca kāmaloke ṭhatvā – ‘‘sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā’’ti vuttaṃ. Imaṃ lokaṃ āgantvāti ca iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva parinibbāyati, ekacco idha patvā devaloke parinibbāyati, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāyati, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāyati, ime cattāro idha na labbhanti. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāyati, ayamidha adhippeto. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘imaṃ lokanti kāmabhavo adhippeto’’ti imamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘sace hī’’tiādinā aññaṃyeva catukkaṃ dassitaṃ.
于四种(道果)中……「本性」的意思是说:由于彻底断除了那些导向恶趣的恶法之故。「以法定性」:是指由道法的决定性所确定,因为更高道果的证悟必定会发生。因此经文说:“以正觉为最终归趣”。「种种智之趣向」:指对于“某是入流者,某是一来者”等,那些有情各自智的证得——也就是智的生起。「智之来世」:指在那之后,伴随着智的再生缘起的状态,例如:“决定以正觉为归趣,只一次返回此世间后,便作苦之边际”等等。「观察」:以智眼期待地看待。「纯粹是身体的疲劳而已」:意思是,除了造成身体的劳累之外,并不能以此成就他人的任何利益,这是他的本意。「心之恼害」即是心之疲惫,因为它与烦恼相关联,所以佛陀是没有的。
Catūsu…pe… sabhāvoti attho apāyagamanīyānaṃ pāpadhammānaṃ sabbaso pahīnattā. Dhammaniyāmenāti maggadhammaniyāmena niyato uparimaggādhigamassa avassaṃbhāvibhāvato. Tenāha ‘‘sambodhiparāyaṇo’’ti. Tesaṃ tesaṃ ñāṇagatinti tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ‘‘asuko sotāpanno, asuko sakadāgāmī’’tiādinā taṃtaṃñāṇādhigamanaṃ ñāṇūpapattiṃ. Ñāṇābhisamparāyanti tato parampi – ‘‘niyato sambodhiparāyaṇo sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’’tiādinā ñāṇasahitaṃ upapattipaccayabhavaṃ. Olokentassa ñāṇacakkhunā apekkhantassa. Kevalaṃ kāyakilamathova, na tena kāci paresaṃ atthasiddhīti adhippāyo. Cittavihesā cittakhedo, sā kilesūpasaṃhitattā buddhānaṃ natthi.
「镜」:因为自己通过它可以被显示、被观见,所以称为镜。「法镜」:指具足法之特质的镜,这是对圣道智的称呼。正是由于以此法镜,圣弟子对四圣谛的迷惑已被摧毁,所以能如实地了知自己,并作如实的记说。又因它能开显真理之故,当知宣说法门的经典也具足法镜的意义。但经文在此处所说的‘以此法镜’,则专指道法本身。其余文义明显,容易理解。
Ādissati ālokīyati attā etenāti ādāsaṃ, dhammabhūtaṃ ādāsaṃ dhammādāsaṃ, ariyamaggañāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Tena hi ariyasāvako catūsu ariyasaccesu viddhastasammohattā attānaṃ yāthāvato ñatvā yāthāvato byākareyya, tappakāsanato pana dhammapariyāyassa suttassa dhammādāsatā veditabbāti. Yena dhammādāsenāti idha pana maggadhammameva vadati. Sesaṃ uttānatthattā suviññeyyamevāti.
第二品 王园品
2. Rājakārāmavaggo
第一经:《千比丘尼僧团经》的注释
1. Sahassabhikkhunisaṅghasuttavaṇṇanā
1007「Rājakārāme(于王园)」:因行持正法而受当地居民慈悯护持的国王,称为‘王’(Rājaka);此国王的园林,即是‘王园’(Rājakārāma),此处经文即指于该园中。「bhūmisīsaṃ」:依注释家之意,指地之冠首,即最殊胜之处——若住于彼,便能达至利养与称誉的顶峰。
1007. Dhammikattā desavāsīhi anukampito rājāti rājako, tassa ārāmo rājakārāmo, tasmiṃ. Bhūmisīsaṃ seṭṭhappadeso, yattha vasanto lābhaggayasaggappatto hotīti tesaṃ adhippāyo.
「请阻止」(vārāpehi):即请加以制止。「为令斗诤」(yujjhāpetuṃ):即令争执生起。「再来时」(puna āgacchantā):指于次年同一时节再来。「卷起」(ubbaṭṭetvā):即卷起巨大的波浪。其结果是,他的整个国土尽成泽国,化作了大海。因此经中说:「使其变成了大海」。
Vārāpehīti paṭisedhehi. Yujjhāpetunti kalahaṃ kārāpetuṃ. Puna āgacchantāti aparasmiṃ saṃvacchare āgacchantā. Ubbaṭṭetvāti mahatī vīciyo ubbaṭṭetvā. Yathā tassa sakalameva raṭṭhaṃ ekodakībhūtaṃ hoti, evaṃ katvā samuddameva jātaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘samuddameva akaṃsū’’ti.
「以诸仙人为中间而作」:意指以仙人为缘由而作,即以仙人为原因;或指制造仙人内部的分裂。世尊对此虽现量了知,但为了彰显世间流言的传布情形,而说「我所闻」。「根绝」:指因家族断灭而被连根拔除。不唯他自己,连同整个国家一起。「消亡」:即趣入毁灭。
Isīnamantaraṃ katvāti isīnaṃ kāraṇaṃ katvā, isīnaṃ hetūti attho, isīnaṃ vā antarabhedaṃ katvā. Tathā loke kolāhalassa patthaṭataṃ vibhāvento bhagavā ‘‘me suta’’nti āha paccakkhato jānampi. Ucchinnoti kulacchedena ucchinno. Na kevalaṃ sayameva, atha kho saha raṭṭhehi. Vibhavanti vināsaṃ upagato.
「对此,这是说」:所谓“王园”,是就前面提到的、由憍萨罗王波斯匿所建造的精舍而说。
Taṃ sandhāyetaṃ vuttanti taṃ yathāvuttaṃ pasenadinā kosalarājena kāritaṃ vihāraṃ sandhāya etaṃ ‘‘rājakārāme’’ti vuttaṃ.
《婆罗门经》等注释
2-3. Brāhmaṇasuttādivaṇṇanā
1008-9「导向上升的」:指从修行之初便带来成就。
1008-9.Udayagāmininti ārambhato paṭṭhāya sampattiāvahaṃ.
《悲惨趣怖经》注释
4. Duggatibhayasuttavaṇṇanā
1010「悲惨趣」:恶趣的成就即是悲惨趣,悲惨趣的状态即是贫穷,那本身就是怖畏;或者这一切完全即是悲惨趣之怖、贫穷之怖。
「正当地超越」:即正确地超越。
1010. Duṭṭhā gati nipphatti duggati, duggatabhāvo dāliddiyaṃ, tadeva bhayaṃ, taṃ sabbaṃ anavasesaṃ vā duggatibhayaṃ daliddabhayaṃ. Sammadeva atikkantoti samatikkanto.
《第一朋友僚属经》注释
6. Paṭhamamittāmaccasuttavaṇṇanā
1012“惯称朋友”:指通过种种施与和收受的名义而称为朋友的人。包括在招呼、应答、行住坐卧等威仪中——也就是在问候、交谈、行走、安坐等事务安排上相处的人。“一起实行事务者”:指共同履行应做之事的人。在家中一起生活的人,就是“僚属”。因被视作“这些是我们的人”而称为“亲属”,即通过嫁娶而联结的亲缘。由此而说“婆媳翁姑等”。由血缘相连的人则是“血亲”,亦即所说的“兄弟、姐妹、舅父等”。
1012.Vohāramittāti taṃtaṃdānaggahaṇavasena vohārakā mittā. Āmantanapaṭimantanairiyāpathādīsupīti ālāpasallāpagamananisajjādiatthasaṃvidhānādīsu . Ekato pavattakiccāti saha pavattakattabbā. Amā saha bhavantīti amaccā. ‘‘Amhākaṃ ime’’ti ñāyantīti ñātī, āvāhavivāhasambaddhā. Tenāha ‘‘sassusasurapakkhikā’’ti. Yonisambandhā vā sālohitā. Tenāha ‘‘bhātibhaginimātulādayo’’ti.
《第二朋友僚属经》注释
7. Dutiyamittāmaccasuttavaṇṇanā
1013“净信变易”:对于某人或在某时,如此这般生起的净信,其发生异离,称为净信变易。“状态变易”:存在物的聚集(如坚硬等状态)发生异离,即是状态变易。“趣变易”:在地狱等各趣之间再生,即是趣变易。“相变易”:自性法,如地界的硬、触等相,发生异离,即是相变易。“变坏变易”:如同所说“住立者的变易被了知”,此种变易即是变坏变易。在此,“相变易”不可得,因此说“然而相不消失”;其余的变易则可得。“地界”:此处指作为构成物的地界。“水界”:同理。“前状态”:指坚硬、僵硬的状态。“状态变易”:即味变的自性。“趣变易”:指已生起的再生,因此说“这是圣弟子所没有的”。净信变易,同样是圣弟子所没有的。
1013. Kismiñci kassaci ca tathā tathā uppannassa pasādassa aññathābhāvo pasādaññathattaṃ. Bhūtasaṅghātassa ghanaādikassa aññathābhāvo bhāvaññathattaṃ. Nirayādigatiantaraupapatti gatiaññathattaṃ. Sabhāvadhammānaṃ kakkhaḷaphusanādilakkhaṇassa aññathābhāvo lakkhaṇaññathattaṃ. ‘‘Ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatī’’ti evaṃ vuttaṃ aññathattaṃ vipariṇāmaññathattaṃ. Lakkhaṇaññathattaṃ na labbhati. Tenāha ‘‘lakkhaṇaṃ pana na vigacchatī’’ti, sesaṃ labbhatīti. Pathavīdhātuyāti sasambhārapathavīdhātuyā. Āpodhātuyāti etthāpi eseva nayo. Purimabhāvoti ghanakaṭhinabhāvo. Bhāvaññathattaṃ rasaññathattasabhāvo. Gatiaññathattaṃ uggatūpapatti. Tenāha ‘‘tañhi ariyasāvakassa natthī’’ti. Pasādaññathattampi natthiyeva ariyasāvakassa.
第三品:皈依品
3. Saraṇānivaggo
第一经《摩诃男经》等的注释
1-2. Paṭhamamahānāmasuttādivaṇṇanā
1017-18「三弥提」:圆满、完备。「善开花」:由于庄严美丽,犹如盛开的花朵。「垣墙」:指同一处进出,即无有缺口的围篱。因此经中说「垣墙即指无有缺口的围篱」。「掉举而行者」:指手持棍杖的人。
1017-18.Samiddhanti sampuṇṇaṃ. Supupphitanti upasobhitatāya supupphitasadisattā. Byūhā nāma yehi eva pavisanti, tehi eva nikkhamanti. Tenāha ‘‘byūhā vuccanti avinibbiddharacchāyo’’ti. Uddhatacārināti yaṭṭhantarā.
3. 《瞿多帝释天经》的注释
3. Godhasakkasuttavaṇṇanā
1019「以三种」:指依三宝而生起的三种净信。「以四种」:即那三种净信,再加持戒。「若有任何人……乃至……」等,是假设之说,为了显示自己对世尊的信心并非最殊胜深妙。因此说「依于世尊的一切知智」等。「法之生起」:指争论法生起的因缘。正是就此而言「任何细微的因缘」。「原因」:指种种因缘。在「善、善巧的解脱」中,「不善」即「不善」,此处是说,如前面所述,由于不净信而失去义利之见。「他的」:指摩诃男释迦族人的。「此过失非过失」:意思是,已经认可只要具足这四种法之一就是入流者,却认为必须完全具足四种法才能如此宣称,这种过失并非真正的过失。
1019.Tīhīti ratanattaye uppannehi tīhi pasādadhammehi. Catūhīti tehi eva saddhiṃ sīlena. Kocidevātiādi parikappavasena vuttaṃ bhagavati attano saddhāya uḷāratamabhāvadassanatthaṃ. Tenāha ‘‘bhagavato sabbaññutāyā’’tiādi. Dhammo samuppādoti vivādadhammauppattihetu. Tadeva hi sandhāyāha ‘‘kiñcideva kāraṇa’’nti. Kāraṇanti nānākāraṇaṃ. Kalyāṇakusalavimuttanti akalyāṇaṃ akusalaṃ, tadidaṃ yathāvuttaappasādanena apanītaatthadassanatthaṃ. Assāti mahānāmasakkassa. Anavajjanadoso esoti catūsu dhammesu ekenapi samannāgato sotāpanno hotīti anujānitvā catūhipi samannāgatena ācikkhitabbanti yāthāvato anavajjanadosoti attho.
第四经《第一皈依释迦经》的注释解说
4. Paṭhamasaraṇānisakkasuttavaṇṇanā
1020「以量」:以一种标准,并非完全。「值得观察」:其义为通过见道,四圣谛法应当被各自亲见、通达。因为在最初见道的那一刹那,四圣谛法只是部分地被见到。然而,由于通达正现前,说「他解脱」是恰当的。因为不再前往恶趣、不再投生恶趣,所以经文说「他不去」,意思即不再于恶趣中生起。世尊为了指出那棵大坚实树,而说出这样的教导:「任何有智慧的人,只要进入我的行境,纵使只有一人前来,都不会空手而回,不会徒劳无获。」就是为了表明这个道理。
1020.Pamāṇenāti ekena pamāṇena, na sabbaso. Olokanaṃ khamantīti dassanamaggena catusaccadhammā paccattaṃ passitabbā paṭivijjhitabbā. Paṭhamamaggakkhaṇe hi catusaccadhammā ekadesatova diṭṭhā nāma honti. ‘‘Parimuccatī’’ti pana vattuṃ vaṭṭati paṭivijjhanakiriyāya vattamānattā. Agantvā apāyesu anuppattirahattā. Tenāha ‘‘na gacchatī’’ti, na uppajjatīti attho. Mahāsārarukkhe dassento āha – ‘‘yo koci viññujātiko mama ce gocaraṃ gacchati, ekassa āgamanaṃ avañjhaṃ amogha’’nti dassetuṃ.
第五篇:《第二皈依释迦经》注疏
5. Dutiyasaraṇānisakkasuttavaṇṇanā
1021「贫瘠的田地」(dukkhetta)即不结果实,正因其贫瘠,故为不平坦,因此说「不平坦的田地」(visamakhetta)。「被盐碱侵害的」(loṇūpahata):指被自然生成的盐分与盐碱地(ūsara)所侵害。「残缺的」(khaṇḍāni):意为破损。「浸泡」(temetvā):指因浸湿的状态。「被风与阳光侵害的」(vātātapahatāni):指长时间受风和阳光侵害、损坏。
1021.Dukkhettaṃ nirojakaṃ, tāya eva dukkhettatāya visamaṃ hotīti āha ‘‘visamakhetta’’nti. Loṇūpahatanti jātasabhāvena loṇena ūsarena upahataṃ. Khaṇḍānīti khaṇḍitāni. Temetvāti temitattā. Vātātapahatānīti cirakālaṃ vātena ceva ātapena ca upahatāni ābādhitāni.
第六篇:《第一给孤独经》注
6. Paṭhamaanāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā
1022「处」(ṭhāna)是从处所的角度而言的,因此说「以刹那」。「导出」(niyyānika):指生起的、看似是智的邪智,如凡夫的内在认知等。而这种并非真正导出的状态,却以邪省察的方式被当作「导出」生起,故说「以邪省察」。对于脱离德行之人,在他们自身安立的那种解脱,便是「邪解脱」。
1022.Ṭhānanti ṭhānaso. Tenāha ‘‘khaṇenā’’ti. Niyyānikanti pavattaṃ ñāṇapaṭirūpakaṃ pakatipurisantarajānanādimicchāñāṇaṃ. Taṃ pana aniyyānikaṃ ‘‘niyyānika’’nti paccavekkhaṇavasena pavatteyyāti āha ‘‘micchāpaccavekkhaṇenā’’ti. Guṇaviyuttassa attano sakattani avaṭṭhānasaṅkhātā vimutti micchāvimutti.
第七篇:《第二给孤独经》注
7. Dutiyaanāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā
1023「来世」(samparāya):随业而必须经历的,即死后有。「与来世相关的」(samparāyika):以来世为因的死亡恐怖。
1023. Yathākammaṃ samparetabbato samparāyo, peccabhavo, samparāyahetukaṃ samparāyikaṃ, maraṇabhayaṃ.
第四 福流品
4. Puññābhisandavaggo
《第一福流经》注释
1. Paṭhamapuññābhisandasuttavaṇṇanā
1027福德无间断地常恒流转,因具有“流注”之义而称为“福流”;由此,其义即是“福河”。由于能带来快乐、引生快乐,故称“乐之食”。
1027. Avicchedena niccappavattiyamānāni puññāni abhisandanaṭṭhena ‘‘puññābhisandā’’ti vuttā, tena puññanadiyoti attho vutto. Sukhassa āharaṇato ānayanato sukhassāhāro.
4. 《第一天足经》注释
4. Paṭhamadevapadasuttavaṇṇanā
1030“诸天”(Devānaṃ):指清净的天众。“天足”(Devapadāni):即他们的足为天足;或者,“天”指正自觉者。此足是正自觉者以智慧所行之足,即依证悟智与教说智所行之足。所谓“天”,通常指生于天界的众生。对这些天众而言,依“天”之意义,这位乃是诸天中之天,即正自觉者。
1030.Devānanti visuddhidevānaṃ. Devapadānīti tesaṃ padāni devapadāni, devoti vā sammāsambuddho. Devassa ñāṇena akkantapadānīti paṭivedhañāṇena ceva desanāñāṇena ca akkantapadāni. Devā nāma jātidevā. Tesampi devaṭṭhena devoti devadevo, sambuddho.
8. 《瓦萨经》注释
8. Vassasuttavaṇṇanā
1034「彼岸」是指涅槃,因它是轮回大洪流的对岸。故经典中说:「已渡过、已至彼岸,立于高地的婆罗门」(《相应部》4.238;《如是语》69;《无碍解道》188),以及「那些前往彼岸的人」(《法句经》85)。或者,「彼岸」是从「保护」之义来说的,即能守护,故称涅槃。证悟涅槃者,涅槃能从轮回之苦中保护他、守护他,令他获得最殊胜的利益与解脱之乐,由此感到喜悦,因此称为「彼岸」。正在前往涅槃的人即是「前往彼岸涅槃者」。这些法能导向一切烦恼的灭尽,因为作证、舍断、通达这三者是同时发生的。
1034.Pāraṃ vuccati nibbānaṃ saṃsāramahoghassa paratīrabhāvato. Tenāha – ‘‘tiṇṇo pāraṅgato, thale tiṭṭhati brāhmaṇo (saṃ. ni. 4.238; itivu. 69; pu. pa. 188), ye janā pāragāmino’’ti (dha. pa. 85) ca. Atha vā pāti rakkhatīti pāraṃ, nibbānaṃ. Yo paṭivijjhati, taṃ vaṭṭadukkhato pāti rakkhati, accantahitena ca vimuttisukhena ca rameti, tasmā pāranti vuccati. Gacchamānā evāti pāraṃ nibbānaṃ gacchamānā eva. Te dhammā āsavānaṃ khayāya saṃvattanti sacchikiriyāpahānapaṭivedhānaṃ samakālattā.
10. 《难提帝释经》注释
10. Nandiyasakkasuttavaṇṇanā
1036「为远离故」即是「为了获得远离之乐」的意思。「为隐居故」是指将心从外界的种种所缘中抽离回来,正确地安住于业处之中。
1036.Pavivekatthāyāti pavivekasukhatthāya. Paṭisallānatthāyāti bahiddhā nānārammaṇato cittaṃ paṭinivattetvā kammaṭṭhāne sammadeva līnatthāya.
有偈福德流品
5. Sagāthakapuññābhisandavaggo
第一福德流经的注释
1. Paṭhamaabhisandasuttavaṇṇanā
1037「有量」:因下方以大地为界,上方以虚空为界,四周以轮围山为界,中间各处又为岛屿、山脉等所限,故为有量。意思是,对于知晓者而言,是可以用由旬来计量的。此处因充满巨身鱼、鳄鱼、夜叉、罗刹、大龙、檀那婆等有识者,以及马面火口地狱等无识的恐怖所缘,故极为恐怖。
1037.Saṅkhyā atthi heṭṭhā mahāpathaviyā, upari ākāsena, parito cakkavāḷapabbatena, majjhe tattha tattha ṭhitehi dīpapabbatapariyantehi paricchinnattā. Jānantena yojanato saṅkhātuṃ sakkāti adhippāyo. Mahāsarīramaccha-kumbhīla-yakkha-rakkhasa-mahānāgadānavādīnaṃ saviññāṇakānaṃ, baḷavāmukhapātālādīnaṃ aviññāṇakānaṃ bheravārammaṇānaṃ vasena bahubheravaṃ.
第二福德流经的注释
2. Dutiyaabhisandasuttavaṇṇanā
1038「合流」:指汇合、交融之处。这些大河于彼处汇聚、合流,此种说法仅为假说。因为在这些大河之中,有的流入了东方的大海,有的流入了西方的大海。
1038.Sambhedeti sambhedaṃ samodhānaṃ gataṭṭhāne. Yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samentīti parikappavacanametaṃ. Tādisāsu hi mahānadīsu kāci puratthimasamuddaṃ paviṭṭhā, kāci pacchimaṃ.
第三《流注经》的注释
3. Tatiyaabhisandasuttavaṇṇanā
1039「立于善」:此处指究竟地安立于善。为显明此义,而说「立于道善」,意指安立于较低层次的道之善。因此说「修习道」。唯有圣果方为法之精髓。烦恼于此灭尽,故称烦恼灭尽,即涅槃;他于此烦恼灭尽中得乐。
1039. ‘‘Kusale patiṭṭhito’’ti ettha yaṃ accantikaṃ kusale patiṭṭhānaṃ. Taṃ dassento ‘‘maggakusale patiṭṭhito’’ti āha, heṭṭhimamaggakusaleti adhippāyo. Tenāha ‘‘bhāveti magga’’nti. Ariyaphalaṃyeva dhammasāro. Kilesā khīyanti etthāti kilesakkhayo, nibbānaṃ, tasmiṃ kilesakkhaye rato.
第四《大富者经第一》的注释
4. Paṭhamamahaddhanasuttavaṇṇanā
1040称为“圣财”:因是诸圣与诸佛之财,故名圣财;有说涅槃即是圣财。从无灾患而清净的意义上,是“圣”;从能使人富足的意义上,是“财”;因此称为“圣财”。他以那圣财,即以那圣财为受用。
1040. Ariyānaṃ buddhānaṃ dhanantipi ariyadhanaṃ, nibbānanti keci. Anayatopi visuddhaṭṭhena ariyañca taṃ dhanañca dhanāyitaṭṭhenāti ariyadhanaṃ, tena ariyadhanena. Teneva bhogenāti ariyadhanabhogena.
第六 具慧品
6. Sappaññavaggo
第二《雨安居经》的注释
2. Vassaṃvutthasuttavaṇṇanā
1048“汇集之后”:即那些通过修习根等而证得预流道的根等本身。这是从法的等同性而说。实际上,成就各个不同道的根等,在意义上各不相同。所谓“传统所说”:即不针对任何特定的所化补特伽罗,纯粹依经教传承而安立宣说。
1048.Samodhānetvāti yehi indriyādīhi bhāviyamānehi sotāpattimaggo anuppatto, tāneva. Dhammasamānatāya cetaṃ vuttaṃ. Aññāneva hi atthato taṃ taṃ maggaṃ sādhakāni indriyādīni. Tanti paveṇī kathitāti yaṃ kañci vineyyapuggalaṃ anapekkhitvā kevalaṃ tantivasena ṭhiti kathitā.
第三《法施经》的注释
3. Dhammadinnasuttavaṇṇanā
1049“于七种人中”:即指在所称扬的七种近事男当中。关于“甚深”等,“法甚深”是指依经文表述方式而甚深,此义前文解说《箭经》时已作说明。《思经》则以“诸比丘,我说思即是业”等语句开示。对于此经,应依《发趣论》中“与思俱生、非异刹那”等理趣,以及诸经中按“现法受”等方式所阐明的理趣,了知其甚深之义;由于此经开显涅槃与圣道,故能阐明《无为相应》的出世间义。通过“过去我被色所吞噬,现在正被吞噬”等语句,显示了五蕴的吞噬性质及补特伽罗被吞噬的道理,并特以《所食教说》阐明无众生、无命之理,因此说“开显七种空的《所食经》等”。所谓“圆具而住”,是指那些正确圆满地修习这些经中所说道路的人,称为于此诸法中圆具而住。在这里,“na kho netaṃ”中的na字,犹如“aññamaññaṃ”中的ma字一样,仅为音节的连接,并无任何实在意义。
1049.Sattasu janesūti sattasu kittiyamānesu upāsakajanesu. Gambhīrātiādīsu dhammagambhīrāti pāḷigatiyā gambhīrā, tathā ca sallasuttaṃ heṭṭhā pakāsitameva. ‘‘Cetanāhaṃ, bhikkhave, kammaṃ vadāmī’’tiādinā (a. ni. 6.63; kathā. 539) āgataṃ cetanāsuttaṃ. Tattha ‘‘cetanāsahajātaṃ nānākkhaṇika’’ntiādinā paṭṭhāne āgatanayena, suttesu (a. ni. 3.101) ca ‘‘diṭṭhadhammavedanīya’’ntiādinā āgatanayena gambhīrabhāvo veditabbo, nibbānassa ceva ariyamaggassa ca pakāsanato asaṅkhatasaṃyuttassa lokuttaratthadīpakatā. ‘‘Atītaṃpāhaṃ rūpena khajjiṃ, etarahi khajjāmī’’tiādinā pañcannaṃ khandhānaṃ khādakabhāvassa, puggalassa khāditabbatāya vibhāvanena khajjanīyapariyāye (saṃ. ni. 3.79) visesato nissattanijjīvatā dīpitāti vuttaṃ ‘‘sattasuññatādīpakā khajjanikasuttantādayo’’ti. Upasampajja viharissāmāti ye tesu suttesu vuttapaṭipadaṃ sammadeva paripūrenti, te tesu upasampajja viharanti nāma . Etthāti ‘‘na kho neta’’nti ettha na-kāro ‘‘aññamañña’’nti ettha ma-kāro viya byañjanasandhimattameva, nāssa koci attho.
《病经》注释
4. Gilānasuttavaṇṇanā
1050“Na kho panetaṃ(而实非此)”:即是“na kho etaṃ(非此)”及“no ca amhehi(亦非由我等)”之义,因此他说“na kho amhehi(非由我等)”等语。“Assasantī(能入息者)”:指可被吸入的(assāsanīyā),故说“assāsakarehi(能作入息者)”。“Marissati(将死)”:指māriso(必死者),即决定、必然死去之人,而此人系念于死的过患而住,故说“maraṇapaṭibaddho(系属于死)”。“Adhimuccehi(应胜解)”:意为应当生起胜解(adhimuttiṃ uppādehi)。而这胜解即是心的导向与安立,故说“ṭhapehi(应安立)”。“Āgamanīyaguṇesu(于可证得的功德中)”:指于前行阶段的功德中。由于彼功德无边无际、无有限量,故实无一物可称为“量”(pamāṇaṃ nāma natthi)。因为解脱无有差别,故也说无有差别(nānā)。
1050.Na kho panetanti na kho etaṃ, noti ca amhehīti atthoti āha ‘‘na kho amhehī’’tiādi. Assasantīti assāsanīyāti āha ‘‘assāsakarehī’’ti. Marissatīti māriso, ekantabhāvimaraṇo, so pana maraṇādhīnavuttikoti vuttaṃ ‘‘maraṇapaṭibaddho’’ti. Adhimuccehīti adhimuttiṃ uppādehi. Taṃ pana tathā cittassa paṇidhānaṃ ṭhapananti āha ‘‘ṭhapehī’’ti. Āgamanīyaguṇesūti pubbabhāgaguṇesu. Pamāṇaṃ nāma natthi anantāparimāṇattā. Nānākaraṇaṃ natthi vimuttiyā ninnānattā.
《得慧经》注释
9. Paññāpaṭilābhasuttavaṇṇanā
1055“Paññāpaṭilābhāya(为证得慧)”:意即为证得道慧与果慧(maggaphalapaññāya paṭilābhatthaṃ)。因此他说“satta sekkhā(七有学)”等语。
1055.Paññāpaṭilābhāyāti maggaphalapaññāya paṭilābhatthaṃ. Tenāha ‘‘satta sekkhā’’tiādi.
大慧品
7. Mahāpaññavaggo
《大慧经》注释
1. Mahāpaññasuttavaṇṇanā
1058“Mahante atthe pariggaṇhātī(把握重大义理)”:对于诸谛、缘起等广大深奥的义理,加以抉择,毫无遗漏,如同将其完全握于掌中一般而把握。其余部分的解释,与前述方法相同。
1058.Mahanteatthe pariggaṇhātīti saccapaṭiccasamuppādādike mahāvitthāre atthe paricchijja asesetvā muṭṭhigate viya katvā gaṇhāti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.