11. 入流相应复注
11. Sotāpattisaṃyuttaṃ
全篇 90 段
1. 竹门品
1. Veḷudvāravaggo
《转轮王经》的注释
1. Cakkavattirājasuttavaṇṇanā
997“Anuggahagarahaṇesu nipāto”是指用来阐明摄受和呵责的小品词。这里摄受什么,又呵责什么?所以接着说了“四种……”等。其中,摄受是指以合适的方式接受;呵责是指谴责。具有主宰本性的人就是主宰者,他的状态就是自在,也就是权威。adhipati 是从属者的主人,他的状态就是主权,也就是所有者身份,所以说“自在主权”等。Anantakāni 是指消失的、隐没的。
997.Anuggahagarahaṇesunipātoti anuggaṇhanagarahatthajotako nipāto. Kimettha anuggaṇhāti, kiṃ vā garahatīti āha ‘‘catunna’’ntiādi. Tattha anuggaṇhanto anucchavikaṃ katvā gaṇhanto. Garahanto nindanto. Issarasīlo issaro, tassa bhāvo issariyaṃ, pabhutā. Adhīnaṃ pati adhipati, tassa bhāvo ādhipaccaṃ, sāmibhāvoti āha – ‘‘issariyādhipacca’’ntiādi. Anantakānīti antarahitāni.
以不坏净信来说,就是对佛、法、僧三宝的功德如实通达、深入之后生起的净信。而这净信不被任何事物所动摇,所以说“以不动信”。“由道”就是指由圣道。“已得之信”是指通过证得圣道而获得的净信。“非前非后”是指同时。因为圣弟子的圣道生起时,就是在三宝中生起不坏净信而一同生起的。按所依对象的三种宝来说,所以说为三种。但从意义上看其实是一个,所以即使生起的地方有差别,本质上也没有不同。用“圣弟子的……”这种方式来详细说明这个道理。净信就是信解。爱就是敬爱。尊重就是恭敬。“大”就是广大。这些从分类上说并没有差别,因为在一切情况下都是一样的。
Aveccappasādenāti vatthuttayassa guṇe yāthāvato avecca pavisitvā pasādo. So pana kenaci calanarahitoti āha ‘‘acalappasādenā’’ti. Maggenāti ariyamaggena. Āgatappasādo tassa adhigamena laddhappasādo. Apubbaṃ acarimanti ekajjhaṃ. Ariyasāvakānañhi ariyamaggo uppajjantova tīsu vatthūsu aveccappasādaṃ āvahanto eva uppajjati. Tesanti visayabhūtānaṃ tiṇṇaṃ vatthūnaṃ vasena tidhā vutto. Yasmā ca atthato eko, tasmāva ninnānākaraṇo hoti pavattaṭṭhānabhede satipi. Ariyasāvakassa hītiādinā nayena tamatthaṃ vivarati. Pasādo okappanā. Pemaṃ bhatti. Gāravaṃ garukaraṇaṃ. Mahantaṃ uḷāraṃ. Etaṃ vibhāgena natthi sabbattha samānattā.
Evanti是说,即使转生到别的存在状态中,也不被破坏。以相似的方式,是指与其他未破损等戒相似的方式。因此说“比如器口缘被割断”等。戒有破损,就是“破损戒”。其余各类也应这样理解。应当按照《巴帝摩卡》中出现的顺序,了解戒的初、中部分。两种或三种,是指戒的各个部分。中间隔一个而破,是指与未破的戒相隔一个之后而破。那些破损等。说“由自在者”等,是省略了后面的词而作的说明,所以说“成就自在状态者”。这已违犯,是说这戒也已违犯。对于无法这样把握“这是对戒的违犯”的人。
Evanti bhavantarepi akopanīyatāya. Sadisavasenāti aññehi akhaṇḍādīhi sadisavasena. Tenāha ‘‘mukhavaṭṭi yañhi chinne’’tiādi. Khaṇḍā etissā atthīti khaṇḍā. Esa nayo sesesupi. Pātimokkhe āgatānukkamena sīlassa ādimajjhavibhāgo veditabbo. Dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vāti sīlakoṭṭhāsānaṃ. Ekantaraṃ bhinnanti abhinnena ekantaraṃ hutvā bhinnaṃ. Tesaṃ khaṇḍādīnaṃ. ‘‘Bhujissehī’’ti uttarapadalopena niddesoti āha ‘‘bhujissabhāvakarehī’’ti. Idaṃvītikkantanti idampi sīlaṃ vītikkantaṃ. ‘‘Ayaṃ sīlassa vītikkamo’’ti evaṃ parāmasituṃ asakkuṇeyyehi.
2. 深入梵行经的注释
2. Brahmacariyogadhasuttavaṇṇanā
998Yesaṃ是指不限定地见到那些作为信等基础的人。对佛的净信被取用,因为应当最先取用它。圣者所喜爱的戒被取用,因为它指的是入流者的戒。对僧的净信被取用,因为它紧接着法净信而被宣说。对法的净信被取用,因为它是不可动摇的信。证得作为流的圣道之始即为入流,它的组成部分就是入流支。它们到达、生起、证得,因此说“到达”。Brahmacariyanti指梵行,即道的梵行。哪种净信是现行的,这是所指的意思。道净信,也就是与道相应的净信。Āgatamaggassāti指已证得道者的净信。这是混合的净信,因此两位长老都是智者、多闻。
998.Yesanti aniyamato saddhādīnamādhārabhūtapuggaladassanaṃ. Buddhe pasādo gahito. So hi itarehi paṭhamaṃ gahetabboti. Ariyakantāni sīlāni gahitāni sotāpannassa sīlānaṃ adhippetattā. Saṅghe pasādo gahito dhammappasādassa anantaraṃ vuccamānattā. Dhamme pasādo gahito aveccappasādabhāvato. Sotaṃ ariyamaggaṃ ādito patti sotāpatti, tassā aṅgāni sotāpattiyaṅgāni. Paccentīti pajāyanti adhigacchanti. Tenāha ‘‘pāpuṇantī’’ti. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Katarapasādo vattamānoti adhippāyo. Maggappasādoti maggasampayutto pasādo. Āgatamaggassāti adhigatamaggassa. Missakappasādo esoti tasmā ubhopi therā paṇḍitā bahussutā.
《长生童子近事男经》注释
3. Dīghāvuupāsakasuttavaṇṇanā
999从那位近事男身上真正具备上面所说的入流支那一刻起,他就会安住在这四种入流支当中,所以经文说“你会在四种入流支中显现”。亲近明,就是属于明分;因为包含在那些类别里,所以说“明分”就是指属于明的那一类。
999. Yadaggena tasmiṃ upāsake yathāvuttāni sotāpattiyaṅgāni saṃvijjanti, tadaggena so tesu vattissatīti āha ‘‘catūsu sotāpattiyaṅgesu sandissasī’’ti. Vijjaṃ bhajantīti vijjābhāgiyā, tesu koṭṭhāsesu pariyāpannāti vuttaṃ ‘‘vijjābhāgiyeti vijjākoṭṭhāsike’’ti.
4-5. 第一舍利弗经等的注释
4-5. Paṭhamasāriputtasuttādivaṇṇanā
1000-1001“入流”指的是第一道,而证得它的方法就是入流支。因此说“入流的前分获得支”。“为入流故”就是为了入流道的意思。“支”就是因。其余的支分是指对三宝的净信等。在属于前分的入流中,支就是因。
1000-1001. ‘‘Sotāpattī’’ti paṭhamamaggo adhippeto, tassa adhigamūpāyo sotāpattiyaṅgaṃ. Tenāha ‘‘sotāpattiyā pubbabhāgapaṭilābhaṅga’’nti. Sotāpattiatthāyāti sotāpattimaggatthāya. Aṅganti kāraṇaṃ. Itare ratanattayappasādādayo. Pubbabhāgiyāya sotāpattiyā aṅgaṃ kāraṇanti.
《监工经》的注释
6. Thapatisuttavaṇṇanā
1002这段经文有缺漏,难以校订,应当寻找清净的经文。日出的时刻同样在那里发生。但在边地,应受教化的众生在远处,世尊前往那里,把他们安立在道与果上之后,再返回,就只住在中央之地。应当知道,这是为了确定:在中央之地由人们所造的业能得大果。“世尊与我们靠近”这句话只是一个例证,为了说明这一点,世尊才以“非唯”等语作为开头。
1002. (Vitānaṃ kāyānaṃ kālanakāya, kāraṇassa upagatānaṃ sātapariyā sijjhati. Tattha kāyaparipajjhāyamukhena tantiṃ ṭhapesi bhagavā. Na hi passatha namatthehi karaṇe niratthako piti vattati. ‘‘Niyatattā’’ti vuttaṃ. Tameva niyamaṃ ‘‘majjhimapadeseyevā’’ti avadhāraṇena vibhāveti . Mahāmaṇḍalacārikaṃ carantopi majjhimapadesassa antanteneva carati. Tattha ca vineyyajanassa samosaraṇatā mattapanavācamahatthasupananti.) [Etthantare pāṭho asuddho dussodhanīyo ca, suddhapāṭho gavesitabbo.] Aruṇuṭṭhāpanampi tattheva hoti. Paccantapadese pana dūre vineyyajanā honti, tattha gantvā maggaphalesu patiṭṭhāpetvā tato paccāgantvā majjhimapadese eva vāsaṃ upagacchati, tattha manussehi katānaṃ kārānaṃ mahapphalabhāvaniyamanatthanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Āsanne no bhagavā’’ti idaṃ nidassanamattanti dassento ‘‘na kevala’’nti ādimāha.
在这里,“有执著、有障碍”的意思是:执著就是障碍,也就是事情还没做完;这两者都存在,就是这句话的意思。“大住处”就是大房子。
Sakiñcanasapalibodhanaṭṭhenāti ettha kiñcanaṃ palibodho asamāpitakiccatā, tadubhayassa atthibhāvenāti attho. Mahāvāseti mahāgehe.
“两人”说的是伊斯达达和布拉那。“微笑”是指轻轻的笑。“大笑”是指放声大笑。关于“舍离悭吝”等语句中应当说明的内容,要按《清净道论大复注》里所讲的方式来理解。“分享”是指把东西布施给他人而分配出去。“未作区分”是指没有按可布施之物来划分。不过,从人的角度来说,因为提到了“对持戒者”,所以实际上已经作了区分,这样就能产生大果报。因此说:“一切都成为应当布施的状态而安住。”
Dvepi janāti isidattapurāṇā. Sitaṃ nāma mandahasitaṃ. Hasitaṃ nāma vissaṭṭhahasitaṃ. Muttacāgotiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ visuddhimaggaṭīkāyaṃ (visuddhi. mahāṭī. 1.160) vuttanayena veditabbaṃ. Saṃvibhāgeti parassa dānavasena saṃvibhajane. Akatavibhāganti deyyadhammavasena na katavibhāgaṃ. Puggalavasena pana ‘‘sīlavantehī’’ti vuttattā katavibhāgameva mahapphalatākaraṇena. Tenāha ‘‘sabbaṃ dātabbameva hutvā ṭhita’’nti.
在这中间,经文是不纯净的,而且难以校订,应当寻找纯净的经文。
(Etthantare pāṭho asuddho dussodhanīyo ca, suddhapāṭho gavesitabbo.)
《竹门经》的注释
7. Veḷudvāreyyasuttavaṇṇanā
1003“从传统而来”是指经过一代又一代人辗转传承下来的。“应推及自身”是指先把它联系到自己身上,再推及他人。因此说:“凡是我不可爱、不合意的法,对别人来说也是不可爱、不合意的法”等等。“以无意义的话”是指用毫无意义、没有智慧的话来说,也就是杂秽语。
1003.Paveṇiāgatassāti anekapurisayugavasena paramparāgatassa. Attani upanetabbanti attani netvā parasmiṃ upanetabbaṃ. Tenāha ‘‘yo kho myāyaṃ dhammo appiyo amanāpo, parassapeso dhammo appiyo amanāpo’’tiādi. Amantabhāsenāti samphassa samphappalāpassa amantāya mantārahitabhāsanena.
第8-9经 初砖堂经等的注释
8-9. Paṭhamagiñjakāvasathasuttādivaṇṇanā
1004-5“两个村落”是指两位亲戚的村落。“在亲戚处”是指在这样得名的某个村落里。“砖瓦堂”:giñjakā 叫作砖瓦,纯粹用砖瓦盖成的住处就是砖瓦堂,指的就是那座住处。据说那座住处是这样盖的:就像用石灰做表面处理完全没必要一样,只用砖块垒砌而成。因此经文说“在砖瓦造的住处中”。不过,横梁、柱子、门框、门板这些都是木制的。“下分”是指欲界。以缘的方式依附于这下分的,就是“下分结”;或者能助益下分的,就是“下分结”。因此注释书说“属于下分的”等等。“以三种道”是指下三道。因为那些结正是由这三道所断除的,所以它们具有“下分”的性质;或者按词源学的说法,也可称为“破坏下分者”。现在,为了通过对比来阐明它们具有下分的性质,说了“在那里”等语。文中说“未镇伏、未为道所断除”,意思是:对凡夫来说,这些结只是被镇伏;对圣者来说,它们被彻底断除、完全不存在。因为在色界和无色界的再生中,它们不能成为束缚,所以这样说。“以结生之力”的意思是:它们不以执取结生的方式,让人前往。由于对导向广大生有的业之积集构成障碍,身见等三结,就像欲贪和嗔恚一样,是广大生有再生的殊胜助缘,因此在那里,即使在广大有中已再生,当那再生之因业耗尽时,由于它们成为欲有再生的助缘,便从广大有中将其引来,就在此欲有中令其再生。所以,全部五结都是下分结。“以结生方式而言,其自性为不还来”,意思是:以执取结生的方式而言,其自性就是不从那个世界来此处。然而,为了见佛、见长老、闻法,他的到来并未被阻止。
1004-5.Dve gāmā dvinnaṃ ñātīnaṃ gāmāti katvā. Ñātiketi evaṃladdhanāme ekasmiṃ gāmake. Giñjakāvasatheti giñjakā vuccanti iṭṭhakā, giñjakāhi eva kato āvasatho, tasmiṃ. So kira āvāso yathā sudhāhi parikammena payojanaṃ natthi, evaṃ iṭṭhakāhi eva cinitvā kato. Tena vuttaṃ ‘‘iṭṭhakāmaye āvasathe’’ti. Tulāthambhadvārabandhakavāṭaphalakāni pana dārumayā eva. Oraṃ vuccati kāmadhātu, paccayabhāvena taṃ oraṃ bhajantīti orambhāgiyāni, orambhāgassa vā hitāni orambhāgiyāni. Tenāha ‘‘heṭṭhābhāgiyāna’’ntiādi. Tīhi maggehīti heṭṭhimehi tīhi maggehi. Tehi pahātabbatāya hi tesaṃ saññojanānaṃ orambhāgiyatā, oraṃ bhañjiyāni vā orambhāgiyāni vuttāni niruttinayena. Idāni byatirekamukhena nesaṃ orambhāgiyabhāvaṃ vibhāvetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Vikkhambhitāni samatthatāvighātena puthujjanānaṃ, samucchinnāni sabbaso abhāvena ariyānaṃ rūpārūpabhavūpapattiyā vibandhanāya na hontīti vuttaṃ ‘‘avikkhambhitāni maggena vā asamucchinnānī’’ti. Nibbattivasenāti paṭisandhiggahaṇavasena gantuṃ na denti. Mahaggatabhavagāmikammāyūhanassa vibandhanato sakkāyadiṭṭhiādīni tīṇi saññojanāni kāmacchandabyāpādā viya mahaggatabhavūpapattiyā visesapaccayattā tattha mahaggatabhave nibbattampi tannibbattihetukammaparikkhaye kāmabhavūpapattipaccayatāya mahaggatabhavato ānetvā idheva kāmabhave eva nibbattāpenti. Tasmā sabbānipi pañcapi saṃyojanāni orambhāgiyāneva. Paṭisandhivasena anāgamanasabhāvoti paṭisandhiggahaṇavasena tasmā lokā idha na āgamanasabhāvo. Buddhadassana-theradassana-dhammassavanānaṃ pana atthāya assa āgamanaṃ anivāritaṃ.
有时候,因为生起时很稀少,或者因为现行时很微弱、不强烈,这两种情况都算是微薄。再三就是频繁多次。粗重又粗重就是极其猛烈。它们生起时,会侵害、弥漫、驱使、遮蔽它所生起的那条相续,就在其中生起;然而因为已经被两种道断除,所以它们变得极其微薄、极其微弱地生起。说有儿女,这是没有根据的。因为仅仅触碰异性身体的各个肢节,它们也会生起。此,指的是贪嗔痴微薄这句话。以有微薄故,意思是由于存在极为稀少。那,是指玛哈斯瓦长老的说法被否定了,这是前后关联。圣者们所获得的各种有,都是具足圆满特征的有。而在他们不获得的有当中,那种有的微薄又是什么样子呢?因此,为了说明无论从哪方面看,有的微薄都不可能存在,就说了对入流者而言等话。在第八有中,不存在有的微薄,因为第八有本身完全不存在。在其余的情况下,道理也是一样。
Kadāci uppattiyā viraḷākāratā, pariyuṭṭhānamandatāya abahalatāti dvedhāpi tanubhāvo. Abhiṇhanti bahuso. Bahalabahalāti tibbatibbā. Yattha uppajjanti, taṃ santānaṃ maddantā pharantā sādhentā andhakāraṃ karontā uppajjanti, dvīhi pana maggehi pahīnattā tanukatanukā mandamandā uppajjanti. Puttadhītaro hontīti idaṃ akāraṇaṃ. Tathā hi aṅgapaccaṅgaparāmasanamattenapi te honti. Idanti ‘‘rāgadosamohānaṃ tanuttā’’ti idaṃ vacanaṃ. Bhavatanukavasenāti appakabhavavasena. Tanti mahāsīvattherassa vacanaṃ paṭikkhittanti sambandho. Ye bhavā ariyānaṃ labbhanti, te paripuṇṇalakkhaṇabhavā eva. Ye na labbhanti, tattha kīdisaṃ taṃ bhavatanukaṃ. Tasmā ubhayathāpi bhavatanukassa asambhavo evāti dassetuṃ ‘‘sotāpannassā’’tiādi vuttaṃ. Aṭṭhame bhave bhavatanukaṃ natthi aṭṭhamasseva bhavassa sabbasseva abhāvato. Sesesupi eseva nayo.
这是针对欲界世间说的,因为无法依据其他世间来说明。因为一来者无论在天界还是人界,都是以混杂的方式投生,但也只能按欲有来界定。世尊也是站在欲界的立场上说“只返回此世间一次”。“返回此世间”这句话,排除了五种一来者中的四种,只取一种。因为有的人在这里证得一来果后,就在这里般涅槃;有的人在这里证得后,在天界般涅槃;有的人在天界证得后,就在那里般涅槃;有的人在天界证得后,再投生到这里才般涅槃。这四种在这里不包括在内。而那种在这里证得后,在天界住满寿命,再投生到这里才般涅槃的,才是这里所指的。不过,注疏里为了说明“此世间”指的是“欲有”,用“如果……”等语另外作了一组四句分别。
Kāmāvacaralokaṃsandhāya vuttaṃ itarassa lokassa vasena tathā vattuṃ asakkuṇeyyattā. Yo hi sakadāgāmī devamanussalokesu vomissakavasena nibbattati, sopi kāmabhavavaseneva paricchinditabbo. Bhagavatā ca kāmaloke ṭhatvā – ‘‘sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā’’ti vuttaṃ. Imaṃ lokaṃ āgantvāti ca iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva parinibbāyati, ekacco idha patvā devaloke parinibbāyati, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāyati, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāyati, ime cattāro idha na labbhanti. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāyati, ayamidha adhippeto. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘imaṃ lokanti kāmabhavo adhippeto’’ti imamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘sace hī’’tiādinā aññaṃyeva catukkaṃ dassitaṃ.
在四种(道果)中……“本性”的意思是:因为那些会导向恶趣的恶法已经被彻底断除。“由法决定”:是指由道法的决定性所决定,因为更高的道果必定会证得。所以经文说“以正觉为最终归趣”。“种种智的趣向”:是指对“某人是入流者,某人是一来者”等等,那些有情各自证得某种智——也就是智的生起。“智的来世”:是指在那之后,伴随着智的再生缘起的状态,例如“决定以正觉为归趣,只一次返回此世间后,便作苦的尽头”等等。对于以智眼观察、注视者而言,仅仅是身体的疲惫,由此并不能成办他人的任何利益。这是意趣。“心之恼害”:是心之疲惫,因为它与烦恼相关联,所以佛陀是没有的。
Catūsu…pe… sabhāvoti attho apāyagamanīyānaṃ pāpadhammānaṃ sabbaso pahīnattā. Dhammaniyāmenāti maggadhammaniyāmena niyato uparimaggādhigamassa avassaṃbhāvibhāvato. Tenāha ‘‘sambodhiparāyaṇo’’ti. Tesaṃ tesaṃ ñāṇagatinti tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ‘‘asuko sotāpanno, asuko sakadāgāmī’’tiādinā taṃtaṃñāṇādhigamanaṃ ñāṇūpapattiṃ. Ñāṇābhisamparāyanti tato parampi – ‘‘niyato sambodhiparāyaṇo sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’’tiādinā ñāṇasahitaṃ upapattipaccayabhavaṃ. Olokentassa ñāṇacakkhunā apekkhantassa. Kevalaṃ kāyakilamathova, na tena kāci paresaṃ atthasiddhīti adhippāyo. Cittavihesā cittakhedo, sā kilesūpasaṃhitattā buddhānaṃ natthi.
它被称为镜子,是因为人们通过它能照见自己、看清自己。法镜,就是具有法之性质的镜子,这是对圣道智的称呼。因此,圣弟子由于对四圣谛的迷惑已被摧毁,所以能如实地了知自己,并如实地作出宣告。又因为它能开显法义,所以应当知道,阐释法的经论具有法镜的意义。不过在这里,“以此法镜”指的正是道法本身。其余内容含义浅显,很容易理解。
Ādissati ālokīyati attā etenāti ādāsaṃ, dhammabhūtaṃ ādāsaṃ dhammādāsaṃ, ariyamaggañāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Tena hi ariyasāvako catūsu ariyasaccesu viddhastasammohattā attānaṃ yāthāvato ñatvā yāthāvato byākareyya, tappakāsanato pana dhammapariyāyassa suttassa dhammādāsatā veditabbāti. Yena dhammādāsenāti idha pana maggadhammameva vadati. Sesaṃ uttānatthattā suviññeyyamevāti.