第十 入出息相应
10. Ānāpānasaṃyuttaṃ
一法品第一
1. Ekadhammavaggo
第一 一法经注释
1. Ekadhammasuttavaṇṇanā
977“此处”是指这第一部经中所说的内容。所说已然明了,故应依彼处已说之法来理解,这便是其意趣所在。
977.Etthāti etasmiṃ paṭhamasutte. Vuttameva, tasmā tattha vuttanayeneva veditabbanti adhippāyo.
第六 阿利吒经注释
6. Ariṭṭhasuttavaṇṇanā
982“No”一词用于提问,因此与“nu”同义,故注释说“你们应当修习吗?”。“欲贪”即对事境之欲求,故说“对五种妙欲的贪染”。此贪染存在于含摄自身相续及他人相续的十二处法中。通过宣说断除欲贪及调伏嗔恚想,便阐明不来道,因其说明了彻底断除五下分结的道理。为了开显观,便指示说“你们应当专修观”。
982.No-saddo pucchāyaṃ, tasmā nūti iminā samānatthoti āha ‘‘bhāvetha nū’’ti. Kāmacchandoti vatthukāmesu icchāti āha ‘‘pañcakāmaguṇikarāgo’’ti. Dvādasasu āyatanadhammesu saparasantatipariyāpannesu. Iminā kāmacchandappahānakittanena paṭighasaññāpaṭivinayakittanena ca anāgāmimaggaṃ katheti pañcorambhāgiyasaññojanasamucchedassa byākatattā. Vipassanaṃ dassentoti ‘‘vipassanaṃ anuyuñjathā’’ti dassento.
第八 火炬喻经注释
8. Padīpopamasuttavaṇṇanā
984“既不身累,也不眼疲”一语,注疏中曾加以引录。先说明“身体会疲累,眼睛也会受损”,为指出在何处、以何种方式发生,而说“在界业处中……”等等。说眼睛悸动、疲累等,是指过度注视时发生的情形。然而,在此业处——即入出息念业处中,他这样说:“若比丘希望身体不会疲累……”世尊是这般说的。
984. ‘‘Neva kāyopi kilamati na cakkhūnī’’ti aṭṭhakathāyaṃ paduddhāro kato. ‘‘Kāyopi kilamati, cakkhūnipi vihaññantī’’ti vatvā yattha yathā hoti, tāni dassetuṃ ‘‘dhātukammaṭṭhānasmiṃ hī’’tiādi vuttaṃ. Cakkhūni phandanti kilamantītiādi ativelaṃ upanijjhāyane hotīti katvā vuttaṃ. Imasmiṃ pana kammaṭṭhāneti ānāpānakammaṭṭhāne. Evamāhāti ‘‘bhikkhu cepi ākaṅkheyya, neva kāyo kilameyyā’’ti evamāha.
“可获得”——此是依于注疏意旨而说,后来传来的上座传承并不认同此义。因为那种相犹如星星形状、珍珠链子之类,仅是仿似显现的样貌,刹那即逝,不能像遍相那样被去除,因此说“确实不能获得”。为了显示功德利益而采纳此句:当入出息念定成就时,此功德很容易便能达成。因为在此版本中,并未出现“比丘”一词——正如前段经文“若比丘希望”中出现了“比丘”,而此处“诸比丘,当修习入出息念定”的经文中并未采用“比丘”一词,故不称“他”。
Labbhatīti aṭṭhakathādhippāye ṭhatvā vuttaṃ, parato āgatena theravādena so anicchito. Na hi tārakarūpamuttāvaḷikādisadisaṃ nimittūpaṭṭhānākāramattaṃ khaṇamattaṭṭhāyinaṃ kasiṇanimittesu viya ugghāṭanaṃ kātuṃ sakkoti. Tenāha ‘‘na labbhatevā’’ti. Ānisaṃsadassanatthaṃ gahito, ānāpānassatisamādhismiṃ siddhe ayaṃ guṇo sukheneva ijjhatīti. Yasmā bhikkhūti imasmiṃ vāre nāgatanti yathā purimavāre ‘‘bhikkhu cepi ākaṅkheyyā’’ti āgataṃ, evaṃ idha ‘‘bhāvite kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhī’’ti āgatavāre bhikkhuggahaṇamakataṃ, tasmā ‘‘so’’ti na vuttaṃ.
第九 毗舍离经注释
9. Vesālīsuttavaṇṇanā
985“以城墙围绕而增加”,即通过城墙围绕来扩大土地面积。如同王舍城与舍卫城,这座城市……也达到了一切方面的圆满。“以种种方式”中,“方式”一词有原因之义,故说“以种种原因”,即透过种种原因说明:此身不论有识还是无识,皆为“不净,此亦不净”,以如是种种原因来阐明。示现不净相而转起,便是依头发等,从颜色等方面全面地展示不净相而运作。引发对身体的厌离论,便是针对自己与他人的这个肉身,能生起厌离的言说。“或释放了”等,是通过遮诠的方式来显示此身之不可爱乐。其中,开头三句从不可见性、无坚实性来说,中间四句从恶臭性来说,最后一句显示它连微末的令人喜爱之处也没有。随后“然后”等,则是通过表诠的方式,直接就其自体来显示不可爱乐。为了详细解说“头发、身毛等”所概括的意义,因而有“那些也”等语句。
985.Pākāraparikkhepavaḍḍhanenāti pākāraparikkhepena bhūmiyā vaḍḍhanena. Rājagahasāvatthiyo viya idampi ca nagaraṃ…pe… sabbākāravepullataṃ pattaṃ. Anekapariyāyenāti ettha pariyāyasaddo kāraṇavacanoti āha ‘‘anekehi kāraṇehī’’ti, ayaṃ kāyo aviññāṇakopi saviññāṇakopi evampi asubho evampi asubhoti nānāvidhehi kāraṇehīti attho. Asubhākārasandassanappavattanti kesādivasena tatthāpi vaṇṇādito asubhākārassa sabbaso dassanavasena pavattaṃ. Kāyavicchandanīyakathanti attano parassa ca karajakāye vicchandanuppādanakathaṃ. Muttaṃ vātiādinā byatirekamukhena kāyassa amanuññataṃ dasseti. Tattha ādito tīhi padehi adassanīyatāya asārakatāya ca, majjhe catūhi duggandhatāya, ante ekena lesamattenapi manuññatābhāvamassa dasseti. Atha khotiādinā anvayato sarūpeneva amanuññatāya dassanaṃ. ‘‘Kesalomādī’’ti saṅkhepato vuttamatthaṃ vibhāgena dassetuṃ ‘‘yepī’’tiādi vuttaṃ.
“解释”即详细阐述。“于不净”指不净论母。“殷重修习”即反复多修。禅那因不被烦恼贼所战胜,故称为“心的宝箧”。“依止”即以之为根本基础。
Vaṇṇentoti vitthārento. Asubhāyāti asubhamātikāya. Phātikammanti bahulīkāro. Kilesacorehi anabhibhavanīyattā jhānaṃ ‘‘cittamañjūsa’’nti vuttaṃ. Nissāyāti pādakaṃ katvā.
然而另有一派说:“据说在那半个月中,没有任何堪受佛陀教化的众生,因此世尊才这样说:‘我想,比丘们’等等。”这里“据说其他人”中的“据说”一词,含有不认同的意味,因此(注释)说:“这仅是一种臆测而已。”
Apare pana ‘‘tasmiṃ kira addhamāse na koci buddhaveneyyo ahosi, tasmā bhagavā evamāha – ‘icchāmahaṃ, bhikkhave’tiādī’’ti vadanti. Pare kirāti kira-saddo arucisaṃsūcanattho. Tenāha ‘‘idaṃ pana icchāmatta’’nti.
“混杂种种原因”:这里的原因,即身体的不净、恶臭、可厌与违逆性。“他们做了一切”:凡夫们即使于有过失之处,也生起无过失想,从而造作一切恶行——自己作、指使他人作以及随喜认同。虽然入出息念已在十随念中涵盖,但对当时聚集的比丘们而言,它适合多数人且具有切舍利益,因此再次被采纳。同样地,世尊就在此经中开示了同一业处。食厌逆想与不净业处相似,而四无色定对初学者并不相应,故此处不予采纳。应当这样理解。
Anekakāraṇasammissoti ettha kāraṇaṃ nāma kāyassa asuciduggandhajegucchapaṭikūlatāva. Sabbamakaṃsūti puthujjanā nāma sāvajjepi tattha anavajjasaññino hutvā karaṇakārāpanasamanuññatābhedaṃ sabbaṃ pāpaṃ akaṃsu . Kāmaṃ dasānussatiggahaṇeneva ānāpānassati gahitā, sā pana tattha sannipatitabhikkhūsu bahūnaṃ sappāyā sātthikā ca, tasmā puna gahitā. Tathā hi bhagavā tameva kammaṭṭhānaṃ imasmiṃ sutte kathesi. Āhāre paṭikūlasaññā asubhakammaṭṭhānasadisā, cattāro pana āruppā ādikammikānaṃ ayogyāti tesaṃ idha aggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ.
“以毗舍离为依止”即以毗舍离城作为行境村落。“片刻之间”是说比丘们怀着对导师与正法的恭敬,刚听完话便立刻动身出发,故如此说。据说在佛陀时代,比丘们为了顶戴受持世尊的教示,恒时保持倾耳谛听而住。
Vesāliṃ upanissāyāti vesālīnagaraṃ gocaragāmaṃ katvā. Muhuttenevāti satthari saddhamme ca gāravena upagatabhikkhūnaṃ vacanasamanantarameva uṭṭhahiṃsūti katvā vuttaṃ. Buddhakāle kira bhikkhū bhagavato sandesaṃ sirasā sampaṭicchituṃ ohitasotā viharanti.
“能摄持入出息之念”是指通过把握入出息而生起的念。“与之相应的定”是指与此念相应、彼此互为缘而生起的定。或者“于入出息念之定”,这也显示了依止缘的性质;在两种情况下,都依俱生缘等七种缘来说明缘的关系。在“我的弟子们依怎样的行道修习四念处”等说法中,因为具有令生起、令增长的意义,所以称为“修习”。为了显示这两种意义,说“已修习”就是已令生起,或者已令增长。其中,“已修习”是令其存在,即令生起,仅指获得之义;已经生起并反复修习则是已修习,意味着使它达到纯熟的状态,是令增长的意思。“多作”就是屡屡地转起,由此表示达到转向等自在。因为一个已达自在的人,能在想要的任何时刻入定,所以会一再地转起,因此说“反复而作”。正如在“即是这里,比丘们,沙门”、“完全远离诸欲”等经句中,第一句里出现的“即是”这个词,也同样适用于后文。
Ānāpānapariggāhikāyāti assāsapassāse pariggaṇhanavasena pavattāya satiyā. Sampayutto samādhīti tāya sampayuttaaññamaññapaccayabhūtāya uppanno samādhi. Ānāpānassatiyaṃ vā samādhīti iminā upanissayapaccayasabhāvampi dasseti, ubhayatthāpi sahajātādīnaṃ sattannampi paccayānaṃ vasena paccayabhāvaṃ dasseti. ‘‘Yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventī’’tiādīsu uppādanavaḍḍhanaṭṭhena bhāvanāti vuccatīti tadubhayavasena atthaṃ dassento ‘‘bhāvitoti uppādito vaḍḍhito vā’’ti āha. Tattha bhāvaṃ vijjamānataṃ ito gatoti bhāvito, uppādito paṭiladdhamattoti attho. Uppanno pana laddhāsevano bhāvito, paguṇabhāvaṃ āpādito vaḍḍhitoti attho. Bahulīkatoti bahulaṃ pavattito. Tena āvajjanādivasībhāvappattimāha. Yo hi vasībhāvamāpādito, so icchiticchitakkhaṇe samāpajjitabbato punappunaṃ pavattissati. Tena vuttaṃ ‘‘punappunaṃ kato’’ti. Yathā ‘‘idheva, bhikkhave, samaṇo (ma. ni. 1.139; a. ni. 4.241), vivicceva kāmehī’’ti (dī. ni. 1.226; ma. ni. 1.271; saṃ. ni. 2.152; a. ni. 4.123) ca evamādīsu paṭhamapade vutto eva-saddo dutiyādīsupi vuttoyeva hoti, evamidhāpīti āha ‘‘ubhayattha evasaddena niyamo veditabbo’’ti. Ubhayattha niyamena laddhaguṇaṃ dassetuṃ ‘‘ayaṃ hī’’tiādi vuttaṃ.
“不净业处”是指以不净为所缘的禅那。这种禅那在不净中既是修习相应业之处,也是瑜伽行者殊胜快乐的来源,因此称为“不净业处”。“唯”这个词排除了所缘。“以证得的方式”就是以证得禅那的方式。因为禅那在修习殊胜成就时,会穿透自己的境界而转起,如其自性而被证得,所以称为“证得”。“以所缘粗显故”是因为所缘是可厌的;“以所缘为厌逆故”是因为所缘应当厌弃。“以方式”就是以理由,或以某种差别。关于“所缘的寂静性”,是指所缘依渐次分别而达到极其微细的状态。转起于寂静、已安息的所缘上的法,自身也会变得寂静安息,因此说“寂静、寂止、寂灭”,意思是一切热恼都已经熄灭。由于所缘的寂静性,那些以此所缘为对象的法也变得寂静,这可以通过以出世间法为所缘的省察来了知。
Asubhakammaṭṭhānanti asubhārammaṇaṃ jhānamāha. Tañhi asubhesu yogakammabhāvato yogino sukhavisesānaṃ kāraṇabhāvato ca ‘‘asubhakammaṭṭhāna’’nti vuccati. Kevalanti iminā ārammaṇaṃ nivatteti. Paṭivedhavasenāti jhānapaṭivedhavasena. Jhānañhi bhāvanāvisesena ijjhantaṃ attano visayaṃ paṭivijjhantameva pavattati yathāsabhāvato paṭivijjhiyati cāti paṭivedhoti vuccati. Oḷārikārammaṇattāti bībhacchārammaṇattā. Paṭikūlārammaṇattāti jigucchitabbārammaṇattā. Pariyāyenāti kāraṇena, lesantarena vā. Ārammaṇasantatāyāti anukkamena vicitabbataṃ pattārammaṇassa paramasukhumataṃ sandhāyāha. Santehi sannisinne ārammaṇe pavattamāno dhammo sayampi sannisinnova hoti. Tenāha ‘‘santo vūpasanto nibbuto’’ti, nibbutasabbapariḷāhoti attho. Ārammaṇasantatāya tadārammaṇānaṃ dhammānaṃ santatā lokuttaradhammārammaṇāhi paccavekkhaṇāhi veditabbā.
没有任何事物能为它带来寂静与殊胜之性的注入,故称“无灌溉者”。由于无灌溉,故称“未灌注者”;由于未灌注,故称“无混杂”,即不与遍作等相杂。正因如此,它才是“单独的”——别异、独自;“独特的”——不共。这一切都是为了显示它本性即是寂静。或者,遍作是寂静之相。所谓遍作,是指从遍作开始直到取相生起的过程,而此处并无这样的东西,此即其义。那时,业处因无滋味,便成为不寂静、不殊胜。又或者,在近行中,此处无寂静性可言。因为在近行的刹那,他人是由去除盖等、显现支等而获得寂静性,而此禅那并非如此。然而,有这样的连接:“初等成就……殊胜”。有些人(指北方精舍的住者)这样说。“未灌注者”即不被灌注,故说“有滋味”,如同有滋养之物。“甘甜”即可爱。能带来心所乐受的获得,这依于三禅或四禅,或者由于舍的寂静性,一切禅那都能带来安乐,故亦应如此了知。而通过禅那所生的殊胜色法触击身体,最终带来身乐,这应是在出定时。依此观点,“于安止刹那”应作如是观。
Nāssa santapaṇītabhāvāvahaṃ kiñci secananti asecanako. Asecanakattā anāsittako, anāsittakattā eva abbokiṇṇo, asammisso parikammādinā. Tato eva pāṭiyekko visuṃyeveko. Āveṇiko asādhāraṇo. Sabbametaṃ sarasato eva santabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ, parikammaṃ vā santabhāvanimittaṃ. Parikammanti ca kasiṇakaraṇādinimittuppādapariyosānaṃ, tādisaṃ ettha natthīti adhippāyo. Tadā hi kammaṭṭhānaṃ nirassādattā asantaṃ appaṇītaṃ siyā. Upacāre vā natthi ettha santatāti yojanā. Yathā upacārakkhaṇe nīvaraṇādivigamena aṅgapātubhāvena ca paresaṃ santatā hoti, na evamimassa. Ayaṃ pana ādisamannā…pe… paṇīto cāti yojanā. Kecīti uttaravihāravāsino. Anāsittakoti upasecanena anāsittako. Tenāha – ‘‘ojavanto’’ti ojavantasadisoti attho. Madhuroti iṭṭho. Cetasikasukhapaṭilābhasaṃvattanaṃ tikacatukkajjhānavasena, upekkhāya vā santabhāvena sukhagatikattā sabbesampi jhānānaṃ vasena veditabbaṃ. Jhānasamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭṭhasarīratāvasena pana kāyikasukhapaṭilābhasaṃvattanaṃ daṭṭhabbaṃ, tañca kho jhānato vuṭṭhitakāle. Imasmiṃ pakkhe ‘‘appitappitakkhaṇe’’ti idaṃ hetumhi bhummavacanaṃ daṭṭhabbaṃ.
“未被镇伏”指未被禅那从自己的相续中驱逐、未被破坏。“由不善巧所生”:不善巧即无明,由无明所生。因为一切恶法皆以无明为先导。“于刹那即”指于其自身转起的刹那。“使其消失”:此处消失即破坏,而这破坏以禅那为作者,此处即指镇伏断,故说“镇伏”。“寂止”即殊胜的止息。殊胜的止息即是正确地止息,故说“善加止息”。持教者的禅那修习多属抉择分,故说“是抉择分的缘故”。此定是圣道的基础,渐次增长后,便如同达到了圣道的状态,故说“渐次达到圣道的增长”。这一义理唯有依于离贪、灭、弃舍的随观,方得完全成立。其余则容易理解。
Avikkhambhiteti jhānena sakasantānato anīhate appahīne. Akosallasambhūteti akosallaṃ vuccati avijjā, tato sambhūte. Avijjāpubbaṅgamā hi sabbe pāpadhammā. Khaṇenevāti attano pavattikkhaṇeneva. Antaradhāpetīti ettha antaradhāpanaṃ vināsanaṃ, taṃ pana jhānakattukaṃ idhādhippetanti pariyuṭṭhānappahānaṃ hotīti āha – ‘‘vikkhambhetī’’ti. Vūpasametīti visesena upasameti. Visesena upasamanaṃ pana sammadeva upasamanaṃ hotīti āha ‘‘suṭṭhu upasametī’’ti. Sāsanikassa jhānabhāvanā yebhuyyena nibbedhabhāgiyā hotīti āha ‘‘nibbedhabhāgiyattā’’ti. Ariyamaggassa pādakabhūto ayaṃ samādhi anukkamena vaḍḍhitvā ariyamaggabhāvaṃ upagato viya hotīti āha ‘‘anupubbena ariyamaggavuḍḍhippatto’’ti. Ayaṃ panattho virāganirodhapaṭinissaggānupassanānaṃ vasena sammadeva yujjati. Sesaṃ suviññeyyameva.
《基米拉经》注疏
10. Kimilasuttavaṇṇanā
986“长老”指阿难长老。“此开示”指以“究竟是如何被说明的呢,吉弥罗?”等开始的宣说。“于身之某一部分”指在色身中的某一部位。“如是”意为:正如忆念入出息的比丘成为于身随观身者,同样地,于一切处,“于受随观受者”等义亦应如是了知。
986.Theroti ānandatthero. Ayaṃ desanāti ‘‘kathaṃ vibhāvito nu kho kimilā’’tiādinā pavattā desanā. Kāyaññataranti rūpakāye aññatarakoṭṭhāse. Evanti yathā ānāpānaṃ anussaranto bhikkhu kāye kāyānupassī jāto, evaṃ sabbattha vāresu vedanānupassītiādi attho veditabbo.
“开示之要目”即教法的指向。所谓“以作意的角度而说受”,即是从其自相、从他所指的角度来指示这一切。正如“犹如……”等语句所示,显示了此中的例证。“心行两词”是指“觉知心行、平息心行”这一对词。
Desanāsīsanti desanāpadesaṃ. Manasikārapadesena vedanā vuttāti taṃ sabbaṃ sarūpato aññāpadesato apadisati. Yatheva hītiādinā tattha nidassanaṃ dasseti. Cittasaṅkhārapadadvayeti ‘‘cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passambhayaṃ cittasaṅkhāra’’nti etasmiṃ padadvaye.
“即便如此”的意思是:如果说受是通过喜的作意乃至心行的角度而被宣说,即便如此,这里所提及的“受”并不成为所缘。而随观是以受为所缘,因此“受随观”便不合理。若有人问:“那么,在《大念处》等经典中所说的‘受领受’又该如何理解呢?”他便回答:“即使在《大念处》等中……”等。意思是:在那里,以乐等生起的依处——即色声等为所缘之后,是受在领纳,而并非有补特伽罗在领纳,因为补特伽罗本不存在。它只是依止于、依靠于受的转起,如同“补特伽罗领纳受”的说法一样,仅是一种施设。同样地,在此处,对于依入出息而转起的受,以如其转起的作意之要目而说“于彼时,比丘于诸受随观受而住”,这是基于“受为所缘”的状态而说。这也是对“等”字所包含词句的解释。这是对“受随观不合理”这一质难的答复。
Evaṃ santepīti pītimanasikāracittasaṅkhārapadesena yadi vedanā vuttā, evaṃ santepi. Esā yathāvuttā vedanā ārammaṇaṃ na hoti. Vedanārammaṇā ca anupassanā, tasmā vedanānupassanā na yujjati. Yadi evaṃ mahāsatipaṭṭhānādīsu ‘‘vedanā vediyatī’’ti vuttaṃ, taṃ kathanti āha – ‘‘mahāsatipaṭṭhānādīsupī’’tiādi. Tattha sukhādīnaṃ vatthunti sukhādīnaṃ uppattiyā vatthubhūtaṃ rūpasaddādiṃ ārammaṇaṃ katvā vedanā vediyati, na puggalo puggalasseva abhāvato. Vedanāppavattiṃ upādāya nissāya yathā ‘‘puggalo vedanaṃ vediyatī’’ti vohāramattaṃ hoti. Evaṃ idhāpi vedanāya assāsapassāse ārabbha pavatti, tathā pavattamanasikārasīsena ‘‘vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharatī’’ti vutto. Taṃ sandhāyāti taṃ vedanāya ārammaṇabhāvaṃ sandhāya . Ādīnaṃ padānaṃ. Etassa ‘‘vedanānupassanā na yujjatī’’ti vuttaanuyogassa.
“进入有喜的两种禅那”是指次第地进入伴有喜的初禅与第二禅。“他的”意指“由他”,因为对于“被觉知”一词,在主动意义上是属格。“在等至的刹那”即进入等至的那一刹那。“由证得禅那”即由具足禅那的状态。“以所缘的方式”即通过所缘这一门路,那包含于该所缘禅那中的喜便成为“被觉知”,也就是说,因为所缘已被觉知。正如寻找蛇的人凭借咒术与药力,由于察觉蛇的住处便容易捕捉,于是蛇也就被认为已被察觉;同样地,当作为喜之安住处的所缘被觉知时,那个喜就很容易被把握其自相与共相,因此确实被觉知。“在观的刹那”是指当观慧变得锐利、明净,照见其境域的那一刹那。“由通达相”即由通达喜的自相与共相。因为当喜的别相与共相被清楚地了知时,此喜即被如实了知。因此,他说:“由于不迷乱,喜成为被觉知。”
Sappītike dve jhāne samāpajjatīti pītisahagatāni paṭhamadutiyajjhānāni paṭipāṭiyā samāpajjati. Tassāti tena. Paṭisaṃviditasaddāpekkhāya hi kattuatthe etaṃ sāmivacanaṃ. Samāpattikkhaṇeti samāpajjanakkhaṇe. Jhānapaṭilābhenāti jhānena samaṅgībhāvena. Ārammaṇatoti ārammaṇamukhena tadārammaṇajhānapariyāpannā pīti paṭisaṃviditā hoti, ārammaṇassa paṭisaṃviditattāti vuttaṃ hoti. Yathā nāma sappapariyesanaṃ carantena tassa āsaye paṭisaṃvidite sopi paṭisaṃvidito hoti mantāgadabalena tassa gahaṇassa sukarattā, evaṃ pītiyā āsayabhūte ārammaṇe paṭisaṃvidite sā pīti paṭisaṃviditāva hoti salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca tassā gahaṇassa sukarattā. Vipassanakkhaṇeti vipassanāpaññāya tikkhavisadabhāvappattāya visayato dassanakkhaṇe. Lakkhaṇappaṭivedhenāti pītiyā salakkhaṇassa sāmaññalakkhaṇassa ca paṭivijjhanena. Yañhi pītiyā visesato sāmaññato ca lakkhaṇaṃ, tasmiṃ vidite sā yāthāvato viditā eva hoti. Tenāha ‘‘asammohato pīti paṭisaṃviditā hotī’’ti.
现在,为纯粹以经典阐明此义,说「这在经典中已说」等语。其中,「依靠长入息」指依靠作为所缘的长入息之力。关联句意为:当觉知时,喜即被觉知。「觉知心的专一、不散乱」是指,以与禅那相应的慧,觉知禅那中名为「不散乱」的心一境性。正如喜依所缘门而被觉知,同样,与之相应的诸法亦依所缘门而被觉知。而「念现起」是指:依靠长入息,与禅那相应的念安住于所缘;以所缘门故,亦名为安住于禅那。即「由彼念」——如是安住之念,及前述之智,因所缘已清晰觉知;依彼力故,以此为所缘的喜便被觉知。于「依靠长出息」等句中,亦应以此方法理解其义。故说:「其余诸句,亦应以此理知解其义。」
Idāni tamatthaṃ pāḷiyā eva vibhāvetuṃ ‘‘vuttañheta’’ntiādimāha. Tattha dīghaṃ assāsavasenāti dīghassa assāsassa ārammaṇabhūtassa vasena. Pajānato sā pīti paṭisaṃviditā hotīti sambandho. Cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānatoti jhānapariyāpannaṃ ‘‘avikkhepo’’ti laddhanāmaṃ cittassekaggataṃ taṃsampayuttāya paññāya pajānato. Yathā hi ārammaṇamukhena pīti paṭisaṃviditā hoti, evaṃ taṃsampayuttadhammāpi ārammaṇamukhena paṭisaṃviditā eva hontīti. Sati upaṭṭhitā hotīti dīghaṃ assāsavasena jhānasampayuttā sati tasmiṃ ārammaṇe upaṭṭhitā ārammaṇamukhena jhānepi upaṭṭhitā nāma hoti. Tāya satiyāti evaṃ upaṭṭhitāya tāya satiyā yathāvuttena tena ñāṇena suppaṭividitattā ārammaṇassa tassa vasena tadārammaṇā sā pīti paṭisaṃviditā hoti. Dīghaṃ passāsavasenātiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Tena vuttaṃ ‘‘eteneva nayena avasesapadānipi atthato veditabbānī’’ti.
于「正如」等句中,其简要含义为:以证得禅那,正如喜等依所缘而被觉知——离禅那则他们不生。同样,以证得与禅那相应、摄于禅那、名为「受」的作意,受亦依所缘而被觉知,如日出依于曙光,离此则受不生。因此,依所说之理,以殊胜方式生起之受被清晰觉知,故此为『善说』,破斥了前所举之难。
Yathevātiādīsu ayaṃ saṅkhepattho – jhānapaṭilābhena yathā ārammaṇato pītiādayo paṭisaṃviditā honti tena vinā tesaṃ appavattanato. Evaṃ jhānasampayuttena taṃpariyāpannena vedanāsaṅkhātamanasikārapaṭilābhena ārammaṇato vedanā paṭisaṃviditā hoti aruṇuggamena viya sūriyassa tena vinā vedanāya appavattanato. Tasmā vuttanayena atisayappavatti vedanā suppaṭividitā, tasmā suvuttametanti pubbe vuttacodanaṃ nirākaroti.
所谓「所缘」,指入息与出息之相。此即名为「心随观者」,由不痴故,心被觉知。故说「所以」等语。「以心被觉知之力」句中,以「等」字摄其余三种心随观。
Ārammaṇeti assāsapassāsanimittaṃ vadati. Cittānupassīyeva nāmesa hoti asammohato cittassa paṭisaṃviditattā. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi. Cittapaṭisaṃviditavasenāti ādi-saddena itarā tissopi cittānupassanā saṅgaṇhāti.
那位致力于法随观的比丘。此处所说的“断”,是指能断的智。“以慧”:即依另一种观慧——毘鉢舍那智,从无常、离贪等角度照见后,对这两种皆保持平等舍。这确实是“四重”:依无常随观等而说的四重分组,它也属于法随观。因为能断除,故称为“断”,意指断除常想等乃至能断之智。“观的相续”指次第生起的观。“于行道而正行时,保持平等舍”:对于以中道方式正确地行于正道的心修习,由于不施加策励与抑制,因而保持平等舍。“单一地现起”:由于正确地处于中道的奢摩他之道而不偏离,又因在彼处不断趋入,诸根达到一味,加上中舍性的修习,便无差别地达到专一,从而以绝对的方式现起;由此知道彼处无所可作,便保持平等舍。“在彼处”:指在如此平等舍之时。俱生法的舍也是舍,因为其转起的状态被平等地观察。由于经中说“以慧照见后”,故此处意指以所缘为对象的平等舍。并非仅对盖等诸法保持平等舍,而是以慧照见贪欲等之后,保持平等舍——应当这样理解。
Soti dhammānupassanaṃ anuyutto bhikkhu. Yaṃ taṃ pahānaṃ pahāyakañāṇaṃ. Paññāyāti aparāya vipassanāpaññāya aniccavirāgādito disvā duvidhāyapi ajjhupekkhitā hoti. Idañhi catukkanti aniccānupassanādivasena vuttaṃ catukkaṃ. Tassāpi dhammānupassanāya. Pajahatīti pahānanti āha ‘‘niccasaññaṃ…pe… pahānakarañāṇaṃ adhippeta’’nti. Vipassanāparamparanti paṭipāṭiyā vipassanamāha. Pathapaṭipannaṃ ajjhupekkhatīti majjhimāya paṭipattiyā sammadeva vīthipaṭipannaṃ bhāvanācittaṃ paggahaniggahānaṃ akaraṇena ajjhupekkhati. Ekato upaṭṭhānanti yasmā majjhimasamathavīthinātivattiyā tattha ca pakkhandanena indriyānaṃ ekarasabhāvena, tatramajjhattatāya bhāvato avisesaṃ ekaggabhāvūpagamanena ekantato upaṭṭhāti, tasmā na tattha kiñci kātabbanti ajjhupekkhati. Tatthāti evaṃ ajjhupekkhane. Sahajātānampi ajjhupekkhanā hoti tesaṃ pavattanākārassa ajjhupekkhanato. ‘‘Paññāya disvā’’ti vuttattā ārammaṇaajjhupekkhanā adhippetā. Na kevalaṃ nīvaraṇādidhamme ajjhupekkhitā, atha kho abhijjhā …pe… paññāya disvā ajjhupekkhitā hotīti yojanā.
为了指明烦恼如尘堆处的生起处,故说:“犹如四衢街口,即是六处”。身等四种为“所缘念处”。在身等四种所缘上生起的四念处,能摧毁那如同尘堆处的烦恼。
Paṃsupuñjaṭṭhāniyassa kilesassa uppattiṭṭhānadassanatthaṃ ‘‘catumahāpatho viya cha āyatanāni’’icceva vuttaṃ. Kāyādayo cattāro ārammaṇasatipaṭṭhānā. Catūsu ārammaṇesūti kāyādīsu catūsu ārammaṇesu pavattācattāro satipaṭṭhānā paṃsupuñjaṭṭhāniyassa kilesassa upahananato.
伊车能伽罗经等的注释
1-2. Icchānaṅgalasuttādivaṇṇanā
987-988以“为什么”等为开端,是为了阐明解释“住等至”的缘由。
987-988.Kasmātiādi vihārasamāpattiācikkhaṇe kāraṇaṃ vibhāvetuṃ āraddhaṃ.
“Eva-vākāra”即eva与vā二词。意谓全然寂静,因为完全处于寂静的作意状态。单凭“有学”一词,虽已能够表明他们尚有应修学之处,但此处对于那些已无应修学的人,借用了“有学”的权宜之说,所以才通过“应修学”一词将有学区别出来,称之为“无学”。虽为漏尽故,已无应修学之处,但若为“现法安乐”而无禅那等修学,则没有相应的修学可言,因此被称为“无学”。然而,诸佛已完全、正确地圆满了一切修学,故不会说“我修学”。入出息念的禅那与果等至,就是“如来住”。
Eva-vākāroti eva-kāro vā-kāro ca. Ekantasantattā ekantena santamanasikārabhāvato. Sekkhavacaneneva tesaṃ sikkhitabbassa atthibhāve siddhepi sikkhitabbarahitesu tesupi sekkhapariyāyassa vuccamānattā sikkhitabbasaddena sekkhe visesetvā vuttā. Āsavakkhayatthaṃ sikkhitabbassa abhāvepi diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ jhānādisikkhanena vinā sikkhitabbābhāvā ‘‘asekkhā nāmā’’ti vuttā. Buddhānaṃ pana sabbaso sammadeva pariniṭṭhitasikkhattā ‘‘sikkhāmī’’ti na vuttaṃ. Ānāpānajjhānaphalasamāpatti tathāgatavihāro.
《第一阿难经》等经的注释。
3-10. Paṭhamaānandasuttādivaṇṇanā
989-996所谓“以无常等方式”,即依无常、苦、无我的方式。“分析、拣择”指以种种方式分析、拣择。“无染”即已舍离烦恼、已镇伏烦恼。经文作“喜觉支、轻安觉支”。
989-996.Aniccādivasenāti aniccadukkhānattavasena. Pavicinati pakārehi vicinati. Nikkilesāti apagatakilesā vikkhambhitakilesā. Pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgoti pāṭho.
由此而有既不退失也不超越,这便被称为‘中捨的状态’,也就是中捨。‘一心刹那’:因为它只含摄于一个心识生起的刹那。
Yāya anosakkanaṃ anativattanañca hoti, ayaṃ tatramajjhattupekkhā majjhattākāroti vuttā. Ekacittakkhaṇikāti ekacittuppādapariyāpannattā.
依于四个四组而有十六种。由于这些(念处等)是依入出息而生起的,即使某些法以入出息为所缘而生,但在随后的阶段,因为有正念,它们也可称为入出息念,故说‘入出息念是混合而说’。‘入出息为根本’:即依入出息而生起的念处。‘它们的根本’:即这些念处的根本因。‘觉支为根本’:即成为觉支的缘。‘那些觉支’:即由念处为因而有的二十种觉支。‘明解脱圆满’:是通过第三明与第三明果的圆满而运作的觉支。‘果相应’:与第四果相应,或与四种果相应。
Cattunnaṃ catukkānaṃ vasena soḷasakkhattukā. Ānāpānasannissayena pavattattā ārammaṇavasena pavattā ānāpānārammaṇāpi aparabhāge sati ānāpānassatīti pariyāyena vattabbataṃ arahatīti ‘‘ānāpānassati missakā kathitā’’ti vuttaṃ. Ānāpānamūlakāti ānāpānasannissayena pavattā satipaṭṭhānā. Tesaṃ mūlabhūtāti tesaṃ satipaṭṭhānānaṃ mūlakāraṇabhūtā. Bojjhaṅgamūlakāti bojjhaṅgapaccayabhūtā. Tepi bojjhaṅgāti ete vīsati satipaṭṭhānahetukā bojjhaṅgā. Vijjāvimuttipūrakāti tatiyavijjāya tassa phalassa ca paripūraṇavasena pavattā bojjhaṅgā. Phalasampayuttāti catutthaphalasampayuttā, catubbidhaphalasampayuttā vā.