11. 入流相应义注
11. Sotāpattisaṃyuttaṃ
全篇 103 段
《转轮王经》的注释
1. Cakkavattirājasuttavaṇṇanā
997在《入流相应》的第一经里,“kiñcāpi”(纵使)这个词是用来表示认可和责备的语气词。世尊为了认可统御四大洲的王权自在,同时责备四种恶趣还没有断除的状态,才说了“诸比丘,纵使转轮王……”等话。这里说的“四大洲”,是指以两千小岛为附属的四大洲。“自在主权”:自在的状态就是自在,做主的状态就是主权,在这王权之中兼具自在与主权,不是靠砍杀分裂得来的。“行使”就是让这样的统治运转起来之后。而在“诸比丘,纵使圣弟子……”这句里,“kiñcāpi”则是表示认可和赞叹的语气词。世尊为了认可靠托钵乞食过活,并赞叹四种恶趣已经断除的状态,才说了“诸比丘,纵使圣弟子……”等话。这里说的“破布”,就是破烂的布。因为即使是十三肘长的布料,从被割截成十块开始,也就被称为“破布”了。
997. Sotāpattisaṃyuttassa paṭhame kiñcāpīti anuggahagarahaṇesu nipāto. Catunnañhi mahādīpānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ anuggaṇhanto catunnañca apāyānaṃ appahīnabhāvaṃ garahanto satthā ‘‘kiñcāpi, bhikkhave, rājā cakkavattī’’tiādimāha. Tattha catunnaṃ dīpānanti dvisahassadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ. Issariyādhipaccanti issarabhāvo issariyaṃ, adhipatibhāvo ādhipaccaṃ, issariyaṃ ādhipaccaṃ etasmiṃ rajje, na chedanabhedananti issariyādhipaccaṃ. Kāretvāti evarūpaṃ rajjaṃ pavattāpetvā. Kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvakoti ettha anuggahapasaṃsāsu nipāto. Piṇḍiyālopena hi yāpanaṃ anuggahanto catunnañca apāyānaṃ pahīnabhāvaṃ pasaṃsanto satthā ‘‘kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvako’’tiādimāha. Tattha nantakānīti anantakāni. Terasahatthopi hi vatthasāṭako dasacchedanato paṭṭhāya nantakanteva saṅkhaṃ gacchati.
所谓不动摇的净信,就是不可动摇的净信。那么这个净信是一个还是多个呢?它只有一个,是由圣道带来的净信。然而,当它在佛、法、僧这些对象上同时、不分先后地生起时,就依据这些对象,以“对佛的不动净信”等方式分为三种来说。正因为它是同一个,所以彼此之间没有差别。对圣弟子来说,不可能对佛的净信、爱敬和尊重很大,而对法或僧的不大;也不可能对法的很大,而对佛或僧的不大;也不可能对僧的很大,而对佛或法的不大。至于“彼世尊……”等详细内容,在《清净道论》中已经广说了。
Aveccappasādenāti acalappasādena. So panāyaṃ pasādo kiṃ eko, anekoti? Ekova, so maggena āgatappasādo. Yesu pana vatthūsu apubbaṃ acarimaṃ ruhati, tesaṃ vasena ‘‘buddhe aveccappasādenā’’tiādinā nayena tidhā vutto. Yasmā ca eko, tasmāva ninnānākaraṇo hoti. Ariyasāvakassa hi buddheyeva pasādo ca pemañca gāravañca mahantaṃ, na dhamme vā saṅghe vā, dhammeyeva vā mahantaṃ , na buddhe vā saṅghe vā, saṅgheyeva vā mahantaṃ, na buddhe vā dhamme vāti etaṃ natthi. Itipi so bhagavātiādīni visuddhimagge vitthāritāneva.
圣者们所喜爱的,就是圣者们所爱、所喜欢、所中意的。因为即使转生到别的生存状态的圣者们,也不会破坏这五戒,所以五戒就是他们所喜爱的。这段话正是针对这一点说的。“无缺”等说法是用比喻来讲的。比如一个钵,边缘有缺口,就叫“有缺”;中间裂了,就叫“有孔”;某一处颜色不一样,母牛就叫“有斑”;有种种斑点杂色,就叫“杂色”。同样,按戒条的顺序来说,开头或末尾破损的戒,就叫“缺”;中间破损的,就叫“穿孔”;无论在哪里,由于两条或三条按顺序破损,就叫“有斑”;间隔一条而破损,就叫“杂色”。应当知道,由于没有这些过失,所以是“无缺”等。“解脱”是指能使人获得解脱的状态。“智者所称赞”是指被佛陀等智者所称赞。“不执取”是指无法这样执取:“这是我做的,这是我所违犯的。”“导向定”是指有能力导向安止定或近行定。
Ariyakantehīti ariyānaṃ kantehi piyehi manāpehi. Pañca hi sīlāni bhavantaragatāpi ariyā na kopenti, evaṃ tesaṃ piyāni. Tāni sandhāyetaṃ vuttaṃ. Akhaṇḍehītiādi sadisavasena vuttaṃ. Mukhavaṭṭiyañhi chinnekadesā pāti khaṇḍāti vuccati, majjhe bhinnā chiddāti, ekasmiṃ padese visabhāgavaṇṇā gāvī sabalāti, nānābinducittā kammāsāti, evameva paṭipāṭiyā ādimhi vā ante vā bhinnaṃ sīlaṃ khaṇḍaṃ nāma, majjhe bhinnaṃ chiddaṃ, yattha katthaci dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā paṭipāṭiyā bhinnattā sabalaṃ, ekantaraṃ bhinnaṃ kammāsaṃ. Tesaṃ dosānaṃ abhāvena akhaṇḍāditā veditabbā. Bhujissehīti bhujissabhāvakarehi. Viññuppasatthehīti buddhādīhi viññūhi pasaṃsitehi. Aparāmaṭṭhehīti ‘‘idaṃ nāma tayā kataṃ, idaṃ vītikkanta’’nti evaṃ parāmasituṃ asakkuṇeyyehi. Samādhisaṃvattanikehīti appanāsamādhiṃ upacārasamādhiṃ vā saṃvattetuṃ samatthehi.
2. 《深入梵行经》的注释
2. Brahmacariyogadhasuttavaṇṇanā
998在第二部经里,“那些人的信”这个词,指的是对佛的净信。“戒”这个词,指的是圣者所喜爱的诸戒。“净信”这个词,指的是对僧的净信。“见法”这个词,指的是对法的净信。这样就把四个入流支都说了。“适时达到”,就是适时证得。“深入梵行之乐”,就是进入梵行之后,安住在与上三道相应的乐。那么,这首偈颂里所说的净信,到底是哪一种净信呢?帝毕塔咖秋喇阿跋亚长老说:“是道净信。”三藏小那伽长老说:“是对已证之道的观察净信。”两位长老都是智者、多闻,两人所说的都是善说。这属于混合净信。
998. Dutiye yesaṃ saddhāti padena buddhe pasādo gahito. Sīlanti padena ariyakantāni sīlāni gahitāni. Pasādoti padena saṅghe pasādo gahito. Dhammadassananti padena dhamme pasādo gahitoti evaṃ cattāri sotāpattiyaṅgāni vuttāni. Kālena paccentīti kālena pāpuṇanti. Brahmacariyogadhaṃ sukhanti brahmacariyaṃ ogāhitvā ṭhitaṃ uparimaggattayasampayuttaṃ sukhaṃ. Yo panesa gāthāya āgato pasādo, so katarapasādo hotīti. Tipiṭakacūḷābhayatthero tāva ‘‘maggapasādo’’ti āha, tipiṭakacūḷanāgatthero ‘‘āgatamaggassa paccavekkhaṇappasādo’’ti. Ubhopi therā paṇḍitā bahussutā, ubhinnaṃ subhāsitaṃ. Missakappasādo esoti.
3. 《长生童子近事男经》注释
3. Dīghāvuupāsakasuttavaṇṇanā
999在第三经中,“因此”是说:因为你显现于四入流支之中,所以如此。 “属于明分”:即属于明的那一部分。 “于一切行”:指于一切三界诸行。 这样,就为他说明了上三道(上面三种道)的观。 “摧破”:就是苦。
999. Tatiye tasmāti yasmā catūsu sotāpattiyaṅgesu sandissasi, tasmā. Vijjābhāgiyeti vijjākoṭṭhāsike. Sabbasaṅkhāresūti sabbesu tebhūmakasaṅkhāresu. Evamassa upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā kathitā. Vighātanti dukkhaṃ.
《舍利弗经》第一等经的注释
4-5. Paṭhamasāriputtasuttādivaṇṇanā
1000-1001第四部分只是把前面已经说清楚的内容再点一下。第五部分讲到“入流支”:这是指为了证得入流、在证得之前的准备阶段所修的那些支分。不过,像“对佛具有不动摇的净信”等,是已经证得入流果的人所具备的功德,这些也叫作入流者的支分,而且它们也被称为“入流支”。这里把两种情况的词义都解释一下:亲近善士、结交善士、侍奉善士,听闻正法,如理作意,依照法去实践随法之行,也就是修行证入流之前的准备道,由此证得入流。所以,亲近善士等这些是达成入流的支分,因此叫“入流支”;另外那些,也就是被称为第一道的入流本身的支分,也叫“入流支”;已经通达入流道的人,他的入流道作为支分,同样叫“入流支”。
1000-1001. Catuttha uttānameva. Pañcame sotāpattiyaṅganti sotāpattiyā pubbabhāgapaṭilābhaṅgaṃ. Buddhe aveccappasādādayo pana paṭiladdhaguṇā sotāpannassa aṅgā nāma, tepi pana sotāpattiyaṅganti āgatā. Tatrāyaṃ dvinnampi vacanattho – sappurise sevanto bhajanto payirupāsanto dhammaṃ suṇanto yoniso manasikaronto dhammānudhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipajjanto sotāpattiṃ paṭilabhatīti sappurisasaṃsevādayo sotāpattiatthāya aṅganti sotāpattiyaṅgaṃ nāma, itare paṭhamamaggasaṅkhātāya sotāpattiyā aṅgantipi sotāpattiyaṅgaṃ, paṭividdhasotāpattimaggassa sotāpattimaggo aṅgantipi sotāpattiyaṅgaṃ.
《监工经》的注释
6. Thapatisuttavaṇṇanā
1002第六经。“住在萨度迦村”:他们住在自己那个叫萨度迦的富裕村子里。他们当中,伊斯达达是一来者,普拉那是个满足于自己妻子的入流者。“在路上安排了人”:据说,世尊行走的路正是经过他们的村口。所以他们想:“世尊不管时候早晚,趁我们睡着或放逸的时候走过去,我们就见不到了。”于是就在路中间安排了人。
1002. Chaṭṭhe sādhuke paṭivasantīti sādhukanāmake attano bhogagāmake vasanti. Tesu isidatto sakadāgāmī, purāṇo sotāpanno sadārasantuṭṭho. Magge purisaṃ ṭhapesunti tesaṃ kira gāmadvārena bhagavato gamanamaggo. Tasmā ‘‘bhagavā kāle vā akāle vā amhākaṃ suttānaṃ vā pamattānaṃ vā gaccheyya, atha passituṃ na labheyyāmā’’ti maggamajjhe purisaṃ ṭhapesuṃ.
“跟随”:并非从很远的地方紧随其后地跟随。世尊走在车道的中间,走的是步行的路,另外那两个人则沿着路的两侧跟着走。“离开道路”:因为诸佛与某人一起行走时,适合跟对方打招呼寒暄;与某人一起站着时,也适合;与某人一起坐上一段时间,也适合。所以世尊心想:“我跟他们一起走的时候,不适合跟他们寒暄;一起站着的时候,也不适合。因为他们是在我的教法里已经证得果位的主人。我应该跟他们一起坐下来,用一段时间来寒暄。”于是世尊离开道路,走向一棵树下。
Anubandhiṃsūti na dūratova piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṃsu, bhagavā pana sakaṭamaggassa majjhe jaṅghamaggena agamāsi, itare ubhosu passesu anugacchantā agamaṃsu. Maggā okkammāti buddhānañhi kenaci saddhiṃ gacchantānaṃyeva paṭisanthāraṃ kātuṃ vaṭṭati kenaci saddhiṃ ṭhitakānaṃ , kenaci saddhiṃ divasabhāgaṃ nisinnānaṃ. Tasmā bhagavā cintesi – ‘‘imehi me saddhiṃ gacchantassa paṭisanthāraṃ kātuṃ ayuttaṃ, ṭhitakenapi kātuṃ na yuttaṃ, ime hi mayhaṃ sāsane sāmino āgataphalā. Imehi saddhiṃ nisīditvāva divasabhāgaṃ paṭisanthāraṃ karissāmī’’ti maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami.
他们让人带上伞、鞋子、手杖、涂脚油等东西,还有八种饮料和一张鹿足坐具,一起过来了。他们把带来的坐具铺好,递给导师,导师就坐在上面。说到“坐在一边”,意思是他们吩咐把其余的伞、鞋子等物给比丘僧团,然后自己也向世尊行礼,坐在一旁。
Paññatte āsane nisīdīti te kira chattupāhanaṃ kattaradaṇḍaṃ pādabbhañjanatelādīni ceva aṭṭhavidhañca pānakaṃ sarabhapādapallaṅkañca gāhāpetvā agamaṃsu, ābhataṃ pallaṅkampi paññāpetvā adaṃsu , satthā tasmiṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisīdiṃsūti sesāni chattupāhanādīni bhikkhusaṅghassa dethāti vatvā sayampi bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
“将离开舍卫城和憍萨罗国一带游行”等全部内容,都是依据中部地区来说的。为什么?因为这是确定的。世尊的游行和天亮起身等活动都是确定的:他只在中间地区游行,只在中间地区天亮时起身,所以因为这种确定性,就依据中部地区来说。“世尊将靠近我们”——在这里,他们不只是因为世尊靠近就感到欢喜,而是心里想:“现在我们可以布施了,可以用香、花环等作供养,可以听法,可以提问了。”他们由此生起欢喜。
Sāvatthiyākosalesu cārikaṃ pakkamissatītiādi sabbaṃ majjhimapadesavasenava vuttaṃ. Kasmā? Niyatattā. Bhagavato hi cārikācaraṇampi aruṇuṭṭhāpanampi niyataṃ, majjhimapadeseyeva cārikaṃ carati, majjhimadese aruṇaṃ uṭṭhapetīti niyatattā majjhimadesavasena vuttaṃ. Āsanne no bhagavā bhavissatīti ettha na kevalaṃ āsannattāyeva tesaṃ somanassaṃ hoti, atha kho ‘‘idāni dānaṃ dātuṃ gandhamālādīhi pūjaṃ kātuṃ dhammaṃ sotuṃ pañhaṃ pucchituṃ labhissāmā’’ti tesaṃ somanassaṃ hoti.
所以,木匠们,正因如此,居家生活是拥挤的。木匠们,因为当你们离我很远时,心里会有很多忧愁;当我在你们附近时,心里又会有很多欢喜,所以也应该明白这一点:居家生活是拥挤的。正是因为居家生活的过患,你们才会这样。如果舍弃居家生活而出家,那么你们和我一起来来去去时,就不会再有这种忧愁和欢喜了。世尊为了阐明这个道理,才这样说的。在这里,应当从有牵挂、有障碍这个意义来理解“拥挤”。即使住在很大的宅院里,只要有牵挂、有障碍,居家生活仍然是拥挤的。尘埃之路,就是贪、嗔、痴这些尘垢的道路,意思是尘垢产生的地方。出家是露地,是说出家因为无所拥有、没有障碍,所以是开阔的露地。即使是在四肘大的房间里,两位比丘盘腿坐着,膝盖碰着膝盖,只要无所拥有、没有障碍,他们的出家就可以称为露地。而且,木匠们,你们足以行不放逸,意思是:像这样住在拥挤的居家生活中的你们,正应该去修习不放逸。
Tasmātiha thapatayo sambādho gharāvāsoti thapatayo yasmā tumhākaṃ mayi dūrībhūte anappakaṃ domanassaṃ, āsanne anappakaṃ somanassaṃ hoti, tasmāpi veditabbametaṃ ‘‘sambādho gharāvāso’’ti. Gharāvāsassa hi dosena tumhākaṃ evaṃ hoti. Sace pana gharāvāsaṃ pahāya pabbajitā, atha evaṃ vo mayā saddhiṃyeva gacchantānañca āgacchantānañca taṃ na bhaveyyāti imamatthaṃ dīpento evamāha. Tattha sakiñcanasapalibodhaṭṭhena sambādhatā veditabbā. Mahāvāse vasantassapi hi sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhova. Rajāpathoti rāgadosamoharajānaṃ āpatho, āgamanaṭṭhānanti attho. Abbhokāsopabbajjāti pabbajjā pana akiñcanaapalibodhaṭṭhena abbhokāso. Caturatanikepi hi gabbhe dvinnaṃ bhikkhūnaṃ pallaṅkena pallaṅkaṃ ghaṭetvā nisinnānampi akiñcanaapalibodhaṭṭhena pabbajjā abbhokāso nāma hoti. Alañca pana vo thapatayo appamādāyāti evaṃ sambādhe gharāvāse vasantānaṃ tumhākaṃ appamādameva kātuṃ yuttanti attho.
让一个坐在前面,一个坐在后面:据说,那两位木匠让这些女人坐在两头装饰华丽的大象上,把国王的大象放在中间,然后在两边跟着走,所以他们这样说。象也要守护:意思是应当这样守护象,不让它做出任何失礼的举动。那些姐妹:应当这样守护她们,不让她们放逸。自己也要:不做嬉笑、闲谈、东张西望等行为,这样自己才算被守护。如果做了这些行为,自己就不算被守护。这样做的人就会受到惩罚:这是背叛主人的人! 所以,木匠们:因为你们木匠经常保管国王的财物,所以居家生活是拥挤的,是尘垢之路。又因为不存在让穿粪扫衣的比丘来保管这些财物的情况,所以出家是开阔的露地。世尊就这样在各方面指示:你们要行于不放逸,只管修习不放逸!
Ekaṃ purato ekaṃ pacchato nisīdāpemāti te kira dvepi janā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitesu dvīsu nāgesu tā itthiyo evaṃ nisīdāpetvā rañño nāgaṃ majjhe katvā ubhosu passesu gacchanti, tasmā evamāhaṃsu. Nāgopi rakkhitabboti yathā kiñci visevitaṃ na karoti, evaṃ rakkhitabbo hoti. Tāpi bhaginiyoti yathā pamādaṃ nāpajjanti, evaṃ rakkhitabbā honti. Attāpīti sitahasitakathitavipekkhitādīni akarontehi attāpi rakkhitabbo hoti. (Tehi tathā karontehi na attāpi rakkhitabbo hoti). Tathā karonto hi ‘‘sāmidubbho eso’’ti niggahetabbo hoti. Tasmātiha thapatayoti yasmā tumhe rājā niccaṃ rājabhaṇḍaṃ paṭicchāpeti, tasmāpi sambādho gharāvāso rajāpatho. Yasmā pana paṃsukūlikabhikkhuṃ evaṃ paṭicchāpento natthi, tasmā abbhokāso pabbajjā. Evaṃ sabbatthāpi alañca pana vo thapatayo appamādāya appamādameva karothāti dasseti.
坦然布施,就是放得下、舍得给。清净其手,是说为了布施给来来往往的人,把手洗得干干净净。乐于舍,就是热衷于被称为舍的布施。堪受乞请,就是具备值得别人向他乞求布施的品行。乐于布施与分享,就是通过布施,哪怕只得到一点点东西,也乐于从那里再分给别人。不作分别,就是不这样划分——“这些归我们,这些归比丘们”,意思是这一切都只应当拿来布施,就这样安住。
Muttacāgoti vissaṭṭhacāgo. Payatapāṇīti āgatāgatānaṃ dānatthāya dhotahattho. Vossaggaratoti vossaggasaṅkhāte cāge rato. Yācayogoti yācitabbakayutto. Dānasaṃvibhāgaratoti dānena ceva appamattakampi kiñci laddhā tatopi saṃvibhāge rato. Appaṭivibhattanti ‘‘idaṃ amhākaṃ bhavissati, idaṃ bhikkhūna’’nti evaṃ akatavibhāgaṃ, sabbaṃ dātabbameva hutvā ṭhitanti attho.
竹门经注释
7. Veḷudvāreyyasuttavaṇṇanā
1003第七经中说到“竹门”:因为村口有一丛世代相传的竹子,这个村子就因此得名。“应引向自己”:就是应当把它拉回到自己身上来对照。“以杂语”:就是用没有意义的话来说。“以杂秽语”:就是用杂秽语来交谈,也就是用没有意义、没有智慧的话来说,这就是它的意思。
1003. Sattame veḷudvāranti gāmadvāre paveṇiāgatassa veḷugacchassa atthitāya evaṃladdhanāmo gāmo. Attupanāyikanti attani upanetabbaṃ. Samphabhāsenāti amantabhāsena. Samphappalāpabhāsenāti samphappalāpasambhāsena niratthakena aññāṇavacanenāti attho.
8-9. 第一砖屋经等注释
8-9. Paṭhamagiñjakāvasathasuttādivaṇṇanā
1004-5第八经中,“在亲族村”:有两个村庄依着一个湖,分属小慈父和大慈父两人的儿子,这里说的是其中一个村庄。“在砖瓦堂”:就是用砖砌成的住处。“下分结”:就是属于下部分的结,意思是在欲有中就能结生的结。或者说,因为这些结名为“下”,又应当由三种道来断除,所以叫下分结。其中,欲贪和嗔恚这两样,如果没被禅定镇伏,也没被道彻底断除,在结生时就不能让人向上投生到色有或无色有。而身见等三结,即使把人带到了色界或无色界投生,也会再把他拉回这里来结生,所以这五样全都是下分结。“不还法”:就结生来说,就是不再回来的本性。
1004-5. Aṭṭhame ñātiketi ekaṃ taḷākaṃ nissāya dvinnaṃ cūḷapitimahāpitiputtānaṃ dve gāmā, tesu ekasmiṃ gāmake. Giñjakāvasatheti iṭṭhakāmaye āvasathe. Orambhāgiyānanti heṭṭhābhāgiyānaṃ, kāmabhaveyeva paṭisandhiggāhāpakānanti attho. Oranti laddhanāmehi vā tīhi maggehi pahātabbānītipi orambhāgiyāni. Tattha kāmacchando byāpādoti imāni dve samāpattiyā vā avikkhambhitāni maggena vā asamucchinnāni nibbattivasena uddhaṃ bhāgaṃ rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ vā gantuṃ na denti. Sakkāyadiṭṭhiādīni tīṇi tattha nibbattampi ānetvā puna idheva nibbattāpentīti sabbānipi orambhāgiyāneva. Anāvattidhammoti paṭisandhivasena anāgamanasabhāvo.
贪、嗔、痴的薄弱:在这里,“薄弱”要从两种情况来理解:一是偶尔才生起,二是烦恼现起的势力微弱。因为一来者不像凡夫那样频繁地生起贪等烦恼,只是偶尔、间或才生起。即使生起,也不像凡夫的烦恼那样粗重密集,而是像苍蝇翅膀一样微薄。不过,长部诵者、三藏持者玛哈斯瓦长老说:“因为一来者还有子女,还有妻妾,所以他的烦恼是粗重的。这里经文所说的,是从‘有的薄弱’这个角度来说的。”这个说法在注疏中已被否定,因为注疏中明确说:“对入流者来说,除了第七有,在第八有不存在有的薄弱;对一来者来说,除了两种有,在五种有不存在有的薄弱;对不来者来说,除了色界、无色界的有,在欲有不存在有的薄弱;对漏尽者来说,在任何有都不存在有的薄弱。”
Rāgadosamohānaṃtanuttāti ettha kadāci uppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya cāti dvedhāpi tanubhāvo veditabbo. Sakadāgāmissa hi puthujjanānaṃ viya abhiṇhaṃ rāgādayo na uppajjanti, kadāci karahaci uppajjanti. Uppajjamānā ca na puthujjanānaṃ viya bahalabahalā uppajjanti, makkhipattaṃ viya tanukā uppajjanti. Dīghabhāṇakatipiṭakamahāsīvatthero panāha – ‘‘yasmā sakadāgāmissa puttadhītaro honti, orodhā ca honti, tasmā bahalā kilesā. Idaṃ pana bhavatanukavasena kathita’’nti. Taṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sotāpannassa satta bhave ṭhapetvā aṭṭhame bhave bhavatanukaṃ natthi, sakadāgāmissa dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu bhavatanukaṃ natthi, anāgāmissa rūpārūpabhavaṃ ṭhapetvā kāmabhave bhavatanukaṃ natthi, khīṇāsavassa kismiñci bhave bhavatanukaṃ natthī’’ti vuttattā paṭikkhittaṃ hoti.
这里说的“这个世界”,是指欲界。这里的用意是:如果有人在人间证得一来果,之后投生到天界,并在天界证悟阿拉汉果,这当然是好的。但如果他在天界做不到,那就一定会再回到人间来证悟。同样,如果有人在当天神时证得一来果,之后投生到人间,并在人间证悟阿拉汉果,这当然也是好的。但如果他在人间做不到,那就一定会再回到天界去证悟。
Imaṃlokanti imaṃ kāmāvacaralokaṃ sandhāya vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – sace hi manussesu sakadāgāmiphalaṃ patto devesu nibbattitvā arahattaṃ sacchikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. Asakkonto pana avassaṃ manussalokaṃ āgantvā sacchikaroti. Devesu sakadāgāmiphalaṃ pattopi sace manussesu nibbattitvā arahattaṃ sacchikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. Asakkonto pana avassaṃ devalokaṃ gantvā sacchikarotīti.
“堕落”就是堕入恶趣。“无堕处性”是说:他没有堕入恶趣的法,也就是他的本性不会堕入四种恶趣。这就是它的含义。“必定”是指由法的规律所决定。“至正觉彼岸”是说:以三种更高圣道所构成的正觉,是他最终要去的地方、归宿和依止处,必定能够证得,所以叫“至正觉彼岸”。“这是疲惫”:阿难,这是指如来在观察各类众生的智慧所行、智慧所生、智慧所归时,只是身体会疲劳,而诸佛心中从来没有疲惫。
Vinipatanaṃ vinipāto, nāssa vinipāto dhammoti avinipātadhammo, catūsu apāyesu avinipātanasabhāvoti attho. Niyatoti dhammaniyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi paraṃ ayanaṃ assa gati paṭisaraṇaṃ avassaṃ pattabbāti sambodhiparāyaṇo. Vihesāvesāti tesaṃ tesaṃ ñāṇagatiṃ ñāṇūpapattiṃ ñāṇābhisamparāyaṃ olokentassa kāyakilamathova esa, ānanda, tathāgatassāti dīpeti. Cittavihesā pana buddhānaṃ natthi.
“法镜”,就是以法构成的镜子。“以此”,是指具足这面法镜。“已尽恶趣、恶道、堕落”,这句话只是用同义词来指称地狱等。地狱等之所以叫“恶趣”,是因为远离了称为“增长”的圣财;因为是痛苦的趣向和归宿,所以叫“恶道”;因为造恶的人在这里不由自主地坠落,所以叫“堕落”。第九经的含义很浅显。
Dhammādāsanti dhammamayaṃ ādāsaṃ. Yenāti yena dhammādāsena samannāgato. Khīṇāpāyaduggativinipātoti idaṃ nirayādīnaṃyeva vevacanavaseneva vuttaṃ. Nirayādayo hi vaḍḍhisaṅkhātato ayato apetattā apāyo, dukkhassa gati paṭisaraṇanti. Duggati, dukkaṭakārino ettha vivasā nipatantīti vinipāto. Navamaṃ uttānameva.
10. 第三砖屋经第三的注释
10. Tatiyagiñjakāvasathasuttavaṇṇanā
1006第十经中,“超过五十”就是五十以上。“九十多”就是九十以上。“多出六”就是比六还多。据说,那个村子虽然不算很大,但其中的圣弟子却很多。当时到处流行一种叫蛇风病的瘟疫,一下子就有两百四十万生灵死去,其中圣弟子就有这么多。其余各处的内容,意思也都很清楚。
1006. Dasame paropaññāsāti atirekapaññāsa. Sādhikanavutīti atirekanavuti. Chātirekānīti chahi adhikāni. So kira gāmo kiñcāpi nātimahā ahosi, ariyasāvakā panettha bahū. Tattha tattha ahivātarogena ekappahāreneva catuvīsati pāṇasatasahassāni kālamakaṃsu, tesu ariyasāvakā ettakā nāma ahesuṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.