预流相应
11. Sotāpattisaṃyuttaṃ
竹门品
1. Veḷudvāravaggo
转轮王经注释
1. Cakkavattirājasuttavaṇṇanā
997在《预流相应》的第一经中,「kiñcāpi」(纵使)是一个表示认可和谴责的不变词。世尊为认可统御四大洲的自在主权的王权,并谴责四种恶趣尚未断除的状态,而说:‘诸比丘,纵使转轮王……’等。这里的‘四大洲’,是指以两千小岛为眷属的四大洲。‘自在主权(issariyādhipacca)’:自在性即issariya,主权性即ādhipacca,此王权兼具自在与主权,并非靠砍伐、分裂而得。所谓‘行使(kāretvā)’,即执行了这样的统治之后。而在‘诸比丘,纵使圣弟子……’这句中,「kiñcāpi」则是表示认可和赞叹的不变词。世尊为认可靠托钵乞食生存,并赞叹四种恶趣已断除的状态,而说:‘诸比丘,纵使圣弟子……’等。这里的‘破布(nantakāni)’指破旧之布。因为即使是十三肘长的布料,自有了十处割截开始,就称为‘破布(nantaka)’了。
997. Sotāpattisaṃyuttassa paṭhame kiñcāpīti anuggahagarahaṇesu nipāto. Catunnañhi mahādīpānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ anuggaṇhanto catunnañca apāyānaṃ appahīnabhāvaṃ garahanto satthā ‘‘kiñcāpi, bhikkhave, rājā cakkavattī’’tiādimāha. Tattha catunnaṃ dīpānanti dvisahassadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ. Issariyādhipaccanti issarabhāvo issariyaṃ, adhipatibhāvo ādhipaccaṃ, issariyaṃ ādhipaccaṃ etasmiṃ rajje, na chedanabhedananti issariyādhipaccaṃ. Kāretvāti evarūpaṃ rajjaṃ pavattāpetvā. Kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvakoti ettha anuggahapasaṃsāsu nipāto. Piṇḍiyālopena hi yāpanaṃ anuggahanto catunnañca apāyānaṃ pahīnabhāvaṃ pasaṃsanto satthā ‘‘kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvako’’tiādimāha. Tattha nantakānīti anantakāni. Terasahatthopi hi vatthasāṭako dasacchedanato paṭṭhāya nantakanteva saṅkhaṃ gacchati.
「不坏净信(aveccappasādena)」即不可动摇的净信。那么,这个净信是一个还是多个呢?它只是一个,乃由圣道所带来的净信。只因它在佛、法、僧这些所依上,是同时、无先后地确立的,所以才以‘对佛的不坏净信’等三种方式来说。也正因为是同一个,所以彼此之间并无差别。对于圣弟子而言,绝不可能出现如下情形:对佛的净信、喜爱与尊重极大,对法或僧却不大;或者对法的净信等极大,对佛或僧却不大;或者对僧的净信等极大,对佛或法却不大。至于‘彼世尊……’等的详细解说,在《清净道论》中已有充分展开。
Aveccappasādenāti acalappasādena. So panāyaṃ pasādo kiṃ eko, anekoti? Ekova, so maggena āgatappasādo. Yesu pana vatthūsu apubbaṃ acarimaṃ ruhati, tesaṃ vasena ‘‘buddhe aveccappasādenā’’tiādinā nayena tidhā vutto. Yasmā ca eko, tasmāva ninnānākaraṇo hoti. Ariyasāvakassa hi buddheyeva pasādo ca pemañca gāravañca mahantaṃ, na dhamme vā saṅghe vā, dhammeyeva vā mahantaṃ , na buddhe vā saṅghe vā, saṅgheyeva vā mahantaṃ, na buddhe vā dhamme vāti etaṃ natthi. Itipi so bhagavātiādīni visuddhimagge vitthāritāneva.
「圣所喜(ariyakantehi)」:指圣者们喜爱、合意、称心的戒。因为即使转生于其他生存地的圣者,也不会毁犯这五戒,因此五戒是圣者们所喜爱的。正是就此而说。「无缺(akhaṇḍehi)」等,是以比喻来表明的:好比一个钵,如果边缘有缺口,名为『有缺』;如果中间破裂,名为『有孔』;如果某一处颜色不一,名为『有斑』;如果有种种斑点杂色,名为『杂色』。同样地,就戒条次第而言,在开头或末尾破损的戒,称为『缺戒』;在中间破损的,称为『穿孔戒』;于任意一处接连破损两条或三条的,称为『斑纹戒』;间隔破损的,称为『杂色戒』。由于远离这些过失,所以称为「无缺」等。「自由(bhujissehi)」:指能带来自在状态的戒。「为智者所称赞(viññuppasatthehi)」:指被佛陀等智者所称赞的戒。「不执取(aparāmaṭṭhehi)」:指不会因『你做了此事,你违犯那条』这样的方式而被执取、被非难的戒。
Ariyakantehīti ariyānaṃ kantehi piyehi manāpehi. Pañca hi sīlāni bhavantaragatāpi ariyā na kopenti, evaṃ tesaṃ piyāni. Tāni sandhāyetaṃ vuttaṃ. Akhaṇḍehītiādi sadisavasena vuttaṃ. Mukhavaṭṭiyañhi chinnekadesā pāti khaṇḍāti vuccati, majjhe bhinnā chiddāti, ekasmiṃ padese visabhāgavaṇṇā gāvī sabalāti, nānābinducittā kammāsāti, evameva paṭipāṭiyā ādimhi vā ante vā bhinnaṃ sīlaṃ khaṇḍaṃ nāma, majjhe bhinnaṃ chiddaṃ, yattha katthaci dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā paṭipāṭiyā bhinnattā sabalaṃ, ekantaraṃ bhinnaṃ kammāsaṃ. Tesaṃ dosānaṃ abhāvena akhaṇḍāditā veditabbā. Bhujissehīti bhujissabhāvakarehi. Viññuppasatthehīti buddhādīhi viññūhi pasaṃsitehi. Aparāmaṭṭhehīti ‘‘idaṃ nāma tayā kataṃ, idaṃ vītikkanta’’nti evaṃ parāmasituṃ asakkuṇeyyehi. Samādhisaṃvattanikehīti appanāsamādhiṃ upacārasamādhiṃ vā saṃvattetuṃ samatthehi.
梵行基础经注释
2. Brahmacariyogadhasuttavaṇṇanā
998在第二经中,「那些信(yesaṃ saddhā)」一词,指对佛的净信;「戒(sīla)」一词,指圣所喜戒;「净信(pasāda)」一词,指对僧的净信;「见法(dhammadassana)」一词,指对法的净信。如此便将四预流支都说明了。「适时达到(kālena paccenti)」:指适时地证得。「深入梵行之乐(brahmacariyogadhaṃ sukhaṃ)」:指进入梵行后,安住于与上三道相应的乐。然而,这首偈颂所说的『净信』,究竟是哪种净信呢?三藏小无畏长老先说:『是道净信。』三藏小龙长老则说:『是对已证之道的观察净信。』两位长老都是智者、多闻,所说的都是善说。这属于混合净信。
998. Dutiye yesaṃ saddhāti padena buddhe pasādo gahito. Sīlanti padena ariyakantāni sīlāni gahitāni. Pasādoti padena saṅghe pasādo gahito. Dhammadassananti padena dhamme pasādo gahitoti evaṃ cattāri sotāpattiyaṅgāni vuttāni. Kālena paccentīti kālena pāpuṇanti. Brahmacariyogadhaṃ sukhanti brahmacariyaṃ ogāhitvā ṭhitaṃ uparimaggattayasampayuttaṃ sukhaṃ. Yo panesa gāthāya āgato pasādo, so katarapasādo hotīti. Tipiṭakacūḷābhayatthero tāva ‘‘maggapasādo’’ti āha, tipiṭakacūḷanāgatthero ‘‘āgatamaggassa paccavekkhaṇappasādo’’ti. Ubhopi therā paṇḍitā bahussutā, ubhinnaṃ subhāsitaṃ. Missakappasādo esoti.
《长寿近事男经》注释
3. Dīghāvuupāsakasuttavaṇṇanā
999在第三经中,「因此」:因为你于四预流支中显现,故如此说。「属于明分」:即属于明的那一部分。「于一切行」:是指于一切三界诸行。这样便为他阐释了上三道之观。「摧破」:即指苦。
999. Tatiye tasmāti yasmā catūsu sotāpattiyaṅgesu sandissasi, tasmā. Vijjābhāgiyeti vijjākoṭṭhāsike. Sabbasaṅkhāresūti sabbesu tebhūmakasaṅkhāresu. Evamassa upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā kathitā. Vighātanti dukkhaṃ.
《第一舍利弗经》等注释
4-5. Paṭhamasāriputtasuttādivaṇṇanā
1000-1001第四经文义明了。第五经中,「入流支」:指为证入流前分证得的支分。然而,像「于佛不坏净」等,是已证功德的入流者的支分,这些也同样名为「入流支」。此处解释这两种情形的词义:亲近、侍奉、承事善士,听闻正法,如理作意,法随法行,此即修行前分道,由此证得入流。因此亲近善士等是为入流之因的支分,故称「入流支」;其余那些支分,即名为第一道的入流支分,也同称「入流支」;已通达入流道者,其入流道作为支分,亦名「入流支」。
1000-1001. Catuttha uttānameva. Pañcame sotāpattiyaṅganti sotāpattiyā pubbabhāgapaṭilābhaṅgaṃ. Buddhe aveccappasādādayo pana paṭiladdhaguṇā sotāpannassa aṅgā nāma, tepi pana sotāpattiyaṅganti āgatā. Tatrāyaṃ dvinnampi vacanattho – sappurise sevanto bhajanto payirupāsanto dhammaṃ suṇanto yoniso manasikaronto dhammānudhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipajjanto sotāpattiṃ paṭilabhatīti sappurisasaṃsevādayo sotāpattiatthāya aṅganti sotāpattiyaṅgaṃ nāma, itare paṭhamamaggasaṅkhātāya sotāpattiyā aṅgantipi sotāpattiyaṅgaṃ, paṭividdhasotāpattimaggassa sotāpattimaggo aṅgantipi sotāpattiyaṅgaṃ.
《木匠经》注释
6. Thapatisuttavaṇṇanā
1002第六经:「住在萨度迦村」:他们住在自己拥有的、名为萨度迦的富裕村庄里。他们当中,伊西达答是斯陀含,普拉那是满足于己妻的入流者。「在道路上安排了人」:据说,村门处即是世尊经行之道。因此他们想:「世尊或于顺时、或于非时,当我们睡着或放逸时经过,那样我们就见不到了。」于是便在道路上安排了人。
1002. Chaṭṭhe sādhuke paṭivasantīti sādhukanāmake attano bhogagāmake vasanti. Tesu isidatto sakadāgāmī, purāṇo sotāpanno sadārasantuṭṭho. Magge purisaṃ ṭhapesunti tesaṃ kira gāmadvārena bhagavato gamanamaggo. Tasmā ‘‘bhagavā kāle vā akāle vā amhākaṃ suttānaṃ vā pamattānaṃ vā gaccheyya, atha passituṃ na labheyyāmā’’ti maggamajjhe purisaṃ ṭhapesuṃ.
「跟随」:并非指从远处跟在身后走。世尊于车道中央步行,那两位则随行于道路两侧。「离开道路」:据说,对诸佛而言,与同行者寒暄是不合宜的;与共立者寒暄是不合宜的;与共坐并同度一日者寒暄是合宜的。因此世尊这样思惟:「我若与他们同行时寒暄,不合宜;若与他们同立时寒暄,也不合宜,因为他们是我教法中已证果的尊者。我应与他们一同坐下,共度一日,这样来进行寒暄。」于是离开道路,走到一棵树下。
Anubandhiṃsūti na dūratova piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṃsu, bhagavā pana sakaṭamaggassa majjhe jaṅghamaggena agamāsi, itare ubhosu passesu anugacchantā agamaṃsu. Maggā okkammāti buddhānañhi kenaci saddhiṃ gacchantānaṃyeva paṭisanthāraṃ kātuṃ vaṭṭati kenaci saddhiṃ ṭhitakānaṃ , kenaci saddhiṃ divasabhāgaṃ nisinnānaṃ. Tasmā bhagavā cintesi – ‘‘imehi me saddhiṃ gacchantassa paṭisanthāraṃ kātuṃ ayuttaṃ, ṭhitakenapi kātuṃ na yuttaṃ, ime hi mayhaṃ sāsane sāmino āgataphalā. Imehi saddhiṃ nisīditvāva divasabhāgaṃ paṭisanthāraṃ karissāmī’’ti maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami.
「坐在铺设好的座位上」:据说,他们命人带上伞、凉鞋、手杖、涂足油等物品,还有八种饮料及一张獐皮坐垫,一同前来。他们把带来的坐垫铺好,献给世尊。世尊便坐在上面。「退坐一面」:据说,他们将其余的伞、凉鞋等物品送给了比丘僧团,自己则向世尊礼敬后,坐在一旁。
Paññatte āsane nisīdīti te kira chattupāhanaṃ kattaradaṇḍaṃ pādabbhañjanatelādīni ceva aṭṭhavidhañca pānakaṃ sarabhapādapallaṅkañca gāhāpetvā agamaṃsu, ābhataṃ pallaṅkampi paññāpetvā adaṃsu , satthā tasmiṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisīdiṃsūti sesāni chattupāhanādīni bhikkhusaṅghassa dethāti vatvā sayampi bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
「在舍卫城与憍萨罗国间游行」等所有内容,都是依中部地区而说的。为什么呢?因为这是确定的。世尊的游行与安住之处都是确定的:他仅在中部地区游行,仅在中部地区度过夜晚,因此由这种确定性而依中部地区来说。「世尊将临近」:此处,他们并非仅仅因为世尊临近便生起欢喜,而是心想:“现在我们可以布施,用香、花鬘等作供养,听法,提问了”,由此而生起欢喜。
Sāvatthiyākosalesu cārikaṃ pakkamissatītiādi sabbaṃ majjhimapadesavasenava vuttaṃ. Kasmā? Niyatattā. Bhagavato hi cārikācaraṇampi aruṇuṭṭhāpanampi niyataṃ, majjhimapadeseyeva cārikaṃ carati, majjhimadese aruṇaṃ uṭṭhapetīti niyatattā majjhimadesavasena vuttaṃ. Āsanne no bhagavā bhavissatīti ettha na kevalaṃ āsannattāyeva tesaṃ somanassaṃ hoti, atha kho ‘‘idāni dānaṃ dātuṃ gandhamālādīhi pūjaṃ kātuṃ dhammaṃ sotuṃ pañhaṃ pucchituṃ labhissāmā’’ti tesaṃ somanassaṃ hoti.
「因此,木匠们!居家是拥挤的」:木匠们,因为当你们远离我时,便有不少忧恼;当靠近我时,便生起不少欢喜,因此应当知道“居家是拥挤的”。正是由于居家的过患,你们才会如此。如果舍弃居家而出家,那么你们与我同去同来时,就不会有这种忧喜了。世尊正是为了阐明这个意义才这样说。其中,「拥挤」应当理解为有财物、有障碍的意思。即使住在广大的宅第里,由于有财物、有障碍,居家也还是拥挤的。「尘埃路」:是贪嗔痴之尘的道路,意思是尘垢的来处。「出家是露地」:而出家则因无所拥有、没有障碍,所以是开阔的露地。即便是在四肘宽的房间里,两位比丘盘着跏趺坐,紧紧挨着,由于无所拥有、没有障碍,他们的出家也名为露地。「而且,木匠们,你们足以行不放逸」:意思是,像这样生活在拥挤居家中的你们,正适合去修习不放逸。
Tasmātiha thapatayo sambādho gharāvāsoti thapatayo yasmā tumhākaṃ mayi dūrībhūte anappakaṃ domanassaṃ, āsanne anappakaṃ somanassaṃ hoti, tasmāpi veditabbametaṃ ‘‘sambādho gharāvāso’’ti. Gharāvāsassa hi dosena tumhākaṃ evaṃ hoti. Sace pana gharāvāsaṃ pahāya pabbajitā, atha evaṃ vo mayā saddhiṃyeva gacchantānañca āgacchantānañca taṃ na bhaveyyāti imamatthaṃ dīpento evamāha. Tattha sakiñcanasapalibodhaṭṭhena sambādhatā veditabbā. Mahāvāse vasantassapi hi sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhova. Rajāpathoti rāgadosamoharajānaṃ āpatho, āgamanaṭṭhānanti attho. Abbhokāsopabbajjāti pabbajjā pana akiñcanaapalibodhaṭṭhena abbhokāso. Caturatanikepi hi gabbhe dvinnaṃ bhikkhūnaṃ pallaṅkena pallaṅkaṃ ghaṭetvā nisinnānampi akiñcanaapalibodhaṭṭhena pabbajjā abbhokāso nāma hoti. Alañca pana vo thapatayo appamādāyāti evaṃ sambādhe gharāvāse vasantānaṃ tumhākaṃ appamādameva kātuṃ yuttanti attho.
“让一位坐在前,一位坐在后”:据说,那两位木匠让这些妇女坐在两头装饰华丽的大象上,将国王的大象置于中间,在两侧随行保护,所以他们这样说。“象也应守护”:意为应这样守护象,使其不做任何不威仪的行为。“那些女亲属”:应这样守护她们,使她们不放逸。“自己也”:自身应不做嬉笑、闲谈、东张西望等行为,如此自己才算被守护。如果做出这些行为,自己便不被守护。这样做的人会受到谴责:“这是主人的叛徒!”“所以,木匠们”:因为国王时常让你们保管王室的财物,所以居家是拥挤的,是尘埃之道。又因为没有任何国王会让粪扫衣比丘保管这些,所以出家是空旷的露地。在在处处,世尊都在指示:“你们足以行于不放逸,应当只修习不放逸!”
Ekaṃ purato ekaṃ pacchato nisīdāpemāti te kira dvepi janā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitesu dvīsu nāgesu tā itthiyo evaṃ nisīdāpetvā rañño nāgaṃ majjhe katvā ubhosu passesu gacchanti, tasmā evamāhaṃsu. Nāgopi rakkhitabboti yathā kiñci visevitaṃ na karoti, evaṃ rakkhitabbo hoti. Tāpi bhaginiyoti yathā pamādaṃ nāpajjanti, evaṃ rakkhitabbā honti. Attāpīti sitahasitakathitavipekkhitādīni akarontehi attāpi rakkhitabbo hoti. (Tehi tathā karontehi na attāpi rakkhitabbo hoti). Tathā karonto hi ‘‘sāmidubbho eso’’ti niggahetabbo hoti. Tasmātiha thapatayoti yasmā tumhe rājā niccaṃ rājabhaṇḍaṃ paṭicchāpeti, tasmāpi sambādho gharāvāso rajāpatho. Yasmā pana paṃsukūlikabhikkhuṃ evaṃ paṭicchāpento natthi, tasmā abbhokāso pabbajjā. Evaṃ sabbatthāpi alañca pana vo thapatayo appamādāya appamādameva karothāti dasseti.
“坦然布施”:即慷慨地施舍,毫无吝惜。“清净其手”:为布施给往来的人们,把手洗净。“乐于舍离”:热衷于名为“舍离”的布施。“堪为乞者”:具备应受人乞求的品行。“乐好布施与分享”:由布施得到哪怕极少的东西,也乐于从中再拿去与人分享。“不作分别”:不这样划分——“这些归我们,这些归比丘们”,意即一切都应布施,就这样安住着。
Muttacāgoti vissaṭṭhacāgo. Payatapāṇīti āgatāgatānaṃ dānatthāya dhotahattho. Vossaggaratoti vossaggasaṅkhāte cāge rato. Yācayogoti yācitabbakayutto. Dānasaṃvibhāgaratoti dānena ceva appamattakampi kiñci laddhā tatopi saṃvibhāge rato. Appaṭivibhattanti ‘‘idaṃ amhākaṃ bhavissati, idaṃ bhikkhūna’’nti evaṃ akatavibhāgaṃ, sabbaṃ dātabbameva hutvā ṭhitanti attho.
第七经:《竹门经》注疏
7. Veḷudvāreyyasuttavaṇṇanā
10031003. 第七经中,“竹门”:因村口有世代相传的竹林而得名的村庄。“应引用于己”:即应拉回自己身上来反省。“以杂语”:以那种没有意义的言语。“以绮语”:以绮语交谈,即无意义、无知的言语,这是它的含义。
1003. Sattame veḷudvāranti gāmadvāre paveṇiāgatassa veḷugacchassa atthitāya evaṃladdhanāmo gāmo. Attupanāyikanti attani upanetabbaṃ. Samphabhāsenāti amantabhāsena. Samphappalāpabhāsenāti samphappalāpasambhāsena niratthakena aññāṇavacanenāti attho.
第八-九经:《第一炼瓦堂经》等注疏
8-9. Paṭhamagiñjakāvasathasuttādivaṇṇanā
1004-5第八经中,“在亲族村”:指两个村庄,它们围绕着一个湖泊,分属小慈父与大慈父两个儿子,此即其中之一村。“在砖瓦堂”:指用砖砌造的住所。“下分结”:指属于下部分的结,即能令有情在欲有中结生的结,这是它的含义。或者,由于这些结以“下”而得名,且由三种道所断除,故称下分结。其中,欲贪与嗔恚,若未被等至镇伏,亦未被道彻底断除,在结生时便不能向上趣入色有或无色有。而有身见等三结,即使将人推到了色界或无色界,也会再把他拖回此处令其结生,因此这五者全为下分结。“不还法”:就结生而言,是指不再回来的本质。
1004-5. Aṭṭhame ñātiketi ekaṃ taḷākaṃ nissāya dvinnaṃ cūḷapitimahāpitiputtānaṃ dve gāmā, tesu ekasmiṃ gāmake. Giñjakāvasatheti iṭṭhakāmaye āvasathe. Orambhāgiyānanti heṭṭhābhāgiyānaṃ, kāmabhaveyeva paṭisandhiggāhāpakānanti attho. Oranti laddhanāmehi vā tīhi maggehi pahātabbānītipi orambhāgiyāni. Tattha kāmacchando byāpādoti imāni dve samāpattiyā vā avikkhambhitāni maggena vā asamucchinnāni nibbattivasena uddhaṃ bhāgaṃ rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ vā gantuṃ na denti. Sakkāyadiṭṭhiādīni tīṇi tattha nibbattampi ānetvā puna idheva nibbattāpentīti sabbānipi orambhāgiyāneva. Anāvattidhammoti paṭisandhivasena anāgamanasabhāvo.
“贪、嗔、痴的薄弱”:此处,“薄弱”应从两方面理解:一是偶尔生起,二是烦恼的现行势力微弱。因为一来者不会像凡夫那样频频生起贪等烦恼,仅是偶尔、间或生起。即便生起,也不像凡夫的烦恼那样厚重密集,而是如同苍蝇翅膀一般微薄。然而,长部诵者、三藏持者大西瓦长老却说:‘因为一来者仍会有子女,也会有后宫眷属,所以他的烦恼应是极粗重的。而这里经文所说,乃是“有的薄弱”这一层面。’但这一观点在注疏中已被驳斥,因为注疏中明确说道:‘对入流者而言,除第七有之外,在第八有不存在有的薄弱;对一来者而言,除两种有之外,在五种有不存在有的薄弱;对不来者而言,除色界、无色界之有以外,在欲有不存在有的薄弱;对诸漏尽者而言,则在任何有都不存在有的薄弱。’
Rāgadosamohānaṃtanuttāti ettha kadāci uppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya cāti dvedhāpi tanubhāvo veditabbo. Sakadāgāmissa hi puthujjanānaṃ viya abhiṇhaṃ rāgādayo na uppajjanti, kadāci karahaci uppajjanti. Uppajjamānā ca na puthujjanānaṃ viya bahalabahalā uppajjanti, makkhipattaṃ viya tanukā uppajjanti. Dīghabhāṇakatipiṭakamahāsīvatthero panāha – ‘‘yasmā sakadāgāmissa puttadhītaro honti, orodhā ca honti, tasmā bahalā kilesā. Idaṃ pana bhavatanukavasena kathita’’nti. Taṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sotāpannassa satta bhave ṭhapetvā aṭṭhame bhave bhavatanukaṃ natthi, sakadāgāmissa dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu bhavatanukaṃ natthi, anāgāmissa rūpārūpabhavaṃ ṭhapetvā kāmabhave bhavatanukaṃ natthi, khīṇāsavassa kismiñci bhave bhavatanukaṃ natthī’’ti vuttattā paṭikkhittaṃ hoti.
“此世界”:这是针对欲界而说的。此处的真实意涵是:若有人在人间证得一来果,投生天界后证悟阿拉汉果,这自然是善。但如果他在天界无法证得,那么他必定会回到人界来证悟。同样地,若有天神在天界证得一来果,投生人间后证悟阿拉汉果,这自然也是善。如果他不能证得,那么他必定会再前往天界去证悟。
Imaṃlokanti imaṃ kāmāvacaralokaṃ sandhāya vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – sace hi manussesu sakadāgāmiphalaṃ patto devesu nibbattitvā arahattaṃ sacchikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. Asakkonto pana avassaṃ manussalokaṃ āgantvā sacchikaroti. Devesu sakadāgāmiphalaṃ pattopi sace manussesu nibbattitvā arahattaṃ sacchikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. Asakkonto pana avassaṃ devalokaṃ gantvā sacchikarotīti.
“堕落”,是指堕入恶趣。“不退堕法”,即他具有不堕落的法,也就是本性不堕于四恶趣。“决定”,是由法尔规律所决定。“以正觉为归宿”:指以上三道所摄的“正觉”作为最终的归趣、前往的方向、依止的庇护所,必定能够证得,因此称为“以正觉为归宿”。“这是疲惫”:阿难,这是指如来观察种种众生智慧之所趋、智慧之所生、智慧之所归时,仅身体会感到疲劳,而佛陀们内心从无疲惫。
Vinipatanaṃ vinipāto, nāssa vinipāto dhammoti avinipātadhammo, catūsu apāyesu avinipātanasabhāvoti attho. Niyatoti dhammaniyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi paraṃ ayanaṃ assa gati paṭisaraṇaṃ avassaṃ pattabbāti sambodhiparāyaṇo. Vihesāvesāti tesaṃ tesaṃ ñāṇagatiṃ ñāṇūpapattiṃ ñāṇābhisamparāyaṃ olokentassa kāyakilamathova esa, ānanda, tathāgatassāti dīpeti. Cittavihesā pana buddhānaṃ natthi.
“法镜”:即由法所成的镜子。“以此”:指具足此面法镜。“已尽恶趣、恶道、堕落”:这句话纯粹是以同义词来宣说地狱等。地狱等,由于远离了名为“增长”的圣财,故为“恶趣”;因为是痛苦的归宿和依止之处,故为“恶道”;因为造恶者在此处不由自主地坠落,故为“堕落”。第九经的意义很浅显。
Dhammādāsanti dhammamayaṃ ādāsaṃ. Yenāti yena dhammādāsena samannāgato. Khīṇāpāyaduggativinipātoti idaṃ nirayādīnaṃyeva vevacanavaseneva vuttaṃ. Nirayādayo hi vaḍḍhisaṅkhātato ayato apetattā apāyo, dukkhassa gati paṭisaraṇanti. Duggati, dukkaṭakārino ettha vivasā nipatantīti vinipāto. Navamaṃ uttānameva.
第十 第三炼瓦堂经注疏
10. Tatiyagiñjakāvasathasuttavaṇṇanā
10061006. 第十经中,“超过五十”指五十以上。“九十多”指九十以上。“六百多”指比六百还多。据说,那个村子虽然不算很大,但其中的圣弟子却很多。当时各处爆发了一种名为蛇风病的瘟疫,短时间便有二十四万生灵死去,其中的圣弟子就有上述这么多。其余各处的内容,意义也都很清楚。
1006. Dasame paropaññāsāti atirekapaññāsa. Sādhikanavutīti atirekanavuti. Chātirekānīti chahi adhikāni. So kira gāmo kiñcāpi nātimahā ahosi, ariyasāvakā panettha bahū. Tattha tattha ahivātarogena ekappahāreneva catuvīsati pāṇasatasahassāni kālamakaṃsu, tesu ariyasāvakā ettakā nāma ahesuṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
第二 王园品
2. Rājakārāmavaggo
《千比丘尼僧团经》注释
1. Sahassabhikkhunisaṅghasuttavaṇṇanā
10071007. 第二品第一经中,“王园”:因由国王所建而得此名,该园为拘萨罗王波斯匿所造。据说,世尊初成道时,已获得最上的利养与最高的名声。外道们见此情景,便心想:“沙门乔达摩虽然获得了最上的利养与最高的名声,但这并非因为他依止什么戒律或禅定等修行而获得,实是凭借那块宝地。若我们也能在祇园附近建造一座精舍,我们同样能获得利养与名声的顶点。”于是,他们各自激励侍从,筹集了约十万迦哈波那的款项,带着钱去见国王。国王问道:“这是怎么回事?”他们回答说:“我们要在祇园附近建造一座外道园林,如果沙门乔达摩或其弟子前来制止,恳请您不要允许。”说完便奉上贿赂。国王收下贿赂后,说道:“去吧,去建造吧。”
1007. Dutiyassa paṭhame rājakārāmeti raññā kāritattā evaṃ laddhanāme ārāme, taṃ raññā pasenadikosalena kataṃ. Paṭhamabodhiyaṃ kira lābhaggayasaggapattaṃ satthāraṃ disvā titthiyā cintayiṃsu – ‘‘samaṇo gotamo lābhaggayasaggapatto, na kho panesa aññaṃ kiñci sīlaṃ vā samādhiṃ vā nissāya evaṃ lābhaggayasaggapatto. Bhūmisīsaṃ pana tena gahitaṃ, sace mayampi jetavanasamīpe ārāmaṃ kārāpetuṃ sakkuṇeyyāma, lābhaggayasaggapattā bhaveyyāmā’’ti. Te attano attano upaṭṭhāke samādapetvā satasahassamatte kahāpaṇe labhitvā te ādāya rañño santikaṃ agamaṃsu. Rājā ‘‘kiṃ eta’’nti? Pucchi. Mayaṃ jetavanasamīpe titthiyārāmaṃ karoma, sace samaṇo gotamo vā samaṇassa gotamassa sāvakā vā āgantvā vāressanti, vāretuṃ mā adatthāti lañjaṃ adaṃsu. Rājā lañjaṃ gahetvā ‘‘gacchatha kārethā’’ti āha.
他们回去后,吩咐侍从运来各种建筑材料,竖立柱子,作种种工事,发出高亢喧嚣之声,闹成一片。世尊从香室出来,站在门口,问道:“阿难,那些发出高亢喧嚣之声的是谁?我还以为是渔夫们在争抢鱼呢。”阿难回答说:“尊者,是那些外道,他们在祇园附近建造外道园林。”世尊说道:“阿难,这些人违逆教法,将使比丘僧团不得安住。你去禀报国王,加以制止。”
Te gantvā, attano upaṭṭhākehi dabbasambhāre āharāpetvā, thambhussāpanādīni karontā, uccāsaddā mahāsaddā ekakolāhalaṃ akaṃsu. Satthā gandhakuṭito nikkhamma pamukhe ṭhatvā ‘‘ke pana te, ānanda, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti?, Pucchi. Titthiyā, bhante , jetavanasamīpe titthiyārāmaṃ karontīti. Ānanda, ime sāsanena paṭiviruddhā bhikkhusaṅghassa aphāsuvihāraṃ karissanti, rañño ārocetvā vārāpehīti.
长老便与比丘僧团一同前去,立于王宫门前。有人禀报国王:“陛下,长老们到了。”国王因收受了贿赂,未曾出迎。长老们返回,将此事禀告世尊。世尊又派遣舍利弗与目犍连前去,国王同样不愿接见。二人回来后禀告世尊:“尊者,国王没有出来。”世尊于是授记说:“他将不得在自己的国土上寿尽而终。”
Thero bhikkhusaṅghena saddhiṃ gantvā rājadvāre aṭṭhāsi. Rañño ‘‘therā, deva, āgatā’’ti nivedayiṃsu. Rājā lañjassa gahitattā na nikkhami. Therā gantvā satthu ārocayiṃsu. Satthā sāriputtamoggallāne pesesi. Rājā tesampi dassanaṃ na adāsi. Te āgantvā satthu ārocayiṃsu ‘‘na, bhante, rājā nikkhanto’’ti. Satthā taṅkhaṇaṃyeva byākāsi – ‘‘attano rajje ṭhatvā kālaṃ kātuṃ na labhissatī’’ti.
第二日,世尊亲自在比丘僧团的随侍下来到王宫门前,立于该处。国王听说“世尊来了”,便出宫迎接,将世尊请入内宫,恭请世尊就坐于宝座之上,并供养了粥与嚼食。世尊用过粥与嚼食后,饭食尚未结束,国王心想:“当趁饭食未毕,到世尊跟前坐一会儿。”于是便来到世尊近前坐下。世尊并未直接言明:“大王,你做了那样的事。”而是思惟:“我应以事理来开导他。”于是便提起一段过去因缘,说道:“大王,出家人本当无有诤斗。过去便有仙人们相互争斗,结果那位国王连同他的整个国土都沉入了大海。”国王问:“世尊,那是何时的事呢?”
Dutiyadivase ca sāmaṃyeva bhikkhusaṅghaparivāro gantvā rājadvāre aṭṭhāsi. Rājā ‘‘satthā āgato’’ti sutvā nikkhamitvā, nivesanaṃ pavesetvā, sārapallaṅke nisīdāpetvā, yāgukhajjakaṃ adāsi. Satthā paribhuttayāgukhādanīyo ‘‘yāva bhattaṃ niṭṭhāti, tāva satthu santike nisīdissāmī’’ti āgantvā nisinnaṃ rājānaṃ ‘‘tayā, mahārāja, idaṃ nāma kata’’nti avatvā, ‘‘kāraṇeneva naṃ saññāpessāmī’’ti idaṃ atītakāraṇaṃ āhari – mahārāja, pabbajite nāma aññamaññaṃ yujjhāpetuṃ na vaṭṭati. Atītepi isayo aññamaññaṃ yujjhāpetvā saha raṭṭhena rājā samuddaṃ paviṭṭhoti. Kadā bhagavāti?
世尊说:“久远过去,大王,在婆卢国,有位名为婆卢王的国王治理国政。有各五百人的两群仙众,为求得酸咸之食,从山麓来到婆卢城。离城不远处有两棵树,先到的仙众坐于一棵树下,后到的则坐于另一棵下。他们随心所欲地住了一段时间后,都返回山麓去了。后来他们再来时,仍各自坐在原先的树下。时日既久,其中一棵树枯死了。树枯了的那群苦行者到来后,心想:‘这棵树很大,足够容下我们和他们。’于是便在另一棵树下的一个地方坐了下来。后到的那群仙人来了之后,并不进入树下,而是站在外面质问:‘你们为何坐在这里?’先至者答言:‘贤友们,我们的树枯了,这棵树很大,你们也请进来坐下吧,此处足以容纳你我。’后者却说:‘我们不进去,你们出来!’双方争执愈演愈烈,甚至说道:‘你们哪会自愿出来。’便抓住他们的手脚,将他们硬拖了出来。被拖出的仙人心想:‘好吧,我们须得惩戒他们一番。’于是运用神通,变出两个纯金轮与一根白银轴,令其转动着来到王宫门前。有人禀报国王:‘陛下,有群苦行者带着礼物来了。’国王……”
Atīte, mahārāja, bharuraṭṭhe bharurājā nāma rajjaṃ kāreti. Pañcasatā pañcasatā dve isigaṇā pabbatapādato loṇambilasevanatthāya bharunagaraṃ gantvā nagarassa avidūre dve rukkhā atthi, paṭhamaṃ āgato isigaṇo ekassa rukkhassa mūle nisīdi, pacchāgatopi ekassāti. Te yathābhirantaṃ viharitvā pabbatapādaṃ eva agamaṃsu. Te puna āgacchantāpi attano rukkhamūleyeva nisīdanti. Addhāne gacchante eko rukkho sukkhi, tasmiṃ sukkhe āgatā tāpasā ‘‘ayaṃ rukkho mahā, amhākampi tesampi pahossatī’’ti itaresaṃ rukkhamūlassa ekapadese nisīdiṃsu. Te pacchā āgacchantā rukkhamūlaṃ apavisitvā bahi ṭhitāva ‘‘kasmā tumhe ettha nisīdathā’’ti āhaṃsu. Ācariyā amhākaṃ rukkho sukkho, ayaṃ rukkho mahā, tumhepi pavisatha, tumhākampi amhākampi pahossatīti. Te ‘‘na mayaṃ pavisāma, nikkhamatha tumhe’’ti kathaṃ vaḍḍhetvā ‘‘na tumhe attanova manena nikkhamissathā’’ti hatthādīsu gahetvā nikkaḍḍhiṃsu. Te ‘‘hotu sikkhāpessāma ne’’ti iddhiyā sovaṇṇamayāni dve cakkāni rajatamayañca akkhaṃ māpetvā pavaṭṭentā rājadvāraṃ agamiṃsu. Rañño ‘‘evarūpaṃ, deva, tāpasā paṇṇākāraṃ gahetvā ṭhitā’’ti nivedayiṃsu. Rājā tuṭṭho ‘‘pakkosathā’’ti te pakkosāpetvā ‘‘mahākammaṃ tumhehi kataṃ, atthi vo kiñci mayā kattabba’’nti āha. Āma, mahārāja, amhākaṃ nisinnaṭṭhānaṃ ekarukkhamūlaṃ atthi, taṃ aññehi isīhi gahitaṃ, taṃ no dāpehīti. Rājā purise pesetvā tāpase nikkaḍḍhāpesi.
被逐出的仙人们站在外面,心想:“他们究竟是送了什么才得到许可的?”待看清缘由后,便说:“我们也去送礼,然后再夺回来。”于是用神通化现出一辆纯金的轮围车,带着它前往王宫。国王见了心生欢喜,问道:“尊者们,有何需要?”他们回答:“大王,有另一群仙人坐在我们的树下,请把那棵树下的地方赐给我们。”国王便又派人将那批苦行者赶走。这两群苦行者彼此争斗之后,心生懊悔:“我们做了不合身份的事。”便退回到山脚。这时,天神们起了忿怒:“这个国王收受两群仙人的贿赂,挑拨他们互相争斗!”于是翻腾大海,将那位国王所统治的疆域——方圆大约一千由旬的地方——全部化为大海。
Te bahi ṭhitā ‘‘kiṃ nu kho datvā labhiṃsū’’ti olokayamānā ‘‘idaṃ nāmā’’ti disvā ‘‘mayampi lañjaṃ datvā puna gaṇhissāmā’’ti iddhiyā sovaṇṇamayaṃ rathapañjaraṃ māpetvā ādāya agamaṃsu. Rājā disvā tuṭṭho – ‘‘kiṃ, bhante, kātabba’’nti?, Āha. Mahārāja amhākaṃ rukkhamūle añño isigaṇo nisinno, taṃ no rukkhamūlaṃ dāpehīti. Rājā purise pesetvā te nikkaḍḍhāpesi. Tāpasā aññamaññaṃ kalahaṃ katvā, ‘‘ananucchavikaṃ amhehi kata’’nti vippaṭisārino hutvā pabbatapādameva agamaṃsu. Tato devatā ‘‘ayaṃ rājā dvinnaṃ isigaṇānaṃ hatthato lañjaṃ gahetvā aññamaññaṃ kalahaṃ kārāpesī’’ti kujjhitvā mahāsamuddaṃ ubbaṭṭetvā tassa rañño vijitaṃ yojanasahassamattaṭṭhānaṃ samuddameva akaṃsūti.
我听闻,婆卢王令仙人们彼此纷争,
他与国土一同覆灭,那位国王已化为乌有。
‘‘Isīnamantaraṃ katvā, bharurājāti me sutaṃ; Ucchinno saha raṭṭhehi, sa rājā vibhavaṅgato’’ti. (jā. 1.2.125) –
就这样,世尊开示了这件过去之事。因为诸佛的言教令人信受,那位国王便反观自己的作为,未加审察而想:“我造了不该造的业。”于是说道:“去吧,把那些外道赶出去!”将他们驱逐之后,他又想:“我其实未曾建立过什么精舍,不如就在那里建一座精舍吧。”于是,没有给那些外道任何资具,便建起了精舍。上面那段话,正是针对此事而说。
Evaṃ bhagavatā imasmiṃ atīte dassite yasmā buddhānaṃ nāma kathā okappaniyā hoti, ‘‘tasmā rājā attano kiriyaṃ sallakkhetvā anupadhāretvā mayā akattabbaṃ kammaṃ kata’’nti ‘‘gacchatha, bhaṇe, titthiye nikkaḍḍhathā’’ti nikkaḍḍhāpetvā cintesi – ‘‘mayā kārito vihāro nāma natthi, tasmiṃyeva ṭhāne vihāraṃ kāressāmī’’ti tesaṃ dabbasambhārepi adatvā vihāraṃ kāresi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
2-3. 婆罗门诸经等的注释
2-3. Brāhmaṇasuttādivaṇṇanā
1008-9第二,「导向增长的」:指在其各自的时节中趋向增长。“愿你等待死亡”意为愿你希求死亡,或渴望死亡。第三的意义显而易见。
1008-9. Dutiye udayagāmininti attano samaye vaḍḍhigāminiṃ. Maraṇaṃ āgameyyāsīti maraṇaṃ iccheyyāsi, pattheyyāsi vā. Tatiyaṃ uttānameva.
4. 恶趣恐怖经的注释
4. Duggatibhayasuttavaṇṇanā
1010第四,「超越了一切恶趣的怖畏」:意谓排除了人间的种种不幸。
1010. Catutthe sabbaduggatibhayaṃ samatikkantoti manussadobhaggaṃ paṭikkhittaṃ.
5. 恶趣堕落恐怖经的注释
5. Duggativinipātabhayasuttavaṇṇanā
1011第五,「超越了所有恶趣堕落的怖畏」,意指连同人间的不幸在内,四种恶趣皆已排除。
1011. Pañcame sabbaduggativinipātabhayaṃ samatikkantoti manussadobhaggena saddhiṃ cattāro apāyā paṭikkhittā.
6. 初友僚经注释
6. Paṭhamamittāmaccasuttavaṇṇanā
1012第六经:「朋友」是指因彼此家中财物交情而结交的朋友。「同僚」是指共同从事招呼、应答、威仪等事务的人。「亲属」是指岳父母、公婆等姻亲一方。「血亲」是指同一血脉的兄弟、姐妹、舅父等人。
1012. Chaṭṭhe mittāti aññamaññassa gehe āmisaparibhogavasena vohāramittā. Amaccāti āmantanapaṭimantanairiyāpathādīsu ekato pavattakiccā. Ñātīti sassusasurapakkhikā. Sālohitāti samānalohitā bhātibhaginimātulādayo.
7. 第二友僚经注释
7. Dutiyamittāmaccasuttavaṇṇanā
1013第七经:「变异性」有净信变异性、状态变异性、趣变异性、相变异性、变异变异性等种种。其中,在四大种中,此处所指为「状态变异性」。例如,原本呈坚实状态的地界消融后变成水时,先前的状态消失,即显现状态变异性;而地界的相并不消失,仍然是坚硬的特相。又如,呈液态的水界干燥后变为坚实的地界时,先前的状态消失,即显现状态变异性;而水界的相并不消失,仍然是粘合的特相。在此,「此变异性」实指趣的变异性,因为圣弟子已没有那样的趣变异性。至于净信变异性,更是完全不存在。这里只是为了显示净信之果而开示了趣的变异性。其余各处皆容易明白。
1013. Sattame aññathattaṃ nāma pasādaññathattaṃ bhāvaññathattaṃ gatiaññathattaṃ lakkhaṇaññathattaṃ vipariṇāmaññathattanti anekavidhaṃ. Tattha mahābhūtesu bhāvaññathattaṃ adhippetaṃ. Suvaṇṇādibhāvena hi ghanasaṇṭhitāya pathavidhātuyā vilīyitvā udakabhāvaṃ āpajjamānāya purimabhāvo vigacchati, bhāvaññathattaṃ paññāyati. Lakkhaṇaṃ pana na vigacchati, kakkhaḷalakkhaṇāva hoti. Ucchurasādibhāvena ca yūsākārasaṇṭhitāya āpodhātuyā sussitvā ghanapathavibhāvaṃ āpajjamānāya purimabhāvo vigacchati, bhāvaññathattaṃ paññāyati. Lakkhaṇaṃ pana na vigacchati, ābandhanalakkhaṇāva hoti. Tatridaṃ aññathattanti ettha pana gatiaññathattaṃ adhippetaṃ, tañhi ariyasāvakassa natthi. Pasādaññathattampi natthiyeva, idha pana pasādaphalaṃ pakāsetuṃ gatiaññathattameva dassitaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
3. 皈依品
3. Saraṇānivaggo
1-2. 第一摩诃男经等注释
1-2. Paṭhamamahānāmasuttādivaṇṇanā
1017-181017-18. 第三品的第一经:「丰裕」指以油、蜜、糖蜜等而丰裕。「繁荣」指以手饰、头饰、颈饰等种种装饰而繁盛,如同繁花盛开。「人群密集」指人烟稠密,没有空隙。「拥挤的含聚」——其中「含聚」是指无法绕行的街道,只能沿原路返回,这些街道既拥挤又多,所以称为「拥挤的含聚」;这也表示城市居住非常稠密。「游荡」指四处徘徊,行为掉举。第二经容易明白。
1017-18. Tatiyassa paṭhame iddhanti telamadhuphāṇitādīhi samiddhaṃ. Phītanti hatthūpagasīsūpagagīvūpagādialaṅkāravasena supupphitaṃ. Ākiṇṇamanussanti nirantaramanussaṃ. Sambādhabyūhanti byūhā vuccanti avinibbiddharacchāyo, yā paviṭṭhamaggeneva niggacchanti, tā sambādhā byūhā bahukā etthāti sambādhabyūhaṃ. Imināpi nagarassa ghanavāsameva dīpeti. Bhantenāti ito cito ca paribbhamantena uddhatacārinā. Dutiyaṃ uttānameva.
3. 苟达释迦经注释
3. Godhasakkasuttavaṇṇanā
10191019. 在第三经中,「唯有世尊才能完全了知,他是否具足或不具足这些法」这句话,是帝释天以这样的意趣而说的:对于具足三法的人,其入流的状态;或对于具足四法的人,其入流的状态,唯有世尊才能完全了知。
1019. Tatiye bhagavāva etaṃ jāneyya etehi dhammehi samannāgataṃ vā asamannāgataṃ vāti idaṃ so sakko tīhi dhammehi samannāgatassa puggalassa sotāpannabhāvaṃ, catūhi vā dhammehi samannāgatassa sotāpannabhāvaṃ bhagavāva jānātīti adhippāyena āha.
“哪怕仅有某种法的集起会生起”,意思是:哪怕有某种因缘会生起。“若一方是世尊,另一方是比丘僧团”,意思是:当某种因缘出现时,世尊可能与比丘僧团见解不同,宣说一种主张,成为一方;比丘僧团也宣说一种主张,成为另一方。因此他说“你们持什么主张,我便采纳那主张”。对此,难道圣弟子对三宝的净信会有差别吗?若如是,他为何还这样说?因为世尊具足一切知。他心里想:“比丘僧团未具一切知,或于无知中说法,然而导师绝无不知之理。”因此他这样说。“除了善的,除了善的”(aññatra kalyāṇā aññatra kusalā),意思是:我只说这是善,只说这是善,而非说离于善的解脱。而且对他来说,还有这“无过失”的殊胜之处。
Kocideva dhammasamuppādo uppajjeyyāti kiñcideva kāraṇaṃ uppajjeyya. Ekato assa bhagavā, ekato bhikkhusaṅghoti yasmiṃ kāraṇe uppanne bhagavā bhikkhusaṅghena nānāladdhiko hutvā ekaṃ vādaṃ vadanto ekato assa, bhikkhusaṅghopi ekaṃ vadanto ekatoti attho. Tenevāhanti yaṃ vādaṃ tumhe vadetha, tamevāhaṃ gaṇheyyanti. Nanu ca ariyasāvakassa ratanattaye pasādanānattaṃ natthi, atha kasmā esa evamāhāti? Bhagavato sabbaññutāya. Evañhissa hoti ‘‘bhikkhusaṅgho attano asabbaññutāya ajānitvāpi katheyya, satthu pana aññāṇaṃ nāma natthī’’ti. Tasmā evamāha. Aññatra kalyāṇā aññatra kusalāti kalyāṇameva kusalameva vadāmi, na kalyāṇakusalavimuttanti. Apicassa anavajjanadoso esoti.
4. 第一皈依释迦经注释
4. Paṭhamasaraṇānisakkasuttavaṇṇanā
10201020. 在第四经中,“摩诃男,在此有某一类补特伽罗”,这不只是为了显示“仅凭皈依便从恶趣解脱”,而是要进一步显示:这些补特伽罗也同样正在解脱之中。“于适度审察后而认可”(mattaso nijjhānaṃ khamanti),意思是依适当的程度观察之后而认可。这是用来显示处于“随法行”道上的补特伽罗。“不堕地狱”(agantā nirayaṃ):对于行道上的补特伽罗,不可说“已从恶趣完全解脱”或“将来才会解脱”,而应说“正在解脱中”。正因他正在解脱,所以并非正在走向恶趣者,故称“不堕者”,即不堕地狱。“仅有信,仅有喜爱”(saddhāmattaṃ pemamattaṃ):这是用来显示处于“随信行”道上的补特伽罗。“大娑罗树”(mahāsālā):这是看着近处的四棵大心材树而说的。“于临命终时领受学处”(maraṇakāle sikkhaṃ samādiyī):这是表示在命终那一刻,他于三学成为了圆满的实践者。
1020. Catutthe idha mahānāma ekacco puggaloti idaṃ na kevalaṃ saraṇāni eva apāyato mutto, imepi puggalā muttāti dassetuṃ āraddhaṃ. Mattaso nijjhānaṃ khamantīti pamāṇena ca olokanaṃ khamanti. Iminā dhammānusārimaggaṭṭhapuggalaṃ dasseti. Agantā nirayanti maggaṭṭhapuggalo hi apāyato parimuttoti vā parimuccissatīti vā vattuṃ na vaṭṭati, parimuccatīti pana vattuṃ vaṭṭati. Yasmā ca parimuccati, tasmā gantā nāma na hotīti, ‘‘agantā’’ti vutto, na gacchatīti attho. Saddhāmattaṃ pemamattanti iminā saddhānusārimaggaṭṭhapuggalaṃ dasseti. Mahāsālāti samīpe ṭhiteva cattāro mahāsārarukkhe dassento āha. Maraṇakāle sikkhaṃ samādiyīti maraṇasamaye tīsu sikkhāsu paripūrakārī ahosīti dasseti.
5. 第二皈依帝释天经注释
5. Dutiyasaraṇānisakkasuttavaṇṇanā
10211021. 在第五经中,“恶田”(dukkhettaṃ),指高低不平的劣田。“劣地”(dubbhūmaṃ),指盐碱化、受盐害的贫瘠地。“破损的”(khaṇḍāni),指破裂不完整的种子。“腐烂的”(pūtīni),指被水浸渍而腐坏的种子。“被风吹日晒所损的”(vātātapahatāni),指因风吹日晒而坏失生机、不再饱满的种子。“未取精髓的”(asārādāni),指未吸取精华、不饱满的种子。“未安稳放置的”(asukhasayitāni),指未放入仓库等处妥善保存的种子。“安稳放置的”(sukhasayitāni),指从放置之处起,历经四个月不动不摇、安稳存放的种子。
1021. Pañcame dukkhettanti visamakhettaṃ. Dubbhūmanti ūsarabhūmiṃ loṇūpahataṃ. Khaṇḍānīti paribhinnāni. Pūtīnīti udakena temetvā pūtibhāvaṃ āpannāni. Vātātapahatānīti vātātapena hatattā nirojabhāvaṃ gatāni. Asārādānīti anādinnasārāni agahitasārāni. Asukhasayitānīti na koṭṭhādīsu pakkhipitvā suṭṭhu ṭhapitāni. Sukhasayitānīti ṭhapitaṭṭhānato cattāro māse acalitāni.
6. 初给孤独经注释
6. Paṭhamaanāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā
1022在第六经中,“以处而受止息”(ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya):意思是感受会在那一刹那止息下来。“以邪智”(micchāñāṇena):指以错误的省察。“以邪解脱”(micchāvimuttiyā):指那种无法导向出离的解脱。“因此,信与戒”(tasmā saddhañca sīlañca):这首偈颂的意义已经说明过了。“所谓此处”(yatra hi nāma):就是指“那个被称作……的东西”。
1022. Chaṭṭhe ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyāti khaṇena vedanā paṭippassambheyya. Micchāñāṇenāti micchāpaccavekkhaṇena micchāvimuttiyāti aniyyānikavimuttiyā. Tasmā saddhañca sīlañcāti gāthā vuttatthā eva. Yatra hi nāmāti yo nāma.
第二篇《给孤独经》的注释
7. Dutiyaanāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā
1023在第七经中,“关于来世的死亡恐怖”(samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ):指由他世作为因缘而产生的对死亡的恐怖。“在家人的适当行仪”(gihisāmīcikāni):指适合在家人的那些行为规范。其余在一切经文中出现的内容,意思都很清楚了。
1023. Sattame samparāyikaṃ maraṇabhayanti samparāyahetukaṃ maraṇabhayaṃ gihisāmīcikānīti gihīnaṃ anucchavikāni. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
第四品:福流品
4. Puññābhisandavaggo
第一篇《福流经》的注释
1. Paṭhamapuññābhisandasuttavaṇṇanā
1027在第四品的第一经中,“福流、善流”:意指福德之流、善法之流。“乐的食粮”:即乐的资粮。
1027. Catutthassa paṭhame puññābhisandā kusalābhisandāti puññanadiyo kusalanadiyo. Sukhassāhārāti sukhassa paccayā.
第一篇《天足经》的注释
4. Paṭhamadevapadasuttavaṇṇanā
1030在第四经中,“天足”:指依诸天之智,或依天神之智所行之处。“为清净”:即为了清净。“为遍净”:即为了遍净,为了明澈。在此经中,四种住果的补特伽罗,亦因清净之义而名为天。
1030. Catutthe devapadānīti devānaṃ ñāṇena, devassa vā ñāṇena akkantapadāni. Visuddhiyāti visujjhanatthāya. Pariyodapanāyāti puriyodapanatthāya jotanatthāya. Imasmiṃ sutte cattāropi phalaṭṭhapuggalā visuddhaṭṭhena devā nāma jātā.
8. 雨季经注释
8. Vassasuttavaṇṇanā
1034在第八首偈颂中,“渡到彼岸”:彼岸即涅槃,到达涅槃即是其义。“导致漏尽”:并非先到涅槃而后导致漏尽,而是在到达的同时便导致漏尽。而说法则是依此顺序而作的。
1034. Aṭṭhame pāraṃgantvāti pāraṃ vuccati nibbānaṃ, taṃ patvāti attho. Āsavānaṃ khayāya saṃvattantīti na paṭhamaṃ nibbānaṃ gantvā pacchā saṃvattanti, gacchamānā eva saṃvattanti. Desanā pana evaṃ katā.
10. 难提耶释迦经的注释
10. Nandiyasakkasuttavaṇṇanā
1036第十经中,“日间为远离,夜间为独处”(divā pavivekāya rattiṃ paṭisallānāyāti):意思是日间为远离,夜间为独处。“法不显现”(dhammā na pātubhavantīti):指止与观之法不生起。其余各处皆显而易见。
1036. Dasame divā pavivekāya rattiṃ paṭisallānāyāti divā pavivekatthāya rattiṃ paṭisallānatthāya . Dhammā na pātubhavantīti samathavipassanā dhammā na uppajjanti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
5. 有偈福流品
5. Sagāthakapuññābhisandavaggo
1. 第一福流经注释
1. Paṭhamaabhiasandasuttavaṇṇanā
1037第五品第一经中,“无量”(asaṅkhyeyyoti):以阿罗迦计数,其数不可计;若以由旬度量,则有数目。“多恐怖”(bahubheravanti):由有情与非情之恐怖所缘,故称多恐怖。“Puthū”意为多。“Savantī”意为流动。“Upayantī”意为到达。
1037. Pañcamassa paṭhame asaṅkhyeyyoti āḷhakagaṇanāya asaṅkhyeyyo, yojanavasena panassa saṅkhyā atthi. Bahubheravanti saviññāṇakaaviññāṇakānaṃ bheravārammaṇānaṃ vasena bahubheravaṃ. Puthūti bahu. Savantīti sandamānā. Upayantīti upagacchanti.
第二福流经的注释
2. Dutiyaabhisandasuttavaṇṇanā
1038第二经中,「这些大河在此会合、汇流」:意指在那个汇聚处,这些大河合为一体,其间没有间隔。
1038. Dutiye yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samentīti yasmiṃ saṃbhajje etā mahānadiyo ekībhavanti, nirantarā bhavantīti attho.
第三福流经的注释
3. Tatiyaabhisandasuttavaṇṇanā
1039第三经中,「欲福者」:指希求福德的人。「住于善者」:指安住于道之善中。「为达不死而修习道」:为了证得涅槃而修习阿拉汉道。「得法心髓者」:「法心髓」是指圣果,因为已证得它,故名「得法心髓者」,即已证得圣果的人。「乐于灭尽」:即乐于烦恼的灭尽。
1039. Tatiye puññakāmoti puññatthiko. Kusale patiṭṭhitoti maggakusale patiṭṭhito. Bhāveti maggaṃ amatassa pattiyāti nibbānassa pāpuṇanatthaṃ arahattamaggaṃ bhāveti. Dhammasārādhigamoti dhammasāro vuccati ariyaphalaṃ dhammasāro, adhigamo assāti dhammasārādhigamo, adhigataphaloti attho. Khaye ratoti kilesakkhaye rato.
第一大财者经注释
4. Paṭhamamahaddhanasuttavaṇṇanā
1040第四经中,「富裕大财者」:以七种圣财而成为富裕且大财之人。凭借此财而有大受用。其余各处都是容易明白的。
1040. Catutthe aḍḍho mahaddhanoti sattavidhena ariyadhanena aḍḍho ceva mahaddhano ca. Teneva bhogena mahābhogo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
有慧品
6. Sappaññavaggo
雨安居经注疏
2. Vassaṃvuttasuttavaṇṇanā
1048第六品第二经的意趣如是:入流者比丘并不就此止步,而是将那些根、力、觉支统合起来,增长观智,而后证得一来道;一来者则证得不来道;不来者则证得阿拉汉道。正是为了阐明此义,世尊在这部经中宣说了教法的传统与传承。
1048. Chaṭṭhassa dutiye ayamadhippāyo – sotāpanno bhikkhu ettakena vosānaṃ anāpajjitvā tāneva indriyabalabojjhaṅgāni samodhānetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā sakadāgāmimaggaṃ pāpuṇissati, sakadāgāmī anāgāmimaggaṃ, anāgāmī arahattamagganti imamatthaṃ sandhāya bhagavatā imasmiṃ sutte sāsane tanti paveṇī kathitāti.
《法施经》的注释
3. Dhammadinnasuttavaṇṇanā
1049第三经中,“法施”是指这七人中的一位。在佛陀时代,确实有法施优婆塞、毗舍佉优婆塞、郁伽居士、质多居士、阿罗婆迦手长者、小给孤独长者和大给孤独长者这七人,他们各自都有五百位优婆塞随从。法施即是这七人中的一位。
1049. Tatiye dhammadinnoti sattasu janesu eko. Buddhakālasmiñhi dhammadinno upāsako, visākho upāsako, uggo gahapati, citto gahapati, hatthako āḷavako, cūḷaanāthapiṇḍiko, mahāanāthapiṇḍikoti ime satta janā pañcasataupāsakaparivārā ahesuṃ. Etesu esa aññataro.
“甚深”(gambhīrā):指法理甚深,如《箭经》等。“甚深义”(gambhīratthā):指义理甚深,如《思经》等。“出世间”(lokuttarā):指阐明出世间义,如《无为相应》等。“与空相应”(suññatappaṭisaṃyuttā):指阐明众生空,如《所食经》等。“我们将具足而住”(upasampajja viharissāmā):指证得之后而住。“法施,你们应当这样学”(evañhi vo, dhammadinna, sikkhitabbaṁ):你们应当这样学,即圆满月喻行道、车乘行道、牟尼行道、大圣种行道。如此,大师将不堪承受的重担加给了这些近事男。何以故?据说他们并非依自己的立场来乞求教诫,而是不加简别地乞求说:“尊者,愿世尊教诫我们”,仿佛他们能承担一切重担似的。因此,大师将不堪承受的重担加给他们时,作了此说。“这确实不是”(na kho netaṁ):这确实不是。然应知,此处“na”仅为连音之用。“因此”……
Gambhīrāti dhammagambhīrā sallasuttādayo. Gambhīratthāti atthagambhīrā cetanāsuttantādayo. Lokuttarāti lokuttaratthadīpakā asaṅkhatasaṃyuttādayo. Suññatappaṭisaṃyuttāti sattasuññatādīpakā khajjanikasuttantādayo. Upasampajja viharissāmāti paṭilabhitvā viharissāma. Evañhi vo, dhammadinna, sikkhitabbanti evaṃ tumhehi candopamapaṭipadaṃ rathavinītapaṭipadaṃ moneyyapaṭipadaṃ mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ pūrentehi sikkhitabbaṃ. Iti satthā imesaṃ upāsakānaṃ asayhabhāraṃ āropesi. Kasmā ? Ete kira na attano bhūmiyaṃ ṭhatvā ovādaṃ yāciṃsu, avisesena pana sabbabhāraṃ ukkhipituṃ samatthā viya ‘‘ovadatu no, bhante, bhagavā’’ti yāciṃsu. Tena tesaṃ satthā asayhabhāraṃ āropento evamāha. Na kho netanti na kho etaṃ. Nakāro panettha byañjanasandhimattamevāti veditabbo. Tasmāti yasmā idāni attano bhūmiyaṃ ṭhatvā ovādaṃ yācatha, tasmā.
《病经》注疏
4. Gilānasuttavaṇṇanā
1050在第四经中,「并非如此」是指并非由我们如此。所说的「具慧的近事男」是指入流者。「以令人宽慰的法」是指以能带来宽慰的法。「具寿,请宽慰」是指尊者,请宽慰。「贤者」是指与死亡相关联的。「有死法」是指有死亡的性质。「请确立」是指请安立。「已确立」是指已经安立了。「如是心解脱者」是指这样通过阿拉汉果解脱而心解脱的人。「即:以解脱而解脱」是指关于这种解脱,如果要谈论解脱的差异,我是不说的。因为比丘僧团在塔庙庭院、菩提树庭院中的义务,以及八十犍度中的义务等,这些应来迎请的功德是没有限量的;然而在已证得的道或果上,近事男和比丘之间并没有差异。
1050. Catutthe na kho panetanti na kho amhehi etaṃ. Sappañño upāsakoti sotāpanno adhippeto. Assāsanīyehi dhammehīti assāsakarehi dhammehi. Assāsatāyasmāti assāsatu āyasmā. Mārisoti maraṇapaṭibaddho. Maraṇadhammoti maraṇasabhāvo. Adhimocehīti ṭhapehi. Adhimocitanti ṭhapitaṃ. Evaṃvimuttacittassāti evaṃ arahattaphalavimuttiyā vimuttacittassa. Yadidaṃ vimuttiyā vimuttanti yaṃ idaṃ vimuttiṃ ārabbha vimuttiyā nānākaraṇaṃ vattabbaṃ siyā, na taṃ vadāmi. Bhikkhusaṅghassa hi cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattesu ceva asītikkhandhakavattesu cāti āgamanīyaguṇesu pamāṇaṃ nāma natthi, paṭividdhe pana magge vā phale vā upāsakānañca bhikkhūnañca nānākaraṇaṃ natthi.
9. 《慧获得经》注疏
9. Paññāpaṭilābhasuttavaṇṇanā
1055在第九经中,关于“导向慧的获得”这句,当知:七类有学圣者称为“获得慧”,而诸漏尽者称为“已得慧者”。在之后“以慧觉知”等语句中,解释方法亦同。其余各处,文义明显。
1055. Navame paññāpaṭilābhāya saṃvattantīti ettha satta sekkhā paññaṃ paṭilabhanti nāma, khīṇāsavo paṭiladdhapañño nāmāti veditabbo. Parato paññābuddhiyātiādīsupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
7. 大慧品
7. Mahāpaññavaggo
1. 《大慧经》注疏
1. Mahāpaññāsuttavaṇṇanā
10581058. 第七经中,关于“导向大慧”等文句,在一切处、一切语词上,其含义都应依照《无碍解道》(《无碍解道·大品》2.4)中所说的方法——“能把握广大之义,故称大慧”等来理解。其余各处,文义浅显明了。
1058. Sattame mahāpaññatāya saṃvattantītiādīsu ‘‘mahante atthe pariggaṇhātīti mahāpaññā’’tiādinā paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 2.4) vuttanayeneva sabbattha sabbapadesu attho veditabbo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.