第十 无记相应显示巴利原文
10. Abyākatasaṃyuttaṃ
一、差摩经注显示巴利原文
1. Khemāsuttavaṇṇanā
410 410.“频婆娑罗王的近事女”:指成为频婆娑罗王后宫中的女居士。“聪慧”是指通过学习而成就的状态。“善于应对”是指无所畏惧的状态。所谓“无畏”,是指由三因结生所成就的、与生俱来的智慧;她正是具备了这种智慧。显示巴利原文
410.Bimbisārassaupāsikāti bimbisārassa orodhabhūtā upāsikā. Paṇḍiccaṃ sikkhitabhāvena. Veyyattiyaṃ visāradabhāvena. Visāradā nāma tihetukapaṭisandhisiddhasābhāvikapaññā, tāya samannāgatā.
「擅长无缺算数」,即精通九端算数。「擅长指痕算数」,即仅用手指便能善巧计算,犹如以脚趾计数者。「团算数」,是指以集合、总和与即时生成的方式而作的团状计算。「如来」指漏尽者;此问是就漏尽者而发问,故以漏尽者为所指。此名称是依阿拉汉果之蕴自在修习而安立的。当那些蕴还存在时,漏尽者亦可用「众生」这一世俗称谓来指称;若那些蕴不在了,便无法如此指称。因此,由于言及「死后」之时,那些蕴已不复存在,故而说为「无记」。若是如此,当蕴不存在时,面对「如来死后不存在」之问,理应回答「是的」;但由于所问的是基于「众生」的概念,故不应如此认可。文中又说「以彼色」等,是为了破除将一切知如来所说的色身执取为如来,而称「彼色」等。「依何」,即依于五蕴。「因彼无有」,指由于那五蕴不存在。「彼施设」,意指「众生」这一指称也不存在。「已灭」,即无法予以指示。显示巴利原文
Acchiddakagaṇanāya kusaloti navantagaṇanāya kusalo. Aṅgulimuddāya gaṇanāya kusaloti aṅgulikāya eva gaṇanāya kusalo seyyathāpi pādasikā. Piṇḍagaṇanāyāti saṅkalanapaṭuppannakārino piṇḍavasena gaṇanā. Tathāgatoti khīṇāsavo, tathāgataṃ sandhāya pucchatīti khīṇāsavoti cassa arahattaphalavasibhāvitakhandhe upādāya ayaṃ paññatti hoti. Tesu khandhesu sati khīṇāsavā sattasaṅkhātā hontīti vohārena paññapetuṃ sakkā bhaveyya, asantesu na sakkā, tasmā paraṃ maraṇāti vuttattā tesaṃ abhāvā ‘‘abyākatameta’’nti vuttaṃ. Yadi evaṃ tesaṃ abhāvato ‘‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti puṭṭhāya ‘‘āmā’’ti paṭijānitabbā siyā, taṃ pana sattasaṅkhātassa pucchitattā na paṭiññātanti daṭṭhabbaṃ. Yena rūpenāti sattatathāgate vuttarūpaṃ sabbaññutathāgate paṭikkhipituṃ ‘‘taṃ rūpa’’ntiādi vuttaṃ. Yaṃ upādāyāti yaṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Tadabhāvenāti tassa khandhapañcakassa abhāvena. Tassā paññattiyāti sattapaññattiyā abhāvaṃ. Niruddhaṃ na nidasseti.
差摩长老尼所说的第一部经,因揭示了世尊最为殊胜的义理,故属「最上第一文句」之范畴,因此说为「在最上句中」。显示巴利原文
Khemāya theriyā vuttaṃ paṭhamaṃ suttaṃ bhagavato seṭṭhatthadīpanato aggapadāvacaraṃva hotīti vuttaṃ ‘‘aggapadasmi’’nti.
二、阿那罗陀经注显示巴利原文
2. Anurādhasuttavaṇṇanā
411 「此处,在六处品」,是结集者在结集时所加。显示巴利原文
411.Idha saḷāyatanavagge saṅgāyanavasena saṅgītikārehi vuttaṃ.
3-8. 第一《舍利弗问拘絺罗经》等经典的注释显示巴利原文
3-8. Paṭhamasāriputtakoṭṭhikasuttādivaṇṇanā
412-417 「仅是色」:这里的「matta」一词是遮遣差别之义。那么,被遮遣的差别是什么呢?就是由外道所构想、在此被称为「如来」的那个「我」。「自性不可得」:因为不可得。显示巴利原文
412-417.Rūpamattanti ettha matta-saddo visesanivattiattho. Ko pana so visesoti? Yo bāhiraparikappito idha tathāgatoti vuccamāno attā. Anupalabbhiyasabhāvoti anupalabbhiyattā.
9. 《议论堂经》注释显示巴利原文
9. Kutūhalasālāsuttavaṇṇanā
418 「种种」:指与种种执见、论说相关的言论,以及其他的种种畜生论。应理解为:这是许多人产生好奇之处。「乃至往生光音梵天世界」:指在劫末被火毁坏时,有情往生彼处,这是针对那种情况而说。「而此身」:指这个色身。「以死心舍弃」:是以正在坏灭的死心而舍弃。因为在死心之前的第十七心识刹那所生起的业生色,会与死心一同坏灭,此后便不再有业生色生起;如果业生色继续生起,死亡便不会发生。死心不能令心生色生起,食生色也全然不生,只有时节生色仍在相续。在结生的刹那,有情被称为「往生于某趣」;而在死时的刹那,若未获得结生心,则不能称为「往生于某趣」。因此说:「在死时……乃至……不成为……」。显示巴利原文
418.Nānāvidhanti taṃtaṃdiṭṭhivādapaṭisaṃyuttaṃ aññampi vā nānāvidhaṃ tiracchānakathaṃ. Bahūnaṃ kutūhaluppattiṭṭhānatoti yojanā. Yāva ābhassarabrahmalokā gacchatīti agginā kappavuṭṭhānakāle gacchati, taṃ sandhāya vuttaṃ. Imañca kāyanti imaṃ rūpakāyaṃ. Cuticittena nikkhipatīti cuticittena bhijjamānena nikkhipati. Cuticittassa hi oraṃ sattarasamassa cittassa uppādakkhaṇe uppannaṃ kammajarūpaṃ cuticittena saddhiṃ nirujjhati, tato paraṃ kammajarūpaṃ na uppajjati. Yadi uppajjeyya, maraṇaṃ na siyā, cuticittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti, āhārajassa ca asambhavo eva, utujaṃ pana vattateva. Yasmā paṭisandhikkhaṇe satto aññataraṇāya upapajjati nāma, cutikkhaṇe paṭisandhicittaṃ aladdhaṃ aññataraṇāya, tasmā vuttaṃ ‘‘cutikkhaṇe…pe… hotī’’ti.
10. 《阿难经》注释显示巴利原文
10. Ānandasuttavaṇṇanā
419 「与他们的见解一致」:倘若与那些持常见者的见解一致,那么「有我」这一言说便会契合彼见。「因此,那将不会随顺于智」:意谓「此中无坚实」。「这会随之而成为我的吗?」:即「此是无我的」,它可会随顺于观智?意思是,它唯是与观智相违。显示巴利原文
419.Tesaṃ laddhiyāti tesaṃ sassatavādānaṃ laddhiyā saddhiṃ etaṃ ‘‘atthattā’’ti vacanaṃ ekaṃ abhavissa. Tato eva anulomaṃ taṃ nābhavissa ñāṇassāti asāraṃ etanti adhippāyo. Api nu metassāti me etassa anattāti vipassanāñāṇassa anulomaṃ api nu abhavissa, vilomakameva tassa siyāti attho.
《萨毗耶迦旃延经》注释显示巴利原文
11. Sabhiyakaccānasuttavaṇṇanā
420 「若有者」这一读法的略义为「贤友」等。在此,其上下文关联如下:贤友,若有一补特伽罗已住满三个雨安居,于如此长的时间中,能作出这样的解答——「当因存在时,才有『有色』等施设;因不存在时,则无」,对此补特伽罗而言,能有这些解说已算很多,更何况超过此限者!一旦超出,在说法方式上便全无可说。那位游方者听了长老对问题的解答后,生起了喜悦与欢喜。显示巴利原文
420. Yassapa’ssāti pāṭhassa ayaṃ piṇḍattho ‘‘āvuso’’tiādi. Tatthāyaṃ sambandho – āvuso, yassapi puggalassa tīṇi vassāni vuṭṭho, ettakena kālena ‘‘hetumhi sati rūpītiādipaññāpanā hoti, asati na hotī’’ti ettakaṃ byākaraṇaṃ bhaveyya, tassa puggalassa ettakameva bahu, ko pana vādo atikkante! Ito atikkante dhammadesanānaye vādoyeva vattabbameva natthīti therassa pañhabyākaraṇaṃ sutvā paribbājako pītisomanassaṃ pavedesi.