第八篇 聚落主相应(Gāmaṇisaṃyutta)
8. Gāmaṇisaṃyuttaṃ
第一经 暴怒经的注疏
1. Caṇḍasuttavaṇṇanā
353“因为世间有某类人性情暴怒,所以被称为‘暴怒者’”——结集法藏的长老们正是通过这样的提问,为经文确立了「暴怒」这一名称。“他表现出来”,则是将自己的暴怒本性彰显出来。
353. ‘‘Yena midhekacco caṇḍo caṇḍotveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti evaṃ pañhapucchanena dhammasaṅgāhakattherehi caṇḍoti gahitanāmo. Pākaṭaṃ karotīti dasseti attano caṇḍabhāvaṃ.
第二经 多罗蒲多经的注疏
2. Tālapuṭasuttavaṇṇanā
354“Vāla”指的是棕榈树(tāla),它的果实称为“多罗蒲多”(tālapuṭa,棕榈果)。果实大小如同余甘子,而这位演员因为面容与棕榈果相似,便得到了“多罗蒲多”的名字。因此注疏说“据说他……”等。他是一位具足前行愿力、在无数劫中积累了声闻菩提资粮的人。确实,他后来跻身于佛陀的八十大声闻之列。人们付出一千钱以求观看舞蹈。进入集会场所,就是步入歌舞表演的地方。所作的“戏”,是指嬉戏舞蹈的动作,也就是跳舞。
354. Vāloti vuccati tālo, tassa tālapuṭaṃ nāma. Yathā āmalakīphalasamānakaṃ, so pana tālasadisamukhavaṇṇattā tālapuṭoti evaṃnāmako. Tenāha ‘‘tassa kirā’’tiādi. Abhinīhārasampanno anekesu kappesu sambhatasāvakabodhisambhāro. Tathā hesa asītiyā mahāsāvakesu abbhantaro jāto. Sahassaṃ denti naccaṃ passitukāmā. Samajjavesanti nepaccavesaṃ. Kīḷaṃ katvāti naccakīḷitaṃ kīḷitvā, naccitvāti attho.
先前,是以真实的方式展现过去如实发生过的事;与此相反,则是以虚妄的方式展现颠倒的事。所谓以贪为缘的,即是成为贪生起之因的表演。从面部……等展现——“等”字涵盖了从面部喷出火网等种种展现。以及其他……的表演,是指与爱欲滋味相连、情欲的稀有之味,以及“其他”所称的寂静与怖畏之味的表演。所谓以嗔为缘的,即是成为嗔生起之因的表演。截断手足等——“等”字涵盖了展现凶暴、勇猛、怖畏之味的表演。所谓以痴为缘的,即是成为痴生起之因的表演。如这些等——“等”字涵盖了展现悲、寂静、怖畏之味的表演。对于这些味,圣典中这样说:“那些诱骗的法、那些引发嗔恼的法、那些令人愚痴的法。”
Pubbe tathāpavattavuttantadassane saccena, tabbipariyāye alikena. Rāgapaccayāti rāguppattiyā kāraṇabhūtā. Mukhato…pe… dassanādayoti ādi-saddena mukhato aggijālanikkhamadassanādike saṅgaṇhāti. Aññe ca…pe… abhinayāti kāmassādasaṃyuttānaṃ siṅgārahassaabbhutarasānañceva ‘‘aññe cā’’ti vuttasantabībhaccharasānañca dassanakā abhinayā. Dosapaccayāti dosuppattiyā kāraṇabhūtā. Hatthapādacchedādīti ādi-saddena saṅgahitānaṃ ruddavīrabhayānakarasānaṃ dassanakā abhinayā. Mohapaccayāti mohuppattiyā kāraṇabhūtā. Evamādayoti ādi-saddena saṅgahitānaṃ karuṇāsantabhayānakarasānaṃ dassanakā abhinayā. Te hi rase sandhāya pāḷiyaṃ ‘‘ye dhammā rajanīyā, ye dhammā dosanīyā, ye dhammā mohanīyā’’ti ca vuttaṃ.
正因为执取了舞蹈者的装扮,他才依着与业相似的果报,在地狱中受煎熬。就此而言,即如前所说的在地狱中受煎熬。此处经文提到:“有一个名为‘笑’的地狱,他投生到那里。”正如世间语言中,某些带直接宾语的动词可作无宾语的动词使用,如“人解脱了”;在此依特殊义理,也将无宾语的动词用作带宾语的词,因此经文说:“尊者,我并非在哀泣这件事。”那么,这特殊义理是什么呢?是指“不忍耐”、“不承受”。所以真正的意思是:我并没有哀泣、我没有忍受、我没有承受。因为一个不能忍耐哀泣之因、被那因所摧伏的人,才会哭泣。正是基于此特殊义理而将动词用作带宾语的用法,注疏才补充说:“并非仅仅流下眼泪而已。”乃至在“母亲,你是在为死去的人哭泣吗?”一句中,“为死者而泣”的意思同样也是:不能忍耐、不能承受那个人的死。这意思是显而易见的。
Naṭavesaṃgahetvāva paccanti kammasarikkhavipākavasena. Taṃ sandhāyāti taṃ yathāvuttaṃ niraye paccanaṃ sandhāya. Etaṃ ‘‘pahāso nāma nirayo, tattha upapajjatī’’ti vuttaṃ. Yathā loke atthavisesavasena sakammakānipi padāni akammakāni bhavanti ‘‘vimuccati puriso’’ti, evaṃ idha atthavisesavasena akammakaṃ sakammakaṃ katvā vuttaṃ – ‘‘nāhaṃ, bhante, etaṃ rodāmī’’ti. Ko pana so atthaviseso? Asahanaṃ akkhamanaṃ, tasmā na rodāmi na sahāmi, na akkhamāmīti attho. Rodanakāraṇañhi asahanto tena abhibhūto rodati. Tamevassa sakammakabhāvassa kāraṇabhūtaṃ atthavisesaṃ ‘‘na assuvimocanamattenā’’ti vuttaṃ. Mataṃ vā, amma, rodantīti etthāpi mataṃ rodanti, tassa maraṇaṃ na sahanti, nakkhamantīti pākaṭoyamatthoti.
3-5. 战士生活经等注疏
3-5. Yodhājīvasuttādivaṇṇanā
355-357“战斗”指战士,以战斗为生计者,故称“战士谋生者”。因此说“以战斗谋生者”,即付出努力、精进,也就是通过战斗而发奋精进。“令陷入”是令他们陷入以死亡为边际的灾厄。因此说“令到达死亡”。“错误确立”是以错误的方式安立,即未走上利益自己与他人之道。在战场上败于他人、被杀,而后投生此处,即名为“败北地狱”。剑、弓、杵、铁椎、轮,这五种是武器。“此言彼”是针对那位战士补特伽罗而说的。这就是“若有某人……”等经文所讲的内容。在第四、第五——即象兵经和马兵经中,义趣相同,与第三经所说的义理没有差别。
355-357. Yujjhanaṃ yodho, so ājīvo etassāti yodhājīvo. Tenāha – ‘‘yuddhena jīvikaṃ kappanako’’ti, ussāhaṃ vāyāmaṃ karotīti yujjhanavasena ussāhaṃ vāyāmaṃ karoti. Pariyāpādentīti maraṇapariyantikaṃ āpadaṃ pāpenti. Tenāha ‘‘maraṇaṃ paṭipajjāpentī’’ti. Duṭṭhu ṭhapitanti duṭṭhākārena attano paresañca atthāvahabhāvaṃ na gataṃ paṭipannaṃ. Parehi saṅgāme jitā hatā ettha jāyantīti parajito nāma nirayo. Asidhanugadāyasaṅkucakkāni pañcāvudhāni. Taṃ sandhāyāti taṃ yodhājīvaṃ puggalaṃ sandhāya. Etaṃ ‘‘yo so’’tiādi vuttaṃ. Catutthapañcamesūti hatthārohaassārohasuttesu. Eseva nayoti eso tatiye vutto eva atthato visesābhāvato.
6. 执剑者之子经的解释
6. Asibandhakaputtasuttavaṇṇanā
358“后地居民”指他方居民。“为了知晓水清净性之义”:既为令他自己了知水清净的状况,也为令世人知晓“由水而得清净”的道理。“令向上往生”:令他们往生到上方的梵天界。“正确令知”:正确地、直接地令他们投生天界。因此说“令进入名为生天的境界”,即令其投入、沉入其中。“随行”:伴随而行,即跟随于后。
358.Pacchābhūmivāsinoti aparadesavāsino. Udakasuddhikabhāvajānanatthāyāti attano udakasuddhikabhāvaṃ jānanatthañceva lokassa ca udakena suddhi hotīti imassa atthassa jānanatthañca. Upari yāpentīti upari brahmalokaṃ yāpenti. Sammā ñāpentīti sammā ujukaṃyeva saggaṃ lokaṃ gamenti. Tenāha – ‘‘saggaṃ nāma okkāmentī’’ti, avakkāmenti ogāhāpentīti attho. Anuparigaccheyyāti anuparito gaccheyya.
第七、田喻经注疏
7. Khettūpamasuttavaṇṇanā
359“坚硬的”指粗涩、粗糙。“咸性的”指碱性。因不被四种瀑流所征服,故称为“洲”;因不被一切灾患所征服,故称为“庇护所”;因能防护一切苦、具有保护之义,故称为“救护”;因能摧破一切恐怖,故称为“皈依”。
359.Thaddhanti kathinaṃ lūkhaṃ. Ūsaranti ūsajātaṃ. Catūhipi oghehi anabhibhavanīyatāya ahaṃ dīpo. Sabbaparissayehi anabhibhavanīyatāya ahaṃ leṇo. Sabbadukkhaparittāsanato tāyanaṭṭhena ahaṃ tāṇaṃ. Sabbabhayahiṃsanato ahaṃ saraṇanti yojetabbaṃ.
“水罐”指大的盛水容器。因为它向外溢流却不将水带走,故称“不取者”;因为四周都不渗漏,故称“不周漏者”。诸佛出于对正法的恭敬以及对一切众生的广大悲悯,具有平等的法味,所以只是恭敬地说法。四众弟子则因对导师的恭敬以及自身具足信心,以深信接受而听闻,故能与说法之果相应。由于功业的成就,导师的教说在那里便获得了“恭敬说”的名称。
Udakamaṇikoti mahantaṃ udakabhājanaṃ. Bahi vissandanavasena udakaṃ na haratīti ahārī, parito na paggharatīti aparihārī. Sakkaccameva desenti saddhammagāravassa sabbasattesu mahākaruṇāya ca buddhānaṃ samānarasattā. Catasso pana parisā satthugāravena attano ca saddhāsampannatāya saddahitvā okappetvā suṇanti, tasmā tā desanāphalena yujjanti. Kiccasiddhiyā satthu desanā tattha sakkaccadesanā nāma jātā.
8. 《吹螺者经》的解释
8. Saṅkhadhamasuttavaṇṇanā
360说了“任何杀生者、妄语者,都堕恶趣”之后,又说“无论多经常造作,就会因此而堕恶趣”,这样说其实是在破坏自己的论点。如果真是这样——因多作恶业才堕恶趣,那么“任何杀生者”等说法就是错误的。“四句”:是以“任何杀生者”等方式所说的四个义理部分。当不如理地沉浸于“然而有我”等之时,它便作为见的缘而生起。“有力量者”:即有能力。“吹螺者”:即擅长吹螺之事。“不苦”:即快乐。近行与安止两者都适用,因为两者都是通称。确实可以获得无量的状态。由于它能镇伏烦恼、长久相续、果报广大,故称“广大”。
360. ‘‘Yo koci puriso pāṇātipātī musāvādī, sabbo so āpāyiko’’ti vatvā puna ‘‘yaṃbahulaṃ yaṃbahulaṃ karoti, tena duggatiṃ gacchatī’’ti vadanto attanāva attano vādaṃ bhindati. Evaṃ santeti yadi bahuso katena pāpakammena āpāyiko, ‘‘yo koci pāṇamatipātetī’’tiādivacanaṃ micchāti. Cattāri padānīti ‘‘yo koci pāṇamatipātetī’’tiādinā nayena vuttā cattāro atthakoṭṭhāsā. Diṭṭhiyā paccayā honti ‘‘atthi kho pana mayā’’tiādinā ayoniso ummujjantassa. Balasampannoti samattho. Saṅkhadhamakoti saṅkhassa dhamanakicce cheko. Adukkhenāti sukhena. Upacāropi appanāpi vaṭṭati ubhinnaṃ sāmaññavacanabhāvato. Appamāṇakatabhāvo labbhateva. Tathā hi taṃ kilesānaṃ vikkhambhanasamatthatāya dīghasantānatāya vipulaphalatāya ca ‘‘mahaggata’’nti vuccati.
“不滞留”:在一个相续中,欲界业与广大业皆已造作积累,当它们获得机会给予果报而住立时,在这二者之中,欲界业无法排开另一种(广大业)而自己停留在那里给出自己的果报;而广大业则能排斥另一种(欲界业),给出自己的果报,因为它是重业。因此说“那欲界业”等。“以烦恼故”:即依据恶业的根本烦恼。因为杀生等是以嗔、痴、贪等根本烦恼而生起的。或者“以烦恼故”:指业烦恼。正如所说:“居士子,杀生是业染污”等(《长部》3.245)。“以如连结而行”:即以称为“如连结”的连结而到达终点,这是由于面对染污而生起的清净法而得以确立的。
Na ohīyatīti yasmiṃ santāne kāmāvacarakammaṃ, mahaggatakammañca katūpacitaṃ vipākadāne laddhāvasaraṃ hutvā ṭhitaṃ, tesu kāmāvacarakammaṃ itaraṃ nīharitvā sayaṃ tattha ohīyitvā attano vipākaṃ dātuṃ na sakkoti, mahaggatakammameva pana itaraṃ paṭibāhitvā attano vipākaṃ dātuṃ sakkoti garubhāvato. Tenāha ‘‘taṃ kāmāvacarakamma’’ntiādi. Kilesavasenāti pāpakammassa mūlabhūtakilesavasena. Pāṇātipātādayo hi dosamohalobhādimūlakilesasamuṭṭhānā. Kilesavasenāti vā kammakilesavasena. Vuttañhetaṃ – ‘‘pāṇātipāto kho, gahapatiputta, kammakileso’’tiādi (dī. ni. 3.245). Yathānusandhināva gatanti yathānusandhisaṅkhātaanusandhinā osānaṃ gataṃ saṃkilesasammukhena uṭṭhitāya vodānadhammavasena niṭṭhāpitattā.
9. 《家经》的注释
9. Kulasuttavaṇṇanā
361“如此有两端生计”:就是指这样有两种生计。“两生计”:意思是从事艰难维生的谋生方式。这里只简略地说到“筹”,即提到“筹”这个词,前一词中省略了后一词。“两端难”:意思是,如果你说“我不称赞对家族的怜悯”,就会招来“你们这些沙门真是无情”的指责;如果你一直说“我称赞对家族的怜悯”,那么对方又会这样责难:“既然如此,为什么在饥荒的时候,你们还由大众围绕,到处游方行脚,做出断绝家族供养的行为呢?”就这样,以两端都难办的批评去敦促村长。
361.Evaṃ pavattaīhitikāti evaṃ dvidhā pavattaīhitikā. Dvīhitikā dukkarajīvikapayogā. Salākamattaṃ vuttaṃ etthāti salākā vuttā, purimapade uttarapadalopo. Ubhatokoṭikanti yadi ‘‘kulānudayaṃ na vaṇṇemī’’ti vadati, ‘‘bhūtā nikkaruṇā samaṇa tumhe’’ti vādaṃ āropehi. Atha sabbadāpi ‘‘kulānudayaṃ vaṇṇemī’’ti vadati. Evaṃ sante ‘‘kasmā evaṃ dubbhikkhe kāle mahatiyā parisāya parivuto janapadacārikaṃ carantā kulūpacchedāya paṭipajjathā’’ti evaṃ ubhatokoṭikaṃ vādaṃ āropehīti gāmaṇiṃ uyyojesi.
“两极端”:就是指两个极端,也就是两端。“拿出”:既不取“不称赞”,也不取“称赞”,从这两个极端中解脱出来,将所问的意义“拿出”。在这当中,指出过失而加以责问,使对方不再成为提问者,这就犹如把问题吞进去一样,放入内部。
Dve anteti ubho koṭiyo. Bahi nīharitunti na vaṇṇemi vaṇṇemīti dve ante mocento taṃ pucchitamatthaṃ bahi nīharati nāma. Tattha dosaṃ datvā codento taṃ apucchaṃ karonto gilitvā viya anto paveseti nāma.
“我从这里,村长”等,这一段是为了表明:以施食供养自己的比丘和其他希求利益者,并不会招致不可意的结果。“由布施产生”:指由布施所造的福德业事,如法地繁荣、增长、获得。“由真实产生”:指由圣言量如法地产生、生起,故说“所谓真实,即是说真实语”。“其余戒”:指八种圣言量之外的其他戒。“被藏”:指被那个家族中的先人当作宝藏,藏于该家族之中。“不善务”:指耕作、经商等不善巧经营的事业。“衰败”:即是灭亡。“家炭”:指如同炭火般毁灭家族的人。“无常”:此处指死亡,即那个家族中主要人物或财富的彻底消亡。因此说“生已复归于无”等。
Ito so gāmaṇītiādi attano bhikkhūnaṃ aññesañca atthakāmānaṃ bhikkhappadānena aniṭṭhappattiabhāvadassanatthaṃ āraddhaṃ. Dānena sambhūtānīti dānamayena puññakiriyavatthunā sammadeva bhūtiṃ vaḍḍhiṃ pattāni. Saccena ariyavohārena sammadeva bhūtāni uppannāni saccasambhūtānīti āha ‘‘saccaṃ nāma saccavāditā’’ti. Sesasīlanti aṭṭhavidhaariyavohārato aññasīlaṃ. Nihitanti tasmiṃ kule pubbapurisehi nidhānabhāvena nihitaṃ. Duppayuttāti kasivāṇijjādivasena duṭṭhu payuttā kammantā. Vipajjantīti nassanti. Kulaṅgāroti kulassa aṅgārasadiso vināsakapuggalo. Aniccatāti maraṇaṃ. Tasmiṃ kule padhānapurisānaṃ bhogānaṃ vā sabbaso vināso. Tenāha ‘‘hutvā abhāvo’’tiādi.
10. 《摩尼珠髻经》注释
10. Maṇicūḷakasuttavaṇṇanā
362“那会众”:指安坐于王宫中的那群国王的会众。“执取理趣”:即不从任何地方听闻,仅凭自己的智慧执取道理而安住。
362.Taṃparisanti taṃ rājantepure nisinnaṃ rājaparisaṃ. Nayaggāheti kutocipi asutvā kevalaṃ attano eva matiyā nayaggahaṇe ṭhatvā.
若尚有可供修补的余地,便应使它得到修补;不应坐视坐卧具毁坏,这是此处的意旨。在此,当自己的事务完毕后,那些属于居士、仅为暂时使用的物品,就称为“把它转成居士所有”(gihivikataṃ katvā)。我不说“这适合出家人”。
Kāretuṃ vaṭṭati sati sambhave paṭisaṅkhārassa, senāsanavināso na ajjhupekkhitabboti adhippāyo. Attano ettha kiccāvasāne yaṃ gihīnaṃyeva santakaṃ tāvakālikaṃ, taṃ gihivikatanti āha ‘‘gihivikataṃ katvā’’ti. Na vadāmi pabbajjitāsāruppato.
11. 《跋陀卡经》注释
11. Bhadrakasuttavaṇṇanā
363「如是名」:末罗(Mallā)是地方上的王子们,由于他们居住在那里,便以复数形式称为“末罗”,这也就是那个以此命名的地区。对于证得此法,并没有所谓的“时间间隔”,因此称为「无时」;无时即「非时」(akāliko)。由此说“不待时节而证得”。而经中所说“任何苦生起时,皆以欲为根本”,阐明了苦以欲为根本的性质。因为宣说了这种以欲为根本的苦,所以说“在这部经中开示了轮回之苦(vaṭṭadukkha)”。
363.Evaṃnāmaketi mallā nāma jānapadino rājakumārā, nesaṃ nivāsatāya ‘‘mallā’’icceva bahuvacanavasena laddhanāmattā evaṃnāmake janapade. Natthi etassa pattiyā kālantarasaññito kāloti akālo, so eva akāliko. Tenāha – ‘‘kālaṃ anatikkamitvā pattenā’’ti. So pana ‘‘yaṃkiñci dukkhaṃ uppajjamānaṃ uppajjati, sabbaṃ taṃ chandamūlaka’’nti evaṃ vutto dukkhassa chandamūlabhāvo, evaṃ chandamūlakassa dukkhassa kathitattā ‘‘imasmiṃ sutte vaṭṭadukkhaṃ kathita’’nti vuttaṃ.
12. 《罗西亚经》注释
12. Rāsiyasuttavaṇṇanā
364「堆集成一堆」:因魔罗的陷阱而堆集;在那里,又依内部类别将所应问的问题分别之后堆成一堆。「Tapana」(灼热)与「attaparitāpana」(自我折磨)即是苦行(tapo),拥有这种苦行的人便是苦行僧(tapassī),这里指的正是那位苦行僧。而他依止那种苦行而住,所以说为「依止苦行者」(tapanissitaka)。又因为他以种种方式过着粗涩、艰难的生活,所以称为「粗陋生活者」(lūkhajīvī),因此说「粗陋生计」(lūkhajīvika)。由于它是中道的歧途,是应远离的乾闼婆(gandhabbā),所以称为「边端」(antā);正因为低劣,所以称为边端。低劣的也可称为“端”,例如“比丘们,这是一种生活方式的端……一个端”等经文所说。在注释书中,则承认它们互相依存的关系,而说为「部分」(koṭṭhāsā)。经文中说“Hīno gāmo(低劣的聚落)”,gāma一词是低劣的同义语,依据此义,所以说「gāmmo」(低劣的村落法)。「gāmmo」是指“在村落中生起的”。这里的gāma一词,就如同“村落来”。
364.Rāsiṃ katvā mārapāsavasena, tatrāpi antarabhedena vibhajitvā pucchitabbapañhe ekato rāsiṃ katvā. Tapanaṃ attaparitāpanaṃ tapo, so etassa atthīti tapassī, taṃ tapassiṃ. So pana taṃ tapaṃ nissāya ṭhito nāma hotīti vuttaṃ ‘‘tapanissitaka’’nti. So pana anekākārabhedena lūkhaṃ pharusaṃ jīvanasīlattā lūkhajīvī nāma. Tenāha ‘‘lūkhajīvika’’nti. Majjhimāya paṭipattiyā uppathabhāvena avaniyā gandhabbāti antā, tato eva lāmakattā antā. Lāmakampi ‘‘anto’’ti vuccati ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ (itivu. 91; saṃ. ni. 3.80), eko anto’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90). Aṭṭhakathāyaṃ pana aññamaññaādhārabhāvaṃ urīkatvā ‘‘koṭṭhāsā’’ti vuttaṃ. Hīno gāmoti pāḷi. Gāma-saddo hīnapariyāyoti adhippāyenāha ‘‘gāmmo’’ti. Gāme bhavoti gāmmo. Gāma-saddo cettha gāmavāsivisayo ‘‘gāmo āgato’’tiādīsu viya. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘gāmavāsīnaṃ dhammo’’ti vuttaṃ, tesaṃ cārittanti attho. Atta-saddo idha sarīrapariyāyo ‘‘attantapo’’tiādīsu viyāti āha ‘‘sarīradukkhakaraṇanti attho’’ti.
「在此处」(Ettha):在这个应受呵责的依止苦行者的话题中,为什么要提起两边与中道呢?其意图是:先让自我折磨的追求被提出来说明,就是为了阐明这个义理。只有在展示了欲乐享受者、依止苦行者,以及净除(nijjarā)的对象之后,才有可能对所意图的意义进行分别解说;因此,在展示了这些之后,便说明了所意图的意义。
Etthāti etasmiṃ tapanissitagarahitabbapade kasmā antadvayamajjhimapaṭipadāgahaṇaṃ? Attakilamathānuyogo tāva gayhatu idamatthitāyāti adhippāyo. Kāmabhogītapanissitakanijjaravatthūnaṃ dassane yathādhippetassa atthassa vibhajitvā kathanaṃ sambhavatīti te dassetvā adhippetattho kathito.
「此义」:即所谓“于乐著欲乐者及依止苦行者中,唯呵责应呵责者,唯称赞应称赞者”之义,为阐明此义而说。「以粗暴业行」:意即以不正当的行为。「以法与非法」:以如法与不如法的方式。批评者针对不如理运作的外道修习,故说“如何”等语。论主则指出此并非指那种自我折磨,而是指如理运作的教内修习,因此说“由四支精进力”等。其中,如“纵使仅剩皮、筋、骨……”等经文所说,以不顾惜身体的观策励精进而生起的精进修习,称为“由四支精进力”。同样,依止于露地住、常坐等苦行,为摧破烦恼而起的精进修习,称为“由头陀支”。通过圣道断尽无余烦恼的舍断,即是“净除”。这种净除以自证而现见……
Tamatthanti yo ‘‘kāmabhogītapanissitakesu garahitabbeyeva garahati, pasaṃsitabbeyeva ca pasaṃsatī’’ti vutto attho, tamatthaṃ pakāsento. Sāhasikakammenāti ayuttena kammena. Dhammena ca adhammena cāti dhammikena adhammikena ca. Ayoniso pavattaṃ bāhirakaṃ sandhāya codako ‘‘katha’’ntiādimāha. Itaro nayidaṃ tādisaṃ attaparitāpanaṃ adhippetaṃ, atha kho yoniso pavattaṃ sāsanikamevāti dassento ‘‘caturaṅgavīriyavasena cā’’ti āha. Tattha ‘‘kāmaṃ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatū’’tiādinā (ma. ni. 2.184; saṃ. ni. 2.22.237; a. ni. 2.5) nayena vuttā sarīrenirapekkhavipassanāya ussukkāpanavasena pavattā vīriyabhāvanā ‘‘caturaṅgavīriyavasenā’’ti vuttā. Tathā abbhokāsikanesajjikatapādinissitāva kilesanimmathanayogyā vīriyabhāvanā ‘‘dhutaṅgavasena cā’’ti vuttāti. Ariyamaggena nissesakilesānaṃ pajahanā nijjarā. Sā ca attapaccakkhatāya sandiṭṭhikā tiṇṇaṃ mūlakilesānaṃ pajahanena ‘‘tisso’’ti ca vuttā. Tenāha ‘‘ekopī’’tiādi.
13. 巴达利经注释
13. Pāṭaliyasuttavaṇṇanā
365「我知虚伪」一语,表面上是为指出那些人的虚伪状态;然而,世尊在菩提树下早已彻底根除了虚伪、诡诈等一切恶法,因此他已完全断除虚伪。又凭借一切知智,他如实遍知虚伪以及其他一切所知法。所以经中说:“聚落主,我知虚伪”等。说“我知虚伪”,并非是说我只知虚伪,而是指我也了知这样、那样的种种其他法。
365. ‘‘Māyañcāhaṃ pajānāmī’’ti vacanaṃ kāmaṃ tesaṃ māyāvībhāvadassanaparaṃ, bhagavato pana māyāsāṭheyyādikassa sabbassa pāpadhammassa bodhimūle eva setughāto, tasmā sabbaso pahīnamāyo, sabbaññutāya māyaṃ aññe ca ñeyye sabbaso jānāti. Tena vuttaṃ ‘‘māyañcāhaṃ, gāmaṇi, pajānāmī’’tiādi. Māyañca pajānāmīti na kevalamahaṃ māyaṃ eva jānāmi, atha kho aññampi idañcidañca jānāmīti.
「以对女人的欲贪」:即对女人及与之相关的诸贪欲。「在一个地方」:在一处所。「对每一位来客,或在家人或出家人」:即对每一位前来的在家者或出家者。「依能力」:依财富能力而相应施与。「依力量」:依眷属势力而相应施与。另一解:所谓「依能力」,即依信心的能力;「依力量」,即依财富的力量而相应施与。「于法中定」:指在十善法中,心得安稳、安住。「未摄心状态」:即心被烦恼随眠所驱使、控制的状态。因此,这里说的是世间戒清净与见清净。如经说:“什么是诸善法的开端?那就是极为清净的戒与端正的见。”为了进一步说明已在此确立的人应当向上修习,接着便说「住于法定」等。「此道」:这正是宣说业果之道。
Itthikāmehīti itthīhi ceva tadaññakāmehi ca. Ekasmiṃ ṭhāneti ekasmiṃ padese. Ekekasseva āgantukassa gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā. Sattianurūpenāti vibhavasattianurūpena. Balānurūpenāti parivārabalānurūpena. Sattianurūpenāti vā saddhāsattianurūpena. Balānurūpenāti vibhavabalānurūpena. Dhammesu samādhi dasakusaladhammesu samādhānaṃ. Aggahitacittatā pariyuṭṭhakāritā. Tena lokiyasīlavisuddhi diṭṭhivisuddhi ca vuttā. Tathā cāha – ‘‘ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ, sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā’’ti (saṃ. ni. 5.369). Tattha patiṭṭhitassa upari kattabbaṃ dassetuṃ ‘‘dhammasamādhismiṃ ṭhito’’tiādi vuttaṃ. Ayaṃ paṭipadāti tassa kammaphalavādino satthu vacanaṃ sabbesañca ayaṃ mayhaṃ sīlasaṃvarabrahmavihārabhāvanāsaṅkhātāpaṭipadā anaparādhakatāya eva saṃvattati. Jayaggāhoti ubhayathāpi mayhaṃ kāci jāni natthi.
五种法称为法定,或仅指观、道、果诸法本身。在第三种解释中,连同戒等清净与梵住一起,正因它们带来了如前所述的三种法,才称为法定。于中,行者圆满修习时所生起的心一境性,即是所说的“刹那心一境性”。此心一境性因能令心安住,故说为“心定”;它由镇伏并断除对立之法而现起,因此前文所说之定,特称为心定。
Pañca dhammā dhammasamādhi nāma, vipassanāmaggaphaladhammamattaṃ vā. Tatiyavikappe sīlādivisuddhiyā saddhiṃ brahmavihārā yathāvuttatividhadhammāvahattā eva dhammasamādhi nāma. Pūrentassa uppannā cittekaggatāti vuttakhaṇikacittekaggatā. Sāpi cittassa samādhānato ‘‘cittasamādhī’’ti vuttā, tassa paṭipakkhaṃ vikkhambhantī samucchindantī ca hutvā pavattā yathāvuttasamādhi eva visesena cittasamādhi nāma.