第七、质多相应
7. Cittasaṃyuttaṃ
一、《结经》注释
1. Saṃyojanasuttavaṇṇanā
343「受用村」指产生受用的村庄。「流转」指因已达无碍解而无碍地流转。
343.Bhogagāmanti bhoguppattigāmaṃ. Pavattatīti appaṭihataṃ hutvā pavattati paṭisambhidappattiyā.
二、《第一伊西达答经》注释
2. Paṭhamaisidattasuttavaṇṇanā
344「不熟练」:指由于缺乏解答问题的辩才而不能胜任。这位近事男在长老们无法解答时,想自己来解答而提问,并非蓄意扰恼。只因看到第一次提问后长老们未予解答,便一再追问,这就像是在扰恼,故说「他恼害」。
344.Avisāradattāti pañhaṃ byākātuṃ veyyattiyābhāvena asamatthattā. Upāsako theresu byākātuṃ asakkontesu sayaṃ byākātukāmo pucchati, na vihesādhippāyo. Paṭhamavacanena abyākaronte disvāva punappunaṃ pucchitaṃ viheso viya hotīti katvā vuttaṃ ‘‘vihesetī’’ti.
三、《第二伊西达答经》注释
3. Dutiyaisidattasuttavaṇṇanā
345「阿槃提」即阿槃提国,该国位于中国以南,故说「南路」。「以意图」:他是以随喜那番话的用意而说,并非想从中有所得。
345.Avantiyāti avantiraṭṭhe, taṃ pana majjhimapadesato dakkhiṇadisāyaṃ. Tenāha ‘‘dakkhiṇāpathe’’ti. Adhippāyenāti tassa vacanassa anumodanādhippāyena vadati, na pana tato kiñci gahetukāmatādhippāyena.
4. 大劫宾那神变经注释
4. Mahakapāṭihāriyasuttavaṇṇanā
346“允许他们”意指允许那些奴仆佣人随意处置剩余之物。“萎缩”指因强烈阳光的灼热而萎缩,因此说“下面”等。“极其锐利”指极为锐利的界。“不混杂句”指此句不与其他语句相混,在三藏中别处不见,唯此处方有。“畏缩”指由于某种殊胜的差异而身体畏缩。
346.Tesaṃ anujānantoti tesaṃ dāsakammakarānaṃ sesake yathāruci vicāraṇaṃ anujānanto. Kudhitanti balavatā sūriyasantāpena saṅkuthitaṃ . Tenāha ‘‘heṭṭhā’’tiādi. Atitikhiṇanti ativiya tikkhadhātukaṃ. Asambhinnapadanti aññattha anāgatattā tipiṭake avomissakapadaṃ, idheva āgatapadanti attho. Paṭilīyamānenāti paṭikaṃsena visesanena vilīyamānena kāyena.
此处的“在此”,是指这决意神通的作用中。“化作云棚”指从四周覆盖,生起云层薄膜如同凉棚。“deva”指云。令一滴一滴的雨滴触身,如同被网罩住一般降落。如上所示,通过不同的准备与不同的决意,或相同的准备与相同的决意,此处便有这四种情况,以“在此”等语加以显示。“如其所言”指依所说四种方式中的任何一种而行者。“已作准备”指已经生起“这样或那样吧”这种准备心。他们说:“‘准备之间隔’是指为了生起决意心,从已入的基础禅那出定,在决意心的单一转向心路中运作的准备心而说的。”
Ettha cāti etasmiṃ adhiṭṭhāniddhikaraṇe. Abbhamaṇḍapaṃ katvāti samantato chādanavasena maṇḍapaṃ viya meghapaṭalaṃ uppādetvā. Devoti megho. Ekamekaṃ phusitakaṃ phusāyatu jālavinaddhaṃ viya vassatu. Evaṃ vuttappakārena nānāparikammaṃ nānādhiṭṭhānaṃ ekato parikammaṃ ekato adhiṭṭhānanti catukkamettha sambhavatīti dasseti ‘‘ettha cā’’tiādinā. Yathā tathāti yathāvuttesu catūsu pakāresu yena vā tena vā pakārena karontassa. Kataparikammassāti ‘‘evaṃ vā evaṃ vā hotū’’ti pavattitaparikammacittassa. ‘‘Parikammānantarenāti adhiṭṭhānacittuppādanatthaṃ samāpannapādakajjhānato vuṭṭhāya adhiṭṭhānacittassa ekāvajjanavīthiyaṃ pavattaparikammaṃ sandhāya vutta’’nti vadanti.
5. 第一欲有经注疏
5. Paṭhamakāmabhūsuttavaṇṇanā
347“Elaṃ”意为过失,没有此过失则称为“nelaṃ”;具备这一支分者,称为“nelaṅgo”,即戒德极为清净。因此他说:“尊者,‘nelaṅgo’是戒的同义词。”而在注疏中,为了显示没有过失而说:“‘nelaṅgo’即无过失。”“这位比丘来到”是针对大劫宾那长老而说的。“他以自己所见而说”意指世尊是依自己一切知智现前了知的意义而说。“但这位居士”未曾听闻,仅凭方式掌握而说。
347. Elaṃ vuccati doso, taṃ etassa natthīti nelaṃ, taṃ aṅgaṃ etassāti nelaṅgo, suvisuddhasīlaguṇo. Tenāha ‘‘nelaṅganti kho, bhante, sīlānametaṃ adhivacana’’nti. Aṭṭhakathāyaṃ pana dosābhāvameva dassetuṃ ‘‘nelaṅgoti niddoso’’ti vuttaṃ. Etaṃ bhikkhuṃ āgacchantanti mahākappinattheraṃ sandhāya vuttaṃ. Attano diṭṭhena kathesīti attano sabbaññutaññāṇena paccakkhato upalakkhitena atthena kathesi. Ayaṃ pana nayaggāhenāti ayaṃ pana gahapati asutvā kevalaṃ nayaggāhena āha.
6. 《第二欲有经》的注疏
6. Dutiyakāmabhūsuttavaṇṇanā
348“转向灭”:这是就不来者的身份而言的。“这些行”:即被称为身行、语行、心行的这三种行。从名称和意义上说,它们彼此交织混杂,因而混乱、模糊、不清晰、难以辨认;正因其如此混杂,要把它清楚地阐释出来极为困难。例如,善思既被称为身行,也被称为语行,又被称为心行。同样,出入息在某些地方被称为身行,寻与伺被称为语行,想与受被称为心行。正因为如此,经中才说“所以”等语。其中,“取”即拉过来抓住;“执”即把已得之物执持于手中;“舍”即放下已抓取之物;“悸动”即动摇,驱策它达成并完成。“移动颌骨”:是指在更早的阶段,依身表而先移动下巴,由此才形成说话的表象。如此,“这些”等词正是对前述意义的总结。
348.Nirodhaṃvalañjeti anāgāmibhāvato. Ime saṅkhārāti ime ‘‘kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro’’ti vuccamānā tayo saṅkhārā. Saddatopi, atthatopi aññamaññaṃ missā, tato eva āluḷitā ākulā, avibhūtā dubbibhāvanā, duddīpanā asaṅkarato dīpetuṃ dukkarā. Tathā hi kusalacetanā eva ‘‘kāyasaṅkhāro’’tipi vuccati, ‘‘vacīsaṅkhāro’’tipi, ‘‘cittasaṅkhāro’’tipi. Assāsapassāsāpi katthaci ‘‘kāyasaṅkhāro’’ti, vitakkavicārāpi ‘‘vacīsaṅkhāro’’ti vuccanti, saññāvedanāpi ‘‘cittasaṅkhāro’’ti vuccanti. Tena vuttaṃ ‘‘tathā hī’’tiādi. Tattha ākaḍḍhitvā gahaṇaṃ ādānaṃ, sampattassa hatthe karaṇaṃ gahaṇaṃ, gahitassa vissajjanaṃ muñcanaṃ, phandanaṃ copanaṃ pāpetvā nipphādetvā. Hanusañcopananti kāyaviññattivasena pubbabhāge hanusañcopanaṃ katvā. Evañhi vacībhedakaraṇaṃ. Evaṃ imetiādi yathāvuttassa atthassa nigamanaṃ.
“询问词义”:意思是“我将从词义上说明与其他行的区别”。在“依身住”这一说法中,应当了知,它们“依身而住”的特性,是通过对此状态的修习而成就的,并非因为身体作为依止缘。为了阐明这一点,所以说“有身时便有它们,无身时便没有”。此处的“身”应理解为业所生身。“依心住”:即依靠心,以心为依止缘,在获得心之后而生起。
Padatthaṃ pucchati itarasaṅkhārehi padatthato visesaṃ kathāpessāmīti. Kāyanissitāti ettha kāyanissitatā ca nesaṃ tabbhāvabhāvitāya veditabbā, na kāyassa nissayapaccayatāvasenāti dassento ‘‘kāye sati honti, asati na hontī’’ti āha. Kāyoti cettha karajakāyo daṭṭhabbo. Cittanissitāti cittaṃ nissāya taṃ nissayapaccayabhūtaṃ labhitvā uppannā.
在“我进入”一词附近所说的“我曾进入”,理应表示近过去时,而非其他时态,因此注释说:“以这两个词说明了非想非非想处等至的时刻。”之所以这样说,是出于表述上的需要,并非因为心在当时实际如此运转。对于“已进入者”,也可用同样的道理来理解。即以前面“我曾进入”和“我进入”两个词来说明,再结合后面的“已进入者”一词。
‘‘Samāpajjāmī’’ti padassa samīpe vuccamānaṃ ‘‘samāpajjissa’’nti padaṃ āsannānāgatakālavācī eva bhavituṃ yuttaṃ, na itaranti āha – ‘‘padadvayena nevasaññānāsaññāyatanasamāpattikālo kathito’’ti. Tayidaṃ tassa tathā vattabbatāya vuttaṃ, na pana tassa tathā cittapavattisambhavato. Samāpannepi eseva nayo. Purimehīti ‘‘samāpajjissaṃ samāpajjāmī’’ti dvīhi padehi. Pacchimenāti ‘‘samāpanno’’ti padena.
“已修习”:是指为证入灭尽定而令彼生起。此即以次第证入诸等至为内容的灭尽修习,该心即依此而得修习,故说“彼即是”等。“仅在第二禅那”:即于第二禅那之刹那灭去。于此,因不再生起、不再产生,故称“下分灭尽”,此为其义。对于四种无色蕴,由相应遍作(准备)所成就的那一种不转起,于此即称为“灭尽定之想”;而他们如此不转起,即被说为“于内灭尽中灭去”。
Bhāvitaṃ hoti uppāditaṃ hoti nirodhasamāpannatthāya. Anupubbasamāpattisamāpajjanasaṅkhātāya nirodhabhāvanāya taṃ cittaṃ bhāvitaṃ hoti. Tenāha ‘‘yaṃ ta’’ntiādi. Dutiyajjhāneyevāti dutiyajjhānakkhaṇe nirujjhati. Tattha anuppajjanato anuppādanato heṭṭhā nirodhoti adhippeto. Catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ tajjā parikammasiddhā yā appavatti , tattha ‘‘nirodhasamāpattisaññā’’ti, yā nesaṃ tathā appavatti. Sā ‘‘antonirodhe nirujjhatī’’ti vuttā.
由“心行已灭”之说,有人主张其余诸法并不灭去。为显示此观点,先引出“由心行已灭之说”等文,继而通过指出其中可能引生的过度推论以求遮止该观点,故说“他们应被说”等语。“不作倾向”:指不固执于如来所说的字面文句。“依阿阇梨之理趣”:指立足于历代阿阇梨传承下来的法理与法脉。
‘‘Cittasaṅkhāro niruddho’’ti vacanato tadaññesaṃ anirodhaṃ icchantānaṃ vādaṃ dassento ‘‘cittasaṅkhāro niruddhoti vacanato’’tiādiṃ vatvā tattha atippasaṅgadassanamukhena taṃ vādaṃ nisedhetuṃ ‘‘te vattabbā’’tiādimāha. Abhinivesaṃ akatvāti yathāgate byañjanamatte abhinivesaṃ akatvā. Ācariyānaṃ nayeti ācariyānaṃ paramparāgate dhammanaye dhammanettiyaṃ ṭhatvā.
“于所作转起中”:指在有限地界的善与不善法相续中运转。当彼相续运转时,即有身、语之业行生起,意谓以见、闻等方式执取所缘而转起。故说:“当诸净色于外所缘撞击时。”“如被玷污”:意即如被擦拭,因撞击而受摩擦。由此表明,此撞击能令五门识迅速生起,故撞击本身并非所缘。因此说:“于内灭尽中,五种净色极为明亮。”
Kiriyamayapavattasminti parittabhūmakakusalākusaladhammapabandhe vattamāne. Tasmiñhi vattamāne kāyika-vācasika-kiriyasampavatti hoti, dassana-savanādivasena ārammaṇaggahaṇe pavattamāneti attho. Tenāha – ‘‘bahiddhārammaṇesu pasāde ghaṭṭentesū’’ti. Makkhitāni viyāti puñchitāni viya honti ghaṭṭanāya vibādhitattā. Etenāyaṃ ghaṭṭanā pañcadvārikaviññāṇānaṃ vegasā uppajjanāya na ārammaṇanti dasseti. Tenevāha – ‘‘antonirodhe pañca pasādā ativiya virocantī’’ti.
“从此以后我将成为有寻有伺者”,这是就义理摄受而说;而“我将在这段时间成为无寻无伺者”,正是以此成就了彼义。此处所谓“如此修习者”,并非别有心的修习,而是通过划定时间,在为证入灭尽定所作的遍作修习中,心便依此而得成就。
Tato paraṃ sacittako bhavissāmīti idaṃ atthato āpannaṃ gahetvā vuttaṃ – ‘‘ettakaṃ kālaṃ acittako bhavissāmī’’ti eteneva tassa atthassa siddhattā. Yaṃ evaṃ bhāvitanti ettha visuṃ cittassa bhāvanā nāma natthi, addhānaparicchedaṃ pana katvā nirodhasamāpattatthāya kātabbaparikammabhāvanāya eva tassa sijjhanato.
然而,这是关于灭尽的论说。“依二力”,即依止力与观力。“依三行的寂止”,即身行、语行、心行这三行的止息。“依十六种智行”,即无常随观等八种随观智,以及八种道果智,依这十六种智的转起。“依九种定行”,即八等至为八种定行,加上它们的近行定因同属定而算作一种定行,如是依九种定行。“自在之慧”,即名为自在的慧。在《清净道论》中已从一切行相解说,他们行相姑且搁置,此处唯说此灭尽的自性之相,故问:“然而,这名为灭尽的是什么呢?”若这是诸蕴的不转起,那么为何要像进入禅那之乐等那样进入它呢?因此说“诸行”等。
Sā panesā nirodhakathā. Dvīhi balehīti samathavipassanābalehi. Tayo ca saṅkhārānanti tiṇṇaṃ kāyavacīcittasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā. Soḷasahi ñāṇacariyāhīti aniccānupassanādīnaṃ aṭṭhannaṃ anupassanāñāṇānaṃ, aṭṭhannañca maggaphalañāṇānaṃ vasena imāhi soḷasahi ñāṇappavattīhi. Navahi samādhicariyāhīti aṭṭha samāpattiyo aṭṭha samādhicariyā, tāsaṃ upacārasamādhi samādhibhāvasāmaññena ekā samādhicariyāti evaṃ navahi samādhicariyāhi. Vasībhāvatāpaññāti vasībhāvatāsaṅkhātā paññā. Sabbākārena visuddhimagge kathitā, te tāva ākārā tiṭṭhantu, sarūpamattassa panassa vattabbanti āha – ‘‘ko panāyaṃ nirodho nāmā’’ti. Yadi khandhānaṃ appavatti, atha kimatthametaṃ jhānasukhādiṃ viya samāpajjantīti āha ‘‘saṅkhārāna’’ntiādi.
“果等至心”是指阿拉汉果心或不还果心。由于已说“此后,于转向有分时”,故问:“那么……它不会令之生起吗?”它令之生起,因为它是色法生起之因。这是就入灭尽定的比丘而言。它不令生起,是指那属于第四禅的果等至,不会令入出息生起。问:“果等至的第四禅性如何确定?”答:“何必以此……”等。依将开示的方式,亦有回答。关于“寂静等至”,正是就灭尽定本身而说。“成为极微细者”,因为它们自性极微细——在尊者僧祗婆先前入等至的刹那,入出息便成极微细。因此说:“这是依有分时而说。”
Phalasamāpatticittanti arahattaṃ anāgāmiphalacittaṃ. ‘‘Tato paraṃ bhavaṅgasamaye’’ti vuttattā āha ‘‘kiṃ pana…pe… na samuṭṭhāpetī’’ti. Samuṭṭhāpeti rūpasamuppādakattā. Imassāti nirodhaṃ samāpannabhikkhuno. Sā na samuṭṭhāpetīti sā catutthajjhānikā phalasamāpatti na samuṭṭhāpeti assāsapassāse. Phalasamāpattiyā catutthajjhānikabhāvo kathaṃ nicchitoti āha – ‘‘kiṃ vā etenā’’tiādi. Vakkhamānākārenapi parihāro hotīti. Santasamāpattitoti nirodhasamāpattimeva sandhāya vadati. Abbohārikā honti atisukhumasabhāvattā, sañjīvattherassa pubbe samāpattikkhaṇe assāsapassāsā abbohārikabhāvaṃ gacchanti. Tena vuttaṃ ‘‘bhavaṅgasamayenevetaṃ kathita’’nti.
为何说“在唯作心中……寻与伺生起”?难道在有分心生起的那些刹那,寻与伺就不生起吗?虽然它们也生起,但并未达到语行之相的状态。为显明此义,才说“什么,有分……”等。
Kiriyamaya…pe… uppajjatīti kasmā vuttaṃ? Nanu bhavaṅguppattikālampi vitakkavicārā uppajjantevāti? Kiñcāpi uppajjanti, vacīsaṅkhāralakkhaṇappattā pana na hontīti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘kiṃ bhavaṅga’’ntiādi vuttaṃ.
“空触”等,也是以具足功德的所缘为对象的,也就是说,这所缘是现前的。“空”的果等至,是因为它从常、乐、我的自性中空去。“空触”的说法,依上述方法,是由于触具有空的自性。“无相”的果等至,是因为没有贪欲之相等等。“无愿”的果等至,是因为没有贪欲之誓愿等等。余者如前所述。因此说:“在无相、无愿中也是如此。”“贪欲之相等”中的“等”字,也应含摄诸行之相。从果等至相应的触被称为“空”时入手,果等至本身也就被称为“空”,但教法是以触为首而传下来的,所以才如此表述。在无相、无愿中也是如此。
Suññato phassotiādayo saguṇenapi ārammaṇenāti ārammaṇabhūtametaṃ. Suññatā nāma phalasamāpatti niccasukhaattasabhāvato suññattā. ‘‘Suññato phasso’’ti vuttaṃ vuttanayena suññasabhāvattā. Animittā nāma phalasamāpatti rāganimittādīnaṃ abhāvato. Appaṇihitā nāma phalasamāpatti rāgapaṇidhiādīnamabhāvato. Sesaṃ vuttanayameva. Tenāha ‘‘animittappaṇihitesupi eseva nayo’’ti. Rāganimittādīnanti ettha ādi-saddena saṅkhāranimittassapi saṅgaho daṭṭhabbo. Yadaggena phalasamāpattisamphasso suññato nāma, tadaggena phalasamāpattipi suññatā nāma, phassasīsena pana desanā āgatāti tathā vuttaṃ. Animittappaṇihitesupi eseva nayo.
“来入”:于此中有来入,或依此而有来入,即是来入性;将ka变为ya,即成“来入性”。由相中出起,即依道之生起而出起。“无相”,是因为破除了常相。在此,唯以出起为准绳,并非以通达、见等为准。“无愿”,是因为与乐愿相对立。“空”,是因为直接与自我见相对立,且善见众生为无自我。道称为“无相”,是因为从观而来;果称为“无相”,是因为从道而来。若对来入未加确定,便可能产生分别,因为观的“无相”等名称并不确定——此即意趣所在。因此说:“故……”等。然而,由于在道出起时,此果等至也是如此,依于它,如同道与果那样,触的转起也是如此,因此应知,如上所述那样的分别没有余地。“三种触触击”是依补特伽罗的差别而说。并非唯有一位补特伽罗在此刹那被三种触所触击,而应说“某一类人经历三种触”。然而,因为所谓“从灭尽果等至出定者”等,对于那位恰好具备如上所述三种触的补特伽罗,是以无余纳受的方式才说“三种触触击”。
Āgamanaṃ ettha, etāyāti vā āgamanikā, sā eva āgamaniyā ka-kārassa ya-kāraṃ katvā. Vuṭṭhāti nimittato maggassa uppādanena. Animittā nāma niccanimittassa ugghāṭanato. Ettha ca vuṭṭhānameva pamāṇaṃ, na pariggahadassanāni. Appaṇihitā nāma sukhapaṇidhiyā paṭipakkhato. Suññatā nāma attadiṭṭhiyā ujupaṭipakkhattā sattasuññatāya sudiṭṭhattā. Maggo animitto nāma vipassanāgamanato. Phalaṃ animittaṃ nāma maggāgamanato. Vikappo āpajjeyya āgamanassa vavatthānassa abhāvena, vipassanāya animittādināmalābho avavatthitoti adhippāyo. Tena vuttaṃ ‘‘tasmā’’tiādi. Yasmā pana sā maggavuṭṭhānakāle evarūpāpi hotīti tassa vasena maggaphalānaṃ viya phassassapi pavattirūpattā yathāvutto vikappo anavasaroti daṭṭhabbaṃ. Tayo phassā phusantīti puggalabhedavasena vuttaṃ. Na hi ekaṃyeva puggalaṃ etasmiṃ khaṇe tayo phassā phusanti. ‘‘Tividho phasso phusatī’’ti vā bhavitabbaṃ. Yasmā pana ‘‘nirodhaphalasamāpattiyā vuṭṭhitassā’’tiādi yassa yathāvuttā tayo eva phassā sambhavanti, tassa anavasesaggahaṇavaseneva vuttaṃ ‘‘tayo phassā phusantī’’ti.
涅槃名为“远离”,因为它从一切诸行中远离。正因于彼远离中全然倾向、安住,那些止息一切勤务的无上士,方证入四蕴不再现起、以无余执取为相的灭尽定。
Nibbānaṃ viveko nāma sabbasaṅkhāravivittabhāvato. Tasmiṃ viveke ekanteneva ninnapoṇattā eva hi te paṭippassaddhasabbussukkā uttamapurisā catunnaṃ khandhānaṃ appavattiṃ anavasesaggahaṇalakkhaṇaṃ nirodhasamāpattiṃ samāpajjantīti.
《瞿达特经》注释
7. Godattasuttavaṇṇanā
349“无量心解脱”与“无所有心解脱”:此指两种禅那。其义各别,应连属以解。其中,“无量心解脱”是因其遍满无量的行境而得名的梵住禅那,故云“从地际……”等。“无所有心解脱”即无所有处禅那,故云“从地际……”等。所言“观”者,即无常随观,或一切观。所谓“限量生起者”,是说当此法自身生起时,通过显示其功德之缺失,便成为限量的原因。
349.Nesanti appamāṇacetovimutti-ākiñcaññacetovimuttisaññitānaṃ jhānānaṃ. Atthopi nānāti ānetvā yojanā. Pharaṇaappamāṇatāya ‘‘appamāṇā cetovimuttī’’ti laddhanāmaṃ brahmavihārajjhānanti āha ‘‘bhūmantarato’’tiādi. Ākiñcaññā cetovimuttīti ākiñcaññāyatanajjhānanti āha ‘‘bhūmantarato’’tiādi. Vipassanāti aniccānupassanā, sabbāpi vā. Pamāṇakaraṇo nāma yassa sayaṃ uppajjati, tassa guṇābhāvadassanavasena pamāṇakaraṇato.
“遍满无量性”:指通过遍满而拥有无量的行境。涅槃亦为无量的,因为烦恼的行境有限,是故涅槃不会成为他们烦恼的所缘。“场”者,谓打谷场上所摊晒的稻穗等物。“何所有”之意为踩踏。故说“具有踩踏的意义”。因无可成为所缘或障碍的“何所有”之物,故为“无所”;而“无所”者,即是“无所有”。
Pharaṇaappamāṇatāyāti pharaṇavasena appamāṇagocaratāya. Nibbānampi appamāṇameva pamāṇagocarānaṃ kilesānaṃ ārammaṇabhāvassapi anāgamanato. Khalanti khale pasāritasālisīsādibhaṇḍaṃ. Kiñcehīti maddassu. Tenāha ‘‘maddanaṭṭho’’ti. Ārammaṇabhūtaṃ, palibuddhakaṃ vā natthi etassa kiñcananti akiñcanaṃ, akiñcanameva ākiñcaññaṃ.
「色相」:指遍处禅那的色相。「不被执取」是指,从自相上看并不被执取,但从义理上则确实被执取了。因此说:「由于『空于贪』等说法,它于一切处都不进入。」
Rūpanimittassāti kasiṇarūpanimittassa. Na gahitāti sarūpato na gahitā, atthato pana gahitā eva. Tenāha – ‘‘sā suññā rāgenātiādivacanato sabbattha anupavitthāvā’’ti.
「种种」是从音声上说的。「同义」则是从所缘上说的,即作为所缘,它们本质相同。因此说:「无量……同义。」「以所缘而言」即就所缘而论。因为四道、四果,依所缘而言,由于皆进入涅槃,故为同义、同一所缘。而所谓「于他处」,是将无量等词分别开来说的,因为它们是围绕涅槃而立的。所以,这里所说的「于他处」,是就那些以种种同义词在各处出现的情况而言。
Nānāti saddavasena. Ekatthāti ārammaṇavasena ārammaṇabhāvena ekasabhāvā. Tenāha ‘‘appamāṇaṃ…pe… ekatthā’’ti. Ārammaṇavasenāti ārammaṇassa vasena. Cattāro hi maggā, cattāri phalāni ārammaṇavasena nibbānapaviṭṭhatāya ekatthā ekārammaṇā. Aññasmiṃ pana ṭhāneti idaṃ visuṃ visuṃ gahetvā vuttaṃ appamāṇādi pariyāyavuttaṃ, nibbānaṃ ārabbha pavattanato. Tasmā ‘‘aññasmi’’nti idaṃ tena tena pariyāyena tattha tattha āgatabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ.
《尼干陀若提子经》注释
8. Nigaṇṭhanāṭaputtasuttavaṇṇanā
350「已来阿含」:指通过背诵而通晓的教法。「已知教法」:指已通达的大师教法。因此说「不来者」等。「裸而弯曲」:因无衣而裸,因内心狡诈而弯曲,故极其不祥。由于裸身,他形貌不祥;由于弯曲,他心意不祥。「对世尊的信」:即对世尊的信仰。于此信仰、信受,亦可称为「他的信」。「我去」的意思是「我来」,也就是「我了知」的意思。这整段是说明尼干陀所问的含义。
350.Āgatāgamoti vācuggatapariyattidhammo. Viññātasāsanoti paṭividdhasatthusāsano. Tenāha ‘‘anāgāmī’’tiādi. Naggabhogganti avasanabhāvena naggaṃ, kuṭilajjhāsayatāya bhoggaṃ, tato eva nissirikaṃ. Naggatāya hi so rūpena nissiriko, bhoggatāya cittena. Bhagavato saddhāyāti bhagavati saddhāya. Tasmiṃ saddahanā okappanā tassa saddhātipi vattabbataṃ labhati. Gacchāmīti āgacchāmi, bujjhāmīti attho. Etaṃ nigaṇṭhena pucchitamatthamāha.
「抬起身体」即向上抬起身体。「挺出腹部」即由于背部弯曲而将腹部向前挺出。「伸长脖子」即提起并伸出脖子,环顾四方。这一切都是为了显示裸形者尼干陀得意自负的模样,心想:「现在可以向沙门乔达摩发难了。」故说:「或者风……」等。「具理由的」即伴随合理证据。「问路」是指名为「问题」的思惟审察,也就是带着「应当如此」的心念所作的内省,这便是问。「所示」即是对义理的一种简要指示。「解释」即是对义理审察之后所作的解说。「以此方式」即用此方法。「于一切处」即是说:在所有的问、所示与解释中,其义理应当详细了知。
Kāyaṃunnāmetvāti kāyaṃ abbhunnāmetvā. Kucchiṃ nīharitvāti piṭṭhiyā ninnamanena kucchiṃ purato nīharitvā. Gīvaṃ pasāraṇavasena paggayha paggahetvā sabbaṃ disaṃ pekkhamāno. Sabbamidaṃ nigaṇṭhassa pahaṭṭhākāradassanatthaṃ ‘‘idāni samaṇassa gotamassa upari vādaṃ āropetuṃ labbhatī’’ti. Tenāha ‘‘vātaṃ vā so’’tiādi. Sakāraṇāti yuttisahitā. Pañhamaggoti pañhasaṅkhāto vīmaṃsā, evaṃ bhavitabbanti citteneva parivīmaṃsā pañhā. Eko uddesoti ekaṃ uddisanaṃ atthassa saṃkhittavacanaṃ. Veyyākaraṇanti niddisanaṃ atthassa vicāretvā kathanaṃ. Evanti iminā nayena. Sabbatthāti sabbesu pañhuddesaveyyākaraṇesu attho vitthārato veditabbo.
9. 裸形者迦叶经注疏
9. Acelakassapasuttavaṇṇanā
351「足以成为圣」(alaṃ samattho ariyabhāvāyāti alamariyo):即因为足够有能力达到圣者的状态,故称为「足以成为圣」。从了知应知对象的意义来说,智本身就是智;从现前亲见的意义来说,则是智见;而就其特别殊胜的意义而言,那同一个智见便称为「智见殊胜」。「pāvaḷā」是指臀部;为了拂去灰尘而用来拍打臀部之物,即称为「pāvaḷanipphoṭanā」,也就是孔雀羽毛所制成的拂尘。
351. Alaṃ samattho ariyabhāvāyāti alamariyo. Ñeyyajānanaṭṭhena ñāṇameva paccakkhato dassanaṭṭhena ñāṇadassanaṃ, soyeva atisayaṭṭhena ñāṇadassanaviseso. Pāvaḷā vuccati ānisadapadeso, taṃ pāvaḷaṃ rajoharaṇatthaṃ nipphoṭīyati etāyāti pāvaḷanipphoṭanā, morapiñchavatti.
10. 探病经注疏
10. Gilānadassanasuttavaṇṇanā
352「摩陀王」(Mattarājā) 是一位地居天神,也是诸鬼类之主,住在苏罗波陀罗树中。因此说:「在摩陀王时」。在提到「于药草、草、蔓、叶等」之后,为了依次显示它们,而说:「诃梨勒……乃至……于诸树中」。「以愿望将心确立」。「将会成就」(samijjhissatīti) 即会如愿成就。「因此」(tena hīti):正因为天神们也认为他濒临死亡,所以这反而能成就一个殊胜的愿望,为你们长久带来利益与安乐——此乃言下之意。
352. Mattarājā nāma eko bhummadevo bhūtādhipati surāpotalarukkhanivāsī. Tena vuttaṃ ‘‘mattarājakāle’’ti. ‘‘Osadhitiṇavanappatīsū’’ti vatvā te yathākkamaṃ dassento ‘‘harītakā…pe… rukkhesu cā’’ti āha. Patthanāvasena cittaṃ ṭhapehi. Samijjhissatīti yathādhippāyaṃ samijjhissati. Tena hīti yasmā taṃ devāpi āsannamaraṇaṃ maññanti, tasmā sā varameva bhavissati, taṃ tumhākaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatīti adhippāyo.