第二、受相应
2. Vedanāsaṃyuttaṃ
第一 有偈品
1. Sagāthāvaggo
《定经》的注释
1. Samādhisuttavaṇṇanā
249「了知受」:为以证悟诸谛而如实了知所述之受,须以殊胜之定为前提,是故世尊说“入定者”,即“由近行定或安止定而入定”者。「受」指三种受。“以苦谛方式”:即以苦谛之理,亦即以遍知的方式。“生起”:指集,即渴爱、无明、业、触等种种生起之因。因而说“以集谛了知”。“于其处”:即因何而灭——缘于某种相,由于欲爱、无明等的灭尽而有受的灭尽,此即是他们之灭。而由于圣道相对于涅槃而生起,故涅槃被称为“受灭”。“导向灭尽”:即导向灭尽之道,亦即那趣向灭尽的道路。“饥渴”:即渴爱,因为它以现前贪求欲乐的方式运作;由于它已被彻底断除,故其中无饥渴,是名“无饥渴”。据此亦说“无渴爱”。“思择运作之受”:指处于思择近行阶段的受。“以两句”:即“入定”与“正知”这两句。而“念”这一句,仅为强化“正知”之义,此是其意趣所在。余下的四句开示了四圣谛,另外两句则开示了四圣谛的觉悟。“总摄一切”:谓总摄一切自性法。因此说“宣说了四地法的区分”。
249.Vedanāca pajānātīti saccābhisambodhavasena vuccamānavedanānaṃ pajānanaṃ sātisayasamādhānapubbakanti bhagavatā ‘‘samāhito’’ti vuttanti āha ‘‘upacārena vā appanāya vā samāhito’’ti. Vedanāti tissopi vedanā. Dukkhasaccavasenāti dukkhasaccabhāvena, parijānanavasenāti attho. Sambhavanti samudayaṃ taṇhāvijjākammaphassādippabhedaṃ uppattikāraṇaṃ. Tenāha ‘‘samudayasaccavasena pajānātī’’ti. Yatthāti yaṃnimittaṃ, yaṃ āgamma kāmataṇhāvijjādinirodhā vedanānirodho, tesaṃ ayaṃ nirodho. Nibbānaṃ ārabbha ariyamaggappavattiyā hi nibbānaṃ vedanānirodhoti vutto. Khayaṃ gametīti khayagāmī, taṃ khayagāminaṃ. Chātaṃ vuccati taṇhā kāmānaṃ pātukāmatāvasena pavattanato, accantameva samucchinnattā natthi etasmiṃ chātanti nicchāto. Tenāha ‘‘nittaṇho’’ti. Sammasanacāravedanāti sammasanūpacāravedanā. Dvīhi padehīti ‘‘samāhito sampajāno’’ti imehi dvīhi. ‘‘Sato’’ti pana idaṃ sampajānapadasseva upabrūhananti adhippāyo. Sesehi catūhi catusaccaṃ kathitaṃ, itarehi pana dvīhi catusaccabujjhanameva kathitaṃ. Sabbasaṅgāhikoti sabbasabhāvadhammānaṃ saṅgaṇhanako. Tenāha ‘‘catubhūmakadhammaparicchedo vutto’’ti.
《乐经》的注释
2. Sukhasuttavaṇṇanā
250「不苦」即无苦,「不乐」即无乐,ma音为词间的连音。「不苦不乐」:依于“受”一词的性,用中性词表述。当涉及自他相续中的感受时,以“内与外”来摄持,故此处说“自与他”。由此当知,一切感受皆已包含在内。「灭坏自性」:因其刹那短暂,坏灭之后便不复可见,故为灭坏的自性。“有衰变与破裂者”:具衰变与破裂,故称“衰变坏灭者”,即有破裂之自性。「以智触证、再触证」:前期以观智触证诸受为“无常、坏灭”而作所缘;其后以无迷乱,顺圣道次第再再触证,观见其灭尽。「离贪」:由圣道之离贪而远离贪染。此处所说“思择运作之受”,是为已着手修观者所作的开示。他以世间与出世间的智慧,如实遍知、证悟、以智触证。
250. Dukkhaṃ na hotīti adukkhaṃ, sukhaṃ na hotīti asukhaṃ, ma-kāro padasandhikaro. Adukkhamasukhanti vedayitasaddāpekkhāya napuṃsakaniddeso. Saparasantānagate sandhāya ajjhattabahiddhāgahaṇanti āha ‘‘attano ca parassa cā’’ti. Tena sabbampi vedayitaṃ gahitanti daṭṭhabbaṃ . Nassanasabhāvanti ittarakhaṇatāya bhaṅgato uddhaṃ apassitabbasabhāvaṃ. Paloko bhedo etassa atthīti palokinaṃ. Tenāha ‘‘bhijjanasabhāva’’nti. Ñāṇena phusitvā phusitvāti pubbabhāge vipassanāñāṇena aniccā pabhaṅgunoti ārammaṇato, uttarakālaṃ asammohato maggaparamparāya phusitvā phusitvā vayaṃ passanto. Virajjatīti maggavirāgena virajjati. Sammasanacāravedanā kathitā āraddhavipassakānaṃ vasena desanāti. Lokiyalokuttarehi ñāṇehi yāthāvato parijānanaṃ paṭivijjhanaṃ ñāṇaphusanaṃ.
《断经》的注释
3. Pahānasuttavaṇṇanā
251以断除的方式,切断了一切具八百种分类的渴爱,因此他说「彻底断除」。自从以此道顶彻底断除渴爱的那一刻起,所有的结缚也都彻底断除了,所以他说「十种」等。「正」的意思是善巧、彻底地。「断」指以方法、以正理而断,故说“以因、以理由”。「见现观」是指不迷乱的通达。当阿拉汉道生起时,它正以摧毁覆盖自性的愚痴而运作,因此慢被如实见到,这便是慢的「见现观」。正如太阳升起时,黑暗被击破、消除,同样,当阿拉汉道生起时,它便被彻底断除,不复存于此相续中,这便是它的「断现观」。因此说「阿拉汉道」等。所说的“依作用”,是就见的功用尚未成就而言——即所谓不迷乱的通达这一功用尚未成就。
251.Sabbampi aṭṭhasatapabhedaṃ taṇhaṃ chindi samucchedapahānavasena pajahi. Tenāha ‘‘samucchindī’’ti. Yadaggena taṇhā sabbaso samucchinnā, tadaggena sabbānipi saññojanānīti āha ‘‘dasavidhampī’’tiādi. Sammāti suṭṭhu. Pahānañca nāma upāyena ñāyena pahānanti āha ‘‘hetunā kāraṇenā’’ti. Dassanābhisamayāti asammohapaṭivedhā. Arahattamaggo hi uppajjamānova sabhāvapaṭicchādakaṃ mohaṃ viddhaṃsento eva pavattati, tena māno yāthāvato diṭṭho nāma hoti, ayamassa dassanābhisamayo. Yathā hi sūriye uṭṭhite andhakāro viddhaṃsiyamāno vihato, evaṃ arahattamagge uppajjamāne so sabbaso pahīno eva hoti, na tasmiṃ santāne patiṭṭhaṃ labhati, ayamassa pahānābhisamayo. Tena vuttaṃ ‘‘arahattamaggo hī’’tiādi. Kiccavasenāti asammohapaṭivedhasaṅkhātassa dassanakiccassa anipphādanavasena.
“这些四边”是连属词。「边际」即界限之边。这个道理也适用于其他三个。「于他们」即指于四边之中。那第四种称为究竟者,乃是一切轮回之苦的边际、分界;他以阿拉汉道,由见得慢与断除慢而作了那个边际——这是连属之义。「积聚」就是指有身。
Ye ime cattāro antāti sambandho. Mariyādantoti mariyādasaṅkhāto anto. Esa nayo sesattayepi. Tesūti catūsu antesu. Aduṃ catutthakoṭisaṅkhātaṃ sabbasseva vaṭṭadukkhassa antaṃ paricchedaṃ arahattamaggena mānassa diṭṭhattā pahīnattā ca akāsīti yojanā. Samussayo attabhāvo.
「不舍」即不离开、不分离、不放弃。因此说「不放弃正知」,即不舍弃正知。对于「不进入施设」,依据「现法无漏」来解释,说为“染污者、嗔怒者”,这是依有余涅槃而说。或者,「不进入施设」也可说,现法无漏、安住于法、通达明智者,身坏命终后,不会进入“人”或“天”的施设,这是依无余涅槃而说。于此,对于乐等感受,依次说明了欲贪随眠等,因此说“此经阐明所缘随眠”。凡是贪等,在因缘和合时,对可爱等对象能生起,而未被道所断除的,即称为「欲贪随眠」等。其未被断除之义,是指应由道断除,并非为了仅镇伏现行烦恼。
Na riñcatīti na viveceti na vissajjeti. Tenāha ‘‘sampajaññaṃ na jahatī’’ti, sampajaññaṃ na pariccajatīti attho. Saṅkhyaṃ nopetīti imassa ‘‘diṭṭhadhamme anāsavo’’ti imassa vasena atthaṃ vadanto ‘‘ratto duṭṭho’’ti avoca saupādisesanibbānavasena. Saṅkhyaṃ nopetīti vā diṭṭhe-dhamme anāsavo dhammaṭṭho vedagū kāyassa bhedā manusso devoti vā paññattiṃ na upetīti anupādisesanibbānavasenapi attho vattabbo. Ettha ca sukhādīsu vedanāsu yathākkamaṃ rāgānusayādayo kathitāti āha – ‘‘imasmiṃ sutte ārammaṇānusayo kathito’’ti. Yo hi rāgādi paccayasamavāye atiiṭṭhādīsu uppajjanāraho maggena appahīno, so ‘‘rāgānusayo’’tiādinā vutto, appahīnattho so maggena pahātabbo, na pariyuṭṭhānābhibhavatthoti.
《深渊经》的注释
4. Pātālasuttavaṇṇanā
252「那里没有绝对立足处」:意思是对于绝对的大深渊而言,没有任何依凭,这就是彼处之意,故说「此处没有立足处」。「非所生义」:即非真实所生,意为虚假。「他」指无闻凡夫。「那些水落下」是句义连接。因为在大海底部,偶尔会生起类似劫末风的巨大暴风,使海水向上涌出,有时冲向铁围山,有时冲向须弥山等处,撞击崖岸,因此说了「大海的强风口」等语。「以速度冲入」:是指被巨大的风力掀起后,又以同样的速度冲入。如同大地狱的深坑,意思是像有长、宽、深的坑穴。「那样的」指能在其中居住的众生。「不真实」即不存在。因为依义理,言语被称为不真实。
252. Yattha patiṭṭhā natthi ekantikāti ekantikassa mahato pātassa alanti ayamettha attho adhippetoti āha ‘‘natthi ettha patiṭṭhā’’ti. Asambhūtatthanti na sambhūtatthaṃ, musāti attho. Soti assutavā puthujjano. Yaṃ taṃ udakaṃ patatīti yojanā. Yasmā samuddapiṭṭhe antarantarā verambhavātasadiso mahāvāto uṭṭhahitvā mahāsamudde udakaṃ uggacchāpeti, taṃ kadāci cakkavāḷābhimukhaṃ, kadāci sinerupādābhimukhaṃ gantvā taṃ patihanati, tasmā vuttaṃ ‘‘balavāmukhaṃ mahāsamuddassā’’tiādi. Vegena pakkhanditvāti mahatā vātavegena samuddhataṃ teneva vegena pakkhandantañca hutvā. Mahānarakapapāto viyāti yojanāyāmavitthāragambhīrasobbhapapāto viya hoti. Tathārūpānanti tattha vasituṃ samatthānaṃ. Asantanti abhūtaṃ. Atthavasena hi vācā abhūtaṃ nāma.
「得不到立足处」即未获得立足点。「无系着」是指没有任何系缚。「劣智」即缺乏智慧力。由于先说“无闻凡夫”,后又说“有闻圣弟子”,故说「以入流者为首」。对于其余圣弟子,则无需再言,因为他们对受已完全了知。强力观照者……乃至瑜伽行者,也适用,因为他们对受仅是有所了知。
Na patiṭṭhāsīti patiṭṭhaṃ na labhi. Anibaddhanti anibandhanatthaṃ yaṃkiñci. Dubbalañāṇoti ñāṇabalarahito. ‘‘Assutavā puthujjano’’ti vatvā ‘‘sutavā ariyasāvako’’ti vuttattā ‘‘sotāpanno dhura’’nti vuttaṃ. Itaresu ariyasāvakesu vattabbameva natthi. Tesañhi vedanā supariññātā. Balavavipassako…pe… yogāvacaropi vaṭṭati mattaso vedanānaṃ pariññātattā.
第五、《应观经》的注释
5. Daṭṭhabbasuttavaṇṇanā
253「由变易性而应观为苦」:乐受虽为乐,然由变坏苦故,乐受亦必定是苦。「穿透」之义,谓以逼迫穿刺有身。「生起」乃由因缘和合而生,由此说明了以生起为条件的自体之获得。「以坏灭的方式」即趋于坏灭的方式,由此说明了坏灭的本质。藉此二者,于生灭中即显示了达到极点的无常性。是故,此「生已还灭」之理,于其余诸受亦同然,且前二受更本具苦性。前文既已明前二受当观为苦,此处即为最后之受亦示应如是观察之理。「见」者,谓以慧所行境亲证而照见。此乃慧之行境,即观之为苦。「寂静之性」:约苦乐而言,其性寂静,以其行相息灭故。
253.Vipariṇāmanavasenadukkhato daṭṭhabbāti kiñcāpi sukhā, pariṇāmadukkhatā pana sukhavedanāya ekantikāti. Vinivijjhanaṭṭhenāti pīḷanavasena attabhāvassa vijjhanaṭṭhena. Hutvāti paccayasamāgamena uppajjitvā. Tena pākabhāvapubbako attalābho vutto. Abhāvākārenāti bhaṅgupagamanākārena. Tena viddhaṃsabhāvo vutto. Ubhayena udayabbayaparicchinnatāya sikhappattaṃ aniccataṃ dasseti. Svāyaṃ hutvā abhāvākāro itarāsupi vedanāsu labbhateva, adhiko ca pana dvinnaṃ dukkhasabhāvo. Dukkhatāvasena purimānaṃ vedanānaṃ daṭṭhabbatāya dassitattā pacchimāya vedanāya evaṃ daṭṭhabbatā dassitā. Addāti ñāṇagatiyā sacchikatvā adakkhi. Ñāṇagamanañhetaṃ, yadidaṃ dukkhato dassanaṃ. Santasabhāvaṃ sukhadukkhato upasantarūpattā.
第六、《箭经》的注释
6. Sallasuttavaṇṇanā
254「于二种人中」:指在多闻者与无闻者此二种人中。「随后的穿刺」:指随先前所生穿刺而来之穿刺,彼如加倍之势,更为猛利坚固而生起。「同样地」:犹如被射箭者,随后之穿刺更为猛利,此处亦然。「定、道、果」为出离,此是依镇伏、断除、止息而说。于此处,以「定」为首,即摄禅那。「彼不了知」,因未证得故。于「出离」,彼唯知其非出离。彼所得之苦受、乐受,实未出离,以其烦恼未断故。「已思择之法」:谓以思择慧遍知四蕴,故说为「已称量之法」。于此经中,亦如前述之经,唯说所缘随眠,然当依前所遇方法而解了。由宣说断除随顺与违逆故,以漏尽者居首;不来者亦复适用,以其能断违逆故。
254.Dvīsu janesūti sutavantaassutavantesu dvīsu janesu. Anugatavedhanti pubbe pavattavedhassa anugatavedhaṃ. Balavatarā diguṇā viya hutvā daḷhatarapavattiyā. Evamevāti yathā viddhassa purisassa anuvedhanā balavatarā, evameva. Samādhimaggaphalāni nissaraṇaṃ vikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhivasena. Samādhisīsena hettha jhānañca gahitaṃ. So na jānāti anadhigatattā. Nissaraṇanti jānāti anissaraṇameva. Tāsaṃ samadhigatānaṃ sukhadukkhavedanānaṃ. Na vippayutto appahīnakilesattā. Saṅkhātadhammassāti saṅkhāya paññāya pariññātacatukkhandhassa. Tenāha ‘‘tulitadhammassā’’ti. Imasmimpi sutte purimasutte viya ārammaṇānusayova kathito, so pana tattha vuttanayeneva veditabbo. Anurodhavirodhapahānassa vuttattā khīṇāsavo dhuraṃ. Anāgāmīpi vaṭṭati, tassa virodhappahānaṃ labbhati.
第七、《第一患病经》的注释
7. Paṭhamagelaññasuttavaṇṇanā
255谓「信受已,于病人当加看护」之思惟,是句之连接。「于彼处」:谓于彼时处。「堪任业处者」:即这些业处修习对其为合适之人,意为乐于住心念处者。「随观无常」:谓随观依身及受所生起之无常性。「随观坏灭」等亦同此理。而「坏灭」即所谓灭去。「离贪」即是离染。「弃舍」:谓放弃与遣舍,或跃入与弃舍。
255. Saddahitvā gilāne upaṭṭhātabbe maññissantīti yojanā. Tatthāti tasmiṃ ṭhāne. Kammaṭṭhānānuyogo sappāyo yesaṃ te kammaṭṭhānasappāyā, satipaṭṭhānaratāti attho. Aniccataṃ anupassantoti kāyaṃ paṭicca uppannāya vedanāya ca aniccataṃ anupassanto. Vayaṃ anupassantotiādīsupi eseva nayo. Vayanti pana tāya eva khayasaṅkhātaṃ. Virāganti virajjanaṃ. Paṭinissagganti pariccāgapaṭinissaggaṃ, pakkhandanapaṭinissaggampi vā.
“趣向道”是导向圣道的前行道。它仅为前分,并非出世间。正知也仅是前分的。三种随观同样仅是前分,因为它们皆摄属于观禅。“混合的”指世间与出世间相混合。通过“随观灭而住时、随观弃舍而住时,贪随眠即断”之说,显示了修习的时刻。
Āgamanīyapaṭipadāti ariyamaggassa āgamanaṭṭhāniyā pubbabhāgapaṭipadā. Pubbabhāgāyeva na lokuttarā. Sampajaññaṃ pubbabhāgiyameva. Tisso anupassanā pubbabhāgāyeva vipassanāpariyāpannattā . Missakāti lokiyalokuttaramissakā. Bhāvanākālo dassito ‘‘nirodhānupassino viharato, paṭinissaggānupassino viharato rāgānusayo pahīyatī’’ti vuttattā.
第八、第九《第二患病经》等注释。
8-9. Dutiyagelaññasuttādivaṇṇanā
256-257256-257.“缘触”:此处以触为首,即取触处。若无触处,触便不能生起。故说“此处身即称为触”,其意在于以触为首而说。第九经之义明了,因前文已释。
256-257.Phassaṃ paṭiccāti ettha phassasīsena phassāyatanānaṃ gahaṇaṃ. Na hi phassāyatanehi vinā phassassa sambhavo. Tenāha ‘‘kāyova hi ettha phassoti vutto’’ti, phassasīsena vuttoti adhippāyo. Navamaṃ uttānameva heṭṭhā vuttanayattā.
10. 《触根本经》的注释。
10. Phassamūlakasuttavaṇṇanā
258258.对乐受有益者,即“应感受为乐”。这种有益的状态,是以缘的方式存在,故说“成为乐受的缘”。这同样适用于此两部经,即第九与第十经。“观照受”:唯说应被观照的受,意谓非出世间受。
258. Sukhavedanāya hitaṃ sukhavedaniyaṃ. So panesa hitabhāvo paccayabhāvenāti āha ‘‘sukhavedanāya paccayabhūta’’nti. Imasmimpi suttadvayeti imasmiṃ navame dasame ca suttepi. Sammasanacāravedanāti sammasanīyavedanā eva kathitā, na lokuttarāti adhippāyo.
2. 独处品
2. Rahogatavaggo
1. 独处经注
1. Rahogatasuttavaṇṇanā
259“凡任何感受”,是指所说的乐受、苦受、不苦不乐受,这一切都含摄于苦中,从某种角度而言皆可说为苦,这便是它的义趣。因此说“这一切都是苦”。在“此”等语句中,“此”指诸行的无常性,即“成为之后便消失”的样态;或指灭尽的本质、坏灭的本质,以及由老、死两种方式而变异的本质。基于此,说“一切感受都是苦”,这便是简要的含义。“此”即指诸行的无常性。感受的无常也是如此,因为感受本身就是行法。而感受的无常即是死灭、坏碎,因此没有比这更苦的了。所以,一切感受皆称为“苦”,正如所说“凡是无常的,就是苦”,以及“五取蕴是苦”。这便是经义。“四无色”指四种无色定。“在此”是指在这止息的部分。
259.Yaṃkiñci vedayitanti ‘‘sukhaṃ dukkhaṃ adukkhamasukha’’nti vuttaṃ vedayitaṃ dukkhasmiṃ antogadhaṃ, dukkhanti vattabbataṃ labhati pariyāyenāti attho. Tenāha ‘‘taṃ sabbaṃ dukkhanti attho’’ti. Yā esātiādīsu yo saṅkhārānaṃ aniccatāsaṅkhāto hutvā abhāvākāro, yā khayasabhāvatā vinassanasabhāvatā jarāya maraṇena cāti dvidhā vipariṇāmanasabhāvatā, etaṃ sandhāya uddissa sabbaṃ vedayitaṃ dukkhanti mayā vuttanti ayaṃ saṅkhepattho. Sāti saṅkhārānaṃ aniccatā . Vedanānampi aniccatā eva saṅkhārasabhāvattā. Tāsaṃ aniccatā ca nāma maraṇaṃ bhaṅgoti katvā tato uttari dukkhaṃ nāma natthīti sabbā vedanā ‘‘dukkhā’’ti vuttā, yathā ‘‘yadaniccaṃ taṃ dukkha’’nti ca, ‘‘pañcupādānakkhandhā dukkhā’’ti ca vuttaṃ. Idaṃ suttapadaṃ. Cattāro āruppāti catasso arūpasamāpattiyo. Etthāti ca etasmiṃ paṭippassaddhivāre.
4. 家经注
4. Agārasuttavaṇṇanā
262“东方”一词,在此是省略了格位变化来表述的,或是将从格用作主格。“以初禅等为依”,即是以初禅、第二禅为依。“以随念为依”,这仅是举例,因为通过有寻的近行定,也可以获得非物质的乐。或者说,“它的初禅等”中的“等”字,也含摄了这种情况。那些因欲而受苦的人,他们的苦受是依附于欲食的“有食受”。“无上解脱”指阿拉汉果。当有人生起这样的愿望:“我何时才能证入那境界而安住?”如果尚未成就,以此为缘,便会生起忧受。依靠出离的舍受,是非物质的、不苦不乐受。为了突显差别,才说“以第四禅为依而生起的不苦不乐受”。
262.Puratthimāti vibhattilopena niddeso, nissakke vā etaṃ paccattavacanaṃ. Paṭhamajjhānādivasenāti paṭhamadutiyajjhānavasena. Anussativasenāti nidassanamattaṃ aññassapi upacārajjhānaggahitassa savitakkacārassa nirāmisassa sukhassa labbhanato. Tassapi vā paṭhamajjhānādīti ettha ādi-saddena saṅgaho daṭṭhabbo. Kāmahetu dukkhappattānaṃ dukkhavedanā kāmāmisena sāmisā vedanā. Anuttaravimokkhā nāma arahattaphalaṃ. ‘‘Kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmī’’ti evaṃ pihaṃ upaṭṭhāpayato tasmiṃ anijjhamāne pihappaccayā uppannadomanassavedanā. Nekkhammanissitā upekkhāvedanā nirāmisā adukkhamasukhā nāma. Savisesaṃ pana dassetuṃ ‘‘catutthajjhānavasena uppannā adukkhamasukhavedanā’’ti vuttaṃ.
五至八、《第一阿难经》等的注疏
5-8. Paṭhamaānandasuttādivaṇṇanā
263-266如上所述。然而,随应受教化者之意乐,当知这是对他们之说法。此处的“此”,即指这四部经。前二经,由“入初禅者,语行止息”等方式,开示直至漏尽者烦恼止息,故称“全止息经”。后二经,因未圆满开示止息,故说“后经为半止息经,就开示而言”等。
263-266.Heṭṭhā kathitanayāneva, veneyyajjhāsayato pana tesaṃ desanāti daṭṭhabbaṃ. Etthāti etesu catūsu suttesu. Purimāni dve ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā paṭippassaddhā hotī’’tiādinā nayena yāva khīṇāsavassa kilesapaṭippassaddhi, tāva desanāya pavattattā ‘‘paripuṇṇapassaddhikānī’’ti vuttāni. Tāva paripūraṃ katvā adesitattā ‘‘pacchimāni upaḍḍhapassaddhikāni, desanāyā’’tiādi vuttaṃ.
九至十、《般遮康嘎经》等的注疏
9-10. Pañcakaṅgasuttādivaṇṇanā
267-268杖锤、最胜的象鼻锤、黑线投掷器、黑线管以及斧等,此五者为其工具,故称“般遮康嘎”(五支)。依建筑学所述之法,安置应建造的住处,故称“木匠”。此处指贤者优陀夷长老,而非拉鲁陀夷长老。关于“两个阿难”,乃是从注疏中提取之词;而经文中则为“我也有两个阿难”。依于净色身之受,名为“身受”;依于心之受,名为“心受”。以增上义,乐本身即是根,故名“乐根”。“以伺的运作方式”,是指对色等对象进行伺察的方式。于过去之所缘。所谓“现在”,是指时间上的现在。如是合为一百零八。
267-268.Daṇḍamuggaraṃ aggasoṇḍamuggaraṃ. Kāḷasuttapakkhipanaṃ kāḷasuttanāḷi. Vāsiādīni pañca aṅgāni assāti pañcakaṅgo. Vatthuvijjāya vuttavidhinā kattabbanissayāni ṭhapetīti thapati. Paṇḍitaudāyitthero, na lāḷudāyitthero. Dvepānandāti aṭṭhakathāya paduddhāro kato – ‘‘dvepi mayā ānandā’’ti pana pāḷiyaṃ. Pasādakāyasannissitā kāyikā, cetosannissitā cetasikā. Ādhipaccaṭṭhena sukhameva indriyanti sukhindriyaṃ. Upavicāravasenāti rūpādīni upecca vicaraṇavasena. Atīte ārammaṇe. Paccuppanneti addhāpaccuppanne. Evaṃ aṭṭhādhikaṃ sataṃ aṭṭhasataṃ.
所谓“单独的连结”,是指与提问的连结等不相混杂、有别于他们的单一连结。经中虽只提到一种受——引述“诸比丘,于此,多闻圣弟子”后,说“触缘受”——然而世尊在说完第四禅的舍受后,却说:“阿难,有比此乐更殊胜的其他乐”等语。他这样说,是为了支持木匠的主张。因为在此,舍受由其寂静自性,说名为“乐”。“更可意”,是指极其可意、更令愉悦,故说“更美好”。“更殊胜”,是指被带入至最胜的状态,故更崇高,故说“更无热恼”。称之为“乐”,因善能吞噬敌对法,或容易给予机会。“灭是乐”,因全无生灭。故说:“以无苦状态所具有的乐的意义”。
Pāṭiyekko anusandhīti pucchānusandhiādīhi visuṃ tehi asammisso eko anusandhi. Ekāpi vedanā kathitā ‘‘tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako’’ti āharitvā ‘‘phassapaccayā vedanā’’ti. Yasmā bhagavā catutthajjhānupekkhāvedanaṃ vatvā – ‘‘atthānanda, etasmā sukhā aññaṃ sukha’’ntiādiṃ vadanto thapatino vādaṃ upatthambheti nāma. Tena hi upekkhāvedanā ‘‘sukha’’nteva vuttā santasabhāvattā. Abhikkantataranti ativiya kantataraṃ manoramataraṃ. Tenāha ‘‘sundaratara’’nti. Paṇītataranti padhānabhāvaṃ nītatāya uḷārataraṃ. Tenāha ‘‘atappakatara’’nti. Sukhanti vuttā paṭipakkhassa suṭṭhu khādanena, sukaraṃ okāsadānamassāti vā. Nirodho sukhaṃ nāma sabbaso udayabbayābhāvato. Tenāha ‘‘niddukkhabhāvasaṅkhātena sukhaṭṭhenā’’ti.
所谓“在乐中”,即将其施设为“正是乐”。“以灭尽定为顶端”,是指以关于灭尽定的开示为最上位。由于先以略说使听众生起信心,再详细阐述,故说“这是为了应被引导的补特伽罗而说”。第十经的意义,已在其紧接的经中说明道理,内容显而易见。
Sukhasmiṃyevāti sukhamicceva paññapeti. Nirodhasamāpattiṃ sīsaṃ katvāti nirodhasamāpattidesanāya sīsaṃ uttamaṃ katvā. Desanāya uddesādhimutte uṭṭhāpetvā vitthāritattā ‘‘neyyapuggalassa vasenā’’ti vuttaṃ. Dasamaṃ anantarasutte vuttanayattā uttānatthameva.
一百零八法品
3. Aṭṭhasatapariyāyavaggo
《西瓦卡经》注
1. Sīvakasuttavaṇṇanā
269因他的顶髻既大又有殊胜之处,故称为“摩利西瓦卡”(意为髻西瓦卡)。“覆身游方者”,是指用毛毯等遮蔽私处的游方者。“以胆为缘的”,意思是“以胆为原因的”。在说过“三种受”之后,为了显示它们的生起,而说“如何……”等。善受由胆为缘而生起。当他心想“我要制作胆药”时,便为了收集药物,以及为此所需的肉和芥子等而杀生,这就是其中的关联。至于制作药物,中舍者是漠不关心的。
269. Cūḷā pana assa mahatī atthi savisesā, tasmā ‘‘moḷiyasīvako’’ti vuccati. Channaparibbājakoti kambalādinā kopīnapaṭicchādakaparibbājako. Pittapaccayānīti pittahetukāni . ‘‘Tisso vedanā’’ti vatvā tāsaṃ sambhavaṃ dassetuṃ ‘‘katha’’ntiādi vuttaṃ. Kusalavedanā uppajjati pittapaccayā. Pittabhesajjaṃ karissāmīti bhesajjasambharaṇatthañceva tadatthaṃ āmisakiñjakkhasambharaṇatthañca pāṇaṃ hanatīti yojanā. Majjhatto bhesajjakaraṇe udāsīno.
因此,那些认为“以胆等为缘即是因”的沙门或婆罗门,超出了自身与世人的现量认知,所以他们是错误的。胆等三者的聚合和合所生起的,称为“和合生”。与先前的季节不相似,即是季节变化,因此说“从不相似的季节所生”。无水、坚硬、粗糙的地势是“丛林地”,与此相反的应知为非丛林地。摩罗耶山一带多寒雪,其余地方则多炎热。
Tasmāti yasmā pittādipaccayahetukanti attano ca lokassa ca paccakkhaṃ atidhāvanti ye samaṇā vā brāhmaṇā vā, tasmā tesaṃ micchā. Pittādīnaṃ tiṇṇampi samodhānasannipāte jātāni sannipātikāni. Purimautuno visadiso utuvipariṇāmoti āha ‘‘visabhāgaututo jātānī’’ti . Anudako thaddhalūkhabhūmivibhāgo jaṅgaladeso, vuttavipariyāyena anupadeso veditabbo. Malayaṃ himasītabahulo, itaro uṇhabahulo.
由自身常习、对身体维护不当而生起的病,应知其起因是难以忍受的行为、地处不宜、非时的行为等,因此说“担负重担”等。由他人加害而生起的,称为“加害所致的”,因此说“此是盗贼……”等。“唯”是指不依赖其他外缘,纯粹由它自身,因此说“唯从业的异熟而生”。这是可以通过对治来防护的。世间通称之所以说为以胆等为缘的名称,是因为世间约定俗成。虽然依存于身体的受本来就是业所生,但依于现前的缘而如此称说,这世间通称是为了遮止外道之说,应当这样理解。
Attano pakaticariyānaṃ visamaṃ kāyassa pariharaṇavasena, jātāni pana asayhasahanaadesaakālacaraṇādinā veditabbānīti āha ‘‘mahābhāravahanā’’tiādi. Parassa upakkamato nibbattāni opakkamikānīti āha – ‘‘ayaṃ coro vā’’tiādi. Kevalanti bāhirapaccayaṃ anapekkhitvā kevalaṃ teneva. Tenāha ‘‘kammavipākatova jātānī’’ti. Sakkā paṭibāhituṃ patīkārena. Lokavohāro nāma kathito pittasamuṭṭhānādisamaññāya lokasiddhattā. Kāmaṃ sarīrasannissitā vedanā kammanibbattāva, tassā pana paccuppannapaccayavasena evamayaṃ lokavohāroti vuttañceva gahetvā paravādapaṭisedho katoti daṭṭhabbaṃ.
2-10. 《一百零八经》等注疏
2-10. Aṭṭhasatasuttādivaṇṇanā
270-278受有一百零八种,这一百零八种受及其生起的方式便是它的因缘,本经中即含有此义,所以称为“一百零八分别”,即指这部经。因此说“作为一百零八的因”。“法因”指教法之因。“身受”指通过五种根门生起的受。所以说“只有在欲界才有”,意即唯在欲界地才有。无色界中没有这种受,而其他受则是遍三地的。因此说:“无色界能生起第三禅、第四禅,但那属于出世间,并非世间。”其余的属于舍受。“近行”意为靠近而转起。与它相应的受,即是与“伺”相应的那些。
270-278. Vedanānaṃ aṭṭhādhikaṃ sataṃ, tassa aṭṭhasatassa tabbhāvassa pariyāyo kāraṇaṃ ettha atthīti aṭṭhasatapariyāyo, suttaṃ. Tenāha ‘‘aṭṭhasatassa kāraṇabhūta’’nti. Dhammakāraṇanti pariyattidhammabhūtaṃ kāraṇaṃ. Kāyikāti pañcadvārakāyikā. Tenāha ‘‘kāmāvacareyeva labbhantī’’ti, kāmabhūmikāti attho. Arūpāvacare natthi, tibhūmikāti attho. Tenāha – ‘‘arūpe tikacatukkajjhānaṃ uppajjati, tañca kho lokuttaraṃ, na lokiya’’nti. Itarā upekkhāvedanā. Upavicaranti upecca pajjantīti attho. Taṃsampayuttānanti vicārasampayuttānaṃ.
「由得」:即因已得而说。「正观者」:即审察者、观见者。「过去」:由于超过三刹那而成为过去;由于达到灭尽而称为「灭」;由于舍离本来自性,故为「变异」。「随念者」:即正在忆念、思惟者。「居家所系」:指依着于五欲。因为在此处,五欲依居家所系法而以「居家」作为代称。
Paṭilābhatoti paṭiladdhabhāvato. Samanupassatoti paccavekkhato passato. Atītaṃ khaṇattayātikkamena atikkantaṃ, niruddhappattiyā niruddhaṃ, pakativijahanena vipariṇataṃ. Samanussaratoti cintayato. Gehassitanti kāmaguṇanissitaṃ. Kāmaguṇā hi idha gehanissitadhammena gehapariyāyena vuttā.
「变异、离贪、灭」:即了知变异、离贪相及灭之后。「过去」:指过去之际。「现在」:即当下正在发生的。「以正慧观」:即依观慧与道慧如实观照者。为「策励」:先安立观,为令证得道果。因是缘涅槃而转起,故称为「出离所依的喜」。「与世间染着相应的」:即那些执著于五欲者。「其处」:即那个处所、那个因,此即是阿拉汉果。于「无上的解脱」中:即在圣果法中的解脱。「期望」:即希望、渴望获得。
Vipariṇāmavirāganirodhanti vipariṇāmanaṃ virajjanalakkhaṇaṃ nirujjhanañca viditvā. Pubbeti atīte. Etarahīti idāni vattamānā. Sammappaññāya passatoti vipassanāpaññāya ceva maggapaññāya ca yāthāvato passato. Ussukkāpetunti vipassanaṃ paṭṭhapetvā maggapaṭivedhaṃ pāpetuṃ. Nibbānaṃ uddissa pavattitattā nekkhammassitasomanassāni nāma. Lokāmisapaṭisaṃyuttānanti kāmaguṇanissitānaṃ. Tadāyatananti taṃ āyatanaṃ taṃ kāraṇaṃ arahattaṃ. Anuttaresu vimokkhesūti ariyaphaladhammesu. Pihanti adhigamicchaṃ.
「舍」:即无喜的无知舍(与痴相应的舍心)。因与愚痴相应,故为愚者;此即愚痴的凡夫。因烦恼诸界未被道分所征服,故称「未分界胜利者」。因从第七有之后转起的果报未被征服,故称「未果胜利者」。因不了知充满种种过患的轮回之过患,故称「不见过患者」。因乏于修行、证悟与多闻,故为「无闻凡夫」。此种舍不能超越色法,不能出离色法,以其不与慧相应故。「总摄一切法者」:即能统揽一切法者。第三乃至第十项,依前述之理即可明了其义。
Upekkhāti somanassarahitaaññāṇupekkhā. Bālyayogato bālassa, tato eva mūḷhassa puthujjanassa. Kilesodhīnaṃ maggodhīhi ajitattā anodhijinassa. Sattamabhavādito uddhaṃ pavattanavipākassa ajitattā avipākajinassa. Anekādīnave vaṭṭe ādīnavassa ajānanena anādīnavadassāvino. Paṭipattipaṭivedhabāhusaccābhāvena assutavato puthujjanassa. Rūpaṃ sā nātivattati na atikkamati ñāṇasampayuttābhāvato. Sabbasaṅgāhakoti sabbadhamme saṅgaṇhanako. Tatiyādīni yāva dasamā heṭṭhā vuttanayattā uttānatthāneva.
11. 无染著经注疏
11. Nirāmisasuttavaṇṇanā
279279. 由于所缘与相应,以烦恼染着而成为「有染着」。「无染着」是一种离格表述。「更无染着」是决定性的词,指应当从彼处彻底出离。因为那种喜乐在完全止息了烦恼染着的相续中生起,以最殊胜的自性法为所缘境,其自身也以更极寂静的自性方式而现起,所以在无染著中,它被称为「更无染着」。由此而有问难:“难道不是……吗?”等语。为以譬喻证成此义,今说“如同……”等。「非奇迹」是指无有障蔽,即不被任何事物遮蔽的意思。其余部分,即于乐品与舍品中。
279. Ārammaṇato sampayogato ca kilesāmisena sāmisā. Nirāmisāyāti nissakkavacanaṃ. Nirāmisatarāvāti ekaṃsavacanaṃ tassā tathā nissametabbatāya. Sā hi pīti sabbaso santakilesāmise santāne pavattiyā accantasabhāvadhammārammaṇavisayatāya sayampi sātisayaṃ santasabhāvākārena pavattiyā nirāmisāyapi nirāmisatarā vuttā. Tenāha ‘‘nanu cā’’tiādi. Idāni tamatthaṃ upamāya sādhetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādimāha. Appaṭihārikanti paṭiharaṇarahitaṃ appaṭihāraṃ, kenaci anāvaṭanti attho. Sesavāresūti sukhavāraupekkhāvāresu.
然而,「解脱品」与其余诸品不同,故不显眼。因此经文说“而在解脱品中”等句。「与色相关」是指与由修习所成的色法相关。所谓「有染着」,由于此种解脱既以有染着色为所依而转起,复与有染着色相似,故被称为「色之染着」;以此色之染着而名为有染着。而与无色相关者,因无色之染着不存在,故名为「无染着」。
Vimokkhavāro pana na atidiṭṭho itarehi visadisattā. Tenāha ‘‘vimokkhavāre panā’’tiādi. Rūpapaṭisaṃyuttoti bhāvitarūpapaṭisaṃyutto. Sāmiso nāma yasmā sāmisarūpapaṭibaddhavutti ceva sāmisarūpapaṭibhāgañca , tasmā ‘‘rūpāmisa’’nti vuccati, tena rūpāmisena sāmiso nāma. Arūpāmisassa abhāvato arūpapaṭisaṃyutto vimokkho nirāmiso nāma.