2. 受相应复注
2. Vedanāsaṃyuttaṃ
全篇 68 段
1. 《定经》的注释
1. Samādhisuttavaṇṇanā
249“他了知受”:这是说,以证悟诸谛的方式了知所说的诸受,要以殊胜的定为前提,所以世尊说“入定者”,于是注释说“以近行定或安止定而入定”。“受”指三种受。“以苦谛的方式”:即以苦谛的体性,也就是以遍知的方式,这是意思。“生起”:指集,即渴爱、无明、业、触等种种生起之因。因此说“以集谛了知”。“于其处”:即某个相,依靠它,由于欲渴爱、无明等的灭尽而有受的灭尽,这就是它们的灭尽。因为圣道是相对于涅槃而生起的,所以说涅槃是受的灭尽。“导向灭尽”:导向灭尽之道,亦即那趣向灭尽的道路。“饥渴”称为渴爱,因为它以欲求诸欲的方式而运作,由于它已被彻底断除,在此人中不存在饥渴,所以是“无饥渴”。因此说“无渴爱”。“思择运作之受”:处于思择近行阶段的受。“以两句”:“入定”与“正知”这两句。然而“具念”这一句,只是对“正知”一句的辅助说明,这是意图。以其余四句说明了四谛,而以另外这两句则只是说明了证悟四谛。所谓“总摄”:即统摄一切自性之法。因此说“已说四地法之分别”。
249.Vedanāca pajānātīti saccābhisambodhavasena vuccamānavedanānaṃ pajānanaṃ sātisayasamādhānapubbakanti bhagavatā ‘‘samāhito’’ti vuttanti āha ‘‘upacārena vā appanāya vā samāhito’’ti. Vedanāti tissopi vedanā. Dukkhasaccavasenāti dukkhasaccabhāvena, parijānanavasenāti attho. Sambhavanti samudayaṃ taṇhāvijjākammaphassādippabhedaṃ uppattikāraṇaṃ. Tenāha ‘‘samudayasaccavasena pajānātī’’ti. Yatthāti yaṃnimittaṃ, yaṃ āgamma kāmataṇhāvijjādinirodhā vedanānirodho, tesaṃ ayaṃ nirodho. Nibbānaṃ ārabbha ariyamaggappavattiyā hi nibbānaṃ vedanānirodhoti vutto. Khayaṃ gametīti khayagāmī, taṃ khayagāminaṃ. Chātaṃ vuccati taṇhā kāmānaṃ pātukāmatāvasena pavattanato, accantameva samucchinnattā natthi etasmiṃ chātanti nicchāto. Tenāha ‘‘nittaṇho’’ti. Sammasanacāravedanāti sammasanūpacāravedanā. Dvīhi padehīti ‘‘samāhito sampajāno’’ti imehi dvīhi. ‘‘Sato’’ti pana idaṃ sampajānapadasseva upabrūhananti adhippāyo. Sesehi catūhi catusaccaṃ kathitaṃ, itarehi pana dvīhi catusaccabujjhanameva kathitaṃ. Sabbasaṅgāhikoti sabbasabhāvadhammānaṃ saṅgaṇhanako. Tenāha ‘‘catubhūmakadhammaparicchedo vutto’’ti.
《乐经》注释
2. Sukhasuttavaṇṇanā
250250. “不是苦”就是无苦,“不是乐”就是无乐,ma这个音只是词与词之间的连音。“不苦不乐”这个说法,是依据“受”这个词的性来用中性词表达的。这里是就自己和他人相续中的感受来说,所以用“内外”来统摄,因此说“自己的和别人的”。由此应当知道,一切感受都被包含在内了。“灭坏的自性”:因为它是短暂刹那的,坏灭之后就不再能见到,所以是灭坏的自性。“有衰变和破裂的”:它有衰变和破裂,所以叫“衰变坏灭者”,也就是具有破裂的自性。因此说“有坏灭的自性”。“以智触证、一再触证”:在前期,以观智把诸受作为“无常、坏灭”的对象来触证;在后来的阶段,以不迷乱之心,顺着圣道的次第一再触证,观见它们的灭尽。“离贪”:通过圣道的离贪而远离贪染。这里所说的“思择运作之受”,是就已经开始修观的人所作的开示。他以世间和出世间的智慧,如实遍知、证悟、以智触证。
250. Dukkhaṃ na hotīti adukkhaṃ, sukhaṃ na hotīti asukhaṃ, ma-kāro padasandhikaro. Adukkhamasukhanti vedayitasaddāpekkhāya napuṃsakaniddeso. Saparasantānagate sandhāya ajjhattabahiddhāgahaṇanti āha ‘‘attano ca parassa cā’’ti. Tena sabbampi vedayitaṃ gahitanti daṭṭhabbaṃ . Nassanasabhāvanti ittarakhaṇatāya bhaṅgato uddhaṃ apassitabbasabhāvaṃ. Paloko bhedo etassa atthīti palokinaṃ. Tenāha ‘‘bhijjanasabhāva’’nti. Ñāṇena phusitvā phusitvāti pubbabhāge vipassanāñāṇena aniccā pabhaṅgunoti ārammaṇato, uttarakālaṃ asammohato maggaparamparāya phusitvā phusitvā vayaṃ passanto. Virajjatīti maggavirāgena virajjati. Sammasanacāravedanā kathitā āraddhavipassakānaṃ vasena desanāti. Lokiyalokuttarehi ñāṇehi yāthāvato parijānanaṃ paṭivijjhanaṃ ñāṇaphusanaṃ.
《舍断经》的注释
3. Pahānasuttavaṇṇanā
251他以彻底断除的方式,断除了一切分为一百零八种的渴爱,并把它舍弃了。因此说“彻底断除”。从渴爱被完全断除的那一刻起,一切结缚也都断除了,所以说“十种”等。“正”就是善巧、正确地。“断”是指以方法、以正理来断,所以说“以因、以理由”。“见现观”就是不迷乱的通达。阿拉汉道生起时,正是在摧毁覆盖自性的愚痴而运作,因此慢被如实见到,这就是它的“见现观”。就像太阳升起时,黑暗被击破、消除一样,当阿拉汉道生起时,它就被彻底断除,不再存留于那个相续中,这就是它的“断现观”。因此说“阿拉汉道”等。“依作用”是就见的作用尚未完成而言,也就是所谓不迷乱的通达这一作用尚未完成。
251.Sabbampi aṭṭhasatapabhedaṃ taṇhaṃ chindi samucchedapahānavasena pajahi. Tenāha ‘‘samucchindī’’ti. Yadaggena taṇhā sabbaso samucchinnā, tadaggena sabbānipi saññojanānīti āha ‘‘dasavidhampī’’tiādi. Sammāti suṭṭhu. Pahānañca nāma upāyena ñāyena pahānanti āha ‘‘hetunā kāraṇenā’’ti. Dassanābhisamayāti asammohapaṭivedhā. Arahattamaggo hi uppajjamānova sabhāvapaṭicchādakaṃ mohaṃ viddhaṃsento eva pavattati, tena māno yāthāvato diṭṭho nāma hoti, ayamassa dassanābhisamayo. Yathā hi sūriye uṭṭhite andhakāro viddhaṃsiyamāno vihato, evaṃ arahattamagge uppajjamāne so sabbaso pahīno eva hoti, na tasmiṃ santāne patiṭṭhaṃ labhati, ayamassa pahānābhisamayo. Tena vuttaṃ ‘‘arahattamaggo hī’’tiādi. Kiccavasenāti asammohapaṭivedhasaṅkhātassa dassanakiccassa anipphādanavasena.
这四种边是连接关系。所谓界限边,就是被称为界限的边。这个道理也适用于其余三种。在它们当中,就是在四种边当中。那被称为第四种边的,以阿拉汉道——因慢已被如实见到、已被断除——而成为一切轮回之苦的终点、界限:这是句子的连接方式。积聚就是自身。
Ye ime cattāro antāti sambandho. Mariyādantoti mariyādasaṅkhāto anto. Esa nayo sesattayepi. Tesūti catūsu antesu. Aduṃ catutthakoṭisaṅkhātaṃ sabbasseva vaṭṭadukkhassa antaṃ paricchedaṃ arahattamaggena mānassa diṭṭhattā pahīnattā ca akāsīti yojanā. Samussayo attabhāvo.
不舍弃,就是不分开、不放下。因此说“不舍弃正知”,意思是不放弃正知。对于“不进入施设”这句,按照“现法无漏”来解释时,说“染着的、嗔怒的”,这是就有余涅槃来说的。或者,“不进入施设”也可以这样理解:现法无漏、安住于法、通达明智的人,身体坏散之后,不再进入“人”或“天”这样的施设,这是就无余涅槃来说的。在这里,对于乐等感受,依次说了欲贪随眠等,所以说“这部经阐明了所缘随眠”。凡是贪等烦恼,在因缘和合时,对可爱等对象能够生起,而还没有被道断除的,就称为“欲贪随眠”等。它“未被断除”的意思,是说应当由道来断除,并不是指仅仅镇伏了现行烦恼。
Na riñcatīti na viveceti na vissajjeti. Tenāha ‘‘sampajaññaṃ na jahatī’’ti, sampajaññaṃ na pariccajatīti attho. Saṅkhyaṃ nopetīti imassa ‘‘diṭṭhadhamme anāsavo’’ti imassa vasena atthaṃ vadanto ‘‘ratto duṭṭho’’ti avoca saupādisesanibbānavasena. Saṅkhyaṃ nopetīti vā diṭṭhe-dhamme anāsavo dhammaṭṭho vedagū kāyassa bhedā manusso devoti vā paññattiṃ na upetīti anupādisesanibbānavasenapi attho vattabbo. Ettha ca sukhādīsu vedanāsu yathākkamaṃ rāgānusayādayo kathitāti āha – ‘‘imasmiṃ sutte ārammaṇānusayo kathito’’ti. Yo hi rāgādi paccayasamavāye atiiṭṭhādīsu uppajjanāraho maggena appahīno, so ‘‘rāgānusayo’’tiādinā vutto, appahīnattho so maggena pahātabbo, na pariyuṭṭhānābhibhavatthoti.
4. 《深渊经》的注释
4. Pātālasuttavaṇṇanā
252对于绝对的大深渊来说,那里没有任何可以站得住脚的地方,这就是这段话的意思,所以说“此处没有立足处”。“非实有义”就是并非真实存在之事,意思是虚假的。“他”指没有听闻正法的凡夫。“那些水落下来”是句子的连接方式。因为在大海表面,时不时会生起像劫末风一样的巨大暴风,把海水向上卷起,那水有时冲向铁围山方向,有时冲向须弥山脚方向,撞击过去,因此说“大海的强力之口”等等。“以速度冲入”是指被巨大的风力卷起后,又以那同样的速度冲入。犹如无间大地狱的深渊,是句子的连接方式,即犹如一个长宽深各一由旬的坑渊深渊。“那样的”指能在其中居住的众生。“非存在”就是不实。因为就意义而言,言语确实被称为不实。
252. Yattha patiṭṭhā natthi ekantikāti ekantikassa mahato pātassa alanti ayamettha attho adhippetoti āha ‘‘natthi ettha patiṭṭhā’’ti. Asambhūtatthanti na sambhūtatthaṃ, musāti attho. Soti assutavā puthujjano. Yaṃ taṃ udakaṃ patatīti yojanā. Yasmā samuddapiṭṭhe antarantarā verambhavātasadiso mahāvāto uṭṭhahitvā mahāsamudde udakaṃ uggacchāpeti, taṃ kadāci cakkavāḷābhimukhaṃ, kadāci sinerupādābhimukhaṃ gantvā taṃ patihanati, tasmā vuttaṃ ‘‘balavāmukhaṃ mahāsamuddassā’’tiādi. Vegena pakkhanditvāti mahatā vātavegena samuddhataṃ teneva vegena pakkhandantañca hutvā. Mahānarakapapāto viyāti yojanāyāmavitthāragambhīrasobbhapapāto viya hoti. Tathārūpānanti tattha vasituṃ samatthānaṃ. Asantanti abhūtaṃ. Atthavasena hi vācā abhūtaṃ nāma.
“没有立足处”是指得不到立足点。“无系着”是指没有任何系缚。“劣智”是指缺乏智慧力。因为先说了“无闻凡夫”,之后又说“多闻圣弟子”,所以说“以入流者为首”。至于其他圣弟子,根本不必再说,因为他们对受已经完全了知。强力观照者……乃至瑜伽行者也可以适用,因为他们对受至少有所了知。
Na patiṭṭhāsīti patiṭṭhaṃ na labhi. Anibaddhanti anibandhanatthaṃ yaṃkiñci. Dubbalañāṇoti ñāṇabalarahito. ‘‘Assutavā puthujjano’’ti vatvā ‘‘sutavā ariyasāvako’’ti vuttattā ‘‘sotāpanno dhura’’nti vuttaṃ. Itaresu ariyasāvakesu vattabbameva natthi. Tesañhi vedanā supariññātā. Balavavipassako…pe… yogāvacaropi vaṭṭati mattaso vedanānaṃ pariññātattā.
5. 《应见经》的注释
5. Daṭṭhabbasuttavaṇṇanā
253“由于变坏的方式而应当看作苦”:乐受虽然是乐,但就变坏苦而言,变坏之苦是乐受决定具有的。“以穿透之义”,是指以逼迫的方式穿透自身。“生起之后”,是指依靠因缘聚合而生起。由此说明了以成熟状态为前提的自体获得。“以不存在的方式”,是指以趋向坏灭的方式。由此说明了坏灭的性质。通过这两方面,显示了被生灭所限定的、达到顶点的无常性。这个“生起之后以不存在的方式”,在其余诸受中也同样可以得到,而且前两种受更具有苦的性质。由于已经说明了前两种受应当从苦性方面来看,这里就说明了最后一种受也应当这样来看。“见”,是指以智慧的行境亲证而看见。这其实就是智慧的行境,也就是从苦的角度来看。“寂静的性质”:其行相是息灭的,因而比苦受与乐受更为寂静。
253.Vipariṇāmanavasenadukkhato daṭṭhabbāti kiñcāpi sukhā, pariṇāmadukkhatā pana sukhavedanāya ekantikāti. Vinivijjhanaṭṭhenāti pīḷanavasena attabhāvassa vijjhanaṭṭhena. Hutvāti paccayasamāgamena uppajjitvā. Tena pākabhāvapubbako attalābho vutto. Abhāvākārenāti bhaṅgupagamanākārena. Tena viddhaṃsabhāvo vutto. Ubhayena udayabbayaparicchinnatāya sikhappattaṃ aniccataṃ dasseti. Svāyaṃ hutvā abhāvākāro itarāsupi vedanāsu labbhateva, adhiko ca pana dvinnaṃ dukkhasabhāvo. Dukkhatāvasena purimānaṃ vedanānaṃ daṭṭhabbatāya dassitattā pacchimāya vedanāya evaṃ daṭṭhabbatā dassitā. Addāti ñāṇagatiyā sacchikatvā adakkhi. Ñāṇagamanañhetaṃ, yadidaṃ dukkhato dassanaṃ. Santasabhāvaṃ sukhadukkhato upasantarūpattā.
第6章《箭经》的注释
6. Sallasuttavaṇṇanā
254在两类人当中,也就是在有听闻的人和无听闻的人这两类人当中。随后的刺穿,是指先前生起的刺穿之后跟着来的刺穿,它变得像加倍一样强,以更坚固的方式生起。同样地,就像被箭射中的人,随后的刺穿更加强烈,这里也是如此。定、道、果是出离,这是从镇伏、断除、止息的角度来说的。这里以定为开头,也就把禅那包括进来了。他不知道,因为没有证得。他将非出离本身认知为出离。对于他所获得的那些苦受和乐受,他并未脱离,因为烦恼还没有断。已思择之法,是指以思择的智慧遍知了四蕴,所以说为已称量之法。在这部经里,也像前面那部经一样,只说了所缘随眠,但它应当按前面所说的方式来了知。由于说到断除随顺和违逆,所以以漏尽者为首要;不来者也可以适用,因为他能断除违逆。
254.Dvīsu janesūti sutavantaassutavantesu dvīsu janesu. Anugatavedhanti pubbe pavattavedhassa anugatavedhaṃ. Balavatarā diguṇā viya hutvā daḷhatarapavattiyā. Evamevāti yathā viddhassa purisassa anuvedhanā balavatarā, evameva. Samādhimaggaphalāni nissaraṇaṃ vikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhivasena. Samādhisīsena hettha jhānañca gahitaṃ. So na jānāti anadhigatattā. Nissaraṇanti jānāti anissaraṇameva. Tāsaṃ samadhigatānaṃ sukhadukkhavedanānaṃ. Na vippayutto appahīnakilesattā. Saṅkhātadhammassāti saṅkhāya paññāya pariññātacatukkhandhassa. Tenāha ‘‘tulitadhammassā’’ti. Imasmimpi sutte purimasutte viya ārammaṇānusayova kathito, so pana tattha vuttanayeneva veditabbo. Anurodhavirodhapahānassa vuttattā khīṇāsavo dhuraṃ. Anāgāmīpi vaṭṭati, tassa virodhappahānaṃ labbhati.
《第一病经第一》的注释
7. Paṭhamagelaññasuttavaṇṇanā
255255. “相信之后,应当去照顾病人”——他们这样想,这是句子的连接方式。“在那里”就是指在那个地方。“业处适合的人”,是指那些适合修行业处的人,意思是乐于安住于念处。“随观无常”,是指随观依身体和受而生起的无常性。“随观坏灭”等也是同样的道理。而“坏灭”就是指由那(受)的灭尽。“离贪”就是离染。“弃舍”就是舍弃和遣除,或者也可以说是跃入和弃舍。
255. Saddahitvā gilāne upaṭṭhātabbe maññissantīti yojanā. Tatthāti tasmiṃ ṭhāne. Kammaṭṭhānānuyogo sappāyo yesaṃ te kammaṭṭhānasappāyā, satipaṭṭhānaratāti attho. Aniccataṃ anupassantoti kāyaṃ paṭicca uppannāya vedanāya ca aniccataṃ anupassanto. Vayaṃ anupassantotiādīsupi eseva nayo. Vayanti pana tāya eva khayasaṅkhātaṃ. Virāganti virajjanaṃ. Paṭinissagganti pariccāgapaṭinissaggaṃ, pakkhandanapaṭinissaggampi vā.
“趣向道”是指导向圣道的前分修行道。它只是前分,不是出世间。正知也只是属于前分的。三种随观也同样只是前分,因为它们都归在观禅的范围内。“混合的”是指世间与出世间相混合。通过“随观灭而住时、随观弃舍而住时,贪随眠即被断除”这一说法,显示了修习的时机。
Āgamanīyapaṭipadāti ariyamaggassa āgamanaṭṭhāniyā pubbabhāgapaṭipadā. Pubbabhāgāyeva na lokuttarā. Sampajaññaṃ pubbabhāgiyameva. Tisso anupassanā pubbabhāgāyeva vipassanāpariyāpannattā . Missakāti lokiyalokuttaramissakā. Bhāvanākālo dassito ‘‘nirodhānupassino viharato, paṭinissaggānupassino viharato rāgānusayo pahīyatī’’ti vuttattā.
8-9. 第二病经等的注释
8-9. Dutiyagelaññasuttādivaṇṇanā
256-257“缘触”这里,是以触为首来涵盖触处。因为离开了触处,触就不可能生起。所以说“这里,身本身就被称为触”,意思是以触为首来说的。第九经的含义很清楚,因为前面已经解释过了。
256-257.Phassaṃ paṭiccāti ettha phassasīsena phassāyatanānaṃ gahaṇaṃ. Na hi phassāyatanehi vinā phassassa sambhavo. Tenāha ‘‘kāyova hi ettha phassoti vutto’’ti, phassasīsena vuttoti adhippāyo. Navamaṃ uttānameva heṭṭhā vuttanayattā.
第10章《触为根本经》的注释。
10. Phassamūlakasuttavaṇṇanā
258258. 对乐受有利益,就是“应感受为乐”。而它这种有利益的状态,是作为缘而存在的,所以说“是乐受的缘”。在这两部经里也是如此,也就是第九经和第十经里。“观照行境的受”,说的只是应当被观照的受,其意趣是:并非出世间的受。
258. Sukhavedanāya hitaṃ sukhavedaniyaṃ. So panesa hitabhāvo paccayabhāvenāti āha ‘‘sukhavedanāya paccayabhūta’’nti. Imasmimpi suttadvayeti imasmiṃ navame dasame ca suttepi. Sammasanacāravedanāti sammasanīyavedanā eva kathitā, na lokuttarāti adhippāyo.