「质多相应」:指与质多(Citta)相关的。
7. Cittasaṃyuttaṃ
《结经》的注释。
1. Saṃyojanasuttavaṇṇanā
343在质多相应的第一经中,「马奇咖桑达」是指一处以此为名的林丛。在此处生起了「这样的谈话」:那些上座长老们所谈论的并非畜生论,他们每于坐定,便会提出问题,不知者请教,知者解答,因此在他们之间便生起了这样的谈话。「弥伽波陀迦」是他所受用的、以此为名的一个村落。据说该村落位于菴没罗园之后。他之所以「因此前往」,心中所想是:“我当前去为长老们解除疑难,令他们得以安住轻安,随后再作供养。”于是他便去了。「于甚深佛语中」:在佛陀的教法中——即义理甚深、法义甚深的佛语中——「慧眼运行」,也就是智眼在运转、活动。
343. Cittasaṃyuttassa paṭhame macchikāsaṇḍeti evaṃnāmake vanasaṇḍe. Ayamantarākathā udapādīti porāṇakattherā atiracchānakathā honti, nisinnanisinnaṭṭhāne pañhaṃ samuṭṭhāpetvā ajānantā pucchanti, jānantā vissajjenti, tena nesaṃ ayaṃ kathā udapādi. Migapathakanti evaṃnāmakaṃ attano bhogagāmaṃ. So kira ambāṭakārāmassa piṭṭhibhāge hoti. Tenupasaṅkamīti ‘‘therānaṃ pañhaṃ vissajjetvā phāsuvihāraṃ katvā dassāmī’’ti cintetvā upasaṅkami. Gambhīre buddhavacaneti atthagambhīre ceva dhammagambhīre ca buddhavacane. Paññācakkhu kamatīti ñāṇacakkhu vahati pavattati.
《第一伊西达答经》的注释。
2. Paṭhamaisidattasuttavaṇṇanā
344在第二经中,「尊者长老」是指那些长老中最年长的大长老。他之所以「默然无语」:虽然知道答案,但因不自信的缘故,便一言不发。「尊者,我来解说吧」:他心中思惟:“这位长老既不自己解说,也不敦请他人解说,而这位近事男居士又一直在烦扰着比丘僧团。就让我来解说此问,为僧团造就安住轻安,然后再作供养吧。”于是他由座而起,行至长老跟前,如此请求许可;获得许可后,便回到自己的座位上进行了讲解。
344. Dutiye āyasmantaṃ theranti tesu theresu jeṭṭhakaṃ mahātheraṃ. Tuṇhī ahosīti jānantopi avisāradattā na kiñci byāhari. Byākaromahaṃ bhanteti ‘‘ayaṃ thero neva attanā byākaroti, na aññe ajjhesati, upāsakopi bhikkhusaṅghaṃ viheseti, ahametaṃ byākaritvā phāsuvihāraṃ katvā dassāmī’’ti cintetvā āsanato vuṭṭhāya therassa santikaṃ gantvā evaṃ okāsamakāsi, katāvakāso pana attano āsane nisīditvā byākāsi.
“亲手”:指用自己的手。“使之满足”:指随其所愿地施与,令他全然饱足。“使之婉拒”:指让对方用手势和话语说出“够了,够了”,而加以谢绝。“手已不持钵”:指手已从钵上移开,将钵洗净放入钵袋,挂在肩上。
Sahatthāti sahatthena. Santappesīti yāvadicchakaṃ dento suṭṭhu tappesi. Sampavāresīti ‘‘alaṃ ala’’nti hatthasaññāya ceva vācāya ca paṭikkhipāpesi. Onītapattapāṇinoti pāṇito apanītapattā dhovitvā thavikāya osāpetvā aṃse laggitapattāti attho.
《第二伊西达答经》的注释。
3. Dutiyaisidattasuttavaṇṇanā
345第三经中:“在阿槃提”:指南印度地区的阿槃提国。“所谓善”:是指“我当以四资具照料您”这句话,没有瑕疵、没有过失。这是以“你这位近事男”的意趣而说的。
345. Tatiye avantiyāti dakkhiṇāpathe avantiraṭṭhe. Kalyāṇaṃ vuccatīti ‘‘catūhi paccayehi paṭijaggissāmī’’ti vacanaṃ niddosaṃ anavajjaṃ vuccati tayā upāsakāti adhippāyena vadati.
《摩诃迦神变经》的注释
4. Mahakapāṭihāriyasuttavaṇṇanā
346第四经中:“余者请分发”:据说,他与长老们一起把铜碗擦净,盛满乳粥后奉上。他吃完乳粥,还想与长老们一同离去,心中思惟:“家中那位近事女自会处理剩下的,但此处这些奴仆和佣工,若不吩咐,他们便不会去处理,这上好的乳粥就会坏掉。”于是他允许他们离去,便说了这句话。“极热”:意思是“kudhita”,指下方有极热的沙地,上方有烈日照耀,因而极为炽热。不过,这个词在《三藏》佛语中是作为一个不可拆分的整体使用的。“以畏缩者”:指退缩的人。“善哉,尊者,应为彼”:他心想“我将为他们安立轻安”,而这样说了。
346. Catutthe sesakaṃ vissajjethāti tassa kira therehi saddhiṃyeva kaṃsathālaṃ pamajjitvā pāyāsaṃ vaḍḍhetvā adaṃsu. So bhuttapāyāso therehiyeva saddhiṃ gantukāmo cintesi ‘‘ghare tāva upāsikā sesakaṃ vicāreti, idha panime dāsakammakārā mayā avuttā na vicāressanti, evāyaṃ paṇītapāyāso nassissatī’’ti tesaṃ anujānanto evamāha. Kuthitanti kudhitaṃ, heṭṭhā santattāya vālikāya upari ātapena ca atitikhiṇanti attho. Idaṃ pana tepiṭake buddhavacane asambhinnapadaṃ. Paveliyamānenāti paṭiliyamānena sādhu khvassa bhanteti ‘‘phāsuvihāraṃ karissāmi nesa’’nti cintetvā evamāha.
「造作了神通行」意为造作了决意神通。其中,作意“令微风徐徐吹拂,以云为帐,使雨滴点点而触”——如此作种种加行;作意“令有风之雨降下”——如此作单一决意。也有时,“令有风之雨降下”是单一加行,而“令微风徐徐吹拂,以云为帐,使雨滴点点而触”是种种决意。同样,确有种种加行与种种决意,亦有单一加行与单一决意。无论如何,那位从根本禅那出定而作加行的人,仅仅以紧接加行而生起的广大决意心,便成就那些神通。“散布于空间”即是分散。
Iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharīti adhiṭṭhāniddhiṃ akāsi. Ettha ca ‘‘mandamando sītakavāto vāyatu, abbhamaṇḍapaṃ katvā devo ekamekaṃ phusāyatū’’ti evaṃ nānāparikammaṃ – ‘‘savāto devo vassatū’’ti evaṃ adhiṭṭhānaṃ ekatopi hoti. ‘‘Savāto devo vassatūti ekatoparikammaṃ, mandamando sītakavāto vāyatu, abbhamaṇḍapaṃ katvā devo ekamekaṃ phusāyatū’’ti evaṃ nānāadhiṭṭhānaṃ hoti. Vuttanayeneva nānāparikammaṃ nānādhiṭṭhānaṃ, ekato parikammaṃ ekato adhiṭṭhānampi hotiyeva. Yathā tathā karontassa pana pādakajjhānato vuṭṭhāya kataparikammassa parikammānantarena mahaggataadhiṭṭhānacitteneva taṃ ijjhati. Okāsesīti vippakiri.
第一迦摩浮经注
5. Paṭhamakāmabhūsuttavaṇṇanā
347第五经中,"无过失"指没有过失。"白色覆盖物"指白色的覆盖物。"无恼"指无苦。"默然片刻":为了审察其义,他保持片刻沉默,如同转动耳环一般于心中翻阅三藏,思惟“此为此义,彼为彼义”,以彻底审察。"解脱"指阿拉汉果的解脱。这位居士在解说此问题时,做了一件极难之事。因为正自觉者是依其所见而讲述:“诸比丘,你们看见那位来此处白净、瘦弱、高鼻的比丘吗?”(《相应部》2.245)而这位居士却以如理的方式得出结论:“这是对阿拉汉的称呼。”
347. Pañcame nelaṅgoti niddoso. Setapacchādoti setapaṭicchādano. Anīghanti niddukkhaṃ. Muhuttaṃ tuṇhī hutvāti tassa atthapekkhanatthaṃ tīṇi piṭakāni kaṇṇe kuṇḍalaṃ viya sañcālento ‘‘ayaṃ imassa attho, ayaṃ imassa attho’’ti upaparikkhaṇatthaṃ muhuttaṃ tuṇhī hutvā. Vimuttiyāti arahattaphalavimuttiyā. Imaṃ pana pañhaṃ kathento upāsako dukkaraṃ akāsi. Sammāsambuddho hi ‘‘passatha no tumhe, bhikkhave, etaṃ bhikkhuṃ āgacchantaṃ odātakaṃ tanukaṃ tuṅganāsika’’nti (saṃ. ni. 2.245) attano diṭṭhena kathesi. Ayaṃ pana nayaggāhena ‘‘arahato etaṃ adhivacana’’nti āha.
第二迦摩浮经注
6. Dutiyakāmabhūsuttavaṇṇanā
348第六经中,"尊者,有多少行?"据说,这位居士正在运用灭尽定,故他心想:“我应问以灭为基的行。”于是如此发问。长老了知其意,尽管有诸如福行等各类行存在,他却只说明身行等三种,说道:“居士,有三种行。”其中,因为与身相关,由身所造作、所生起的,称为身行;因为与语相关,由语所造作、所生起的,称为语行;因为与心相关,由心所造作、所生起的,称为心行。
348. Chaṭṭhe kati nu kho bhante saṅkhārāti ayaṃ kira, gahapati, nirodhaṃ valañjeti, tasmā ‘‘nirodhapādake saṅkhāre pucchissāmī’’ti cintetvā evamāha. Theropissa adhippāyaṃ ñatvā puññābhisaṅkhārādīsu anekesu saṅkhāresu vijjamānesupi kāyasaṅkhārādayova ācikkhanto tayo kho gahapatītiādimāha. Tattha kāyappaṭibaddhattā kāyena saṅkharīyati nibbattīyatīti kāyasaṅkhāro. Vācāya saṅkharoti nibbattetīti vacīsaṅkhāro. Cittappaṭibaddhattā cittena saṅkharīyati nibbattīyatīti cittasaṅkhāro.
“那么,尊者,是哪一种呢?”——此处是在问什么?因为这些诸行相互混杂、搅扰一团,未能彰显,令人难以分说。具体而言:在身门中,已达执取、把握、松开、活动的程度而生起的八种欲界善思和十二种不善思——像这二十种善恶之思,连同入出息,都称为身行。在语门中,已达颌动、发语的程度而生起的同种二十种思,连同寻与伺,都称为语行。尚未达到身门、语门的活动,唯于独处静坐时生起的二十九种善及不善思,连同想与受这两法,都称为心行。恰是这些行,相互混杂、搅扰一团,未能彰显,难以分说;我今将令它们清晰、明辨而来解说。”因此如此发问。
Katamopana bhanteti idha kiṃ pucchati? ‘‘Ime saṅkhārā aññamaññaṃ missā āluḷitā avibhūtā duddīpanā. Tathā hi kāyadvāre ādānaggahaṇamuñcanacopanāni pāpetvā uppannā aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā dvādasa akusalacetanāti evaṃ kusalākusalā vīsati cetanāpi, assāsapassāsāpi kāyasaṅkhārotveva vuccanti. Vacīdvāre hanusañcopanaṃ vacībhedaṃ pāpetvā uppannā vuttappakārāva vīsati cetanāpi vitakkavicārāpi vacīsaṅkhārotveva vuccanti. Kāyavacīdvāresu copanaṃ apatvā raho nisinnassa cintayato uppannā kusalākusalā ekūnatiṃsacetanāpi, saññā ca vedanā cāti ime dve dhammāpi cittasaṅkhārotveva vuccanti. Evaṃ ime saṅkhārā aññamaññaṃ missā āluḷitā avibhūtā duddīpanā, te pākaṭe vibhūte katvā kathāpessāmī’’ti pucchi.
此处问“尊者”,是在询问身行等词的词义。在通释中:“依身所系”意谓依止于身——有身时它们存在,无身时便不存在;“依心所系”意谓依止于心——有心时它们存在,无心时便不存在。
Kasmā pana bhanteti idha kāyasaṅkhārādināmassa padatthaṃ pucchati. Tassa vissajjane kāyappaṭibaddhāti kāyanissitā. Kāye sati honti, asati na honti. Cittappaṭibaddhāti cittanissitā. Citte sati honti, asati na honti.
此时,为了了知“此人到底是在运用想受灭,还是未曾运用?于其中已得自在,还是未得自在?”而问:“尊者,想受灭定是如何成就的?”在解答中,以“将入”与“我入”二词,说明非想非非想处定的阶段;以“已入”一词,说明在灭尽之中的阶段。因此,前二词是说明有心时段,后一词是说明无心时段。
Idāni ‘‘kiṃ nu kho esa saññāvedayitanirodhaṃ valañjeti, no valañjeti, ciṇṇavasī vā tattha no ciṇṇavasī’’ti jānanatthaṃ pucchanto kathaṃ pana bhante saññāvedayitanirodhasamāpatti hotīti āha. Tassa vissajjane samāpajjissanti vā samāpajjāmīti vā padadvayena nevasaññānāsaññāyatanasamāpattikālo kathito. Samāpannoti padena antonirodho. Tathā purimehi dvīhi padehi sacittakakālo kathito, pacchimena acittakakālo.
“先已修习心”:在进入灭尽定之前,当他决定时限的那一刻,就已经修习了“我将在这段时间里处于无心”的时限心。“此转向如实”:如此修习的心,引导此人转向如实,即转向无心的状态。语行先灭:在诸行中,它最早在第二禅那灭去;身行则在第四禅那灭去;其后,心行在灭尽定中灭去。“寿”指色命根,“破坏”指损坏与毁坏。
Pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hotīti nirodhasamāpattito pubbe addhānaparicchedakāleyeva ‘‘ettakaṃ kālaṃ acittako bhavissāmī’’ti addhānaparicchedaṃ cittaṃ bhāvitaṃ hoti. Yaṃ taṃ tathattāya upanetīti yaṃ pana evaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, taṃ puggalaṃ tathattāya acittakabhāvāya upaneti. Vacīsaṅkhāro paṭhamaṃ nirujjhatīti sesasaṅkhārehi paṭhamaṃ dutiyajjhāneyeva nirujjhati. Tato kāyasaṅkhāroti tato paraṃ kāyasaṅkhāro catutthajjhāne nirujjhati. Tato cittasaṅkhāroti tato paraṃ cittasaṅkhāro antonirodhe nirujjhati. Āyūti rūpajīvitindriyaṃ. Viparibhinnānīti upahatāni vinaṭṭhāni.
对此,有的人说:“经中既说‘入灭尽定者心行已灭’,而心并未灭,那么这一等至也应是有心的。”应这样对他们说:“若依‘他语行已灭’的说法,便认为语未灭,那么入灭尽定者就应当能说法、诵经了。再者,那已死去、命终之人,若因‘他心行已灭’之说,便认为心可能未灭,那么火化已故的父母或阿拉汉时,岂不也造下了无间业?”因此,不应执取于字句,而应依师长的教导传统来审察义理。因为义理才是皈依处,字句则不是。
Tattha keci ‘‘nirodhasamāpannassa ‘cittasaṅkhāro ca niruddho’ti vacanato cittaṃ aniruddhaṃ hoti, tasmā sacittakāpi ayaṃ samāpattī’’ti vadanti. Te vattabbā – ‘‘vacīsaṅkhāropissa niruddho’’ti vacanato vācā aniruddhā hoti, tasmā nirodhasamāpannena dhammampi kathentena sajjhāyampi karontena nisīditabbaṃ siyā. Yo cāyaṃ mato kālaṅkato, tassāpi cittasaṅkhāro niruddhoti vacanato cittaṃ aniruddhaṃ bhaveyya, tasmā kālaṅkate mātāpitaro vā arahante vā jhāpentena ānantariyakammaṃ kataṃ bhaveyya. Iti byañjane abhinivesaṃ akatvā ācariyānaṃ naye ṭhatvā attho upaparikkhitabbo. Attho hi paṭisaraṇaṃ, na byañjanaṃ.
“诸根清净”:在唯作的心相续流转时,外界的所缘撞击净色根,诸根便感疲劳、受损,如同蒙上尘垢一般,好似放在四衢街口的镜子被风扬起的尘土所染污。然而,若把镜子收入袋中,放进箱匣等器具之内,镜面内部就会变得光洁明亮。同样,入灭尽定的比丘于灭尽定中,五种净色根变得极其闪耀。所以说“诸根清净”。
Indriyāni vippasannānīti kiriyamayapavattasmiñhi vattamāne bahiddhārammaṇesu pasāde ghaṭṭentesu indriyāni kilamanti, upahatāni makkhittāni viya honti vātādīhi uṭṭhitarajena catumahāpathe ṭhapitaādāso viya. Yathā pana thavikāya pakkhipitvā mañjūsādīsu ṭhapito ādāso antoyeva virocati, evaṃ nirodhasamāpannassa bhikkhuno antonirodhe pañca pasādā ativiya virocanti. Tena vuttaṃ ‘‘indriyāni vippasannānī’’ti.
“将出定”和“我出定”这两个词,指在灭尽定内的时段;“已出定”这个词,指果等至的时段。同样地,前两个词说明无心的时段,最后一个词说明有心的时段。“先前心已如此修习”是指:在入灭尽定之前,于限定时间的那一刻,心已被这样修习:“我将无心这么久,之后成为有心。”“引导至真实状态”意为:如此修习的心,将此人引向真实状态,也就是引向有心的状态。如此,前面说明了入灭尽定的时刻,这里则说明了出灭尽定的时刻。
Vuṭṭhahissanti vā vuṭṭhahāmīti vā padadvayena antonirodhakālo kathito, vuṭṭhitoti padena phalasamāpattikālo. Tathā purimehi dvīhi padehi acittakakālo kathito, pacchimena sacittakakālo. Pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hotīti nirodhasamāpattito pubbe addhānaparicchedakāleyeva ‘‘ettakaṃ kālaṃ acittako hutvā tato paraṃ sacittako bhavissāmī’’ti addhānaparicchedaṃ cittaṃ bhāvitaṃ hoti. Yaṃ taṃ tathattāya upanetīti yaṃ evaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, taṃ puggalaṃ tathattāya sacittakabhāvāya upaneti. Iti heṭṭhā nirodhasamāpajjannakālo gahito, idha nirodhato vuṭṭhānakālo.
现在,是应当解说灭尽论的时候了。然而,此论在《清净道论》中,通过提出“具足二力、三种行的止息、十六种智行、九种定行、自在慧而成就的灭尽定智”这一论母,已作全面阐述。因此,应依彼处所说之理来理解。那么,“灭”是指什么呢?是指通过审察之后,四蕴不再转起。为何要入这些等至呢?因为对诸行的不断转起生起厌离,希望成为无心状态七天而住于乐。也就是说,“此灭即是见法涅槃”,正是为此目的而入这些等至。
Idāni nirodhakathaṃ kathetuṃ kāloti nirodhakathā kathetabbā siyā. Sā panesā ‘‘dvīhi balehi samannāgatattā tayo ca saṅkhārānaṃ paṭipassaddhiyā soḷasahi ñāṇacariyāhi navahi samādhicariyāhi vasībhāvatāpaññā nirodhasamāpattiyaṃ ñāṇa’’nti mātikaṃ ṭhapetvā sabbākārena visuddhimagge kathitā, tasmā tattha kathitanayeneva gahetabbā. Ko panāyaṃ nirodho nāma? Catunnaṃ khandhānaṃ paṭisaṅkhā appavatti. Atha kimatthametaṃ samāpajjantīti? Saṅkhārānaṃ pavatte ukkaṇṭhitā sattāhaṃ acittakā hutvā sukhaṃ viharissāma, diṭṭhadhammanibbānaṃ nāmetaṃ yadidaṃ nirodhoti etadatthaṃ samāpajjanti.
“心行首先生起”:从灭尽定出定者,确实首先生起果等至心。依于与之相应的想与受,故说“心行首先生起”。其后“身行”生起:此后,于有分时,身行生起。
Cittasaṅkhāro paṭhamaṃ uppajjatīti nirodhā vuṭṭhahantassa hi phalasamāpatticittaṃ paṭhamaṃ uppajjati. Taṃsampayuttaṃ saññañca vedanañca sandhāya ‘‘cittasaṅkhāro paṭhamaṃ uppajjatī’’ti āha. Tato kāyasaṅkhāroti tato paraṃ bhavaṅgasamaye kāyasaṅkhāro uppajjati.
那么,果等至难道不会引生呼吸吗?会的。但这第四禅层次的果等至,却不引生呼吸。这究竟是什么道理?其实,不论果等至属于初禅,还是第二、第三、第四禅,凡是从寂静等至中出定的比丘,其呼吸皆极微细而不被计执。这种不计执性,可依桑吉瓦长老的事迹来理解。据说,桑吉瓦长老出定后,在炽热的火炭上——那火炭虽已无火焰,却如同紫矿花般鲜艳燃烧——行走踩踏时,衣服不仅丝毫未焦,甚至没有半点温热的迹象。众人皆言,这就是等至的力量。同样地,从寂静的果等至出定的比丘,其呼吸是不计执的。应知,这是指在有分心现起之时的情况。
Kiṃ pana phalasamāpatti assāsapassāse na samuṭṭhāpetīti? Samuṭṭhāpeti. Imassa pana catutthajjhānikā phalasamāpatti, sā na samuṭṭhāpeti. Kiṃ vā etena? Phalasamāpatti paṭhamajjhānikā vā hotu dutiyatatiyacatutthajjhānikā vā, santasamāpattito vuṭṭhitassa bhikkhuno assāsapassāsā abbohārikā honti, tesaṃ abbohārikabhāvo sañjīvattheravatthunā veditabbo. Sañjīvattherassa hi samāpattito vuṭṭhāya kiṃsukapupphasadise vītaccitaṅgāre maddamānassa gacchato cīvare aṃsumattampi na jhāyi, usmākāramattampi nāhosi. Samāpattibalaṃ nāmetanti vadanti. Evameva santāya phalasamāpattiyā vuṭṭhitassa bhikkhuno assāsapassāsā abbohārikā hontīti bhavaṅgasamayenevetaṃ kathitanti veditabbaṃ.
“此后,语行”生起:这是说,在此之后,于唯作表色现起的阶段,语行方才生起。有分心难道不会引发寻与伺吗?会引发。然而,依有分心而生起的寻与伺,并无法造作言语。因此,这是针对唯作表色现起之时而说。
Tatovacīsaṅkhāroti tato paraṃ kiriyamayapavattavalañjanakāle vacīsaṅkhāro uppajjati. Kiṃ bhavaṅgaṃ vitakkavicāre na samuṭṭhāpetīti? Samuṭṭhāpeti. Taṃsamuṭṭhānā pana vitakkavicārā vācaṃ abhisaṅkhātuṃ na sakkontīti kiriyamayapavattavalañjanakālenevetaṃ kathitaṃ.
“空触”等语,应从功德与所缘两方面来解说。先从功德方面说:果等至本身名为“空”,此处指与之同时生起的触,故说“空触”。“无相”与“无愿”亦同此理。再从所缘方面说:涅槃因空无贪等烦恼,故称为“空”;因无贪等烦恼之相,故称为“无相”;因无贪瞋痴等愿求,故称为“无愿”。以彼空的涅槃为所缘而生起的果等至相应触,即名空触。无相触与无愿触,亦复如是。
Suññato phassotiādayo saguṇenāpi ārammaṇenāpi kathetabbā. Saguṇena tāva suññatā nāma phalasamāpatti, tāya sahajātaphassaṃ sandhāya ‘‘suññato phasso’’ti vuttaṃ. Animittappaṇihitesupi eseva nayo. Ārammaṇena pana nibbānaṃ rāgādīhi suññattā suññatā nāma, rāganimittādīnaṃ abhāvā animittaṃ, rāgadosamohappaṇidhīnaṃ abhāvā appaṇihitaṃ, suññataṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannaphalasamāpattisamphasso suññato nāma. Animittappaṇihitesupi eseva nayo.
此外,还有一种称为“归趣”的说法。因为“空、无相、无愿”这些词,也可以用来指称观。其中,若有比丘将诸行摄持为无常,照见无常而从无常中出起,他的出起观便称为「无相」。若摄持为苦,照见苦后从苦中出起,则称为「无愿」。若摄持为无我,照见无我后从无我中出起,便称为「空」。依此,由无相观所生的道名为无相道,无相道的果名为无相果。当体验到与无相果等至俱起的触时,即说为‘无相触触’。无愿与空,也是如此。然而,若单从归趣的角度来解说,便会产生‘是空触、无相触,还是无愿触’这样的分别拣择,因此应当同时从功德与所缘两方面来解说,如此才符合三种触都在触对中的含义。
Aparā āgamaniyakathā nāma hoti. Suññataanimittaappaṇihitāti hi vipassanāpi vuccati. Tattha yo bhikkhu saṅkhāre aniccato pariggahetvā aniccato disvā aniccato vuṭṭhāti, tassa vuṭṭhānagāminivipassanā animittā nāma hoti. Yo dukkhato pariggahetvā dukkhato disvā dukkhato vuṭṭhāti, tassa appaṇihitā nāma. Yo anattato pariggahetvā anattato disvā anattato vuṭṭhāti, tassa suññatā nāma. Tattha animittavipassanāya maggo animitto nāma, animittamaggassa phalaṃ animittaṃ nāma, animittaphalasamāpattisahajāte phasse phusante ‘‘animitto phasso phusatī’’ti vuccati. Appaṇihitasuññatesupi eseva nayo. Āgamaniyena kathite pana suññato vā phasso animitto vā phasso appaṇihito vā phassoti vikappo āpajjeyya, tasmā saguṇena ceva ārammaṇena ca kathetabbaṃ. Evañhi tayo phassā phusantīti sameti.
在“趋向远离”等词语中:涅槃即称为「远离」。所谓「趋向远离」,意思是心朝向那名为远离的涅槃,倾斜、低垂,故称趋向远离。所谓「倾向远离」,意思是心不往别处去,而像朝着那远离弯曲而住,故称倾向远离。所谓「朝向远离」,意思是心像朝着那远离塌落而住,故称朝向远离。
Vivekaninnantiādīsu nibbānaṃ viveko nāma. Tasmiṃ viveke ninnaṃ onatanti vivekaninnaṃ. Vivekapoṇanti aññato agantvā yena viveko, tena vaṅkaṃ viya hutvā ṭhitanti vivekapoṇaṃ. Yena viveko, tena patamānaṃ viya ṭhitanti vivekapabbhāraṃ.
7. 《高达德经》注释
7. Godattasuttavaṇṇanā
349第七句所说的“义异且文异”,是指它们文句相异,义理也各不相同。其中,文句的差异显而易见。至于义理上的差别:无量心解脱,从地的角度来说,属广大心,是色界的;从所缘的角度来说,以七种施设为所缘。无所有处心解脱,从地的角度来说,属广大心,是无色界的;从所缘的角度来说,以不可说的法为所缘。空心解脱,从地的角度来说,属欲界;从所缘的角度来说,以诸行为所缘,因为此处所指即是观,而观即被称为「空」。无相心解脱,从地的角度来说,是出世间的;从所缘的角度来说,以涅槃为所缘。
349. Sattame nānatthā ceva nānābyañjanā cāti byañjanampi nesaṃ nānaṃ, atthopi. Tattha byañjanassa nānatā pākaṭā. Attho pana appamāṇā cetovimutti bhūmantarato mahaggatā hoti rūpāvacarā, ārammaṇato sattapaṇṇattiārammaṇā. Ākiñcaññā bhūmantarato mahaggatā arūpāvacarā, ārammaṇato navattabbārammaṇā. Suññatā bhūmantarato kāmāvacarā, ārammaṇato saṅkhārārammaṇā. Vipassanā hi ettha suññatāti adhippetā. Animittā bhūmantarato lokuttarā, ārammaṇato nibbānārammaṇā.
“尊者,贪是能作量者”等说法,其中的道理是这样的:譬如山脚下有一潭积聚腐叶的水,色泽暗黑,望下去仿佛深达百寻;但若取竹竿或绳索去测量,便会发现水深不过仅能没过脚背。同样地,只要贪、嗔、痴等烦恼尚未生起,人们便无法辨识此人——他或许看似一位入流者,或许看似一位一来者,或许看似一位不来者。然而,一旦贪等烦恼现行,他就会暴露为“有贪之人、有嗔之人、有痴之人”。如此,这些烦恼生起时,恰如量尺一般,显示出这个补特伽罗“原来仅有如此程度”,因此才被称为“能作量者”。
Rāgo kho bhante pamāṇakaraṇotiādīsu yathā pabbatapāde pūtipaṇṇakasaṭaudakaṃ nāma hoti kāḷavaṇṇaṃ, olokentānaṃ byāmasatagambhīraṃ viya khāyati, yaṭṭhiṃ vā rajjuṃ vā gahetvā minantassa piṭṭhipādottharaṇamattampi na hoti; evameva yāva rāgādayo nuppajjanti, tāva puggalaṃ sañjānituṃ na sakkā hoti, sotāpanno viya sakadāgāmī viya anāgāmī viya ca khāyati. Yadā panassa rāgādayo uppajjanti, tadā ratto duṭṭho mūḷhoti paññāyati. Iti te ‘‘ettako aya’’nti puggalassa pamāṇaṃ dassentāva uppajjantīti pamāṇakaraṇā nāma vuttā.
“尊者,凡是无量心解脱”,即是指所有那些无量心解脱。那么,这些无量心解脱有多少种呢?共有十二种:四梵住、四道、四果。其中,四梵住因遍满无量的特性而称为“无量”;其余的道与果,则由于制造限量的烦恼不存在,所以也是无量的。涅槃虽同样无量,但它并非心解脱,故此处未计入。所谓“不动”,是指阿拉汉果的心解脱。因它在一切心解脱中最为殊胜,所以说它“被宣说为最上”。 “尊者,贪是‘物碍’”的意思是:贪生起后,会障碍、压迫、缠缚此人,因此被称为“物碍”。相传,在驱使牛踏打谷场时,人们会喊:“踩啊,黄褐色的,踩啊,黑色的!”由此当知,“压迫”的含义就是“物碍”的含义。对于嗔与痴,道理亦然。
Yāvatā kho bhante appamāṇā cetovimuttiyoti yattakā appamāṇā cetovimuttiyo. Kittakā pana tā? Cattāro brahmavihārā, cattāro maggā, cattāri phalānīti dvādasa. Tatra brahmavihārā pharaṇaappamāṇatāya appamāṇā, sesā pamāṇakārakānaṃ kilesānaṃ abhāvena nibbānampi appamāṇameva, cetovimutti pana na hoti, tasmā na gahitaṃ. Akuppāti arahattaphalacetovimutti. Sā hi tāsaṃ sabbajeṭṭhikā, tasmā ‘‘aggamakkhāyatī’’ti vuttā. Rāgokho bhante kiñcananti rāgo uppajjitvā puggalaṃ kiñcati maddati palibundhati, tasmā kiñcananti vutto. Manussā kira goṇehi khalaṃ maddāpentā ‘‘kiñcehi kapila kiñcehi kāḷakā’’ti vadanti. Evaṃ maddanaṭṭho kiñcanaṭṭhoti veditabbo. Dosamohesupieseva nayo.
所谓“无所有心解脱”,有九种:无所有处,以及道与果。其中,无所有处由于没有任何所缘的物碍,故称“无所有”;道与果则因那些能压迫、缠缚的物碍烦恼不存在,也称“无所有”。涅槃虽是无所有,但并非心解脱,故此处未计入。
Ākiñcaññā cetovimuttiyo nāma nava dhammā ākiñcaññāyatanaṃ maggaphalāni ca. Tattha ākiñcaññāyatanaṃ kiñcanaṃ ārammaṇaṃ assa natthīti ākiñcaññaṃ. Maggaphalāni kiñcanānaṃ maddanapalibundhanakilesānaṃ natthitāya ākiñcaññāni, nibbānampi ākiñcaññaṃ, cetovimutti pana na hoti, tasmā na gahitaṃ.
“尊者,贪是能作相者”的意思是:好比有两头小牛,分属两个家族,相貌彼此相似。在它们被做上标记之前,你无法分辨“这头是某家族的小牛,那头是某家族的小牛”。一旦在它们身上留下了某种标记,比如三叉戟图案,便能辨认了。同样,当一个人的贪尚未生起时,便无法知道他是圣者还是凡夫。然而,当他的贪心生起时,这贪一生起便犹如造作了一个可被识别的相,让人知道“此人是有贪者”,因此把贪称为“能作相者”。对于嗔和痴,也是如此。
Rāgo kho bhante nimittakaraṇotiādīsu yathā nāma dvinnaṃ kulānaṃ sadisā dve vacchakā honti. Yāva tesaṃ lakkhaṇaṃ na kataṃ hoti, tāva ‘‘ayaṃ asukakulassa vacchako, ayaṃ asukakulassā’’ti na sakkā hoti jānituṃ. Yadā pana tesaṃ tisūlādīsu aññataraṃ lakkhaṇaṃ kataṃ hoti, tadā sakkā hoti jānituṃ. Evameva yāva puggalassa rāgo nuppajjati, tāva na sakkā hoti jānituṃ ‘‘ariyo vā puthujjano vā’’ti. Rāgo panassa uppajjamānova ‘‘sarāgo nāma ayaṃ puggalo’’ti sañjānananimittaṃ karonto viya uppajjati, tasmā nimittakaraṇoti vutto. Dosamohesupi eseva nayo.
名为“无相心解脱”的法有十三种:观、四无色界、四道、四果。其中,观由于摧破常相、乐相、我相,故称无相;四无色界因无色相,故称无相;道与果因那些能造作诸相的烦恼不存在,故称无相。涅槃虽亦是无相,但并非心解脱,故此未将其计入。那么,为何没有将“空心解脱”列出来呢?因为依“空于贪”等说,空是遍入一切处的,故不单独列出。
Animittā cetovimuttiyo nāma terasa dhammā vipassanā, cattāro āruppā, cattāro maggā, cattāri phalāni. Tattha vipassanā niccanimittaṃ sukhanimittaṃ attanimittaṃ ugghāṭetīti animittā nāma. Cattāro āruppā rūpanimittassa abhāvā animittā nāma. Maggaphalāni nimittakarānaṃ kilesānaṃ abhāvena animittāni, nibbānampi animittameva, taṃ pana cetovimutti na hoti, tasmā na gahitaṃ. Atha kasmā suññatā cetovimutti na gahitāti? Sā ‘‘suññā rāgenā’’tiādivacanato sabbattha anupaviṭṭhāva, tasmā visuṃ na gahitāti.
“义一”是指,就所缘而言,它们的意义同一。因为“无量、无所有、空、无相”——所有这些,实际上都是涅槃的名称。由此角度,它们是“义一”的。然而,在有的场合说为无量,在有的场合说为无所有,在有的场合说为空,在另外的场合说为无相,由此角度,便是“文异”了。
Ekatthāti ārammaṇavasena ekatthā ‘‘appamāṇaṃ ākiñcaññaṃ suññataṃ animitta’’nti hi sabbānetāni nibbānasseva nāmāni. Iti iminā pariyāyena ekatthā. Aññasmiṃ pana ṭhāne appamāṇāpi hoti, aññasmiṃ ākiñcaññā, aññasmiṃ suññatā, aññasmiṃ animittāti iminā pariyāyena nānābyañjanāti.
《尼干陀若提子经》的注释。
8. Nigaṇṭhanāṭaputtasuttavaṇṇanā
350在第八经中,“他前往拜见”的意思是说:质多本人是一位通达经教、了知教法的阿那含圣弟子,既然他是这样的圣者,为什么还要去拜见那裸形无福、威仪不具的尼干陀呢?这是为了消除非难,并挑起辩论。据说,尼干陀们曾这样批评:“沙门乔达摩的弟子们就像坚硬的相思木桩一样,对任何人都不修问候。”为了消除这种非难,也为了“我要与他展开论议”的目的,质多才前去拜见。他说:“尊者,对于这件事,我并非凭着对世尊的信心才来。”这是要表明:对于那些未被智慧亲自证知的事物,有人可能会因为对他人的信心而说“听说是这样,我相信”;但这件事是我以智慧亲自证知的,因此我不是凭着对世尊的信心才来说这番话。
350. Aṭṭhame tenupasaṅkamīti sayaṃ āgatāgamo viññātasāsano anāgāmī ariyasāvako samāno kasmā naggabhoggaṃ nissirikaṃ nigaṇṭhaṃ upasaṅkamīti? Upavādamocanatthañceva vādāropanatthañca. Nigaṇṭhā kira ‘‘samaṇassa gotamassa sāvakā thaddhakhadirakhāṇukasadisā, kenaci saddhiṃ paṭisanthārampi na karontī’’ti upavadanti, tassa upavādassa mocanatthañca, ‘‘vādañcassa āropessāmī’’ti upasaṅkami. Na khvāhaṃ ettha bhante bhagavato saddhāya gacchāmīti yassa ñāṇena asacchikataṃ hoti. So ‘‘evaṃ kireta’’nti aññassa saddhāya gaccheyya, mayā pana ñāṇenetaṃ sacchikataṃ, tasmā nāhaṃ ettha bhagavato saddhāya gacchāmīti dīpento evamāha.
“昂首环视”是指:抬起身体,挺出腹部,伸长脖子,向一切方向察看的姿态,这便是昂首环视。“认为应被阻拦”是指:认为应当像被箭射穿而无法拔出那样,受到阻挡、遭到束缚。“能共论法者”是指那些说话有依据、有理由的人。“那么,您就应当应对我,并会同尼干陀众”的意思是:在你明了了他们的用意之后,你就应当来会合我及我的尼干陀众;也就是说,你应当在我显现神变之处现身,使人知道你的到来。“一问”是指一种探问之道,即一种问题的探寻方式。“一简要提示”:如“何谓一名?”,这就是一简要提示。“一解释”:例如“一切众生依食而住”,这就是一解释。须知在所有这些情形中,其义理都是如此。
Ulloketvāti kāyaṃ unnāmetvā kucchiṃ nīharitvā gīvaṃ paggayha sabbaṃ disaṃ pekkhamāno ulloketvā. Bādhetabbaṃ maññeyyāti yathā vinivijjhitvā na nikkhamati, evaṃ paṭibāhitabbaṃ maññeyya bandhitabbaṃ vā. Sahadhammikāti sakāraṇā. Atha maṃ paṭihareyyāsi saddhiṃ nigaṇṭhaparisāyāti etesaṃ atthe ñāte atha me nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ abhigaccheyyāsi, patīhārassa me santikaṃ āgantvā attano āgatabhāvaṃ jānāpeyyāsīti attho. Eko pañhoti eko pañhamaggo, ekaṃ pañhagavesananti attho. Eko uddesoti ekaṃ nāma kinti? Ayaṃ eko uddeso. Ekaṃ veyyākaraṇanti ‘‘sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’ti (khu. pā. 4.1; a. ni. 10.27) idaṃ ekaṃ veyyākaraṇaṃ. Evaṃ sabbattha attho veditabbo.
裸形者迦叶经注疏
9. Acelakassapasuttavaṇṇanā
351351. 在第九经中,“出家多久”:意为“出家经过了多少时间”,这就是它所要表达的意思。“超越人法”:这里所说的“人法”是指十善业道,“超越人法”即指超越于此人法之上。“堪为圣者的知见殊胜”:“堪为圣者”是由于其有能力成就圣者的状态,因此而得到此称;此处指的是如实知见的殊胜之处。“裸形”:指处于裸身的状态。“剃头”:指处于剃发的状态。“拂去珊瑚苗”:此说法源自“拂去珊瑚苗”这一动作,其意思是:当席地而坐时,为了拂去粘附在臀部的尘土与沙砾,便取用一小束仅有孔雀尾羽般大小的草来擦拭。
351. Navame kīvaciraṃ pabbajitassāti kīvaciro kālo pabbajitassāti attho. Uttari manussadhammāti manussadhammo nāma dasakusalakammapathā, tato manussadhammato uttari. Alamariyañāṇadassanavisesoti ariyabhāvaṃ kātuṃ samatthatāya alamariyoti saṅkhāto ñāṇadassanaviseso. Naggeyyāti naggabhāvato. Muṇḍeyyāti muṇḍabhāvato. Pavāḷanipphoṭanāyāti pāvaḷanipphoṭanato, bhūmiyaṃ nisīdantassa ānisadaṭṭhāne laggānaṃ paṃsurajavālikānaṃ phoṭanatthaṃ gahitamorapiñchamattatoti attho.
看病经注疏
10. Gilānadassanasuttavaṇṇanā
352在第十经中,「园居天神」指居于花果园林中的天神。「林居天神」指居于密林中的天神。「树居天神」如多闻天王时代的天神等,即如此这般,指居于各别树木中的天神。「药草、草、林主树等中的天神」:指居于诃子、余甘子等药草中,文殊草、芦草等草丛中,以及林主树中的天神。「集合」:指聚集一堂。「会合」:指从各处前来相会。「应存心愿」:以祈愿的方式安立心愿。「持戒者的心愿将成就」:持戒者心中所起的誓愿将圆满成就。「法者」:指具足十善法、远离四非行的人。「法王」:这是「法者」的同义词,又因是以正法获得王位,故称法王。「因此」:因为你们天神如此说:「贤者,以此缘故,也请教导我们。」所以才有接下来的说法。「不分别」:指不会这样区分——「这一份要给比丘们,这一份是我自己要吃的」——而是与比丘们共同分享,毫无分别。
352. Dasame ārāmadevatāti pupphārāmaphalārāmesu adhivatthā devatā. Vanadevatāti vanasaṇḍesu adhivatthā devatā. Rukkhadevatāti mattarājakāle vessavaṇo ca devatāti evaṃ tesu tesu rukkhesu adhivatthā devatā. Osadhitiṇavanappatīsūti harītakāmalakīādīsu muñjapabbajādīsu vanajeṭṭharukkhesu ca adhivatthā devatā. Saṃgammāti sannipatitvā. Samāgammāti tato tato samāgantvā. Paṇidhehīti patthanāvasena ṭhapehi. Ijjhissati sīlavato cetopaṇidhīti samijjhissati sīlavantassa cittapatthanā. Dhammikoti dasakusaladhammasamannāgato agatigamanarahito. Dhammarājāti tasseva vevacanaṃ, dhammena vā laddharajjattā dhammarājā. Tasmāti ‘‘yasmā tena hi, ayyaputta, amhepi ovadāhī’’ti vadatha, tasmā. Appaṭivibhattanti ‘‘idaṃ bhikkhūnaṃ dassāma, idaṃ attanā bhuñjissāmā’’ti evaṃ avibhattaṃ bhikkhūhi saddhiṃ sādhāraṇameva bhavissatīti.