2. 受相应义注
2. Vedanāsaṃyuttaṃ
全篇 58 段
1. 《定经》的注释
1. Samādhisuttavaṇṇanā
249249. 在《受相应·有偈品》的第一经中,“已得定”是指通过近行定或安止定而得定。“他遍知受”是指他以苦谛来了知受。“也遍知受的生起”是指他以集谛来了知这些受的生起。“其中这些”是指这些受在哪里灭尽,他以灭谛来了知那涅槃。“导向灭尽”是指他以道谛来了知导向这些受灭尽的道。“离渴爱者,般涅槃者”是指已经没有渴爱,通过烦恼的般涅槃而寂灭。这样,在这里的经文中,宣说了作为遍观对象的受的运作方式。在偈颂中,有两句宣说了止与观,其余句子宣说了四圣谛。于是,在这里宣说了包摄一切的四地法的界定。
249. Vedanāsaṃyutte sagāthāvaggassa paṭhame samāhitoti upacārena vā appanāya vā samāhito. Vedanā ca pajānātīti vedanā dukkhasaccavasena pajānāti. Vedanānañca sambhavanti tāsaṃyeva sambhavaṃ samudayasaccavasena pajānāti. Yattha cetāti yatthetā vedanā nirujjhanti, taṃ nibbānaṃ nirodhasaccavasena pajānāti. Khayagāminanti tāsaṃyeva vedanānaṃ khayagāminaṃ maggaṃ maggasaccavasena pajānāti. Nicchāto parinibbutoti nittaṇho hutvā kilesaparinibbānena parinibbuto. Evamettha sutte sammasanacāravedanā kathitā. Gāthāsu dvīhi padehi samathavipassanā kathitā, sesehi catusaccaṃ kathitaṃ. Evamettha sabbasaṅgāhiko catubhūmakadhammaparicchedo vutto.
2. 《乐经》的注释
2. Sukhasuttavaṇṇanā
250250. 第二经中,“与不苦不乐俱”:不苦不乐受与苦受、乐受一起存在。“内及外”:指自己的和他人的。“虚妄法”:具有坏灭的性质。“坏灭”:具有崩解、破坏的性质。“触后触后见灭”:用智慧一次又一次地触证之后,观见其坏灭。“如此于彼离贪”:如此对那些受离贪。在这里,经文讲的是作为遍观修行对象的受;偈颂讲的则是智慧的触证。
250. Dutiye adukkhamasukhaṃ sahāti adukkhamasukhañca sukhadukkhehi saha. Ajjhattañca bahiddhā cāti attano ca parassa ca. Mosadhammanti nassanasabhāvaṃ. Palokinanti palujjanakaṃ bhijjanasabhāvaṃ. Phussa phussa vayaṃ passanti ñāṇena phusitvā phusitvā vayaṃ passanto. Evaṃ tattha virajjatīti evaṃ tāsu vedanāsu virajjati. Idhāpi sutte sammasanacāravedanā kathitā, gāthāsu ñāṇaphusanaṃ.
第3经 舍断经的注释
3. Pahānasuttavaṇṇanā
251251. 在第三经中,“断除渴爱”:就是断除、彻底断除一切渴爱。“转弃结缚”:就是扭转、弃舍十种结缚,把它们连根拔除。“正”:是以正确的因、正确的缘。“由于慢的现观”:是由于对慢的见现观和断现观。因为阿拉汉道按其作用全面照见慢,这是它的见现观;而慢被此道照见后,就在当下立即被断除,就像被毒蛇看见的众生,性命立刻丧失一样。这是它的断现观。
251. Tatiye acchecchi taṇhanti sabbampi taṇhaṃ chindi samucchindi. Vivattayi saṃyojananti dasavidhampi saṃyojanaṃ parivattayi nimmūlakamakāsi. Sammāti hetunā kāraṇena. Mānābhisamayāti mānassa dassanābhisamayā, pahānābhisamayā ca. Arahattamaggo hi kiccavasena mānaṃ sampassati, ayamassa dassanābhisamayo. Tena diṭṭho pana so tāvadeva pahīyati, diṭṭhavisena diṭṭhasattānaṃ jīvitaṃ viya. Ayamassa pahānābhisamayo.
他彻底终结了苦,达到了苦的尽头:通过阿拉汉道,他彻底看清了慢,也彻底断除了慢。这里说的“尽头”有四种意思:一是像“身体结缚的尽头——衰老的边缘、青春的尽头”里说的那种最终界限;二是像“比丘们,这是活命方式中最卑劣的尽头”里说的那种卑劣的尽头;三是像“有身是一边”里说的那种部分的边;四是像“这就是苦的尽头,因为一切因缘都已灭尽”里说的那种终极的边。在这四种“尽头”当中,他为一切轮回之苦做到了第四种,也就是所谓的“终极之边”——划定了界限,画上了句号,也就是说,只留下最后一生所残余的那一点点苦。
Antamakāsi dukkhassāti evaṃ arahattamaggena mānassa diṭṭhattā ca pahīnattā ca ye ime ‘‘kāyabandhanassa anto jīrati (cūḷava. 278) haritantaṃ vā’’ti (ma. ni. 1.304) evaṃ vuttaantimamariyādanto ca, ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikāna’’nti (itivu. 91; saṃ. ni. 3.80) evaṃ vuttalāmakanto ca, ‘‘sakkāyo eko anto’’ti (a. ni. 6.61; cūḷani. tissametteyyamāṇavapucchāniddesa 11) evaṃ vuttakoṭṭhāsanto ca, ‘‘esevanto dukkhassa sabbapaccayasaṅkhayā’’ti (saṃ ni. 2.51; 2.4.71; udā. 71) evaṃ vuttakoṭanto cāti cattāro antā, tesu sabbasseva vaṭṭadukkhassa aduṃ catutthakoṭisaṅkhātaṃ antamakāsi, paricchedaṃ parivaṭumaṃ akāsi, antimasamussayamattāvasesaṃ dukkhamakāsīti vuttaṃ hoti.
不舍正知,就是不舍弃正知。不落入称计,是说:不会落入“贪染者、嗔恚者、愚痴者”这类施设;他舍弃了那种施设,就称为漏已尽者。意思是这样。在这部经里,讲的是所缘随眠。
Sampajaññaṃ na riñcatīti sampajaññaṃ na jahati. Saṅkhyaṃ nopetīti ratto duṭṭho mūḷhoti paññattiṃ na upeti, taṃ paññattiṃ pahāya khīṇāsavo nāma hotīti attho. Imasmiṃ sutte ārammaṇānusayo kathito.
4. 深渊经的注释
4. Pātālasuttavaṇṇanā
252第四经中说到“无底深渊”:这个深渊深得让人完全站不住脚,这里根本没有可以落脚的地方,所以叫“无底深渊”。“非有、不存在”:因为它根本不曾产生,也无法被认知。他说“大海里有深渊”这样的话,指的就是这个意思。大海中有一处叫“强水口”的地方,那里的海水以极猛的势头冲进去,撞上轮围山或须弥山之后,向上喷涌一由旬、两由旬甚至十由旬那么高,然后又落回大海里;它落下的那个地方就像大地狱的悬崖一样,世间就把那里叫做“强水口”。他说的那番话,指的就是这个地方。
252. Catutthe pātāloti pātassa alaṃ pariyatto, natthi ettha patiṭṭhāti pātālo. Asantaṃ avijjamānanti asambhūtattaṃ apaññāyamānattaṃ. Evaṃ vācaṃ bhāsatīti atthi mahāsamudde pātāloti evaṃ vācaṃ. So hi yaṃ taṃ balavāmukhaṃ mahāsamuddassa udakaṃ vegena pakkhanditvā cakkavāḷaṃ vā sineruṃ vā āhacca yojanadviyojanadasayojanappamāṇampi uggantvā puna mahāsamudde patati, yassa patitaṭṭhāne mahānarakapapāto viya hoti, yaṃ loke balavāmukhanti vuccati. Taṃ sandhāya evaṃ vadati.
不过,因为在那里,像鱼、鳖、天神、檀那婆这类众生确实能站得住,也能安稳居住,所以他说“没有、不存在”这样的话,其实只是嘴上说说而已。可是,因为一切凡夫都无法在身体所产生的苦受中站住脚,所以为了说明“足以坠落”这个意思,指出这本身就是无底深槽,世尊才开示说:“诸比丘,这属于身体的……”等等。
Yasmā pana tattha tathārūpānaṃ macchakacchapadevadānavānaṃ patiṭṭhāpi hoti sukhanivāsopi, tasmā asantaṃ asaṃvijjamānaṃ taṃ taṃ vācaṃ bhāsati nāma. Yasmā pana sabbaputhujjanā sārīrikāya dukkhavedanāya patiṭṭhātuṃ na sakkonti, tasmā pātassa alanti atthena ayameva pātāloti dassento sārīrikānaṃ kho etaṃ bhikkhavetiādimāha.
“因无底深渊而站起”意思是:在无底深渊里站不住。“立足处”就是站立的地方。“号叫”是指不断说些毫无意义的胡话,一边哭喊。“虚弱”是指智慧虚弱。“力量微薄”是指因为智慧之力太少,所以力量微薄。在这部经里,“圣弟子”指入流者。这里以入流者为主,但强有力的内观修行者——不跟着已经生起的感受走、凭敏锐智慧能够安住的人——也可以算在这里面。
Pātālena paccuṭṭhāsīti pātālasmiṃ na patiṭṭhāsi. Gādhanti patiṭṭhaṃ. Akkandatīti anibaddhaṃ vippalāpaṃ vilapanto kandati. Dubbaloti dubbalañāṇo. Appathāmakoti ñāṇathāmassa parittatāya parittathāmako. Imasmiṃ sutte ariyasāvakoti sotāpanno. Sotāpanno hi ettha dhuraṃ, balavavipassako na tikkhabuddhi uppannaṃ vedanaṃ ananuvattitvā patiṭṭhātuṃ samattho yogāvacaropi vaṭṭati.
5. 应见经的注释
5. Daṭṭhabbasuttavaṇṇanā
253第五经中应看成是苦,应当从变易的角度看成是苦。应当看成是箭,因为以致苦、深深刺入的意思而应看成是箭。应当看成是无常,因为成为不苦不乐之后,以不存在的方式而应看成是无常。见,就是看见了。寂静,指具有寂静的本性。
253. Pañcame dukkhato daṭṭhabbāti vipariṇāmanavasena dukkhato daṭṭhabbā. Sallatoti dukkhāpanavinivijjhanaṭṭhena sallāti daṭṭhabbā. Aniccatoti adukkhamasukhā hutvā abhāvākārena aniccato daṭṭhabbā. Addāti addasa. Santanti santasabhāvaṃ.
6. 箭经的注释
6. Sallasuttavaṇṇanā
254254. 第六经的注释中,“在那里”是指在那两种人当中。“应射入随穿孔”:就是在同一个疮口附近,隔一指节或两指节的地方,射入紧挨着的穿孔。因为对这样被射中的人来说,这个随穿孔所产生的受,比最初的受更强烈;后来生起的忧受也同样比前面的受更强烈。“苦受的出离”:苦受的出离就是定、道和果,但他不知道这个,只知道以欲乐为出离。“对于这些受”:是指那些乐受和苦受。“与烦恼相应而感受它”:就是伴随着烦恼去感受那受,而非不相应。“与苦相应而从苦”:这是依作格意义的离格,意思是以苦相应。“对已知法者”:对已了知法、已掂量法之人。“多闻者”:是指教理多闻和通达多闻之人。“正了知,已至有之彼岸”:已到达“有”之彼岸——涅槃,亦即如实了知彼涅槃。在这部经中,只说了所缘随眠。而在诸圣弟子中,此处以漏尽者为上首,不来者也适用,他们这样说。
254. Chaṭṭhe tatrāti tesu dvīsu janesu. Anuvedhaṃ vijjheyyāti tasseva vaṇamukhassa aṅgulantare vā dvaṅgulantare vā āsannapadese anugatavedhaṃ. Evaṃ viddhassa hi sā anuvedhā vedanā paṭhamavedanāya balavatarā hoti, pacchā uppajjamānā domanassavedanāpi evameva purimavedanāya balavatarā hoti. Dukkhāya vedanāya nissaraṇanti dukkhāya vedanāya hi samādhimaggaphalāni nissaraṇaṃ, taṃ so na jānāti, kāmasukhameva nissaraṇanti jānāti. Tāsaṃ vedanānanti tāsaṃ sukhadukkhavedanānaṃ. Saññutto naṃ vedayatīti kilesehi sampayuttova hutvā taṃ vedanaṃ vedayati, na vippayutto. Saññutto dukkhasmāti karaṇatthe nissakkaṃ, dukkhena sampayuttoti attho. Saṅkhātadhammassāti viditadhammassa tulitadhammassa. Bahussutassāti pariyattibahussutassa paṭivedhabahussutassa ca. Sammā pajānāti bhavassa pāragūti bhavassa pāraṃ nibbānaṃ gato, tadeva nibbānaṃ sammā pajānāti. Imasmimpi sutte ārammaṇānusayova kathito. Ariyasāvakesu ca khīṇāsavo ettha dhuraṃ, anāgāmīpi vaṭṭatīti vadanti.
7. 第一病经第一注释
7. Paṭhamagelaññasuttavaṇṇanā
255第七经中,“前往那间病房”这句话,是说他这样想:“连包括天界在内的世间里最尊贵的如来,也会亲自去看望病人,比丘们就会因此生起信心,认为病人确实应该被照顾,于是去照料病人。”他又想:“我也要为那些适合修习业处的人讲说业处。”这样想完之后,他就去了。“于身随观身”等句,该说明的内容我后面再讲。“随观无常”,就是观照无常。“随观坏灭”,就是观照坏灭。“随观离贪”,就是观照离贪。“随观灭”,就是观照灭。“随观弃舍”,就是观照着弃舍。
255. Sattame yena gilānasālā tenupasaṅkamīti ‘‘sadevake loke aggapuggalo tathāgatopi gilānupaṭṭhānaṃ gacchati, upaṭṭhātabbayuttakā nāma gilānāti bhikkhū saddahitvā okappetvā gilāne upaṭṭhātabbe maññissantī’’ti ca ‘‘ye tattha kammaṭṭhānasappāyā, tesaṃ kammaṭṭhānaṃ kathessāmī’’ti ca cintetvā upasaṅkami. Kāye kāyānupassītiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ parato vakkhāma. Aniccānupassīti aniccataṃ anupassanto. Vayānupassīti vayaṃ anupassanto. Virāgānupassīti virāgaṃ anupassanto. Nirodhānupassīti nirodhaṃ anupassanto. Paṭinissaggānupassīti paṭinissaggaṃ anupassanto.
到这里为止,说明了什么?这显示了这位比丘的修行进程。因为四念处确实只是前行阶段;在正知中,无常随观、坏灭随观、离贪随观这三种随观也只是前行阶段。而灭随观和舍遣随观这两种,则是混合的。到这里为止,就显示了这位比丘的修习阶段。剩下的部分,和前面所说的一样。
Ettāvatā kiṃ dassitaṃ hoti? Imassa bhikkhuno āgamanīyapaṭipadā, satipaṭṭhānāpi hi pubbabhāgāyeva, sampajaññepi aniccānupassanā vayānupassanā virāgānupassanāti ca imāpi tisso anupassanā pubbabhāgāyeva, nirodhānupassanāpi paṭinissaggānupassanāpi imā dve missakā. Ettāvatā imassa bhikkhuno bhāvanākālo dassitoti. Sesaṃ vuttanayameva.
第8到第9经:第二病经等的注释
8-9. Dutiyagelaññasuttādivaṇṇanā
256-257第八经里说到“缘于这个触”的时候,那是顺着能觉悟的人的意趣来说的,不过从义理上讲,这并没有差别。因为这里所说的触,指的就是身体。第九经的义理很清楚。
256-257. Aṭṭhame imameva phassaṃ paṭiccāti vutte bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttaṃ, atthato panetaṃ ninnānākaraṇaṃ. Kāyova hi ettha phassoti vutto. Navamaṃ uttānameva.
《触为根本经》的注释
10. Phassamūlakasuttavaṇṇanā
258第十部经里说的“乐受的”,是指它成为乐受的缘。其余几种受也是同样的道理。至于这里逐词的解释,前面已经详细讲过了。这两部经所讲的,是在思察过程中生起的受。
258. Dasame sukhavedaniyanti sukhavedanāya paccayabhūtaṃ. Sesesupi eseva nayo. Anupadavaṇṇanā panettha heṭṭhā vitthāritāva. Imasmiṃ suttadvaye sammasanacāravedanā kathitā.