3. 「见相应」
3. Diṭṭhisaṃyuttaṃ
1. 入流品
1. Sotāpattivaggo
1. 《风经》注释
1. Vātasuttavaṇṇanā
206206.「这些不是风」:那些折毁树枝等的事物,由于它们属于(外道所说的)「七身」,所以不称为风。因为它们被执为恒常、稳固、永住。因此说「而风……」等。由此,在七身中指出了第四身。那折毁树枝等的,被称作「风相」,意思是与风相似。「就像因陀罗柱那样」,以此来显示其坚固不动的性质;「又如山顶那样」,以此显示其如同永住一般。这个「身」里的风,是由执取此身为常而安立的,「无常性也不会成为其他」,因此便遮止说「风不吹」。这种道理也适用于「河水流」等情况上。所谓「而水……」,是就第二身而说的。然而,胎儿不会出生,因为只能以「如山顶般稳固」等譬喻而得知。所谓「他们不像风那样升起」,是依此安立,意思是这仅仅是世间的一种见解而已。
206.Naete vātāti ye ime rukkhasākhādibhañjanakarā, ete sattakāyattā vātā nāma na honti. Te hi niccā dhuvā sassatā. Tenāha ‘‘vāto panā’’tiādi. Tena sattasu kāyesu catutthaṃ kāyamāha. Rukkhasākhādibhañjanako eso vātaleso nāma, vātasadisoti attho. Esikatthambho viyāti iminā niccalabhāvameva dasseti, pabbatakūṭaṃ viyāti iminā pana sassatisamaṃvāpi. Ayañhi vāyu kāyassa niccataṃ abhinivissa ṭhito ‘‘mā ca aniccatā paro hotū’’ti na vātā vāyantīti bādhati. Esa nayo nadiyo sandantītiādīsu. Udakaṃ panāti dutiyaṃ kāyaṃ sandhāyāha. Gabbho pana na nikkhamati kūṭaṭṭhādibhāveneva tassa labbhanato. Neva te udenti yathā vātā, evaṃ tiṭṭhanato lokassa pana tathā matimattanti adhippāyo.
2-4.《我所经》等注释
2-4. Etaṃmamasuttādivaṇṇanā
207-209“所见的”:指色处,因为是眼所应见的对象。“所闻的”:指声处,因为是耳所应听的对象。“所觉的”:指香处等三种,因为是由能执取这些对象的鼻等感官,通过接触而执取的。“所识的”:指其余的眼等七处,因为是唯由意识所应识知的对象。“达到的”:指已经到达的,即通过寻求、探求后所获得的任何应被获得、应被到达者。“已寻求的”:指已被遍求的。“以心随转的”:即心所思惟过的。在“达到的”与“已寻求的”这一对词中,存在四句法的可能,因此显示了它,并由此引出“达到、已寻求”之词。随后,为了显示“以意所遍转的”,而说“在世中……”等。在那里,所谓“寻求后达到的”,是指由寻求而成为被摄受的状态。所谓“已寻求的”,则仅仅是指已被寻求。如此,便建立了对“寻求后达到”与“人所遍转的”的解说。在第一种分判中,有混合的情况,为显示其无混合,而说“或者……”等。“一切”:指所识等。因为那是由意识所取的,所以称为“以意遍转的”,而非所见的、所闻的或所觉的。
207-209.Diṭṭhaṃ rūpāyatanaṃ cakkhunā daṭṭhabbato. Sutaṃ saddāyatanaṃ sotena sotabbato. Mutaṃ gandhāyatanādi tividhaṃ sampattagāhīhi ghānādīhi patvā gahetabbato. Avasesāni cakkhādīni sattāyatanāni viññātaṃ nāma kevalaṃ manoviññāṇena vijānitabbato. Pattanti anuppattaṃ, yaṃ kiñci pāpuṇitabbaṃ pariyesitvā gavesitvā sampattanti anuppattaṃ. Pariyesitanti pariyiṭṭhaṃ. Cittena anusañcaritanti manasā cintitaṃ. ‘‘Pattaṃ pariyesita’’nti etasmiṃ padadvaye catukkaṃ sambhavatīti taṃ dassetvā tassa vasena pattapariyesitapadāni, tato manasā anuvicaritañca nīharitvā dassetuṃ ‘‘lokasmiṃ hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha pariyesitvā pattaṃ nāma pariyesanāya pariggāhabhāvato. Pariyesitaṃ nāma kevalaṃ pariyesitamevāti katvā pariyesitvā pattassa manussānuvicaritassa vuttattā. Paṭhamavikappe saṅkaro atthīti asaṅkarato ca dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Sabbanti viññātādi. Tañhi manoviññāṇena gahitattā manasā anuvicaritaṃ nāma na diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ.
5. 《无施经》注释
5. Natthidinnasuttavaṇṇanā
210“施”:这是以应施法为代表而说布施,所以注释说‘是就施的果报不存在而言的’。然而,他们又怎么能否认食物等物品的布施呢?对于“已供”和“已祭”,道理也是一样的。“大祠”:是指对所有人公开的大布施。“客供”:就是对来客所应做的恭敬款待。“果”:指的是利益果和等流果。“异熟”:就是同类的果报。所谓‘对于住在他世的人,此世不存在’:意指住在他世的人,不可能得到由此业所带来的此世生命。所谓‘对于住在此世的人,他世也不存在’:意指住在此世的人,不可能得到由此业所带来的他世生命。对此,它给出了理由:‘一切有情就在其各自所在处彻底断灭’。这些有情,不论处在哪种生存状态或生趣中,就在那对应的状态或生趣中彻底断灭,以无有再生、彻底坏灭的方式消失。‘因为果报不存在的缘故’:由于对父母行持正行或不当行为的果报不存在,他们才说‘没有母亲,没有父亲’;这并非说根本没有父母,也不是因为现在所做或未做的恭敬行为不存在果报,因为这些事情是世间现见的。为了说明这些有情的生起如同水泡一样是偶然的,并非从一种生存状态
210.Dinnanti deyyadhammasīsena dānaṃ vuttanti āha ‘‘dinnassa phalābhāvaṃ sandhāyā’’ti, dinnaṃ pana annādivatthuṃ kathaṃ paṭikkhipanti. Esa nayo ‘‘yiṭṭhaṃ huta’’nti etthāpi. Mahāyāgoti sabbasādhāraṇaṃ mahādānaṃ. Paheṇakasakkāroti pāhunakānaṃ kātabbasakkāro. Phalanti ānisaṃsaphalaṃ nissandaphalañca. Vipākoti sadisaphalaṃ. Paraloke ṭhitassa ayaṃ loko natthīti paraloke ṭhitassa kammunā laddhabbo ayaṃ loko na hoti. Idhaloke ṭhitassapi paraloko natthīti idhaloke ṭhitassa kammunā laddhabbo paraloko na hoti. Tattha kāraṇamāha – ‘‘sabbe tattha tattheva ucchijjantī’’ti. Ime sattā yattha yattha bhave yoniādīsu ca ṭhitā, tattha tattheva ucchijjanti nirudayavināsavasena nassanti. Phalābhāvavasenāti mātāpitūsu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṃ phalassa abhāvavasena ‘‘natthi mātā, natthi pitā’’ti vadanti, na mātāpitūnaṃ, nāpi tesu idāni kariyamānasakkārāsakkārānaṃ abhāvavasena tesaṃ lokapaccakkhattā. Pubbuḷakassa viya imesaṃ sattānaṃ uppādo nāma kevalo, na bhavato cavitvā āgamanapubbakoti dassanatthaṃ ‘‘natthi sattā opapātikā’’ti vuttanti āha – ‘‘cavitvā uppajjanakasattā nāma natthī’’ti. Samaṇena nāma yāthāvato jānantena kassaci akathetvā saññatena bhavitabbaṃ, aññathā āhopurisikā nāma siyā. Kiñhi paro parassa karissati, tathā ca attano sampādanassa kassaci avassayo eva na siyā tattha tattheva ucchijjanatoti āha ‘‘ye imañca…pe… pavedentī’’ti.
与四大种相关的,称为“由四大种所成者”。然而,如同泥土所生成的器皿叫泥制品,这个身体是由四大种所生的,所以说它是“四大种所造者”。内在的“地界”,是指存在于有情生命相续中的地界。外在的“地界”,则是指外部的大地。所谓“随行”:是以适合外在大地的方式而趋近、融入。所谓“靠近”:先前从外地界聚合而来的这部分地,通过获得内在性而以有情的状态存在,如今就如同瓶等地界一样,趋近、融入那同一个外地界,完全与之无差别地成为一体。对于水界等,道理也是一样的。在此,犹如雨云从大海取来的水,以雨水的形式再回归大海;犹如从阳光取来的、称为火界之火,再回归阳光;犹如从大风蕴发出的风,再趋近、融入同一个风蕴。如此,那位持此见地的“见行者”,便自己破坏了自己的论点。因为见行者的见解,就跟“疯人的箩筐”一样。他说:以意为第六的诸根驰入虚空,因为诸根是能缘,其所缘的境也一样。通过执取能缘,所缘自然也就被包含了。所谓“功德过失的分别”,是指功德与过失的类别。所谓“身体就是分别”,其意思是:通过身体来执
Catūsu mahābhūtesu niyuttoti cātumahābhūtiko. Yathā pana mattikāya nibbattaṃ bhājanaṃ mattikāmayaṃ, evamayaṃ catūhi mahābhūtehi nibbattoti āha ‘‘catumahābhūtamayo’’ti. Ajjhattikā pathavīdhātūti sattasantānagatā pathavīdhātu. Bāhiraṃ pathavīdhātunti bahiddhā mahāpathaviṃ. Anuyātīti tassa anurūpabhāvena yāti upeti. Upagacchatīti pubbe bāhirapathavīkāyato tadekadesabhūtā pathavī āgantvā ajjhattikabhāvappattiyā sattabhāvena saṇṭhitā idāni ghaṭādipathavī viya tameva bāhirapathavīkāyaṃ upeti upagacchati, sabbaso tena nibbisesataṃ ekībhāvameva gacchatīti attho. Āpādīsupi eseva nayoti ettha pajjunnena mahāsamuddato gahitaāpo viya vassodakabhāvena punapi mahāsamuddaṃ, sūriyaraṃsito gahitaindaggisaṅkhātatejo viya punapi sūriyaraṃsiṃ, mahāvāyukhandhato niggatamahāvāyo viya tameva vāyukhandhaṃ upeti upagacchatīti diṭṭhigatiko sayameva attano vādaṃ bhindati. Ummattakapacchisadisañhi diṭṭhigatikadassanaṃ. Manacchaṭṭhāni indriyāni ākāsaṃ pakkhandanti tesaṃ visayabhāvā visayāpīti vadati. Visayiggahaṇena hi visayā gahitā eva hontīti. Guṇāguṇapadānīti guṇadosakoṭṭhāsā. Sarīrameva padānīti adhippetaṃ sarīrena taṃtaṃkiriyāya pajjitabbato. Dabbanti muyhantīti dattū, mūḷhapuggalā. Tehi dattūhi bālamanussehi paññattaṃ.
第六 《作者经》注释
6. Karotosuttavaṇṇanā
211「亲手作」者:即亲手造作之人。应舍弃的、粗恶的等等行为,在此也由亲手造作这一项所包含。「手等」:指手、脚、耳、鼻等身体部位。煮、烧、折磨,故说为‘以棍棒压迫者’。在《破烦恼论》中解释了‘威胁者’之义,而此处如同《吉祥悦意》,将威胁、呵责都归入以棍棒一类,只说了「以棍棒压迫者」。「自己令对方生起愁忧」:意为自己给他人造成愁忧之因,或令他人内心生起愁忧。通过那些听命于自己的「他人」。「自己也感到恐惧」:由于施行了折磨他人的手段,自身也因此心怀恐惧。「使超越者」:此词既可用于纯粹的主动义,也可用于使动义,所以说它是‘杀的人以及令杀的人’。这是出于‘使之作’的使动用法。
211.Sahatthā karontassāti sahatthena karontassa. Nissaggiyathāvarādayopi idha sahatthakaraṇeneva saṅgahitā. Hatthādīnīti hatthapādakaṇṇanāsādīni. Pacanaṃ dahanaṃ vibādhananti āha ‘‘daṇḍena pīḷentassā’’ti. Papañcasūdaniyaṃ ‘‘tajjentassa cā’’ti attho vutto, idha pana sumaṅgalavilāsiniyaṃ viya tajjanaṃ paribhāsanaṃ daṇḍeneva saṅgahetvā ‘‘daṇḍena pīḷentassa’’icceva vuttaṃ. Sokaṃ sayaṃ karontassāti parassa sokakāraṇaṃ sayaṃ karontassa, sokaṃ vā uppādentassa. Parehi attano vacanakarehi. Sayampi phandatoti parassa vibādhanappayogena sayampi phandato. Atipātayatoti padaṃ suddhakattuatthe hetukattuatthe ca vattatīti āha – ‘‘hanantassapi hanāpentassapī’’ti. Kāraṇavasenāti kārāpanavasena.
屋舍的墙壁,内外相接而立,即为「屋接」。丝毫不留、完全灭尽,即为「无余灭」。专对一户人家进行掠夺,即为「一家掠夺者」。在一切道路上遍行杀戮,即为「遍道障碍」。所谓「恶不会被造作」:因为原本不存在的恶无法产生,所以没有恶。若如此,众生为何还会在恶中活动呢?他说:‘然而众生有“我在做”的想法。’这其实是他的见解。在这些众生看来,伤害等行为并不触及自我,自我是恒常、无变化的;而身体是无知觉的,如同「朽木」一般,即使破坏了它,也没有任何恶。「用刀轮」:就是用利刀所造的轮,意思是锋利如刀的轮。
Gharassa bhitti anto ca bahi ca sandhitā hutvā ṭhitāva gharasandhi. Kiñcipi asesetvā niravaseso lopo nillopo. Ekāgāre niyutto vilopo ekāgāriko. Parito sabbaso panthe hananaṃ paripantho. Pāpaṃ na karīyati pubbe asato uppādetuṃ asakkuṇeyyattā, tasmā natthi pāpaṃ. Yadi evaṃ kathaṃ sattā pāpe pavattantīti āha ‘‘sattā pana karomāti evaṃsaññino hontī’’ti evaṃ kirassa hoti imesañhi sattānaṃ hiṃsādikiriyā na attānaṃ phusati tassa niccatāya nibbikārattā, sarīraṃ pana acetanaṃ kaṭṭhakaliṅgarūpamaṃ, tasmiṃ vikopitepi na kiñci pāpanti. Khuranemināti nisitakhuramayaneminā, khurasadisanemināti attho.
对于‘恒河以南为非适宜之地,以北为适宜之地’这一含义,经中说了‘南方……’等,所以注释解说:‘南岸之人粗犷’等。「大祭」:即类似广严王大祭那样的大祭祀。「以布萨羯磨」:意即以布萨羯磨。此处的‘和’字是省略的。因为‘调伏’一词在此处,特指防护根门与持守布萨戒。然而有些人认为‘布萨羯磨’是修饰‘调伏根’的,所以解释为‘以布萨羯磨为体的调伏根’。所谓「以戒律仪」:即以戒的约束来防护。所谓「以真实语」:即说诚实的语言。之所以把它单独列出,是因为在世间的认知中,这是福德中较重的。如同在恶法中,妄语为重;在福德善法中,真实语亦为重。因此世尊说过:‘对于已超越一法者……’(《本事经》25)等等。「转起」:即那些被称为‘作者’的人,在他们的生命相续中,作为产生果报的条件而持续发生作用。所谓「以一切方式」:就是以‘作者’等说法所涵盖的一切方式,他们其实是完全否定了业的行为。
Gaṅgāya dakkhiṇā disā appatirūpadeso, uttaradisā patirūpadesoti adhippāyena ‘‘dakkhiṇañcepī’’tiādi vuttanti āha ‘‘dakkhiṇatīre manussā kakkhaḷā’’tiādi. Mahāyāganti mahāvijitayaññasadisaṃ mahāyāgaṃ. Uposathakammenāti uposathakammena ca. Ca-saddo hettha luttaniddiṭṭho. Damasaddo hi indriyasaṃvarassa uposathasīlassa ca vācako idhādhippeto. Keci pana ‘‘uposathakammenā’’ti idaṃ indriyadamanassa visesanaṃ, tasmā ‘‘uposathakammabhūtena indriyadamenā’’ti atthaṃ vadanti. Sīlasaṃyamenāti sīlasaṃvarena. Saccavacanenāti saccavācāya. Tassā visuṃ vacanaṃ loke garutarapuññasammatabhāvato. Yathā hi pāpadhammesu musāvādo garu, evaṃ puññadhammesu saccavācā. Tenāha bhagavā – ‘‘ekaṃ dhammaṃ atītassā’’tiādi (itivu. 25). Pavattīti yo karotīti vuccati, tassa santāne phalassa nibbattiyā paccayabhāvena pavatti. Sabbathāti ‘‘karoto’’tiādinā vuttena sabbappakārena kiriyameva paṭikkhipanti.
第七 《因经》注释
7. Hetusuttavaṇṇanā
212“两者”是指通过否定因与缘二种说法的言词。“杂染的缘”是导致染污、不净状态的原因。“清净的缘”是从杂染中获得清净、洁白的原因。“无力”是说,没有任何能带给众生现法利益、来世利益与涅槃成就的力量。因此他说“在其中”等。这仅是举例,他也同样否定了杂染法。同义词的解释:因为在种种行为中特别增盛的意义而称为“力”,因为带来勇猛雄健状态的意义而称为“精进”,因为那坚固执持的状态而称为“丈夫”,因为应由担负重担者使其转起而称为“丈夫力”,因为步步前进而称为“男子力”,应当这样理解。
212.Ubhayenāti hetupaccayapaṭisedhavacanena. Saṃkilesapaccayanti saṃkilisanassa malīnabhāvassa kāraṇaṃ. Visuddhipaccayanti saṃkilesato visuddhiyā vodānassa kāraṇaṃ. Natthi balanti sattānaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikanibbānasampattiāvahaṃ balaṃ nāma kiñci natthi. Tenāha ‘‘yamhī’’tiādi. Nidassanamattañcetaṃ, saṃkilesikampi cāyaṃ paṭikkhipateva. Aññamaññavevacanānīti tassā tassā kiriyāya ussannaṭṭhena balaṃ, sūravīrabhāvāvahaṭṭhena vīriyaṃ, tameva daḷhaggāhabhāvato porisaṃ dhuraṃ vahantena pavattetabbato purisathāmo, paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanappavattiyā purisaparakkamoti vuttoti veditabbaṃ.
因与有情相连接,或于色等事物中执取有情性,故称“众生”。以呼吸的方式转起,故称“命”。然而,他是依一根等分类而说,所以他说“一根者”等。由于生于卵壳等,故说为“已生”,他说“卵生……等”。由于活命,如同持命而使其增长,所以那些讲活命论的人称之为“活命者”。他们在杂染与清净方面没有自在,所以是“无能”。他们没有力与精进,所以是“无力”、“无精进”。“决定性”:如同被不可切断的线所贯穿、不可分裂的摩尼珠一样,以决定性而转起,由于趣、生、种类的束缚而称为“决定”。“各处去”:依六种阶级而在各趣中的去。“和合”而聚集,称为“会合”。“本性”:如同荆棘的尖锐、象果的圆实、鸟兽的种种形态一样,一切世间在没有因缘的情况下,也这样那样地变化,这就是本性,并非造作。因此他说“以什么”等。六阶级将在后面详细说明。他们主张感受乐和苦,因此完全不了解不苦不乐地,便指出“没有其他乐苦地”,这样说道。
Satvayogato, rūpādīsu vā sattatāya sattā, pāṇanato assāsanapassāsanavasena pavattiyā pāṇā, te pana so ekindriyādivasena vibhajitvā vadatīti āha ‘‘ekindriyo’’tiādi. Aṇḍakosādīsu bhavanato bhūtāti vuccantīti āha ‘‘aṇḍa…pe… vadantī’’ti. Jīvanato pāṇaṃ dhārentā viya vaḍḍhanato jīvāti sāliyavādike vadanti. Natthi etesaṃ saṃkilesavisuddhīsu vasoti avasā. Natthi tesaṃ balaṃ vīriyanti abalā avīriyā. Niyatatāti acchejjasuttāvutābhejjamaṇino viya niyatappavattitāya gatijātibandhāpavaggavasena niyamo. Tattha tattha gamananti channaṃ abhijātīnaṃ vasena tāsu tāsu gatīsu upagamanaṃ. Samavāyena samāgamo saṅgati. Sabhāvoyevāti yathā kaṇṭakassa tikkhatā, kapitthaphalānaṃ parimaṇḍalatā , migapakkhīnaṃ vicittākāratā, evaṃ sabbassapi lokassa hetupaccayehi vinā tathā tathā pariṇāmo, ayaṃ sabhāvo eva akittimo eva. Tenāha ‘‘yena hī’’tiādi. Chaḷabhijātiyo parato vitthārīyanti. Sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedentīti vadantā adukkhamasukhabhūbhiṃ sabbena sabbaṃ na jānantīti ulliṅgento ‘‘aññā sukhadukkhabhūmi natthīti dassentī’’ti āha.
8-10.《大见经》等的注释
8-10. Mahādiṭṭhisuttādivaṇṇanā
213-215“非所作”意为既非由平等因,也非由不平等因,即不由任何因而作。“非所作无安排”是指对于它们而言,没有任何所作、能造、安排存在。这两句也显示了它们不依世间任何一种因缘而再生。“也非由神通所化作”是说,它们也不是由任何具神通的天人或梵天以神通所化作。或者说“无化作者”,即没有任何化作它们的人。“非能生者”由此否定地界等能生出色等。此人执持这样的见解:色、声等并不依止地界等而存在。正如他所说“如山般稳固”:就像山峰不为任何人所生起,也没有任何人能生起它,这些身也是如此。有人说‘从种子等生出芽等’,那也只是从已有的种子中生起,并非从无中生,否则,就可能从任何地方、任何事物中生起任何东西了,这是它的意图。“住”是指住于无变异的状态。“不动摇”即不转入变异。正因为无变异,这七种身具有“如柱坚立”的住立性。无动摇就是安住于自性而不移转。因此说“不变易”。正因为是不变易之法,它们也不互相恼害。因为如果具有变异性,就可能会有恼害的性质,同样,如果有应被摄持的性质,就可能会有摄持的性质;为了显示没
213-215.Akatāti samena vā visamena vā kenaci hetunā na katā eva. Kenaci kataṃ karaṇaṃ vidhānaṃ natthi etesanti akatavidhānā. Padadvayenapi loke kenaci hetupaccayena nesaṃ abhinibbattitābhāvaṃ dasseti. Iddhiyāpi na nimmitāti kassaci iddhimato devassa brahmuno vā iddhiyāpi na nimmitā. Animmitāti vā kassaci animmāpakā. Ajanakāti etena pathavīkāyādīnaṃ rūpādijanakabhāvaṃ paṭikkhipati. Rūpasaddādayo hi pathavīkāyādīhi appaṭibaddhavuttikāti tassa laddhi. Yathā pabbatakūṭaṃ kenaci anibbattitaṃ kassaci ca anibbattakaṃ, evametepīti āha ‘‘kūṭaṭṭhā’’ti. Yamidaṃ ‘‘bījādito aṅkurādi jāyatī’’ti vuccati, tañca vijjamānameva tato nikkhamati, nāvijjamānaṃ, aññathā yato kutoci yassa kassaci uppatti siyāti adhippāyo. Ṭhitāti nibbikārabhāvena ṭhitā. Na calantīti na vikāraṃ āpajjanti. Vikārābhāvena hi tesaṃ sattannaṃ kāyānaṃ esikaṭṭhāyiṭṭhitatā. Aniñjanañca attano pakatiyā avaṭṭhānameva. Tenāha ‘‘na vipariṇamantī’’ti. Avipariṇāmadhammattā eva ca ne aññamaññaṃ na byābādhenti. Sati hi vikāraṃ āpādetabbatāya byābādhakatāpi siyā, tathā anuggahetabbatāya anuggāhakatāti tadabhāvaṃ dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘nāla’’ntiādi vuttaṃ. Pathavī eva kāyekadesattā pathavikāyo. Jīvasattamānaṃ kāyānaṃ niccatāya nibbikārābhāvato na hantabbatā, na ghāṭetabbatā cāti neva koci hantā ghātetā vā. Tenāha ‘‘sattannantvevā’’tiādi. Yadi koci hantā natthi, kathaṃ satthappahāroti āha ‘‘yathā muggarāsiādīsū’’tiādi. Kevalaṃ saññāmattameva hoti, na ghātanādi, paramatthato sattannantveva kāyānaṃ avikopanīyabhāvatoti adhippāyo.
“主要生类”是指在人与畜生等生类中,依刹帝利、婆罗门等,以及狮子、老虎等而说为最胜的那些生类。“六十百”即六千。对“五种业百”一句的释义,即为“五种业百”。而“同理”一词,是将“唯以推理便阐明无益之邪见”这一义涵贯摄于此。此处所言“唯以推理”,是为了显明:因思辨者无所检束,将自己的构思执以为真,并如其所执而取推理邪见,故智者不应于他们之见处加以思辨。“有些人”是指北寺的住众。他们认为,所谓五业,即眼、耳、鼻、舌、身这五根,被假立为五种业。他们以此连接并解释:由于粗显,便计执为“圆满业”;意业则因非粗显,而被计执为“半份业”。本应说“六十二道”,却因不知自性语而说成了“六十二道”。于一劫中,即于一大劫中;而于此大劫内,是指一个名为“坏劫住”的阿僧祇劫。
Pamukhayonīnanti manussatiracchānādīsu khattiyabrāhmaṇādisīhabyagghādivasena padhānayonīnaṃ. Saṭṭhisatāni chasahassāni. ‘‘Pañca ca kammuno satānī’’ti padassa atthadassanaṃ ‘‘pañca kammasatāni cā’’ti . Eseva nayoti iminā ‘‘kevalaṃ takkamattena niratthakadiṭṭhiṃ dīpetī’’ti imameva atthaṃ atidisati. Ettha ca takkamattakenāti iminā yasmā takkikā niraṅkusatāya parikappanassa yaṃ kiñci attano parikappitaṃ sārato maññamānā tatheva abhinivissa takkadiṭṭhigāhaṃ gaṇhanti, tasmā na tesaṃ diṭṭhivatthūsu viññūhi vicāraṇā kātabbāti dasseti. Kecīti uttaravihāravāsino. Te hi ‘‘pañca kammānīti cakkhusotaghānajivhākāyā, imāni pañcindriyāni ‘pañca kammānīti paññāpentī’’ti vadanti. Kammanti laddhīti oḷārikabhāvato paripuṇṇakammanti laddhi. Manokammaṃ anoḷārikattā upaḍḍhakammanti laddhīti yojanā. ‘‘Dvāsaṭṭhipaṭipadā’’ti vattabbe sabhāvaniruttiṃ ajānantā ‘‘dvaṭṭhipaṭipadā’’ti vadanti. Ekasmiṃ kappeti ekasmiṃ mahākappe. Tatthāpi ca vivaṭṭaṭṭhāyisaññite ekasmiṃ asaṅkhyeyyakappe.
因杀羊而称为“杀羊者”。依此类推,杀猪者等也应当这样理解。“猎师”则泛指捕鹿者、猎鸟者等一切猎人,他们由于专务恶业,被认为是“黑生类”。“比丘”指佛陀教法中的比丘。那些人(指责者)的意图是:“比丘随顺贪欲而受用”,于是便说比丘“在四资具中掺入荆棘而食”。何以如此?因为他们认为比丘受用殊胜的资具,这是他们对比丘的错误执取。另有人说:即使比丘受用的是如法所得之资具,由于他们以与邪命外道行持相违背的见解来执取,也是“于资具中掺入荆棘而食”。有一种出家者,专门致力于自我苦行,因为他们好像行走在荆棘上一样,所以被称为“刺行者”。由于立有拒绝进食、沐浴等戒禁的系缚,他们被视为更白净的。“裸形者之弟子”是指邪命外道的弟子。据说,在邪命外道中,由于对邪命外道邪见的坚固执取,这些人比尼干陀更为白净。据说难陀等人达到了那种邪命外道修行的极致而安住,因此比尼干陀及邪命外道的弟子更为白净,这些人便被称为“极白生类”——这正是他们的邪见。
Urabbhe hanantīti orabbhikā. Evaṃ sūkarikādayo veditabbā. Luddāti aññepi ye keci māgavikanesādādayo, te pāpakammapasutatāya kaṇhābhijātīti vadanti. Bhikkhūti buddhasāsane bhikkhū. Te kira ‘‘sacchandarāgā paribhuñjantī’’ti adhippāyena catūsu paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādantīti vadanti. Kasmāti ce? Yasmā te paṇītapaṇīte paccaye paṭisevantīti tassa micchāgāho. Ñāyaladdhepi paccaye paribhuñjamānā ājīvakasamayassa vilomagāhitāya paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti nāmāti vadantīti apare. Eke pabbajitā, ye visesato attakilamathānuyogamanuyuttā. Tathā hi te kaṇṭake vattantā viya hontīti kaṇṭakavuttikāti vuttā. Ṭhatvā bhuñjananahānapaṭikkhepādivatasamāyogena paṇḍaratarā. Acelakasāvakāti ājīvakasāvake vadati. Te kira ājīvakasamaye ājīvakaladdhiyā daḷhagāhitāya nigaṇṭhehipi paṇḍaratarā. Nandādayo kira tathārūpaṃ ājīvakapaṭipattiṃ ukkaṃsaṃ pāpetvā ṭhitā, tasmā nigaṇṭhehi ājīvakasāvakehi ca paṇḍaratarā vuttā. Paramasukkābhijātīti ayaṃ tesaṃ laddhi.
“男子地”是以精进胜人来标示的,而女人们同样希求这些地。“比丘与堕者”等是他们所持的诵本。在彼处,“堕者”指为了乞食而游行者,或指依随其修行而行道者。“败者”指衰老,这是因衰老而诸根羸劣;或指在与自身修行相违的方面战而胜之后,安住不动者。据说,像这样的人,连法也不对任何人讲,因此说为“什么也不说”。即使有人对他做出吐唾等改变常见的行为,他也以堪忍的缘故而不发一语,他们是如此解释的。“不得者”:即如“他不从锅口接受”等方式,由于与所说不得利益的原因相联结,便成为不得者。由此,为饥渴羸弱所征服、以躺卧为归趣的沙门,他们便称之为“堕地者”。
Purisabhūmiyoti padhānapuggalena niddeso. Itthīnampetā bhūmiyo icchanteva. Bhikkhu ca pannakotiādi tesaṃ pāḷi eva. Tattha pannakoti bhikkhāya vicaraṇako, tesaṃ vā paṭipattiyā paṭipannako. Jinoti jiṇṇo jarāvasena hīnadhātuko, attano vā paṭipattiyā paṭipakkhe jinitvā ṭhito. So kira tathābhūto dhammampi kassaci na katheti. Tenāha ‘‘na kiñci āhā’’ti. Niṭṭhuhanādivippakāre kenaci katepi khamanavasena na kiñci vadatīti vadanti. Alābhinti ‘‘so na kumbhimukhā paṭiggaṇhātī’’tiādinā (dī. ni. 1.394) nayena vuttaalābhahetusamāyogena alābhiṃ. Tato eva jighacchādubbalyaparetatāya sayanaparāyaṇaṃ samaṇaṃ pannabhūmīti vadanti.
“活命营生百种”指众生赖以活命的谋生方式有百种。以“畜生”一词涵盖了羊种,以“鹿”一词涵盖了麋鹿、野牛等一切鹿种。“众多天众”:依四大王天乃至梵身天等,及其内部种种差别,而有众多天众。其中,四大王天的一些内部差别,可依《大集会经》等来说明。“人众亦无量”:依岛屿、地域、族姓、谋生方式等区分,人众也有无数类别。“毕舍遮”即是毕舍遮,有大蟒毕舍遮鬼等。六牙湖、达哈湖、曼达基尼湖等,以俱利罗、目支邻陀等名字来称呼。
Ājīvavuttisatānīti sattānaṃ ājīvabhūtāni jīvikāvuttisatāni. Pasuggahaṇena eḷakajāti gahitā, migaggahaṇena rurugavayādisabbamigajāti. Bahū devāti cātumahārājikādibrahmakāyikādivasena tesaṃ antarabhedavasena bahū devā. Tattha cātumahārājikānaṃ ekacce antarabhedā mahāsamayasuttavasena (dī. ni. 2.331 ādayo) dīpetabbā. Manussāpi anantāti dīpadesakulavaṃsājīvādivibhāgena manussāpi anantabhedā. Pisācā eva pesācā, te mahantamahantā ajagarapetādayo. Chaddantadahamandākiniyo kuḷīramucalindanāmena vadanti.
“分离”指一切结缚。即使是贤者……(中略)……也不能向上超越。何以故?因为众生轮回的时间是决定不变的。
Pavuṭāti sabbagaṇṭhikā. Paṇḍitopi…pe… uddhaṃ na gacchati. Kasmā? Sattānaṃ saṃsaraṇakālassa niyatabhāvato.
“未成熟的轮回相”:通过戒等令它成熟,是为了迅速达到清净。成熟的业,通过一再地触证、一再地经历,于适当之时令其成熟,即称为将之灭尽。“线团”即线卷。以“线团在解开时便即消逝”为譬喻,说明众生的轮回是逐渐被耗尽的,而非增长,因为它是有限之物的缘故。虽说“线团在解开时便即消逝”,但这须依于线而言;若无有线,线团何所去?因此说“线尽时不去”,它止于该处,即线的边际——这是它的意思。“依时间而言”:将自身缠绕而存在的苦与乐,当随着所说的那样时间而被解开时,愚者与贤者都消逝、离去,并不超越轮回。
Aparipakkaṃ saṃsaraṇanimittaṃ sīlādinā paripāceti nāma sīghaṃyeva visuddhippattiyā. Paripakkaṃ kammaṃ phussa phussa patvā patvā kāle paripakkabhāvāpādanena byantī karoti nāma. Suttaguḷeti suttavaṭṭiyaṃ. Nibbeṭhiyamānameva paletīti upamāya sattānaṃ saṃsāro anukkamena khīyateva, na tassa vaḍḍhīti dasseti paricchinnarūpattā. Nibbeṭhiyamānameva suttaguḷaṃ gacchatīti vuccati. Tañca kho suttapamāṇena, sutte pana asati kuto gacchati suttaguḷaṃ. Tenāha – ‘‘sutte khīṇe na gacchatī’’ti. Tattheva tiṭṭhati suttapariyantanti adhippāyo. Kālavasenāti attani veṭhetvā ṭhitaṃ sukhadukkhaṃ yathāvuttassa kālassa vasena nibbeṭhiyamāno bālo ca paṇḍito ca paleti gacchati, nātikkamati saṃsāraṃ.
11-18. 有边经等的解释。
11-18. Antavāsuttādivaṇṇanā
216-223「单向扩展相」:指仅向一侧扩展的遍相。「执取」:已证得禅那眼者,以所见而执取。「推理」:未得禅那者,仅以推理而执取。「生起见」:即生起关于“世间”之见。「全面扩展」:即从一切方面扩展的无量遍相。「唯一」:即生起关于“唯一事物”之见。「十八记说」:即达到记说之相的十八部经。「一种行」:即一种记说的行境。
216-223.Ekatovaḍḍhitanimittanti ekapassena vaḍḍhitaṃ kasiṇanimittaṃ. Gāhenāti lābhī jhānacakkhunā passitvā gahaṇena. Takkenāti na lābhī takkamattena. Uppannadiṭṭhīti ‘‘loko’’ti uppannadiṭṭhi. Sabbato vaḍḍhitanti samantato appamāṇakasiṇanimittaṃ. Ekamevāti ‘‘ekameva vatthū’’ti uppannadiṭṭhi. Aṭṭhārasa veyyākaraṇānīti veyyākaraṇalakkhaṇappattāni aṭṭhārasa suttāni. Ekaṃ gamananti ekaṃ veyyākaraṇagamanaṃ.
第二行品等注释
2. Dutiyagamanādivaggavaṇṇanā
224-301「依于苦而说」:即“诸比丘,当有苦时,缘于苦……”等,是依于苦而宣说的方式。第二种记说的行境亦属同样性质。因此他说:“其中同样也是十八种记说。”“与他们”者:即与那些以“有色之我是存在的”等方式展开的记说一起。“此”:指第二种行境。
224-301.Dukkhavasenavuttanti ‘‘iti kho, bhikkhave, dukkhe sati dukkhaṃ upādāyā’’tiādidukkhavasena vuttaṃ. Tādisameva dutiyaṃ veyyākaraṇagamanaṃ. Tenāha ‘‘tatrāpi aṭṭhāraseva veyyākaraṇānī’’ti. Tehīti ‘‘rūpī attā hotī’’tiādinayapavattehi veyyākaraṇehi saddhiṃ. Tanti dutiyaṃ gamanaṃ.
「仅所缘」:即作为“遍”的所缘本身。而“推理者”一词,应解作纯推理者。
Ārammaṇamevāti kasiṇasaṅkhātaṃ ārammaṇameva. Takkisaddena suddhatakkikānaṃ gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ.
「依无常、苦而说」:指“凡是无常的,就是苦的;当它存在时,缘于它,这样的见就会生起”,这是依所教导的无常与苦而说。「即依他们」:指按照第二重诵列中所说的方式。「依三轮」:即由那二十六部经,在第四重诵列中以三轮的方式被宣说——这是它的释义。
Aniccadukkhavasenāti ‘‘yadaniccaṃ, taṃ dukkhaṃ, tasmiṃ sati tadupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjatī’’ti vuttaaniccadukkhavasenāti. Tehiyevāti dutiye peyyāle vuttappakārehiyeva. Tiparivaṭṭavasenāti tehiyeva chabbīsatiyā suttehi catutthapeyyāle tiparivaṭṭavasena vuttoti yojanā.