有关见的相应
3. Diṭṭhisaṃyuttaṃ
预流品
1. Sotāpattivaggo
《风经》注疏
1. Vātasuttavaṇṇanā
206在「见相应」的“无风吹动”等经文中,据说他们抱持这样的见解:“那些吹断树枝等的风正在吹动,这些并非真正的风,这只是‘风的残余’;真正的风则如门柱、如山顶般安住不动。同样地,那些夹带草木等流动的河流虽然看似在流动,其中并没有水在流动,这只是‘水的残余’;真正的水如门柱、如山顶般安住不动。那些被称为孕妇分娩的情形,虽然她们腹部已瘪,但胎儿并没有真正出来,这只是‘胎儿的残余’;真正的胎儿如门柱、如山顶般安住不动。那些所谓升起、降落的日月天子,他们既没有升起也没有降落,这只是‘日月天子的残余’;真正的日月天子如门柱、如山顶般安住不动。”
206. Diṭṭhisaṃyutte na vātā vāyantītiādīsu evaṃ kira tesaṃ diṭṭhi – ‘‘yepi ete rukkhasākhādīni bhañjantā vātā vāyanti, na ete vātā, vātaleso nāmeso, vāto pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhito. Tathā yāpi etā tiṇakaṭṭhādīni vahantiyo nadiyo sandanti, na ettha udakaṃ sandaki, udakaleso nāmesa, udakaṃ pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhitaṃ. Yāpimā gabbhiniyo vijāyantīti ca vuccanti, kiñcāpi tā milātudarā honti, gabbho pana na nikkhamati, gabbhaleso nāmeso, gabbho pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhito. Yepi ete candimasūriyā udenti vā apenti vā, neva te udenti na apenti, candimasūriyaleso nāmesa, candimasūriyā pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhitā’’ti.
《这是我的》等经的注疏
2-4. Etaṃmamasuttādivaṇṇanā
207-209在「所见」等之中,「所见」指色处。「所闻」指声处。「所觉」指香处、味处和触处,因其触及而后被领受,故称为「所觉」。剩余的七处则称为「所识」。「所得」是指通过寻求或不寻求而得。「所寻求」是指通过寻求而未得。「心意所游历」是指以心意反复游历的。世间有通过寻求而得、通过寻求而不得,以及未寻求而得、未寻求而不得这四种情形。其中,通过寻求而得的称为「所得」,通过寻求而不得的称为「所寻求」;未寻求而得及未寻求而不得的,则称为「心意所游历」。或者,通过寻求而得与未寻求而得者,因其共具‘已得’之义,都称为「所得」;唯通过寻求而不得者方称「所寻求」;未寻求而不得者称「心意所游历」。又或者,这一切都是心意所游历的对象。
207-209.Diṭṭhantiādīsu diṭṭhaṃ rūpāyatanaṃ. Sutaṃ saddāyatanaṃ. Mutaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ. Tañhi patvā gahetabbato mutanti ca vuttaṃ. Avasesāni sattāyatanāni viññātaṃ nāma. Pattanti pariyesitvā vā apariyesitvā vā pattaṃ. Pariyesitanti pattaṃ vā apattaṃ vā pariyesitaṃ. Anuvicaritaṃ manasāti cittena anusañcaritaṃ. Lokasmiñhi pariyesitvā pattampi atthi, pariyesitvā nopattampi, apariyesitvā pattampi, apariyesitvā nopattampi. Tattha pariyesitvā pattaṃ pattaṃ nāma, pariyesitvā nopattaṃ pariyesitaṃ nāma . Apariyesitvā pattañca apariyesitvā nopattañca manasānuvicaritaṃ nāma. Atha vā pariyesitvā pattampi apariyesitvā pattampi pattaṭṭhena pattaṃ nāma, pariyesitvā nopattameva pariyesitaṃ nāma, apariyesitvā nopattaṃ manasānuvicaritaṃ nāma. Sabbaṃ vā etaṃ manasā anuvicaritameva.
《无施》经的注疏
5. Natthidinnasuttavaṇṇanā
210在「无施」等句中:「无施」是就布施无有果报而言的。「已供」指大祭祀,「所供」指赠礼恭敬,这两者亦是从否定其果报的角度加以遮止的。「善行与恶行」即善与不善行。「果与异熟」:凡是被称为果或异熟的,他们都说不存在。「无此世界」:对于住于他世者而言,说此世界不存在。「无他世」:对于住于此世者而言,说他世也不存在,他们的意图在于表明:一切有情便在各处断灭了。「无母无父」是就正行与邪行的果报不存在而说的。「无化生有情」:他们说没有死后转生的有情。「世间无沙门婆罗门」:他们说世间没有如法修行、正确实践的沙门婆罗门。
210.Natthidinnantiādīsu natthi dinnanti dinnassa phalābhāvaṃ sandhāya vadanti. Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo. Hutanti paheṇakasakkāro adhippeto. Tampi ubhayaṃ phalābhāvameva sandhāya paṭikkhipanti. Sukatadukkaṭānanti sukatadukkatānaṃ, kusalākusalānanti attho. Phalaṃ vipākoti yaṃ phalanti vā vipākoti vā vuccati, taṃ natthīti vadanti. Natthi ayaṃ lokoti paraloke ṭhitassa ayaṃ loko natthi. Natthi paro lokoti idha loke ṭhitassapi paro loko natthi, sabbe tattha tattheva ucchijjantīti dassenti. Natthi mātā natthi pitāti tesu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṃ phalābhāvavasena vadanti. Natthi sattā opapātikāti cavitvā uppajjanakasattā nāma natthīti vadanti. Natthi loke samaṇabrāhmaṇāti loke sammāpaṭipannā samaṇabrāhmaṇā nāma natthīti vadanti.
「四大的」:由四大元素所构成。「大地、地界」:指内地界与外地界。「随赴」:跟随而去。「随往」是其同义词,也有跟随而去的意思。两者都表示前往、到达。对水等也是如此。「根」:指包括意根在内的六根。「迁移」:即跳入虚空。「以床为第五」:意思是连同所躺卧的床,一共五样,即床以及四位抓着床脚站立的男子。「直至火葬场」:即一直到坟场。「句迹」:指通过“此人这样持戒,这样破戒”等方式而流传的功德与过失的记述。或者,这里的「迹」指身体本身。「鸽色」:如鸽子般的颜色,指鸽子翅膀的颜色。「粉碎」:成为灰烬。这就是本来的读法。「诸供物」:凡是如赠礼、恭敬等所施舍的布施,所有这一切最终都只是灰烬,不可能从中进一步生出果报,这就是它的意义。「施设」:由无智的凡夫所施设。意思是这种布施是愚者、无智者所设定的,不是贤智者所设定的。愚人去布施,贤智者去接受。他们这样表示。
Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Pathavī pathavīkāyanti ajjhattikā pathavīdhātu bāhiraṃ pathavīdhātuṃ. Anupetīti anuyāti. Anupagacchatīti tasseva vevacanaṃ, anugacchatītipi attho. Ubhayenāpi upeti upagacchatīti dassenti. Āpādīsupi eseva nayo. Indriyānīti manacchaṭṭhāni indriyāni. Saṅkamantīti ākāsaṃ pakkhandanti. Āsandipañcamāti nipannamañcena pañcamā, mañco ceva, cattāro mañcapāde gahetvā ṭhitā cattāro purisā cāti attho. Yāva āḷāhanāti yāva susānā. Padānīti ‘‘ayaṃ evaṃ sīlavā ahosi, evaṃ dussīlo’’tiādinā nayena pavattāni guṇāguṇapadāni. Sarīrameva vā ettha padānīti adhippetaṃ. Kāpotakānīti kapotakavaṇṇāni, pārāvatapakkhavaṇṇānīti attho. Bhassantāti bhasmantā. Ayameva vā pāḷi. Āhutiyoti yaṃ paheṇakasakkārādibhedaṃ dinnadānaṃ, sabbaṃ taṃ chārikāvasānameva hoti, na tato paraṃ phaladāyakaṃ hutvā gacchatīti attho. Dattupaññattanti dattūhi bālamanussehi paññattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – bālehi abuddhīhi paññattamidaṃ dānaṃ, na paṇḍitehi. Bālā denti, paṇḍitā gaṇhantīti dassenti.
第六《Karoto经》注释
6. Karotosuttavaṇṇanā
211「做」:亲手做者。「令做」:通过命令令他人做者。「砍断」:砍断他人手足等者。「令砍断」:令他人砍断者。「折磨」:用棍杖等折磨者。「令折磨」:令他人用棍杖等折磨者。「自忧愁、令忧愁」:通过夺取他人财物等,自己生起忧愁,或令他人忧愁者。「自劳累、令劳累」:通过断绝饮食、关入监牢等,自己劳累他人,或令他人劳累者。「自悸动、令悸动」:在令他人悸动时,自己也悸动,又令他人悸动者。「杀生」:自己杀生或令他人杀生者。如是,于一切处,应以“自己做”与“令他人做”的方式而了知义理。
211.Karototi sahatthā karontassa. Kārayatoti āṇattiyā kārentassa. Chindatoti paresaṃ hatthādīni chindantassa. Chedāpayatoti parehi chedāpentassa. Pacatoti daṇḍena pīḷentassa. Pacāpayatoti parehi daṇḍādinā pīḷāpentassa. Socato socāpayatoti parassa bhaṇḍaharaṇādīhi sokaṃ sayaṃ karontassāpi parehi kārentassāpi. Kilamato kilamāpayatoti āhārupacchedabandhanāgārapavesanādīhi sayaṃ kilamentassapi parehi kilamāpentassapi. Phandato phandāpayatoti paraṃ phandantaṃ phandanakāle sayampi phandato parempi phandāpayato. Pāṇamatipātayatoti pāṇaṃ hanantassapi hanāpentassapi. Evaṃ sabbattha karaṇakārāpanavaseneva attho veditabbo.
「屋隙」:指房屋的缝隙。「大掠夺」:指大规模的掠夺。「一屋掠夺」:指包围单独一栋房屋而进行掠夺。「立于险路」:指为了抢夺来往行人而站在路上的人。「虽做恶,恶不被做」:指怀有“我正做什么恶”的想法而造作的人,但恶并不被做,也就是没有恶。他们宣说:然而众生却怀有“我们在做”这样的想法。「以刀刃为边缘」:指以刀刃为轮缘,或者以刀刃那样锋利之物作为边缘。「一肉堆」:指一堆肉。「积聚」是其同义词。「以此为因」:指作为制造那一堆肉的原因。
Sandhinti gharasandhiṃ. Nillopanti mahāvilopaṃ. Ekāgārikanti ekameva gharaṃ parivāretvā vilumpanaṃ. Paripanthe tiṭṭhatoti āgatāgatānaṃ acchindanatthaṃ magge tiṭṭhato. Karoto na karīyati pāpanti yaṃkiñci pāpaṃ karomīti saññāya karotopi pāpaṃ na karīyati, natthi pāpaṃ. Sattā pana karomāti evaṃsaññino hontīti dīpenti. Khurapariyantenāti khuraneminā, khuradhārasadisapariyantena vā. Ekamaṃsakhalanti ekamaṃsarāsiṃ. Puñjanti tasseva vevacanaṃ. Tatonidānanti ekamaṃsakhalakaraṇanidānaṃ.
“南”(dakkhiṇaṃ)指南岸之人,他们粗恶凶暴,针对他们而说“杀”等内容。“北”(uttaraṃ)指北岸之人,他们具足信心、明净,是佛弟子、法弟子、僧弟子,针对他们而说“施”等内容。其中,“供奉”(yajanto)指举行大供养之人。“以调伏”(damena)指以调伏诸根之布萨羯磨。“以自制”(saṃyamena)指以戒律自制。“以真语”(saccavajjena)指说真实语。“来”(āgamo)指到来,亦即实行。他们便如此全然否定了善与恶的造作。
Dakkhiṇanti dakkhiṇatīre manussā kakkhaḷā dāruṇā, te sandhāya hanantotiādi vuttaṃ. Uttaranti uttaratīre saddhā honti pasannā buddhamāmakā dhammamāmakā saṅghamāmakā, te sandhāya dadantotiādi vuttaṃ. Tattha yajantoti mahāyāgaṃ karonto. Damenāti indriyadamena uposathakammena. Saṃyamenāti sīlasaṃyamena. Saccavajjenāti saccavacanena. Āgamoti āgamanaṃ, pavattīti attho. Sabbathāpi pāpapuññānaṃ kiriyameva paṭikkhipanti.
第七、《因缘经》注释
7. Hetusuttavaṇṇanā
212“无因、无缘”(natthi hetu natthi paccayo):此处,“缘”(paccayo)即是“因”的同义词。通过此二者,他们否定了那真实存在者——作为身恶行等染污之缘,以及作为身善行等清净之缘。“无力”(natthi balaṃ):他们否定这样一种力量,依于此力,这些众生得以成就天位、魔位、梵位、声闻菩提、辟支菩提乃至一切智。“无精进”(natthi vīriyaṃ)等,所有这些都是相互的同义词。然而,为了破除如“此由精进所证得”、“此由男子之力所证得”、“此由男子力所证得”这般流传的言论,这些词才被分别采用。
212.Natthihetu natthi paccayoti ettha paccayoti hetuvevacanameva. Ubhayenāpi vijjamānameva kāyaduccaritādīnaṃ saṃkilesapaccayaṃ, kāyasucaritādīnañca visuddhipaccayaṃ paṭikkhipanti. Natthi balanti yamhi attano bale patiṭṭhitā ime sattā devattampi mārattampi brahmattampi sāvakabodhimpi paccekabodhimpi sabbaññutampi pāpuṇanti, taṃ balaṃ paṭikkhipanti. Natthi vīriyantiādīni sabbāni aññamaññavevacanāneva. ‘‘Idaṃ no vīriyena, idaṃ purisathāmena, idaṃ purisaparakkamena patta’’nti, evaṃ pavattavacanapaṭikkhepakaraṇavasena panetāni visuṃ ādiyanti.
“一切有情”(sabbe sattā)指骆驼、牛、驴等,毫无遗漏地包罗一切。“一切生类”(sabbe pāṇā)是依一根生类、二根生类等而说。“一切存在者”(sabbe bhūtā)是针对在卵、胎等中的存在者而说。“一切命”(sabbe jīvā)是针对稻、麦、小麦等而说,因为在它们当中,由生长的状态而被认为具有命。“无自在、无力、无精进”(avasā abalā avīriyā):指他们自身没有自在,没有力量,也没有精进。“由决定、合会、自性所成熟”(niyatisaṅgatibhāvapariṇatā):其中,“决定”(niyatī)指必然性,“合会”(saṅgatī)指六种生类在各处的趣向,“自性”(bhāvo)即是本性。如是,由必然性、合会与自性而成熟,成为种种形态。他们显示:应如此存在者,便那般存在;不应存在者,便不存在。“就在六生类中”(chasvevābhijātīsu):指仅安住于六种生类中而感受乐与苦,显示并无其他苦乐之地。
Sabbe sattāti oṭṭhagoṇagadrabhādayo anavasese pariggaṇhanti. Sabbe pāṇāti ekindriyo pāṇo, dvindriyo pāṇotiādivasena vadanti. Sabbe bhūtāti aṇḍakosavatthikosesu bhūte sandhāya vadanti. Sabbe jīvāti sāliyavagodhumādayo sandhāya vadanti. Tesu hi te viruhanabhāvena jīvasaññino. Avasā abalā avīriyāti tesaṃ attano vaso vā balaṃ vā vīriyaṃ vā natthi. Niyatisaṅgatibhāvapariṇatāti ettha niyatīti niyatatā. Saṅgatīti channaṃ abhijātīnaṃ tattha tattha gamanaṃ. Bhāvoti sabhāvoyeva. Evaṃ niyatiyā ca saṅgatiyā ca bhāvena ca pariṇatā nānappakārataṃ pattā. Yena hi yathā bhavitabbaṃ, so tatheva bhavati. Yena na bhavitabbaṃ, so na bhavatīti dassenti. Chasvevābhijātīsūti chasu eva abhijātīsu ṭhatvā sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedenti, aññā sukhadukkhabhūmi natthīti dassenti.
8-10. 《大邪见经》等释义
8-10. Mahādiṭṭhisuttādivaṇṇanā
213-215「非造」(akaṭā),谓不是被造作出来的。「非令造」(akaṭavidhā),谓非经安排而造作,即没有人曾被命令“这样做”而使之产生。「非所化作」(animmitā),谓也不是由神通变化出来的。「非令化作」(animmātā),谓不曾被命令变化出来。亦有版本作「非应被化作」(animmitabbā),意谓不应被变化出来。「石女」(vañjhā),谓如石女、不孕的芭蕉等那样无结果,不能产生任何事物。「如山顶而立」(pabbatakūṭaṃ viya ṭhitā),谓如山峰之巅那样安立。「如柱坚立」(esikaṭṭhāyiṭhitā),谓如同因陀罗柱一般安立,犹似一根深埋、不动的石柱般屹立。「不动摇」(na iñjanti),谓因如石柱般安立,故不动摇。「不变易」(na vipariṇamanti),谓不舍弃自己的本性。「不互相恼害」(na aññamaññaṃ byābādhenti),谓不互相伤害。「不能」(nālaṃ),谓没有能力。于「地界」(pathavīkāyo)等中,
213-215.Akaṭāti akatā. Akaṭavidhāti akatavidhānā, ‘‘evaṃ karohī’’ti kenaci kāritāpi na hontīti attho. Animmitāti iddhiyāpi na nimmitā. Animmātāti animmāpitā. ‘‘Animmitabbā’’tipi pāṭho, na nimmitabbāti attho. Vañjhāti vañjhapasuvañjhatālādayo viya aphalā kassaci ajanakā. Pabbatakūṭaṃ viya ṭhitāti kūṭaṭṭhā. Esikaṭṭhāyino viya hutvā ṭhitāti esikaṭṭhāyiṭṭhitā, yathā sunikhāto esikatthambho niccalo tiṭṭhati, evaṃ ṭhitāti attho. Naiñjantīti esikatthambho viya ṭhitattā na calanti. Na vipariṇamantīti pakatiṃ na vijahanti. Na aññamaññaṃ byābādhentīti aññamaññaṃ na upahananti. Nālanti na samatthā. Pathavīkāyotiādīsu pathavīyeva pathavīkāyo, pathavīsamūho vā. Sattannaṃtveva kāyānanti yathā muggarāsiādīsu pahaṭaṃ satthaṃ muggarāsiādīnaṃ antareneva pavisati, evaṃ sattannaṃ kāyānaṃ antarena chiddena vivarena satthaṃ pavisati. Tattha ‘‘ahaṃ imaṃ jīvitā voropemī’’ti kevalaṃ saññāmattameva hotīti dassenti.
“以胎为首之百千”:指上等胎、最胜胎有一万四千种,另有六百种,又六百种,以及五种业五百种,即所谓五种业五百种等。他们纯粹凭靠思维推度,宣说这样无意义的见解。对“五种业”、“三种业”等的解释,也是同样的套路。然而有些人说:“‘五种业’是依五根来执取,‘三种业’是依身业等来执取。”而关于“业与半业”,他的主张是:身业、语业是“业”,意业是“半业”。“六十二种道”:他们宣称有六十二种道。“六十二中间劫”:本来在一劫中有六十四种中间劫,但他因为不知道另外两种,所以才这样说。
Yonipamukhasatasahassānīti pamukhayonīnaṃ uttamayonīnaṃ cuddasasatasahassāni aññāni ca saṭṭhisatāni aññāni ca chasatāni pañca ca kammuno satānīti pañcakammasatāni cāti kevalaṃ takkamattakena niratthakadiṭṭhiṃ dīpenti. Pañca ca kammāni tīṇi ca kammānītiādīsupi eseva nayo. Keci panāhu ‘‘pañca kammānīti pañcindriyavasena gaṇhanti, tīṇīti kāyakammādivasenā’’ti. Kamme ca aḍḍhakamme cāti ettha panassa kāyakammavacīkammāni kammanti laddhi, manokammaṃ upaḍḍhakammanti. Dvaṭṭhipaṭipadāti dvāsaṭṭhipaṭipadāti vadanti. Dvaṭṭhantarakappāti ekasmiṃ kappe catusaṭṭhi antarakappā nāma honti, ayaṃ pana aññe dve ajānanto evamāha.
“六生类”:指黑生类、蓝生类、红生类、黄生类、白生类、极白生类这六种生类。其中,屠羊者、屠猪者、捕鸟者、猎兽者、凶残者、杀鱼者、盗贼、刽子手、狱卒,以及任何从事其它残酷行业的人,他们说这是黑生类。他们说比丘是蓝生类。据他说,那些比丘在四种资具里放入刺再来受用,而且“比丘是刺床住者”正是他们引用的圣典文句。或者,他说有某类出家人就是名为“刺床住者”。裸形者、一衣者,他说是红生类。据他说,这些人比前两种稍微白一些。白衣在家信众与裸形者的弟子们,他说是黄生类。这样,他把自己的施主们抬得甚至比裸形者还高。阿耆毗伽、阿耆毗伽尼,他说是白生类。据他说,他们比前四种更白。难陀瓦奇、吉萨桑基恰、末迦梨·瞿舍罗,他说是极白生类。据他说,他们比一切更白。
Chaḷābhijātiyoti kaṇhābhijāti nīlābhijāti lohitābhijāti haliddābhijāti sukkābhijāti paramasukkābhijātīti imā cha abhijātiyo vadanti. Tattha orabbhikā sūkarikā sākuṇikā māgavikā luddā macchaghātakā corā coraghātakā bandhanāgārikā, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā, ayaṃ kaṇhābhijātīti vadanti. Bhikkhū nīlābhijātīti vadanti. Te kira catūsu paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti, ‘‘bhikkhū ca kaṇṭakavuttikā’’ti (a. ni. 6.57) ayaṃ hissa pāḷi eva. Atha vā kaṇṭakavuttikā eva nāma eke pabbajitāti vadanti. Lohitābhijāti nāma nigaṇṭhā ekasāṭakāti vadanti. Ime kira purimehi dvīhi paṇḍaratarā. Gihī odātavasanā acelakasāvakā haliddābhijātīti vadanti. Evaṃ attano paccayadāyake nigaṇṭhehipi jeṭṭhakatare karonti. Ājīvakā ājīviniyo ayaṃ sukkābhijātīti vadanti. Te kira purimehi catūhi paṇḍaratarā . Nando vaccho, kiso saṃkicco, makkhali gosālo paramasukkābhijātīti vadanti. Te kira sabbehi paṇḍaratarā.
“八男子地”:他们说有八种男子地,即:愚钝地、游戏地、探足地、直行地、有学地、沙门地、了知地、败亡地。其中,从出生日起七日之内,有情方出逼仄处,故迟钝而愚昧,他们说这是愚钝地。若是从恶趣来投生的,便一直啼哭号泣;若是从善趣来投生的,则恒时忆念微笑,他们说这是游戏地。抓取父母的手、足、床或椅,将脚置于地上,这叫探足地。能以足行走的阶段,叫直行地。学习种种技艺的阶段,叫有学地。离家出家的阶段,叫沙门地。追随师长而得晓了的阶段,叫了知地。对于所谓“比丘败亡者,胜者无所食”的那种无所得的沙门,他们说那是败亡地。
Aṭṭhapurisabhūmiyoti mandabhūmi khiḍḍābhūmi vīmaṃsakabhūmi ujugatabhūmi sekhabhūmi samaṇabhūmi jānanabhūmi pannabhūmīti imā aṭṭha purisabhūmiyoti vadanti. Tattha jātadivasato paṭṭhāya satta divase sambādhaṭṭhānato nikkhantattā sattā mandā honti momūhā, ayaṃ mandabhūmīti vadanti. Ye pana duggatito āgatā honti, te abhiṇhaṃ rodanti ceva viravanti ca, sugatito āgatā taṃ anussaritvā anussaritvā hasanti, ayaṃ khiḍḍābhūmi nāma. Mātāpitūnaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā gahetvā bhūmiyaṃ padanikkhipanaṃ vīmaṃsakabhūmi nāma. Padasā gantuṃ samatthakālo ujugatabhūmi nāma. Sippāni sikkhanakālo sekhabhūmi nāma. Gharā nikkhamma pabbajanakālo samaṇabhūmi nāma. Ācariyaṃ sevitvā jānanakālo jānanabhūmi nāma. ‘‘Bhikkhu ca pannako jino na kiñci āhā’’ti evaṃ alābhiṃ samaṇaṃ pannabhūmīti vadanti.
“四十九邪命外道百数”:指四十九种依邪命为生的方式。“游方者百数”:指一百种游方者的出家方式。“龙住处百数”:指一百个龙的居处。“二十根百数”:指二十类根。“三十地狱百数”:指三十种地狱。“尘界”:指散尘之处,即手背、脚背等处。“七有识胎”:指骆驼、牛、驴、羊、畜生、鹿、水牛。“七无识胎”:指稻、大麦、小麦、绿豆、稗子、野豆、稗草。“结生胎”:指在节中结生的胎,即甘蔗、竹、芦苇之类。“七天子”:天子实多,却说为七。“人亦无量,却言为七”:人类无量,亦说为七。“七毕舍遮”:毕舍遮身形巨大,却言为七。“池”:指大池,即卡努姆达池、造车者池、无热恼池、狮崖池、六牙池、目支邻陀池、库那拉池。
Ekūnapaññāsaājīvakasateti ekūnapaññāsa ājīvavuttisatāni. Paribbājakasateti paribbājakapabbajjāsatāni. Nāgavāsasateti nāgamaṇḍalasatāni. Vīse indriyasateti vīsa indriyasatāni. Tiṃse nirayasateti tiṃsa nirayasatāni. Rajodhātuyoti rajaokiraṇaṭṭhānāni. Hatthapiṭṭhipādapiṭṭhādīni sandhāya vadati. Satta saññīgabbhāti oṭṭhagoṇagadrabhaajapasumigamahiṃse sandhāya vadati. Satta asaññīgabbhāti sāliyavagodhumamuggakaṅguvarakakudrūsake sandhāya vadati. Nigaṇṭhigabbhāti gaṇṭhimhi jātagabbhā, ucchuveḷunaḷādayo sandhāya vadati. Satta devāti bahū devā, so pana sattāti vadati. Manussāpi anantā, so sattāti vadati. Satta pesācāti pisācā mahantamahantā, sattāti vadati. Sarāti mahāsarā. Kaṇṇamuṇḍa-rathakāra-anotatta-sīhappapāta-chaddanta-mucalinda-kuṇāladahe gahetvā vadati.
“结节”:指结块。“断崖”:指大断崖。“断崖百数”:指小断崖之百数。“梦”:指大梦。“梦百数”:指小梦之百数。“大劫者”:指关于大劫的说法。对此,他们这样认为:于某一大池,每百年以草尖取出一滴水,如是七番取尽池水,此过程名为一大劫。像这样,历经八万四千大劫之后,无论愚者智者,皆同耗尽诸苦。这是他的邪见。据他说,智者不能中途清净,愚者亦不能超越此限。
Pavuṭāti gaṇṭhikā. Papātāti mahāpapātā. Papātasatānīti khuddakapapātasatāni. Supināti mahāsupinā. Supinasatānīti khuddakasupinasatāni. Mahākappinoti mahākappānaṃ. Ettha ekamhā mahāsarā vassasate vassasate kusaggena ekaṃ udakabinduṃ nīharitvā sattakkhattuṃ tamhi sare nirudake kate eko mahākappoti vadati. Evarūpānaṃ mahākappānaṃ caturāsītisatasahassāni khepetvā bāle ca paṇḍite ca dukkhassantaṃ karontīti ayamassa laddhi. Paṇḍitopi kira antarāvisujjhituṃ na sakkoti, bālopi tato uddhaṃ na gacchati.
“以戒”,即指裸形者的戒,或其它任何一种戒。“以禁行”,即指那样的禁行。“以苦行”,即指苦行。所谓“未熟令熟”,是说有人自以为“我是智者”,于是在中间阶段便以为得到了净化。所谓“触已令熟者灭尽”,是说有人自以为“我是愚者”,因而超出所说的时限后还在流转。然而“实无此事”——这样的事并不存在,这是要表明两者都不可能做到。“如以斗量”,犹如用斗量过一般。“于苦乐”,即于苦与乐。“有边际”,即依所说的时限而安立了边际。“无增减”,即没有损减与增长,意思是轮回不因智者而缩短,也不因愚者而延长。“于胜劣”,即胜与劣,是损减与增长的同义语。接着,为了以比喻说明此义,又说“犹如”等。其中,“线球”,指缠绕而成的线团,随着线团的解开而一直延伸……
Sīlenavāti acelakasīlena vā aññena vā yena kenaci. Vatenāti tādiseneva vatena. Tapenāti tapokammena. Aparipakkaṃ paripāceti nāma yo ‘‘ahaṃ paṇḍito’’ti antarā visujjhati. Paripakkaṃ phussa phussa byantīkaroti nāma yo ‘‘ahaṃ bālo’’ti vuttaparimāṇakālaṃ atikkamitvā yāti. Hevaṃ natthīti evaṃ natthi. Tañhi ubhayampi na sakkā kātunti dīpeti. Doṇamiteti doṇena mitaṃ viya. Sukhadukkheti sukhadukkhaṃ. Pariyantakateti vuttaparimāṇena kālena katapariyanto. Natthi hāyanavaḍḍhaneti natthi hāyanavaḍḍhanāni, na saṃsāro paṇḍitassa hāyati, na bālassa vaḍḍhatīti attho. Ukkaṃsāvakaṃseti ukkaṃsāvakaṃsā. Hāyanavaḍḍhanānamevetaṃ vevacanaṃ. Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento seyyathāpi nāmātiādimāha. Tattha suttaguḷeti veṭhetvā katasuttaguḷe. Nibbeṭhiyamānameva paletīti pabbate vā rukkhagge vā ṭhatvā khittaṃ suttappamāṇena nibbeṭhiyamānameva gacchati, sutte khīṇe tattheva tiṭṭhati, na gacchati evameva bālā ca paṇḍitā ca kālavasena nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palenti, yathāvuttena kālena atikkamantīti dasseti.
11-18. Antavāsuttādivaṇṇanā(《有边经》等的解释)
11-18. Antavāsuttādivaṇṇanā
216-223216-223. “世间有边”:由执取或推度而生起的见,认为世间只向一个方向扩展而有其相。“世间无边”:由执取或推度而生起的见,认为世间向一切方向普遍扩展、无有边际。“彼命即是彼身”:生起的见,认为命与身是同一回事。其余各处都浅显明白。以上,是依入流道而有的十八种解释中的第一种方式。
216-223.Antavā lokoti ekato vaḍḍhitanimittaṃ lokoti gāhena vā takkena vā uppannadiṭṭhi. Anantavāti sabbato vaḍḍhitaṃ appamāṇanimittaṃ lokoti gāhena vā takkena vā uppannadiṭṭhi. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti jīvañca sarīrañca ekamevāti uppannadiṭṭhi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti. Imāni tāva sotāpattimaggavasena aṭṭhārasa veyyākaraṇāni ekaṃ gamanaṃ.
2. Dutiyagamanādivaggavaṇṇanā(《第二行等品》的解释)
2. Dutiyagamanādivaggavaṇṇanā
224-301第二种方式是依苦而解说。其中也有十八种解释;之后接着是“我是有色者”等八种解释,与这些合起来,便称为第二重颂。
224-301. Dutiyaṃ gamanaṃ dukkhavasena vuttaṃ. Tatrāpi aṭṭhāraseva veyyākaraṇāni, tato parāni ‘‘rūpī attā hotī’’tiādīni aṭṭha veyyākaraṇāni, tehi saddhiṃ taṃ dutiyapeyyāloti vutto.
其中,“有色者”是指执取所缘为“我”的见解。“无色者”是指执取禅那为“我”的见解。“亦有色亦无色者”是指将所缘与禅那都执取为“我”的见解。“非有色非无色者”是指仅凭纯粹逻辑推理而执取的见解。“一向乐者”是指从得定者、推理者、宿命通者的角度生起的见解。因为,证得禅那者作意过去世一向快乐的自体时,会生起此见;推理者则想:“如同我现在一向快乐,未来也将如此”,从而生起此见;宿命通者因观察到七生或八生中的乐受状态,也会生起此见。至于“一向苦者”等,道理亦然。
Tattha rūpīti ārammaṇameva ‘‘attā’’ti gahitadiṭṭhi. Arūpīti jhānaṃ ‘‘attā’’ti gahitadiṭṭhi . Rūpī ca arūpī cāti ārammaṇañca jhānañca ‘‘attā’’ti gahitadiṭṭhi. Neva rūpī nārūpīti takkamattena gahitadiṭṭhi. Ekantasukhīti lābhītakkījātissarānaṃ uppannadiṭṭhi. Jhānalābhinopi hi atīte ekantasukhaṃ attabhāvaṃ manasikaroto evaṃ diṭṭhi uppajjati. Takkinopi ‘‘yathā etarahi ahaṃ ekantasukhī, evaṃ samparāyepi bhavissāmī’’ti uppajjati. Jātissarassapi sattaṭṭhabhave sukhitabhāvaṃ passantassa evaṃ uppajjati, ekantadukkhītiādīsupi eseva nayo.
第三重颂依无常与苦而说,同样由那二十六经所构成;第四重颂则依三转的方式而说。
Tatiyapeyyālo aniccadukkhavasena tehiyeva chabbīsatiyā suttehi vutto, catutthapeyyālo tiparivaṭṭavasenāti.