2. 罗陀相应
2. Rādhasaṃyuttaṃ
1. 魔罗经注
1. Mārasuttavaṇṇanā
160罗陀相应第一经中:“或为魔罗”指死亡。“或为杀害者”指应被杀害者。“又或彼正在死者”指正在死去者。“为厌离故”指为了厌离智。“为涅槃故”指这称为果解脱,是为无取涅槃。“已越过”指已经超越。“导归涅槃”指安立于涅槃。“此名为道梵行”意指,此梵行是安住于涅槃而修习,并非超越涅槃。“以涅槃为究竟”指以这涅槃为究竟,即成就、终尽。第一。
160. Rādhasaṃyuttassa paṭhame māro vā assāti maraṇaṃ vā bhaveyya. Māretā vāti māretabbo vā. Yo vā pana mīyatīti yo vā pana marati. Nibbidatthanti nibbidāñāṇatthaṃ. Nibbānatthāti phalavimutti nāmesā anupādānibbānatthāti attho. Accayāsīti atikkantosi. Nibbānogadhanti nibbāne patiṭṭhitaṃ. Idaṃ maggabrahmacariyaṃ nāma nibbānabbhantare vussati, na nibbānaṃ atikkamitvāti attho. Nibbānapariyosānanti nibbānaṃ assa pariyosānaṃ, nipphatti niṭṭhāti attho. Paṭhamaṃ.
2-10. 有情经等注
2-10. Sattasuttādivaṇṇanā
161-169第二部经中,以「有情,有情」来提问执着。「在那里执着,在那里极执着」意为在那对象上系缚、在那对象上紧缚。「沙土小屋」即用沙土建造的小屋。「戏弄」指嬉戏玩耍。「视为财」指把它当作财富来看待。「执为我所」是生起「这是我的、这是我的」的执取,甚至不许他人触碰。「作尽戏」指认为游戏已尽,便毁坏它们,令游戏终结。第三部经中:「有网」指有的绳索。第四部经的含义显而易见。从第五部经开始的四部经中,讲述了四圣谛;在其后的两部经中,讲述了烦恼的断除。第二品等。
161-169. Dutiye satto sattoti laggapucchā. Tatra satto tatra visattoti tatra laggo tatra vilaggo. Paṃsvāgārakehīti paṃsugharakehi. Keḷāyantīti kīḷanti. Dhanāyantīti dhanaṃ viya maññanti. Mamāyantīti ‘‘mama idaṃ, mama ida’’nti mamattaṃ karonti, aññassa phusitumpi na denti. Vikīḷaniyaṃ karontīti ‘‘niṭṭhitā kīḷā’’ti te bhindamānā kīḷāvigamaṃ karonti. Tatiye bhavanettīti bhavarajju. Catutthaṃ uttānameva. Pañcamādīsu catūsu cattāri saccāni kathitāni, dvīsu kilesappahānanti. Dutiyādīni.
1-12. 《魔罗经》等的注释
1-12. Mārasuttādivaṇṇanā
170-181在第二品的第一部经中,罗陀长老以「魔,魔」来询问什么是死。然而,由于离开色等诸法并没有独立的死亡存在,世尊便对他说:「罗陀,色即是魔」等等。第二部经中的「魔法」即是指死法。依此类推,一切相关处的含义都应如此理解。
170-181. Dutiyavaggassa paṭhame māro, māroti maraṇaṃ pucchati. Yasmā pana rūpādivinimuttaṃ maraṇaṃ nāma natthi, tenassa bhagavā rūpaṃ kho, rādha, mārotiādimāha . Dutiye māradhammoti maraṇadhammo. Etenupāyena sabbattha attho veditabboti.
3-4. 祈请品等
3-4. Āyācanavaggādi
1-11. 《魔经》等十一部经的注释
1-11. Mārādisuttaekādasakavaṇṇanā
182-205从第182经至第205经,此后文义即十分明了。这位罗陀长老名为“应请长老”。如来一见到这位长老,便有微细因缘现前,因此世尊以种种方式为他开示法义。如是,在此《罗陀相应》中,最初两品随顺提问而说,第三品随顺祈请而说,第四品则依亲近对谈而说。还应了知,这整部《罗陀相应》纯粹是为了促成长老解脱成熟之法而结集。
182-205. Tato paraṃ uttānatthameva. Ayañhi rādhatthero paṭibhāniyatthero nāma. Tathāgatassa imaṃ theraṃ disvā sukhumaṃ kāraṇaṃ upaṭṭhāti. Tenassa bhagavā nānānayehi dhammaṃ deseti. Evaṃ imasmiṃ rādhasaṃyutte ādito dve vaggā pucchāvasena desitā, tatiyo āyācanena, catuttho upanisinnakakathāvasena. Sakalampi panetaṃ rādhasaṃyuttaṃ therassa vimuttiparipācanīyadhammavaseneva gahitanti veditabbaṃ.