第九 譬喻相应
9. Opammasaṃyuttaṃ
1. 屋顶经注释
1. Kūṭasuttavaṇṇanā
223「到达屋顶」(kūṭaṅgacchantī),是指通过穿入屋顶的洞孔而触及屋顶;那些位于椽子之间的椽子,也因接触到屋顶的位置而称为「到达屋顶」。这两种情形都汇聚于屋顶。「透过屋顶的拆除」:即屋顶的毁坏、破坏。「透过无明的断除」:即无明永远不再生起。如此,在开示证得解脱法(mokkhadhammādhigamena)的同时,也开示了与此相应的证得。而「不放逸」(appamattā)一词,则是开示了达成这一目标的方法。
223.Kūṭaṃgacchantīti kūṭacchiddassa anupavisanavasena kūṭaṃ gacchanti. Yā ca gopānasiyo gopānasantaragatā, tāpi kūṭaṃ āhacca ṭhānena kūṭaṅgamā. Duvidhāpi kūṭe samosaraṇā. Kūṭassa samugghātena vināsena bhijjanena. Avijjāya samugghātenāti avijjāya accantameva appavattiyā. Tena ca mokkhadhammādhigamena tadanurūpadhammādhigamo dassito. Appamattāti pana iminā tassa upāyo dassito.
2. 指甲尖经注释
2. Nakhasikhasuttavaṇṇanā
224经文说「如此微少,如同放在指甲尖上的尘土」等,这是以浅近的譬喻来说明:能导向善趣的业如此微少;生于天界(devesu)的众生也是如此微少。实际上,生于天界的众生更少,而且这还是仅就欲界天来说的。至于更高的天界,就更不待言了。
224.Evaṃ appakā yathā nakhasikhāya āropitapaṃsu, sugatisaṃvattaniyassa kammassa appakattā evaṃ devesupīti hīnūdāharaṇavasena vuttaṃ. Appatarā hi sattā ye devesu jāyanti, tañca kho kāmadevesu. Itaresu pana vattabbameva natthi.
3. 家经注释
3. Kulasuttavaṇṇanā
225「他们破坏」(vidhaṃsayanti),即恼害。「已增长」(vaḍḍhitā),指通过修行达到圆满而充分修习。「一再行持」(punappunaṃ katā),指通过多修习令它持续不断地生起,如同被妥善调适的车辆——恰如熟练的御者驾驭着良马拉的车,可以随心所欲地运行;同样,它也被导向能随心所欲运行的状态。「立足处」(patiṭṭhāna)的意思,就是「决定处」(adhiṭṭhāna)。如同被做成「基址」(vatthu)一般:通过全面地净化各种随烦恼,而被做成如同极善净化的边界。「已决定」(adhiṭṭhitā):由于远离了对立法,依善修的状态,以不可动摇性而得以确立。「遍修」(samantato citā):以一切方面令修行累积增长,因此说「已善增长」(suvaḍḍhitā)。「善始」(suṭṭhu samāraddhā):通过慈的修行达到了究竟,已圆满地完成。
225.Vidhaṃsayanti viheṭhayanti. Vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappunaṃ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitā yuttayānaṃ viya katāti yathā yuttaṃ ājaññarathaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathāruci pavattiyā gamitā. Patiṭṭhānaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena. Vatthu viya katā sabbaso upakkilesavisodhanena suvisodhitamariyādaṃ viya katā. Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena avikampaneyyatāya ṭhapitā . Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanūpacayaṃ gamitā. Tenāha ‘‘suvaḍḍhitā’’ti . Suṭṭhu samāraddhāti mettābhāvanāya matthakappattiyā sammadeva sampāditā.
4. 《大锅经》的注释
4. Okkhāsuttavaṇṇanā
226「大开口的大锅」:指大富人家中那些大开口的锅。「充满殊胜食物」:指装满了由酥油、蜜、糖等带来的殊胜食物。「其」:指那段文句。「挤牛乳的量」:即挤一头牛所需的那段时间。那么,这个量究竟是多少呢?接着说明「母牛……」等。「对一切众生散布利益」:这是指无分别的慈心修习,也就是能修至安止的慈心。而且,这样的慈心修习比上面所说的布施果报更大。
226.Mahāmukhaukkhalīnanti mahāmukhānaṃ mahantakoḷumbānaṃ sataṃ. Paṇītabhojanabharitānanti sappimadhusakkarādīhi upanītapaṇītabhojanehi paripuṇṇānaṃ. Tassāti pāṭhassa. Goduhanamattanti godohanavelāmattaṃ. Taṃ pana kittakaṃ adhippetanti āha ‘‘gāviyā’’tiādi. Sabbasattesu hitapharaṇanti anodhisomettābhāvanamāha – mettacittaṃ appanāppattaṃ bhāvetuṃ sakkotīti adhippāyo. Tampi tato yathāvuttadānato mahapphalataranti.
5. 《标枪经》的注释
5. Sattisuttavaṇṇanā
227「打击尖端」:指用锋利矛的尖端,以手或拳打击。「像棉花团一样」:就像被拍打过的棉花团。「像树脂团一样」:就像果实状的树脂团。「合在一起」:指将二三十个这样的团,像花苞等那样合在一起,使它们粘合成团。「粘着」:即令其弯曲、退缩;令其粘合,也就是让那两个刃尖也相互接触。「反敲」:即回击。在那里,树脂如同碎片。「棉花团的制作」:是指为收拢已弹打的棉花而用的缚棍。「转动」:指以搓卷棉花的方式转动。
227.Agge paharitvāti tiṇhaphalasattiyā agge hatthena vā muṭṭhinā vā pahāraṃ datvā. Kappāsavaṭṭiṃ viyāti pahatakappāsapiṇḍaṃ viya. Niyyāsavaṭṭiṃ viyāti phalasaṇṭhānaṃ niyyāsapiṇḍaṃ viya. Ekato katvāti kalikādibhāvena vīsatiṃsapiṇḍāni ekajjhaṃ katvā. Alliyāpento piṇḍaṃ karonto. Paṭileṇetīti paṭilīnayati nāmeti. Alliyāpento te dvepi dhārā ekato samphusāpento. Paṭikoṭṭetīti paṭipaharati. Tattha khaṇḍaṃ viya niyyāso. Kappāsavaṭṭanakaraṇīyanti vihatassa kappāsassa paṭisaṃharaṇavasena bandhanadaṇḍaṃ. Pavattentoti kappāsassa saṃvellanavasena pavattento.
《弓箭手经》的注释
6. Dhanuggahasuttavaṇṇanā
228「强弓」:指比较坚固的弓。为说明坚固的程度,而说「强弓」等。其中,「二千力」:指需要两千片棕榈叶重量的力。为使义理更为明了,又说「那种弓」等。其中,「那种弓」即指弓。「已上弦的」:指已经装上弦的弓。「被弦所缚的」:指被弦绑住的。从地面抬起弓,应知这就是「二千力」的含义。「铁、铅等」:指黑铁、铜、铅等。「担」:即一个男子的负荷量,应知这是依中等身材男子而言,其力量即是如此。「学习技艺」:指通过学习弓箭术而学得技艺。「熟习自在」:指在靶子上不脱靶的箭术方面练习纯熟而自在。「已近侍」:指他们到王宫等处展示了坐席和箭术,因此称为「已近侍」,所以说「在王宫等处展示了技艺」。
228.Daḷhadhanunoti thirataradhanuno. Idāni tassa thiratarabhāvaṃ paricchedato dassetuṃ ‘‘daḷhadhanū’’tiādi vuttaṃ. Tattha dvisahassathāmanti palānaṃ dvisahassathāmaṃ. Vuttamevatthaṃ pākaṭataraṃ katvā dassetuṃ ‘‘yassā’’tiādimāha. Tattha yassāti dhanuno. Āropitassāti jiyaṃ āropitassa. Jiyābaddhoti jiyāya baddho. Pathavito muccati, etaṃ ‘‘dvisahassathāma’’nti veditabbaṃ . Lohasīsādīnanti kāḷalohatambalohasīsādīnaṃ. Bhāroti purisabhāro, so pana majjhimapurisassa vasena edisaṃ tassa balaṃ daṭṭhabbaṃ. Uggahitasippā dhanuvedasikkhāvasena. Ciṇṇavasībhāvā lakkhesu avirajjhanasarakkhepavasena. Kataṃ rājakulādīsu upagantvā asanaṃ sarakkhepo etehīti katūpasanāti āha ‘‘rājakulādīsu dassitasippā’’ti.
说完“菩萨取来四支箭”后,为详细阐明其义,又接着说“那时据说”等。其中,“我们将跑”意为我们将奔跑。“火生起”指因疾速坠落时产生的灼热,又因紧邻太阳光焰的炽热,便有热气生起。“用翼的笼”指经由双翼的网格之间。
‘‘Bodhisatto cattāri kaṇḍāni āharī’’ti vatvā tameva atthaṃ vitthārato dassento ‘‘tadā kirā’’tiādimāha. Tattha javissāmāti dhāvissāma. Aggi uṭṭhahīti sīghapatanasantāpena ca sūriyarasmisantāpassa āsannabhāvena ca usumā uṭṭhahi. Pakkhapañjarenāti pakkhajālantarena.
“折返”指思惟“这般疾驰毫无意义”而折返。“如以叶盘覆盖的叶子”意为如同被叶盘覆盖的叶子一般,被遮蔽了;由于疾速坠落,城市上方的天空因而被遮覆住。由于(天鹅群)被驱策,便显现得如同数千只天鹅那样,恰如菩萨担任持弓者时,见到箭堆等情形一般。
Nivattitvāti ‘‘nippayojanamidaṃ javana’’nti nivattitvā. Pattakaṭāhena otthaṭapatto viyāti pihitapatto viya ahosi, vegasā patanena nagarassa upari ākāsassa nirikkhaṇaṃ ahosi. Sañcāritattā anekahaṃsasahassasadiso paññāyi seyyathāpi bodhisattassa dhanuggahakāle sarakūṭādidassane.
“难”是指看不见它,并非指自身的跌落。因为太阳的轮圆即使以极快的速度运行,其长宽亦达五十由旬,因其自身广大且光辉灿烂,能成为众生眼识所缘的境界;然而速行天鹅与那样的太阳一同疾飞时,却无法被看见。因此说“你不能看见”。四位刹那射手:他们前去为大象挂上铃铛,以便听闻其声,然后自己面向东方坐下。针对射向东方的箭,说道“与第一支箭一同飞起”。他们在同一刹那射出那四支箭。
Dukkaranti tassa adassanaṃ sandhāyāha, na attano patanaṃ. Sūriyamaṇḍalañhi atisīghena javena gacchantampi paññāsayojanāyāmavitthataṃ attano vipulatāya pabhassaratāya ca sattānaṃ cakkhussa gocarabhāvaṃ gacchati, javanahaṃso pana tādisena sūriyena saddhiṃ javena gacchanto na paññāyeyya. Tasmā vuttaṃ ‘‘na sakkā tayā passitu’’nti. Cattāro akkhaṇavedhino. Gantvā gahite sotuṃ ghaṇḍaṃ piḷandhāpetvā sayaṃ puratthābhimukho nisinno. Puratthimadisābhimukhaṃ gatakaṇḍaṃ sandhāyāha ‘‘paṭhamakaṇḍeneva saddhiṃ uppatitvā’’ti. Te cattāri kaṇḍāni ekakkhaṇeyeva khipiṃsu.
「寿行」:以此造作寿命,故名寿行。正如业生色的延续系于命根,有身的延续同样系于命根。经中以复数表述,是因为在一刹那中即有多达数百种命根可得。此命根比前述天神的运行更为迅疾地灭尽,因为刹那极其短促。正如所说:
Āyuṃ saṅkharoti etenāti āyusaṅkhāro. Yathā hi kammajarūpānaṃ pavatti jīvitindriyapaṭibaddhā, evaṃ attabhāvassa pavatti tappaṭibaddhāti. Bahuvacananiddeso pana pāḷiyaṃ ekasmiṃ khaṇe anekasatasaṅkhassa jīvitindriyassa upalabbhanato. Taṃ jīvitindriyaṃ. Tato yathāvuttadevatānaṃ javato sīghataraṃ khīyati ittarakhaṇattā. Vuttañhetaṃ –
“寿命与有身,以及纯苦乐;
与一心俱起,刹那疾流转。”
‘‘Jīvitaṃ attabhāvo ca, sukhadukkhā ca kevalā; Ekacittasamāyuttā, lahuso vattate khaṇo’’ti. (mahāni. 10);
“坏”即破坏。因其比那更为短暂至极,故无法施设。
Bhedoti bhaṅgo. Na sakkā paññāpetuṃ tatopi ativiya ittarakhaṇattā.
7. 《木钉经》注释。
7. Āṇisuttavaṇṇanā
229229. 其他国王只抽取一份,而他们却抽取十份,由此可知那是当时的惯例。由于能召集大众,故称为“阿那”(āṇako),他说“如是得名”。现在为显示它从最初以来的降临次第,他说“据说在雪山”。“Kareṇun”即kareṇuka,意为象。“恭敬”指通过避免无义之事以及呈献妙供品来尊崇。“下降”即进入鳄鱼湖。“退下放置”即退开而放置。
229. Aññe rājāno ca bhāgaṃ gaṇhantā ime viya dasabhāgaṃ gaṇhantīti tesamayaṃ anugati paññāyati. Mahājanassa ānayanato ānakoti āha ‘‘evaṃladdhanāmo’’ti. Idāni taṃ ādito paṭṭhāya āgamanānukkamaṃ dassetuṃ ‘‘himavante kirā’’tiādimāha. Kareṇunti kareṇukaṃ, hatthininti attho. Sakkariṃsūti anatthapariharaṇavasena pasatthūpahāravasena ca pūjesuṃ. Otarīti kuḷīradahaṃ pāvisi. Paṭikkamitvā ṭhapanavasena apakkamitvā pati.
“金、银等所造者”:在某些孔洞安置金楔,某些安置银楔,某些安置水晶楔。先前声音弥漫而住立时,其声遍布十二由旬,故称“十二由旬量之声”。然而,历经数百时期后,仅剩楔子残片,即使在屋内也难以闻及。
Suvaṇṇarajatādimayanti kismiñci chidde suvaṇṇamayaṃ, kismiñci rajatamayaṃ, kismiñci phalikamayaṃ āṇiṃ ghaṭayiṃsu bandhiṃsu. Pubbe pharitvā tiṭṭhantassa dvādasa yojanāni pamāṇo etassāti dvādasayojanappamāṇo, saddo. Athassa anekasatakāle gacchante antosālāyampi dukkhena suyyittha āṇisaṅghāṭamattattā.
「甚深」是指不可测度、难以通达。如《箭经》以“无相、不知”等文句,是从文句上说为甚深,而非义理上的甚深。正如该处那些偈颂以难解的形式存在,凭智慧难以通达,所以才说“甚深”。其中有些偈颂因上下文难解,即是难以通达,故从文句上说为甚深,即“以文句甚深,如《箭经》”。依此类推,所谓“以义甚深”的含义应当了知。《大吠陀罗经》在义理上的甚深是显而易见的。超越世间,故名出世间,也就是九种无量法;那成为他们的真实之义,因此是出世间。所以(注释)说“阐明出世间义”。“众生空而唯法性”,即是众生为空,唯有法本身。关于应受持、应精熟者,因性别、数目、语格倒换的说法,才说“于可受持与可精熟者”。 「诗作」是诗人的创作。某事的业作,即由那人所作,所以说“诗作者即由诗人所作”。另一个词“kāveyyā”的意思就是诗,也就是所说的“诗”。而“诗”是诗人所说之意。因此说“即是它的同义词”。 「种种文句」指形式多样的文句。于教外者,就是不在教法范围内的人。那些异学弟子,即任何不被称为“佛弟子”的弟子。「未
Gambhīrāti agādhā dukkhogāḷhā. Sallasuttañhi ‘‘animittamanaññāta’’ntiādinā pāḷivasena gambhīraṃ, na atthagambhīraṃ. Tathā hi tattha tā tā gāthā duviññeyyarūpā tiṭṭhanti, duviññeyyaṃ ñāṇena dukkhogāhanti katvā ‘‘gambhīra’’nti vuccati. Pubbāparampettha kāsañci gāthānaṃ duviññeyyatāya dukkhogāhameva, tasmā taṃ pāḷivasena ‘‘gambhīra’’nti vuttaṃ ‘‘pāḷivasena gambhīrā sallasuttasadisā’’ti. Iminā nayena ‘‘atthavasena gambhīrā’’ti ettha attho veditabbo. Mahāvedallasuttassa atthavasena gambhīratā pākaṭāyeva. Lokaṃ uttaratīti lokuttaro, navavidhaappamāṇadhammo, so atthabhūto etesaṃ atthīti lokuttarā. Tenāha ‘‘lokuttaraatthadīpakā’’ti. Sattasuññatadhammamattamevāti sattena attanā suññataṃ kevalaṃ dhammamattameva. Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbanti ca liṅgavacanavipallāsena vuttanti āha ‘‘uggahetabbe ca pariyāpuṇitabbe cā’’ti. Kavitāti kavino kammaṃ kavikatā. Yassa pana yaṃ kammaṃ, taṃ tena katanti vuccatīti āha ‘‘kavitāti kavīhi katā’’ti. Itaraṃ ‘‘kāveyyā’’ti padaṃ, kabbanti vuttaṃ hoti. ‘‘Kabba’’nti ca kavinā vuttanti attho. Tenāha ‘‘tasseva vevacana’’nti. Cittakkharāti vicitrākāraakkharā. Sāsanato bahibhūtāti na sāsanāvacarā. Tesaṃ sāvakehīti ‘‘buddhānaṃ sāvakā’’ti apaññātānaṃ yesaṃ kesañci sāvakehi. Anuggayhamānāti na uggayhamānā savanadhāraṇaparicayaatthūpaparikkhādivasena anuggayhamānā. Antaradhāyanti adassanaṃ gacchanti.
8. 《朽木经》注释。
8. Kaliṅgarasuttavaṇṇanā
230230. 「朽木」(kaliṅgara)是指小块木头,以此为枕,故称「以朽木为枕者」(kaliṅgarūpadhānā)。而离车族人当时是拿坎达拉木棍当枕头来住的,因此经文说“以坎达拉木棍为枕”等。他们射箭之快,乃至闪电一闪的刹那都无,故称「非刹那穿射者」(akkhaṇavedhino),因为他们射穿目标比闪电还迅速。「非刹那」(akkhaṇa)指的就是闪电,因其刹那极其短暂。凭着“非刹那”的光亮就能射中目标的人,即是「非刹那穿射者」。能射穿被劈成多丝的毛发的人,称为「穿射毛发者」(vālavedhino)。在这里,「毛发」(vālo)指的是毛发的一丝。
230. Kaliṅgaraṃ vuccati khuddakadārukhaṇḍaṃ, taṃ upadhānaṃ etesanti kaliṅgarūpadhānā. Licchavī pana khadiradaṇḍaṃ upadhānaṃ katvā tadā vihariṃsu. Tasmā vuttaṃ ‘‘khadiraghaṭikāsū’’tiādi. Pakativijjusaññito natthi etesaṃ khaṇo vijjhaneti akkhaṇavedhino tato sīghataraṃ vijjhanato. ‘‘Akkhaṇa’’nti vijju vuccati ittarakhaṇattā. Akkhaṇobhāsena lakkhaṇavedhakā akkhaṇavedhino. Anekadhā bhinnassa vālassa vijjhanena vālavedhino. Vālekadeso hi idha ‘‘vālo’’ti gahito.
他们用了许多天,为消除因白天大部时间精勤修行所生的疲惫劳苦而沐浴。「关于那些」:是指那些如此精勤修行的比丘们。现在所说的这个义理,在古注中已经说过。「他也说这个岛」:指他提到了铜掌岛。当到了应精勤修行之时,为报时而各处同时敲响的钟声汇合成一音;因为那些散住在叶屋等住所的比丘们,这便成了共同的精勤。名为「种种面」:一所寺院在阿努罗陀补罗城的西面,另一所在毕利奇科利那城的东面。从这两处传出的钟声,与中间各处发出的钟声混合后传出。在善地传出的钟声也是如此,在那伽岛也是这样。
Bahudeva divasabhāgaṃ padhānānuyogato uppannadarathaparissamavinodanatthaṃ nhāyitvā. Te sandhāyāti te tathārūpe padhānakammikabhikkhū sandhāya. Idaṃ idāni vuccamānaṃ atthajātaṃ vuttaṃ porāṇaṭṭhakathāyaṃ. Ayampi dīpoti tambapaṇṇidīpamāha. Padhānānuyuñjanavelāya nivedanavasena tattha tattha ekajjhaṃ pahataghaṇḍinigghoseneva ekaghaṇḍinigghoso, tattha tattha paṇṇasālādīsu vasantānaṃ bhikkhūnaṃ vasena ekapadhānabhūto. Nānāmukhoti anurādhapurassa pacchimadisāyaṃ eko vihāro, pilicchikoḷinagarassa puratthimadisāyaṃ. Ubhayattha pavattaghaṇḍisaddā antarāpavattaghaṇḍisaddehi missetvā osaranti. Kalyāṇiyaṃ pavattaghaṇḍisaddo tathā nāgadīpe.
9. 《龙经》注释
9. Nāgasuttavaṇṇanā
231「超过时限」:指超过了饭后随喜与坐谈的时间。「不杂乱」:指从音声的圆满来说不杂乱,即未失去音声运用的圆满。由于内心不清净,便既不能成就功德相,也不能成就智慧力。「此」:指那样受用资具,那样错误行持。
231.Atikkantavelanti bhattānumodanaupanisinnakathāvelato atikkantavelaṃ. Asambhinnenāti sarasampattito asambhinnena, sarassa uccāraṇasampattiṃ aparihāpetvāti attho. Aparisuddhāsayatāya neva guṇavaṇṇāya na ñāṇabalāya hoti. Tanti taṃ tathā paccayānaṃ paribhuñjanaṃ, taṃ tathā micchāpaṭipajjanaṃ.
第十《猫经》注释
10. Biḷārasuttavaṇṇanā
232「房屋的连接处」:指屋与屋之间相连之处。「与垢共存」:即带有垢秽。「从家、村出来的丢弃处」:指从家、村出来的垃圾丢弃处。「垃圾处」:即垃圾堆。有些人说那是「连接处的垃圾堆处」。「出罪」:指从所犯的罪中出离,并非从烦恼中出离;在清净时则是决意。而就所犯的罪而言,则称为「发露」,因此说「发露表明」。
232.Gharānaṃsandhīti gharena gharassa sambandhaṭṭhānaṃ. Saha malena vattatīti samalaṃ. Gehato gāmato ca nikkhamanacandanikaṭṭhānaṃ. Saṅkāraṭṭhānanti saṅkārakūṭaṃ. Keci ‘‘sandhisaṅkārakūṭaṭṭhāna’’nti vadanti. Vuṭṭhānanti āpannaāpattito, na kilesato vuṭṭhānaṃ, suddhante adhiṭṭhānaṃ. Taṃ pana yathāāpannāya āpattiyā ‘‘desanā’’tveva vuccatīti āha ‘‘desanā paññāyatī’’ti.
11. 《豺经》注释
11. Siṅgālasuttavaṇṇanā
233「丝毫也不」:指由于这头老豺,连一丝心意上的满足感也得不到,因为它在整个劫中,被无间地狱的火焰毫无间断地持续焚烧,恒时处于苦痛与极度病患的状态中。
233.Ettakampīti iminā jarasiṅgālena laddhabbaṃ cittassādamattampi na labhissati sakalameva kappaṃ sabbaso avīcijālāhi nirantaraṃ jhāyamānatāya niccadukkhāturabhāvato.
12. 《第二豺经》注释
12. Dutiyasiṅgālasuttavaṇṇanā
234“知恩”:指了知所受的恩惠。“知恩报恩”:指通过向他人公开展示,来认知这份恩惠。“只是行为”:指所犯的过失。
234.Katajānananti katūpakārajānanaṃ. Kataveditāti tasseva paresaṃ pākaṭakaraṇavasena jānanameva. Ācāramevāti katāparādhameva.