8. 相相应(相应部·相应)
8. Lakkhaṇasaṃyuttaṃ
1. 第一品
1. Paṭhamavaggo
1. 骨经注释
1. Aṭṭhisuttavaṇṇanā
202在“具寿具相者”等词句中,为了阐明“这位名为具相者的具寿是谁?为何得名‘具相者’?这位具寿目犍连是谁?又为何露出微笑?”这一切,便以“那一位……”等文开始。“具足相者”是指具足大丈夫相好之人。
202.Āyasmāca lakkhaṇotiādīsu ‘‘ko nāmāyasmā lakkhaṇo, kasmā ca ‘lakkhaṇo’ti nāmaṃ ahosi, ko cāyasmā moggallāno, kasmā ca sitaṃ pātvākāsī’’ti taṃ sabbaṃ pakāsetuṃ ‘‘yvāya’’ntiādi āraddhaṃ. Lakkhaṇasampannenāti purisalakkhaṇasampannena.
轻微的含笑称为“微笑”,因此说“柔和的笑”。所谓“骨锁”,并非只是无识的骨锁而已,乃是一位饿鬼,所以说“再生于饿鬼界”。这些“有身”即指饿鬼之身。他们不显现,并非如天身那般自然不显现。然而,若随其意愿,则可向人类显现。因为悲悯那些为痛苦所逼迫、无依无靠的众生,为他们示现无依状况而安住于悲,所以说“当起悲悯”。应当将“自己的成就”与“佛陀之智的成就”这两个词分别与“成就”结合。为了阐明那两者,而说“因为那……”等文。其中,应引来“随念自己的成就后,露出了微笑”这一句,令其连结。“法界”指一切知智。或者,“法界”指诸法的自性。
Īsaṃ hasitaṃ ‘‘sita’’nti vuccatīti āha ‘‘mandahasita’’nti. Aṭṭhisaṅkhalikanti nayidaṃ aviññāṇakaṃ aṭṭhisaṅkhalikamattaṃ, atha kho eko petoti āha ‘‘petaloke nibbatta’’nti. Ete attabhāvāti petattabhāvā. Na āpāthaṃ āgacchantīti devattabhāvā viya na āpāthaṃ āgacchanti pakatiyā. Tesaṃ pana ruciyā āpāthaṃ āgaccheyyuṃ manussānaṃ. Dukkhābhibhūtānaṃ anāthabhāvadassanapadaṭṭhānā karuṇāti āha ‘‘kāruññe kattabbe’’ti. Attano ca sampattiṃ buddhañāṇassa ca sampattinti paccekaṃ sampattisaddo yojetabbo. Tadubhayaṃ vibhāvetuṃ ‘‘taṃ hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha attano sampattiṃ anussaritvā sitaṃ pātvākāsīti padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Dhammadhātūti sabbaññutaññāṇaṃ sandhāya vadati. Dhammadhātūti vā dhammānaṃ sabhāvo.
另一位,指的是具相者长老。“再生”即投生。正是以再生为要义,而说如是那般的果报有身。“带着铁喙”即带着纯铁所造的喙。“游行”指于空中飞行。“啊!真是稀有!”这是轻蔑的稀有。“眼者”指已证得天眼者,或在此应理解为“作为世间之眼者”之意。
Itaroti lakkhaṇatthero. Upapattīti jāti. Upapattisīsena hi tathārūpaṃ attabhāvaṃ vadati. Lohatuṇḍakehīti lohamayeheva tuṇḍakehi. Carantīti ākāsena gacchanti. Acchariyaṃ vatāti garahacchariyaṃ nāmetaṃ. Cakkhubhūtāti sampattadibbacakkhukā, lokassa cakkhubhūtāti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo.
“Yatra”是表原因的不变词,故说“Yatra是表原因之词”。于他处,则表“Yatra hi nāma”之义。在这无量的众生界中,亦即依类别而分——于“有”的欲有等差别、于地狱等诸趣的差别、于身异想异等识住、于如是种种的众生居处,为令我现证一切知智。
Yatrāti hetuatthe nipātoti āha ‘‘yatrāti kāraṇavacana’’nti. Aññatra hi ‘‘yatra hi nāmā’’ti attho vuccati. Appamāṇe sattanikāye te ca kho vibhāgena kāmabhavādibhede bhave, nirayādibhedā gatiyo, nānattakāyanānattasaññiādiviññāṇaṭṭhitiyo, tathārūpe sattāvāse ca sabbaññutaññāṇañca me upanetuṃ paccakkhaṃ karontena.
“屠牛者”指屡屡宰杀牛只的人。因此说“杀了又杀”。“他的”指杀牛恶业的。“后后业”指后后受报之业。当强力的屠牛业在给予果报时,那未获得现起机会的后后受报业,现在当彼果报的异熟成熟时获得了机会,故称为“剩余的业”。“结生”指由恶业所生的结生。“由于业相似性”,是指因为果报与业的特性相似。“由于所缘相似性”,是指因为果报与业的所缘同类、相似。先前那业及其果报依于什么样的所缘而转起,此业及其果报也就依于同样类型的所缘而转起,正是基于此而说“正是由于那个业的果报剩余”。的确,对于相似的事物,也有以同一事物来指称的情况,例如说“那就是那只鹧鸪,那就是那些药草”。“成为了相”:先前所积造、由于导向饿鬼再生而获得机会的业的相,如今如此现起,成为了彼果报的相、所缘。“他”即那位屠牛者。“生为骨锁饿鬼”,是依于果报与业相似的道理。
Goghātakoti gunnaṃ abhiṇhaṃ hananako. Tenāha ‘‘vadhitvā vadhitvā’’ti. Tassāti gunnaṃ vadhakakammassa. Aparāpariyakammassāti aparāpariyavedanīyakammassa. Balavatā goghātakakammena vipāke dīyamāne aladdhokāsaṃ aparāpariyavedanīyaṃ tasmiṃ vipakkavipāke idāni laddhokāsaṃ ‘‘avasesakamma’’nti vuttaṃ. Paṭisandhīti pāpakammajanitā paṭisandhi. Kammasabhāgatāyāti kammasadisabhāvena. Ārammaṇasabhāgatāyāti ārammaṇassa sabhāgabhāvena sadisabhāvena. Yādise hi ārammaṇe pubbe taṃ kammaṃ tassa ca vipāko pavatto, tādiseyeva ārammaṇe idaṃ kammaṃ imassa vipāko ca pavattoti katvā vuttaṃ ‘‘tasseva kammassa vipākāvasesenā’’ti. Bhavati hi taṃsadisepi tabbohāro yathā ‘‘so eva tittiro, tāniyeva osadhānī’’ti. Nimittaṃ ahosīti pubbe katūpacitassa petūpapattinibbattanavasena katokāsassa tassa kammassa nimittabhūtaṃ idāni tathā upaṭṭhahantaṃ tassa vipākassa nimittaṃ ārammaṇaṃ ahosi. Soti goghātako. Aṭṭhisaṅkhalikapeto jāto kammasarikkhakavipākatāvasena.
2. 《肉片经》的注释
2. Pesisuttavaṇṇanā
203203.“做成牛肉片”是指:杀了母牛之后,把牛肉剖开,切成肉片。“晒干”是指:为了存放一些时日而晒干。那些正在被晒干的肉片,即称为干肉(vallūra)。
203.Gomaṃsapesiyo katvāti gāviṃ vadhitvā vadhitvā gomaṃsaṃ phāletvā pesiyo katvā. Sukkhāpetvāti kālantaraṃ ṭhapanatthaṃ sukkhāpetvā. Sukkhāpiyamānānaṃ maṃsapesīnañhi vallūrasamaññā.
3. 《肉团经》的注释
3. Piṇḍasuttavaṇṇanā
204「无羽毛之皮」即没有羽毛的皮。
204.Nippakkhacammeti vigatapakkhacamme.
4. 《无皮经》的注释
4. Nicchavisuttavaṇṇanā
205「屠羊者」指杀害绵羊的人。「Eḷaka」指山羊。
205. Urabbhe hanatīti orabbhiko. Eḷaketi aje.
5. 《刀毛经》注释
5. Asilomasuttavaṇṇanā
206「被诱饵滋养者」指以自己供给的饲料所喂养者。(屠羊者)用刀宰杀后拿去售卖。
206.Nivāpapuṭṭheti attanā dinnanivāpena posite. Asinā vadhitvā vadhitvā vikkiṇanto.
6. 《矛经》注释
6. Sattisuttavaṇṇanā
207「一只鹿」指一只岛鹿。
207.Ekaṃ miganti ekaṃ dīpakamigaṃ.
7. 《针毛经》注释
7. Usulomasuttavaṇṇanā
208「以诸因」指以种种苦治。「了知」指了知业处。
208.Kāraṇāhīti yātanāhi. Ñatvāti kammaṭṭhānaṃ ñatvā.
8. 《针毛经》注释
8. Sūcilomasuttavaṇṇanā
209听闻并满足,故称「闻者」,如调马师等。
209. Suṇoti pūretīti sūto, assadamakādiko.
9. 《第二针毛经》注释
9. Dutiyasūcilomasuttavaṇṇanā
210210. 他由于运用离间语,把此处所闻传至彼处,或将彼处所闻传至此处,如同以针刺人,故称为“刺者”;他令人们遭受灾厄与不幸,这便是其中的关联。
210. Pesuññūpasaṃhāravasena ito sutaṃ amutra, amutra vā sutaṃ idha sūcetīti sūcako. Anayabyasanaṃ pāpesi manusseti sambandho.
10. 《瓮形鬼经》注释
10. Kumbhaṇḍasuttavaṇṇanā
211211. “判决辅臣”是指被国王任命处理诉讼的审判大臣。他因以欺诈手段诓骗村民,故被称为“村欺诈者”。也有人认为:“这样的村长便是村欺诈者。”他本应行为公正,堪称“法住者”。由于他以隐秘部位坐于座上的缘故,这便是那不正当的坐姿。
211.Vinicchayāmaccoti raññā aḍḍakaraṇe ṭhapito vinicchayamahāmatto. So hi gāmajanakāyaṃ kūṭeti vañcetīti gāmakūṭakoti vuccati. Keci ‘‘tādiso eva gāmajeṭṭhako gāmakūṭako’’ti vadanti. Samena bhavitabbaṃ, ‘‘dhammaṭṭho’’ti vattabbato. Rahassaṅge nisīdanavasena visamā nisajjāva ahosi.
2. 第二品
2. Dutiyavaggo
1. 《有头经》注释
1. Sasīsakasuttavaṇṇanā
212「触」:以偷盗的方式去接触。
212.Phusantoti theyyāya phusanto.
3. 《无皮女经》注释
3. Nicchavitthisuttavaṇṇanā
214有夫之妇,于己身之触碰不得自主。「转」,指交谈之后又去了别处。
214.Mātugāmo sassāmiko attano phasse anissaro. Vaṭṭitvāti bhassitvā aparaṃ gantvā.
4. 《莽古利女经》注释
4. Maṅgulitthisuttavaṇṇanā
215「莽古利」(maṅguli):由「莽古」(maṅga)与「运行」(ulati)结合而成,意为它现起为丑陋、可厌之状。因此说「丑陋、难看、可厌」。
215. Maṅganavasena ulatīti maṅguli, virūpabībhacchabhāvena pavattatīti attho. Tenāha ‘‘virūpaṃ duddasikaṃ bībhaccha’’nti.
《奥基利尼女经》释义
5. Okilinīsuttavaṇṇanā
216因身体上方、下方被火所烧,故称“烧煮”;因下方渗漏而身体湿润,故称“湿”;又因四处散满炭火,故称“散布”。因此说“据说她……”等。所谓“炭堆”,即炭火积聚之处。从身体流下的是不净、恶臭、令人厌恶的汗滴。据说那位国王,即迦陵伽王。“女舞者”即专精舞蹈的女子。“汗”即汗液,意思是热恼。
216. Uddhaṃ uddhaṃ agginā pakkasarīratāya uppakkaṃ. Heṭṭhato paggharaṇavasena kilinnasarīratāya okilinī. Ito cito ca aṅgārasamparikiṇṇatāya okirinī. Tenāha ‘‘sā kirā’’tiādi. Aṅgāracitaketi aṅgārasañcaye. Sarīrato paggharanti asuciduggandhajegucchāni sedagatāni. Tassa kira raññoti tassa kāliṅgassa rañño. Nāṭakinīti nacce adhikatā itthī. Sedanti sedanaṃ, tāpananti attho.
6. 《无头经》注
6. Asīsakasuttavaṇṇanā
217在业积蓄的阶段,由于他如此习以为常地执取(那样的)相,便投生为无头躯干。
217.Asīsakaṃ kabandhaṃ hutvā nibbatti kammāyūhanakāle tathā nimittaggahaṇaparicayato.
7-11. 恶比丘等经注
7-11. Pāpabhikkhusuttādivaṇṇanā
218-222“低劣的比丘”:因行为低劣而称低劣,因身着比丘装束、依乞食活命而称比丘。“质多游戏”:指随自心所好而玩各种游戏。“此即是”:即于比丘事中所说的那道理本身。
218-222.Lāmakabhikkhūti hīnācāratāya lāmako, bhikkhuvesatāya, bhikkhāhārena jīvanato ca bhikkhu. Cittakeḷinti cittaruciyaṃ taṃ taṃ kīḷanto. Ayamevāti bhikkhuvatthusmiṃ vuttanayo eva.