4. 无始相应(Anamataggasaṃyuttaṃ)
4. Anamataggasaṃyuttaṃ
1. 草薪经注(Tiṇakaṭṭhasuttavaṇṇanā)
1. Tiṇakaṭṭhasuttavaṇṇanā
124124. 前缀在复合词范围内,表示带有其宾语的动作,因此说“以智随行之后”。“百岁”、“千岁”仅为举例,即使随行超过此数,轮回仍是无始的。此处“始”一词为界限义,且这是无特指边际的说法,故说“前后际不可分判”。否则,若从最后有者(已分判、已作解脱、应被圆满成熟之法等)的角度来看,便不应说前后际不可分判。“流转”即是“轮回”。后际亦不现起,这是针对愚痴盲目者而言,正为此意旨。因此世尊说:“愚者们的轮回是漫长的”(《法句经》60)。然而,有情恰在中间流转,因为前后际是不可得的。义理狭小,是由于缺乏如实的觉悟;“在佛陀时代”意指教法时代。义理广大,是由于如实的觉悟得以生起;义理广大无比,无有可与之相等的譬喻,故仅举出狭小的譬喻,此即意旨。现在,以“在经文中”等语句,来证成方才所说的义理。“母之母”指母亲的外祖母。“正是此”即指正是此苦。“剧烈的”是苦的同义语。
124. Upasaggo samāsavisaye sasādhanaṃ kiriyaṃ dassetīti vuttaṃ ‘‘ñāṇena anugantvāpī’’ti. Vassasataṃ vassasahassanti nidassanamattametaṃ, tato bhiyyopi anugantvā anamataggo eva saṃsāro. Agga-saddo idha mariyādavacano, anuddesikañcetaṃ vacananti āha ‘‘aparicchinnapubbāparakoṭiko’’ti. Aññathā antimabhavikaparicchinnakatavimuttiparipācanīyadhammādīnaṃ vasena aparicchinnapubbāparakoṭi na sakkā vattuṃ. Saṃsaraṇaṃ saṃsāro. Pacchimāpi na paññāyati andhabālānaṃ vasenāti adhippāyo. Tenāha bhagavā ‘‘dīgho bālāna saṃsāro’’ti (dha. pa. 60). Vemajjheyeva pana sattā saṃsaranti pubbāparakoṭīnaṃ alabbhanīyattā. Attho paritto hoti yathābhūtāvabodhābhāvato. Buddhasamayeti sāsaneti attho. Attho mahā yathābhūtāvabodhisambhavato, atthassa vipulatāya taṃsadisā upamā natthīti parittaṃyeva upamaṃ āharantīti adhippāyo. Idāni vuttamevatthaṃ ‘‘pāḷiyaṃ hī’’tiādinā samattheti. Mātu mātaroti mātu mātāmahiyo. Tassevāti dukkhasseva. Tibbanti dukkhapariyāyoti.
2. 大地经注(Pathavīsuttavaṇṇanā)
2. Pathavīsuttavaṇṇanā
125「大地」:因它无差别地、无余遍取一切,故说“以轮围为边际”。这也是一种假立之说。
125.Mahāpathavinti avisesena anavasesapariyādāyinīti āha ‘‘cakkavāḷapariyanta’’nti. Parikappavacanañcetaṃ.
3. 泪经注(Assusuttavaṇṇanā)
3. Assusuttavaṇṇanā
126「哭泣」是有声之哭,「啼哭」则唯是纯粹的哭,因此经中说「正在哭泣者们」即指有声地正在啼哭的人们。「流转」是指以流动相续而转起。为了阐明“被须弥山的光芒所划分”等简说之义,进而说“须弥山的……”等语。「宝所成」即由靛蓝宝石所成。须弥山东、南二角之间的对应区域,称为“东方与南方侧面”。从彼处放射的银色光芒与靛蓝色宝石光芒汇聚一体。「在这些光芒的中间」是指从那四个角落放射出的光芒之间的四个间隔区域。「四」即依南方等方位区分的四大海。「消散」是指特别地耗尽、消失。若问:“这是什么意思?”答:“即彻底毁灭,这是它的含义。”
126. Kandanaṃ sasaddaṃ, rodanaṃ pana kevalamevāti āha ‘‘kandantānanti sasaddaṃ rudamānāna’’nti. Pavattanti sandanavasena pavattaṃ. ‘‘Sinerurasmīhi paricchinnesū’’ti saṅkhepena vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘sinerussā’’tiādimāha. Maṇimayanti indanīlamaṇimayaṃ. Sinerussa pubbadakkhiṇakoṇasamapadesā ‘‘pubbadakkhiṇapassā’’ti adhippetā. Tehi nikkhantarajatarasmiyo indanīlarasmiyo ca ekato hutvā. Tāsaṃ rasmīnaṃ antaresūti tāsaṃ catūhi koṇehi nikkhantarasmīnaṃ catūsu antaresu. Cattāroti dakkhiṇādibhedā cattāro mahāsamuddā honti. Viasananti visesena khepanaṃ. Kiṃ pana tanti āha ‘‘vināsoti attho’’ti.
4. 《乳经》注释
4. Khīrasuttavaṇṇanā
127「母乳」:即所饮用的、从母亲乳房流出的乳汁,应知其量甚多。
127.Mātuthaññanti pītaṃ mātuyā thanato nibbattakhīraṃ bahutaranti veditabbaṃ.
5. 《山经》注释
5. Pabbatasuttavaṇṇanā
128“Anamataggassa saṃsārassa dīghatamattā na sukaraṃ nasukara”nti,此为注疏原文。“如何不断”意为“何以不终止”,其用意是:由于身体尚有执取,故而不曾中断。“三劫微尘”即三粒各代表一劫长度的微尘。以它们摩擦一座比这更微小、仅有芥子大小的山,经过极长时间,从山的各个方面持续摩擦,山终将被消尽。
128. ‘‘Anamataggassa saṃsārassa dīghatamattā na sukaraṃ nasukara’’nti aṭṭhakathāpāṭho. Kathaṃ nacchindatīti kathaṃ na pariyosāpeti, kāyacipi gahaṇatāyāti adhippāyo. Tayo kappāsaṃsūti tayo ekakappāsaṃsū. Yehi naṃ phuṭṭhaṃ, tatopi sukhumataraṃ sāsapamattaṃ khīyeyya pabbataṃ sabbabhāgehi aticiravelaṃ parimajjante.
6. 《芥子经》的注疏
6. Sāsapasuttavaṇṇanā
129“城”:这是就城的概称而言,指由城墙围绕之城。城内则完全被各种芥子所充满,如是被碾碎后聚合的状态。因此说:“然而不……见”。
129.Nagaranti nagarasaṅkhepena pākārena parikkhittataṃ sandhāya vuttaṃ. Anto pana sabbaso vicittasāsapehi eva puṇṇaṃ, evaṃ cuṇṇikābaddhaṃ. Tenāha ‘‘na pana…pe… daṭṭhabba’’nti.
7. 《声闻经》的注疏
7. Sāvakasuttavaṇṇanā
130“从其立处”:指那位比丘回忆之后所安住之处,意思是:从他忆念起的十万劫的次前一劫开始。“如是”指依上述方式。这四位比丘都已证得神通。至于“能日日忆念四十万劫”的说法,是从假设的角度而言。
130.Tassaṭhitaṭṭhānatoti bhikkhuno anussaritvā ṭhitaṭṭhānato, tena anussaritassa satasahassakappassa anantarakappato paṭṭhāyāti attho. Evanti vuttappakārena. Cattāropi bhikkhū abhiññālābhino. Cattāri kappasatasahassāni divase divase anussareyyunti parikappanavasena vadanti.
8. 《恒河经》的注疏
8. Gaṅgāsuttavaṇṇanā
131「在此中间」:指在由发源处至海洋所界定的区域,长度约为五百由旬或一百余由旬之处。
131.Etasmiṃ antareti etasmiṃ pabhavasamuddapadesaparicchinne āyāmato pañcayojanasatike atirekayojanasatike vā ṭhāne.
9. 《杖经》注疏
9. Daṇḍasuttavaṇṇanā
132第九经中,「投掷」指反复投掷。若只投掷一次,便会落于根等中的某一处。倘若如此,便无法显示出所应示的投掷之不确定性。再者,正在闻法的比丘们处于人界,因此针对他们说“从此世”,针对其他情况则说“他世”。或者,对某一位补特伽罗而言,其心所认定的世间即是“此世”,另一个即是“他世”。
132. Navame khittoti punappunaṃ khitto. Ekavārañhi khitto mūlādīsu ekeneva nipateyya. Tathā sati adhippeto pātassa aniyamo na nidassito siyā. Tattha ca dhammaṃ suṇantā bhikkhū manussaloke, te sandhāya ‘‘asmā lokā’’ti āha, tadaññaṃ sandhāya ‘‘paraloka’’nti. Tassa tassa vā puggalassa yathādhippeto ayaṃ loko, tadañño paraloko.
10. 《补特伽罗经》注疏
10. Puggalasuttavaṇṇanā
133「Samaṭṭhikāla」:指以平等方式应得的骨时。「Giriparikkhepa」:指王舍城,因其被五座山环绕而得名“山围”。
133.Samaṭṭhikāloti samena ākārena laddhabbaaṭṭhikālo. Giriparikkhepeti pañcahi girīhi parikkhittattā ‘‘giriparikkhepo’’ti laddhanāme rājagahe.
一、悲惨经注释
1. Duggatasuttavaṇṇanā
134「悲惨」:因生计困苦,于一切处皆陷于苦。而处于那种情形的人,便被称为贫穷可怜者。「以手和脚」仅是举例;即使以身体其他部位的丑陋形相,他也是具足丑恶、极度具足丑恶的。
134.Duggatanti kicchajīvikattā sabbathā dukkhaṃ gataṃ upagataṃ. Tathābhūto pana daliddo varāko nāma hotīti vuttaṃ ‘‘daliddaṃ kapaṇa’’nti. Hatthapādehīti nidassanamattaṃ, aññehipi sarīrāvayavehi dussaṇṭhānehi upeto durupeto evāti.
2. 乐经注释
2. Sukhitasuttavaṇṇanā
135「乐者」:已生起乐,故他说「具足乐」等。「善装饰」:以细软资具于一切处皆善加装饰。
135.Sukhitanti sañjātasukhaṃ. Tenāha ‘‘sukhasamappita’’ntiādi. Susajjitanti sukhumupakaraṇehi sabbathā sajjitaṃ.
3. 三十经注释
3. Tiṃsamattasuttavaṇṇanā
136由于受持头陀支,而不仅是居住于阿兰若等。‘有结缚’是因为诸结完全未断,并非因为是凡夫。‘应当只取每一相单独出现之时’,以此说明,在水牛等当中,对于矮、高、褐色等,唯各取一种。
136.Dhutaṅgasamādānavasena, na araññavāsādimattena. Sasaṃyojanā sabbaso saṃyojanānaṃ appahīnattā, na puthujjanabhāvato. Ekekavaṇṇakālova gahetabboti etena mahiṃsādīnaṃ rassadīghapiṅgalādīsu ekekāneva gahetvā dasseti.
4-9. 母经等注释
4-9. Mātusuttādivaṇṇanā
137-142依‘相的决定’与‘轮围的决定’,故说‘男子有成为女人的时节,女人有成为男子的时节’。正如在有情的相续中,没有‘相的决定’,有时再生于此轮围,有时再生于他方轮围,因此也没有‘轮围的决定’。既然如此确立——
137-142.Liṅganiyamenaceva cakkavāḷaniyamena cāti ‘‘purisānañhi mātugāmakālo, mātugāmānañca purisakālo’’ti yathā sattasantāne liṅganiyamo natthi, evaṃ kadāci imasmiṃ cakkavāḷe nibbattanti, kadāci aññatarasminti cakkavāḷaniyamopi natthi. Evameva ṭhite
‘在轮围中,当处于女人时节时,过去未曾有成为母亲者’等,由此可知‘相的决定’与‘轮围的决定’。因此他说‘于那些’等。
Cakkavāḷe mātugāmakāle namātābhūtapubbo natthītiādinā liṅganiyamena cakkavāḷaniyamo ca veditabbo. Tenāha ‘‘tesū’’tiādi.
10. 毗富罗山经注释
10. Vepullapabbatasuttavaṇṇanā
143选取一段本生故事来显示,心想:「令比丘们生起战栗后,我将使他们证得殊胜。」「以四天登上」:因其高达四由旬,需四天方能登上。「二佛」:即拘留孙佛与拘那含佛,这便是那二位佛陀。「提婆罗、赤马、须卑」,应知那是彼时人们对其的称呼,依当地之名而得,犹如现在的「摩揭陀人」之称。
143.Ekaṃ apadānaṃ āharitvā dasseti ‘‘evaṃ saṃvegaṃ janetvā bhikkhū visesaṃ pāpessāmī’’ti. Catūhena ārohanti catuyojanubbedhattā. Dvinnaṃ buddhānanti kakusandhassa koṇāgamanassa cāti imesaṃ dvinnaṃ buddhānaṃ. ‘‘Tivarā rohitassā suppiyā’’ti manussānaṃ tasmiṃ tasmiṃ kāle samaññā tattha desanāmavasena jātāti veditabbā, yathā etarahi māgadhāti.
「又百年」:自第一个百年之后又过百年,便不再有名为能活命的人了。这是借由开示,将其说成如同衰减一般。「增长」:从十岁寿量开始,直至无量寿,如此为增长。说了「衰减」之后,为了显示衰减之状,便说「如何」等。「凡在寿量中」:即寿量中所拥有的一切。
Puna vassasatanti paṭhamavassasatato uparivassasataṃ jīvanako nāma manusso natthi. Parihīnasadisaṃ kataṃ desanāya. Vaḍḍhitvāti dasavassāyukabhāvato paṭṭhāya yāva asaṅkhyeyyāyukabhāvā vaḍḍhitvā. ‘‘Parihīna’’nti vatvā taṃ parihīnabhāvaṃ dassento ‘‘katha’’ntiādimāha. Yaṃ āyuppamāṇesūti yattakaṃ āyuppamāṇesūti.