第十 比丘相应品
10. Bhikkhusaṃyuttaṃ
第一 拘利陀经注解
1. Kolitasuttavaṇṇanā
235235. 在比丘相应品的第一部经中,“贤友”是对弟子们的称呼。实际上,诸佛世尊招呼弟子时,会用“比丘们”;而弟子们为了不与佛陀等同,会先称“贤友”,然后再称“比丘们”。当佛陀招呼时,比丘僧团会回应“尊者”;而弟子之间互相招呼时,则回应“贤友”。经文所说的“这被称为”,是因为在第二禅那中,寻与伺已经止息,由此声处不再起作用,所以那个第二禅那“这被称为”圣者的默然。此处是意义上的关联。至于“法谈或者圣默然”这一句,实际上,对业处的作意以及初禅等状态,也都统称为“圣默然”。
235. Bhikkhusaṃyuttassa paṭhame, āvusoti sāvakānaṃ ālāpo. Buddhā hi bhagavanto sāvake ālapantā, ‘‘bhikkhave’’ti ālapanti, sāvakā pana ‘‘buddhehi sadisā mā homā’’ti, ‘‘āvuso’’ti paṭhamaṃ vatvā pacchā, ‘‘bhikkhave’’ti bhaṇanti. Buddhehi ca ālapite bhikkhusaṅgho, ‘‘bhante’’ti paṭivacanaṃ deti sāvakehi, ‘‘āvuso’’ti. Ayaṃ vuccatīti yasmā dutiyajjhāne vitakkavicārā nirujjhanti, yesaṃ nirodhā saddāyatanaṃ appavattiṃ gacchati, tasmā yadetaṃ dutiyaṃ jhānaṃ nāma, ayaṃ vuccati ‘‘ariyānaṃ tuṇhībhāvo’’ti. Ayamettha yojanā. ‘‘Dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti ettha pana kammaṭṭhānamanasikāropi paṭhamajjhānādīnipi ariyo tuṇhībhāvotveva saṅkhaṃ gatāni.
“与寻俱行”意为以寻为所缘。“想与作意”即想和作意。“现行”指生起、活动。据说这位长老对第二禅那不熟练。当他从第二禅那出定后,寻与伺并未以寂静相现前。因此,对他来说,第二禅那连同那些想与作意,都成了退分。为说明此点,他这样说。“安立”:正确地安立。“使心一境性”:令心专一。“令等持”:正确地专注并提升。“六神通”指六种神通。据说导师以此方法,在七日内令长老退失的禅定得以增长,最终使他成就六种神通。第一经结束。
Vitakkasahagatāti vitakkārammaṇā. Saññāmanasikārāti saññā ca manasikāro ca. Samudācarantīti pavattanti. Therassa kira dutiyajjhānaṃ na paguṇaṃ. Athassa tato vuṭṭhitassa vitakkavicārā na santato upaṭṭhahiṃsu. Iccassa dutiyajjhānampi saññāmanasikārāpi hānabhāgiyāva ahesuṃ, taṃ dassento evamāha. Saṇṭhapehīti sammā ṭhapehi. Ekodibhāvaṃ karohīti ekaggaṃ karohi. Samādahāti sammā ādaha āropehi. Mahābhiññatanti chaḷabhiññataṃ. Satthā kira iminā upāyena satta divase therassa hānabhāgiyaṃ samādhiṃ vaḍḍhetvā theraṃ chaḷabhiññataṃ pāpesi. Paṭhamaṃ.
第二 优波提沙经注解
2. Upatissasuttavaṇṇanā
236“世间中还有那样的事物吗?”此句是针对极为崇高的有情或行而说。“关于导师”一句:由于阿难长老对导师有极强的意欲和深厚感情,世尊为探知“这位长老是否即使在导师色身变坏时,也不会生起忧愁等烦恼?”,故有此问。“长时间”:指从在猪掘洞前为长爪游方者宣说《受摄受经》那天起,所经过的漫长时间。就在那一天,长老这些随顺轮回流转的烦恼才被彻底拔除。第二经结束。
236. Dutiye atthi nu kho taṃ kiñci lokasminti idaṃ atiuḷārampi sattaṃ vā saṅkhāraṃ vā sandhāya vuttaṃ. Satthupi khoti idaṃ yasmā ānandattherassa satthari adhimatto chando ca pemañca, tasmā ‘‘kiṃ nu kho imassa therassa satthu vipariṇāmenapi sokādayo nuppajjeyyu’’nti jānanatthaṃ pucchati? Dīgharattanti sūkarakhataleṇadvāre dīghanakhaparibbājakassa vedanāpariggahasuttantaṃ desitadivasato paṭṭhāya atikkantakālaṃ sandhāyāha. Tasmiñhi divase therassa ime vaṭṭānugatakilesā samūhatāti. Dutiyaṃ.
第三 伽陀经注解
3. Ghaṭasuttavaṇṇanā
237“同住一处”指同一间房间。据说当时众多客比丘前来集会。由于按精舍或住所的顺序分配,房间不足,两位长老被分至同一房间。白天他们各坐一处,夜晚则在彼此间拉上布幔隔开。他们各自坐在所得的座位,因此经中说“同住一处”。“粗重”是就粗重所缘而言。他安住于以天眼和天耳界为主的安住,这些神通的所缘——色处与声处,属于粗重。他以天眼观色、以天耳界闻声,因此这种安住称为“粗重”。“天眼清净”意为为了见世尊的色身而清净。“天耳界”同样为闻世尊的音声而清净。对世尊而言,为见长老色身、闻其音声,此二门也同样清净。据说长老当时心想:“现在导师是如何安住?”他便放大光明,以天眼见导师正坐在祇园精舍的香室中,又以天耳界闻导师的音声。导师也如此而行。他们就这样彼此互见、互闻其声。
237. Tatiye ekavihāreti ekasmiṃ gabbhe. Tadā kira bahū āgantukā bhikkhū sannipatiṃsu. Tasmiṃ pariveṇaggena vā vihāraggena vā senāsanesu apāpuṇantesu dvinnaṃ therānaṃ eko gabbho sampatto. Te divā pāṭiyekkesu ṭhānesu nisīdanti, rattiṃ pana nesaṃ antare cīvarasāṇiṃ pasārenti. Te attano attano pattapattaṭṭhāneyeva nisīdanti. Tena vuttaṃ ‘‘ekavihāre’’ti. Oḷārikenāti idaṃ oḷārikārammaṇataṃ sandhāya vuttaṃ. Dibbacakkhudibbasotadhātuvihārena hi so vihāsi, tesañca rūpāyatanasaddāyatanasaṅkhātaṃ oḷārikaṃ ārammaṇaṃ. Iti dibbacakkhunā rūpassa diṭṭhattā dibbāya ca sotadhātuyā saddassa sutattā so vihāro oḷāriko nāma jāto. Dibbacakkhu visujjhīti bhagavato rūpadassanatthāya visuddhaṃ ahosi. Dibbā ca sotadhātūti sāpi bhagavato saddasuṇanatthaṃ visujjhi . Bhagavatopi therassa rūpadassanatthañceva saddasuṇanatthañca tadubhayaṃ visujjhi. Tadā kira thero ‘‘kathaṃ nu kho etarahi satthā viharatī’’ti ālokaṃ vaḍḍhetvā dibbena cakkhunā satthāraṃ jetavane vihāre gandhakuṭiyaṃ nisinnaṃ disvā tassa dibbāya sotadhātuyā saddaṃ suṇi. Satthāpi tatheva akāsi. Evaṃ te aññamaññaṃ passiṃsu ceva, saddañca assosuṃ.
「已发勤精进」:指精进已圆满、已被策励。「只如放置少许般」:在宽广达三千由旬的雪山旁边,放上一粒芥子般的小石子,然后问道:「是雪山大,还是这粒石子大?」——这仅仅是为了说明「只如放置少许」的程度而已。后面的经文也是同样的道理。「劫」:指寿命之劫。「盐缸」:是指以轮围山的边缘为底座,边缘向上直抵梵天界而竖立的那口盐缸,此处以此作喻。
Āraddhavīriyoti paripuṇṇavīriyo paggahitavīriyo. Yāvadeva upanikkhepanamattāyāti tiyojanasahassavitthārassa himavato santike ṭhapitā sāsapamattā pāsāṇasakkharā ‘‘himavā nu kho mahā, ayaṃ nu kho pāsāṇasakkharā’’ti evaṃ yāva upanikkhepanamattasseva atthāya bhaveyyāti vuttaṃ hoti. Paratopi eseva nayo. Kappanti āyukappaṃ. Loṇaghaṭāyāti cakkavāḷamukhavaṭṭiyā ādhārakaṃ katvā mukhavaṭṭiyā brahmalokaṃ āhacca ṭhitāya loṇacāṭiyāti dasseti.
然而,这些长老在引用譬喻时,是依据相似性和各自实际具备的功德来引用的。怎么讲呢?因为这种神通在极度高超与广大的意义上,与雪山相似;而智慧则渗透四地之法、安住其中,犹如盐味渗透一切菜肴、遍及一切行相。他们首先是从相似性这一点来引用的。不过,大目犍连长老在「定相」上特别显著、明显。虽然舍利弗长老并非没有神通,但世尊曾说:「诸比丘,我弟子比丘中,具神通者第一的,就是大目犍连。」(《增支部》1.189)如此将他置于最上的位置。而舍利弗长老在「观相」上特别显著、明显。虽然大目犍连长老也有智慧,但世尊曾说:「诸比丘,我弟子比丘中,大智慧者第一的,就是舍利弗。」如此将他置于最上的位置。因此,他们以各自实际具备、而不超出对方所长范围的方式来引用这些功德。因为在定相上,大目犍连达到了圆满;在观相上,舍利弗长老达到了圆满;而在这两方面都圆满的,则是正自觉者。第三经结束。
Ime pana therā upamaṃ āharantā sarikkhakeneva ca vijjamānaguṇena ca āhariṃsu. Kathaṃ? Ayañhi iddhi nāma accuggataṭṭhena ceva vipulaṭṭhena ca himavantasadisā, paññā catubhūmakadhamme anupavisitvā ṭhitaṭṭhena sabbabyañjanesu anupaviṭṭhaloṇarasasadisā. Evaṃ tāva sarikkhakaṭṭhena āhariṃsu. Samādhilakkhaṇaṃ pana mahāmoggallānattherassa vibhūtaṃ pākaṭaṃ. Kiñcāpi sāriputtattherassa avijjamānaiddhi nāma natthi, bhagavatā pana ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ iddhimantānaṃ yadidaṃ mahāmoggallāno’’ti ayameva etadagge ṭhapito. Vipassanālakkhaṇaṃ pana sāriputtattherassa vibhūtaṃ pākaṭaṃ. Kiñcāpi mahāmoggallānattherassāpi paññā atthi, bhagavatā pana ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ sāriputto’’ti (a. ni. 1.189) ayameva etadagge ṭhapito. Tasmā yathā ete aññamaññassa dhuraṃ na pāpuṇanti, evaṃ vijjamānaguṇena āhariṃsu. Samādhilakkhaṇasmiñhi mahāmoggallāno nipphattiṃ gato, vipassanālakkhaṇe sāriputtatthero, dvīsupi etesu sammāsambuddhoti. Tatiyaṃ.
第四部分:九经注疏。
4. Navasuttavaṇṇanā
238第四经中,「appossukka」:指无担忧、无牵挂。「Saṅkasāyati」:指他这样安住。「Veyyāvacca」:指在衣事方面应做的服务。「Ābhicetasikānaṃ」:指依于殊胜心、最上心的诸法。「Nikāmalābhī」:指随意得者,即想要什么便能在当下获得,因为他具备随意进入等至的能力。「Akicchalābhī」:指不难得者,因他能轻易地镇伏禅那的障碍,而具有进入等至的能力。「Akasiralābhī」:指不难得者,因他能按预定时间自在出定,即拥有熟练的禅那。「Sithilamārabbhā」:指让精进变得松懈。第四经结束。
238. Catutthe appossukkoti nirussukko. Saṅkasāyatīti viharati. Veyyāvaccanti cīvare kattabbakiccaṃ. Ābhicetasikānanti abhicittaṃ uttamacittaṃ nissitānaṃ. Nikāmalābhīti icchiticchitakkhaṇe samāpajjanasamatthatāya nikāmalābhī. Akicchalābhīti jhānapāripanthike sukhena vikkhambhetvā samāpajjanasamatthatāya adukkhalābhī. Akasiralābhīti yathāparicchedena vuṭṭhānasamatthatāya vipulalābhī, paguṇajjhānoti attho. Sithilamārabbhāti sithilavīriyaṃ pavattetvā. Catutthaṃ.
第五部分:善生经注疏。
5. Sujātasuttavaṇṇanā
239第五经中,「abhirūpa」指容貌超胜其他。「Dassanīya」指值得观看。「Pāsādika」指能令见者心生净信。「Vaṇṇapokkharatāya」指因肤色殊妙。第五经结束。
239. Pañcame abhirūpoti aññāni rūpāni atikkantarūpo. Dassanīyoti daṭṭhabbayutto. Pāsādikoti dassanena cittaṃ pasādetuṃ samattho. Vaṇṇapokkharatāyāti chavivaṇṇasundaratāya. Pañcamaṃ.
第六部分:矮小跋地亚经注疏。
6. Lakuṇḍakabhaddiyasuttavaṇṇanā
240在第六经中,「dubbaṇṇa」指身体容貌丑陋。「Okoṭimaka」指矮小。「Paribhūtarūpa」指因为体量低劣而被人轻贱的那一类。据说,那些六群比丘碰到他时,就会叫「贤友跋地亚,贤友跋地亚」,这样那样地拉扯戏弄,用种种方式拽他、拖他。所以经文说「受轻贱之身」。那他为什么会生成这样的身体呢?据说,在过去世他是一位大国王。那时,他对年长的男人和年长的女人都感到厌恶。他如果看到年长的男人,就叫人只给他们留个顶髻,再系上沼泽草做的绳子,随心所欲地戏弄他们;如果看到年长的女人,也任意对她们进行各种欺凌和耍弄。这种行为在那些人的儿女面前,引起了极大的忧苦。他的这个恶行,从地面一直到六欲天界,都激起了一片怨叹喧哗。
240. Chaṭṭhe dubbaṇṇanti virūpasarīravaṇṇaṃ. Okoṭimakanti rassaṃ. Paribhūtarūpanti pamāṇavasena paribhūtajātikaṃ. Taṃ kira chabbaggiyā bhikkhū, ‘‘āvuso bhaddiya, āvuso, bhaddiyā’’ti tattha tattha parāmasitvā nānappakāraṃ kīḷanti ākaḍḍhanti parikaḍḍhanti. Tena vuttaṃ ‘‘paribhūtarūpa’’nti. Kasmā panesa evarūpo jāto? Ayaṃ kira atīte eko mahārājā ahosi, tassa mahallakā ca mahallakitthiyo ca paṭikūlā honti. So sace mahallake passati, tesaṃ cūḷaṃ ṭhapāpetvā kacchaṃ bandhāpetvā yathāruci kīḷāpeti. Mahallakitthiyopi disvā tāsampi icchiticchitaṃ vippakāraṃ katvā yathāruci kīḷāpeti. Tesaṃ puttadhītādīnaṃ santike mahāsārajjaṃ uppajjati. Tassa pāpakiriyā pathavito paṭṭhāya chadevaloke ekakolāhalaṃ akāsi.
于是,帝释天心想:“这个愚昧的人一直在欺压大众,我要制止他。”他便变成一位老车夫的模样,在车上放了一个酪坛,赶着车进了城。国王这时也骑着大象从城里出来,看到了他,就说:“这个老家伙驾着酪车朝我们来了,拦住他!拦住他!”随从们纷纷向四处跑开找他,却看不见人。原来,帝释天发愿说:“只让国王看见我,别的人都不许看见。”就在那些人喊着“在哪里,大王?在哪里,大王?”的时候,国王连同大象,就像小牛犊追着母牛一样,钻到了车底下。帝释天便打碎了酪坛。
Atha sakko cintesi – ‘‘ayaṃ andhabālo mahājanaṃ viheṭheti, karissāmissa niggaha’’nti. So mahallakagāmiyavaṇṇaṃ katvā yānake ekaṃ takkacāṭiṃ āropetvā yānaṃ pesento nagaraṃ pavisati. Rājāpi hatthiṃ āruyha nagarato nikkhanto taṃ disvā – ‘‘ayaṃ mahallako takkayānakena amhākaṃ abhimukho āgacchati, vāretha vārethā’’ti āha. Manussā ito cito ca pakkhandantāpi na passanti. Sakko hi ‘‘rājāva maṃ passatu, mā aññe’’ti evaṃ adhiṭṭhahi. Atha tesu manussesu ‘‘kahaṃ, deva, kahaṃ devā’’ti vadantesu eva rājā saha hatthinā vaccho viya dhenuyā yānassa heṭṭhā pāvisi. Sakko takkacāṭiṃ bhindi.
国王从头到脚被乳酪淋得湿透。他擦拭干净身体,在皇家园林的池塘沐浴后,穿戴整齐,正要进城时,又看见了那个人。一见之下,他便说道:“这就是我们先前见过的那位老人,又出现了。拦住他,快拦住他!”人们纷纷喊道:“在哪儿,大王?在哪儿,大王?”又向各处奔散。国王再次陷入了与先前同样的窘境。这时,帝释天隐去了牛和车,立于空中,说道:“你这愚人,以为我是卖酪的小贩吗?我正是天王帝释,特来制止你这种恶行。今后再不可如此!”如此严厉告诫之后,他便离去了。国王因此变得容貌丑陋。
Rājā sīsato paṭṭhāya takkena kilinnasarīro ahosi. So sarīraṃ ubbaṭṭāpetvā uyyānapokkharaṇiyaṃ nhatvā alaṅkatasarīro nagaraṃ pavisanto puna taṃ addasa. Disvā ‘‘ayaṃ so amhehi diṭṭhamahallako puna dissati. Vāretha vāretha na’’nti āha. Manussā ‘‘kahaṃ, deva, kahaṃ, devā’’ti ito cito ca vidhāviṃsu. So paṭhamavippakārameva puna pāpuṇi. Tasmiṃ khaṇe sakko goṇe ca yānañca antaradhāpetvā ākāse ṭhatvā āha, ‘‘andhabāla, tvaṃ mayi takkavāṇijako eso’’ti saññaṃ karosi, sakkohaṃ devarājā, ‘‘tavetaṃ pāpakiriyaṃ nivāressāmī’’ti āgato, ‘‘mā puna evarūpaṃ akāsī’’ti santajjetvā agamāsi. Iminā kammena so dubbaṇṇo ahosi.
在毗婆尸正自觉者的时代,他转生为一只名叫“心彩杜鹃”的鸟,住在安稳的鹿野苑。有一天,它飞往雪山,用喙衔了一枚甘甜的芒果返回,途中看见世尊被比丘僧团围绕。它心想:“以往的日子,我都是空手面见如来。今日正好有这枚熟芒果,我应当将它供养给十力尊。”于是它飞下,悬停于空中。世尊了知它的心意后,向身旁的侍者示意。侍者便取出钵,顶礼十力尊后,将钵托于世尊手中。杜鹃鸟将熟芒果放入十力尊的钵里。世尊就地坐下,享用了它。杜鹃鸟满怀净信,一遍又一遍地随念十力尊的功德,顶礼十力尊后,回到自己的巢,以喜悦之乐度过了七天。由此业,它的声音变得甜美。
Vipassīsammāsambuddhakāle panesa cittapattakokilo nāma hutvā kheme migadāye vasanto ekadivasaṃ himavantaṃ gantvā madhuraṃ ambaphalaṃ tuṇḍena gahetvā āgacchanto bhikkhusaṅghaparivāraṃ satthāraṃ disvā cintesi – ‘‘ahaṃ aññesu divasesu rittako tathāgataṃ passāmi. Ajja pana me imaṃ ambapakkaṃ atthi, dasabalassa taṃ dassāmī’’ti otaritvā ākāse carati. Satthā tassa cittaṃ ñatvā upaṭṭhākaṃ olokesi. So pattaṃ nīharitvā dasabalaṃ vanditvā satthu hatthe ṭhapesi. Kokilo dasabalassa patte ambapakkaṃ patiṭṭhāpesi. Satthā tattheva nisīditvā taṃ paribhuñji. Kokilo pasannacitto punappunaṃ dasabalassa guṇe āvajjetvā dasabalaṃ vanditvā attano kulāvakaṃ gantvā sattāhaṃ pītisukheneva vītināmesi. Iminā kammena saro madhuro ahosi.
在迦叶正自觉者的时代,人们开始兴建塔庙时,彼此商量说:“我们建多大的为好?”“建七由旬大的。”“那太大了,建六由旬大的。”“这也太大了,那我们建五由旬、四由旬、三由旬、二由旬的吧。”那时,他身为首席木匠,说道:“诸位,这样做,在未来才便于妥善维护。”说着,他拿了根绳子去测量,站在大约一伽浮他远的地方,说:“让塔的每一边都为一伽浮他长,这样塔的周长即为一由旬,高度也为一由旬。”大家听从了他的话。那座塔庙用了七年七个月零七天才竣工。就这样,他为无量的佛定下了尺寸。因这一业,他生来便身材矮小。
Kassapasammāsambuddhakāle pana cetiye āraddhe ‘‘kiṃpamāṇaṃ karoma? Sattayojanappamāṇaṃ. Atimahantaṃ etaṃ, chayojanappamāṇaṃ karoma. Idampi atimahantaṃ, pañcayojanaṃ karoma, catuyojanaṃ, tiyojanaṃ, dviyojana’’nti. Ayaṃ tadā jeṭṭhakavaḍḍhakī hutvā, ‘‘evaṃ, bho, anāgate sukhapaṭijaggitaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vatvā rajjuṃ ādāya parikkhipanto gāvutamattake ṭhatvā, ‘‘ekekaṃ mukhaṃ gāvutaṃ hotu, cetiyaṃ yojanāvaṭṭaṃ yojanubbedhaṃ bhavissatī’’ti āha. Te tassa vacane aṭṭhaṃsu. Cetiyaṃ sattadivasasattamāsādhikehi sattahi saṃvaccharehi niṭṭhitaṃ. Iti appamāṇassa buddhassa pamāṇaṃ akāsīti. Tena kammena okoṭimako jāto.
“象与花鹿”即指象和花鹿。“身体上没有可比性”,意思是身体上并不存在绝对的尺度,也就是说,单凭身体的大小高矮来评判是毫无意义的。第六。
Hatthayo pasadā migāti hatthino ca pasadamigā ca. Natthi kāyasmiṃ tulyatāti kāyasmiṃ pamāṇaṃ nāma natthi, akāraṇaṃ kāyapamāṇanti attho. Chaṭṭhaṃ.
第七 毗舍佉经的注释
7. Visākhasuttavaṇṇanā
241第七经中,所说“城邦语”,意指如同都城居民所用的那种语言,字音与词语无缺漏,悦耳动听。“流畅的”,指话语不结巴、无障碍,也就是没有因胆汁或痰影响发声的情况。“无瑕疵的”,并非像口齿迟钝之人,边说话边流口水,而是指无过失、清晰明了的语言。“意义周全的”,指所说内容符合并涵盖四圣谛的义理,围绕四圣谛而展开。“不依赖的”,是指此说法不以世间轮回作为依凭。经文说“因为法,就是诸位仙人的旗帜”,这是说九种出世间法被称为仙人们的旗帜。对第七经的注释完毕。
241. Sattame poriyā vācāyāti puravāsīnaṃ nagaramanussānaṃ vācāsadisāya aparihīnakkharapadāya madhuravācāya. Vissaṭṭhāyāti asandiddhāya apalibuddhāya, pittasemhehi anupahatāyāti attho. Anelagalāyāti yathā dandhamanussā mukhena kheḷaṃ gaḷantena vācaṃ bhāsanti, na evarūpāya, atha kho niddosāya visadavācāya. Pariyāpannāyāti catusaccapariyāpannāya cattāri saccāni amuñcitvā pavattāya. Anissitāyāti vaṭṭanissitaṃ katvā akathitāya. Dhammo hi isinaṃ dhajoti navavidhalokuttaradhammo isīnaṃ dhajo nāmāti. Sattamaṃ.
第八 难陀经的注释
8. Nandasuttavaṇṇanā
242第八经中,“敲击与反向敲击”是指先用手掌或锤子敲击一面,然后翻转过来再从另一面敲击。“涂以眼膏”意为用眼膏填满。“清净的钵”是指色泽清净的陶钵。然而,长老为何这样做呢?是为了了知世尊内心的意趣。据说他这样想:“如果世尊说‘我的这位幼弟确实庄严’,我就一生保持这种方式修行;如果世尊对此指出缺点,我就舍弃这个形象,捡粪扫布做成袈裟,穿着它住在边远的住处修行。”(他又自忖:)“你会成为那样的人吗?”
242. Aṭṭhame ākoṭitapaccākoṭitānīti ekasmiṃ passe pāṇinā vā muggarena vā ākoṭanena ākoṭitāni, parivattetvā ākoṭanena paccākoṭitāni. Añjetvāti añjanena pūretvā. Acchaṃ pattanti vippasannavaṇṇaṃ mattikāpattaṃ. Kasmā pana thero evamakāsīti? Satthu ajjhāsayajānanatthaṃ. Evaṃ kirassa ahosi ‘‘sace satthā ‘sobhati vata me ayaṃ kaniṭṭhabhātiko’ti vakkhati, yāvajīvaṃ iminā vākārena carissāmi. Sace ettha dosaṃ dassati, imaṃ ākāraṃ pahāya saṅkāracoḷaṃ gahetvā cīvaraṃ katvā dhārento pariyantasenāsane vasanto carissāmī’’ti. Assasīti bhavissasi.
“知乞食”:指在事先选定的有权势者家中,寻求辛辣佐料、芳香美食而行乞,这称为“知乞”。而逐户次第站在门前,所得种种混杂食物,则称为“不知乞”,此处所指正是后者。“于诸欲无期待者”,是指对事欲与烦恼欲皆无所期盼。“住林野者”等所有描述,都是依据他所受持的修行方式而说。再者,“于诸欲无期待者”这一句,是他被带到天界见过天女之后,回来才说的。自从他说出此经那天起,长老便精勤努力,仅数日便证得阿拉汉果,成为含天神在内的世间最上应供者。第八经注终。
Aññātuñchenāti abhilakkhitesu issarajanagehesu kaṭukabhaṇḍasambhāraṃ sugandhaṃ bhojanaṃ pariyesantassa uñcho ñātuñcho nāma. Gharapaṭipāṭiyā pana dvāre ṭhitena laddhaṃ missakabhojanaṃ aññātuñcho nāma. Ayamidha adhippeto. Kāmesu anapekkhinanti vatthukāmakilesakāmesu nirapekkhaṃ. Āraññiko cātiādi sabbaṃ samādānavaseneva vuttaṃ. Kāmesu ca anapekkhoti idaṃ suttaṃ devaloke accharāyo dassetvā āgatena aparabhāge kathitaṃ. Imassa kathitadivasato paṭṭhāya thero ghaṭento vāyamanto katipāheneva arahatte patiṭṭhāya sadevake loke aggadakkhiṇeyyo jāto. Aṭṭhamaṃ.
第九 帝沙经注
9. Tissasuttavaṇṇanā
243第九经中,“忧恼者”是指生起了忧恼。然而,他为何如此痛苦、忧恼呢?因为他是刹帝利种姓出家者。由于这个缘故,人们让他出家后,令他穿着下裙,披上殊胜袈裟,涂上眼膏,并以紫胶油涂头。比丘们各自去日间或夜间的住处时,他并不知道比丘应住于空闲处,便去了食堂,登上大凳坐下。一些游方客比丘、粪扫衣比丘归来,心中思惟:“以此满身尘垢之状,实难拜见十力世尊。我们先卸下行李吧。”于是便往食堂而去。当那些大长老进来时,他依然一动不动地坐着。其他比丘向他问候:“我们为您洗足、执扇吧?”他却只是坐着,反问道:“你们有多少戒腊?”他们回答:“我们尚无戒腊,您有多少戒腊?”他说:“我们今天才出家。”于是比丘们说:“贤友,你今日才剃发出家,发根尚带虱子气味。我等众多长老向你问安,你却默然不动,连基本的恭敬也无。你是在谁的教法中出家?”他们围住他,以言语刺伤他:“你是欠了债,还是出于恐惧,或者活不下去了,才来出家的?”他望向其中一位长老,那位长老说:“你这老朽,看我做什么?”
243. Navame dummanoti uppannadomanasso. Kasmā panāyaṃ evaṃ dukkhī dummano jātoti? Khattiyapabbajito hesa, tena naṃ pabbājetvā dupaṭṭasāṭakaṃ nivāsāpetvā varacīvaraṃ pārupetvā akkhīni añjetvā manosilātelena sīsaṃ makkhesuṃ. So bhikkhūsu rattiṭṭhānadivāṭṭhānaṃ gatesu ‘‘bhikkhunā nāma vivittokāse nisīditabba’’nti ajānanto bhojanasālaṃ gantvā mahāpīṭhaṃ āruhitvā nisīdi. Disāvacarā āgantukā paṃsukūlikā bhikkhū āgantvā, ‘‘imināva nīhārena rajokiṇṇehi gattehi na sakkā dasabalaṃ passituṃ. Bhaṇḍakaṃ tāva ṭhapessāmā’’ti bhojanasālaṃ agamaṃsu. So tesu mahātheresu āgacchantesu niccalo nisīdiyeva. Aññe bhikkhū ‘‘pādavattaṃ karoma, tālavaṇṭena bījāmā’’ti āpucchanti. Ayaṃ pana nisinnakova ‘‘kativassatthā’’ti? Pucchitvā, ‘‘mayaṃ avassikā. Tumhe pana kativassatthā’’ti? Vutte, ‘‘mayaṃ ajja pabbajitā’’ti āha. Atha naṃ bhikkhū, ‘‘āvuso, adhunā chinnacūḷosi, ajjāpi te sīsamūle ūkāgandho vāyatiyeva, tvaṃ nāma ettakesu vuḍḍhataresu vattaṃ āpucchantesu nissaddo niccalo nisinno, apacitimattampi te natthi, kassa sāsane pabbajitosī’’ti? Parivāretvā taṃ vācāsattīhi paharantā ‘‘kiṃ tvaṃ iṇaṭṭo vā bhayaṭṭo vā jīvituṃ asakkonto pabbajito’’ti? Āhaṃsu. So ekampi theraṃ olokesi, tena ‘‘kiṃ maṃ olokesi mahallakā’’ti? Vutte aññaṃ olokesi, tenapi tatheva vutte athassa ‘‘ime maṃ parivāretvā vācāsattīhi vijjhantī’’ti khattiyamāno uppajji. Akkhīsu maṇivaṇṇāni assūni sañcariṃsu. Tato ne āha – ‘‘kassa santikaṃ āgatatthā’’ti. Te ‘‘kiṃ pana tvaṃ ‘mayhaṃ santikaṃ āgatā’ti? Amhe maññasi gihibyañjanabhaṭṭhakā’’ti vatvā, ‘‘sadevake loke aggapuggalassa satthu santikaṃ āgatamhā’’ti āhaṃsu. So ‘‘mayhaṃ bhātu santike āgatā tumhe, yadi evaṃ idāni vo āgatamaggeneva gamanaṃ karissāmī’’ti kujjhitvā nikkhanto antarāmagge cintesi – ‘‘mayi imināva nīhārena gate satthā ete na nīharāpessatī’’ti dukkhī dummano assūni pavattayamāno agamāsi. Iminā kāraṇena esa evaṃ jātoti.
“以言语刺”,是指用话语的刺棒。“令紧密布满”,是指让话语稠密、无间地遍布,犹如向上纷纷刺击,这是它所表达的意思。“说者”,是指随己所好任意对人说话者。“而不能忍言”,是指不能忍受他人言语。接着说:“如今,你已被这忿怒、被方才所说的言语之刺所刺伤。然而,过去你也曾因国事被逐出国境。”如此说时,比丘们问道:“世尊,这是何时之事?”于是比丘们恳请世尊开示。
Vācāsannitodakenāti vacanapatodena. Sañjambharimakaṃsūti sañjambharitaṃ nirantaraṃ phuṭaṃ akaṃsu, upari vijjhiṃsūti vuttaṃ hoti. Vattāti pare yadicchakaṃ vadatiyeva. No ca vacanakkhamoti paresaṃ vacanaṃ khamituṃ na sakkoti. Idāni tāva tvaṃ iminā kopena iminā vuttavācāsannitodakena viddho. Atīte pana raṭṭhato ca pabbājitoti. Evaṃ vutte, ‘‘katarasmiṃ kāle bhagavā’’ti? Bhikkhū bhagavantaṃ yāciṃsu.
世尊说:“在过去,波罗奈城由波罗奈王统治。那时,有两位仙人来到波罗奈,一位名为‘生’,一位名为‘摩登伽’。其中,‘生’先到,坐在陶匠的作坊里。摩登伽苦行者后到,在那里请求容身之处。陶匠说:‘这里已经有一位先来的出家人,你去问他吧。’摩登伽便拿着自己的资具,站在作坊门口,说:‘老师,请让我们住一夜。’‘生’说:‘进来吧,尊者。’进去后,‘生’问:‘尊者,你是什么种姓?’‘我是旃陀罗种姓。’‘不能和你同坐一处,到一边去。’于是摩登伽就在那里铺了草席躺下,‘生’靠近门边躺下。后来,摩登伽出去小便,踩到了‘生’的胸膛。‘生’说:‘是谁?’答:‘是我,老师。’‘喂,旃陀罗,你就看不见别的路吗?偏偏来踩我!’‘老师,我没看见才踩到的,请原谅我。’‘生’心想:‘等这位大士出去后,一定还会从这边回来。’便翻身躺下。大士摩登伽也想:‘老师头朝那边躺下,我就从脚边过去吧。’进来时又踩到了胸膛。‘生’又问:‘是谁?’答:‘是我,老师。’‘第一次还可说是无知,现在你却是故意踩我。太阳升起时,你的头将裂成七瓣!’摩登伽……”
Satthā āha – atīte bārāṇasiyaṃ bārāṇasirājā rajjaṃ kāresi. Atheko jātimā, eko mātaṅgoti dve isayo bārāṇasiṃ agamaṃsu. Tesu jātimā puretaraṃ gantvā kumbhakārasālāyaṃ nisīdi. Mātaṅgo tāpaso pacchā gantvā tattha okāsaṃ yāci kumbhakāro ‘‘atthettha paṭhamataraṃ paviṭṭho pabbajito, taṃ pucchā’’ti āha. So attano parikkhāraṃ gahetvā sālāya dvāramūle ṭhatvā, ‘‘amhākampi ācariya ekarattivāsāya okāsaṃ dethā’’ti āha. ‘‘Pavisa, bho’’ti. Pavisitvā nisinnaṃ, ‘‘bho, kiṃ gottosī’’ti? Pucchi. ‘‘Caṇḍālagottomhī’’ti. ‘‘Na sakkā tayā saddhiṃ ekaṭṭhāne nisīdituṃ, ekamantaṃ gacchā’’ti. So ca tattheva tiṇasanthārakaṃ pattharitvā nipajji, jātimā dvāraṃ nissāya nipajji. Itaro passāvatthāya nikkhamanto taṃ urasmiṃ akkami. ‘‘Ko eso’’ti ca vutte? ‘‘Ahaṃ ācariyā’’ti āha. ‘‘Re caṇḍāla, kiṃ aññato maggaṃ na passasi? Atha me āgantvā akkamasī’’ti. ‘‘Ācariya, adisvā me akkantosi, khama mayha’’nti. So mahāpurise bahi nikkhante cintesi – ‘‘ayaṃ paccāgacchantopi itova āgamissatī’’ti parivattetvā nipajji. Mahāpurisopi ‘‘ācariyo ito sīsaṃ katvā nipanno, pādasamīpena gamissāmī’’ti pavisanto puna urasmiṃyeva akkami. ‘‘Ko eso’’ti ca vutte? ‘‘Ahaṃ ācariyā’’ti āha. ‘‘Paṭhamaṃ tāva te ajānantena kataṃ, idāni maṃ ghaṭentova akāsi, sūriye te uggacchante sattadhā muddhā phalatū’’ti sapi. Mahāpuriso kiñci avatvā purearuṇeyeva sūriyaṃ gaṇhi, nāssa uggantuṃ adāsi. Manussā ca hatthiassādayo ca pabujjhiṃsu.
人们前往王宫,禀报:‘大王,全城的人都已醒来,可是曙光就是不出现,这究竟是怎么回事?’国王说:‘那你们去城中搜查。’他们到处查看,在陶匠的作坊里见到了两位苦行者,心想:‘事情必定是这两人所为。’于是回去禀告国王。国王说:‘去问他们。’他们便来问‘生’:‘是你们让天变黑的吗?’‘生’说:‘不是我做的,是这位顶髻苦行者,一个无耻的骗子,你们去问他吧。’他们便来问大士:‘尊者,是您让天变黑的吗?’‘是的,这位老师诅咒我,所以是我做的。’他们回去告诉国王。国王也亲自前来问大士:‘尊者,是您做的吗?’‘是的,大王。’‘为什么,尊者?’‘因为他诅咒了我。如果他肯原谅我,我就会放出太阳。’国王说:‘尊者,请原谅他吧。’‘生’却说:‘像我这样有出身的人,怎么能原谅这种贱民?我不原谅。’
Manussā rājakulaṃ gantvā, ‘‘deva, sakalanagare appabuddho nāma natthi, na ca aruṇuggaṃ paññāyati, kinnu kho eta’’nti? Tena hi nagaraṃ parivīmaṃsathāti. Te parivīmaṃsantā kumbhakārasālāyaṃ dve tāpase disvā, ‘‘imesaṃ etaṃ kammaṃ bhavissatī’’ti gantvā rañño ārocesuṃ. Raññā ca ‘‘pucchatha ne’’ti vuttā āgantvā jātimantaṃ pucchiṃsu – ‘‘tumhehi andhakāraṃ kata’’nti. ‘‘Na mayā kataṃ, esa pana kūṭajaṭilo chavo anantamāyo, taṃ pucchathā’’ti. Te āgantvā mahāpurisaṃ pucchiṃsu – ‘‘tumhehi, bhante, andhakāraṃ kata’’nti. ‘‘Āma ayaṃ ācariyo maṃ abhisapi, tasmā mayā kata’’nti. Te gantvā rañño ārocesuṃ. Rājāpi āgantvā mahāpurisaṃ ‘‘tumhehi kataṃ, bhante’’ti? Pucchi. ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Kasmā bhante’’ti? ‘‘Iminā abhisapitomhi, sace maṃ eso khamāpessati, sūriyaṃ vissajjessāmī’’ti. Rājā ‘‘khamāpetha, bhante, eta’’nti āha. Itaro ‘‘mādiso jātimā kiṃ evarūpaṃ caṇḍālaṃ khamāpessati? Na khamāpemī’’ti.
于是人们对他说:‘难道你不肯自愿原谅吗?’说完就抓住他的手脚,把他按倒在地,伏在大人脚下,说:‘快请求原谅!’他默然趴着。人们再次说:‘请求原谅!’他这才说:‘老师,请原谅我。’大人说:‘我先原谅你,放出太阳;但太阳升起时,你的头将裂为七瓣。’接着又说:‘取一团跟他的头一样大的泥,放在他的头顶上,让他站到河水齐喉咙的地方。’人们照做了。到此为止,全国的军队都集结起来了。大人放出太阳。阳光照射下来,击中泥团,泥团裂成了七块。那人随即潜入水中,从一处渡口上岸逃走了。大师(佛陀)引述了这个故事,将前后关联起来,然后说:‘如今你在比丘们那里受到责备,过去你也因为嗔怒而被驱逐出国土。’接着教诫他,说:‘帝沙,这对你并不相宜……’等等。第九经注毕。
Atha naṃ manussā ‘‘na kiṃ tvaṃ attano ruciyā khamāpessasī’’ti? Vatvā hatthesu ca pādesu ca gahetvā pādamūle nipajjāpetvā ‘‘khamāpehī’’ti āhaṃsu. So nissaddo nipajji. Punapi naṃ ‘‘khamāpehī’’ti āhaṃsu. Tato ‘‘khama mayhaṃ, ācariyā’’ti āha. Mahāpuriso ‘‘ahaṃ tāva tuyhaṃ khamitvā sūriyaṃ vissajjessāmi, sūriye pana uggate tava sīsaṃ sattadhā phalissatī’’ti vatvā, ‘‘imassa sīsappamāṇaṃ mattikāpiṇḍaṃ matthake ṭhapetvā etaṃ nadiyā galappamāṇe udake ṭhapethā’’ti āha. Manussā tathā akaṃsu. Ettāvatā saraṭṭhakaṃ rājabalaṃ sannipati. Mahāpuriso sūriyaṃ muñci. Sūriyarasmi āgantvā mattikāpiṇḍaṃ pahari. So sattadhā bhijji. Tāvadeva so nimujjitvā ekena titthena uttaritvā palāyi. Satthā imaṃ vatthuṃ āharitvā, ‘‘idāni tāva tvaṃ bhikkhūnaṃ santike paribhāsaṃ labhasi, pubbepi imaṃ kodhaṃ nissāya raṭṭhato pabbājito’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā atha naṃ ovadanto na kho te taṃ tissa patirūpantiādimāha. Navamaṃ.
10. 《长老经》的注释
10. Theranāmakasuttavaṇṇanā
244第十篇中,「赞说功德」意为宣说功德利益。「凡属过去的,他已舍断」是指:对于过去的五蕴,由于舍断了欲贪,故称为已舍断。「未来的」是指:对于未来的五蕴,也因为弃舍了其中的欲贪,故称为已弃除。「征服一切」是指:征服一切蕴、处、界及三有而安住。「了知一切」是指:对上述这一切,皆已了知,安住其中。「于一切法」是指:于那些法,不被渴爱与邪见的粘着所染污。「舍断一切」是指:对于那一切,通过舍断其中的欲贪而舍断、安住。「于渴爱灭尽而解脱」是指:在名为渴爱灭尽的涅槃中,以涅槃为所缘的解脱而得解脱。第十篇。
244. Dasame vaṇṇavādīti ānisaṃsavādī. Yaṃ atītaṃ taṃ pahīnanti atīte khandhapañcake chandarāgappahānena taṃ pahīnaṃ nāma hoti. Anāgatanti anāgatampi khandhapañcakaṃ tattha chandarāgapaṭinissaggena paṭinissaṭṭhaṃ nāma hoti . Sabbābhibhunti sabbā khandhāyatanadhātuyo ca tayo bhave ca abhibhavitvā ṭhitaṃ. Sabbavidunti taṃ vuttappakāraṃ sabbaṃ viditaṃ pākaṭaṃ katvā ṭhitaṃ. Sabbesu dhammesūti tesveva dhammesu taṇhādiṭṭhilepehi anupalittaṃ. Sabbañjahanti tadeva sabbaṃ tattha chandarāgappahānena jahitvā ṭhitaṃ. Taṇhakkhaye vimuttanti taṇhakkhayasaṅkhāte nibbāne tadārammaṇāya vimuttiyā vimuttaṃ. Dasamaṃ.
11. 《摩诃劫宾那经》的注释
11. Mahākappinasuttavaṇṇanā
245第十一篇中,「摩诃劫宾那」是一位证得神通力、位居八十位大弟子中的大长老。据说,他在家时统治着库库塔瓦蒂城,国土方圆三百由旬。由于他已是最后生者,便四处留心,希望听闻这样的教法。一日,他在一千位大臣的陪同下前往御苑游玩。那时,有一队商人从中部地区徒步来到此城,安顿好货物后,想要觐见国王,便带着礼物来到王宫门前。听说国王去了御苑,他们便前往御苑,停在门边,向守门人通报。国王得知后,召见了他们。他们献上礼物,行礼后站在一旁。国王问道:“各位,你们从何处来?”“大王,我们从舍卫城来。”“你们那里收成好吗?国王依正法而行吗?”“是的,大王。”“你们那里有什么教法吗?”“有,大王,但不能以沾过食物的口宣说。”国王便命人用金瓶递上水。他们漱口后,面向十力圣尊合掌,说道:“大王,在我们的地方,名为佛宝的已经出现了。”国王一听到“佛”这个词,全身顿时充满喜悦。于是他问:“各位,你们说的是‘佛’吗?”“大王,我们说的是‘佛’。”国王让他们这样复述了三遍,心中思惟:“‘佛’这个名称不可限量,难以测其边际。”便对此生起了净信。
245. Ekādasame mahākappinoti evaṃnāmako abhiññābalappatto asītimahāsāvakānaṃ abbhantaro mahāthero. So kira gihikāle kukkuṭavatīnagare tiyojanasatikaṃ rajjaṃ akāsi. Pacchimabhavikattā pana tathārūpaṃ sāsanaṃ sotuṃ ohitasoto vicarati. Athekadivasaṃ amaccasahassaparivuto uyyānakīḷikaṃ agamāsi. Tadā ca majjhimadesato jaṅghavāṇijā taṃ nagaraṃ gantvā, bhaṇḍaṃ paṭisāmetvā, ‘‘rājānaṃ passissāmā’’ti paṇṇākārahatthā rājakuladvāraṃ gantvā, ‘‘rājā uyyānaṃ gato’’ti sutvā, uyyānaṃ gantvā, dvāre ṭhitā, paṭihārassa ārocayiṃsu. Atha rañño nivedite rājā pakkosāpetvā niyyātitapaṇṇākāre vanditvā ṭhite, ‘‘tātā, kuto āgatatthā’’ti? Pucchi. ‘‘Sāvatthito devā’’ti. ‘‘Kacci vo raṭṭhaṃ subhikkhaṃ, dhammiko rājā’’ti? ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Atthi pana tumhākaṃ dese kiñci sāsana’’nti? ‘‘Atthi, deva, na pana sakkā ucchiṭṭhamukhehi kathetu’’nti. Rājā suvaṇṇabhiṅgārena udakaṃ dāpesi. Te mukhaṃ vikkhāletvā dasabalābhimukhā añjaliṃ paggaṇhitvā, ‘‘deva, amhākaṃ dese buddharatanaṃ nāma uppanna’’nti āhaṃsu. Rañño ‘‘buddho’’ti vacane sutamatte sakalasarīraṃ pharamānā pīti uppajji. Tato ‘‘buddhoti, tātā, vadathā’’ti? Āha. ‘‘Buddhoti deva vadāmā’’ti. Evaṃ tikkhattuṃ vadāpetvā, ‘‘buddhoti padaṃ aparimāṇaṃ, nāssa sakkā parimāṇaṃ kātu’’nti tasmiṃyeva pasanno satasahassaṃ datvā puna ‘‘aññaṃ kiṃ sāsana’’nti? Pucchi. ‘‘Deva dhammaratanaṃ nāma uppanna’’nti. Tampi sutvā tatheva tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā aparampi satasahassaṃ datvā puna ‘‘aññaṃ kiṃ sāsana’’nti? Pucchi. ‘‘Saṅgharatanaṃ deva uppanna’’nti. Tampi sutvā tatheva tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā aparampi satasahassaṃ datvā dinnabhāvaṃ paṇṇe likhitvā, ‘‘tātā, deviyā santikaṃ gacchathā’’ti pesesi. Tesu gatesu amacce pucchi, ‘‘tātā, buddho loke uppanno, tumhe kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Deva tumhe kiṃ kattukāmā’’ti? ‘‘Ahaṃ pabbajissāmī’’ti. ‘‘Mayampi pabbajissāmā’’ti. Te sabbepi gharaṃ vā kuṭumbaṃ vā anapaloketvā ye asse āruyha gatā, teheva nikkhamiṃsu.
商人们来到阿诺贾王后处,呈上文书。她读后问道:“各位,国王给了你们很多钱财,你们做了什么呢?”“王后,我们带来了喜讯。”“能让我们也听听吗,各位?”“可以,王后,但不能以沾过食物的口宣说。”王后便命人用金瓶奉水。他们漱口后,便如同禀报国王那样禀报了她。王后听后,心生欢喜,每确认一个词,便请他们重说三遍,且每说一遍便赠予三份,总共给了九十万钱。商人们总共获得了一百二十万钱。然后她问:“各位,大王现在何处?”“王后,国王说要出家,已经离城而去了。”“那么,各位,你们请回吧。”她送走他们后,召来那些随国王而去的大臣的妻子们,问道:“姐妹们,你们可知道丈夫们的去向吗?”“我们知道,夫人,他们随国王前往御苑游玩了。”“确是如此。但在那里,他们听闻‘佛已出现,法已出现,僧已出现’,便说‘我们要在十力圣尊座前出家’,随后便离去了。你们打算怎么办呢?”“夫人您打算怎么办?”“我要出家,决不会将他人所弃的呕吐物再置于舌端。”“既然如此,我们也出家。”于是她们全部备好车乘,驶出城外。
Vāṇijā anojādeviyā santikaṃ gantvā paṇṇaṃ dassesuṃ. Sā vācetvā ‘‘raññā tumhākaṃ bahū kahāpaṇā dinnā, kiṃ tumhehi kataṃ, tātā’’ti? Pucchi. ‘‘Piyasāsanaṃ devi ānīta’’nti. ‘‘Amhepi sakkā, tātā, suṇāpetu’’nti. ‘‘Sakkā devi, ucchiṭṭhamukhehi pana vattuṃ na sakkā’’ti. Sā suvaṇṇabhiṅgārena udakaṃ dāpesi. Te mukhaṃ vikkhāletvā rañño ārocitanayeneva ārocesuṃ. Sāpi sutvā uppannapāmojjā teneva nayena ekekasmiṃ pade tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā paṭiññāgaṇanāya tīṇi tīṇi katvā navasatasahassāni adāsi. Vāṇijā sabbānipi dvādasasatasahassāni labhiṃsu. Atha ne ‘‘rājā kahaṃ, tātā’’ti, pucchi. ‘‘Pabbajissāmīti nikkhanto devī’’ti. ‘‘Tena hi, tātā, tumhe gacchathā’’ti te uyyojetvā raññā saddhiṃ gatānaṃ amaccānaṃ mātugāme pakkosāpetvā, ‘‘tumhe attano sāmikānaṃ gataṭṭhānaṃ jānātha ammā’’ti pucchi. ‘‘Jānāma ayye, raññā saddhiṃ uyyānakīḷikaṃ gatā’’ti. Āma gatā, tattha pana gantvā, ‘‘buddho uppanno, dhammo uppanno, saṅgho uppanno’’ti sutvā, ‘‘dasabalassa santike pabbajissāmā’’ti gatā. ‘‘Tumhe kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Tumhe pana ayye kiṃ kattukāmā’’ti? ‘‘Ahaṃ pabbajissāmi, na tehi vantavamanaṃ jivhagge ṭhapeyya’’nti. ‘‘Yadi evaṃ, mayampi pabbajissāmā’’ti sabbā rathe yojāpetvā nikkhamiṃsu.
国王与一千位大臣来到了恒河岸边。那时,恒河正值满水期。国王见此情景,思惟道:“此恒河满溢,多有凶猛鱼群,而随我们同来的仆从、人民一个也没有,无人能为我们制造舟筏;然而,那位大师的功德遍满下至阿鼻地狱、上至有顶天。若那位大师是正自觉者,愿这些马的蹄背不沾湿!”于是便策马踏入水面。所有马蹄的蹄背竟分毫不湿,如同行走在国王大道上一般,顺利到达对岸。他们继续前行,又遇到一条大河。那里并未另立别的真实誓言,只凭借这同一个真实誓言,又渡过了这条宽达半由旬的大河。随后又到达第三条名为旃陀跋伽的大河,同样凭借着这同一个真实誓言得以渡过。
Rājāpi amaccasahassena saddhiṃ gaṅgāya tīraṃ pāpuṇi. Tasmiñca samaye gaṅgā pūrā hoti. Atha naṃ disvā, ‘‘ayaṃ gaṅgā pūrā caṇḍamacchākiṇṇā, amhehi saddhiṃ āgatā dāsā vā manussā vā natthi, ye no nāvaṃ vā uḷumpaṃ vā katvā dadeyyuṃ, etassa pana satthu guṇā nāma heṭṭhā avīcito upari yāva bhavaggā patthaṭā, sace esa satthā sammāsambuddho, imesaṃ assānaṃ khurapiṭṭhāni mā tementū’’ti udakapiṭṭhena asse pakkhandāpesuṃ . Ekaassassāpi khurapiṭṭhamattaṃ na temi, rājamaggena gacchantā viya paratīraṃ patvā purato aññaṃ mahānadiṃ pāpuṇiṃsu. Tattha aññā saccakiriyā natthi, tāya eva saccakiriyāya tampi aḍḍhayojanavitthāraṃ nadiṃ atikkamiṃsu. Atha tatiyaṃ candabhāgaṃ nāma mahānadiṃ patvā tampi tāya eva saccakiriyāya atikkamiṃsu.
那天破晓时分,大师从大悲定中出定,观察世间,了知到:“今天摩诃劫宾那将舍弃方圆三百由旬的国土,率领一千位大臣眷属前来我座下出家。”他想:“我应当去迎接他们。”便在清晨整理好身体,由比丘僧团围绕着,在舍卫城行乞后,于午后从乞食处返回,便亲手拿起自己的钵与衣,腾空而起。在旃陀跋伽河的岸边,他们渡口的正对面有一棵大榕树,大师就在那里结跏趺坐,面前安立正念,放出六色佛光。他们从那个渡口上岸时,看见六色佛光在这边与那边闪耀,又望见了如满月般庄严的十力圣尊面容,心想:“我们正是为了这位大师而出家,他一定就是了。”只一瞥便确信无疑,从看见处起便躬身行礼,边礼敬边走上前,礼敬大师。国王抱住世尊的脚踝行礼后,与一千位大臣坐在一旁。大师为他们说法。说法结束时,他们全部都安住于阿拉汉果上,然后请求大师允许他们出家。大师心想:“他们先前曾供养过衣料,所以各自带着自己的衣服而来。”便伸出金色之手,说道:“来吧,比丘们!法已被完善地宣说,你们应当修习梵行,以彻底断尽诸苦!”就在那时,这些尊者便获得了出家与具足戒。
Satthāpi taṃdivasaṃ paccūsasamaye mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ olokento ‘‘ajja mahākappino tiyojanasatikaṃ rajjaṃ pahāya amaccasahassaparivāro mama santike pabbajituṃ āgacchatī’’ti disvā, ‘‘mayā tesaṃ paccuggamanaṃ kātuṃ yutta’’nti pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā, bhikkhusaṅghaparivāro sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā, pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto sayameva pattacīvaraṃ gahetvā, ākāse uppatitvā candabhāgāya nadiyā tīre tesaṃ uttaraṇatitthassa abhimukhe ṭhāne mahānigrodharukkho atthi, tattha pallaṅkena nisīditvā parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjesi. Te tena titthena uttarantā ca chabbaṇṇabuddharasmiyo ito cito ca vidhāvantiyo olokentā dasabalassa puṇṇacandasassirikaṃ mukhaṃ disvā, ‘‘yaṃ satthāraṃ uddissa mayaṃ pabbajitā, addhā so eso’’ti dassaneneva niṭṭhaṃ gantvā diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onatā vandamānā āgamma satthāraṃ vandiṃsu. Rājā gopphakesu gahetvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ amaccasahassena. Satthā tesaṃ dhammaṃ kathesi. Desanāpariyosāne sabbe arahatte patiṭṭhāya satthāraṃ pabbajjaṃ yāciṃsu. Satthā ‘‘pubbe ime cīvaradānassa dinnattā attano cīvarāni gahetvāva āgatā’’ti suvaṇṇavaṇṇaṃ hatthaṃ pasāretvā, ‘‘etha bhikkhavo svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti āha. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ pabbajjā ca upasampadā ca ahosi, vassasaṭṭhikattherā viya satthāraṃ parivārayiṃsu.
阿诺贾王后也率领着一千辆车乘,到达了恒河岸边。她没有看到为国王准备的舟筏,便凭着自己的聪慧思惟道:“国王必定是作了真实誓言才渡河的。然而,那位大师不单是为了他们而出世。如果那位大师是正自觉者,愿我们的车乘不在水中沉没!”便策车踏入水面。车乘的轮辋边缘也丝毫不湿。渡过第二条、第三条河时,也是凭着这同一真实誓言正在渡河,便直抵那棵榕树下,见到了大师。大师心想:“如果这些女子见到自己的丈夫,欲贪便会生起,从而障碍道果的证得。我不能让那样的事发生。”于是运用神通,使她们互相看不见。她们全部从渡口上岸,礼敬十力圣尊后坐下。大师为她们说法。说法结束时,她们全都证得了入流果,这时才互相看见。大师心想:“愿莲华色长老尼前来。”长老尼来到后,为她们全部剃度,并将她们带去比丘尼的住处。大师则领着这一千位比丘,从空中返回了祇园。正是因此事而有此说:“摩诃劫宾那是证得神通力、位列八十位大弟子中的大长老。”
Anojāpi devī rathasahassaparivārā gaṅgātīraṃ patvā rañño atthāya ābhataṃ nāvaṃ vā uḷumpaṃ vā adisvā attano byattatāya cintesi – ‘‘rājā saccakiriyaṃ katvā gato bhavissati, so pana satthā na kevalaṃ tesaṃyeva atthāya nibbatto, sace so satthā sammāsambuddho, amhākaṃ rathā mā udake nimujjiṃsū’’ti udakapiṭṭhe rathe pakkhandāpesi. Rathānaṃ nemivaṭṭimattampi na temi. Dutiyatatiyanadīpi teneva saccakārena uttaramānāyeva nigrodharukkhamūle satthāraṃ addasa. Satthā ‘‘imāsaṃ attano sāmike passantīnaṃ chandarāgo uppajjitvā maggaphalānaṃ antarāyaṃ kareyya, so evaṃ kātuṃ na sakkhissatī’’ti yathā aññamaññe na passanti, tathā akāsi. Tā sabbāpi titthato uttaritvā dasabalaṃ vanditvā nisīdiṃsu. Satthā tāsaṃ dhammaṃ kathesi, desanāpariyosāne sabbāpi sotāpattiphale patiṭṭhāya aññamaññe passiṃsu. Satthā ‘‘uppalavaṇṇā āgacchatū’’ti cintesi. Therī āgantvā sabbā pabbājetvā ādāya bhikkhunīnaṃ upassayaṃ gatā. Satthā bhikkhusahassaṃ gahetvā ākāsena jetavanaṃ agamāsi. Imaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘mahākappinoti evaṃ nāmako abhiññābalappatto asītimahāsāvakānaṃ abbhantaro mahāthero’’ti.
“Janetasminti”的意思是“在所产生的当中”。“Ye gottapaṭisārino”(依族姓而转者):指那些宣称“我们是婆悉吒、乔达摩”,依族姓而转、自称族姓的人;在他们之中,刹帝利最为殊胜,这就是它的含义。“Vijjācaraṇasampanno”(明行具足):具足八种明,以及以十五种法所分别的行。“Tapati”:照耀。“Jhāyī tapati brāhmaṇo”(禅修者、婆罗门照耀):漏尽的婆罗门,在依二种禅那禅修时,照耀、发光。而就在那时,伍达夷长老正以二种禅那禅修,坐在不远处。“Buddho tapati”(佛陀照耀):一切知佛陀照耀。据说这首偈其实是一部完整的吉祥偈。相传波罗提迦王在办了一场供养之后,对老师说:“请为我宣说一个不离三宝的胜利吉祥偈。”老师遍览三藏佛语,便唱出了这一首偈颂。当他唱到“日间太阳照耀”时,便向正在下沉的太阳合掌;唱到“夜间月亮放光”时,向正在升起的月亮合掌;唱到“武装的刹帝利照耀”时,向国王合掌;唱到“禅修……
Janetasminti janite pajāyāti attho. Ye gottapaṭisārinoti ye ‘‘mayaṃ vāseṭṭhā gotamā’’ti gottaṃ paṭisaranti paṭijānanti, tesaṃ khattiyo seṭṭhoti attho. Vijjācaraṇasampannoti aṭṭhahi vijjāhi ceva pannarasadhammabhedena caraṇena ca samannāgato. Tapatīti virocati. Jhāyī tapati brāhmaṇoti khīṇāsavabrāhmaṇo duvidhena jhānena jhāyamāno tapati virocati. Tasmiṃ pana khaṇe kāludāyitthero duvidhena jhānena jhāyamāno avidūre nisinno hoti. Buddho tapatīti sabbaññubuddho virocati. Sabbamaṅgalagāthā kiresā. Bhātikarājā kira ekaṃ pūjaṃ kāretvā ācariyakaṃ āha – ‘‘tīhi ratanehi amuttaṃ ekaṃ jayamaṅgalaṃ vadathā’’ti. So tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ sammasitvā imaṃ gāthaṃ vadanto ‘‘divā tapati ādicco’’ti vatvā atthaṅgamentassa sūriyassa añjaliṃ paggaṇhi. ‘‘Rattimābhāti candimā’’ti, uṭṭhahantassa candassa añjaliṃ paggaṇhi. ‘‘Sannaddho khattiyo tapatī’’ti rañño añjaliṃ paggaṇhi. ‘‘Jhāyī tapati brāhmaṇo’’ti bhikkhusaṅghassa añjaliṃ paggaṇhi. ‘‘Buddho tapati tejasā’’ti vatvā pana mahācetiyassa añjaliṃ paggaṇhi. Atha naṃ rājā ‘‘mā hatthaṃ otārehī’’ti ukkhittasmiṃyeva hatthe sahassaṃ ṭhapesi. Ekādasamaṃ.
12. 《同伴经》注释
12. Sahāyakasuttavaṇṇanā
246246. 第十二偈:“久远时已交和”(cirarattaṃsametikā):指经过漫长岁月,彼此交往、和合而安住的人。据说他们曾在五百生中一同游历。“他们的正法相合”(Sameti nesaṃ saddhammo):如今,这些人的这个教法,与之相互契合、相融无间。“于佛所宣说的法中”(Dhamme buddhappavedite):在佛陀所宣说的教法当中,这些人的教法显得格外闪耀庄严,这就是它的含义。“由劫宾那善训导”(Suvinītā kappinena):他们被自己的亲教师劫宾那,于圣者所宣说的法中善加教诲、调伏。其余各处都通俗明了。第十二。
246. Dvādasame cirarattaṃsametikāti dīgharattaṃ saṃsanditvā sametvā ṭhitaladdhino. Te kira pañcajātisatāni ekatova vicariṃsu. Sameti nesaṃ saddhammoti idāni imesaṃ ayaṃ sāsanadhammo saṃsandati sameti. Dhamme buddhappavediteti buddhena pavedite dhamme etesaṃ sāsanadhammo sobhatīti attho. Suvinītā kappinenāti attano upajjhāyena ariyappavedite dhamme suṭṭhu vinītā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti. Dvādasamaṃ.