7. 罗睺罗相应义注
7. Rāhulasaṃyuttaṃ
全篇 20 段
第一品
1. Paṭhamavaggo
1-8. 眼经等注释
1-8. Cakkhusuttādivaṇṇanā
188-195188-195. 在罗睺罗相应的第一经中,“独一”是指在行、住、坐、卧四种姿势中独自而住。“远离”是指远离尘嚣、没有喧闹。“不放逸”是指不离开正念。“精进”是指具足勇猛之力。“已把心投向目标而住”是指为了证得殊胜的成就,把心策励起来之后应当这样安住。“无常”是指因为存在之后便坏灭,所以是无常。或者说,因为具有生起与坏灭的性质、只是暂时存在、最终会变易、否定恒常,由于这些理由,也是无常。“苦”是指以四种理由称为苦:以苦受之义、以苦的基础之义、以持续逼迫之义、以否定乐之义。“适当”是指合适。“这是我的”是渴爱的执取。“我就是这个”是慢的执取。“这是我的自我”是见的执取。这里应当知道,渴爱的执取依一百零八种渴爱行相而生起,慢的执取依九种慢而生起,见的执取依六十二种见而生起。“由厌离而离贪”:这里以离贪来说四种道;“由离贪而解脱”:这里以解脱来说四种沙门果。
188-195. Rāhulasaṃyuttassa paṭhame ekoti catūsu iriyāpathesu ekavihārī. Vūpakaṭṭhoti vivekaṭṭho nissaddo. Appamattoti satiyā avippavasanto. Ātāpīti vīriyasampanno. Pahitatto vihareyyanti visesādhigamatthāya pesitatto hutvā vihareyyaṃ. Aniccanti hutvā abhāvākārena aniccaṃ. Atha vā uppādavayavantatāya tāvakālikatāya vipariṇāmakoṭiyā niccapaṭikkhepatoti imehipi kāraṇehi aniccaṃ. Dukkhanti catūhi kāraṇehi dukkhaṃ dukkhamanaṭṭhena dukkhavatthukaṭṭhena satatasampīḷanaṭṭhena sukhapaṭikkhepenāti. Kallanti yuttaṃ. Etaṃ mamāti taṇhāgāho. Esohamasmīti mānagāho. Eso me attāti diṭṭhigāho. Taṇhāgāho cettha aṭṭhasatataṇhāvicaritavasena, mānagāho navavidhamānavasena, diṭṭhigāho dvāsaṭṭhidiṭṭhivasena veditabbo. Nibbindaṃ virajjatīti ettha virāgavasena cattāro maggā kathitā, virāgā vimuccatīti ettha vimuttivasena cattāri sāmaññaphalāni.
这里,在五门中只取净色,而“意”是指三地中的审察行心。第二经里,在五门中只取所缘。第三经里,在五门中只取以净色为依处的心,而由意识取三地中的审察行心。如此,一切处皆应依此类推。第六经是关于三地诸法。第八经里,“渴爱”只有在各个根门达到速行心时才能取到。第一经等亦复如是。
Ettha ca pañcasu dvāresu pasādāva gahitā, manoti iminā tebhūmakaṃ sammasanacāracittaṃ. Dutiye pañcasu dvāresu ārammaṇameva. Tatiye pañcasu dvāresu pasādavatthukacittameva, manoviññāṇena tebhūmakaṃ sammasanacāracittaṃ gahitaṃ. Evaṃ sabbattha nayo netabbo. Chaṭṭhe tebhūmakadhammā. Aṭṭhame pana taṇhāti tasmiṃ tasmiṃ dvāre javanappattāva labbhati. Paṭhamādīni.
第9经 界经的注释
9. Dhātusuttavaṇṇanā
196196. 第九经里,按照识界来说明“名”,按照其余诸界来说明“色”,这样就说到了名色。第九。
196. Navame viññāṇadhātuvasena nāmaṃ, sesāhi rūpanti nāmarūpaṃ kathitaṃ. Navamaṃ.
10. 蕴经的注释
10. Khandhasuttavaṇṇanā
197197. 第十经中,色蕴属于欲界,其余四蕴如果按总摄一切来划分,则属于四地。但在这里,应当理解为属于三地。第十。
197. Dasame rūpakkhandho kāmāvacaro, sesā cattāro sabbasaṅgāhikaparicchedena catubhūmakā. Idha pana tebhūmakāti gahetabbā. Dasamaṃ.
第一品
