7. 罗睺罗相应
7. Rāhulasaṃyuttaṃ
1-8. 眼经等注释
1-8. Cakkhusuttādivaṇṇanā
188-195罗睺罗相应·第一品:“一”:于行、住、坐、卧四威仪中,独居而住。“远离”:处于远离,无有喧闹。“不放逸”:不离正念。“精进”:具足精进。“已奋发心而住”:为证殊胜成就,策励其心后,应如是安住。“无常”:由生后即坏灭故,为无常。或因有生灭性、仅是暂时、以变易为终、遮破恒常,以这些理,亦为无常。“苦”:以四义故名为苦——苦受之义、苦之事处义、恒常逼迫义、遮破乐之义。“适当”:即合适。“这是我的”:为渴爱之执取。“我就是这个”:为慢之执取。“这是我的我”:为见之执取。此处当知渴爱执取依一百零八种渴爱而生起,慢执取依九种慢而生起,见执取依六十二种见而生起。“由厌离而离贪”:此以离贪说四种道;“由离贪而解脱”:此以解脱说四种沙门果。
188-195. Rāhulasaṃyuttassa paṭhame ekoti catūsu iriyāpathesu ekavihārī. Vūpakaṭṭhoti vivekaṭṭho nissaddo. Appamattoti satiyā avippavasanto. Ātāpīti vīriyasampanno. Pahitatto vihareyyanti visesādhigamatthāya pesitatto hutvā vihareyyaṃ. Aniccanti hutvā abhāvākārena aniccaṃ. Atha vā uppādavayavantatāya tāvakālikatāya vipariṇāmakoṭiyā niccapaṭikkhepatoti imehipi kāraṇehi aniccaṃ. Dukkhanti catūhi kāraṇehi dukkhaṃ dukkhamanaṭṭhena dukkhavatthukaṭṭhena satatasampīḷanaṭṭhena sukhapaṭikkhepenāti. Kallanti yuttaṃ. Etaṃ mamāti taṇhāgāho. Esohamasmīti mānagāho. Eso me attāti diṭṭhigāho. Taṇhāgāho cettha aṭṭhasatataṇhāvicaritavasena, mānagāho navavidhamānavasena, diṭṭhigāho dvāsaṭṭhidiṭṭhivasena veditabbo. Nibbindaṃ virajjatīti ettha virāgavasena cattāro maggā kathitā, virāgā vimuccatīti ettha vimuttivasena cattāri sāmaññaphalāni.
其中,第一经中,五门唯取净色,而“意”指三地中的遍作行心。第二经中,五门唯取所缘。第三经中,五门取以净色为依处的心,并由意识取三地中的遍作行心。一切处皆应如此类推。第六经是关于三地诸法。第八经中,“渴爱”只有在各个根门达到速行心时方可取。诸如此类。
Ettha ca pañcasu dvāresu pasādāva gahitā, manoti iminā tebhūmakaṃ sammasanacāracittaṃ. Dutiye pañcasu dvāresu ārammaṇameva. Tatiye pañcasu dvāresu pasādavatthukacittameva, manoviññāṇena tebhūmakaṃ sammasanacāracittaṃ gahitaṃ. Evaṃ sabbattha nayo netabbo. Chaṭṭhe tebhūmakadhammā. Aṭṭhame pana taṇhāti tasmiṃ tasmiṃ dvāre javanappattāva labbhati. Paṭhamādīni.
9. 界经注释
9. Dhātusuttavaṇṇanā
196196. 第九经中,以识界解说“名”,以其余诸界解说“色”,由此说明了名色。第九经。
196. Navame viññāṇadhātuvasena nāmaṃ, sesāhi rūpanti nāmarūpaṃ kathitaṃ. Navamaṃ.
10. 蕴经注释
10. Khandhasuttavaṇṇanā
197197. 第十经中,色蕴属于欲界,其余四蕴若依总摄一切来区分,则为四地所摄。然而,在此处应当理解为三地所摄。第十经。
197. Dasame rūpakkhandho kāmāvacaro, sesā cattāro sabbasaṅgāhikaparicchedena catubhūmakā. Idha pana tebhūmakāti gahetabbā. Dasamaṃ.
2. 第二品
2. Dutiyavaggo
眼经等注释
1-10. Cakkhusuttādivaṇṇanā
198-199198-199. 在第二品中,这十部经的意义都很清楚明白,如同初品诸经。
198-199. Dutiye dasa uttānatthāneva. Paṭhamādīni.
随眠经注释
11. Anusayasuttavaṇṇanā
200200. 在第十一经中,「于此有识之身」指自身的有识之身;「外」则指其他众生的有识之身,或无识之物。或者,前半句指示自己与他人的识,后半句指示外界那些不系属于根的物质。「我见、我所执、慢随眠」:即我见的邪见、我所执的渴爱,以及慢的随眠。「不存在」是提问:对于如此了知者,这些烦恼在那些所依事上为何不复存在?「以正慧观见」:以与观相应的道慧而善作观见。第十一经。
200. Ekādasame imasmiñca saviññāṇake kāyeti attano saviññāṇakakāyaṃ dasseti, bahiddhā cāti parassa saviññāṇakaṃ vā aviññāṇakaṃ vā. Purimena vā attano ca parassa ca viññāṇameva dasseti, pacchimena bahiddhā anindriyabaddharūpaṃ. Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayāti ahaṃkāradiṭṭhi ca mamaṃkārataṇhā ca mānānusayā ca. Na hontīti ete kilesā kathaṃ jānantassa etesu vatthūsu na hontīti pucchati. Sammappaññāya passatīti saha vipassanāya maggapaññāya suṭṭhu passati. Ekādasamaṃ.
远离经注释
12. Apagatasuttavaṇṇanā
201第十二经中:“已远离我、我所、慢”,是说从我执、我所执与慢中远离。“善超越类别”,是说善巧地超越了慢的种种分类。“寂静善解脱”,乃由止息烦恼而寂静,从烦恼中善巧解脱。其余的意义容易理解。第十二。
201. Dvādasame ahaṅkāramamaṅkāramānāpagatanti ahaṃkārato ca mamaṃkārato ca mānato ca apagataṃ. Vidhā samatikkantanti mānakoṭṭhāse suṭṭhu atikkantaṃ. Santaṃ suvimuttanti kilesavūpasamena santaṃ, kileseheva suṭṭhu vimuttaṃ. Sesaṃ uttānamevāti. Dvādasamaṃ.
两品都阐述了无学地。其中,第一品为请法者所说,第二品为未请法者所说。而整部《罗睺罗相应》,皆为令长老解脱成熟之法而宣说。
Dvīsupi asekkhabhūmi kathitā. Paṭhamo panettha āyācantassa desito, dutiyo anāyācantassa. Sakalepi pana rāhulasaṃyutte therassa vimuttiparipācanīyadhammāva kathitāti.