第八 鹏耆舍相应
8. Vaṅgīsasaṃyuttaṃ
第一 出离经注释
1. Nikkhantasuttavaṇṇanā
209“阿罗毗”:指阿罗毗城附近。“最胜塔庙”:在乔达摩塔等中最为殊胜的塔庙。据说此塔庙因地势优美、令人愉悦,且适合精勤等种种殊胜之处,故被公认较其余塔庙更为殊胜。“劫尊者”:他的名号从族姓“劫”而来,在那千位古编发修行者之中,他是那位大长老。“留守者”:当长老们进入村落托钵时,他一人留在寺院看护。此处为说明原因而说“精舍守护者”等。“平整地庄严后”:即平整地面后,用种种庄严具完全装饰好。“破坏善心”:由于不给善心生起的机会而将其破坏。“于此”:指当此贪欲生起之时。另有一种读法为“于一处”,意指在不相应的所缘上生起贪欲。“或者法”:指除了在自己心中生起的那个法之外的其他法。因为什么原因,别人能驱除不乐、当下就生起喜悦呢?那样的原因从何处可得?如此连贯起来,意思就是:那种原因根本不存在,这句话正是在说明它不存在的原因。
209.Āḷaviyanti āḷavinagarasamīpe. Aggacetiyeti gotamakacetiyādīhi uttamacetiye. Taṃ kira bhūmirāmaṇeyyakabhāvena manuññatāya padhānayuttatādisampattiyā ca itaracetiyehi seṭṭhasammataṃ. Kappattherenāti ‘‘kappo’’ti gottato āgatanāmo thero, sahassapurāṇajaṭilānaṃ abbhantare ayaṃ mahāthero. Ohīnakoti theresu gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhesu vihāre eva avahīnako ṭhito. Tattha kāraṇamāha ‘‘vihārapālo’’tiādi. Samalaṅkaritvāti samaṃ alaṅkārena alaṅkaritvā. Kusalacittaṃ viddhaṃseti pavattituṃ appadānavasena. Etasminti etasmiṃ rāge uppanne. ‘‘Ekasmi’’nti vā pāṭho, ekasmiṃ visabhāgavatthuke rāge uppanne. Dhammo vāti mama citte uppajjanakato añño dhammo vā. Yena kāraṇena paro anabhiratiṃ vinodetvā idāneva abhiratiṃ uppādeyya, taṃ kāraṇaṃ kuto labbhāti yojanā, taṃ kāraṇaṃ natthīti attho, tassa abhāvakāraṇavacanaṃ.
「出家」:因离于家故称无家;又因致力于彼,转ka音为ya,而成anagāriya,即出家人之义。「冲激」:指征服其心后,猛烈冲撞。「高贵者的」:指大财富家之子。故言他们为“具大威力之刹帝利种”。「最高限量」:即一千巴拉。「周围」:谓从一切方。「可能环绕射击」:意为可以射穿。「从此千数」:由前述千名弓箭手中,更有远超于此之无数千数。那些女子作种种姿态与声音,如注视、吹哨、嬉笑、啼哭等。他们既不能损我,亦不能耗我。有异读作“byādhayissati”,其义为“不能动摇”。「于法一起」:指安立面前之教法。是故说“驱除不乐”等。
Anagāriyanti agāravirahato anagāraṃ pabbajjā. Tattha niyuttattā anagāriyaṃ ka-kārassa ya-kāraṃ katvā, pabbajitanti attho. Ādhāvantīti hadayaṃ abhibhavitvā dhāvanti. Uggatānanti uḷārānaṃ puttā. Tenāha ‘‘mahesakkhā rājaññabhūtā’’ti. Uttamappamāṇanti sahassapalaṃ samantāti samantato. Parikireyyunti vijjheyyuṃ. Etasmā sahassāti yathāvuttā dhanuggahasahassato. Atirekatarā anekasahassā. Itthiyo olokanasitalapitaroditasare khipantiyo. Neva maṃ byādhayissanti neva maṃ nijjhāyissanti. ‘‘Byādhayissatī’’ti pāṭhoti vuttaṃ ‘‘cāletuṃ na sakkhissatīti attho’’ti. Dhamme samhīti sake santike patiṭṭhite sāsanadhamme. Tenāha ‘‘anabhiratiṃvinodetvā’’tiādi.
「道」:本当说“maggo”,因词性颠倒而作此形。故说“彼实为涅槃之前行道”。
Magganti ‘‘maggo’’ti vattabbe liṅgavipallāsena vuttaṃ. Tenāha ‘‘so hi nibbānassa pubbabhāgamagggo’’ti.
第二 不乐经注释
2. Aratisuttavaṇṇanā
210「重精舍的这位长老」:此言此长老无暇教导其共住比丘鹏耆舍。由此显示,贪欲一再搅扰其心。「于教法不乐」:即于圆满戒行及修习止观,皆不欢喜。「于欲乐中乐」:谓于五种欲分中,觉受味著。「恶思惟」:即欲的意图。「以一切行相」:即以彼分断、镇伏断及彻底断等一切方式。犹如大丛林之说为稠林,厚重之烦恼丛林亦称为「稠林」。
210.Vihāragarukokiresa theroti etena thero attano saddhivihārikaṃ vaṅgīsaṃ ovadituṃ anavasaro. Tena antarantarā tassa cittaṃ rāgo anuddhaṃsetīti dasseti. Sāsane aratinti sīlaparipūraṇe samathavipassanābhāvanāya ca anabhiratiṃ. Kāmaguṇesu ca ratinti pañcasu kāmakoṭṭhāsesu assādaṃ. Pāpavitakkanti kāmasaṅkappaṃ. Sabbākārenāti sabbe tadaṅgavikkhambhanasamucchindanākārena. Yathā mahantaṃ araññaṃ vanathanti, evaṃ mahantaṃ kilesavanaṃ ‘‘vanatha’’nti vuttaṃ.
“地”与“虚空”是依处格作主格,故义为“在地上与在空中”。故有“立于地”等之说。“地面”亦是地的同义词,故说“在地中的”。“完全老去”意为彻底到达衰老。“集合后”意为以智集合之后。故说“被理解的自体,即已了知的个体”。
Pathaviñca vehāsanti bhummatthe paccattavacanaṃ, tasmā pathaviyaṃ ākāse cāti attho. Tenāha ‘‘pathaviṭṭhita’’ntiādi. Jagatīti ca pathaviyā vevacanaṃ. Tenāha ‘‘antopathaviya’’nti. Parijīratīti sabbbaso jaraṃ pāpuṇāti. Samāgantvāti ñāṇena samāgantvāti attho. Tenāha ‘‘mutattāti viññātattabhāvā’’ti.
以“有对”一词,香与味被包含,因为它们是撞击鼻舌而生起。以“触”一词,触所缘被包含,因为触知后方可执取。“不染”指不被染污。
Paṭighapadena gandharasā gahitā ghānajivhānaṃ paṭihananavasena pavattanato. Mutapadena phoṭṭhabbārammaṇaṃ gahitaṃ mutvā gahetabbato. Na lippatīti na makkhīyati.
“六十”一词与“六”同义,故“以六十为依处”这一句,意为“以六所缘为依处”。众多非正法寻思,指依色寻等而起的众多各种寻思,即邪思惟。“住于人群中者”,即住立于大众之中。“依于他们之力者”,即依于他们邪寻思之力。不在任何所缘上。“堕入烦恼众者”,意为加入烦恼群聚,这是不应当有的,指不应让烦恼寻思生起。“粗恶语者”,指与欲相关的谈论。
Saṭṭhi-saddo cha-saddena samānatthoti ‘‘saṭṭhinissitā’’ti padassa ‘‘chaārammaṇanissitā’’ti attho vutto. Puthū adhammavitakkāti rūpavitakkādivasena bahū nānāvitakkā micchāsaṅkappā. Janatāya niviṭṭhāti mahājane patiṭṭhitā. Tesaṃ vasenāti tesampi micchāvitakkānaṃ vasena. Na katthaci ārammaṇe. Kilesavaggagatoti kilesasaṅgaṇikaṃ upagato na bhaveyya, kilesavitakkā na uppādetabbāti attho. Duṭṭhullavacanaṃ kāmapaṭisaṃyuttakathā.
“本性贤善”指形貌贤善。“以善巧”指以方便善巧。“缘于涅槃”指以无为界为所缘而缘取。“般涅槃时”指无余涅槃时。
Dabbajātikoti dabbarūpo. Nepakkenāti kosallena. Nibbānaṃ paṭiccāti asaṅkhatadhātuṃ ārammaṇavasena paṭicca. Parinibbānakālanti anupādisesanibbānakālaṃ.
第三《举止优雅经》注释
3. Pesalasuttavaṇṇanā
211“这些”:指这些长老。巴利圣典不现前,因为他们不够熟练。而“巴利不显现”意为:即使有一部巴利,他们对于巴利的转起也没有种种的显现,故说巴利不显现。对于注释,也是如此。不忘失对松、紧等各别音节的分辨而持诵,这便是字句音节的甘美。“超越而认为”:指超越其他比丘,以轻蔑之力胜伏,以辩才善说而自赞、自崇。由于慢的现行,它与其俱生、依止等缘法共存。以慢之力而成为后悔者。“莫成”为连结词。“称赞之语”:指对他人功德所作的称赞。“无荒芜者”:即断除五种心荒芜。“无余之九种者”:即对九种慢毫无一分遗余。“以智者”:指以最上道智。因极尽寂止而寂止,故为“寂止者”。
211.Etesanti etesaṃ mahallakānaṃ. Na pāḷi āgacchati appaguṇabhāvato. Na ca pāḷi upaṭṭhāti, ekāya pāḷiyā sati pāḷigatiyā tathā tathā upaṭṭhānampi nesaṃ natthīti vadati. Na aṭṭhakathāti etthāpi eseva nayo. Sithiladhanitāditaṃtaṃbyañjanabuddhiṃ ahāpetvā uccāraṇaṃ padabyañjanamadhuratā. Atikkamitvā maññati aññe bhikkhū. Hīḷanavasena abhibhavitvā paṭibhānasutena attānaṃ pasaṃsati sambhāveti. Mānassa pavattitāya sahajātanissayādipaccayadhammā taṃsahabhudhammā. Mānavasena vippaṭisārī ahuvā. Mā ahosīti yojanā. Vaṇṇabhaṇananti parehi kiriyamānaṃ guṇābhitthavaṃ. Akhiloti pañcacetokhilarahito. Nissesaṃ navavidhanti navavidhampi mānaṃ kassaci ekadesassapi asesato. Vijjāyāti aggamaggavijjāya. Accantameva samitatāya vūpasamitatāya samitāvī.
4. 《阿难经》注释
4. Ānandasuttavaṇṇanā
212「染欲」:此处为阐明具寿婆耆舍生起染欲的原因,故说“具寿阿难”等语。「彼」指阿难长老。「为摄持所缘」:为摄持所缘,即以身、受等分类的所缘作为念的所行境,为从不净、苦等,或从色等一一六所缘中,以无常、苦等而摄持、辨别、了知。「于女人色所缘」:指女人相续中的色法自性,以此作为所缘。
212.Rāgoti ettha āyasmato vaṅgīsassa rāgassa uppattiyā kāraṇaṃ vibhāvetuṃ ‘‘āyasmā ānando’’tiādi vuttaṃ. Tanti ānandattheraṃ. Ārammaṇaṃ pariggahetunti kāyavedanādibhedaṃ ārammaṇaṃ satigocaraṃ. Asubhadukkhādito, rūpādiekekameva vā chaḷārammaṇaṃ aniccadukkhādito pariggaṇhituṃ paricchijja jānituṃ. Itthirūpārammaṇeti itthisantāne rūpasabhāve ārammaṇe.
“熄灭”:因为以它而熄灭,故称为熄灭。“以颠倒”:由于“于不净作净想”的颠倒体性为因。“染欲处”:是贪欲生起的因。“可爱所缘”:即净妙所缘。此处,以可爱所缘为首,说明于其中执取可爱相,这是应当避免的。“他”:是不自主之义,即从他处而来。诸行虽被期望“勿坏灭”,却仍然坏灭,故不自主,名为“他”;进而由见无常,其“他性”便显露,所以说“以他观,即是以无常随观”。当然,观并不舍弃行相,因为观依诸行而生起;但为了显示:不执取哪些相才称为无相,故说“常等之相”等。由见自相与共相而观,是为慢的见现观;由观则成断现观。或说“以道”,然而确切地说,以道无迷乱,从遍知通达的角度称为见现观,从断除通达的角度称为断现观。“因染欲等之寂静”:因为贪等由断除之力而寂静。
Nibbāpananti nibbāpayati etenāti nibbāpanaṃ. Vipallāsenāti asubhe ‘‘subha’’nti vipallāsabhāvahetu. Rāgaṭṭhāniyanti rāguppattihetu. Iṭṭhārammaṇanti subhārammaṇaṃ. Ettha ca iṭṭhārammaṇasīsena tattha iṭṭhākāraggahaṇaṃ vadati. Tañhi vajjanīyaṃ. Paratoti avasavattanatthena aññato. Saṅkhārā hi ‘‘mā bhijjantū’’ti icchitāpi bhijjanteva, tasmā te avasavattittā paro nāma, sā ca nesaṃ paratā aniccadassanena pākaṭā hotīti vuttaṃ ‘‘parato passāti aniccato passā’’ti. Kāmaṃ vipassanā saṅkhāranimittaṃ na pariccajati saṅkhāre ārabbha vattanato, yesaṃ pana nimittānaṃ aggahaṇena animittāti gahituṃ arahati, taṃ dassetuṃ ‘‘niccādīnaṃ nimittāna’’ntiādi vuttaṃ. Salakkhaṇa-sāmaññalakkhaṇa-dassanavasena mānassa dassanābhisamayo, vipassanāya pahānābhisamayo. ‘‘Maggenā’’ti vadanti, maggeneva pana asammohato pariññāpaṭivedhavasena dassanābhisamayo, pahānapaṭivedhavasena pahānābhisamayo. Rāgādisantatāyāti rāgādīnaṃ samucchedavasena paṭippassaddhivasena vūpasametabbato santabhāvena.
5. 《善说经》注释
5. Subhāsitasuttavaṇṇanā
213“支”:因为通过因、来源或部分等性质而被认知,所以是因或部分。故经中说“以支”,即“以因”、“以部分”。“诸远离”:是善说语的前行而安立,因此说“不妄语等远离是它的殊胜因”,即“不妄语……诸因”。由于圣者的言说特别以思为体性,所以说“实语等四者”是语清净聚的支分,即“实语等四个部分”。“具足”一词是表因的从格,故解释为“正随顺而来、已转起”。因为语确实由那些远离而正随顺地转起,故说“具足”。“相应”一词是表俱起关系的具格,故解释为“已相应”。即使是俱生的思,也因依托所持的远离而正随顺地相应,故可称为“已相应”。
213. Aṅgīyanti hetubhāvena āgamabhāvena avayavabhāvena vā ñāyantīti aṅgāni, kāraṇāni, avayavā vāti āha ‘‘aṅgehīti kāraṇehi, avayavehi vā’’ti. Viratiyo subhāsitavācāya pubbaṃ patiṭṭhitā hontīti musāvādāveramaṇiādayo tassā visesahetūti āha ‘‘musāvādā…pe… kāraṇānī’’ti. Yasmā ariyavohārā visesato cetanāsabhāvā, tasmā vacīsucaritasamudāyassa saccavācādayo aṅgabhūtāti āha ‘‘saccavacanādayo cattāro avayavā’’ti. Nissakkavacananti hetumhi nissakkavacanaṃ. Tenāha ‘‘samanuāgatā pavattā’’ti. Vācā hi tāya viratiyā sammā anurūpato āgatā pavattāti ‘‘samannāgatā’’ti vuccati. Karaṇavacananti sahayoge karaṇavacanaṃ. Tenāha ‘‘yuttā’’ti. Sahajātāpi hi cetanā yathāsamādinnāya viratiyā sammā anurūpato yuttāti vattuṃ arahati.
「交谈语(samullapanavācā)」:就是发出声音的语言,这就是所谓的“语”。另一种叫「表德(viññatti)」,因为它被说出的缘故,所以也称为“语”;同样的,远离和思也叫做“语”。但这里不指后两者,也就是说,在这部经中,通过说“是善说”这样的表述,并不是指思语和表德语。因此说“从不可说性”。「善说」:即正确地说,具足语清净的本质。「带来义利」:即适时地带来利益。「因清净」:是由如理作意而达到的因的清净。「无过失」:即没有趣向非道等的过失。确实,离开贪欲等的语言,因为脱离了随顺和违逆,所以其趣向非道已经被彻底断除。「无随责」:就是远离指责。这显示出一切方面的圆满成就;因为如果不具备一切圆满,就还有可被指责的地方。
Samullapanavācāti saddavācā, sā vuccatīti vācā nāma. Viññatti pana vuccati etāyāti vācā nāma, tathā virati cetanāvācā. Na sā idha adhippetāti sā cetanāvācā viññattivācā viya idha imasmiṃ sutte na adhippetā ‘‘subhāsitā hotī’’ti vacanato. Tenāha ‘‘abhāsitabbato’’ti. Suṭṭhu bhāsitāti sammā ñāyena bhāsitā vacīsucaritabhāvato. Atthāvahatanti hitāvahakālaṃ pati āha. Kāraṇasuddhinti yonisomanasikārena kāraṇavisuddhiṃ. Dosābhāvanti agatigamanādidosābhāvaṃ. Rāgadosādivinimuttañhi taṃ bhāsato anurodhavirodhavivajjanato agatigamanaṃ dūrasamugghāṭitamevāti. Anuvādavimuttāti apavādavirahitā. Sabbākārasampattiṃ dīpeti, asati hi sabbākārasampatiyaṃ anuvajjatāpi.
虽然先前已开始以法为安立的教说,但依于人的意乐,又转而以人为安立而说……这是所宣之言。尽管此处笼统地说“某无罪语”,但借由“唯说正法”等表述,可知此处亦意指远离非法、过失等的语言,方为善说。“唯善说”的限定,是以“非不善说”显示所遮止的实相。因此说“即是遮止彼语支的对立语相”。“唯”字是为排除对立者,由此显示了离间语的排除。又或者说,以“善说”一词总摄四种语善行,故说“以非不善说显示断除邪语”。“善说”本是一切语善行共通的用语。由此可知,菩萨即使涉及利养、离间等内容,其所言亦不落入离间等范畴。“已应说之语相”:显示出应说语的自性相——应当这样连接理解。若如此,那岂不是应先说不可说,后说应说吗?如同“舍左取右”之说,因此说“然而为了支的分明”等等。
Kiñcāpi pubbe dhammādhiṭṭhānā desanā āraddhā, puggalajjhāsayato pana puggalādhiṭṭhānāya…pe… vacanametaṃ. Kāmañcettha ‘‘aññataraniddosavacana’’nti avisesato vuttaṃ, ‘‘dhammaṃyeva bhāsatī’’tiādinā pana adhammadosādirahitāya vācāya vuccamānattā idhāpi subhāsitā vācā adhippetāti. ‘‘Subhāsitaṃyevā’’ti avadhāraṇena nivattitaṃ sarūpato dasseti ‘‘no dubbhāsita’’nti iminā. Tenāha ‘‘tasseva vācaṅgassa paṭipakkhabhāsananivāraṇa’’nti. Paṭiyogīnivattanattho hi eva-saddo, tena pisuṇavācāpaṭikkhepo dassito. ‘‘Subhāsita’’nti vā iminā catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ gahitanti ‘‘no dubbhāsitanti iminā micchāvācappahānaṃ dīpetī’’ti vuttaṃ. Sabbavacīsucaritasādhāraṇavacanañhi subhāsitanti. Tena parabhedanādikaṃ asabbhādikañca bodhisattānaṃ vacanaṃ apisuṇādivisayanti daṭṭhabbaṃ. Bhāsitabbavacanalakkhaṇanti bhāsitabbassa vacanassa sabhāvalakkhaṇaṃ dīpetīti ānetvā sambandho. Yadi evaṃ nanu abhāsitabbaṃ paṭhamaṃ vatvā bhāsitabbaṃ pacchā vattabbaṃ yathā ‘‘vāmaṃ muñca, dakkhiṇaṃ gaṇhā’’ti āha ‘‘aṅgaparidīpanatthaṃ panā’’tiādi.
“第一”即指“善说”一词。“不违离法”:不背离能带来自他利乐的法。“曼陀语”:应借由智慧而发起的语言。因为具慧者不说散乱之语,也不说无义之语。“其他二”指第三与第四句。有些学者说:“‘以这些……’是具格用作业格。”“彼语”即如前所述四支具足之语。“而凡所认为之语”是连接之词。“其他”指外道的论理师及咬文嚼字者。他们说:“宗、因、喻、合、结是语句的部分。”由“名”等,即名词、动词、性、数、格、时、作者、与者、夺者、工具、所在、对象等,他们认为由这些部分的具足而成就。“彼予以遮止”:世尊说“以这些”时,遮止了那种具特殊性的语言。此处的“kho”字表示决定。故说“部分……”等。凡不具备真实词法特征的,都是蛮族语。“以僧伽罗语”:即含于僧伽罗语中的词句。“证得阿拉汉果”:于轮回中产生了极大的怖畏,心倾向出离,策励修观,依道之次第证得了阿拉汉果。
Paṭhamenāti ‘‘subhāsita’’nti padena. Dhammato anapetanti attano paresañca hitasukhāvahadhammato anapetaṃ. Mantāvacananti mantāya pavattetabbavacanaṃ. Paññavā avikiṇṇavāco hi na ca anatthāvahaṃ vācaṃ bhāsati. Itarehi dvīhīti tatiyacatutthapadehi. ‘‘Imehi khotiādīnīti karaṇe etaṃ upayogavacana’’nti keci. Taṃ vācanti yathāvuttaṃ caturaṅgikaṃ. Yañca vācaṃ maññantīti sambandho. Aññeti ito bāhirakā ñāyavādino akkharacintakā ca. ‘‘Paṭiññāhetuudāharaṇūpanayanigamanāni avayavā vākyassā’’ti vadanti. Nāmādīhīti nāmākhyātapadehi. Liṅgaṃ itthiliṅgādi vacanaṃ ekavacanādi. Paṭhamādi vibhatti atītādi kālaṃ. Kattā sampadānaṃ apādānaṃ karaṇaṃ adhikaraṇaṃ kammañca kārakaṃ. Sampattīhi samannāgatanti ete avayavādike sampādetvā vuttaṃ. Taṃ paṭisedhetīti taṃ yathāvuttavisesampi vācaṃ ‘‘imehi kho’’ti vadanto bhagavā paṭisedheti. Kho-saddo hettha avadhāraṇattho. Tenāha ‘‘avayavādī’’tiādi. Yā kāci asabhāvaniruttilakkhaṇā. Sā milakkhubhāsā. Sīhaḷakenevāti sīhaḷabhāsāya pariyāpannena vacanena. Arahattaṃ pāpuṇiṃsūti saṃsāre ativiya sañjātasaṃvegā tannissaraṇe ninnapoṇamānasā hutvā vipassanaṃ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā arahattaṃ pāpuṇiṃsu.
“清晨绽放的红睡莲”即清晨盛开的红莲花。“裂开”:正在裂开、正在破出。“获得人身”:已获得人的生命状态。
Pātova phullitakokanadanti pātova saṃphullapadumaṃ. Bhijjiyateti nibbhijjiyati nibbhiggo jāyati. Manussattaṃ gatāti manussattabhāvaṃ upagatā.
“在佛陀间隔中”指两位佛陀出世的中间时期。因为那时是独觉佛的教法在闪耀,而非佛陀的教法在闪耀。
Buddhantareti buddhuppādantare dvinnaṃ buddhuppādānaṃ antarā. Tadā hi paccekabuddhānaṃ sāsane, na buddhasāsane dippamāne.
“被老所碾碎”:指手脚等肢节变得松弛,眼等诸根在执取外境时不再有能力,青春全然消逝,体力衰微,念、慧等也已离开,从前对自己言听计从的妻儿等也变得不恭敬,须由他人扶起、躺卧,又再度沦为幼稚的状态——如此,完全为老所碾碎。“此”指身体。“依托于干枯的皮肉”:由于老态而血肉极少,依止于枯槁、青春已逝的那些状态。“为食之饵”:即作为食物的饵,仿佛是被死魔吞食一般。身体中充满了头发、体毛等种种不净,故而这是不净的容器。因在一切方面都无坚实,所以如同芭蕉树干。
Jarāya parimadditanti yathā hatthacaraṇādiaṅgāni sithilāni honti, cakkhādīni indriyāni savisayaggahaṇe asamatthāni honti, yobbanaṃ sabbaso vigataṃ, kāyabalaṃ apagataṃ, satimatidhitiādayo vippayuttā, pubbe attano ovādapaṭikarā puttadārādayopi apasādakā, parehi vuṭṭhāpanīyasaṃvesanīyatā punadeva bālabhāvappatti ca honti, evaṃ jarāya sabbaso vimadditaṃ. Etanti sarīraṃ vadati. Milātachavicammanissitanti jiṇṇabhāvena appamaṃsalohitattā milātehi gatayobbanehi dhammehi sannissitaṃ. Ghāsamāmisanti ghāsabhūtaṃ āmisaṃ maccunā gilitvā viya patiṭṭhapetabbato. Kesalomādinānākuṇapapūritaṃ. Tato eva asucibhājanaṃ etaṃ. Sabbathāpi nissāratāya kadalikkhandhasamaṃ.
“相宜的”指与正自觉者相称的。“不热恼”指不令心与身热恼。此处,热恼意指现世与来世的沮丧。“不逼迫”是显示“不征服”一词的涵义。“以离间语之灭尽”:由于彻底断除了离间语的状态。“诸恶”即低劣、卑鄙的。因此说“不可爱的”等。“不执取”即不去执取。
Anucchavikāhīti sammāsambuddhassa anurūpāhi. Na tāpeyyāti cittañca kāyañca na tāpeyya. Tāpanā cettha sampati āyati ca visādanā. Na bādheyyāti ‘‘nābhibhaveyyā’’ti padassa atthadassanaṃ. Apisuṇavācāvasenāti sabbaso pahīnapisuṇavācatāvasena. Pāpānīti lāmakāni nikiṭṭhakāni. Tenāha ‘‘appiyānī’’tiādi. Anādāyāti aggahetvā.
“以善性”:即无过失、甜美的性质。“似不死”:因相似而如此称呼;或者是在因上施设果的说法,故说“或者是由于作为涅槃不死的缘”。由于缘的力量,那言说便如此显现。“行”:即实行。“古昔者”:指最初劫的人,或佛陀等圣者。
Sādhubhāvenāti niddosamadhurabhāvena. Amatasadisāti sadise tabbohāroti, kāraṇe vāyaṃ kāriyavohāroti āha ‘‘nibbānāmatapaccayattā vā’’ti. Paccayavasena hi sā tadā dassanappavatti. Cariyāti cārittaṃ. Porāṇā nāma paṭhamakappikā, buddhādayo vā ariyā.
“住立”:以不动摇的状态稳固后,由于依缘而能不虚诳。从两方面说明行道:“在自己与他人的利益中住立”。正因为住立于现法利益、后世利益等利益中,因此也住立于不害等法之中。通过“不伤害”一词,显示这里的“利益”一词即是利益的同义词。而“法”的意思:不脱离法,或者与利益及法相关联。
Patiṭṭhitāti niccalabhāvena aṭṭhiṃ katvā paccayāyattabhāvato avisaṃvādanakā. Ubhayathā paṭipattiṃ āha ‘‘attano ca paresañca atthe patiṭṭhitā’’ti. Atthe diṭṭhadhammikasamparāyikādihite patiṭṭhitattā eva dhamme avihiṃsādidhamme patiṭṭhitā. Anuparodhakaranti etena hitapariyāyoyaṃ attha-saddoti dasseti. Dhammikanti dhammato anapetaṃ, atthadhammūpasaṃhitaṃ vā.
“为证涅槃”:即为了证得涅槃。“为苦的灭尽”:即为了作苦的边际。因为佛陀是为安稳而说,安稳是安稳生起的因,所以那言语是一切言语中的最上,应如此了知此中含义。“具足无过失之辞”:即舍离一切过失之意。
Nibbānappattiyāti nibbānappattiyatthaṃ. Dukkhassa antakiriyāya antakaraṇatthaṃ. Yasmā buddho khemāya bhāsati, tasmā khemuppattihetuyā khemā, tasmā sā sabbavācānaṃ uttamāti evampettha attho daṭṭhabbo. Mantāvacanavasenāti sabbadosarahitavasena.
6.《舍利弗经》注释
6. Sāriputtasuttavaṇṇanā
214214. 由于言语善巧,那些言语功德之因得以圆满;因圆满而存在,故称“充满”,即此充满性。因此说“音节等圆满”。“不混乱的”:指未被胆汁等所混乱、未受扰动。因此说“无障碍的”等。“无过失的”:指在意义与文句上远离了过失。“无脱落字句的”:指音节和语句没有脱落,能令意义明了,即足以开示现法利益等义。“比丘”一词为适应偈颂而作了缩短。
214. Vākkaraṇacāturiyato vacanaguṇahetūnaṃ pūriyā pūre bhavāti porī, tāya poriyā. Tenāha ‘‘akkharādiparipuṇṇāyā’’ti. Avibaddhāyāti pittādīhi na vibaddhāya anupaddutāya. Tenāha ‘‘apalibuddhāyā’’tiādi. Niddosāyāti atthato byañjanato vigatadosāya. Akkhalitapadabyañjanāyāti agalitapadabyañjanāya, atthassa viññāpaniyāti diṭṭhadhammikādiatthassa bodhane pariyattāya. Bhikkhunanti gāthāsukhatthaṃ rassaṃ katvā vuttaṃ.
“以略说开示,以广说宣说”:这并非指先略说后再解释其义而展开的言辞;那本身就是广说。而是指:有时为随顺受法者的意乐,略说开示后便结束;有时则广说。这是就这两种情况而言。因此说“这四种”等。为了显示本性甘甜之因,而说“如同”等,以显更为甘甜。能以种种方式说法,即称为“辩才”,也就是说法品类智。因此说“从大海”等。“轻视”:是以轻蔑的方式使之消失。
‘‘Saṃkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsatī’’ti nayidaṃ paṭhamaṃ uddisitvā tassa atthassa kittanavasena pavattitaṃ vacanaṃ sandhāya vuttaṃ. Sā hi vitthāradesanā eva hoti. Yā pana desanā kadāci dhammapaṭiggāhakānaṃ ajjhāsayavasena saṃkhitteneva dassetvā nikkhipati, yā ca kadāci vitthārena, tadubhayaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘cattārimānī’’tiādi. Sabhāvamadhuro paccayavasena madhurataro hotīti dassetuṃ ‘‘yathā’’tiādi vuttaṃ. Vividhākāraṃ katvā dhammaṃ kathetuṃ paṭibhātīti paṭibhānaṃ, desanāpakārañāṇaṃ. Tenāha ‘‘samuddato’’tiādi. Odahantīti avajānanavasena gamenti.
7.《自恣经》注释
7. Pavāraṇāsuttavaṇṇanā
215215. “在那时”:他说“在那天”,是因为含有“在那时”的意思。“通过断食”:即完全不吃任何食物。应如此理解:具足佛教的戒,或具足外道的断食。通过“或”字,也包含了饮乳、饮蜜汁等。通过种种方式遮止身业等,令其被忆念、被呵责,为此所作的,即名为“自恣”:它是为了清净行道,为使各自清净过失而给予的机会。由于大多由雨安居竟者应作此清净说,故说“雨安居竟自恣”。“清净自恣”也是其名称。那时,为了显示比丘僧团沉默无余的功德,经中说到“沉默”,因此说“无论从何处……乃至……不存在”。“手之掉举”:指手的不约束、不正知的造作,即手之掉举。同样应知“足之掉举”。“或”字含有未说出的分别义,以此显示除此之外的事物不存在,应这样看待。
215.Tasmiṃ ahūti tasmiṃ ahanīti āha ‘‘tasmiṃ divase’’ti. Anasanenāti sabbaso āhārassa abhuñjanena. Sāsanikasīlena bāhirakaanasanena vā upetā hutvāti yojanā. Vā-saddena khīrapānamadhusāyanādīnipi saṅgaṇhāti. Pakārehi diṭṭhādīhi vāreti kāyakammādike sarāpeti gārayhe karoti etāyāti pavāraṇā, paṭipattivisodhanāya attano attano vajjasodhanāya okāsadānaṃ. Yasmā yebhuyyena vassaṃvuṭṭhehi kātabbā esā visuddhidesanā, tasmā vuttaṃ ‘‘vassaṃvuṭṭhapavāraṇāya. Visuddhipavāraṇātipi etissāva nāma’’nti. Tadā tassa bhikkhusaṅghassa tuṇhībhāvassa anavasesatāyapi vaṇṇaṃ dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘tuṇhībhūta’’nti vuttanti āha ‘‘yato yato…pe…natthī’’ti. Hatthassa kukkuccatā asaṃyamo asampajaññakiriyā hatthakukkuccaṃ. Tathā pādakukkuccaṃ veditabbaṃ, vā-saddo avuttavikappattho, tena tadaññesamabhāvo vibhāvitoti daṭṭhabbaṃ.
“以五种净物”:即以五种颜色的净物。“舍”之义:随顺意愿而舍弃造作。在询问之义中,通过遮止的方式表达询问,其中“na”字的意思是:“你们不要呵责我的任何身行或语行,那么你们究竟在呵责什么呢?是以身与语吗?”这就是它的含义。有些人说“仅以门”,是以门为首,指代依门现行的行为。因为清净自恣是所欲求的,被自恣的人由此得知清净;那么未被自恣的人,难道就不清净吗?某些凡夫或许会生起这样的疑惑。为了遮止这一疑惑,所以说“并非因为不清净”。意门是清净的,因为造作不净的随烦恼已被远离。“idāni”一词意指现在,也就是佛陀的时代。“在此”:指在意门的清净中。
Pañcapasādehīti pañcavaṇṇehi pasādehi. Vossaggattho yathāruci kiriyāya vossajjanaṃ. Pucchanattheti paṭikkhepamukheneva pucchanatthe nakāro, me kiñci kiriyaṃ vā vācasikaṃ vā na garahatha, kiṃ nu garahatha kāyavācāhīti attho. Keci ‘‘dvārānevā’’ti dvārasīsena dvārappavattacariyaṃ vadanti. Visuddhipavāraṇāya adhippetattā yena pavāritaṃ, teneva visuddhīti ñāyati, yena na pavāritaṃ. Kiṃ nu taṃ avisuddhanti siyā kassaci puthujjanassa āsaṅkā? Tannivāraṇatthamāha ‘‘no aparisuddhattā’’ti. Manodvāraṃparisuddhaṃ asucikārakaupakkilesānaṃ dūrīkatattā. Idāni etarahi buddhakāle. Etthāti manodvāraparisuddhiyaṃ.
身行和语行的清净既已宣说,意行的清净在意义上也就等于宣说了,因此他说“身的或语的”。正如所记载的:“身的或语的这句话,是长老针对四种不守护而说的。”在“比丘们,我向你们自恣”这句中,由于自恣是以比丘僧团为对象的,法将对僧团应作的回应,被称为“承担比丘僧团的重任”。所以他说:“尊者,我们并不……”“不守护”:指因为达到了极其清净的状态,所以无需害怕他人的指责。
Kāyavacīsamācāraparisuddhiyā paveditāya manosamācāraparisuddhi atthato paveditāva hotīti ‘‘kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’iccevāha. Tathā hi vuttaṃ ‘‘kāyikaṃ vā vācasikaṃ vāti idaṃ catunnaṃ arakkhiyataṃ sandhāya thero āhā’’ti. ‘‘Bhikkhave, pavāremi vo’’ti bhikkhusaṅghavisayattā pavāraṇāya tattha bhikkhusaṅghena vattabbaṃ paṭivacanaṃ dento dhammasenāpati ‘‘bhikkhusaṅghassa bhāraṃ vahanto’’ti vutto. Tenāha ‘‘na kho mayaṃ, bhante’’tiādi. Arakkhiyānīti parānuvādato na bhāyitabbāni suparisuddhabhāvato.
“未生起”这句话是表露内心意图的言词,为了揭示其意图,他开始说“从迦叶正自觉者以来……”等。“从迦叶正自觉者”是表示来源的格,因此意思是“从迦叶正自觉者以后”。“其他”是指除了这位世尊以外的其他人。“未曾被生起”是指在其他众生的相续中未曾生起。而在自己的相续中,因为有独觉佛的情况,所以不能说未曾生起。“圆满到达”是指正确地、随顺地到达。世尊的戒等功德,指的是已成佛者的功德,因此他说“是依阿拉汉道而来的”。“一切功德”是指十力智等佛陀的一切功德。“bhante”中的“iti”字是“等”的意思。所以,它含摄了从“对于这些……乃至……身的或语的”这一整段经文。因此说:“这位长老……在自恣时这样说”。
‘‘Anuppannassā’’ti idaṃ adhippāyikavacananti tadadhippāyaṃ vivaranto ‘‘kassapasammāsambuddhato paṭṭhāyā’’tiādimāha. Kassapasammāsambuddhatoti vibhatte nissakkaṃ, tasmā kassapasammāsambuddhato oranti atthoti. Aññenāti ito bhagavato aññena. Anuppāditapubbassāti parasantāne na uppāditapubbassa. Sasantāne pana paccekabuddhānaṃ vasena na uppāditoti na sakkā vattuṃ. Samanuāgatāti sammā anu upagatā. Bhagavato sīlādayo guṇāti buddhabhūtassa guṇā adhippetāti āha ‘‘arahattamaggameva nissāya āgatā’’ti. Sabbaguṇāti dasabalañāṇādayo sabbe buddhaguṇā. Bhanteti ettha itisaddo ādiattho. Tena ‘‘imesaṃ pana…pe… vācasikaṃ vā’’ti yāvāyaṃ pāḷipadeso, taṃ sabbaṃ gaṇhāti. Tenāha ‘‘idaṃ thero…pe… pavārento āhā’’ti.
依靠自己福报威力成就的轮宝,就非比喻的实义而言,是由它转动才称为“已转动”,其余的则不称为已转动,这是第一种解释。因为只有对已转动的才有随转,而第一种解释是依相似、依名称而说的,所以不采纳它,而说第二种解释。所谓“十种”是指:为内宫之人安排军队的防护与守卫;对随侍的刹帝利;对婆罗门居士;对城镇与乡村的人;对沙门与婆罗门;禁止对鸟兽作非法之行;给予贫穷者财富;亲近沙门与婆罗门并请问问题——如此共十种。其中,若将鸟和兽分开来算,便成了十二种。“转轮王之行”是指能带来转轮王地位的德行。由于实质上已经转动,与之相应、合理、依循正理与因由的转动,才叫作“已转动”,因此他说“以正理、以因、以缘由”。“俱分解脱者”在此处的意义是从两方面解脱,即从两个部分解脱。他用“从两部分解脱,无色……乃至……名身”来说明这个意思。“三明等的境界”是指三明、六神通、四无碍解的境界。因为慧解脱者未达到这三种,唯依慧而解脱。
Yaṃ attano puññānubhāvasiddhaṃ cakkaratanaṃ nippariyāyato tena pavattitaṃ nāma, na itaranti paṭhamanayo vutto. Yasmā pavattitasseva anupavattanaṃ, paṭhamanayo ca taṃsadise tabbohāravasena vuttoti taṃ anādiyitvā dutiyanayo vutto. Dasavidhanti antojanasmiṃ, balakāye rakkhāvaraṇaguttiyā saṃvidhānaṃ, khattiyesu anuyuttesu, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu adhammacārapaṭikkhepo, adhanānaṃ dhanānuppadānaṃ, samaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā pañhapucchananti evaṃ dasavidhaṃ. Tattha gahapatike pakkhijāte ca visuṃ katvā gahaṇavasena dvādasavidhaṃ. Cakkavattivattanti cakkavattibhāvāvahaṃ vattaṃ. Yasmā yāthāvato pavattitaṃ, tadanurūpakaṃ pana ñāyena yuttakena pavattitaṃ nāma hotīti āha ‘‘sammā nayena hetunā kāraṇenā’’ti. Ubhatobhāgavimuttāti ubhayabhāgehi ubhayabhāgato vimuttāti ayamettha atthoti dasseti ‘‘dvīhi bhāgehi vimuttā, arūpā…pe… nāmakāyato’’ti iminā. Tevijjādibhāvanti tevijjachaḷabhiññacatuppaṭisambhidabhāvaṃ. Paññāvimuttā hi taṃ tividhaṃ appattā kevalaṃ paññāya eva vimuttā.
“为了清净”就是为了清净自恣。“结”是结缚的意思,“束缚”是系缚的意思。“战胜战争者”是指以圣道军队战胜,使贪等烦恼不再抬头。因此他说:“战胜了贪、嗔、痴的战争”。“魔的力量”即魔的军队,或魔的能力。“应调御的商队”是指应被调伏的众生群体。由于与货车等商队相似,应被调伏者即是商队,所以称为应调御的商队。由于缺少戒的核心等,内在是空虚的。
Visuddhatthāyāti visuddhipavāraṇatthāya. Saṃyojanaṭṭhena saṃyojanasaṅkhāte ceva bandhanaṭṭhena bandhanasaṅkhāte ca. Vijitasaṅgāmanti yathā rāgādayo puna na sīsaṃ ukkhipanti, evaṃ ariyamaggasenāya vasena vijitasaṅgāmaṃ. Tenāha ‘‘vijitarāgadosamohasaṅgāma’’nti. Mārabalassāti mārasenāya, mārassa vā sāmatthiyassa. Veneyyasatthanti vinetabbajanasamūhaṃ. Sakaṭādisatthasabhāgato vineyyova satthoti taṃ veneyyasatthaṃ. Sīlasārādiabhāvato antotuccho.
8. 千人经注释
8. Parosahassasuttavaṇṇanā
216当时,于千位比丘之外,更有二百五十位比丘在世尊身旁承事,因此他说“超过千”,也就是超过一千。于涅槃中,由任何因缘皆无怖畏,因为涅槃是无为的,是究竟安稳的。因此世尊说:“比丘们,我将为你们宣说安稳之法,以及导向安稳之道”等。由于证得此境界者不再有任何怖畏,所以叫作“无怖畏”,所指即是涅槃。因此他说:“达到涅槃者”等。“从毗婆尸佛以来”:这是为了说明,以我们世尊之名,在仙人中是第七位。因为他们曾在诸多经典中被广为赞叹。或者说,“在仙人中”是指独觉佛、声闻、外道仙人中的第七位,是最上、最殊胜的意思。
216. Sahassato paraṃ aḍḍhateyyabhikkhusataṃ tadā bhagavantaṃ payirupāsatīti āha ‘‘parosahassanti atirekasahassa’’nti. Nibbāne kutoci bhayaṃ natthīti kutocipi kāraṇato nibbāne bhayaṃ natthi asaṅkhatabhāvena sabbaso khemattā. Tenāha bhagavā – ‘‘khemañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi khemagāminiñca paṭipada’’ntiādi (saṃ. ni. 4.379-408). Na kutoci bhayaṃ etasmiṃ adhigateti akutobhayaṃ, nibbānaṃ. Tenāha ‘‘nibbānappattassā’’tiādi. Vipassito paṭṭhāyāti amhākaṃ bhagavato nāmavasena isīnaṃ sattamabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Te hi tattha tattha sutte bahuso kittitā. Isīnanti vā paccekabuddhasāvakabāhirakaisīnaṃ sattamo uttaro seṭṭhoti attho.
“依事发因缘”,即依其生起之因缘。为了阐明此事的发生因缘,而说出“在僧团中”等语。因具足辩才之语能压倒、降伏他人,故名为婆耆沙。因此他说:“辩才成就”等。
Aṭṭhuppattivasenāti kāraṇasamuṭṭhānavasena. Tadassa aṭṭhuppattiṃ vibhāvetuṃ ‘‘saṅghamajjhe’’tiādi vuttaṃ. Paṭibhānasampannavācāya aññe īsati abhibhavatīti vaṅgīso. Tenāha ‘‘paṭibhānasampatti’’ntiādi.
“烦恼涌出的数百种”,指贪等烦恼以染着、嗔害等行相,在其所缘境上不如理地生起,有数百种之多。若确有数百种,为何称为“邪道”?因其是轮回之道,故亦称为道。依贪、嗔、痴、慢、见而有的贪障等,即为五种障。“正在分别解说者”,即以分别解说的方式进行开示之人。“分别而说”,即以智慧抉择之后而解说。
Kilesummujjanasatānīti rāgādikilesānaṃ rajjanadussanādinayehi savisaye ayoniso uṭṭhānāni. Yadi anekāni satāni, atha kasmā ‘‘ummaggapatha’’nti? Vuttanti āha ‘‘vaṭṭapathattā pana patha’’nti. Rāgadosamohamānadiṭṭhivasena rāgakhilādīni pañcakhilāni. Vibhajantanti vibhajanavasena kathentaṃ. Vibhajitvāti ñāṇena vivecetvā.
“于宣说不死法时”,即于宣说导向不死之法时。“见法者”,即通过现证真实而见法之人。他们不为邪见之风所动摇,安住不动。
Amateakkhāteti amatāvahe dhamme desite. Dhammassa passitāro saccasampaṭivedhena. Asaṃhīrā diṭṭhivātehi.
「彻底洞穿」即通达。「已超越者」因具有超越之义,故说为已成就者。「十个一半」即十之半数,因此说为「五个」。「以了知者」指了知法极为难遇之人。
Ativijjhitvāti paṭivijjhitvā. Atikkamabhūtanti atikkamanaṭṭhena bhūtaṃ. Dasaddhānanti dasannaṃ upaḍḍhānaṃ. Tenāha ‘‘pañcanna’’nti. Jānantenāti dhammassa sudullabhataṃ jānantena.
9. 《憍陈如经注》
9. Koṇḍaññasuttavaṇṇanā
217「如是得名者」:依据世尊所说的“憍陈如果真已了知”,为区别于其他同样名为憍陈如的比丘,长老便以此得名。「长久后」:指历经十二年之久。「在六牙龙王的住处」即六牙龙王所住之处。尊者是一位具大智慧的大声闻,且是久住的长老。「一万轮围世界的天与人」:他们说的是“一万轮围世界的诸天,以及此轮围世界的人”,合为一万轮围世界的天与人。「顶端」指最初之处。「在那里」即在曼达基尼河岸。
217.Evaṃgahitanāmoti ‘‘aññāsi vata, bho, koṇḍañño’’ti satthu vacanaṃ nissāya bhikkhūhi aññehi koṇḍaññanāmakehi visesanatthaṃ evaṃgahitanāmo. Dvādasannaṃ saṃvaccharānaṃ vasena cirassaṃ. Chaddantabhavaneti chaddantanāgarājabhavanaṭṭhāne. Paññavā mahāsāvako rattaññutāya. ‘‘Dasasahassacakkavāḷe devamanussānanti dasasahassacakkavāḷe devānaṃ, imasmiṃ cakkavāḷe devamanussānañcāti evaṃ dasasahassacakkavāḷe devamanussāna’’nti vadanti. Aggantiādito. Tatthāti mandākinitīre.
「以年资顺序」指依出家受戒的年资排列。「那」指阿若憍陈如长老。世间人如同对大梵天一般,对长老感到羞惭。作为僧团上首的尊者长老,曾间或住于各处,循此次第,后来到达了曼达基尼河岸,因此才说:“尊者,我想住于地方上。”
Vassaggenāti vassapaṭipāṭiyā. Tanti aññāsikoṇḍaññattheraṃ. Mahābrahmānaṃ viya lokiyamanussā harāyanti. Pāmokkhabhūto āyasmā thero antarantarā tattha tattha janapade vasitvā tadanukkamena mandākinitīraṃ upagato, tasmā vuttaṃ – ‘‘icchāmahaṃ, bhante, janapade vasitu’’nti.
“具足威神力的诸天象,享有天界的寿量”这句话,意谓:“这是往昔承事诸独觉佛、串习服侍所积累的功行”。在尊者的往来处,取走并移开遮蔽的树枝。置办漱口水及齿木,是将嗄拉勒天木等齿木互相摩擦生火,点燃后焚烧石块,待石块烧烫,再用木棍滚动那些灼热的石块,投入湖泽、水潭之中,得知水已变热,在递上用龙藤等所做的齿木时,便同时备好了漱口水。“履行义务”是指,在屋内、屋外乃至门前的庭院,用绑着枝叶碎屑的扫帚扫地,并依规次第呈奉饮食,这便称为履行义务。
Ānubhāvasampannā dibbāyukā te hatthināgāti vuttaṃ ‘‘pubbe paccekabuddhānaṃ pāricariyāya kataparicayā’’ti. Therassa sañcaraṇaṭṭhāne āvaraṇasākhā haritvā apanetvā. Mukhodakañceva dantakaṭṭhañca ṭhapetīti saḷaladevadārukaṭṭhādīni aññamaññaṃ ghaṃsitvā aggiṃ nibbattetvā jāletvā tattha pāsāṇakhaṇḍāni tāpetvā tāni daṇḍakehi vaṭṭetvā taḷākāsu udakasoṇḍīsu khipitvā udakassa tattabhāvaṃ ñatvā nāgalatādantakaṭṭhaṃ upanento mukhodakañca ṭhapeti. Vattaṃ karotīti antokuṭiyā bahi ca pamukhepi aṅgaṇepi sākhābhaṅgehi sammajjanto vakkhamānanayena āhāraṃ upanento vattaṃ karoti.
“齐腰量”:即齐腰深。又或者说,此读本就指那般大小——如同那片白莲花丛有多大,就有多大。红莲花丛等的情况,也依此理类推。“人们在吃”的情形:如同极熟的奶酪一般,好比充分成熟的奶酪。因其浓稠,就像投入了小块蜂蜜似的。因此说:“这称为莲花蜜”。所谓“藕根”,指白莲的根。“藕茎”,指这些莲花的球茎。“于每一节间”,即在每一个节与节之间。“脚罐量”是斗量的四分之一,因其器形较小,故称“约脚罐量”,也就是约一桶的量。“于小酒沼及小坑穴”,指在小酒池与小坑洞之中。
Patiṭṭhappamāṇeti kaṭippamāṇe, ayameva vā pāṭho tāva mahantamevāti yāva mahantaṃ setapadumavanaṃ , tāva mahantameva. Eseva nayo rattakumudavanādīsu. Khādantā manussā. Pakkapayoghanikā viyāti supakkapayoghanaṃ viya. Ghanabhāvena pana pakkhittakhuddamadhu viya hoti. Tenāha ‘‘etaṃ pokkharamadhu nāmā’’ti. Muḷālanti setapadumānaṃ mūlaṃ. Bhisanti tesaṃyeva kandaṃ. Ekasmiṃ pabbeti ekekasmiṃ pabbantare. Pādaghaṭakanti doṇassa catubhāgo saṇṭhānato khuddako, tasmā pādaghaṭakappamāṇanti tumbamattaṃ. Soṇḍiāvāṭeti khuddakasoṇḍiyo ceva khuddakaāvāṭe ca.
“那食物”,是指如前文所述的无水乳糜之食。“有些了知者”,指那些较年长的长老。“有些不了知者”,则指那些刚出家不久的新学比丘。
Etaṃ bhojananti yathāvuttaṃ nirudakapāyasabhojanaṃ. Keci sañjānanti ye therā vuḍḍhatarā. Keci na sañjānanti ye navā acirapabbajitā.
「随佛觉者」:意为追随佛陀而觉悟者。「具极强精进力者」:指依四正勤而长时累积精进的人。「三种远离的证得者」:应理解为证得了身远离、心远离与依止远离。鹏耆舍长老宣说四无碍解,乃是出自他自身的辩才,并非因为缺乏其他神通智,故说「其余」等语。「大众安静下来」:即大众以全然无声的状态默然安坐。「请求允许」:对于他自己先前已知、已然现前的自身般涅槃的时刻,随后去告知世尊,应如此理解其义。
Buddhānubuddhoti buddhassa anubuddho. Bāḷhavīriyoti catunnaṃ sammappadhānānaṃ vasena ciranicitavīriyo. Tiṇṇaṃ vivekānanti kāyacittaupadhivivekānaṃ lābhīti yojanā. Catasso vadati vaṅgīsatthero sayaṃpaṭibhānaṃ, na sesābhiññānaṃ abhāvatoti āha ‘‘itarā’’tiādi. Parisā sannisīdi nissaddabhāvena tuṇhī ahosīti attho. Anujānāpesīti paṭhamaṃ attanā ñātaṃ upaṭṭhitaṃ attano parinibbānakālaṃ anu pacchā satthāraṃ jānāpesīti evaṃ ettha attho daṭṭhabbo.
「那」:指在仙人堕处阿沙荼月满月日之所见,或于修苦行期间你们对我的侍奉,即最初的相见。尊者,那是初次相见。「低垂与偏斜」:指向下、向上低垂而偏斜。「令震动后」:指稍作摇撼后,为了示现的义理,因那些象王、龙王、夜叉、鸠槃荼及天神们的音声而发出一种巨响。梵天们对诸天宣说了:应如此关联而理解。
Tanti āsāḷhipuṇṇamāya isipatane yaṃ dassanaṃ, yaṃ vā dukkaracariyāyaṃ tumhākaṃ upaṭṭhānaṃ ādito dassanaṃ, taṃ, bhante, paṭhamadassanaṃ. Onatavinatāti heṭṭhā upari ca onatā vinatā. Kampetvāti thokaṃ cāletvā dassanatthaṃ ekaninnādo tesaṃ hatthināgānañceva nāgayakkhakumbhaṇḍānaṃ devatānañca saddena. Brahmāno devānaṃ adaṃsūti sambandho.
他们共同诵经,是为令那些因可生净信之事而聚集、已生净信的大众,更增净信。所谓「世尊出来」,是指世尊从香室中走出。「维持」:即到达不坏灭的状态而保持安住。
Sajjhāyamakaṃsu pasādanīyesu pasādavasena sannipatitaparisāya pasādajananatthaṃ bhagavati nikkhamitvāti bhagavati gandhakuṭito nikkhamitvā. Dharatiyevāti aduṭṭhataṃ patvā tiṭṭhateva.
第十、目犍连经注疏
10. Moggallānasuttavaṇṇanā
218「观察」:以自身的智眼观察那些圣者的心,即作审察。「山的」:指仙吞山。「到达苦的彼岸」:到达了轮回之苦的尽头、边际。「具足一切功德」:圆满具足佛陀与声闻的一切功德。「具足种种行相」:为以色相、音声、举止等来衡量众生,他以种种行相显现,具足无量、无边、不可计数的能令生起净信的特质。然而,这些特质唯是佛陀不共的特有功德,故又说「具足无量的功德」。
218.Paccavekkhatīti tesaṃ ariyānaṃ cittaṃ attano ñāṇacakkhunā pati avekkhati paccavekkhati. Pabbatassāti isigilipabbatassa. Dukkhapāraṃ gatanti vaṭṭadukkhassa pāraṃ pariyantaṃ gataṃ . Sabbaguṇasampannanti sabbehi buddhaguṇehi ca sāvakaguṇehi ca paripuṇṇaṃ. Anekākārasampannanti rūpaghosalūkhadhammappamāṇikānaṃ sattānaṃ tehi tehi ākārehi sabbesañca anekehi anantāparimeyyehi pasīditabbākārehi samannāgataṃ. Te pana ākārā yasmā anaññasādhāraṇā buddhaguṇā eva, tasmā āha ‘‘anekehi guṇehi samannāgata’’nti.
11. 《伽伽拉经》的注释
11. Gaggarāsuttavaṇṇanā
219「他们」:指那些天与人。有人说「以身色」是指身体的肤色;也有人说「以身色」是指他法身的功德。另有「以名声」的版本,义同。「离垢」:已远离云、雾等一切随烦恼。「光」即光辉,因他具有超胜的光辉,故称「光耀者」。说「太阳」,是譬喻如同日轮一般。
219.Teti te devamanusse. ‘‘Sarīravaṇṇenāti sarīre chavivaṇṇenā’’ti vadanti. Sarīravaṇṇenāti vā dhammarūpakāyaguṇena. ‘‘Yasasā’’tipi pāṭho, so evattho. Vigatamaloti abbhāmahikādīhi vigatūpakkileso . Bhāṇu vuccati pabhā, sātisayo bhāṇu etassa atthīti bhāṇumā. Sūriyoti āha ‘‘ādicco viyā’’ti.
12. 《鹏耆舍经》的注释
12. Vaṅgīsasuttavaṇṇanā
220「据说他游历」:此为连接之语。他携着阎浮树枝,心想:「如同这赡部洲洲因阎浮树而得名,我也要因这阎浮树而闻名。」「立论」:即双方约定:「在这场论诤中,若你败了,则为我奴;若我败了,便为你妻。」「因论战胜负之力」:谓在此般论战中,以游方者的胜利力与自己的败落。「因年龄到达」:指到了学习技艺的年龄。「明咒」:指真言。
220. So kira vicaratīti sambandho. ‘‘Yathāyaṃ dīpo jambudīpoti jambunā paññāto, evāhampi tena jambunā paññāyissa’’nti jambusākhaṃ pariharitvā. Vādaṃ katvāti ‘‘imasmiṃ vāde sace te parājayo hoti, tvaṃ me dāso hohi. Sace me parājayo, ahaṃ te bhariyā’’ti evaṃ katikaṃ katvā. Vāde jayaparājayānubhāvenāti tathāpavattite vāde paribbājakassa jayānubhāvena ceva attano parājayena ca. Vayaṃ āgammāti sippuggahaṇavayaṃ āgamma. Vijjanti mantaṃ.
以其显示往生之处的方式,毁坏、破坏无头尸体的状态,故称“验尸术”,即是能达成此种效果的咒语章句。“以自身能力”,是指凭借佛的威神力,将投生地狱众生落在不论何处的头颅取来示现。“漏尽者的头颅”,是指那位极力求少欲、不令人知而入山林、般涅槃的漏尽者所遗弃的头骨。“示现”,便是以自身能力取来并展示出来。
Nibbattagativibhāvanavasena chavasīsabhāvaṃ dūseti vināsetīti chavadūsakaṃ sippaṃ, tathāpavattaṃ mantapadaṃ. Attano ānubhāvenāti niraye nibbattasattassa sīsaṃ yattha katthaci ṭhitaṃ buddhānubhāvena ānetvā dassetvā. Khīṇāsavassa sīsanti paramappicchatāya kañcipi ajānāpetvā araññaṃ pavisitvā parinibbutassa khīṇāsavassa chaḍḍitaṃ sīsakaṭāhaṃ. Dassesīti attano ānubhāvena ānetvā dassesi.
“诸位乔达摩,你们知道吗?”鹏耆舍确实是就(伍帝亚的)投生处而发问,世尊却是就无余涅槃而回答:“是的,鹏耆舍……我知晓他的去处。”正如所记:“涅槃,即是阿罗汉的去处。”鹏耆舍凭自己的咒力能知晓仍处于投生范围之内的去处,便以为世尊也是如此,因此说:“乔达摩,您是用咒语知道的吧?”世尊便将自身的佛智本身当作了“咒”,明确回答说:“是的,鹏耆舍,我正是以同一种咒知晓的。”(那婆罗门)说“应徒劳给与”,是指毫无实际利益。睡在无任何遮盖的地面上,即是“露地坐”。“等”字则包含了日中的第三次沐浴、入水、取土等行为。如同“他……证得了阿罗汉果”所显,鹏耆舍长老在出家不久后,表面看似以乐行道迅速证得阿罗汉果,却不能这样理解。实际上,这位长老出家后虽然就开始修习止观,却是以苦行道度过了那样一段时日之后,才证得阿罗汉果。因此(注释师)说——
‘‘Tumhe, bho gotama, jānāthā’’ti kāmaṃ vaṅgīso nibbattaṭṭhānaṃ sandhāya pucchati, bhagavā pana anupādisesanibbānaṃ sandhāya ‘‘āma, vaṅgīsa…pe… gatiṃ jānāmī’’ti āha. Vuttañhetaṃ ‘‘nibbānaṃ arahato gatī’’ti. Vaṅgīso sayaṃ mantabalena gatipariyāpannassa gatiṃ jānanto bhagavantampi ‘‘ayampi tathā’’ti maññamāno ‘‘mantena jānāsi, bho gotamā’’ti āha. Bhagavā attano buddhañāṇameva mantaṃ katvā dīpento ‘‘āma, vaṅgīsa, ekena manteneva jānāmī’’ti āha. Mudhā eva dātabbanti amūliko. Anantarahitāya bhūmiyā sayanaṃ thaṇḍilaseyyā. Ādi-saddena sāyatatiyaṃ udakorohaṇabhūmiharaṇādiṃ saṅgaṇhāti. So taṃ…pe… arahattaṃ pāpuṇīti iminā vaṅgīsatthero pabbajitvā na cirasseva sukhāya paṭipadāya arahattaṃ patto viya dissati, na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ, āyatiṃ thero pabbajitvā samathavipassanāsu kammaṃ ārabhitvāpi dukkhāya paṭipadāya tādisaṃ kālaṃ vītināmetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tenāha –
我已出家,从在家趋向无家,确已寂静;
这些粗野的寻,从黑暗中不断追逐着我。
‘‘Nikkhantaṃ vata maṃ santaṃ, agārasmānagāriyaṃ; Vitakkā upadhāvanti, pagabbhā kaṇhato ime’’. (saṃ. ni. 1.209; theragā. 1218);
尊者鹏耆舍生起了不乐,贪欲扰乱了心,正如他所说:“我被欲贪所烧,我的心完全炽燃……”等等。
Āyasmato vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaṃ anuddhaṃseti, ‘‘kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṃ me pariḍayhatī’’tiādi (theragā. 1232).
「解脱之乐」:指在彻底断除一切烦恼的解脱与涅槃中所生起的现前阿拉汉果之乐。所谓“感受”,即在所限定的时间内正确地感知、领受此乐。「诗偈」:由诗人所作,或从那传承而来,或属其内容,即为诗偈;此处所指便是如此,故称“诗偈”。「那些已入决定、已见者」:指圣者比丘,佛陀的弟子们。他们依果位而住,成为“已入决定者”;依道位而住,成为“已见决定者”。而“决定”一词,指正性决定。「善来得」:谓我来到此导师前,来到此教法中,如此的到来、出家、具足戒,即是善妙的到来。对此,说明其原因:“三明……等”。虽偈颂中未明说,然依义理已含摄长老六通之状态,因为他已如此领受。
Vimuttisukhanti sabbaso kilesavimuttiyaṃ nibbāne ca uppannaṃ sampatiarahattaphalasukhaṃ paṭisaṃvedentoti yathāparicchinnaṃ kālaṃ pati sammadeva vedento anubhavanto. Kavinā kataṃ, tato vā āgataṃ, tassa vā idanti kāveyaṃ, tadevettha ‘‘kāveyya’’nti vuttaṃ. Ye niyāmagataddasāti ye bhikkhū ariyā buddhānaṃ sāvakā phalaṭṭhabhāvena niyāmagatā ceva maggaṭṭhabhāvena niyāmadasā ca. Niyāmoti hi sammattaniyāmo adhippeto. Suāgamananti mama imassa satthuno santike āgamanaṃ upagamanaṃ, imasmiñca dhammavinaye āgamanaṃ pabbajanaṃ upasampadā sundaraṃ āgamanaṃ. Tattha kāraṇamāha ‘‘tisso vijjā’’tiādi. Avuttampi gāthāya atthato gahitameva therassa chaḷabhiññabhāvato.