5. 比丘尼相应
5. Bhikkhunīsaṃyuttaṃ
1. 阿腊毗卡经注
1. Āḷavikāsuttavaṇṇanā
162162.「生于阿腊毗」:即在阿腊毗出生并长大。因此说「便从阿腊毗城出离而出家」。「劝募财物」:当时建造塔庙,国王负责一面,王子负责一面,大臣之首的将军负责一面,地方之首的长者负责一面。如此从四面兴作新工程时,长者所负责的那一面陷入了停滞。有一位圣弟子近事男,调集了五百辆车,前往地方号召说:‘谁有能力布施金钱、黄金、七宝、雌黄或雄黄,便请献出财物吧!’获得物资后,他先将第一批资具送往工程处。后来听说‘新工程已经竣工’,便独自返回。途中遭一伙盗贼劫持,盗贼从他身上未得任何财物,心想:‘若放了他,他会害我们’,便夺取了他的生命。那些盗贼对无过失的圣弟子犯下罪行后,都变成了盲人。因此,那个地方便被称为‘盲林’,这是注疏中所说。对诸漏尽者而言,依止身远离已经成就,其心在任何处所皆能现起心远离。因此,称她为‘寻求身远离者’。
162.Āḷaviyaṃjātāti āḷaviyaṃ vijāyitvā saṃvaḍḍhamānā. Tenāha ‘‘āḷavinagaratoyeva ca nikkhamma pabbajitā’’ti. Dhanaṃ samādapetvāti cetiyassa rājā ekaṃ mukhaṃ, rājaputto ekaṃ, amaccānaṃ jeṭṭhako hutvā senāpati ekaṃ, janapadānaṃ jeṭṭhako hutvā seṭṭhi ekanti evaṃ catūsu mukhesu navakamme kayiramāne seṭṭhinā gahitamukhe kamme olīyamāne eko upāsako ariyasāvako pañca sakaṭasatāni yojāpetvā janapadaṃ gantvā ‘‘yo yaṃ dātuṃ ussahati hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā sattavidharatanaṃ vā haritālaṃ vā manosilaṃ vā, so dhanaṃ detū’’ti samādapetvā yathāladdhaṃ paṭhamaṃ kammaṭṭhānaṃ pesetvā ‘‘navakammaṃ niṭṭhita’’nti sutvā ekakaṃ āgacchantaṃ antarāmagge corā palibundhitvā tato kiñcipi dhanaṃ alabhantā ‘‘sace naṃ muñcissāma, anatthaṃ no kareyyā’’ti jīvitā voropesuṃ. Anaparādhe ariyasāvake aparādhakā te corā andhā jātā, tasmā taṃ ṭhānaṃ ‘‘andhavana’’nti paññāyitthāti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Khīṇāsavānaṃ yasmā yattha katthaci cittaviveko hotiyeva upadhivivekassa siddhattā. Tasmā ‘‘kāyavivekatthinī’’ti vuttaṃ.
「出离」即指涅槃,因为出离了一切有为法。‘以省察智’:这是指以省察智观照,其内在意涵更是指以道果智来观照。‘涅槃句’即名为涅槃的法聚。‘以穿透义’:这五种欲乐如同矛与刺,能刺穿心脏,刺穿后于诸蕴中产生痛苦。而‘敲打器’,指的就是行刑用的锤子。
Nissaraṇanti nibbānaṃ sabbasaṅkhatassa nissaṭattā. Paccavekkhaṇañāṇenāti paccavekkhaṇañāṇena, pageva maggaphalañāṇehīti adhippāyo. Nibbānapadanti nibbānasaṅkhātaṃ dhammakoṭṭhāsaṃ. Vinivijjhanaṭṭhenāti hadayaṃ vinividdhena hadayamhi vijjhitvā dukkhuppādanena khandhānaṃ ete pañca kāmā sattisūlasadisā. Adhikuṭṭanabhaṇḍikāti āghātanaghaṭikā.
2. 索玛经注
2. Somāsuttavaṇṇanā
163「处」即自在之处,亦即所缘境的内在范围。「难胜」是因为不可动摇。「以两指慧者」:对此,女子们从少女时代起便学做饭。她们在锅中烧开水、放入米之后,想凭自己的智慧判断米饭煮熟的时间,但即便用勺子捞出米粒,仅凭观察颜色与形状,也无法知其生熟。唯有当用两根手指挤压米粒时,才能知道。正因为依靠这两指得来的粗浅智慧,故称「两指慧」。藉由赞叹果等至中生起的智慧,显示了于四圣谛中无迷乱的安住状态,故说「当智转起时」,即指果等至的智慧正在运作之时。「增上观者」:是指由无迷乱的通达而能特别殊胜观察者,也即证悟圣谛之前,在初步阶段观照五蕴的人。「其他」:指除了男女之外的任何事物。于那些以慢与邪见执取、以渴爱执取而计度为「我存在」的对象上,故说「『我是』即依爱、慢、见」。
163.Ṭhānanti issariyaṭṭhānaṃ visayajjhattaṃ. Duppasahaṃ akampiyabhāvattā. Dvaṅgulapaññāyāti ettha itthiyo hi daharakumārikākālato paṭṭhāya odanapacanavidhiṃ anutiṭṭhantiyo ukkhaliyaṃ udakaṃ tāpetvā taṇḍule pakkhipitvā attano buddhiyā tesaṃ pākakālappamāṇaṃ paricchindituṃ tāni dabbiyā uddharitvāpi vaṇṇasaṇṭhānaggahaṇamattena pakkāpakkabhāvaṃ jānituṃ na sakkonti, kevalaṃ pana dvīhi aṅgulīhi uppīḷitakāle eva jānanti, tasmā dvīhaṅgulikehi dubbalapaññattā ‘‘dvaṅgulapaññā’’ti vuccanti. Phalasamāpattiñāṇappavattikittanena catūsu saccesu asammohavihāro dīpito hotīti āha ‘‘ñāṇamhi vattamānamhīti phalasamāpattiñāṇe pavattamāne’’ti. Vipassantassāti asammohapaṭivedhato visesena passantassa khandhapañcakameva saccābhisamayato pubbabhāge vipassantassa. Aññaṃ vāti itthipurisato aññaṃ vā kiñci vatthuṃ. ‘‘Ahaṃ asmī’’ti mānadiṭṭhigāhataṇhāgāhavasena gahitavatthusmiṃ yevāti āha ‘‘ahaṃ asmīti taṇhāmānadiṭṭhivasenā’’ti.
《翅舍·乔达弥经》的注疏
3. Kisāgotamīsuttavaṇṇanā
164「翅舍·乔达弥」:此处所问的是,这位翅舍·乔达弥究竟是谁,她又如何成为一位比丘尼后,将沙门法修至顶峰。为了阐明此义,注疏者便从「据说从前……」这段开始叙说。「火炭」指已烧成如烧砖般火红的炭块。「薪菜」:她心想「我可用这半个月的工钱去买柴和菜」,于是走进集市内的巷子里去了。
164. ‘‘Kisāgotamī’’ti ettha kā panāyaṃ kisāgotamī, kissa ayaṃ bhikkhunī hutvā samaṇadhammaṃ matthakaṃ pāpesīti tamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘pubbe kirā’’tiādimāraddhaṃ. Aṅgārāvāti addāriṭṭhakavaṇṇaaṅgārā eva jātā. Dārusākanti addhamāsakena dāruṃ sākañca āharissāmīti antarāpaṇe antaravīthiṃ gatā.
「悉达多」指芥子。「在堂中」:即在给孤独长者所施的堂中。「在刀尖上」:正指在刀尖上,亦即头发脱落的那一瞬间,此即其义。
Siddhatthakanti sāsapaṃ. Sālāyanti anāthasālāyaṃ. Khuraggeyevāti khurasikhe eva, kesorohanakkhaṇe evāti attho.
在“Ekamāsīti”(她是一位)一词中,“ma”是用于连音的音节。按照连音规则,前词可变为短音,后词可变为长音,因此读作“ekā āsī”(她是一位)。这是一个阴性抽象名词,如同“ekamantaṃ nisīdī”(退坐一面)等用法。所谓“子死是终极”,意指那已是过去之事,因为如今对她而言,“子死”这件事已不存在。正因如此,她才说:“没有所谓的子死。”“寻找男子”:意思是,正如我完全没有寻找男子之事,同样也根本没有寻找孩子之事。所以,“子死”对我而言已是极点。通过说明于一切蕴、一切有等中已无渴爱与欢喜,她表明自己对一切众生已枯竭了渴爱;而作为渴爱之因的无明蕴,也已被击破——这位长老尼就是这样宣告自己离烦恼的状态,发出狮子吼。
Ekamāsīti ettha ma-kāro padasandhikaro. Saṃhitāvasena ca purimapade vā rassattaṃ. Parapade vā dīghattanti āha ‘‘ekā āsī’’ti. Bhāvanapuṃsakametaṃ ‘‘ekamantaṃ nisīdī’’tiādīsu viya. Puttamaraṇaṃ antaṃ atītaṃ idāni puttamaraṇassa abhāvato. Tenevāha ‘‘puttamaraṇaṃ nāma natthī’’ti. Purisaṃ gavesitunti yathā mayhaṃ purisagavesanā nāma sabbaso natthi, tathā eva puttagavesanāpi natthi, tasmā me puttamaraṇaṃ etadantaṃ, sabbesu khandhādīsu bhavādīsu ca taṇhānandiyā abhāvakathanena sabbasattesu taṇhā sabbaso visositā, tassāyeva kārakaavijjākkhandho padālitoti attano nikkilesataṃ pavedentī therī sīhanādaṃ nadīti.
《胜利经》的注疏
4. Vijayāsuttavaṇṇanā
165“五分”:具有五支,故称五分;五分即是五支具足,以此五支具足。于“ātata”等之中,“ātata”是指在蒙皮乐器如鼓之类中的单面乐器。“vitata”是指双面乐器。“ātatavitata”是指有弦绷紧的琵琶等。“susira”是指笛等。“ghana”是指铙钹等。即使有tata等细分,也仅是ātata,所以用“在蒙皮乐器中”加以限定。单面乐器例如罐鼓、羊皮鼓等。双面乐器例如大鼓、小鼓等。其余一切蒙皮及有弦绷紧的乐器,皆名为ātatavitata,应知牛角号等也摄在其中。所谓“笛等”,以“等”字也包含海螺、角号等。木铙钹、铜铙钹、石铙钹、竹板铙钹等,名为ghana。其中,木铙钹就是木制铙钹;铜铙钹就是铜制铙钹;石铙钹就是在石上用铁钵敲击的铙钹。一切欲乐,以喷涌和滴漏为义,即向上涌出与向下流漏。如是,即“以此不净之身”。为显示无色,此教法以众生为所依,故说“于一切处:即于一切色界有与无色界有”。由于那两种色界有与无色界有已被摄受,从有的共通性及以彼为所依而摄受欲。
165. Pañca aṅgāni etassāti pañcaṅgaṃ, pañcaṅgameva pañcaṅgikaṃ, tena pañcaṅgikena. Ātatantiādīsu ātataṃ nāma cammapariyonaddhesu bheriādīsu ekatalaṃ tūriyaṃ. Vitataṃ nāma ubhayatalaṃ. Ātatavitataṃ nāma tantibaddhavīṇādi. Susiraṃ vaṃsādi. Ghanaṃ sammādi. Tataādivisesopi ātatamevāti ‘‘cammapariyonaddhesū’’ti visesanaṃ. Ekatalaṃ kumbhathūṇadaddarādi. Ubhayatalaṃ bherimudiṅgādi. Cammapariyonaddhaṃ sesaṃ tantibaddhaṃ sabbaṃ ātatavitataṃ nāma, gomukhīādīnampi ettheva saṅgaho daṭṭhabbo. Vaṃsādīti ādisaddena saṅkhasiṅgānampi saṅgaho. Sammatāḷa-kaṃsatāḷa-silātāḷa-salākatāḷādi sammādi nāma. Tattha sammatāḷaṃ nāma daṇḍamayatāḷaṃ, kaṃsamayatāḷaṃ kaṃsatāḷaṃ, silāyaṃ ayopattena ca tāḷanatāḷaṃ. Sabbe kāmaguṇe. Uggharitapaggharitaṭṭhenāti upari gharaṇena ca vissandanena ca. Evanti ‘‘iminā pūtikāyenā’’ti. Arūpaṭṭhāyinoti sattādhiṭṭhānenāyaṃ dhammadesanāti āha ‘‘sabbatthāti sabbesu rūpārūpabhavesū’’ti. Tesaṃ dvinnaṃ rūpārūpabhavānaṃ gahitattā. Bhavabhāvasāmaññato, tadadhiṭṭhānato gahite kāmabhave. Avijjātamo vihato aggamaggena samugghātitattā.
《莲华色经》的注释
5. Uppalavaṇṇāsuttavaṇṇanā
166“从顶端开始”:意指从最顶端开始,直至根部,整棵完全盛开的娑罗树。以“色蕴”之词指说具足色蕴的第二位比丘尼,故说“没有其他比丘尼与你相似”。以“睫毛”一词指说眼器官,故说“睫毛中间”即两眼之间。“在鼻梁处”:指鼻梁根部。说了“你没有看见”后,说明不见的原因:“我已得自在”。
166.Aggatopaṭṭhāyāti sabbaaggato pabhuti yāva mūlā antarāyuttaṃ sammadeva pupphitaṃ sālarukkhaṃ. Vaṇṇadhātusīsena vaṇṇadhātusampannaṃ dutiyaṃ bhikkhuniṃ vadatīti āha ‘‘tayā sadisā aññā bhikkhunī natthī’’ti. Pakhumasīsena akkhibhaṇḍaṃ vuccatīti āha ‘‘pakhumantarikāyanti dvinnaṃ akkhīnaṃ majjhe’’ti. Nāsavaṃseti nāsavaṃsamūle. ‘‘Na passasī’’ti vatvā adassane kāraṇaṃ āha ‘‘vasībhūtamhī’’ti.
《遮罗经》的注释
6. Cālāsuttavaṇṇanā
167「Idaṃ」指此见。「令执取」指令受持“不要喜欢生”。「其他」指杀害亲属之外的其他切割等事。「令进入」指令趣入。
167.Idanti idaṃ dassanaṃ. Gāhāpesīti samādāpesi ‘‘jātiṃ mā rocā’’ti. Aññanti bandhavadhato aññaṃ chedanādiṃ. Nivesesīti pavisāpesi.
《优波遮罗经》的注释
7. Upacālāsuttavaṇṇanā
168「一再……来」:由于原因未被彻底断除。「被燃烧」:被烦恼的燃烧所烧。「非趣」:非境界。
168.Punappunaṃ…pe… āgacchanti kāraṇassa asamūhatattā. Santāpito kilesasantāpehi. Agatīti avisayo.
8. 尸舍波遮罗经注释
8. Sīsupacālāsuttavaṇṇanā
169「与沙门相似」:因持沙门相而与沙门相似;因不喜任何外道、不实践默然道,故我不见你的沙门性,这是意旨所在。「结网」:布置网,即如是将众生之心缠于见网,如是布置是它的意义。他们如此作后,犹如将网抛入众生心中,故说“将见网抛入心中”是其义。「从网救脱」:以正法的善法性,从众生心相续中拔出见网。因此,从网救脱的缘故,不被称为外道。这是对“唯此外在是外道”一语的归结。如此作后,针对一切外道,于《小狮子吼经》中说“九十六外道”。「沉没」:在见泥、轮回泥中,以种种方式深陷沉没。
169.Samaṇisadisāti samaṇaliṅgassa dhāraṇena samaṇisadisā, kassacipi pāsaṇḍassa aruccanato monamaggassa appaṭipajjanato tava samaṇibhāvaṃ nānupassāmīti adhippāyo. Pāsaṃ ḍentīti pāsaṃ sajjenti, yathā tattha diṭṭhipāse sattānaṃ cittaṃ paṭimukkaṃ hoti, evaṃ sajjentīti attho. Tathābhūtā ca te sattānaṃ citte khittā viya hontīti āha ‘‘cittesu diṭṭhipāsaṃ khipantīti attho’’ti. Pāse mocetīti diṭṭhipāse sattānaṃ cittasantānato nīharati dhammasudhammatāya. Tasmāti pāsamocanato pāsaṇḍoti na vuccati. ‘‘Ito bahiddhāyeva pāsaṇḍā hontī’’ti vuttassa atthassa nigamanaṃ. Evañca katvā sabbepi bāhirakasamaye sandhāya cūḷasīhanādasutte ‘‘channavuti pāsaṇḍā’’ti vuttaṃ. Pasīdantīti diṭṭhipaṅke saṃsārapaṅke ca pakārehi agādhā osīdanti.
“征服已”:通过断除一切烦恼而征服、超越。“不被战胜者”:因已战胜,故不再被战胜。一切不善业与善业皆于此处灭尽,故称一切业灭尽,即阿罗汉果。依着于此处彻底灭尽,故称依着灭尽,即涅槃。
Abhibhavitvāti sabbasaṃkilesappahānena abhibhuyya atikkamitvā. Ajitoti ajini avijayattā. Sabbāni akusalakammāni kusalakammāni ca khīṇāni etthāti sabbakammakkhayo, arahattaṃ. Upadhayo sammadeva khīyanti etthāti upadhisaṅkhayo, nibbānaṃ.
9. 萨罗经注释
9. Selāsuttavaṇṇanā
170“此形体为谁所造?”:为生起所谓“作者”的痴惑,而问此称为有身的形体,是由梵天、毗湿奴、生主等中的哪一位所造、所化、所生?“苦”:即苦的所依处。因此说“因是苦的安立处”。“因的灭尽”:即渴爱所造之因的不生灭。“缘的缺失”:即其余烦恼、行等缘的缺失状态,也就是进入无因缘的状态,这是它的含义。
170.Kenidaṃpakataṃ bimbanti idaṃ attabhāvasaññitaṃ bimbaṃ brahmā-visaṇupurisa-pajāpatiādīsu kena kataṃ nimmitaṃ nibbattitanti kattabbamohaṃ nāma kātukāmo pucchati. Aghanti aghavatthu. Tenāha ‘‘dukkhapatiṭṭhānattā’’ti. Hetunirodhenāti taṇhāsaṅkhatassa hetuno anuppādanirodhena. Paccayavekallenāti tadavasiṭṭhakilesābhisaṅkhārādipaccayassa vekallabhāvena, apaccayabhāvūpagamanenāti attho.
第十、《金刚比丘尼经》的注释
10. Vajirāsuttavaṇṇanā
171“纯净的行聚”:指在区分色与非色时,所成的烦恼诸行聚。“从究竟义上”:即从自性上说。正如称为“有情”的行聚,在胜义上实不可得,同样,脱离此(行聚)的任何事物也因不存在而不可得。“在存在的事物中”:指依缘具足而可得的一切事物。“以那样的方式”:即显现为女人、男人等的方式。“在被确定的事物中”:指依各自缘的差别所生的形体差别,从而以“男人、象、马”等假名转起的事物。“世俗共许”:即“有情”这一惯用语。因此说“仅是假名而已”。“五蕴苦”:指缘于五取蕴的苦。世尊曾这样说:“简言之,五取蕴是苦。”(《长部》2.387;《中部》1.120;3.373;《分别论》202)除此所说之苦外,并没有别的生起,因为不存在其他的有为法。并没有别的灭去:即除此(苦)之外,没有别的灭去,此处唯有生灭在转起。
171.Suddhasaṅkhārapuñjeti rūpārūpavibhāge kilesasaṅkhārasamūhe. Paramatthatoti sabhāvena. Yathā na hi sattasaññitasaṅkhārapuñjo nāma paramatthato upalabbhati, evaṃ tabbinimutto nāma koci na upalabbhati avijjamānattā. Vijjamānesūti yathāpaccayasampattiyā labbhamānesu. Tenākārenāti itthipurisādiākārena. Vavatthitesūti paccekaṃ paccayavisesasamuṭṭhitaṃ saṇṭhānavisesaṃ upādāya ‘‘puriso hatthī asso’’tiādinā abhisaṅgato pavattesu. Sammutīti sattoti vohāro. Tenāha ‘‘samaññāmattamevā’’ti. Pañcakkhandhadukkhanti pañcakkhandhasaññitaṃ dukkhaṃ. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā ‘‘saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā’’ti (dī. ni. 2.387; ma. ni. 1.120; 3.373; vibha. 202) añño neva sambhoti yathāvuttadukkhato aññassa saṅkhatadhammassa abhāvato. Na nirujjhatīti tato aññaṃ na nirujjhati, uppādato hoti nirodhoti.