6. 梵天相应
6. Brahmasaṃyuttaṃ
1. 梵天劝请经注释
1. Brahmāyācanasuttavaṇṇanā
172在梵天相应第一经中,“心生寻思”指这样的内心寻思生起,这是诸佛所惯行的。它何时生起?在成佛后的第八个七日,世尊于王树根处,食用了天帝释所供养的齿木与药果诃梨勒,漱洗之后,用四大天王奉上的珍贵石钵,受用了多波富沙与跋利迦所供的团食,返回后,于阿迦巴喇尼拘律树下安坐之时。
172. Brahmasaṃyuttassa paṭhame parivitakko udapādīti sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo ayaṃ cetaso vitakko udapādi. Kadā udapādīti? Buddhabhūtassa aṭṭhame sattāhe rājāyatanamūle sakkena devānamindena ābhataṃ dantakaṭṭhañca osadhaharītakañca khāditvā mukhaṃ dhovitvā catūhi lokapālehi upanīte paccagghe selamayapatte tapussabhallikānaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā puna paccāgantvā ajapālanigrodhe nisinnamattassa.
“证得”指彻底通达。“法”指四谛法。“甚深”——这是对浅显的否定之词。“难见”——正因甚深,故难见,须历勤苦方能见到,无法轻易见之。因其难见,故“难悟”,须历勤苦方能了悟,无法轻易悟入。“寂静”指寂灭。“微妙”指无恼。此二者皆就出世间法而言。“非思所行境”:非靠推理寻思所能进入、所能理解,唯有以智慧方能契入。“精细”指微细。“唯智者所能知”:由行持正道的智者所能了知。“乐著阿赖耶者”:有情执著于五种欲功德,这些便称为阿赖耶(所执著处);或执著于一百零八种渴爱之所行,也称为阿赖耶。乐于这些阿赖耶的有情,名为乐著阿赖耶者。于阿赖耶中欢乐者,名为阿赖耶乐者。于阿赖耶中极喜者,名为阿赖耶遍喜者。譬如国王进入装饰华丽、花果满树的园林,对于种种令人悦意之事……
Adhigatoti paṭividdho. Dhammoti catusaccadhammo. Gambhīroti uttānapaṭikkhepavacanametaṃ. Duddasoti gambhīrattāva duddaso dukkhena daṭṭhabbo, na sakkā sukhena daṭṭhuṃ. Duddasattāva duranubodho dukkhena avabujjhitabbo, na sakkā sukhena avabujjhituṃ. Santoti nibbuto. Paṇītoti atappako. Idaṃ dvayaṃ lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. Atakkāvacaroti takkena avacaritabbo ogāhitabbo na hoti, ñāṇeneva avacaritabbo. Nipuṇoti saṇho. Paṇḍitavedanīyoti sammāpaṭipadaṃ paṭipannehi paṇḍitehi veditabbo. Ālayarāmāti sattā pañcasu kāmaguṇesu allīyanti, tasmā te ālayāti vuccanti. Aṭṭhasatataṇhāvicaritāni vā allīyanti, tasmāpi ālayāti vuccanti. Tehi ālayehi ramantīti ālayarāmā. Ālayesu ratāti ālayaratā. Ālayesu suṭṭhu muditāti ālayasammuditā. Yatheva hi susajjitaṃ pupphaphalabharitarukkhādisampannaṃ uyyānaṃ paviṭṭho rājā tāya tāya sampattiyā ramati, sammudito āmoditapamodito hoti, na ukkaṇṭhati, sāyampi nikkhamituṃ na icchati, evamimehipi kāmālayataṇhālayehi sattā ramanti, saṃsāravaṭṭe sammuditā anukkaṇṭhitā vasanti. Tena tesaṃ bhagavā duvidhaṃ ālayaṃ uyyānabhūmiṃ viya dassento ‘‘ālayarāmā’’tiādimāha.
其中,“对此”(yadidaṃ)是一个语气词,应这样理解:当说“此”(yaṃ idaṃ)时,是指缘起;当说“此”(yo ayaṃ)时,也是指它。“此缘性缘起”:这些的缘称为“此缘”,此缘本身的性质即是此缘性,而此缘性也就是缘起,故合称“此缘性缘起”。这是诸行等缘的异名。一切行寂止等,这一切都是指涅槃。因为依于涅槃,一切行的纷扰得以止息、平静,故称一切行寂止。又因依于涅槃,一切依著皆被舍离,一切渴爱尽灭,一切烦恼贪染离染,一切苦灭尽,故称一切依著舍离、渴爱尽、离染、灭。而这种渴爱,由于与有、或果报结合而行,纠缠不清,故称为“梵”;从中出离,便称为“离梵”,也就是涅槃。若对无知者说法,那将成为我的疲劳、我的烦扰,意思是会有身体的疲劳和身体的烦扰。但在心意上,佛陀这两者皆无。“又”(apissū)是表示增上义的语气词,它表明不单单是心中生起了这样的寻思,这些偈颂也显现了。
Tattha yadidanti nipāto, tassa ṭhānaṃ sandhāya ‘‘yaṃ ida’’nti, paṭiccasamuppādaṃ sandhāya ‘‘yo aya’’nti evamattho daṭṭhabbo. Idappaccayatāpaṭiccasamuppādoti imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayā eva idappaccayatā, idappaccayatā ca sā paṭiccasamuppādo cāti idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Saṅkhārādipaccayānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sabbasaṅkhārasamathotiādi sabbaṃ nibbānameva. Yasmā hi taṃ āgamma sabbasaṅkhāravipphanditāni samanti, vūpasammanti, tasmā sabbasaṅkhārasamathoti vuccati. Yasmā ca taṃ āgamma sabbe upadhayo paṭinissaṭṭhā honti, sabbā taṇhā khīyanti, sabbe kilesarāgā virajjanti, sabbaṃ dukkhaṃ nirujjhati, tasmā sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodhoti vuccati. Yā panesā taṇhā bhavena bhavaṃ, phalena vā saddhiṃ kammaṃ vinati saṃsibbatīti katvā vānanti vuccati, tato nikkhantaṃ vānatoti nibbānaṃ. So mamassa kilamathoti yā ajānantānaṃ desanā nāma, so mama kilamatho assa, sā mama vihesā assāti attho. Kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca assāti vuttaṃ hoti. Citte pana ubhayampetaṃ buddhānaṃ natthi. Apissūti anubrūhanatthe nipāto. So ‘‘na kevalaṃ ayaṃ parivitakko udapādi, imāpi gāthā paṭibhaṃsū’’ti dīpeti. Anacchariyāti anuacchariyā. Paṭibhaṃsūti paṭibhānasaṅkhātassa ñāṇassa gocarā ahesuṃ, parivitakkayitabbataṃ pāpuṇiṃsu.
「艰难地」(Kicchena)指历经辛苦,并非指依苦行道。因为对于佛陀,四种道都属于乐行道。然而,在圆满波罗蜜的时候,他尚是一位有贪、有瞋、有痴的众生,为了前来乞求的人,能将自己装饰齐整的头割下,掏出喉中鲜血,挖出涂有金粉的眼睛,布施如同家族明灯的儿子、令人爱乐的妻子等;也曾处于像忍辱论师那样的生命状态中,遭受割截等苦。这句话是针对如此艰辛的前行道而说的。「哈拉」(halanti)中的「哈」(ha)字只是个语气助词,意思是「足够了」(alaṃ)。已经宣告:即已经宣说——如此艰难证得的法虽足以宣说、适于宣说,但宣说了又有什么用呢?这便是所说的意思。「被贪瞋所征服者」(Rāgadosaparetehī):指被贪与瞋所征服、所追随的人。
Kicchenāti dukkhena, na dukkhāya paṭipadāya. Buddhānaṃ hi cattāropi maggā sukhapaṭipadāva honti. Pāramīpūraṇakāle pana sarāgasadosasamohasseva sato āgatāgatānaṃ yācakānaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ sīsaṃ kantitvā galalohitaṃ nīharitvā suañjitāni akkhīni uppāṭetvā kulavaṃsappadīpaṃ puttaṃ manāpacāriniṃ bhariyanti evamādīni dentassa aññāni ca khantivādisadisesu attabhāvesu chejjabhejjādīni pāpuṇantassa āgamanīyapaṭipadaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Halanti ettha ha-kāro nipātamatto, alanti attho. Pakāsitunti desituṃ, evaṃ kicchena adhigatassa alaṃ desituṃ pariyattaṃ desituṃ. Ko attho desitenāti vuttaṃ hoti? Rāgadosaparetehīti rāgadosaphuṭṭhehi rāgadosānugatehi vā.
「逆流」(Paṭisotagāmiṃ)指逆于执著常等的流向,而朝向「无常、苦、无我、不净」,如此趣入四谛法。「染著贪欲者」(Rāgarattā):染著于欲贪、有贪和见贪的人。「不能见」(Na dakkhantī):他们不能以真实法相见到「无常、苦、无我、不净」,如果他们自己见不到,又有谁能让他们如此见到呢?「被黑暗蕴所覆」(Tamokhandhena āvuṭā):被无明蕴所遮蔽。
Paṭisotagāminti niccādīnaṃ paṭisotaṃ, ‘‘aniccaṃ dukkhamanattā asubha’’nti evaṃ gataṃ catusaccadhammaṃ. Rāgarattāti kāmarāgena bhavarāgena diṭṭhirāgena ca rattā. Na dakkhantīti aniccaṃ dukkhamanattā asubhanti iminā sabhāvena na passissanti , te apassante ko sakkhissati evaṃ gāhāpetuṃ. Tamokhandhena āvuṭāti avijjārāsinā ajjhotthaṭā.
「不精勤」(Appossukkatāyā):指处于无殷勤、无欲求的状态,意即内心不想说法。然而,为什么他的心会这样倾向呢?难道不是他自己解脱了,就要帮助他人解脱;自己渡过了,就要帮助他人渡过吗?——
Appossukkatāyāti nirussukkabhāvena, adesetukāmatāyāti attho. Kasmā panassa evaṃ cittaṃ nami? Nanu esa mutto mocessāmi, tiṇṇo tāressāmi –
“于我,何用异学之相?此法我已现证于此”:意思是,对我而言,何必还要外道那种外在的形式与伪装?这个法,我已经在此亲自证验了。
‘‘Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, tārayissaṃ sadevaka’’nti. (bu. vaṃ. 2.56) –
难道不是因为他发下了誓愿,圆满了一切波罗蜜,才证得一切知的吗?这确实是事实。然而,正是由于他反复省察的力量,他的心才这样倾向于不说法。事实上,当他证得一切知后,反观众生的烦恼稠密与法的甚深性——无论是众生烦恼的缠结难解,还是法的深邃微妙,都已尽一切方式清楚地呈现在他面前。那时,他这样想:“这些众生,就像装满了酸粥的葫芦,像盛满了酪浆的罐子,像浸透了油与脂的碎布,像涂满了眼膏的手;他们被烦恼填满,极为染污,贪欲炽盛令心染着,嗔恨毒害令心邪恶,愚痴蒙蔽令心昏暗。像这样的他们,又怎能通达这个法呢?”当他这样思惟时,由于反复观察众生烦恼稠密之力,他的心便这样倾向于不说法。
Patthanaṃ katvā pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ pattoti? Saccametaṃ, tadevaṃ paccavekkhaṇānubhāvena panassa evaṃ cittaṃ nami. Tassa hi sabbaññutaṃ patvā sattānaṃ kilesagahanataṃ, dhammassa ca gambhīrataṃ paccavekkhantassa sattānaṃ kilesagahanatā ca dhammagambhīratā ca sabbākārena pākaṭā jātā. Athassa – ‘‘ime sattā kañjiyapuṇṇā lābu viya, takkabharitā cāṭi viya, vasātelapītapilotikā viya, añjanamakkhitahattho viya ca kilesabharitā atisaṃkiliṭṭhā rāgarattā dosaduṭṭhā mohamūḷhā, te kiṃ nāma paṭivijjhissantī’’ti? Cintayato kilesagahanapaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ nami.
而此法,犹如承载大地之水聚那般甚深,犹如被山遮掩而藏起的芥子那般难见,犹如将劈为百份的马尾末端再析为百份那般难以悟入。难道不是吗?我为证悟此法而精勤时,已没有未施的布施,没有未护的戒,也没有未圆满的任何一种波罗蜜。然而,即便如此,当我在初夜摧破魔军、似不费力时,大地未曾震动;当我在初夜忆念宿世时,大地未曾震动;当中夜净化天眼时,大地亦未震动;唯独到了后夜,当我通达缘起时,此十千世界界方才震动。由此可见,即便是我这样智慧猛利者,也是历经艰辛方证此法。那么,世间凡愚大众又怎能证悟呢?」由于反复观察法之甚深的力量,他的心便这样倾向于不说法。应如此理解。
‘‘Ayañca dhammo pathavīsandhārakaudakakkhandho viya gambhīro, pabbatena paṭicchādetvā ṭhapito sāsapo viya duddaso, satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭipaṭipādanaṃ viya duranubodho. Nanu mayā hi imaṃ dhammaṃ paṭivijjhituṃ vāyamantena adinnaṃ dānaṃ nāma natthi, arakkhitaṃ sīlaṃ nāma natthi, aparipūritā kāci pāramī nāma natthi, tassa me nirussāhaṃ viya mārabalaṃ vidhamantassāpi pathavī na kampittha, paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussarantassāpi na kampittha, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhentassāpi na kampittha, pacchimayāme pana paṭiccasamuppādaṃ paṭivijjhantasseva me dasasahassilokadhātu kampittha. Iti mādisenāpi tikkhañāṇena kicchenevāyaṃ dhammo paṭividdho. Taṃ lokiyamahājanā kathaṃ paṭivijjhissantī’’ti? Dhammagambhīrapaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ namīti veditabbaṃ.
再者,因梵天劝请,世尊生起说法之欲,心便倾向于说法。实则世尊洞悉:「当我的心倾向于少务时,大梵天便会来劝请我说法。而这些众生本就尊崇梵天,他们将会这样想:“听说导师原本不欲说法,是由大梵天劝请之后,才令导师开演正法。此法的确是寂静、微妙的啊,此法的确是卓越、殊胜的啊!”如是,他们便会渴望听闻。』正是以此因缘,世尊的心才倾向于少务,而非一开始就倾向于说法。应如此理解。
Apica brahmunā yācite desetukāmatāyapissa evaṃ cittaṃ nami. Jānāti hi bhagavā – ‘‘mama appossukkatāya citte namamāne maṃ mahābrahmā dhammadesanaṃ yācissati, ime ca sattā brahmagarukā. Te ‘satthā kira dhammaṃ na desetukāmo ahosi. Atha naṃ mahābrahmā yācitvā desāpesi. Santo vata bho dhammo, paṇīto vata bho dhammo’ti maññamānā sussūsissantī’’ti. Idampissa kāraṇaṃ paṭicca appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāyāti veditabbaṃ.
「娑婆主」(Sahampati):据说,在迦叶佛的教法时期,有一位名叫「娑诃迦」的长老,修证并进入了初禅,在初禅地界中化生为寿命长达一劫的梵天。在那里,他就被称呼为「娑婆主梵天」。因此,经文里说的「梵天娑婆主的」,指的就是他。「发出那样的声音」:据说,他发出那样的声音,使得十千世界界的梵天们听闻后,全部都聚集过来。「在哪里」:指在哪个世界。「出现在面前」:是指他与那成千上万的梵天一起出现在世尊面前。「少尘垢之种类」(Apparajakkhajātikā):是指在他们以智慧构成的眼睛里,贪、嗔、痴的尘垢极为微少、稀薄,由于有这样的本性,所以称为「少尘垢之种类」。「由于未听闻」:是指由于他们还没有听到佛法。「将有」:这是指,那些在过去诸佛那里,通过十种福德之行而积累了深厚善根、时机已经成熟的人,就像莲花渴望接触阳光一样,他们在四句偈诵完之前,就有可能证入圣者的境界。这样的人不是一个、两个,而是会有成百上千、数以万计的众生,成为通达此法的人。这里是显示了这层意思。
Sahampatissāti so kira kassapassa bhagavato sāsane sahako nāma thero paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ kappāyukabrahmā hutvā nibbatto. Tatra naṃ ‘‘sahampatibrahmā’’ti paṭisañjānanti. Taṃ sandhāyāha ‘‘brahmuno sahampatissā’’ti. Nassati vata bhoti so kira imaṃ saddaṃ tathā nicchāresi, yathā dasasahassilokadhātubrahmāno sutvā sabbe sannipatiṃsu. Yatra hi nāmāti yasmiṃ nāma loke. Purato pāturahosīti tehi dasahi brahmasahassehi saddhiṃ pāturahosi. Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ evaṃsabhāvāti apparajakkhajātikā. Assavanatāti assavanatāya. Bhavissantīti purimabuddhesu dasapuññakiriyavasena katādhikārā paripākagatā padumāni viya sūriyarasmisamphassaṃ, dhammadesanaṃyeva ākaṅkhamānā catuppadikagāthāvasāne ariyabhūmiṃ okkamanārahā na eko, na dve, anekasatasahassā dhammassa aññātāro bhavissantīti dasseti.
“出现”(Pāturahosīti):即显现出来。“被有垢的导师们所思维”(Samalehi cintito):是指被六位心中带有垢染的外道导师所构思。那些外道师比佛陀更早出世,就像在整个赡部洲大地上遍撒荆棘、到处喷洒毒液一样,向世人传授了充满垢染的邪见与非法。“打开”(Apāpuretaṃ):指开启那扇关闭的门。“不死之门”(Amatassa dvāraṃ):即通往不死——也就是涅槃——的门径,也就是圣道。“令众生听闻无垢正自觉者所证悟的法”(Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ):意思是,世尊您已经断除贪欲等垢染,成为“无垢”的正自觉者,请您让这些众生听闻您所证悟的四圣谛法吧。这是梵天的劝请。
Pāturahosīti pātubhavi. Samalehi cintitoti samalehi chahi satthārehi cintito. Te hi puretaraṃ uppajjitvā sakalajambudīpe kaṇṭake pattharamānā viya, visaṃ siñcamānā viya ca samalaṃ micchādiṭṭhidhammaṃ desayiṃsu. Apāpuretanti vivaraṃ etaṃ. Amatassa dvāranti amatassa nibbānassa dvārabhūtaṃ ariyamaggaṃ. Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhanti ime sattā rāgādimalānaṃ abhāvato vimalena sammāsambuddhena anubuddhaṃ catusaccadhammaṃ suṇantu tāva bhagavāti yācati.
「如同站在石山之顶」的意思是,如同站在由石头构成、坚固一体的山顶上。因为他那样站着时,并不需要抬头、伸长脖子等动作去看东西。「那样的比喻」指的是与那种情况相似的、以石山为比喻。这里简略的意思是:如同有眼睛的人站在石山顶上,能遍见四周的众人;同样地,您,拥有善妙智慧、以一切知智作为遍眼、自身已远离忧愁的世尊,请登上由法构成的殿堂,俯视、明察、审度那些陷入忧愁、被出生与衰老所征服的众人。然而,这里更深层的意思是:譬如在山脚下四周开辟了大片田地,并在田埂上搭起小茅棚,夜晚点燃火把,并且当时具备四种支分的黑暗存在。那时,有眼者站在那山顶向下俯视大地,既看不见田地,也看不见田埂,看不见茅棚,也看不见睡在那里的人,只能看见茅棚中的些许火焰而已。同样地,当如来登上法殿观察众生群体时,那些未曾做善行的人,即使坐在同一精舍、靠近右膝边,也不会进入佛眼的视野,如同在夜间射出的箭矢;而那些曾做善行、可被引导的有情,即使站在远处,也会进入他的视野,就像那火焰和雪山一样。关于这点,也有这样的说法:
Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhitoti selamaye ekagghane pabbatamuddhani yathāṭhitova. Na hi tassa ṭhitassa dassanatthaṃ gīvukkhipanapasāraṇādikiccaṃ atthi. Tathūpamanti tappaṭibhāgaṃ selapabbatūpamaṃ. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yathā selapabbatamuddhani ṭhitova cakkhumā puriso samantato janataṃ passeyya , tathā tvampi sumedha sundarapañña sabbaññutañāṇena samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasoko sokāvatiṇṇaṃ jātijarābhibhūtaṃ janataṃ avekkhassu upadhāraya upaparikkha. Ayaṃ panettha adhippāyo – yathā hi pabbatapāde samantā mahantaṃ khettaṃ katvā, tattha kedārapāḷīsu kuṭikāyo katvā rattiṃ aggiṃ jāleyyuṃ, caturaṅgasamannāgatañca andhakāraṃ assa, atha tassa pabbatassa matthake ṭhatvā cakkhumato purisassa bhūmiṃ olokayato neva khettaṃ na kedārapāḷiyo na kuṭiyo na tattha sayitamanussā paññāyeyyuṃ. Kuṭikāsu pana aggijālāmattakameva paññāyeyya, evaṃ dhammapāsādaṃ āruyha sattanikāyaṃ olokayato tathāgatassa ye te akatakalyāṇā sattā, te ekavihāre dakkhiṇajāṇupasse nisinnāpi buddhacakkhussa āpāthaṃ nāgacchanti, rattiṃ khittā sarā viya honti. Ye pana katakalyāṇā veneyyapuggalā, te evassa dūrepi ṭhitā āpāthaṃ āgacchanti so aggi viya himavantapabbato viya ca. Vuttampi cetaṃ –
“善士虽处远方,亦能照耀,如同雪山;”
不善者于此不显现,犹如夜间射出的箭。
‘‘Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato; Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā’’ti. (dha. pa. 304);
“劝请”意为请求。“以佛眼”是指以“了知根器上下优劣的智慧”和“了知潜在倾向与随眠的智慧”。这两种智慧称为“佛眼”,一切知智称为“遍眼”,三种道智称为“法眼”。关于“少尘垢”等:对于那些智慧眼中贪等烦恼尘垢极少的人,称为“少尘垢者”;烦恼尘垢重者,称为“多尘垢者”。信等诸根锐利者,称为“利根者”;信等诸根迟钝者,称为“钝根者”。信等品质表现优良者,称为“善相者”;能领会所说义理、容易领受教导者,称为“易教导者”。凡是视来世与过失为怖畏者,称为“见来世与过失之怖畏者”。
Ajjhesananti yācanaṃ. Buddhacakkhunāti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena ca. Imesaṃ hi dvinnaṃ ñāṇānaṃ ‘‘buddhacakkhū’’ti nāmaṃ, sabbaññutaññāṇassa ‘‘samantacakkhū’’ti, tiṇṇaṃ maggañāṇānaṃ ‘‘dhammacakkhū’’ti. Apparajakkhetiādīsu yesaṃ vuttanayeneva paññācakkhumhi rāgādirajaṃ appaṃ, te apparajakkhā. Yesaṃ taṃ mahantaṃ, te mahārajakkhā. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā, te svākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Ye paralokañceva vajjañca bhayato passanti, te paralokavajjabhayadassāvino nāma.
在此,相关的经文是:“有信之人是少尘垢者,无信之人是多尘垢者。精进者是少尘垢者,懈怠者是多尘垢者。正念现前者是少尘垢者,忘失正念者是多尘垢者。得定者是少尘垢者,未得定者是多尘垢者。有慧者是少尘垢者,慧劣者是多尘垢者。同样地,有信之人是利根者……(中略)……有慧之人是见来世与过失之怖畏者,慧劣之人则不是见来世与过失之怖畏者。”这里所说的“世间”指:五蕴世间、十二处世间、十八界世间、成就的有情生存世间、能产生成就的有情生存世间、失败的有情生存世间、能产生失败的有情生存世间。也可以说一种世间:一切有情依食而住;二种世间:名与色;三种世间:三种受;四种世间:四种食;五种世间:五取蕴;六种世间:六内处;七种世间:七识住;八种世间:八种世间法;九种世间:九种有情居;十种世间:十处;十二世间:十二处;十八世间:十八界。所谓“过失”是指:一切烦恼为过失,一切恶行为过失,一切有为造作为过失,一切导至再生之业为过失。对于这世间及这些过失,生起怖畏。
Ayaṃ panettha pāḷi – ‘‘saddho puggalo apparajakkho, assaddho puggalo mahārajakkho. Āraddhavīriyo, kusīto. Upaṭṭhitassati, muṭṭhassati. Samāhito , asamāhito. Paññavā, duppañño puggalo mahārajakkho. Tathā saddho puggalo tikkhindriyo…pe… paññavā puggalo paralokavajjabhayadassāvī, duppañño puggalo na paralokavajjabhayadassāvī. Lokoti khandhaloko, āyatanaloko, dhātuloko, sampattibhavaloko, sampattisambhavaloko, vipattibhavaloko, vipattisambhavaloko. Eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Dve lokā nāmañca rūpañca. Tayo lokā tisso vedanā. Cattāro lokā cattāro āhārā. Pañca lokā pañcupādānakkhandhā. Cha lokā cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā satta viññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā aṭṭha lokadhammā. Nava lokā nava sattāvāsā. Dasa lokā dasāyatanāni. Dvādasa lokā dvādasāyatanāni. Aṭṭhārasa lokā aṭṭhārasa dhātuyo. Vajjanti sabbe kilesā vajjā, sabbe duccaritā vajjā, sabbe abhisaṅkhārā vajjā, sabbe bhavagāmikammā vajjā, iti imasmiñca loke imasmiñca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake. Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānāti passati aññāsi paṭivijjhi. Idaṃ tathāgatassa indriyaparopariyatte ñāṇa’’nti (paṭi. ma. 1.112).
“Uppaliniyanti”意为青莲池中,即青莲花丛之中。对于其他种类的莲花,也可依此类推。“Antonimuggaposīnīti”是指那些沉在水下生长的莲花。“Udakaṃ accuggamma ṭhitānī ti”是指那些长出水面、超越水面而挺立的莲花。其中,超越水面挺立的莲花,翘首等待阳光照拂,是今日便要开放的;刚好齐平水面的莲花,是明日才开放的;刚长出水面、仍浸没生长的,则是后日开放的。此外,还有一些虽长出水面却无法超越的莲花,如“有蕊青莲”等,它们永不开花,只沦为鱼鳖的食物,这些并未归入上述分类。不过,为了说明所举的四种莲花情况,这里已经清楚解说。正如这些莲花有四种不同的状态,同样地,人也分为四种:略说即解者、广说乃解者、可引导者、以文句为最上者。
Uppaliniyanti uppalavane. Itaresupi eseva nayo. Antonimuggaposīnīti yāni anto nimuggāneva posiyanti. Udakaṃ accuggamma ṭhitānī ti udakaṃ atikkamitvā ṭhitāni. Tattha yāni accuggamma ṭhitāni, tāni sūriyarasmisamphassaṃ āgamayamānāni ṭhitāni ajja pupphanakāni. Yāni pana samodakaṃ ṭhitāni, tāni sve pupphanakāni. Yāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni tatiyadivase pupphanakāni. Udakā pana anuggatāni aññānipi sarogauppalādīni nāma atthi, yāni neva pupphissanti, macchakacchapabhakkhāneva bhavissanti, tāni pāḷiṃ nāruḷhāni. Āharitvā pana dīpetabbānīti dīpitāni. Yatheva hi tāni catubbidhāni pupphāni, evamevaṃ ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyo padaparamoti cattāro puggalā.
在此,“对于某一类人,在说法正在宣说时即能现观法,此人便称为‘略说即解者’。对于某一类人,听闻简略说法之后,当义理被详加分别解说时才能现观法,此人便称为‘广说乃解者’。对于某一类人,须通过总持纲要、反复请问、如理作意,亲近、交往、承事善知识,渐次地才能现观法,此人便称为‘可引导者’。对于某一类人,即使大量听闻、大量讲说、大量记持、大量诵读,也无法在那一生中现观法,此人便称为‘以文句为最上者’。”(《人施设论》148-151)在此,世尊观察着一万个轮围世界的广袤世间,如同观察青莲花丛等的情形,他清楚地看见:“正如今日开放的花对应于‘略说即解者’,明日开放的花对应于‘广说乃解者’,后日开放的花对应于‘可引导者’,而沦为鱼鳖食物的花则对应于‘以文句为最上者’。”在观察时,他也如此一切了知:“有这么多‘少尘垢者’,有那么多‘多尘垢者’,其中又有这么多‘略说即解者’……等等。”
Tattha ‘‘yassa puggalassa saha udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññū. Yassa puggalassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo vipañcitaññū. Yassa puggalassa uddesato paripucchato yoniso manasikaroto kalyāṇamitte sevato bhajato payirupāsato anupubbena dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo neyyo. Yassa puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi dhārayato bahumpi vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo padaparamo (pu. pa. 148-151). Tattha bhagavā uppalavanādisadisaṃ dasasahassilokadhātuṃ olokento – ‘‘ajja pupphanakāni viya ugghaṭitaññū, sve pupphanakāni viya vipañcitaññū, tatiyadivase pupphanakāni viya neyyo, macchakacchapabhakkhāni pupphāni viya padaparamo’’ti addassa. Passanto ca ‘‘ettakā apparajakkhā, ettakā mahārajakkhā, tatrāpi ettakā ugghaṭitaññū’’ti evaṃ sabbākāratova addasa.
在此,对于前三类人,世尊的教法就在他们这一生中成就利益。对于‘以文句为最上者’,则成为未来世的习气种子。接着,世尊了知对这四种人有益的教法后,生起了说法之意乐,再将三界一切有情,依其能否证悟分为两类。正如经中所说:‘哪些众生是“不能者”?凡是有情被业障所碍、被烦恼障所碍、被异熟障所碍,无有信心、无有好乐、智慧下劣,于善法中不能入于决定正性者,这些众生即是“不能者”。哪些众生是“能者”?凡是有情没有业障……(中略)……这些众生即是“能者”。’(《分别论》827;《无碍解道》1.115)在此,世尊完全放下所有不能成就者,单以智慧摄持能成就者,再将他们分为六类:‘这么多是贪行者,这么多是瞋行者、痴行者、寻思行者、信行者、智慧行者’。如此分析之后,他便思维:‘我将为他们说法。’
Tattha tiṇṇaṃ puggalānaṃ imasmiṃyeva attabhāve bhagavato dhammadesanā atthaṃ sādheti. Padaparamānaṃ anāgatatthāya vāsanā hoti. Atha bhagavā imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ atthāvahaṃ dhammadesanaṃ viditvā desetukamyataṃ uppādetvā puna sabbepi tīsu bhavesu satte bhabbābhabbavasena dve koṭṭhāse akāsi. Ye sandhāya vuttaṃ – ‘‘katame sattā abhabbā? Ye te sattā kammāvaraṇena samannāgatā kilesāvaraṇena samannāgatā vipākāvaraṇena samannāgatā assaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, ime te sattā abhabbā. Katame sattā bhabbā? Ye te sattā na kammāvaraṇena…pe… ime te sattā bhabbā’’ti (vibha. 827; paṭi. ma. 1.115). Tattha sabbepi abhabbapuggale pahāya bhabbapuggaleyeva ñāṇena pariggahetvā, ‘‘ettakā rāgacaritā ettakā dosa-mohacaritā vitakka-saddhā-buddhicaritā’’ti cha koṭṭhāse akāsi. Evaṃ katvā dhammaṃ desessāmīti cintesi.
“Paccabhāsī”是指他回应并宣说了。“Apārutā”是说已经敞开。“Amatassa dvārā”即不死之门,指的是圣道。因为这道门正是通往名为“不死”的涅槃之门,世尊表明:“这道门已被我开启安立。”“Pamuñcantu saddhaṃ”的意思是,所有人都应发出并释放对如来的信心。后面两句的义旨是:因为在此之前,我虽然对此法善巧通达,也能无碍地宣说,却因顾虑身心的劳累,而没有宣说这殊胜无上的法;但是现在,愿一切大众都怀着能容纳信心的器皿前来,我将圆满他们的善法心愿。
Paccabhāsīti patiabhāsi. Apārutāti vivaṭā. Amatassa dvārāti ariyamaggo. So hi amatasaṅkhātassa nibbānassa dvāraṃ, so mayā vivaritvā ṭhapitoti dasseti. Pamuñcantu saddhanti sabbe attano saddhaṃ pamuñcantu vissajjentu. Pacchimapadadvaye ayamattho – ahañhi attano paguṇaṃ suppavattitampi imaṃ paṇītaṃ uttamaṃ dhammaṃ kāyavācākilamathasaññī hutvā na bhāsiṃ. Idāni pana sabbo jano saddhābhājanaṃ upanetu, pūressāmi tesaṃ saṅkappanti.
“Antaradhāyī”(隐没)是指用香花等供养了导师之后便隐没不见,也就是回到了自己的住处。彼世尊离去之后,思维道:“我应当首先向谁说法呢?”在得知阿罗逻与优陀罗都已经命终,以及五比丘曾对自己有诸多助益之后,世尊便想为他们说法,于是前往波罗奈的仙人堕处,宣讲了《转法轮经》。这就是第一篇。
Antaradhāyīti satthāraṃ gandhamālādīhi pūjetvā antarahito, sakaṭṭhānameva gatoti attho. Gate ca pana tasmiṃ bhagavā ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti? Āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ, pañcavaggiyānañca bahūpakārabhāvaṃ ñatvā tesaṃ dhammaṃ desetukāmo bārāṇasiyaṃ isipatanaṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattesīti. Paṭhamaṃ.
2. 《恭敬经》注释
2. Gāravasuttavaṇṇanā
173在第二经中,“udapādi”(生起)是指这项念头在第五个七日里生起。“Agāravo”(无所敬)是指对他人无所恭敬,即不把任何人置于应受尊敬的位置上。“Appatisso”(无所顺从)是指没有顺从的对象,即不尊奉任何人为上首。
173. Dutiye udapādīti ayaṃ vitakko pañcame sattāhe udapādi. Agāravoti aññasmiṃ gāravarahito, kañci garuṭṭhāne aṭṭhapetvāti attho. Appatissoti patissayarahito, kañci jeṭṭhakaṭṭhāne aṭṭhapetvāti attho.
“sadevake”(与诸天同在)等词中,“sadevake”意为与诸天一起。在此,虽以“天”一词总摄魔与梵天,然名为“自在魔”者,能于一切天界之上行其支配;名为“大梵天”者,具大神力,能以一指放光遍照一千轮围世界,两指照两千……乃至十指遍照一万轮围世界。为免梵天或魔作是念:“此世尊比我更具戒德”,故特别另说“samārake”(与魔同在)与“sabrahmake”(与梵天同在)。同样,某些沙门依其各自部派,可称多闻、持戒、具慧;某些婆罗门依其占相术等,亦可称多闻、具慧。为免他们作是念:“这些沙门或婆罗门比此世尊更具戒德”,故说“sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya”(与沙门、婆罗门共俱之众)。至于“sadevamanussāya”(与天、人共俱),则是为了毫无遗漏地全盘昭示,将已摄之范畴再以言语明确表出。此外,前三句是从世间之
Sadevaketiādīsu saddhiṃ devehi sadevake. Devaggahaṇena cettha mārabrahmesu gahitesupi māro nāma vasavattī sabbesaṃ upari vasaṃ vatteti, brahmā nāma mahānubhāvo ekaṅguliyā ekasmiṃ cakkavāḷasahasse ālokaṃ pharati. Dvīhi dvīsu…pe… dasahi aṅgulīhi dasasupi cakkavāḷasahassesu ālokaṃ pharati, so iminā sīlasampannataroti vattuṃ mā labhatūti samārake sabrahmaketi visuṃ vuttaṃ. Tathā samaṇā nāma ekanikāyādivasena bahussutā sīlavanto paṇḍitā, brāhmaṇāpi vatthuvijjādivasena bahussutā paṇḍitā, te iminā sīlasampannatarāti vattuṃ mā labhantūti sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāyāti vuttaṃ. Sadevamanussāyāti idaṃ pana nippadesato dassanatthaṃ gahitameva gahetvā vuttaṃ. Apicettha purimāni tīṇi padāni lokavasena vuttāni, pacchimāni dve pajāvasena. Sīlasampannataranti sīlena sampannataraṃ, adhikataranti attho. Sesesupi eseva nayo. Ettha ca sīlādayo cattāro dhammā lokiyalokuttarā kathitā, vimuttiñāṇadassanaṃ lokiyameva. Paccavekkhaṇañāṇaṃ hetaṃ.
“Pāturahosī”(显现)之义为:这位导师,上至有顶天、下至无间地狱,不见任何人在戒等德上胜过自己,便如是思惟:“我当唯恭敬、尊重、依止我所通达的九种出世间法而住。”世尊思惟其因缘,思惟其义利与殊胜之增长,复思惟:“我将往彼处,策励其精进。”如是思惟已,便现于其前,对面而立。此即“显现”之意。
Pāturahosīti – ‘‘ayaṃ satthā avīcito yāva bhavaggā sīlādīhi attanā adhikataraṃ apassanto ‘mayā paṭividdhaṃ navalokuttaradhammameva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharissāmī’ti cinteti, kāraṇaṃ bhagavā cinteti, atthaṃ vuḍḍhivisesaṃ cinteti, gacchāmissa ussāhaṃ janessāmī’’ti cintetvā purato pākaṭo ahosi, abhimukhe aṭṭhāsīti attho.
此处,若有人言:“‘viharanti’(他们住)一词,意为现在亦有多位佛陀存在”,则应以“尊者,世尊现今即是阿拉汉、正自觉者”此语驳斥之。
Viharanti cāti ettha yo vadeyya ‘‘viharantīti vacanato paccuppannepi bahū buddhā’’ti, so ‘‘bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ sammāsambuddho’’ti iminā vacanena paṭibāhitabbo.
没有教导我的老师,也没有与我等同者;
在包含天神的世界中,无有与我相提并论之人。(大品11;中部1.285)
‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati; Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo’’ti. (mahāva. 11; ma. ni. 1.285) –
应当通过这些等经文阐明:并无其他佛陀。‘因此’(tasmā):因为一切佛陀皆敬重正法,所以称‘因此’。‘渴望伟大者’(mahattamabhikaṅkhatā):指希求伟大状态的人。‘忆念佛陀教法者’(saraṃ buddhāna-sāsananti):指忆持佛陀教法的人。此为第二项。
Ādīhi cassa suttehi aññesaṃ buddhānaṃ abhāvo dīpetabbo. Tasmāti yasmā sabbepi buddhā saddhammagaruno, tasmā. Mahattamabhikaṅkhatāti mahantabhāvaṃ patthayamānena. Saraṃ buddhāna-sāsananti buddhānaṃ sāsanaṃ sarantena. Dutiyaṃ.
3. 「梵天经」注释
3. Brahmadevasuttavaṇṇanā
174在第三部经中,「一」:指于站立等诸威仪中独处,即独住者。「远离」:以身远离、脱出。「不放逸」:安住于正念,不放失。「热忱」:具备精进的热忱。「已致力」:已策励其心。「良家子」:良家之子。「正确地」:并非因债务、恐惧或生计而出家;那些不论以何方式出家,却能修习随顺行道者,才真正是从在家而出家。「梵行终了」:即道梵行的终极——圣果。「于现法」:即于此现有之身。「自己证知、现证」:自己了知、亲证之后。「具足」:获得、成就而安住。如此安住者,了知“生已尽……”——以此显示其省察的境界。
174. Tatiye ekoti ṭhānādīsu iriyāpathesu ekako, ekavihārīti attho. Vūpakaṭṭhoti kāyena vūpakaṭṭho nissaṭo. Appamattoti satiyā avippavāse ṭhito. Ātāpīti vīriyātāpena samannāgato. Pahitattoti pesitatto. Kulaputtāti ācārakulaputtā. Sammadevāti na iṇaṭṭā na bhayaṭṭā na jīvitapakatā hutvā, yathā vā tathā vā pabbajitāpi ye anulomapaṭipadaṃ pūrenti, te sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti nāma. Brahmacariyapariyosānanti maggabrahmacariyassa pariyosānabhūtaṃ ariyaphalaṃ. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Sayaṃ abhiññā sacchikatvāti sāmaṃ jānitvā paccakkhaṃ katvā. Upasampajjāti paṭilabhitvā sampādetvā vihāsi. Evaṃ viharanto ca khīṇā jāti…pe… abbhaññāsīti. Etenassa paccavekkhaṇabhūmi dassitā.
那么,他所尽的是哪一种“生”?他又是如何了知的呢?答:并非过去生已尽,因为过去早已灭尽;并非未来生,因为对于未来并无断除的精勤;也非现在生,因为现在生仍然存在。然而,由于道未曾修习,本应在一有、四有、五有之中,依一蕴、四蕴、五蕴的差别而生起的生,因道已修习,该生成就“不生法”而彻底灭尽。他通过修习道断除烦恼后,省察了知:“烦恼无有时,即使有业,未来也不会有结生。”如此了知。
Katamā panassa jāti khīṇā, kathañca naṃ abbhaññāsīti? Vuccate, na tāvassa atītā jāti khīṇā pubbeva khīṇattā, na anāgatā tattha vāyāmābhāvato, na paccuppannā vijjamānattā. Maggassa pana abhāvitattā yā uppajjeyya ekacatupañcavokārabhavesu ekacatupañcakkhandhappabhedā jāti. Sā maggassa bhāvitattā anuppādadhammataṃ āpajjanena khīṇā. Taṃ so maggabhāvanāya pahīnakilese paccavekkhitvā – ‘‘kilesābhāve vijjamānampi kammaṃ āyatiṃ appaṭisandhikaṃ hotī’’ti jānanto jānāti.
「已住」:已安住、遍住,意为已作、已行、已圆满。「梵行」:即道梵行。「所作已作」:于四圣谛,依四道,以遍知、断除、证悟、修习的方式,十六种应作之事皆已圆满。「不再有此状态」:即现在不再为了此状态,或不再为了此十六种应作的状态,或不再为了烦恼灭尽,已无须再修习道。或者,“此状态”指从此有身、由此现有诸蕴相续,不再有其他蕴的相续,他如此遍知五蕴而住,如同断根之树,他这样了知。「某」:一位。「阿拉汉」:即是阿拉汉,成为世尊弟子中的阿拉汉。
Vusitanti vutthaṃ parivutthaṃ, kataṃ caritaṃ niṭṭhāpitanti attho. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ . Kataṃ karaṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyabhāvanāvasena soḷasavidhampi kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. Nāparaṃ itthattāyāti idāni puna itthabhāvāya, evaṃ soḷasakiccabhāvāya, kilesakkhayāya vā katamaggabhāvanā natthīti. Atha vā itthattāyāti itthattabhāvato, imasmā evaṃpakārā idāni vattamānakkhandhasantānā aparaṃ khandhasantānaṃ natthi, ime pana pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhanti chinnamūlako rukkho viyāti abbhaññāsi. Aññataroti eko. Arahatanti arahantānaṃ, bhagavato sāvakānaṃ arahataṃ abbhantaro ahosi.
“次第”(sapadānaṃ):指次第而行,即不逾越次第,依序次第经行所至之家。“走近”(upasaṅkamī):正在走近。他的母亲一见到儿子,便从家中出来,接过钵,引入内室,让他在铺设好的座位上坐下。
Sapadānanti sapadānacāraṃ, sampattagharaṃ anukkamma paṭipāṭiyā caranto. Upasaṅkamīti upasaṅkamanto. Mātā panassa puttaṃ disvāva gharā nikkhamma pattaṃ gahetvā antonivesanaṃ pavesetvā paññattāsane nisīdāpesi.
“她常时供奉献祭的团食”(āhutiṃ niccaṃ paggaṇhāti):即于常时供奉献祭的团食。但那天,她家举行祭鬼仪式。整座住宅以牛粪涂抹,撒满爆米花,围以林鬘,高悬旗幡,处处摆放满瓶,点燃长灯,以香粉、花鬘等庄严,四周弥漫着供祭的烟气。那位婆罗门女也一早起来,用十六罐香水沐浴,以一切庄严具装饰身体。那时,她让大漏尽者坐下,连一勺粥也不给,却说:‘我要供养大梵天。’她将乳粥盛满金钵,调和以酥油、蜂蜜、糖等;住宅后方有一处用牛粪等涂抹装饰的祭鬼台座,她持钵到那里,在四角及中央各放一团乳粥,然后用手取一团,酥油顺流至肘,跪地膝着地,口中说:‘请大梵天享用!请大梵天品尝!请大梵天饱足!’就这样供养梵天。
Āhutiṃ niccaṃ paggaṇhātīti niccakāle āhutipiṇḍaṃ paggaṇhāti. Taṃ divasaṃ pana tasmiṃ ghare bhūtabalikammaṃ hoti. Sabbagehaṃ haritupalittaṃ vippakiṇṇalājaṃ vanamālaparikkhittaṃ ussitaddhajapaṭākaṃ tattha tattha puṇṇaghare ṭhapetvā daṇḍadīpikā jāletvā gandhacuṇṇamālādīhi alaṅkataṃ, samantato sañchādiyamānā dhūmakaṭacchu ahosi. Sāpi brāhmaṇī kālasseva vuṭṭhāya soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhāyitvā sabbālaṅkārena attabhāvaṃ alaṅkari. Sā tasmiṃ samaye mahākhīṇāsavaṃ nisīdāpetvā, yāguuḷuṅkamattampi adatvā, ‘‘mahābrahmaṃ bhojessāmī’’ti suvaṇṇapātiyaṃ pāyāsaṃ pūretvā sappimadhusakkharādīhi yojetvā nivesanassa pacchābhāge haritupalittabhāvādīhi alaṅkatā bhūtapīṭhikā atthi. Sā taṃ pātiṃ ādāya, tattha gantvā, catūsu koṇesu majjhe ca ekekaṃ pāyāsapiṇḍaṃ ṭhapetvā, ekaṃ piṇḍaṃ hatthena gahetvā, yāva kapparā sappinā paggharantena pathaviyaṃ jāṇumaṇḍalaṃ patiṭṭhāpetvā ‘‘bhuñjatu bhavaṃ mahābrahmā, sāyatu bhavaṃ mahābrahmā, tappetu bhavaṃ mahābrahmā’’ti vadamānā brahmānaṃ bhojeti.
他这样想:大漏尽者的戒香弥漫六欲天,上达梵天界;正在嗅闻此香的他,生起了这个念头。“令彼惊惧”:我要警醒她;“令彼正行”:我要促使她行于正道。因为,她不让这样的无上应供、大漏尽者就座,连一勺粥也不布施,却说“我要供养大梵天”,这就如同舍弃秤而用手称物,舍弃鼓而拍肚皮,舍弃火而吹萤火虫,如同祭祀妖灵一般游走。我要去破除她的恶见,将她从恶道中救拔出来,如同她曾散尽八亿财富于佛陀教法而升登天界一般;我当如此而行。这是为了说明他所作的这番打算。
Etadahosīti mahākhīṇāsavassa sīlagandhaṃ chadevaloke ajjhottharitvā brahmalokaṃ upagataṃ ghāyamānassa etaṃ ahosi. Saṃvejeyyanti codeyyaṃ, sammāpaṭipattiyaṃ yojeyyaṃ. ‘Ayaṃ hi evarūpaṃ aggadakkhiṇeyyaṃ mahākhīṇāsavaṃ nisīdāpetvā yāguuḷuṅkamattampi adatvā, ‘‘mahābrahmaṃ bhojessāmī’’ti tulaṃ pahāya hatthena tulayantī viya, bheriṃ pahāya kucchiṃ vādentī viya, aggiṃ pahāya khajjopanakaṃ dhamamānā viya bhūtabaliṃ kurumānā āhiṇḍati. Gacchāmissā micchādassanaṃ bhinditvā apāyamaggato uddharitvā yathā asītikoṭidhanaṃ buddhasāsane vippakiritvā saggamaggaṃ ārohati, tathā karomīti vuttaṃ hoti.
“遥远”,是指从此处远至梵天界。因为,若从彼处投下一块尖顶屋那么大的石头,即便它一昼夜降落四万八千由旬,也要历经四个月方能落到大地。即使是最低的梵天界,也如此遥远。“你所供奉的”意思是:你所供奉的那位梵天,他的梵天界是遥远的。此处之“梵道”,即是四种善禅那;而那些果报禅那,则是梵天的生趣之道。你既不知此梵道,为何妄言?梵天实以有喜禅那而住,并非食用这种草籽等煮成的糊粥。你莫要无缘无故地徒劳了。
Dūre itoti imamhā ṭhānā dūre brahmaloko. Tato hi kūṭāgāramattā silā pātitā ekena ahorattena aṭṭhacattālīsayojanasahassāni khepayamānā catūhi māsehi pathaviyaṃ patiṭṭhaheyya, sabbaheṭṭhimopi brahmaloko evaṃ dūre. Yassāhutinti yassa brahmuno āhutiṃ paggaṇhāsi, tassa brahmaloko dūreti attho. Brahmapathanti ettha brahmapatho nāma cattāri kusalajjhānāni, vipākajjhānāni pana nesaṃ jīvitapatho nāma, taṃ brahmapathaṃ ajānantī tvaṃ kiṃ jappasi vippalapasi? Brahmāno hi sappītikajjhānena yāpenti, na etaṃ tiṇabījāni pakkhipitvā randhaṃ goyūsaṃ khādanti, mā akāraṇā kilamasīti.
这样说后,那位大梵天又合掌躬身,向长老指示道:“婆罗门女,这位便是你的梵天……”等等。其中,“无依”,是指远离烦恼、诸行与五欲之依着。“超天”,指达到了超越诸天之天、超越梵天之梵的境界。“不养他”,是指除了此一身躯之外,不再养育其他身或妻子儿女,故称不养他。
Evaṃ vatvā puna so mahābrahmā añjaliṃ paggayha avakujjo hutvā theraṃ upadisanto eso hi te brāhmaṇi brahmadevotiādimāha. Tattha nirūpadhikoti kilesābhisaṅkhārakāmaguṇopadhīhi virahito. Atidevapattoti devānaṃ atidevabhāvaṃ brahmānaṃ atibrahmabhāvaṃ patto. Anaññaposīti ṭhapetvā imaṃ attabhāvaṃ aññassa attabhāvassa vā puttadārassa vā aposanatāya anaññaposī.
“应供”,指堪受供养的食物。“智通者”,指依所谓四道之智,已达苦之边际者。“修习者”,指已修习、长养自身而安住者。“无污染”,指不被贪爱等垢秽所染着。“游行乞食”,即为寻找食物而四处游行。
Āhuneyyoti āhunapiṇḍaṃ paṭiggahetuṃ yutto. Vedagūti catumaggasaṅkhātehi vedehi dukkhassantaṃ gato. Bhāvitattoti attānaṃ bhāvetvā vaḍḍhetvā ṭhito. Anūpalittoti taṇhādīhi lepehi ālitto. Ghāsesanaṃ iriyatīti āhārapariyesanaṃ carati.
“对他而言无后亦无前”:所谓“后”是指过去,“前”是指未来。对于已断除对过去诸蕴、未来诸蕴的欲贪者,便说他既无后,亦无前。至于“寂”等词:因贪等止息,故称“寂”;因远离瞋恚之烟,故称“无烟”;因无苦故,称“无恼”;即便手持刀杖等而行,因无害心故,称“已舍刀杖”。“对于蠕动与不动者”:其中,凡夫被称为“蠕动者”,诸漏尽者被称为“不动者”。七类有学则既不能称为“蠕动者”,因其尚未成为“不动者”,但他们是倾向于“不动者”这一方的。
Na tassa pacchā na puratthamatthīti pacchā vuccati atītaṃ, puratthaṃ vuccati anāgataṃ, atītānāgatesu khandhesu chandarāgavirahitassa pacchā vā puratthaṃ vā natthīti vadati. Santotiādīsu rāgādisantatāya santo. Kodhadhūmavigamā vidhūmo, dukkhābhāvā anīgho, kattaradaṇḍādīni gahetvā vicarantopi vadhakacetanāya abhāvā nikkhittadaṇḍo. Tasathāvaresūti ettha pana puthujjanā tasā nāma, khīṇāsavā thāvarā nāma. Satta pana sekhā tasāti vattuṃ na sakkā, thāvarā na honti, bhajamānā pana thāvarapakkhameva bhajanti. So tyāhutinti so te āhutiṃ.
“已破军”:即已破除烦恼之军。“无欲”:即没有渴爱。“妙戒”:以漏尽者之戒为妙戒。“善解脱心”:以果之解脱而善为解脱之心。“渡暴流”:即渡过了四暴流。大梵天以这番赞颂为长老称扬功德,劝勉那位婆罗门女对(长老)生起净信。而最后的一首偈颂,则是结集者所安立的。“建立布施”:即建立了以四资具为布施的供养。“带来乐果”:意为带来未来的乐果,即引生安乐之意。第三经终。
Visenibhūtoti kilesasenāya viseno jāto. Anejoti nittaṇho. Susīloti khīṇāsavasīlena susīlo. Suvimuttacittoti phalavimuttiyā suṭṭhu vimuttacitto. Oghatiṇṇanti cattāro oghe tiṇṇaṃ. Ettakena kathāmaggena brahmā therassa vaṇṇaṃ kathento āyatane brāhmaṇiṃ niyojesi. Avasānagāthā pana saṅgītikārehi ṭhapitā. Patiṭṭhapesi dakkhiṇanti catupaccayadakkhiṇaṃ patiṭṭhapesi. Sukhamāyatikanti sukhāyatikaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ, sukhāvahanti attho. Tatiyaṃ.
第四 婆迦梵天经注
4. Bakabrahmasuttavaṇṇanā
175“恶见”:指低劣的常见,此为第四经的内容。“此是常”:此中,本是无常的梵天界连同身体,却被说为“常”。“恒”等词是其同义词。分别而言:“恒”指坚固;“常住”指永远存在;“全”指完整无缺;“不死殁法”指没有死灭的性质。至于所谓的“此无生等”,是指在此处所,没有任何能生、能老、能死、能殁、能再生者,他正是基于这一点而如此宣说。“此外更无其他出离”:意为除了这个梵天界,再没有别的出离之处了。这样一来,他的常见便变得坚固了。而且,持此说者否定了更高的三禅地、四道、四果及涅槃等一切。那么,他的这个恶见是何时产生的呢?有些人说是在证得初禅地往生时产生的,有些人则说是在二禅地。
175. Catutthe pāpakaṃ diṭṭhigatanti lāmikā sassatadiṭṭhi. Idaṃ niccanti idaṃ saha kāyena brahmaṭṭhānaṃ aniccaṃ ‘‘nicca’’nti vadati. Dhuvādīni tasseva vevacanāni. Tattha dhuvanti thiraṃ. Sassatanti sadā vijjamānaṃ. Kevalanti akhaṇḍaṃ sakalaṃ. Acavanadhammanti acavanasabhāvaṃ. Idaṃ hi na jāyatītiādīsu imasmiṃ ṭhāne koci jāyanako vā jīyanako vā mīyanako vā cavanako vā upapajjanako vā natthi, taṃ sandhāya vadati. Ito ca panaññanti ito sahakāyā brahmaṭṭhānā uttari aññaṃ nissaraṇaṃ nāma natthīti. Evamassa thāmagatā sassatadiṭṭhi uppannā hoti. Evaṃvādī ca pana so upari tisso jhānabhūmiyo cattāro magge cattāri phalāni nibbānanti sabbaṃ paṭibāhati. Kadā panassa sā diṭṭhi uppannāti? Paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbattakāle. Dutiyajjhānabhūmiyanti eke.
此处有一段渐次解说:据说,这位梵天本为下生者。在佛陀尚未出现于世时,他依仙人之道出家,修习遍作与净相,成就诸定,禅那从未退失。命终后,他投生于第四禅地的韦哈巴喇梵天界,寿命五百劫。在那里住满寿量之后,再次下生,修习殊胜的第三禅,投生光音天,寿命六十四劫。又于彼处修习第二禅,投生发光天,寿命八劫。再修习初禅,投生初禅地,寿命一劫。最初,他既知道自己所造之业,也记得往生何处;然而,随着时间长久推移,这两者皆已忘却,于是生起了一切皆是恒常的常见。
Tatrāyaṃ anupubbikathā – heṭṭhupapattiko kiresa brahmā anuppanne buddhuppāde isipabbajjaṃ pabbajitvā kasiṇaparikammaṃ katvā samāpattiyo nibbattetvā aparihīnajjhāno kālaṃ katvā catutthajjhānabhūmiyaṃ vehapphalabrahmaloke pañcakappasatikaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā heṭṭhupapattikaṃ katvā tatiyajjhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā subhakiṇhabrahmaloke catusaṭṭhikappaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha dutiyajjhānaṃ bhāvetvā ābhassare aṭṭha kappe āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha paṭhamajjhānaṃ bhāvetvā, paṭhamajjhānabhūmiyaṃ kappāyuko hutvā nibbatti . So paṭhamakāle attanā katakammañca nibbattaṭṭhānañca aññāsi, kāle pana gacchante gacchante ubhayaṃ pamussitvā sassatadiṭṭhiṃ uppādesi.
"到达无明"(avijjāgata):意为陷于无明,被无明所蒙蔽,处于无知、盲目的状态。"竟然"(yatra hi nāma):即"居然"之义。"将说"(vakkhati):指说话。而"yatrā"作为不变词,在此处用于表达未来时。
Avijjāgatoti avijjāya gato samannāgato aññāṇī andhībhūto. Yatra hi nāmāti yo nāma. Vakkhatīti bhaṇati. ‘‘Yatrā’’ti nipātayogena pana anāgatavacanaṃ kataṃ.
当世尊如此说后,那位梵天如同拦路盗贼一般——盗贼在挨了两三下打击时还能忍受,即使不供出同伙,但当继续遭受打击时,便会说出"某某和某某是我的同伙";同样地,梵天受到世尊的威吓,恢复了记忆,心中恐惧地思忖:"世尊步步紧盯着我,想要降伏我。"于是他将自己的同伴供了出来,开始说出"七十二"等语。其意为:乔达摩尊者,我们这七十二人因福业而投生至此。我们是自在者,不受他人支配,反而令他人在我们的掌控之下;我们超越了生与老,由于通达诸明而被称作"明者"。世尊,此生即是最后一次的梵天再生。所谓"众生众多",意指诸多众生渴望我们。他们如此期盼、如此渴望着:"这位确实是梵天,是大梵天,是征服者,不被征服,全见者,自在者,主宰者,创造者,化现者,最胜者,安排者,掌控者,是一切已生和未生者之父。"
Evaṃ vutte so brahmā yathā nāma maggacoro dve tayo pahāre adhivāsento sahāye anācikkhitvāpi uttariṃ pahāraṃ pahariyamāno ‘‘asuko ca asuko ca mayhaṃ sahāyo’’ti ācikkhati, evameva bhagavatā santajjiyamāno satiṃ labhitvā, ‘‘bhagavā mayhaṃ padānupadaṃ pekkhanto maṃ nippīḷitukāmo’’ti bhīto attano sahāye ācikkhanto dvāsattatītiādimāha. Tassattho – bho gotama, mayaṃ dvāsattati janā puññakammā tena puññakammena idha nibbattā. Vasavattino sayaṃ aññesaṃ vase avattitvā pare attano vase vattema, jātiñca jarañca atītā, ayaṃ no vedehi gatattā ‘‘vedagū’’ti saṅkhaṃ gatā bhagavā antimā brahmupapatti. Asmābhijappanti janā anekāti anekajanā amhe abhijappanti. ‘‘Ayaṃ kho bhavaṃ brahmā, mahābrahmā, abhibhū, anabhibhūto, aññadatthudaso, vasavattī, issaro, kattā, nimmātā, seṭṭho, sajitā, vasī, pitā bhūtabhabyāna’’nti evaṃ patthenti pihentīti.
那时,世尊便对他说了“这确实是少的……”等语。在这里,“这”(etanti)即你所认为的“长”的寿命,它其实是少的、微小的。“百千尼罗部陀”(sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ):是以尼罗部陀的计数方式来算的百千尼罗部陀。“我知寿命”(āyuṃ pajānāmīti)的意思是:“如今你剩余的寿命只有这么多”,我对此了了分明。“我是无边见者世尊”(anantadassī bhagavā hamasmīti):世尊自称“我是无边见者,已超越生等”。“我的过去如何?”(kiṃ me purāṇanti):若你真是无边见者,那就告诉我,我过去的情形是怎样的?“我的戒行?”(vatasīlavattanti):戒行所指的就是戒(sīla)。“我所知者”(yamahaṃ vijaññā):如果我能知道你所讲的事,那就请告诉我吧。
Atha naṃ bhagavā appaṃ hi etantiādimāha. Tattha etanti yaṃ tvaṃ idha tava āyuṃ ‘‘dīgha’’nti maññasi, etaṃ appaṃ parittakaṃ. Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānanti nirabbudagaṇanāya satasahassanirabbudānaṃ. Āyuṃ pajānāmīti, ‘‘idāni tava avasiṭṭhaṃ ettakaṃ āyū’’ti ahaṃ jānāmi. Anantadassī bhagavā hamasmīti, bhagavā, tumhe ‘‘ahaṃ anantadassī jātiādīni upātivatto’’ti vadatha. Kiṃ me purāṇanti, yadi tvaṃ anantadassī, evaṃ sante idaṃ me ācikkha, kiṃ mayhaṃ purāṇaṃ? Vatasīlavattanti sīlameva vuccati. Yamahaṃ vijaññāti yaṃ ahaṃ tayā kathitaṃ jāneyyaṃ, taṃ me ācikkhāti vadati.
现在,世尊为了向他说明此事,便说了“你曾给水喝……”等语。其中的含义是这样的:据说,他往昔生于良家,见到欲乐中的过患后,心想:“我要终结生、老、死”,于是离家,出家为仙人,成就了种种等至,并证得了可作为神通基础的禅那。他在恒河岸边搭建了一间草屋,依止禅那之乐度日。那时,常有商队驱赶五百辆车穿过沙漠旷野。在那旷野中,白日无法行进,只能在夜晚赶路。有一次,走在最前头那辆车的轭牛突然掉转头,朝着来路的方向站住,整个商队所有的车也都随之掉转。等到太阳出来,大家才发现走了回头路。而那一天,正是他们本应走出旷野的最后一日。所有的柴薪和饮水都已耗尽,大家心想:“现在我们必死无疑了”,便把牛拴在车轮上,人人都躲进车影里卧倒。那位苦行者也按时从草屋里出来,坐在草屋门口,眺望着恒河。他看见巨大的水流涌满恒河,犹如一团滚滚而来的宝石堆。他看到后心想:“在这世间,会不会有众生因为得不到如此甘甜的水而正在受苦呢?”他这样作意时,便看见了旷野里的
Idānissa ācikkhanto bhagavā yaṃ tvaṃ apāyesītiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – pubbe kiresa kulaghare nibbattitvā kāmesu ādīnavaṃ disvā – ‘‘jātijarāmaraṇassa antaṃ karissāmī’’ti nikkhamma isipabbajjaṃ pabbajitvā samāpattiyo nibbattetvā abhiññāpādakajjhānassa lābhī hutvā gaṅgātīre paṇṇasālaṃ kāretvā jhānaratiyā vītināmeti. Tadā ca kālenakālaṃ satthavāhā pañcahi sakaṭasatehi marukantāraṃ paṭipajjanti. Marukantāre pana divā na sakkā gantuṃ, rattiṃ gamanaṃ hoti. Atha purimasakaṭassa aggayuge yuttabalibaddā gacchantā gacchantā nivattitvā āgatamaggābhimukhā ahesuṃ, sabbasakaṭāni tatheva nivattitvā aruṇe uggate nivattitabhāvaṃ jāniṃsu. Tesañca tadā kantāraṃ atikkamanadivaso ahosi. Sabbaṃ dārudakaṃ parikkhīṇaṃ – tasmā ‘‘natthi dāni amhākaṃ jīvita’’nti cintetvā, goṇe cakkesu bandhitvā, manussā sakaṭacchāyaṃ pavisitvā nipajjiṃsu.
那位苦行者也按时从草屋里出来,坐在草屋门口,眺望着恒河。他看见巨大的水流涌满恒河,犹如一团滚滚而来的宝石堆。他看到后心想:“在这世间,会有众生因得不到如此甘甜的水而受困苦吗?”他这样作意时,便看见了旷野里的那个商队。于是,为了让“这些众生免于毁灭”,他用心力发起神通决意:“让大水从各处决开,径直涌向旷野中的商队!”心意一生起,水便如同上了水渠一般,刹那流到那里。人们听到水声,纷纷起身,见水后欢喜无比。他们沐浴、饮水,又给牛饮了水,最后平安地抵达了想去的地方。导师为了显示那位梵天往昔所造的这个业,而宣说了第一首偈颂。在这偈颂里,“apāyesi”的意思是给水喝(pāyesi),前面的“a”只是一个无义的小品词。“gammanī”指的是夏季。“samparete”是指被夏季的炎热所侵袭、逼迫的人。
Tāpasopi kālasseva paṇṇasālato nikkhamitvā paṇṇasāladvāre nisinno gaṅgaṃ olokayamāno addasa gaṅgaṃ mahatā udakoghena pūriyamānaṃ pavattitamaṇikkhandhaṃ viya āgacchantaṃ, disvā cintesi – ‘‘atthi nu kho imasmiṃ loke evarūpassa madhurodakassa alābhena kilissamānā sattā’’ti? So evaṃ āvajjento marukantāre taṃ satthaṃ disvā ‘ime sattā mā nassantū’ti ‘‘ito cito ca mahāudakakkhandho chijjitvā marukantāre satthābhimukho gacchatū’’ti abhiññācittena adhiṭṭhāsi. Saha cittuppādena mātikāruḷhaṃ viya udakaṃ tattha agamāsi. Manussā udakasaddena vuṭṭhāya udakaṃ disvā haṭṭhatuṭṭhā nhāyitvā pivitvā goṇepi pāyetvā sotthinā icchitaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Satthā taṃ brahmuno pubbakammaṃ dassento paṭhamaṃ gāthamāha. Tattha apāyesīti pāyesi. A-kāro nipātamattaṃ. Gammanīti gimhe. Sampareteti gimhātapena phuṭṭhe anugate.
又有一时,那位苦行者在恒河岸边搭建了一间茅舍,依傍一座林间村落而住。那时,有一伙盗贼洗劫了那座村子,抢走了值钱之物,并掳走了牛、驴等牲畜。牛、狗和人都发出巨大的喧噪。苦行者听到那声音,心中思惟:‘这是怎么回事?’他作意观照,了知‘人们正遭遇险难’,于是心想:‘愿这些众生不要就在我眼前毁灭。’他便进入作为神变基础的禅那,出定后,以神通心在盗贼的来路上变现出一支由四兵组成的军队。正满载赃物而来的盗贼看见后,心想:‘想必是国王的军队到了。’便丢下劫掠物仓皇逃走。苦行者决意:‘物归原主。’事情便如他所愿实现了。大众由此得以安然无恙。导师为宣示此段前业,而诵出第二首偈颂。偈颂中,‘eṇikūlasmiṃ’意为‘在恒河岸边’;‘gayhakaṃ nīyamānaṃ’意为‘被抓着带走’,也指驴等牲畜被带走。
Aparasmimpi samaye tāpaso gaṅgātīre paṇṇasālaṃ māpetvā araññagāmakaṃ nissāya vasati. Tena ca samayena corā taṃ gāmaṃ paharitvā hatthasāraṃ gahetvā gāviyo ca karamare ca gahetvā gacchanti. Gāvopi sunakhāpi manussāpi mahāviravaṃ viravanti. Tāpaso taṃ saddaṃ sutvā ‘‘kinnu kho eta’’nti? Āvajjento ‘‘manussānaṃ bhayaṃ uppanna’’nti ñatvā ‘‘mayi passante ime sattā mā nassantū’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya abhiññācittena corānaṃ paṭipathe caturaṅginiṃ senaṃ māpesi. Kammasajjā āgacchantā corā disvā, ‘‘rājā maññe āgato’’ti vilopaṃ chaḍḍetvā pakkamiṃsu. Tāpaso ‘‘yaṃ yassa santakaṃ, taṃ tasseva hotū’’ti adhiṭṭhāsi, taṃ tatheva ahosi. Mahājano sotthibhāvaṃ pāpuṇi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento dutiyaṃ gāthamāha. Tattha eṇikūlasminti gaṅgātīre. Gayhakaṃ nīyamānanti gahetvā nīyamānaṃ, karamaraṃ nīyamānantipi attho.
又有一次,恒河上游的一户人家与恒河下游的一户人家结为亲友,将船只捆扎成筏,装载了大量的嚼食、噉食以及香、花鬘等物品,顺恒河水流而下。众人一边享用嚼食和噉食,一边载歌载舞,犹如乘着天宫出游一般,生起极大的欢悦。恒河中的龙王见到后,心生嗔恼,心想:‘这些人竟全然不把我放在眼里。我现在就要让他们全漂进大海里去!’于是他变化出极为巨大的身躯,将河水分开成两边,昂起头颈展开头冠,发出‘嘶嘶’的威吓声,拦在了面前。大众一见这番景象,惊恐地发出可怕的叫喊。苦行者在茅舍中听到这些声音,心中思惟:‘这些人此前欢歌笑语、喜气洋洋地顺流而来,如今却发出这般恐惧的惊呼,究竟发生了什么事?’他稍一作意观照,便看见了龙王。于是,为了让‘这些众生不要在我眼前毁灭’,他进入神通所依的禅那,舍下自己原有的身形,变作金翅鸟的相貌展现给龙王。龙王一见,随即心生畏惧,收起头冠便潜入水中。大众因此得以安然无恙。导师为宣示此段前业,诵出第三首偈颂。偈颂中,‘luddena’意为‘残忍的’;‘manussakamyā’意为‘对人的’。
Puna ekasmiṃ samaye uparigaṅgāvāsikaṃ ekaṃ kulaṃ heṭṭhāgaṅgāvāsikena kulena saddhiṃ mittasanthavaṃ katvā, nāvāsaṅghāṭaṃ bandhitvā, bahuṃ khādanīyañceva bhojanīyañca gandhamālādīni ca āropetvā gaṅgāsotena āgacchati. Manussā khādamānā bhuñjamānā naccantā gāyantā devavimānena gacchantā viya balavasomanassā ahesuṃ. Gaṅgeyyako nāgo disvā kupito ‘‘ime mayi saññampi na karonti. Idāni ne samuddameva pāpessāmī’’ti mahantaṃ attabhāvaṃ māpetvā udakaṃ dvidhā bhinditvā uṭṭhāya phaṇaṃ katvā, susukāraṃ karonto aṭṭhāsi. Mahājano disvā bhīto vissaramakāsi. Tāpaso paṇṇasālāyaṃ nisinno sutvā, ‘‘ime gāyantā naccantā somanassajātā āgacchanti. Idāni pana bhayaravaṃ raviṃsu, kinnu kho’’ti? Āvajjento nāgarājaṃ disvā, ‘‘mayi passante sattā mā nassantū’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā attabhāvaṃ pajahitvā supaṇṇavaṇṇaṃ māpetvā nāgarājassa dassesi. Nāgarājā bhīto phaṇaṃ saṃharitvā udakaṃ paviṭṭho, mahājano sotthibhāvaṃ pāpuṇi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento tatiyaṃ gāthamāha. Tattha luddenāti dāruṇena. Manussakamyāti manussakāmatāya, manusse viheṭhetukāmatāyāti attho.
在另一生,他出家为仙人,名为给瑟婆(Kesava),是一位苦行者。那时,我们的菩萨是一位名叫劫波(Kappa)的青年,成为给瑟婆的侍者、内住弟子。他对老师恭顺承事,举止令师喜悦,具足智慧,所行有所饶益。给瑟婆离了他便无法生活,完全依凭他而维持生计。导师为开显此段前业,诵出第四首偈颂。
Aparasmimpi samaye esa isipabbajjaṃ pabbajitvā kesavo nāma tāpaso ahosi. Tena samayena amhākaṃ bodhisatto kappo nāma māṇavo kesavassa baddhacaro antevāsiko hutvā ācariyassa kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī buddhisampanno atthacaro ahosi. Kesavo tena vinā vasituṃ na sakkoti, taṃ nissāyeva jīvikaṃ kappesi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento catutthaṃ gāthamāha.
此处所说的“侍者”(baddhacara)指内弟子,而他正是那位最上首的大弟子。“Sambuddhimantaṃ vatinaṃ amaññīti”的意思是:“他心想:‘此人确实具足正智与戒行’”,此句表明:劫波,那时我正是这样看待你的,我是你当时的弟子。此外,“你也知道其他”的意思是,不仅知道我的寿命,你也知道其余一切。因为你是佛陀:正因为你是佛陀,所以你知道一切——这是这句话的含义。因为你这辉煌的威力:也正因为你是佛陀,所以这辉煌的威力照耀而住,它照亮整个梵天界而安住。第四段。
Tattha baddhacaroti antevāsiko, so pana jeṭṭhantevāsiko ahosi. Sambuddhimantaṃ vatinaṃ amaññīti, ‘‘sammā buddhimā vatasampanno aya’’nti evaṃ maññamāno kappo tava antevāsiko ahosiṃ ahaṃ so tena samayenāti dasseti. Aññepi jānāsīti na kevalaṃ mayhaṃ āyumeva, aññepi tvaṃ jānāsiyeva. Tathā hi buddhoti tathā hi tvaṃ buddho, yasmā buddho, tasmā jānāsīti attho. Tathā hi tyāyaṃ jalitānubhāvoti yasmā ca tvaṃ buddho, tasmā te ayaṃ jalito ānubhāvo. Obhāsayaṃ tiṭṭhatīti sabbaṃ brahmalokaṃ obhāsayanto tiṭṭhati. Catutthaṃ.
第五 某梵天经注
5. Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā
176第五项中的“进入火界后”是指:修习火遍的预备行之后,从根本禅那出定,决意“让火焰从身体冒出”,凭借决意心的力量,火焰从整个身体冒出——这样便称为进入火界,即如此进入之后。关于“在那个梵天世界”,长老为什么去了那里呢?据传,长老进入火界后,看见坐在那位梵天上方的如来,心想:“这是一位具足八等至的人,我也应当到那里去。”因此他便前往了。其他长老前往的情形也是如此。因为那位梵天若不亲见如来及声闻弟子的威神之力,便不可能被调伏,所以才有此次集会。在那里,从如来身上升起的火焰超越了整个梵天世界,冲入无云的空中;这些火焰呈现六种颜色,而如来弟子们的光明则只是各自的本来色泽。
176. Pañcame tejodhātuṃ samāpajjitvāti tejokasiṇaparikammaṃ katvā pādakajjhānato vuṭṭhāya, ‘‘sarīrato jālā nikkhamantū’’ti adhiṭṭhahanto adhiṭṭhānacittānubhāvena sakalasarīrato jālā nikkhamanti, evaṃ tejodhātuṃ samāpanno nāma hoti, tathā samāpajjitvā. Tasmiṃ brahmaloketi kasmā thero tattha agamāsi? Therassa kira tejodhātuṃ samāpajjitvā tassa brahmuno upari nisinnaṃ tathāgataṃ disvā ‘‘aṭṭhivedhī ayaṃ puggalo, mayāpettha gantabba’’nti ahosi, tasmā agamāsi. Sesānaṃ gamanepi eseva nayo. So hi brahmā tathāgatassa ceva tathāgatasāvakānañca ānubhāvaṃ adisvā abhabbo vinayaṃ upagantuṃ, tena so sannipāto ahosi. Tattha tathāgatassa sarīrato uggatajālā sakalabrahmalokaṃ atikkamitvā ajaṭākāse pakkhandā, tā ca pana chabbaṇṇā ahesuṃ, tathāgatassa sāvakānaṃ ābhā pakativaṇṇāva.
「Passasi vītivattantan」:你看见那超越的光辉吗?意思是问:你看见世尊那极其明亮的光辉,超越了此梵天界中其他梵天的身体、宫殿、装饰等一切光辉了吗?「Na me, mārisa, sā diṭṭhi」:贤友,我没有那种见。意思是:他以前曾经抱有“没有其他沙门或婆罗门有能力来到这儿”的见解,现在那种见解已经不存在了。「Kathaṃ vajjanti」:“我怎么能说(那样的话)呢?”是什么原因让我那么说呢?「Niccomhi sassato」:“我是常住的、永恒的。”据说这个梵天有两种见:一种是自己获得的见,另一种是常见。当他看见如来和如来弟子时,那种获得之见就断除了。而世尊在这里作了一个广大的法开示。梵天在开示终了时证得了入流果。他正是通过这条道而断除了常见,所以才这样说的。
Passasi vītivattantanti imasmiṃ brahmaloke aññabrahmasarīravimānālaṅkārādīnaṃ pabhā atikkamamānaṃ buddhassa bhagavato pabhassaraṃ pabhaṃ passasīti pucchati. Na me, mārisa, sā diṭṭhīti yā mesā, ‘‘idhāgantuṃ samattho añño samaṇo vā brāhmaṇo vā natthī’’ti pure diṭṭhi, natthi me sā. Kathaṃ vajjanti kena kāraṇena vadeyyaṃ. Niccomhi sassatoti imassa kira brahmuno laddhidiṭṭhi sassatadiṭṭhi cāti dve diṭṭhiyo. Tatrāssa tathāgatañceva tathāgatasāvake ca passato laddhidiṭṭhi pahīnā. Bhagavā panettha mahantaṃ dhammadesanaṃ desesi. Brahmā desanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahi. Itissa maggena sassatadiṭṭhi pahīnā, tasmā evamāha.
“Brahmapārisajjanti”指梵天的随从。正如长老们身边持衣钵的年轻沙弥是随从,梵天的随从也称作梵天。“Tenupasaṅkamāti”意指他走近。为何世尊派他去亲近那位长老呢?据说那位长老仅仅通过几次交谈便对他产生了信赖,因此世尊特意派他去亲近那位长老。“aññepīti”即“此外还有别人吗?”意为如你们这样的四人,是否还有别位,还是只有你们四位具有大神力?“Tevijjāti”即具足三种明:宿住明、天眼明、漏尽明。“Iddhipattāti”即证得神变通智。“Cetopariyāyakovidāti”即善于了知他人的心念活动。由此,此处如实开示了五神通。至于天耳通,也依这些神通之力自然具足。“Bahūti”指像这样具足六神通的佛弟子多至不可计数,他们使整个赡部洲遍布袈裟的光辉,游化四方。
Brahmapārisajjanti brahmapāricārikaṃ. Therānañhi bhaṇḍagāhakadaharā viya brahmānampi pārisajjā brahmāno nāma honti. Tenupasaṅkamāti kasmā therasseva santikaṃ pesesi? There kirassa tattakeneva kathāsallāpena vissāso udapādi, tasmā tasseva santikaṃ pesesi aññepīti yathā tumhe cattāro janā, kinnu kho evarūpā aññepi atthi, udāhu tumhe cattāro eva mahiddhikāti? Tevijjāti pubbenivāsadibbacakkhuāsavakkhayasaṅkhātāhi tīhi vijjāhi samannāgatā. Iddhipattāti iddhividhañāṇaṃ pattā. Cetopariyāyakovidāti paresaṃ cittācāre kusalā. Evamettha pañca abhiññāpi sarūpena vuttā. Dibbasotaṃ pana tāsaṃ vasena āgatameva hoti. Bahūti evarūpā chaḷabhiññā buddhasāvakā bahū gaṇanapathaṃ atikkantā, sakalaṃ jambudīpaṃ kāsāvapajjotaṃ katvā vicarantīti. Pañcamaṃ.
6. 梵天界经注疏
6. Brahmalokasuttavaṇṇanā
177一七七. 第六,“paccekaṃ dvārabāhanti”:他们各各依着自己的门柱,如同守门人般站立。“Iddhoti”:以禅那之乐而成就。“Phītoti”:以神通之花而盛开。“Anadhivāsentoti”:不能忍受。“Etadavocāti”:如来坐在那些化现的梵天中间,开口说道:“你见到我的……”等语。
177. Chaṭṭhe paccekaṃ dvārabāhanti ekeko ekekaṃ dvārabāhaṃ nissāya dvārapālā viya aṭṭhaṃsu. Iddhoti jhānasukhena samiddho. Phītoti abhiññāpupphehi supupphito. Anadhivāsentoti asahanto. Etadavocāti etesaṃ nimmitabrahmānaṃ majjhe nisinno etaṃ ‘‘passasi me’’tiādivacanaṃ avoca.
偈颂“Tayo supaṇṇāti”中的“五百”,可依形相或行列来理解。依形相:“tayo supaṇṇā”即三百个金翅鸟的形相;“caturo ca haṃsā”即四百个天鹅的形相;“byagghīnisā pañcasatā”指类似老虎、名为“虎雌”的野兽,有五百个这种虎雌的形相。依行列:“tayo supaṇṇā”即三百个金翅鸟的行列;“caturo haṃsā”即四百个天鹅的行列;“byagghīnisā pañcasatā”即五百个虎雌的行列。“Jhāyinoti”意在表明:我这修习禅那者,拥有这般宫殿的荣光。“Obhāsayanti”意为照耀。“Uttarassaṃ disāyanti”是说,相传那座金色宫殿位于大梵天居处的北方,故如此说。其用意在于:我住在这样的金色宫殿中,还会去侍奉其他什么人吗?“Rūpe raṇaṃ disvāti”乃指观见色中的过患,即生、老、坏灭等过失。“Sadā pavedhitanti”是见到色恒常被寒冷等所动摇、扰乱。
Tayo supaṇṇāti gāthāya pañcasatāti satapadaṃ rūpavasena vā pantivasena vā yojetabbaṃ. Rūpavasena tāva tayo supaṇṇāti tīṇi supaṇṇarūpasatāni. Caturo ca haṃsāti cattārihaṃsarūpasatāni. Bugghīnisā pañcasatāti byagghasadisā ekacce migā byagghīnisā nāma, tesaṃ byagghīnisārūpakānaṃ pañcasatāni, pantivasena tayo supaṇṇāti tīṇi supaṇṇapantisatāni, caturo haṃsāti cattāri haṃsapantisatāni. Byagghīnisā pañcasatāti pañca byagghīnisā pantisatāni. Jhāyinoti jhāyissa mayhaṃ vimāne ayaṃ vibhūtīti dasseti. Obhāsayanti obhāsayamānaṃ. Uttarassaṃ disāyanti taṃ kira kanakavimānaṃ tesaṃ mahābrahmānaṃ ṭhitaṭṭhānato uttaradisāyaṃ hoti. Tasmā evamāha. Ayaṃ panassa adhippāyo – evarūpe kanakavimāne vasanto ahaṃ kassa aññassa upaṭṭhānaṃ gamissāmīti. Rūpe raṇaṃ disvāti rūpamhi jātijarābhaṅgasaṅkhātaṃ dosaṃ disvā. Sadā pavedhitanti sītādīhi ca niccaṃ pavedhitaṃ calitaṃ ghaṭṭitaṃ rūpaṃ disvā. Tasmā na rūpe ramati sumedhoti yasmā rūpe raṇaṃ passati, sadā pavedhitañca rūpaṃ passati, tasmā sumedho sundarapañño so satthā rūpe na ramatīti. Chaṭṭhaṃ.
7. 拘迦利经注疏
7. Kokālikasuttavaṇṇanā
178第七:"appameyyaṃ paminanto"意为衡量不可衡量者,即对不可衡量的漏尽者这样衡量:"他有这么多的戒、这么多的定、这么多的慧"。"Kodhavidvā vikappaye"意为:在这里,哪个有智、有慧的人会去分别呢?这是在阐明:只有漏尽者在衡量漏尽者时才会作这样的分别。"Nivutaṃ taṃ maññe"意为:但若有凡夫试图衡量他,我认为那样的慧是被遮蔽、颠倒的慧。
178. Sattame appameyyaṃ paminantoti appameyyaṃ khīṇāsavapuggalaṃ ‘‘ettakaṃ sīlaṃ, ettako samādhi, ettakā paññā’’ti evaṃ minanto. Kodhavidvā vikappayeti ko idha vidvā medhāvī vikappeyya, khīṇāsavova khīṇāsavaṃ minanto kappeyyāti dīpeti. Nivutaṃ taṃ maññeti yo pana puthujjano taṃ pametuṃ ārabhati, taṃ nivutaṃ avakujjapaññaṃ maññāmīti. Sattamaṃ.
8. 迦他摩达迦帝释经注疏
8. Katamodakatissasuttavaṇṇanā
179第八:"akissavanti"中,"kissavā"意为慧,因此"akissava"指无慧。
179. Aṭṭhame akissavanti kissavā vuccati paññā, nippaññoti attho. Aṭṭhamaṃ.
9. 都卢梵天经注疏
9. Turūbrahmasuttavaṇṇanā
180第九:"生病"者,即依照前经所述的方式,"被芥子般的小脓疮"等所恼而生病。"重病"者,即极为严重的病。"都卢":是拘迦利的戒师都卢长老,证得不来果后生于梵天界。他自地居天等依次听到拘迦利的恶行,得知他以无间业诽谤上首弟子,便想:"这可怜的家伙切莫在我面前死去,我要为他对长老们生起净信而教诫他。"于是前来站在他面前。对此经文说"独梵天都卢"。"可爱戒者":指戒行可爱。"你是谁,贤友?"他这样躺着,睁开充血的眼睛说道。"你看有多么严重":他看不见自己额头的大肿包,却以为用芥子许的小脓疮就可以谴责我,他这样说。
180. Navame ābādhikoti ‘‘sāsapamattīhi pīḷakāhī’’tiādinā nayena anantarasutte āgatena ābādhena ābādhiko. Bāḷhagilānoti adhimattagilāno. Turūti kokālikassa upajjhāyo turutthero nāma anāgāmiphalaṃ patvā brahmaloke nibbatto. So bhūmaṭṭhakadevatā ādiṃ katvā, ‘‘ayuttaṃ kokālikena kataṃ aggasāvake antimavatthunā abbhācikkhantenā’’ti paramparāya brahmalokasampattaṃ kokālikassa pāpakammaṃ sutvā – ‘‘mā mayhaṃ passantasseva varāko nassi, ovadissāmi naṃ theresu cittapasādatthāyā’’ti āgantvā tassa purato aṭṭhāsi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘turū paccekabrahmā’’ti. Pesalāti piyasīlā. Kosi tvaṃ, āvusoti nipannakova kabarakkhīni ummīletvā evamāha. Passa yāvañca teti passa yattakaṃ tayā aparaddhaṃ, attano nalāṭe mahāgaṇḍaṃ apassanto sāsapamattāya pīḷakāya maṃ codetabbaṃ maññasīti āha.
于是,知道“这个可怜人已堕入邪见,犹如吞下毒物者一般,不会听从任何人的话”,便说了“人的过失”等颂。其中,“斧头”:指如斧头般的粗恶语。“砍断”:即从根本斩断,所斩断的即是所谓的善根。“应受谴责者”:指应被谴责的破戒之人。“称赞”:指把他推崇为最上者,说他是漏尽者。或是应受称赞者被诽谤:即那应受称赞的漏尽者,他却以最严重的过失加以谴责说:“这是个破戒者。”“口寻其过”:他这样用口舌去搜寻过失。“因此过失”:由于这个过失,他得不到快乐。因为对应受谴责者的称赞和对应受称赞者的诽谤,两者的果报是一样的。
Atha naṃ ‘‘adiṭṭhippatto ayaṃ varāko, gilaviso viya kassaci vacanaṃ na karissatī’’ti ñatvā purisassa hītiādimāha. Tattha kuṭhārīti kuṭhārisadisā pharusā vācā. Chindatīti kusalamūlasaṅkhāte mūleyeva nikantati. Nindiyanti ninditabbaṃ dussīlapuggalaṃ. Pasaṃsatīti uttamatthe sambhāvetvā khīṇāsavoti vadati. Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyoti , yo vā pasaṃsitabbo khīṇāsavo, taṃ antimavatthunā codento ‘‘dussīlo aya’’nti vadati. Vacināti mukhena so kalinti, so taṃ aparādhaṃ mukhena vicināti nāma. Kalinā tenāti tena aparādhena sukhaṃ na vindati. Nindiyapasaṃsāya hi pasaṃsiyanindāya ca samakova vipāko.
“所有自己连同自己的所有”:即在骰子中输尽财产,乃至包括自身在内,这种过失是微小的。而“对善逝者”:若对已正确趣向的补特伽罗心生憎恶,仅这内心的憎恶之过失,便比前者重大得多。
Sabbassāpisahāpi attanāti sabbena sakenapi attanāpi saddhiṃ yo akkhesu dhanaparājayo nāma, ayaṃ appamattako aparādho. Yosugatesūti yo pana sammaggatesu puggalesu cittaṃ padusseyya, ayaṃ cittapadosova tato kalito mahantataro kali.
现在,为了显示此过失更为重大,世尊说出“十万”等颂。这里,“十万”:依尼罗跋陀之计数,为十万。“三十六”:另有三十六尼罗跋陀。“五”:依阿跋陀之计数,为五阿跋陀。“若诽谤圣者”:若诽谤圣者,堕于地狱,其寿量即有此数。第九。
Idāni tassa mahantatarabhāvaṃ dassento sataṃ sahassānantiādimāha. Tattha sataṃ sahassānanti nirabbudagaṇanāya satasahassaṃ. Chattiṃsatīti aparāni chattiṃsati nirabbudāni. Pañca cāti abbudagaṇanāya pañca abbudāni. Yamariyagarahīti yaṃ ariye garahanto nirayaṃ upapajjati, tattha ettakaṃ āyuppamāṇanti. Navamaṃ.
10. 拘迦利耶经注疏
10. Kokālikasuttavaṇṇanā
181第十:拘迦利耶比丘来到世尊处。这位拘迦利耶是谁?为何而来?据说,他是拘迦利地区拘迦利城拘迦利长者的儿子,出家后住在父亲所建的寺院,人称小拘迦利耶,并非提婆达多的弟子;那位才是婆罗门之子,名大拘迦利耶。那时,世尊住在舍卫城,两位上首弟子与五百比丘在各地游行。接近雨安居时,他们想住在寂静处,便遣散了那些比丘,自带衣钵进入彼国彼城,来到那座寺院。拘迦利耶在那里照料他们。他们互相问候后,约定道:“贤友,我们将在此度过三个月,切勿告诉任何人。”随后便住了下来。雨安居结束、自恣之后,他们向拘迦利耶告辞:“贤友,我们要走了。”拘迦利耶说:“贤友,今日再住一宿,明天再走吧。”次日,他进城对众人说:“贤友们,你们竟然不知上首弟子来到此处安住,竟无人以资具邀请。”城民问:“尊者,长老们在哪里?为什么不告诉我们?”他答道:“贤友,说了又有何用?难道你们没见到那两位坐在长老座上的比丘吗?他们就是上首弟子。”于是众人迅速聚集,收集了酥油、糖蜜等以及衣物布料。
181. Dasame kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamīti, ko ayaṃ kokāliko, kasmā ca upasaṅkami? Ayaṃ kira kokālikaraṭṭhe kokālikanagare kokālikaseṭṭhissa putto pabbajitvā pitarā kārāpite vihāre paṭivasati cūḷakokālikoti nāmena, na devadattassa sisso. So hi brāhmaṇaputto mahākokāliko nāma. Bhagavati pana sāvatthiyaṃ viharante dve aggasāvakā pañcamattehi bhikkhusatehi saddhiṃ janapadacārikaṃ caramānā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya vivekāvāsaṃ vasitukāmā te bhikkhū uyyojetvā attano pattacīvaramādāya tasmiṃ janapade taṃ nagaraṃ patvā taṃ vihāraṃ agamaṃsu. Tattha nesaṃ kokāliko vattaṃ dassesi. Te tena saddhiṃ sammoditvā, ‘‘āvuso, mayaṃ idha temāsaṃ vasissāma, mā kassaci ārocehī’’ti paṭiññaṃ gahetvā vasiṃsu. Vasitvā pavāraṇādivase pavāretvā, ‘‘gacchāma mayaṃ, āvuso’’ti kokālikaṃ āpucchiṃsu. Kokāliko ‘‘ajjekadivasaṃ, āvuso, vasitvā sve gamissathā’’ti vatvā dutiyadivase nagaraṃ pavisitvā manusse āmantesi – ‘‘āvuso, tumhe aggasāvake idhāgantvā vasamānepi na jānātha, na ne koci paccayenāpi nimantetī’’ti. Nagaravāsino, ‘‘kahaṃ, bhante, therā, kasmā no na ārocayitthā’’ti? Kiṃ āvuso ārocitena, kiṃ na passatha dve bhikkhū therāsane nisīdante, ete aggasāvakāti. Te khippaṃ sannipatitvā sappiphāṇitādīni ceva cīvaradussāni ca saṃhariṃsu.
拘迦利耶心想:“上首弟子极少欲求,不会接受因劝请而得的利养。若不接受,他们定会说:‘给住者吧。’”他拿着种种利养来到长老们面前。长老们一见,便拒绝说:“这些资具既不适合我们,也不适合拘迦利耶。”随即离去。拘迦利耶暗想:“他们自己不受,也不让我给别人,就这么走了?”于是心生怨恨。那些长老回到世尊处,礼敬世尊后,又带着随从继续游行各地,次第又到了那个国家的那座城。市民认出长老,准备了供养与必需品,在城中央搭起棚子进行布施,并向长老们供养必需品。长老们将这些转交给比丘僧团。拘迦利耶见此情形,心想:“他们从前是少欲的,现在却变成多欲了。从前不过假装少欲知足、乐于远离的样子。”他走到长老们面前说:“贤友,你们从前像是少欲的,如今却成了恶比丘。”接着又想:“我要从根本上毁坏他们的立足处。”于是匆匆出城,前往舍卫城,来到世尊处。这位便是拘迦利耶,也正是以此因缘而来,应当如是了知。
Kokāliko cintesi – ‘‘paramappicchā aggasāvakā payuttavācāya uppannaṃ lābhaṃ na sādiyissanti , asādiyantā ‘āvāsikassa dethā’ti vakkhantī’’ti. Taṃ taṃ lābhaṃ gāhāpetvā therānaṃ santikaṃ agamāsi. Therā disvāva ‘‘ime paccayā neva amhākaṃ, na kokālikassa kappantī’’ti paṭikkhipitvā pakkamiṃsu. Kokāliko ‘‘kathaṃ hi nāma attanā agaṇhantā mayhampi adāpetvā pakkamissantī’’ti? Āghātaṃ uppādesi. Tepi bhagavato santikaṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā puna attano parisaṃ ādāya janapadacārikaṃ carantā anupubbena tasmiṃ raṭṭhe tameva nagaraṃ paccāgamiṃsu. Nāgarā there sañjānitvā saha parikkhārehi dānaṃ sajjitvā nagaramajjhe maṇḍapaṃ katvā dānaṃ adaṃsu, therānañca parikkhāre upanāmesuṃ. Therā bhikkhusaṅghassa niyyādayiṃsu. Taṃ disvā kokāliko cintesi – ‘‘ime pubbe appicchā ahesuṃ, idāni pāpicchā jātā, pubbepi appicchasantuṭṭhapavivittasadisā maññe’’ti there upasaṅkamitvā, ‘‘āvuso, tumhe pubbe appicchā viya, idāni pana pāpabhikkhū jātā’’ti vatvā ‘‘mūlaṭṭhāneyeva nesaṃ patiṭṭhaṃ bhindissāmī’’ti taramānarūpo nikkhamitvā sāvatthiṃ gantvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Ayameva kokāliko iminā ca kāraṇena upasaṅkamīti veditabbo.
世尊见他急急赶来,作意便知:“此人前来,是要辱骂上首弟子。”又作意观察:“能否阻止?”了知无法阻止,并见其冒犯长老后,死后必将生于莲花地狱。为避免被人讥嫌说“听到有人诽谤舍利弗与目犍连,世尊也不阻止”,也为显示诽谤圣者的极大过失,便以“莫如此”三次遮止。此处,“莫如此”意为:不要这样说。“可信者”指:令人心生净信、可敬信的人,或言语应被信受的人。“应信受者”指:所说值得相信。
Bhagavā taṃ turitaturitaṃ āgacchantaṃ disvāva āvajjento aññāsi – ‘‘ayaṃ aggasāvake akkositukāmo āgato’’ti. ‘‘Sakkā nu kho paṭisedhetu’’nti ca āvajjento, ‘‘na sakkā paṭisedhetuṃ, theresu aparajjhitvā kālaṅkato ekaṃsena padumaniraye nibbattissatī’’ti disvā, ‘‘sāriputtamoggallānepi nāma garahantaṃ sutvā na nisedhetī’’ti vādamocanatthaṃ ariyūpavādassa ca mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ mā hevanti tikkhattuṃ paṭisedhesi. Tattha mā hevanti mā evaṃ abhaṇi. Saddhāyikoti saddhāya ākaro pasādāvaho saddhātabbavacano vā. Paccayikoti pattiyāyitabbavacano.
「他离去」:被业力所驱使而离去。因为已造作的业无法阻挡,它使他在那里无法停留。「离去不久」:他离开后不久。「整个身体被触」:连发尖大小的空隙也不留,全身被破骨而出的脓疮完全覆盖。然而,由于佛陀的威神之力,那样的业在佛陀面前不会结果,只在离开视野范围后才结果。因此,他离去不久,脓疮便生起。「如芥子般大」:如鹰嘴豆般大小。「如嫩榅桲果般大」:如嫩榅桲果般大小(如比罗果般大:如大榅桲果般大小)。「破溃开来」:破裂。溃烂时,整个身体如同煮熟的菠萝蜜果。他身体腐烂,躺在祇园的门楼处,如同中毒的鱼躺在蕉叶上。当时前来闻法的人们说:「呸,拘迦利耶!呸,拘迦利耶!你做了不当之事,自己因这张嘴而遭到不幸与灾难。」听到这,守护神发出「呸」声。从守护神到虚空神,以此方式,直至净居天,众神一致发出「呸」声。随后他的戒师前来,知道他不接受教诫,便谴责后离去。
Pakkāmīti kammānubhāvena codiyamāno pakkāmi. Okāsakataṃ hi kammaṃ na sakkā paṭibāhituṃ, taṃ tassa tattha ṭhātuṃ na adāsi. Acirapakkantassāti pakkantassa sato na cireneva. Sabbo kāyo phuṭoahosīti kesaggamattampi okāsaṃ āvajjetvā sakalasarīraṃ aṭṭhīni bhinditvā uggatāhi pīḷakāhi ajjhotthaṭaṃ ahosi. Yasmā pana buddhānubhāvena tathārūpaṃ kammaṃ buddhānaṃ sammukhībhāve vipākaṃ na deti, dassanūpacāre vijahitamatte deti, tasmā tassa acirapakkantassa pīḷakā uṭṭhahiṃsu. Kalāyamattiyoti caṇakamattiyo. Beluvasalāṭukamattiyoti taruṇabeluvamattiyo. (Billamattiyoti mahābeluvamattiyo.) Pabhijjiṃsūti bhijjiṃsu. Tāsu bhinnāsu sakalasarīraṃ panasapakkaṃ viya ahosi. So pakkena gattena jetavanadvārakoṭṭhake visagilito maccho viya kadalipattesu sayi. Atha dhammasavanatthaṃ āgatāgatā manussā – ‘‘dhi kokālika, dhi kokālika, ayuttamakāsi, attanoyeva mukhaṃ nissāya anayabyasanaṃ patto’’ti āhaṃsu. Tesaṃ sutvā ārakkhadevatā dhi-kāraṃ akaṃsu. Ārakkhakadevatānaṃ ākāsadevatāti iminā upāyena yāva akaniṭṭhabhavanā ekadhikāro udapādi. Athassa upajjhāyo āgantvā ovādaṃ agaṇhantaṃ ñatvā garahitvā pakkāmi.
「他命终」:戒师离去后,他便死去。「莲花地狱」:实际上并没有一个单独名为莲花地狱的地方,而是在阿鼻大地狱中,以「莲花」计数而应受果报的一处,他就生于那里。
Kālamakāsīti upajjhāye pakkante kālamakāsi. Padumaṃ nirayanti pāṭiyekko padumanirayo nāma natthi, avīcimahānirayamhiyeva pana padumagaṇanāya paccitabbe ekasmiṃ ṭhāne nibbatti.
「二十迦利量」:依摩揭陀的升量,四升等于憍萨罗国的一升。以憍萨罗升为标准,四升为一阿罗迦,四阿罗迦为一斗,四斗为一摩尼迦,四摩尼迦为一迦利。以这样的迦利计,二十迦利即为「二十迦利量」。「胡麻载量」:指摩揭陀国细胡麻的一车之量。「阿浮陀地狱」:并不是另外有一个名为阿浮陀的地狱,只是在无间地狱里,按照阿浮陀的计数方式,来称说那当受果报之处罢了。对于尼罗浮陀等地狱,也是同样的道理。
Vīsatikhārikoti māgadhakena patthena cattāro patthā kosalaraṭṭhe ekapattho hoti, tena patthena cattāro patthā āḷhakaṃ, cattāri āḷhakāni doṇaṃ, catudoṇā mānikā, catumānikā khārī, tāya khāriyā vīsatikhāriko. Tilavāhoti māgadhakānaṃ sukhumatilānaṃ tilasakaṭaṃ. Abbudo nirayoti abbudo nāma pāṭiyekko nirayo natthi. Avīcimhiyeva pana abbudagaṇanāya paccitabbaṭṭhānassetaṃ nāmaṃ. Nirabbudādīsupi eseva nayo.
在此,年数的计算应当这样理解:正如一百个十万为一俱胝,同样地,一百个十万俱胝称为一额胝,一百个十万额胝称为一俱胝额胝,一百个十万俱胝额胝为一那由他,一百个十万那由他为一尼那由他,一百个十万尼那由他为一阿浮陀,再以二十倍增,则为尼罗浮陀。余处皆依此类推。此为第十。
Vassagaṇanāpi panettha evaṃ veditabbā – yatheva hi sataṃ satasahassāni koṭi hoti, evaṃ sataṃ satasahassakoṭiyo pakoṭi nāma hoti, sataṃ satasahassapakoṭiyo koṭipakoṭi nāma, sataṃ satasahassakoṭipakoṭiyo nahutaṃ, sataṃ satasahassanahutāni ninnahutaṃ, sataṃ satasahassaninnahutāni ekaṃ abbudaṃ, tato vīsatiguṇaṃ nirabbudaṃ. Eseva nayo sabbatthāti. Dasamaṃ.
1. 常童子经注释
1. Sanaṅkumārasuttavaṇṇanā
182第二品第一经中,「于萨毗尼河岸」:指在名为萨毗尼的河岸边。「常童子梵天」:据说,他在身为五髻童子时,修习禅那而投生梵天界,便以童子形貌而游化。因此,人们将他认作「童子」,但由于他是古昔梵天,故称为「常童子梵天」。「于所生处」:指所出生的地方,即在于众生之中。「那些依止种姓者」:那些在所生之处依于种姓的人们中,在世间依种姓而住者中,刹帝利最为殊胜。「明行足」:依《怖畏恐惧经》的解说,由宿住等三明;或依《阿摩昼经》的解说,由观智、意所成神通及六通,合为八明;以及在戒上的圆满行持、守护根门、于食知量、精进修习警寤、七种正法,以及四种色界禅那——像这样,以十五法的分类,具足了明与行。「彼于天人中最殊胜」:指那位断尽诸漏的婆罗门,在一切天与人中最为殊胜、最为无上。此为第一。
182. Dutiyavaggassa paṭhame sappinītīreti sappinīnāmikāya nadiyā tīre. Sanaṅkumāroti so kira pañcasikhakumārakakāle jhānaṃ bhāvetvā brahmaloke nibbatto kumārakavaṇṇeneva vicarati. Tena naṃ ‘‘kumāro’’ti sañjānanti, porāṇakattā pana ‘‘sanaṅkumāro’’ti vuccati. Janetasminti janitasmiṃ, pajāyāti attho. Ye gottapaṭisārinoti ye janetasmiṃ gottaṃ paṭisaranti tesu loke gottapaṭisārīsu khattiyo seṭṭho. Vijjācaraṇasampannoti bhayabheravasuttapariyāyena (ma. ni. 1.34 ādayo) pubbenivāsādīhi vā tīhi, ambaṭṭhasuttapariyāyena (dī. ni. 1.278 ādayo) vipassanāñāṇaṃ manomayiddhi cha abhiññāyoti imāhi vā aṭṭhahi vijjāhi, sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satta saddhammā cattāri rūpāvacarajjhānānīti evaṃ pannarasadhammabhedena caraṇena ca samannāgato. So seṭṭho devamānuseti so khīṇāsavabrāhmaṇo devesu ca manussesu ca seṭṭho uttamoti. Paṭhamaṃ.
2. 提婆达多经注释
2. Devadattasuttavaṇṇanā
183183. 在第二部中,“刚离去不久”:指破坏僧团后不久,便从竹林精舍前往象头山。“驴骡”:指驴与母马所生的后代。这是第二。
183. Dutiye acirapakkanteti saṅghaṃ bhinditvā nacirasseva veḷuvanato gayāsīsaṃ gate. Assatarinti gadrabhassa vaḷavāya jātaṃ. Dutiyaṃ.
第三经《盲者林经》的注释
3. Andhakavindasuttavaṇṇanā
184184. 第三部中,“盲者林”:是一个以此为名的村庄。“前往”:意思是“导师如今仍在精进用功、致力勤修,我要前去他身边,站在一旁,宣说与教法相应、关于精进的偈颂”,因此前往。
184. Tatiye andhakavindanti evaṃnāmakaṃ gāmaṃ. Upasaṅkamīti ‘‘satthā idānipi vīriyaṃ karoti padhānamanuyuñjati, gacchāmissa santike ṭhatvā sāsanānucchavikaṃ vīriyapaṭisaṃyuttaṃ gāthaṃ vakkhāmī’’ti upasaṅkami.
“远避的”:指超越人群,处于人们不接近之处。“为了从诸结中解脱”:而且,当人依止那些坐卧处时,不应为了袈裟等资具而依止,而应为从十种结中解脱而修行。“应住于僧团中”:若于那些坐卧处未得喜乐,为护持侍者等众之心,应如驴背扬尘,不居阿兰若,而于僧团中安住。“保护自我、具念者”:再者,在僧团中居住时,应如驯牛般不抵触、不伤害同梵行者,善护自身,以念处为依止而安住。
Pantānīti janataṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāre ṭhitāni. Saṃyojanavippamokkhāti tāni ca senāsanāni sevamāno na cīvarādīnaṃ atthāya seveyya, atha kho dasasaṃyojanavippamokkhatthāya careyya. Saṅghe vaseti tesu senāsanesu ratiṃ alabhanto upaṭṭhākādīnaṃ cittānurakkhaṇatthaṃ gadrabhapiṭṭhe rajaṃ viya uppatanto araññe acaritvā saṅghamajjhe vaseyya. Rakkhitatto satīmāti tattha ca vasanto sagavacaṇḍo goṇo viya sabrahmacārino avijjhanto aghaṭṭento rakkhitatto satipaṭṭhānaparāyaṇo hutvā vaseyya.
现在,为了阐明住在僧团中的比丘该如何行乞食之仪,他开始宣说“次第家”等语。其中,“为团食而行”是指为了托钵乞食而行。“应亲近远僻的坐卧处”:即便是从僧团中心离开而住的人,也不应在寺院内院种植棕榈、椰子等树木,与侍者等来往混杂而住;他应当先令心生起适业与欢喜,得到满足,而后再住到僻静的坐卧处。这是对阿兰若本身的赞叹。所说的“从怖畏”,即从轮回的怖畏中;“至于无畏”,即入于涅槃;“已解脱”,指心已决意解脱而安住。
Idāni saṅghe vasamānassa bhikkhuno bhikkhācāravattaṃ ācikkhanto kulākulantiādimāha. Tattha piṇḍikāya carantoti piṇḍatthāya caramāno. Sevetha pantāni senāsanānīti saṅghamajjhaṃ otaritvā vasamānopi dhurapariveṇe tālanāḷikeraādīni ropetvā upaṭṭhākādisaṃsaṭṭho na vaseyya, cittakallataṃ pana janetvā cittaṃ hāsetvā tosetvā puna pantasenāsane vaseyyāti araññasseva vaṇṇaṃ katheti. Bhayāti vaṭṭabhayato. Abhayeti nibbāne. Vimuttoti adhimutto hutvā vaseyya.
“哪里有可怖的”:在那些地方,有很多能引生怖畏的事物——有知觉的如狮子、老虎等,无知觉的如夜间的树桩、藤蔓等。“爬行类”:指蛇等身体修长的爬虫。“比丘坐于此处”:比丘坐在那样的地方。这句要说明的是:世尊!就像诸位现在如此安坐,对那里的怖畏所缘、爬虫以及闪电霹雳等全不放在心上一样,那些专心精进的比丘们也正是这样安坐的。
Yattha bheravāti yasmiṃ ṭhāne bhayajanakā saviññāṇakā sīhabyagghādayo, aviññāṇakā rattibhāge khāṇuvalliādayo bahū atthi. Sarīsapāti dīghajātikādisarīsapā. Nisīdi tattha bhikkhūti tādise ṭhāne bhikkhu nisinno. Iminā idaṃ dīpeti – bhagavā yathā tumhe etarahi tatraṭṭhakabheravārammaṇāni ceva sarīsape ca vijjunicchāraṇādīni ca amanasikatvā nisinnā, evamevaṃ padhānamanuyuttā bhikkhū nisīdantīti.
“我确实曾经见过”:这是我确切见过的事。“这并非传闻等”:我这样说,并不是依靠“据说如此、据说那般”的推论、推理,也不是依靠三藏的传承而说。“在一梵行中”:指在一次说法当中。因为在这里,“梵行”所指的正是佛法的开示。“舍离死亡者”:指那些已经舍弃了死亡的人,也就是诸漏尽者。
Jātu me diṭṭhanti ekaṃsena mayā diṭṭhaṃ. Na yidaṃ itihītihanti idaṃ itiha itihāti na takkahetu vā nayahetu vā piṭakasampadānena vā ahaṃ vadāmi. Ekasmiṃ brahmacariyasminti ekāya dhammadesanāya. Dhammadesanā hi idha brahmacariyanti adhippetā. Maccuhāyinanti maraṇapariccāginaṃ khīṇāsavānaṃ.
「十与十之十」:此处「十」即十个,「十之十」即一百。他说:“此外,我还见到逾十个的有学百众。”「入流者」:已进入道流之人。「超越傍生趣者」:仅是简略说法,意为决定不退堕者。「我无法计算」:因恐犯妄语,不敢说“如此数量的众生得福分”,实无法计算;这是就那次广开梵天法门而言的。第三。
Dasā ca dasadhā dasāti ettha dasāti daseva, dasadhā dasāti sataṃ, aññe ca dasuttaraṃ sekhasataṃ passāmīti vadati. Sotasamāpannāti maggasotaṃ samāpannā. Atiracchānagāminoti desanāmattametaṃ, avinipātadhammāti attho. Saṅkhātuṃ nopi sakkomīti musāvādabhayena ettakā nāma puññabhāgino sattāti gaṇetuṃ na sakkomīti bahuṃ brahmadhammadesanaṃ sandhāya evamāha. Tatiyaṃ.
第四经《阿卢那跋提经》的注释
4. Aruṇavatīsuttavaṇṇanā
185第四经中,「阿毗布三菩瓦」一词指阿毗布与三菩瓦二人。其中,阿毗布长老如舍利弗长老,智慧第一;三菩瓦长老如大目犍连长老,定力第一。「嘲讽」意为非难、讥嫌,或心中视人为卑劣。「非议」意为互相议论:“这是怎么回事?这又是什么?”「反复宣扬」意为详细地、翻来覆去地四处传讲。「下半身」指从肚脐以下的身体部分。经典原文仅提这些。然而,长老随后展现了《无碍解道》中所描述的神通变化,如“舍本形,现龙相而显现,或现金翅鸟相而显现”等,示现种种神通。据说长老当时心中思惟:“如何说法,才能使大众皆得欢喜、皆感悦意?”接着便深入思……
185. Catutthe abhibhūsambhavanti abhibhū ca sambhavo ca. Tesu abhibhūthero sāriputtatthero viya paññāya aggo, sambhavatthero mahāmoggallāno viya samādhinā aggo. Ujjhāyantīti avajjhāyanti, lāmakato vā cintenti. Khiyyantīti, kinnāmetaṃ kinnāmetanti? Aññamaññaṃ kathenti. Vipācentīti vitthārayantā punappunaṃ kathenti. Heṭṭhimena upaḍḍhakāyenāti nābhito paṭṭhāya heṭṭhimakāyena. Pāḷiyaṃ ettakameva āgataṃ. Thero pana ‘‘pakativaṇṇaṃ vijahitvā nāgavaṇṇaṃ gahetvā dasseti, supaṇṇavaṇṇaṃ gahetvā vā dassetī’’tiādinā (paṭi. ma. 3.13) nayena āgataṃ anekappakāraṃ iddhivikubbanaṃ dassesi. Imā gāthāyo abhāsīti thero kira cintesi – ‘‘kathaṃ desitā nu kho dhammadesanā sabbesaṃ piyā assa manāpā’’ti. Tato āvajjento – ‘‘sabbepi pāsaṇḍā sabbe devamanussā attano attano samaye purisakāraṃ vaṇṇayanti, vīriyassa avaṇṇavādī nāma natthi, vīriyapaṭisaṃyuttaṃ katvā desessāmi, evaṃ ayaṃ dhammadesanā sabbesaṃ piyā bhavissati manāpā’’ti ñatvā tīsu piṭakesu vicinitvā imā gāthā abhāsi.
此处,「你们应发起」意为你们应当发勤精进。「你们应出离」意为你们应当策励精进,出离烦恼。「你们应致力于」意为你们应当奋力从事,全力以赴。「死魔的军队」即烦恼军,你们应当摧破它。「生与轮回」指一再的出生与流转,亦即名为“生”的轮回。「将作苦之边际」意为将彻底终结轮回之苦。那么,长老如何使千世界皆得知呢?他先入青遍禅那,于一切原本光明处遍布黑暗;继而入白遍禅那,于一切原本黑暗处显现光明。当众生心生疑念“此黑暗是何因”时,他便放光。在光明之处,光明的任务已成,众生复起念“此光明又为何”时,他便显现身形。当众人称说“这是长老”时,他即诵出这些偈颂。一切众生皆如……
Tattha ārambhathāti ārambhavīriyaṃ karotha. Nikkamathāti nikkamavīriyaṃ karotha. Yuñjathāti payogaṃ karotha parakkamatha. Maccuno senanti maccuno senā nāma kilesasenā, taṃ dhunātha. Jātisaṃsāranti jātiñca saṃsārañca, jātisaṅkhātaṃ vā saṃsāraṃ. Dukkhassantaṃ karissatīti vaṭṭadukkhassa paricchedaṃ karissati. Kiṃ pana katvā thero sahassilokadhātuṃ viññāpesīti? Nīlakasiṇaṃ tāva samāpajjitvā sabbattha ālokaṭṭhāne andhakāraṃ phari, odātakasiṇaṃ samāpajjitvā andhakāraṭṭhāne obhāsaṃ. Tato ‘‘kimidaṃ andhakāra’’nti? Sattānaṃ ābhoge uppanne ālokaṃ dassesi. Ālokaṭṭhāne ālokakiccaṃ natthi, ‘‘kiṃ āloko aya’’nti? Vicinantānaṃ attānaṃ dassesi. Atha tesaṃ theroti vadantānaṃ imā gāthāyo abhāsi, sabbe osaṭāya parisāya majjhe nisīditvā dhammaṃ desentassa viya saddaṃ suṇiṃsu. Atthopi nesaṃ pākaṭo ahosi. Catutthaṃ.
第五 般涅槃经注
5. Parinibbānasuttavaṇṇanā
186在第五部经中:“于末罗族的沙罗林之近转处”(upavattane mallānaṃ sālavane)这段经文,其意为:正如从卡丹巴河边,经由王母寺的门可至塔园,从希兰尼耶瓦提河彼岸,便有一片沙罗林园。如同阿努罗陀城的塔园之于该城,这片林园对于拘尸那罗城也是类似的所在。又如同从塔园通过南门入城的道路,是先向东行再转向北;从林园到那排沙罗树,也是先向东再转向北。正因如此,此地才被称为“近转处”。也就是在那片末罗族的沙罗林近转处。“于两棵双生沙罗树之间”(antarenayamakasālānaṃ),意指两棵由根、干、枝、叶全部相互交错缠结而立的沙罗树的中间。“你们应以不放逸而成就”(appamādena sampādethā),意为:你们当以不离开正念的方式,完成一切所应作。如此,世尊犹如一位卧于临终之榻的大富豪家长,为子女指明财富的精要,他躺在般涅槃的床上,将四十五年来所给予的一切教诫,浓缩在这一句“不放逸”中,宣说出来。
186. Pañcame upavattane mallānaṃ sālavaneti yatheva hi kadambanadītīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ hiraññavatikāya nāma nadiyā pārimatīrato sālavanaṃ uyyānaṃ. Yathā anurādhapurassa thūpārāmo, evaṃ taṃ kusinārāya hoti. Yathā thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena nivattati, evaṃ uyyānato sālapanti pācīnamukhā gantvā uttarena nivattā. Tasmā taṃ ‘‘upavattana’’nti vuccati. Tasmiṃ upavattane mallānaṃ sālavane. Antarenayamakasālānanti mūlakkhandhaviṭapapattehi aññamaññaṃ saṃsibbitvā ṭhitasālānaṃ antarikāya. Appamādena sampādethāti satiavippavāsena kattabbakiccāni sampādayatha. Iti bhagavā yathā nāma maraṇamañce nipanno mahaddhano kuṭumbiko puttānaṃ dhanasāraṃ ācikkheyya, evamevaṃ parinibbānamañce nipanno pañcacattālīsa vassāni dinnaṃ ovādaṃ sabbaṃ ekasmiṃ appamādapadeyeva pakkhipitvā abhāsi. Ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācāti idaṃ pana saṅgītikārānaṃ vacanaṃ.
此后,为显示世尊办妥般涅槃的准备而入般涅槃,经文乃说:“那时,世尊进入初禅”等。此中,当世尊进入想受灭定时,诸天与人见他呼吸停止,一时惊惶喧嚷:“导师般涅槃了!”阿难尊者也跑去问阿那律尊者:“尊者阿那律,世尊是否已经般涅槃了?”阿那律尊者回答:“友阿难,如来尚未般涅槃,只是进入了想受灭定。”这位长老是如何得知的呢?据说,因为这位长老一直随导师次第入于诸等至,跟随至从非想非非想处定出定,那时他便了知:“如今世尊进入的是灭尽定,而在灭尽定中,不会有命终之事。”
Ito paraṃ yaṃ parinibbānaparikammaṃ katvā bhagavā parinibbuto, taṃ dassetuṃ, atha kho bhagavā paṭhamaṃ jhānantiādi vuttaṃ. Tattha saññāvedayitanirodhaṃ samāpanne bhagavati assāsapassāsānaṃ appavattiṃ disvā, ‘‘parinibbuto satthā’’ti saññāya devamanussā ekappahārena viraviṃsu, ānandattheropi – ‘‘parinibbuto nu kho, bhante, anuruddha bhagavā’’ti theraṃ pucchi. Thero ‘‘na kho, āvuso ānanda, tathāgato parinibbuto, apica saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno’’ti āha. Kathaṃ pana so aññāsi? Thero kira satthārā saddhiṃyeva taṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjanto yāva nevasaññānāsaññāyatanavuṭṭhānaṃ, tāva gantvā, ‘‘idāni bhagavā nirodhaṃ samāpanno, antonirodhe ca kālaṃkiriyā nāma natthī’’ti aññāsi.
随后,世尊从想受灭等至中出定,入非想非非想处定……(中略)……出第三禅那,入第四禅那。在此,世尊依二十四种所缘入初禅,依十三种所缘入第二禅那,同样依十三种所缘入第三禅那,又依十五种所缘入第四禅那。如何计数?于十不净观、三十二身分、八遍处、慈心、悲心、喜心、入出息念及限定虚空——这二十四种所缘,入初禅。其次,除三十二身分与十不净观,依其余十三种所缘入第二禅那,同样依这些所缘入第三禅那。复次,依八遍处、舍梵住、入出息念、限定虚空及四种无色界定——这十五种所缘,入第四禅那。这仅是略说。事实上,当世尊——法主——进入涅槃之城时,他次第进入了总数多达二十四亿十万种的等至,犹如有人远行他乡前,一一拥抱告别所有亲人,他在遍尝一切等至之乐后,方始进入。
Atha kho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattito vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji…pe… tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajjīti ettha pana bhagavā catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji, terasasu ṭhānesu dutiyaṃ jhānaṃ… tathā tatiyaṃ… pannarasasu ṭhānesu catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Kathaṃ? Dasasu asubhesu dvattiṃsākāre aṭṭhasu kasiṇesu mettākaruṇāmuditesu ānāpāne paricchedākāseti imesu tāva catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji. Ṭhapetvā pana dvattiṃsākārañca dasa ca asubhāni sesesu terasasu dutiyaṃ jhānaṃ… tesuyeva tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Aṭṭhasu pana kasiṇesu upekkhābrahmavihāre ānāpāne paricchedākāse catūsu arūpesūti imesu pannarasasu ṭhānesu catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Ayampi ca saṅkhepakathāva. Nibbānapuraṃ pavisanto pana bhagavā dhammassāmi sabbāpi catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo pavisitvā videsaṃ gacchanto ñātijanaṃ āliṅgetvā viya sabbasamāpattisukhaṃ anubhavitvā paviṭṭho.
“世尊从第四禅那出定后,随即般涅槃”一句中,“随即”有两种情形:一是“禅那无间”,二是“观察无间”。所谓“禅那无间”,是指从第四禅那出定,心流落入有分,当下即般涅槃。所谓“观察无间”,是指从第四禅那出定后,再度审察禅支,随后令心流落入有分,于其时般涅槃。这两种皆属“无间”。然而,世尊的情形是:入禅那后出定,审察禅支,之后以有分心——这是一种无记心、属于苦谛的心——而般涅槃。因为无论是诸佛、独觉佛与圣弟子,乃至微如蝼蚁,一切众生命终的最后一念,全是这样的有分心,无记心,苦谛所摄。
Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyīti ettha ca jhānasamanantaraṃ paccavekkhaṇasamanantaranti, dve samanantarāni. Catutthajjhānā vuṭṭhāya bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ jhānasamanantaraṃ nāma, catutthajjhānā vuṭṭhahitvā puna jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ paccavekkhaṇasamanantaraṃ nāma. Imāni dvepi samanantarāneva. Bhagavā pana jhānaṃ samāpajjitvā jhānā vuṭṭhāya jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgacittena abyākatena dukkhasaccena parinibbāyi. Ye hi keci buddhā vā paccekabuddhā vā ariyasāvakā vā antamaso kunthakipillikaṃ upādāya sabbe bhavaṅgacitteneva abyākatena dukkhasaccena kālaṃ karonti.
“已生者”(bhūtā):即有情众生。“无对手者”(appaṭipuggalo):指没有堪与匹敌之人。“得势力者”(balappatto):指证得十种智力之力者。“具生灭法者”(uppādavayadhammino):指具有生起与坏灭之自性者。“它们的寂止”(tesaṃ vūpasamo):指那些诸行的寂止。“乐”(sukho):即无为的涅槃本身就是乐,此是含义。“那时”(tadāsi):是就《大般涅槃经》(长部2.220)中所说“伴随般涅槃,大地震动”之地震而言,那地震令人毛发竖立、心生恐惧。“具足一切最胜相者”(sabbākāravarūpete):指具足一切最胜相之功德者。“已无出入息”(nāhu assāsapassāso):指出入息不再生起。“不动者”(anejo):因无称为渴爱的动摇,故为不动。“关于寂静”(santimārabbhā):指关于、缘于、就无余涅槃而言。“具眼者”(cakkhumā):指具足五眼者。“般涅槃”(parinibbuto):指以诸蕴的灭尽而般涅槃。
Bhūtāti sattā. Appaṭipuggaloti paṭibhāgapuggalavirahito. Balappattoti dasavidhaṃ ñāṇabalaṃ patto. Uppādavayadhamminoti uppādavayasabhāvā. Tesaṃ vūpasamoti tesaṃ saṅkhārānaṃ vūpasamo. Sukhoti asaṅkhataṃ nibbānameva sukhanti attho. Tadāsīti ‘‘saha parinibbānā mahābhūmicālo ahosī’’ti evaṃ mahāparinibbāne (dī. ni. 2.220) vuttaṃ bhūmicālaṃ sandhāyāha. So hi lomahaṃsanako ca bhiṃsanako ca āsi. Sabbākāravarūpeteti sabbākāravaraguṇūpete. Nāhu assāsapassāsoti na jāto assāsapassāso. Anejoti taṇhāsaṅkhātāya ejāya abhāvena anejo. Santimārabbhāti anupādisesaṃ nibbānaṃ ārabbha paṭicca sandhāya. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Parinibbutoti khandhaparinibbānena parinibbuto. Asallīnenāti anallīnena asaṅkuṭitena suvikasiteneva cittena. Vedanaṃ ajjhavāsayīti vedanaṃ adhivāsesi, na vedanānuvattī hutvā ito cito samparivatti. Vimokkhoti kenaci dhammena anāvaraṇavimokkho sabbaso apaññattibhāvūpagamo pajjotanibbānasadiso jātoti. Pañcamaṃ.
《相应部注疏》
Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya