5. 六处品
5. Saḷāyatanavaggo
1. 给孤独教诫经注
1. Anāthapiṇḍikovādasuttavaṇṇanā
383「Adhimattagilāno」(极重病):意指因临近死亡而病得极重,故称极重病。因此说“已入临终之床”。他(舍利弗)因那位居士对世尊怀有最深切的敬爱,而作了无缺漏的开示。「Yattakaṃ cassa」(彼所有之量):即该居士所有之量,也就是所说的“一次或两次”。
383.Adhimattagilānoti adhikāya mattāya maraṇassa āsannatāya ativiya gilānoti attho. Tenāha ‘‘maraṇaseyyaṃ upagato’’ti. Akhaṇḍaṃ akāsi gahapatino satthari paramapemattā. Yattakaṃ cassāti, ‘‘sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā’’ti vuttaṃ yattakaṃ assa gahapatissa.
384「Osakkantī」(退没):指衰退。「Ottharantī」(压服):指压倒。「Usmā」(暖):即是业生火界,它随着命根的灭尽而穷尽。只要命与暖还在持续,临终的受便持续,因为识尚未灭。因此说“只要暖还在”等。
384.Osakkantīti parihāyanti. Ottharantīti abhibhavanti. Usmā nāma kammajatejodhātu, sā saha jīvitindriyanirodhā pariyādiyati, yāva tā āyuusmā vattanti, tāva maraṇantikā vedanā vattanteva viññāṇassa aniruddhattā. Tenāha ‘‘yāva usmā’’tiādi.
385「Tīhi gāhehi」(以三种执取):指以爱、慢、见这三种执取。「Paṭibāhituṃ」(为遮止):指镇伏。“我将不以三种执取来执取眼”——这是通过遮止慢执取,来显示对眼作无常随观。若有无常随观,慢执取便无立足之处;若有苦随观,爱执取便无立足之处;若有无我随观,见执取便无立足之处。然而,执取是粗重的,即使它消失了,贪恋仍可能残留。为彻底断除它,所以他说“而且我不会有依眼而住的识”,即“也将不会有我依眼而住的识”。「Sabbaṃ kāmabhavarūpaṃ」(一切欲有色):指所有包含于欲地的色蕴,另读作“欲色有色”。这与本段无余所摄的五蕴相符,因为前面已无余地述说了四蕴。
385.Tīhi gāhehīti taṇhāmānadiṭṭhiggāhehi. Paṭibāhituṃ vikkhambhetuṃ. Cakkhuṃ tīhi gāhehi na gaṇhissāmīti mānaggāhapaṭikkhepamukhena cakkhusmiṃ aniccānupassanāti dasseti. Aniccānupassanāya hi sati appatiṭṭho mānaggāho, dukkhānupassanāya sati appatiṭṭho taṇhāggāho, anattānupassanāya sati appatiṭṭho diṭṭhiggāhoti, gāho ca nāma oḷāriko, tasmiṃ vigatepi nikanti tiṭṭheyyāti taṃ vijahāpetukāmena, – ‘‘na ca me cakkhunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’’ti vuttanti āha – ‘‘viññāṇañcāpi me cakkhunissitaṃ na bhavissatī’’ti. Sabbaṃ kāmabhavarūpanti kāmabhūmipariyāpannaṃ sabbaṃ rūpakkhandhamāha – ‘‘kāmarūpabhavarūpa’’nti vā pāṭho. So yutto imassa vārassa eva anavasesapañcavokārabhavapariyāpannato. Tathā hi upari catuvokārabhavo anavasesato vutto.
386「Idhaloka」(此世):此处意指行世间领域,故又言“或为住处”等。这是将第一、第二遍中所说的“此世”视为已被执取。然而,在第一与第二遍中并未区分“此世”与“他世”,而唯执取五蕴有;同样,在第三遍中执取了五蕴有及四蕴有,为了再以“见法”与“来世”的方式予以分别显示,故说“非此世”等。且此“此世”仅仅依据有情的行而被执取。有些人说,所谓“亦‘我曾见’等”是为了总括一切行而显示。为无惧恼,即为了不产生由贪爱所引生的恐惧。由于没有人可被称为“见法”者,因此他说“除了人界,其余都叫他世”。然而,那些希望“此世”一词也包含有情世间的人,便随其观点而作“除人界外”这样的关联。
386.Idhalokanti ettha saṅkhāralokavisayoti adhippāyena, ‘‘vasanaṭṭhānaṃ vā’’tiādi vuttaṃ, tañca kho paṭhamadutiyavārehi idhaloko gahitoti katvā. Paṭhamadutiyavārehi pana idhaloko paralokoti vibhāgena vinā pañcavokārabhavo gahito; tathā tatiyavāre pañcavokārabhavo catuvokārabhavo ca gahitoti puna diṭṭhadhammasamparāyavasena taṃ vibhajitvā dassetuṃ, ‘‘na idhaloka’’ntiādi vuttaṃ . Idhalokanti ca sattasaṅkhāravaseneva gahitaṃ. Sabbampi saṅkhāravasena pariggahetvā dassetuṃ, ‘‘yampi me diṭṭha’’ntiādi vuttanti keci. Aparitassanatthaṃ taṇhāparitassanāya anuppādanatthaṃ. Yassa diṭṭhadhammoti vuccati, tassa pana abhāvato, ‘‘manussalokaṃ ṭhapetvā sesā paralokā nāmā’’ti vuttaṃ. Yesaṃ pana ‘‘idhaloka’’nti iminā sattalokassapi gahaṇaṃ icchitaṃ. Tesaṃ matena, ‘‘manussalokaṃ ṭhapetvā’’ti yojanā.
387「Allīyasi」(你执著):意思是,你对自身与诸欲乐生起爱著。「Evarūpī」(这样的):即当时法将所开示的那种方式。「Dhammakathā na sutapubbā」(从未听闻的法说):这是就其宣说的方式而予以否定,并非针对其微细、甚深、与空相应的共通性。因此说“然而这样”等。
387.Allīyasīti attabhāve bhogesu ca apekkhaṃ karosīti attho. Evarūpīti yādisī tadā dhammasenāpatinā kathitā, evarūpī. Dhammakathā na sutapubbāti yathākathitākārameva sandhāya paṭikkhepo, na sukhumagambhīrasuññatāpaṭisaṃyuttatāsāmaññaṃ. Tenāha ‘‘evaṃ panā’’tiādi.
「Mayā gatamaggameva anugacchasi」(你只是跟随我所走过的道路):这是执取了布施所成福业共通的一面而说,并非指菩萨所行的布施巴拉密。「Na paṭibhāti」(不现前):指因不喜而不现起于心,因此他说“不喜好”。这是因为他乐于轮回。然而,能导向直道的观,世尊先前已为他说过了。
Mayā gatamaggameva anugacchasīti dānamayapuññabhāvasāmaññaṃ gahetvā vadati, na bodhisattadānabhūtaṃ dānapāramitaṃ. Na paṭibhātīti ruccanavasena citte na upatiṭṭhati. Tenāha ‘‘na ruccatī’’ti. Tathā hesa vaṭṭābhiratoti. Ujumaggāvahā vipassanā bhagavatā panassa kathitapubbā.
388「仙(isi)」:因已寻求功德、正被寻求功德,故称为仙;这包括无学、有学及善凡夫。仙的团体即是「仙众」,因此为他们所依止、所亲近,便称为「为仙众所依止」。固然,此住处在物质形态上,有香殿、殿堂、楼阁等可供坐卧,有树蔓等可为地坐,确实具有不共于他处的大喜乐性。然而,那种基于世俗居家方式的喜乐,并不能像圣者们所依止的状态那样,真正令圣者心感满足。因此说:‘以第一偈阐述了祇园(祇树给孤独园)的功德之后’。正因如此,世尊说:‘阿拉汉所住之处,方为令人愉悦的乐土。’能导向烦恼减损的思心所,能令众生清净,故解说:‘业’即道思。由于能令人了知四圣谛并镇伏烦恼,故称为「明」,即圣道中的正见;因此说:‘明’即道慧。「圣定蕴所属的法」:指正精进、正念与正定。如是,属于明这一部分的定,亦是圣定蕴所摄。因他拥有戒,故是具戒者;所以说:‘立足于戒之人的生命最为殊胜。’所谓「见思」,即正思惟。在此,正思惟是作为辅助。
388. Esitaguṇattā esiyamānaguṇattā ca isi, asekkhā sekkhā kalyāṇaputhujjanā ca, isīnaṃ saṅgho, tena nisevitanti isisaṅghanisevitaṃ. Kāmaṃ tassa vihārassa gandhakuṭipāsādakūṭāgārādivasena nisīdananipajjanāya rukkhalatādivasena bhūmisayādivasena ca anaññasādhāraṇā mahatī ramaṇīyatā attheva, sā pana gehassitabhāvena ariyānaṃ cittaṃ tathā na toseti; yathā ariyānaṃ nisevitabhāvenāti āha – ‘‘paṭhamagāthāya jetavanassa vaṇṇaṃ kathetvā’’ti. Tenāha bhagavā – ‘‘yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyaka’’nti (dha. pa. 98; theragā. 991; saṃ. ni. 1.261). Apacayagāminī cetanā sattānaṃ suddhimāvahatīti āha – ‘‘kammanti maggacetanā’’ti. Catunnaṃ ariyasaccānaṃ viditakaraṇaṭṭhena kilesānaṃ vikkhambhanaṭṭhena ca vijjā, maggasammādiṭṭhīti āha – ‘‘vijjāti maggapaññā’’ti. Samādhipakkhiko dhammo nāma sammāvāyāmasatisamādhayo. Tathā hi vijjābhāgiyo samādhipi samādhipakkhiko. Sīlaṃ tassa atthīti sīlanti āha – ‘‘sīle patiṭṭhitassa jīvitaṃ uttama’’nti. Diṭṭhisaṅkappoti sammāsaṅkappo. Tattha sammāsaṅkappassa upakārakabhāvena vijjābhāgo . Tathā hi so paññākkhandhasaṅgahitoti vuccati, yathā sammāsaṅkappo paññākkhandhena saṅgahito, evaṃ vāyāmasatiyo samādhikkhandhasaṅgahitāti. Tenāha – ‘‘dhammoti vāyāmasatisamādhayo’’ti. ‘‘Dhammo’’ti hi idha sammāsamādhi adhippeto, – ‘‘evaṃ dhammā te bhagavanto ahesu’’ntiādīsu (dī. ni. 2.13; ma. ni. 3.198; saṃ. ni. 5.378) viya. Vācākammantājīvāti sammāvācākammantājīvā maggapariyāpannā eva, te sabbepi gahitāti. Tenāha – ‘‘etena aṭṭhaṅgikena maggenā’’ti.
「以方法」:即依凭应修习圣道的特定方式,来修习属于定资粮的观法与道法。因为经中说:‘比丘们,我将为你们讲授有近依、有资具的圣正定’(中部 3.136),由此可知,正定等道法亦是定资粮。所谓「应简择」,意为应审查、应修习。「于彼处」:此为表原因的处格。由于圣道是众生得清净的原因,所以说:‘他在那圣道中清净。’他应审察五蕴法,即观五取蕴;因为观照它们时,观才能臻于极致。从透过遍知证悟苦圣谛那一刻起,他便透过断除证悟集圣谛、透过作证证悟灭圣谛、透过修习证悟道圣谛;如此,他以究竟清净而得清净。因而解说:‘就这样,他在那些四圣谛中清净。’此处亦是表相状的处格用法。或可补充‘当正证悟诸谛之时’这样的隐含意义。
Upāyenāti yena vidhinā ariyamaggo bhāvetabbo, tena samādhipakkhiyaṃ vipassanādhammañceva maggadhammañca. ‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmi saupanisaṃ saparikkhāra’’nti (ma. ni. 3.136) hi vacanato sammāsamādhiādayo maggadhammāpi samādhipakkhiyā. Vicineyyāti vīmaṃseyya, bhāveyyāti attho. Tatthāti hetumhi bhummavacanaṃ. Ariyamaggahetukā hi sattānaṃ visuddhi. Tenāha – ‘‘tasmiṃ ariyamagge visujjhatī’’ti. Pañcakkhandhadhammaṃ vicineyya, pañcupādānakkhandhe vipasseyya. Tesu hi vipassiyamānesu vipassanā ukkaṃsagatā. Yadaggena dukkhasaccaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhīyati, tadaggena samudayasaccaṃ pahānapaṭivedhena nirodhasaccaṃ sacchikiriyāpaṭivedhena, maggasaccaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhīyati, evaṃ accantavisuddhiyā sujjhati. Tenāha – ‘‘evaṃ tesu catūsu saccesu visujjhatī’’ti. Idhāpi nimittatthe bhummavacanaṃ. Saccesu vā paṭivijjhiyamānesūti vacanaseso.
「决定说」指作出确定、决断的陈述,意即‘决定’。而‘唯独舍利弗能’这一决定说,旨在表明:以其声闻弟子身份,在于一切声闻弟子中,舍利弗最上。透过「以烦恼止息」一语,显示此大长老具足那般的烦恼止息,于其声闻行境中证得智慧圆满。若问:‘既然如此,“纵然是已到彼岸的比丘,也以此为最上”又作何解?’当知这是针对于诸佛教法中智慧圆满的声闻们而说。或依据‘解脱无差别’(长部义注3.141等)之说,这是从声闻们的解脱慧这一层面而言。因此才说:‘到达彼岸’即到达涅槃等义。其余内容便容易理解了。
Avadhāraṇavacananti vavatthāpanavacanaṃ, avadhāraṇanti attho. Sāriputtovāti ca avadhāraṇaṃ tassa sāvakabhāvato sāvakesu sāriputtova seyyoti imamatthaṃ dīpeti. Kilesaupasamenāti iminā mahātherassa tādiso kilesūpasamoti dasseti, yassa sāvakassa visaye paññāya pāramippatti ahosi. Yadi evaṃ – ‘‘yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti idaṃ kathanti? Tesaṃ tesaṃ buddhānaṃ sāsane paññāya pāramippattasāvakavasenetaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Atha vā – ‘‘natthi vimuttiyā nānatta’’nti (dī. ni. ṭī. 3.141; vibha. mūlaṭī. suttantabhājanīyavaṇṇanā) vacanato sāvakehi vimuttipaññāmattaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tenāha – ‘‘pāraṅgatoti nibbānaṃ gato’’tiādi. Sesaṃ suviññeyyameva.
《给孤独长者教诫经》的义注——即对隐晦含义的阐明——就此圆满了。
Anāthapiṇḍikovādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
二、《车匿教诫经》的义注。
2. Channovādasuttavaṇṇanā
389389.“车匿”:这只是他的名称,故说“名为如斯的长老”。为了表明他并非那位在导师般涅槃时被施以梵罚之人,又说明:“非随从出家之长老”,意为:当世间依怙出离之时,并非那位自迦毗罗卫城随从而出的车匿。“探病者”:即慰问病者之人,指想要听闻病况详情的人。因其能杀伤、能残害,故名为“刀”,所以称此为“夺命之刀”。
389.Channoti idaṃ tassa nāmanti āha ‘‘evaṃnāmako thero’’ti. Yassa pana satthārā parinibbānakāle brahmadaṇḍo āṇatto, ayaṃ so na hotīti dassento āha – ‘‘na abhinikkhamanaṃ nikkhantatthero’’ti, lokanāthassa abhinikkhamanakāle kapilapurato nikkhantoti attho. Gilānapucchakāti gilānassa pucchanakā, gilānabhāvassa avatthaṃ sotukāmāti attho. Sasanato hiṃsanato satthanti āha ‘‘jīvitahārakasattha’’nti.
390390.“无可指责”:指于彼毫无可责之处,意谓此业所生身终了之后,未来即无再生。故解释为“不再生起”。
390. Upavajjaṃ etassa natthīti anupavajjaṃ, karajakāyaṃ katvā āyatiṃ uppattirahitanti attho. Tenāha ‘‘anuppattika’’nti.
391391.“了知灭尽与衰坏”:将诸行导入刹那坏灭,以智慧如实了知。当见到诸行“为苦”时,便无“这是我的”之执取,故以“苦”随观:“这不是我的”。当见到诸行“为无常”时,便无“我是此”之慢执,故以“无常”随观:“这不是我”。当见到诸行“为无我”时,便无“这是我的自我”之我执,故以“无我”随观:“这不是我的自我”。是故总结道:“以‘这不是我的……这不是我的自我’而随观。”
391.Khayavayaṃ ñatvāti saṅkhāragataṃ khaṇabhaṅgaṃ netvā ñāṇena yāthāvato ñatvā. Netaṃ mamāti dukkhato samanupassanā saṅkhāresu diṭṭhesu mamaṃkārābhāvato. Nesohamasmīti aniccato samanupassanā aniccato tesu diṭṭhesu ahaṃkārābhāvato. Na meso attāti anattato samanupassanā anattato tesu diṭṭhesu attaggāhābhāvatoti āha – ‘‘netaṃ mama…pe… attāti samanupassāmī’’ti.
393「凡夫」:因为圣者已遍知一切所缘,绝不可能无法忍受苦受;而凡夫仅是由于增上慢,才说:‘我不贪恋生命,我已以导师为满足,见到了灭。’因此称为凡夫。「这也是」这一句,正是指‘依着而动转’等语。事实上,车匿长老由于依着渴爱,无法忍受临终的苦受,辗转反侧、躁动不安,因此应当作意‘依着而动转’等道理。这样一来,所有那些躁动就不会发生,这便是它的意趣。然而,‘劫’这个词亦可作为‘时间’的同义词,并不仅指某个特定时间,所以‘常时’即指恒常的时间。如同未断除渴爱与邪见者依附、黏着于它们,此人也被渴爱与邪见所依附,从而不得解脱,故说「依于渴爱与见者」。「动转」:在未能精勤于正行道时,由于见到过患而动摇不定,这种动摇在圣者的律中被称为丑陋的动转,因此又说「是躁动」。然而,如果心由于镇伏了妄念而不动转,修行便走上正轨,烦恼便会止息,因此说「不动转时,则有轻安」。由此又说:「这就是烦恼的止息」。
393.Tasmā puthujjanoti yasmā ariyo sabbaso pariññātavatthuko dukkhavedanaṃ adhivāsetuṃ asakkonto nāma natthi, tasmā puthujjano, kevalaṃ pana adhimāneneva – ‘‘nābhikaṅkhāmi jīvitaṃ, pariciṇṇo me satthā, nirodhaṃ disvā’’ti vadatīti adhippāyo. Idampīti idampi, ‘‘nissitassa calita’’ntiādi. Taṇhānissitabhāvena hi āyasmā channo māraṇantikaṃ vedanaṃ adhivāsetuṃ asakkonto ito cito parivattanto calati vipphandati, tasmā ‘‘nissitassa calita’’ntiādi manasikātabbaṃ, tena idaṃ sabbaṃ taṃ vipphanditaṃ na bhavissatīti adhippāyo. Kappasaddo kālapariyāyopi hoti, na kālavisesavācako evāti āha – ‘‘niccakappanti niccakāla’’nti. Yathā appahīnataṇhādiṭṭhiko puggalo taṃnissito allino, evaṃ tāhipi nissito amuttabhāvatoti āha – ‘‘taṇhādiṭṭhīhi nissitassā’’ti. Calitanti yathā yathā asamāraddhāya sammāpaṭipattiyā ādīnavavasena calantaṃ pana yasmā ariyassa vinaye virūpaṃ calitaṃ nāma hoti, tasmā āha – ‘‘vipphanditaṃ hotī’’ti. Tādise pana papañcavikkhambhanavasena cittassa calite asati bhāvanāya vīthipaṭipannatāya kilesapaṭippassaddhi eva hotīti āha ‘‘calite asati passaddhī’’ti. Tena vuttaṃ – ‘‘kilesapassaddhi nāma hotī’’ti.
「倾向」:因见到了其他有,而朝向它们,故称为倾向。因此说:‘没有倾向,即是没有对有的爱乐、喜爱与随眠之时。’以结生而称为「来」,意思是:由于执取结生,从其他有来到此处,称为来。以死没而从此处去到其他有,称为「去」。如果没有来和去,那么即使已造作、累积了业,也不会在未来构思出生而运转。以死没故:从已投生的有中死去,即是‘死’;未来再生,称为‘再生’。既然没有了来去、死没与再生,因此说‘不在此处,不在他处,不在两者之间’——由于身体的来和去不存在,所以彻底没有了死没与再生。因此既不能说住于此世,也不能说住于他世,更不能说住于二者之间。因而说‘不在此处’等。在这当中,因为并没有一个超脱了此世与他世而流转的处所,所以说「不在两者之间」。为了否定‘属于两者’,又说「不在两处」。「终极」:即于此世与他世中,那种不存在、没有、不再生起的状态;这本身就是苦之根源的终结、苦的尽头。
Bhavantaraṃ disvā namanaṭṭhena nati. Tenāha – ‘‘natiyā asatīti bhavatthāya ālayanikantipariyuṭṭhānesu asatī’’ti. Paṭisandhivasena āgati nāmāti paṭisandhiggahaṇavasena bhavantarato idheva āgamanaṃ nāma, cutivasena cavanavasena ito bhavantarassa gamanaṃ nāma na hoti āgatigatiyā asati katūpacitassapi kammassa uppattiparikappavasena pavattiyā abhāvato. Cavanavasenāti nibbattabhavato cavanavasena cuti, āyatiṃ upapajjanavasena upapāto na hoti. Yato gati āgati cavanaṃ upapāto na hoti, tato eva nevidha, na huraṃ, na ubhayamantarena, kāyassa gatiyā āgatiyā ca abhāvato sabbaso cutūpapāto natthi; tena na idhaloke ṭhitoti vattabbo. Na paraloke ṭhitoti vattabbo, na ubhayamantarena ṭhitoti vattabbo. Tenāha ‘‘nayidha loke’’tiādi. Tattha idhalokaparalokavinimuttassa saṃsaraṇapadesassa abhāvato, ‘‘na ubhayamantarenā’’ti vuttoti ubhayapariyāpanno na hotīti paṭikkhipanto, ‘‘na ubhayattha hotī’’ti āha. Ayameva antoti yo idhaloke paraloke ca abhāvo avijjamānatā anuppajjanaṃ, ayameva sakalassa dukkhamūlassa anto pariyosānaṃ.
394“断喉管”:他开始割喉管。就在开始割的刹那,割断发生;同时,由于未离贪,死亡恐惧生起,因此趣相显现。他想:“即使是这位,向同梵行者们宣告了无可指责的话,却要以带有贪欲的死而死去。”于是心生悚惧,便以无常等观察诸行。因为他先前多次通过观修习生灭智,因此立刻证得阿拉汉果;在证得阿拉汉果之后,就在省察阿拉汉果的下一刹那,以断喉为缘,生命灭尽,成为同时者而般涅槃。确实,对于最后有者,如果未证阿拉汉果,就不会有生命中断。关于这位车匿长老的“记说”,这里是“以记说为因”的具格用法。正是以此为因,这位长老策励精进,激发观。“以此”是指“是的,尊者”等言语。“长老”指舍利弗长老。“问”:尊者问:“尊者,像那样惯于与诸家族交往者,如何能般涅槃呢?”虽然他在同梵行者中,曾以“惯于在俗家中交往而住”闻名,但此时通过世尊所说的“舍利弗,那是有这样的人……”等言教,他的不交往状态便显露出来。即使有些人如法修习,却可能显出像被烧煮过似的不调伏相。其余容易理解。
394.Kaṇṭhanāḷiṃ chindīti nāḷiṃ chindituṃ ārabhi. Tasmiṃ chindituṃ āraddhakkhaṇe chedo ca vattati; maraṇabhayañca okkami avītarāgabhāvato, tato eva gatinimittaṃ upaṭṭhāti. ‘‘Sopi nāma sabrahmacārīnaṃ anupavajjataṃ byākaritvā sarāgamaraṇaṃ marissatī’’ti saṃviggamānaso saṅkhāre aniccādivasena pariggaṇhanto. Arahattaṃ patvāti pubbe bahuso vipassanāya udayabbayañāṇaṃ pāvitattā tāvadeva arahattaṃ patvā arahattaphalapaccavekkhaṇānantaraṃ kaṇṭhanāḷicchedapaccayā jīvitanirodhena samasīsī hutvā parinibbāyi. Na hi antimabhavikassa arahattaṃ appatvā jīvitantarāyo hoti. Therassāti āyasmato channattherassa. Byākaraṇenāti hetumhi karaṇavacanaṃ ‘‘byākaraṇena hetunā’’ti. Tannimittañhi thero vīriyaṃ paggaṇhanto vipassanaṃ ussukkāpeti. Imināti, ‘‘atthi, bhante’’tiādivacanena. Theroti āyasmā sāriputtatthero. Pucchatīti, bhante, tathā kulasaṃsaggapasuto kathaṃ parinibbāyissatīti pucchati. ‘‘Pubbe kulesu saṃsaṭṭhavihārī’’ti sabrahmacārīnaṃ paññātassapi imasmiṃ ‘‘honti hete sāriputtā’’tiādinā bhagavato vutta-ṭṭhāne asaṃsaṭṭhabhāvo pākaṭo ahosi. Pakkampi nipakkaṃ viya sammāpaṭipajjamānāpi keci asaññatā upaṭṭhahanti. Sesaṃ suviññeyyameva.
3. 富楼那教诫经注
3. Puṇṇovādasuttavaṇṇanā
395“隐居”:在《无间经》中说“隐居即从果等至”,那是针对法将的圣住而言;而在此处,对于尚未完成修行任务者,隐居指身远离,故说“隐居即独处”。关于“眼所识之色”,此处,能识了色的识以眼为门,两者之中,眼为内处,色为外处。基于对两者生起欢喜等的共通性,用“彼”一词将两者合称,所以说“彼”即指眼与色。然而,由“所识”所表示的识,以及与其相应的法,即“厌逆与无厌逆两者”,已包含在“意所识之法”一句中,故此处不再取用。其余诸处同理。“结合”:即一同转起,指心与喜、与渴爱共同生起,也就是与心俱生。因此说“喜生起”。“五蕴苦的结合”:指名为五蕴的苦圣谛,在分析中以共同转起的方式出现。因苦生起时,唯依六门生起,同样,集也是如此,故说“如是于六门中”等。由于此处讲到了烦恼轮、业轮、果报轮,所以说“将轮回展现至顶点”。“第二方法”:即“还有……”等所宣说的第二种说法方式。“独别因缘”:既非随法因缘,也非随愿因缘,而此处全无请问。
395. Anantarasutte ‘‘paṭisallānāti phalasamāpattito’’ti vuttaṃ, tattha dhammasenāpatino ariyavihārassa adhippetattā, idha pana akatakiccassa paṭisallānaṃ nāma kāyavivekoti āha – ‘‘paṭisallānāti ekībhāvā’’ti. ‘‘Cakkhuviññeyyā rūpā’’ti panettha viññeyyarūpaṃ vijānantassa dvārabhūtaṃ cakkhunti ubhayaṃ ajjhattikaṃ bāhirañca āyatanaṃ abhinanditādisāmaññena tañceti ettha taṃ-saddena ekajjhaṃ paccāmaṭṭhanti āha – ‘‘tañceti taṃ cakkhuñceva rūpañcā’’ti. Yaṃ panettha viññeyyasaddena jotitaṃ viññāṇaṃ taṃ sampayuttadhammāti tadubhayaṃ, ‘‘manoviññeyyā dhammā’’ti padena kathitamevāti idha na gahitaṃ. Esa nayo sesesupi. Samodhānenāti sahāvaṭṭhānena, cittena nandiyā taṇhāya saha pavattiyā cittasahuppattiyāti attho. Tenāha – ‘‘uppajjati nandī’’ti. Pañcakkhandhadukkhassa samodhānanti pañcakkhandhasaṅkhātassa dukkhasaccassa paccavokāre sahappavatti hoti. Yasmā dukkhaṃ uppajjamānaṃ channaṃ dvārānaṃyeva vasena uppajjati, tathā samudayoti, tasmā āha – ‘‘iti chasu dvāresū’’tiādi. Kilesavaṭṭassa kammavaṭṭassa vipākavaṭṭassa ca kathitattā āha – ‘‘vaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā dassetī’’ti. Dutiyanayeti ‘‘santi ca kho’’tiādinā vutte dutiye desanānaye. Pāṭiyekko anusandhīti na yathānusandhi nāpi ajjhāsayānusandhīti adhippāyo, pucchānusandhissa pana idha sambhavo eva natthīti. Sattasu ṭhānesūti akkosane paribhāsane pāṇippahāre leḍḍuppahāre daṇḍappahāre satthappahāre jīvitāvoropaneti imesu sattasu. ‘‘Bhaddakā vatime’’tiādinā khantipaṭisaṃyuttaṃ sīhanādaṃ nadāpetuṃ.
396「粗暴」:指易怒的人,因为心被染污,所以称为“恶”。「有罪」:即邪恶。「粗恶」:由于完全没有信任和慈爱,所以残忍。或者因为说话粗恶而称为粗恶,这种人就是残忍的,因此说“暴戾”。而“且此”等,是指“我们要砍掉你的手、割掉你的鼻子”之类的恐吓,拿出这些可怕的事情来威胁。
396.Caṇḍāti kodhanā, tena dūsitacittatāya duṭṭhāti vuttā. Kibbisāti pāpā. Pharusāti īsakampi pasādasinehābhāvena luddā. Pharusavacanatāya vā pharusā, tathābhūtā pana luddā nāma honti, tasmā vuttaṃ ‘‘kakkhaḷā’’ti. Idañca teti, ‘‘hatthacchedaṃ nāsikaccheda’’nti evamādiṃ idañca aniṭṭhaṃ karissāmāti bhayadassanena tajjessanti.
「罐锤」:据说在棍棒的顶端做成罐子的形状,因此它被称为「罐锤」。「单刃等武器」指剑、刀等。在说明了「这称为根律仪等」之后,为了指出在哪些经文中根律仪等被说为「调御」,而诵出「以真实……」等。防护意及前五根,即防护六根,称为根律仪,也就是调御。调伏贪等恶法、使其平息,称为调御,即智慧。调伏杀生等业与烦恼、使其平息、镇伏,称为调御,即布萨。调伏嗔恚、害意等,予以对治,称为调御。所以说:「在这部经中,安忍应被理解为调御。」「止息」即是此调御的同义词。因此,它既是调御,又因为对治嗔恚等而具有调伏的意义,也因为使它们止息而具有止息的意义,所以合称为「调御止息」,也就是安忍的忍耐。
Ghaṭikamuggarenāti daṇḍānaṃ kira aggapasse ghaṭākāraṃ dassenti, tena so ‘‘ghaṭikamuggaro’’ti vuccati. Ekatodhārādinā satthena karavālakhaggādinā. ‘‘Indriyasaṃvarādīnaṃ etaṃ nāma’’nti vatvā yattha yattha indriyasaṃvarādayo ‘‘damo’’ti vuttā, taṃ pāṭhapadesaṃ dassento ‘‘saccenā’’tiādimāha . Manacchaṭṭhāni indriyāni dameti saṃvaretīti indriyasaṃvaro, damo. Rāgādipāpadhamme dameti upasametīti damo, paññā. Pāṇātipātādikammakilese dameti upasameti vikkhambhetīti damo uposatho. Byāpādavihesādike dameti vinetīti damoti āha – ‘‘imasmiṃ pana sutte khanti ‘damo’ti veditabbā’’ti. Upasamoti tasseva damassa vevacanaṃ, tasmā damo ca so byāpādādīnaṃ vinayanaṭṭhena tesaṃyeva upasamanaṭṭhena upasamo cāti damūpasamo, adhivāsanakhanti.
397在此,那位于安忍上已作加行的人,到了那个地方后,成为大众的依怙。因此,为了从出身开始阐明他的本行事迹,便提出了“这位富楼那是谁?”等问题。“于此”指的是这个苏那巴兰答地方。“非适宜住处”意指对修行加行不适用的住处。
397. Tattha khantiyaṃ katādhikāro taṃ janapadaṃ gantvā mahājanassa avassayo hoti, tasmā tadassa apadānaṃ samudāgamato paṭṭhāya vibhāvetuṃ, ‘‘ko panesa puṇṇo’’tiādi āraddhaṃ. Etthāti etasmiṃ sunāparantajanapade. Asappāyavihāranti bhāvanābhiyogassa na sappāyaṃ vihāraṃ.
“两兄弟”是指尚未分家产、也未分开称呼与共住的状态。因此说“他们之中”等。他是一位带着货物,游走于各地经商贩卖的人。
Dve bhātaroti avibhattasāpateyyā avibhattavohārasaṃyogā. Tenāha ‘‘tesū’’tiādi. Janapadacārikaṃ caranto bhaṇḍaṃ gahetvā janapadesu vikkayaṃ karonto.
“我们将作佛供养、法供养、僧伽供养”,他们全心倾向于此。“彻入骨髓而安立”是指,前所未闻的“佛陀”一词传入耳中,激起了极大的喜悦。由此喜悦所生的殊胜色法,穿透皮肤血肉等,直入骨髓而安立。“已处理”是指货物已通过贩卖的方式处理掉了。“业处不现前”是指无法进入修习的轨道。“于我非适宜”是指对于我业处的修习,不合宜、无有帮助。
‘‘Buddhapūjaṃ dhammapūjaṃ saṅghapūjaṃ karissāmā’’ti tanninnā. Aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsīti, ‘‘buddho’’ti vacanaṃ assutapubbaṃ sotapathaṃ upagataṃ anappakaṃ pītisomanassaṃ samuṭṭhāpentaṃ pītisamuṭṭhānapaṇītarūpehi chavicammādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. Vissajjitanti vikkiṇanavasena viniyojitaṃ. Kammaṭṭhānaṃ na upaṭṭhātīti bhāvanāvīthiṃ na otarati. Mayhaṃ asappāyoti mayhaṃ kammaṭṭhānabhāvanāya sappāyo upakāro na hoti.
「没有人能经行」,因为大海浪潮的巨大声响逼迫,无法把握修习的作意。因此说「大海浪潮」等。「那」是指摩古罗精舍。
Kocicaṅkamituṃ samattho nāma natthi mahatā samuddavīcisaddena upaddutattā bhāvanāmanasikārassa anabhisambhuṇanato. Tenāha ‘‘samuddavīciyo’’tiādi. Soti makuḷavihāro.
他们以极快的速度行进,越过了原本打算走的航道,到达了一座小岛。
Uttamajavena gacchamānā yathādhippetaṃ maggaṃ atikkamitvā aññataraṃ dīpakaṃ pāpuṇi.
「掀起大波浪」是指:发起大风暴,搅动那一处的大海,从而掀起巨大的波浪。
Uppādikaṃ uṭṭhāpetvāti mahāvātamaṇḍalasamuṭṭhāpanena tasmiṃ padese mahāsamuddaṃ saṃkhobhento mahantaṃ uppādaṃ uṭṭhapetvā.
长老忆念起幼弟所说的“请关注我们”,便时时留心,故那时亦留心。正因此,而说“即于彼刹那,留意之后”。“于面前”指头前的位置。“告知”指他们宣告:“我们是近事男。”“以此”指用我所布施的那份东西。“圆堂”指类似圆顶空堂的住处。“随从者”指前往其他地方的人。
Thero, ‘‘amhe āvajjeyyāthā’’ti kaniṭṭhassa vacanaṃ saritvā antarantarā āvajjeti, tasmā tadāpi āvajjeti, taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘tasmiṃyeva khaṇe āvajjitvā’’ti. Sammukheti sīsaṭṭhāne. Paṭivedesunti pavedesuṃ, upāsakā mayanti paṭijāniṃsu. Imināti iminā mayhaṃ pariccattakoṭṭhāsena. Maṇḍalamāḷanti muṇḍamaṇḍalamāḷasadisaṃ paṭissayaṃ. Paricārakāti avasesagāmino.
为给谛语束缚留出余地,而说“四百九十九”。那一天……拿了(签),因此那位长老在首批拿签者中被列为最上。
Saccabandhassa okāsaṃ karonto ‘‘ekūnapañcasatāna’’nti āha. Taṃ divasaṃ…pe… aggahesi, tena so thero paṭhamaṃ salākaṃ gaṇhantānaṃ etadagge ṭhapito.
“前往商人村”意思是到了商人村附近。“佛陀的骚动”指众生在接近佛陀后心中涌起的好奇。
Vāṇijagāmaṃ gantvāti vāṇijagāmasamīpaṃ gantvā. Buddhakolāhalanti buddhānaṃ upagamma sattānaṃ uppajjanakutūhalaṃ.
「即在大香室」指就在祇园大寺的大香室中。「应侍奉」指应当去承事供奉。
Mahāgandhakuṭiyaṃyevāti jetavanamahāvihāre mahāgandhakuṭiyaṃyeva. Paricaritabbanti upaṭṭhātabbaṃ.
「香木」指栴檀、沉香等有香味的木料。其余内容易于了知。
Gandhakaṭṭhānīti candanaagarusalaḷādīni sugandhakaṭṭhāni. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
第四 《难陀迦教诫经》的注释
4. Nandakovādasuttavaṇṇanā
398他为僧伽承担了责任,以善巧方便,通过难陀迦长老的教诫,调伏那些应受调伏的比丘尼们。因此说「然而此」等。「次第」意为轮转、进行,即依序而行;故解释说「以次第即以轮次」。「此」指难陀迦长老的事。「令说」指由他人告知长老自己没有教诫的机会。「次第教诫」即诸比丘尼按次第进行教诫;能胜任者次第轮值,故为次第教诫。那时,心变得专注、明净,这是由于过去世修行成就的恭敬尊重,并伴有在家人般的亲爱之情。
398.Saṅghassabhāraṃ akāsi upāyena nandakattherassa ovādena vinetabbānaṃ bhikkhunīnaṃ vinayatthaṃ. Tenāha ‘‘imaṃ panā’’tiādi. Pariyāyati pavattatīti pariyāyo, paṭipāṭīti āha – ‘‘pariyāyenāti vārenā’’ti. Assāti nandakattherassa. Vadāpesi aññehi attano anokāsabhāvaṃ. Pariyāyena ovadantīti ovadituṃ samatthā bhikkhuniyo vārena ovadanti. Idaṃ pariyāyena ovadanaṃ. Cittaṃ ekaggaṃ hoti pasīdati pubbacariyasiddhena gāravabahumānena gehassitapemavasena.
「乔达弥」:指摩诃波阇波提·乔达弥(大爱道)。「大富长者」:指波罗奈城的长者。
Gotamīti mahāpajāpatigotamī. Seṭṭhissāti bārāṇasiseṭṭhino.
「他们」:指独觉佛。之所以会问「究竟是什么呢?」,是因为提问者的心相续长久以来为福德善业所熏习,且对独觉佛深怀恭敬与尊重。而「穷困者也能做吗?」则是在问:「穷困的人随自己的能力建造的小屋,能让你们住吗?」
Teti paccekabuddhe. Kiṃ nu khoti pucchi ciratarakālaṃ puññakiriyāya paribhāvitasantānatāya, paccekabuddhesu ca gāravabahumānatāya. Duggatehipi sakkā kātunti duggatehipi yathāvibhavaṃ katā kuṭi tumhākaṃ vasituṃ sakkāti pucchi.
「给手工活」:即做完手工活后再给予。「讲述了利益」:即讲述了“为那样的大仙们所做的服务,对我们也是长远的利益;而住所的布施被称为大果报、大利益,将在投生之处带来大成就”等利益。「以严厉的教诫威吓」:即以威吓来呵责:“当这些人都在做的时候,你为什么不做?你不知道我是首仆之妻的身份吗?若你不去做这所有人都要做的手工活,种种痛苦就会降临到你身上。”「成百成百地」:仆人之子们每百人聚集一处,一间一间地建造小屋后施舍出去。「带有经行处等附属」:即包含经行处、夜间住处、日间住处、食堂等附属场地。「令其照料、安排」:即令人照料与安排一切。「令施舍」:即让他舍弃。「令交换」:即让他变卖财产来购置。「三衣」:制作价值千金的三衣来施予。「适时地」:即时常地,在适当的时机,也就是在合适的时候。「对于安住于王位者」:指对于安住于饶益一切众生的王位上的人。
Hatthakammaṃ dethāti hatthakammaṃ katvā dethāti attho. Ānisaṃsaṃ ācikkhitvāti ‘‘tādisānaṃ mahesīnaṃ kataṃ veyyāvaccaṃ amhākampi dīgharattaṃ hitāya hoti. Āvāsadānañca nāma mahapphalaṃ mahānisaṃsaṃ nibbattaṭṭhāne mahāsampattiāvahaṃ bhavissatī’’tiādinā ānisaṃsaṃ ācikkhitvā. Gāḷhena ovādena tajjetvāti, ‘‘imesu nāma karontesu tvaṃ kasmā na karosi, mama jeṭṭhakadāsassa bhariyabhāvaṃ na jānāsi. Sabbehipi kariyamānassa hatthakammassa akaraṇe tuyhaṃ idañcidañca dukkhaṃ āgamissatī’’ti bhayena tajjetvā. Sataṃ sataṃ hutvāti sataṃ sataṃ dāsaputtā ekajjhaṃ hutvā ekañca ekañca kuṭiṃ katvā adāsi. Caṅkamanādiparivāranti caṅkamanarattiṭṭhānadivāṭṭhānabhojanādiparivāraṭṭhānasahitaṃ. Jaggitvā upaṭṭhāpetvā. Vissajjāpesīti pariccajāpesi. Parivattāpetvāti cetāpetvā. Ticīvarānīti sahassagghanikāni ticīvarāni katvā adāsi. Kālena kālanti kāle kāle, kismiñci kāleti attho. Rajje ṭhitassāti sabbabhūtūpakārarajje ṭhitassa.
“难陀迦长老也是”:那时为首仆,如今是难陀迦长老,出家后证得阿拉汉果。“首仆之女……安住于大王后之位”:这是指大爱道·瞿昙弥。“此具寿难陀迦”:这位就是从出身而言的具寿难陀迦长老。“这些比丘尼”:就是从出身而言的那五百位比丘尼。
Nandakattheropīti tadā jeṭṭhakadāso etarahi nandakatthero pabbajitvā arahattaṃ patto. Jeṭṭhakadāsidhītā …pe… aggamahesiṭṭhāne ṭhitāti mahāpajāpatigotamiṃ sandhāya vadati. Ayamāyasmā nandakoti ayameva samudāgamato āyasmā nandakatthero. Etāva tā bhikkhuniyoti etāvatā samudāgamato pañcasatā bhikkhuniyo.
399“以因”:指依于合理、不颠倒的修行。因为前面的种种修行道正是后面修行道的因。“以真实之理而见”:如同亲眼见到一般,依如实之自性而了知。
399.Hetunāti ñāyena aviparītapaṭipattiyā. Pubbabhāgā hi purimā purimā paṭipadā pacchimāya kāraṇaṃ. Yāthāvasarasato diṭṭhanti yathābhūtasabhāvato paccakkhaṃ viya.
401“彼性、彼性”:指与彼受之缘性相应的自性。
401.Taṃ sabhāvaṃ taṃsabhāvanti tassā vedanāya paccayabhāvena anurūpaṃ.
403“最先即是无常”:就连她的影子,无常性也是最先得以成立的。因为凡是依无常而生起的事物,绝无任何常的存在。
403.Paṭhamataraṃyeva aniccāti tassāpi chāyāya aniccabhāvo paṭhamataraṃyeva siddho. Na hi kadāci aniccaṃ nissāya pavattaṃ kiñci niccaṃ nāma atthīti.
404“不损坏”:即不破坏。那么,如何能不损坏肉体和皮体而切割其余部分呢?为了以排除法来说明,便说了“在那里”等语。“使皮附着”:即让皮粘着,使之连在皮上。“令皮结成密实”:即在剖开时,不将其劈开,而使其处在皮密结的状态。“若不这样做”:即不如此破坏肉体和皮体,而是通过切开裸肉等方式将它们彼此分离。其中,“裸肉”指附着于皮的肉,也有人称之为被覆盖的隔膜。“腱”:指细的腱。“束缚”:指皮与肉之间的连结。因此他说:“正是所有附着于皮上或夹杂着脂肪的肉。”“内部烦恼”:因烦恼由内在的心产生,并沉潜于众生的相续中,故成为内部烦恼。
404.Anupahanitvāti avināsetvā. Kathaṃ pana maṃsakāyaṃ cammakāyañca avināsetvā itaresaṃ kantanaṃ hotīti byatirekamukhena dassetuṃ, ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Cammaṃ alliyāpentoti camme laggāpento cammapaṭibaddhaṃ karonto. Cammaṃ baddhaṃ katvāti vivarakāle na phālento cammabaddhe katvā. Evaṃ akatvāti evaṃ maṃsacammakāyānaṃ vināsanaṃ akatvā, vilimaṃsādivikantanena aññamaññaṃ vivecetvā. Tattha vilimaṃsanti cammanissitamaṃsaṃ, paṭicchannakilomakanti ca vadanti. Nhārūti sukhumanhāru. Bandhananti cammamaṃsānaṃ sambandhaṃ. Tenāha – ‘‘sabbacamme laggavilipanamaṃsamevā’’ti. Antarakilesamevāti antare citte jātattā sattasantānantogadhatāya abbhantarabhūtakilesameva.
405“相应的精进”:此仅是一例。正如有人用斧头砍伐可砍之物时,应善加辨认所砍之处,应回避其阻力,应无身体的灼热,应安住于所缘,并应对其他事务保持中舍。同样地,以智慧断除烦恼的修行者,除了精进力,还须具备念觉支、喜觉支、轻安觉支、定觉支、舍觉支,因此他说:“若不依此六种……则不能。”
405.Tajjaṃ vāyāmanti nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. Tathā hi purisena kuṭhārinā chejjaṃ chindite chejjaṭṭhānassa sallakkhaṇaṃ icchitabbaṃ, tassa paṭighātabhāvo icchitabbo, kāyapariḷāhābhāvo icchitabbo, tassa avaṭṭhānaṃ icchitabbaṃ, kiccantare ajjhupekkhaṇaṃ icchitabbaṃ, evaṃ paññāya kilese chindantassa yogino vīriyabalena saddhiṃ sati-pīti-passaddhi-samādhi-upekkhāsambojjhaṅgaṃ icchitabbanti āha – ‘‘evaṃ na vinā chahi…pe… sakkotī’’ti.
407“以此因缘”:因为当时为那些比丘尼所说的法虽然适切其机,但由于反复修习之力尚弱,她们的意乐尚未圆满;如果再有同样的说法,藉由反复修习的增强力,意乐便将圆满。以此因缘,你也应以同样的教诫去教诫那些比丘尼。
407.Tena kāraṇenāti yena tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sā dhammadesanā sappāyā, āsevanamandatāya pana ajjhāsayena paripuṇṇasaṅkappā na jātāyeva; puna tathā desanāya sati āsevanabalavatāya paripuṇṇasaṅkappā bhavissanti; tena kāraṇena tvampi tā bhikkhuniyo teneva ovādena ovadeyyāsīti.
415“最后者”:指最下者,也就是须陀洹。意思是其中没有任何非圣者。因此他说:“其余……乃至诸漏尽者”。“若是如此”:即也存在那样并非漏尽的比丘尼。如此说时,以“即使有干观者的状态,且是漏尽者,于圣者的律中意乐仍不圆满”的意图而质疑:“如何才是圆满意乐?”另一方以“意乐的圆满”为因由,并以“对谁……”等来开显其义。“意乐的圆满”:即在那里志向的圆满,并非一切德行的圆满,此是意图。因此他说“何时……”等。由此应知,所阐明之义为:因根本禅那与所遍观禅那不同,于补特伽罗修观之时,依现行的意乐,在圣道上觉支、道支、禅支有其差别。其余则易明了。
415.Sabbapacchimikāti sabbāsaṃ kaniṭṭhā sotāpannā, anariyā tattha kāci natthīti attho. Tenāha – ‘‘sesā pana…pe… khīṇāsavā cā’’ti. Yadi evanti akhīṇāsavāpi tādisā bhikkhunī atthi. Evaṃ sati sukkhavipassakabhāvenapi sati khīṇāsavabhāve ariyassa vinaye aparipuṇṇasaṅkappāvāti adhippāyena codeti, ‘‘kathaṃ paripuṇṇasaṅkappā’’ti? Itaro ajjhāsayapāripūriyāti kāraṇaṃ vatvā, ‘‘yassa hī’’tiādinā tamatthaṃ vivarati. Ajjhāsayapāripūriyāti tattha adhippāyapāripūriyā, na sabbaso guṇapāripūriyāti adhippāyo. Tenāha ‘‘kadā nu kho’’tiādi. Etena pādakajjhānasammasitajjhānānaṃ visadisatāya puggalassa vipassanākāle pavattaajjhāsayavasena ariyamagge bojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgānaṃ visesatāti ayamattho dīpitoti veditabbo. Sesaṃ suviññeyyameva.
5. 教诫罗睺罗经注
5. Rāhulovādasuttavaṇṇanā
416“使解脱圆满成熟”(vimuttiparipācanīyā):即令作为烦恼止息之解脱的阿罗汉果完全成熟、成就、寂止,故称“使解脱圆满成熟”。“诸法”(dhammā):指因法。因此说“以清净因缘(而说)”,意思是:以成就名为阿罗汉的清净的方式。信根等诸法在清净时,依循道的次第,从不信等中完全解脱心,从而成就最上果的解脱。而这些信根等的清净,来自于回避愚者、亲近有智者,以及随观能生信乐的诸法。为显示此处所指的正是这十五种法,而说“所以说……”等文。
416.Vimuttiṃparipācentīti kilesānaṃ paṭippassaddhivimuttibhūtaṃ arahattaṃ sabbaso pācenti sādhenti nibbāpentīti vimuttiparipācanīyā. Dhammāti kāraṇadhammā. Tenāha – ‘‘visuddhikāraṇavasenā’’ti, arahattasaṅkhātāya visuddhiyā sampādanavasenāti attho. Saddhindriyādayo visujjhamānā maggapaṭipāṭiyāva sabbaso assaddhiyādīhi cittaṃ vimocentā aggaphalavimuttiṃ sampādenti. Tesaṃ pana visuddhi bālaparivajjanena paṇḍitapayirupāsanena pasādāvahadhammapaccavekkhaṇāya ca hoti. Tato idha pannarasa dhammā adhippetāti dassento, ‘‘vuttañheta’’ntiādimāha.
其中,“于无信之人”,指缺乏信的人。因为依止他们,信便绝无生起之可能;反而受其见行影响,只会令不信增长,因此应当如同远离怖畏险道般远远避弃他们。“不信”,是与信对立的染污法,它于不可信的事物上以确信的行相转起。“于有信之人”,指具足信的人。因为依止他们,于可信的事物上,未生的信得以生起,已生的信得以增长、广大。“可信事物”,指佛、法、僧三宝,以及业与业果。“亲近”,为令应得的信成就得以生起与增长而亲近。“奉侍”等句是它的同义词。或者,“亲近”即往诣;“奉侍”即于他们的行道中持恭敬;“敬重承事”,即通过接受他们的教导与教诫来承事。“令生信乐的经”,指与佛等功德相连、能生信悦的经典,诸如《净信经》等。因为随观这些经典,于佛等功德上,未生的信悦得以生起,已生的信悦得以增长、广大。
Tattha assaddhe puggaleti saddhārahite puggale. Te hi nissāya na kadāci saddhā sambhavati, tesaṃ pana diṭṭhānugatiāpajjanena aññadatthu asaddhiyameva vaḍḍhati, tasmā te paṭibhayamaggo viya dūrato vajjetabbā. Assaddhiyanti ca saddhāya paṭipakkhabhūtā asaddheyyavatthusmiṃ adhimuccanākārena pavattā saṃkilesadhammā veditabbā. Saddhe puggaleti saddhāsampanne puggale. Te hi nissāya saddheyyavatthusmiṃ anuppannā uppajjati, uppannā bhiyyobhāvaṃ vepullaṃ āpajjati. Saddheyyavatthūti ca buddhādīni ratanāni kammakammaphalāni ca. Sevatoti labbhamānaṃ saddhāsampadaṃ uppādetuṃ vaḍḍhetuñca nisevato. Sesapadāni tasseva vevacanāni. Atha vā sevato upasaṅkamato. Bhajato tesaṃ paṭipattiyaṃ bhattiṃ kubbato. Payirupāsatoti tesaṃ ovādānusāsanikaraṇavasena upaṭṭhahato. Pasādanīyasuttantā nāma buddhādiguṇapaṭisaṃyuttā pasādāvahā sampasādanīyasuttādayo. Te hi paccavekkhato buddhādīsu anuppannā pasannā upajjati, uppannā bhiyyobhāvaṃ vepullaṃ āpajjati. Imehi tīhākārehīti imehi yathāvuttehi tīhi kāraṇehi. Paṭipakkhadūrībhāvato paccekaṃ sūpahārato ca āsevanaṃ bhāvanaṃ labhanti. Saddhindriyaṃ visujjhati maggaphalāvahabhāvena acchati visuddhiṃ pāpuṇāti. Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo.
此处又有如下差别:“于懈怠者”,即在正行上舍弃精勤的懒惰之人。“于精进者”,即策励精进、行于正行之人。“正勤”,指以令未生的不善法不生等四种方便而精勤。“随观”,即观察所行。因为随观这些,能制伏沉寂,如理地生起未生的精进界等,以相应的方法令念成就得以生起与增长。“于不得定者”,指心如惊恐奔窜的鹿、牛等一般散乱之人。“于得定者”,指依近行定与安止定而得如理入定的心。“于禅那与解脱”,指有寻有伺等禅那,以及初解脱等。因为随观它们,能渐次圆满成就等持。“于劣慧者”,指无慧之人,以及因完全不领受、遍问、听受、思择圣法而全然无慧的人。“于具慧者”,指具有观慧与道慧的人。“甚深智行境”,即甚深、为智所行之处——蕴、处、界、谛、缘起等差别。在那里,
Ayaṃ pana viseso – kusīteti alase sammāpaṭipattiyaṃ nikkhittadhure. Āraddhavīriyeti paggahitavīriye sammāpaṭipanne. Sammappadhāneti anuppannānaṃ akusalānaṃ anuppādanādivasena pavatte cattāro upāyappadhāne. Paccavekkhato paṭipattiṃ avekkhato. Te hi paccavekkhato līnaṃ abhibhavitvā sammadeva ārambhadhātuādi anuppannānaṃ vidhinā satisampadāya uppādāya bhiyyobhāvāya saṃvattati. Asamāhite bhantamigabhantagoṇasappaṭibhāge vibbhantacitte. Samāhite upacārasamādhinā appanāsamādhinā ca sammadeva samāhitacitte. Jhānavimokkheti savitakkasavicārādijhānāni paṭhamādivimokkhe ca. Tesañhi paccavekkhaṇā uparūpari accantameva samādhānāya saṃvattati. Duppaññeti nippaññe, ariyadhammassa uggahaparipucchāsavanasammasanābhāvena sabbaso paññārahite ca. Paññavanteti vipassanāpaññāya ceva maggapaññāya ca samannāgate. Gambhīrañāṇacariyanti gambhīraṃ khandhāyatanadhātusaccapaṭiccasamuppādādibhedaṃ ñāṇassa caritabbaṭṭhānaṃ, yattha vā gambhīrañāṇassa cariyaṃ pavattati. Tattha hi paccavekkhaṇā sammohaṃ vidhamati, anuppannāya paññāya uppādāya bhiyyobhāvāya saṃvattati. Suttantakkhandheti suttasamūhe.
前文已将信根等的清净因缘说为“使解脱圆满成熟之法”。此处为了显示信等及其他法,便说“还有其他……”等语。其中,信等法使解脱圆满成熟的性质已经显示;至于无常想等法使解脱圆满成熟的性质,因其本身就是观行,实毋庸多言。因此说:“这五种是顺决择分之想”。善知识性等:即善知识性、戒律仪、严厉语、勤精进、抉择慧,这便是善知识性等五种法。此处是略说,广说应如《弥醯经注》中所说的方法而了知。“观察世间之时”,即世尊以佛眼观察世间有情的堪受引导性。
Pubbe saddhindriyādīnaṃ visuddhikāraṇāni, ‘‘vimuttiparipācanīyā dhammā’’ti vuttānīti idha saddhādike aññe ca dhamme dassento, ‘‘aparepī’’tiādimāha. Tattha saddhādīnaṃ vimuttiparipācanīyatā dassitā eva, aniccasaññādīnaṃ pana vimuttiparipācanīyatāya vattabbameva natthi vipassanābhāvato. Tenāha – ‘‘ime pañca nibbedhabhāgiyā saññā’’ti. Kalyāṇamittatādayoti kalyāṇamittatā sīlasaṃvaro abhisallekhakathā vīriyārambho nibbedhikā paññā ime kalyāṇamittatādayo pañca dhammā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana ‘‘meghiyasuttasaṃvaṇṇanāyaṃ’’ (udā. aṭṭha. 31) vuttanayena veditabbo. Lokaṃ volokentassāti buddhaveneyyasattalokaṃ buddhacakkhunā visesato olokentassa.
419尊者罗睺罗的诸根已经成熟,曾与他一同立下誓愿的诸天众,一直在观望期待:“他何时能更进一步,以诸漏灭尽而得度脱呢?”当导师内心如此思惟时,那些始终具有同样意欲、时时都在等待这一刻的诸天众,见到这一集会,便聚集在同一片暗林中。对于居士郁波离和游方者长爪,依见谛之事而证得的四圣谛法即是入流道,在那些经中,初道被称为“法眼”,因为其所见的功用殊胜;而在梵摩经中,下三果的智慧殊胜,所以三果被称为“法眼”。在这里,尊者罗睺罗的道智与果智,其见之功用殊胜,而诸天众所证得的智也同样殊胜,因此说:“在此经中,四道与四果,当知为‘法眼’。”那么,诸声闻的谛现观智是否有差别呢?是的,有差别。而这种差别,仅在于前分起观行时的转起行相之不同,可得一些微细的差异。这个义理可以依据《阿毗达摩》中,通过对信解脱者与见至者的断烦恼差别的赞叹来阐明,即“然非如见至者”的语句来说明。又,是否那些天众全都如同尊者罗睺罗一样,以同一心在先前便证得了四果呢?为显示并非如此,便说“其中……”等文。问:“诸天有多少?”答:“那些天众……”等。
419. Āyasmato rāhulassa indriyānaṃ paripakkattā saddhiṃ paṭṭhapitapatthanā devatā udikkhamānā tiṭṭhanti, – ‘‘kadā nu kho uttari āsavānaṃ khaye vinessatī’’ti. Yadā pana satthā evaṃ parivitakkesi, tāvadeva samānajjhāsayatāya sabbakālaṃ taṅkhaṇaṃ āgamentiyo tā devatāyo taṃ samavāyaṃ disvā ekasmiṃ andhavanasmiṃyeva sannipatitā. Upālissa gahapatino dīghanakhaparibbājakassa catusaccadhammesu dassanakiccena pavatto sotāpattimaggoti tesu suttesu (paṭi. ma. aṭṭha. 2.2.30) paṭhamamaggo ‘‘dhammacakkhu’’nti vutto, tassa dassanatthassa sātisayattā, brahmāyuno pana phalañāṇāni heṭṭhimāni tīṇi sātisayānīti brahmāyusutte(ma. ni. 2.383 ādayo) tīṇi phalāni ‘‘dhammacakkhu’’nti vuttāni. Idaṃ panettha āyasmato rāhulassa maggañāṇaṃ phalañāṇañca dassanattho sātisayo, tāhi ca devatāhi yaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ, taṃ sātisayamevāti vuttaṃ – ‘‘imasmiṃ sutte cattāro maggā, cattāri ca phalāni dhammacakkhuntiveditabbānī’’ti. Kiṃ pana sāvakānaṃ saccābhisamayañāṇe atthi koci visesoti? Āma atthi. So ca kho pubbabhāge vuṭṭhānagāminivipassanāya pavattiyākāravisesena labheyya kāci visesamattā. Svāyamattho abhidhamme ‘‘no ca kho yathā diṭṭhippattassā’’ti saddhāvimuttato diṭṭhippattassa kilesappahānaṃ pati visesakittanena dīpetabbo. Kiṃ pana āyasmā rāhulo viya tā devatā sabbā ekacittā pageva cattāri phalāni adhigaṇhiṃsūti? Noti dassento ‘‘tattha hī’’tiādimāha. Kittakā pana tā devatāti āha ‘‘tāsañca panā’’tiādi.
《教诫罗睺罗经》的注释——阐明隐晦义理,至此圆满结束。
Rāhulovādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
6. 《六六经》的注释
6. Chachakkasuttavaṇṇanā
420“初善”:指开头的部分即是善好的;或者说,因开头为善,故称初善。而初善的状态,应当通过去除过失来求取。因为任何完全离开了过失的法,自然便具备圆满的功德,所以说是“无过失的”。“作了”一词,也应当与前面两句“作了善的、作了好的”联系起来理解。在这里,以“善”一词总摄说法的形式。因此说:“这是通过指出所说法为善好而显示。”而在第二种释义方式中,所说法为善好这一点是作为主要来解释的,另一层意思则是通过义理推知。“中善”与“后善”也是同样的道理。为了说明这种对教说的称赞,是诸佛世尊的恒常惯例,故说:“就这样,世尊以圣种……”等等。连“法”的统摄,也是对教说本身的称赞,因此说“以九种法”。
420.Ādimhikalyāṇanti ādikoṭṭhāse kalyāṇaṃ etassāti vā ādikalyāṇo, taṃ ādikalyāṇaṃ, ādikalyāṇabhāvo ca dosavigamena icchitabbo. Yañhi sabbaso vigatadosaṃ, taṃ paripuṇṇaguṇameva hotīti ‘‘niddosa’’nti vuttaṃ. Katvāti ca padaṃ, ‘‘kalyāṇaṃ katvā bhaddakaṃ katvā’’ti purimapadadvayenapi yojetabbaṃ. Desanākāro hi idha kalyāṇasaddena gahito. Tenevāha – ‘‘desetabbadhammassa kalyāṇatā dassitā hotī’’ti, dutiye pana atthavikappe desetabbadhammassa kalyāṇatā mukhyeneva kathitā itarassa atthāpattito. Majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇanti etthāpi eseva nayo. Ayañca desanāya thomanā buddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇāvāti dassetuṃ, ‘‘iti bhagavā ariyavaṃsa’’ntiādi vuttaṃ. Dhammaggahaṇampi desanāya thomanā evāti ‘‘navahi padehī’’ti vuttaṃ.
如实了知“受”,那是圣道的功用,而实现它的方法就是观,因此说:“应当通过与观一同生起的圣道来了知。”这是指通过遍知、现观等作用,并以不迷乱的方式通达其生起而彻知。这里说的是三界的心,因为本意是取思择的所缘。在法处等方面,也是同样的道理。或者说,法处之所以被认为是外在的,是基于它作为“处”的特性,而并非完全不是内在的。以异熟受为缘,在速行刹那生起的渴爱:就是指依于三十六种异熟受,这样去乐味、去感受的人,其渴爱乃从不善的速行刹那中生起。
Vedanā yāthāvato jānanaṃ, tañca maggakiccaṃ, tassa upāyo vipassanātiāha – ‘‘sahavipassanena maggena jānitabbānī’’ti. Pariññābhisamayādikiccena nibbattiyā asammohato ca paṭivijjhitabbo. Tebhūmakacittameva kathitaṃ sammasanaṭṭhānassa adhippetattā. Esa nayo dhammāyatanādīsupi. Dhammāyatanassa vā āyatanabhāvato bahiddhāgahaṇaṃ, na sabbaso anajjhattabhāvato. Vipākavedanāpaccayā javanakkhaṇe uppannataṇhāti chattiṃsavipākavedanaṃ nissāya evaṃ assādentī anubhaveyyanti akusalajavanakkhaṇato uppannataṇhā.
422“单独的关联”(pāṭiyekko anusandhi):此语意在说明,因为并不存在如“随所说关联”等那样的关联方式,所以才如此表述。所谓“下面的”(heṭṭhā):透过显示识、触、受、爱是依于缘而生起的,即已暗指眼处等与色处等也同样是依缘而生的——因为不依缘而生起的事物,其缘并不存在;而凡是依缘而生者,便是无常,因为有生起的可能;凡是无常的,便是苦;凡是苦的,便是无我。如此,以五蕴和六组六法的方式,透过破除密集,从义理上阐明了无我相。所谓“并非以自性”(na sarūpato):即使想以自性来阐明,世尊也还是通过这同样的六组六法,运用破密集的理则,从差别与随顺的角度来开示,而说“若有人说眼是我……”等等;如此,说法便显现为“随所说关联”的方式。因此说:“下面的……已说”等等。然而,前面只是以六组六法的方式展现了破斥,却未阐明无我相;而在这里,则是以自性阐明了无我相——这是为了表明存在着不同的关联意趣。虽说所谓的“无我性”在四谛中皆存在,因为一切法
422.Pāṭiyekko anusandhīti yathānusandhiādīnaṃ asambhavatoti adhippāyena vuttaṃ. Heṭṭhāti viññāṇaphassavedanātaṇhānaṃ paccayāyattavuttitādassanena cakkhāyatanādīnaṃ rūpāyatanādīnañca paccayāyattavuttitā dīpitā apaccayuppannassa paccayābhāvato, yañca paccayāyattavuttikaṃ, taṃ aniccaṃ uppādasambhavato, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattāti khandhapañcake ca channaṃ chakkānaṃ vasena ghanavinibbhogakaraṇena atthato anattalakkhaṇaṃ vibhāvitaṃ. Na sarūpatoti sarūpatopi taṃ vibhāvetukāmo teneva chachakkānaṃ vasena ghanavinibbhoganayena byatirekato ca anvayato ca dassento bhagavā – ‘‘cakkhu attāti yo vadeyyā’’tiādimāhāti yathānusandhikāva desanā vibhāvitā. Tenāha ‘‘heṭṭhā kathitānaṃ hī’’tiādi. Heṭṭhā pana channaṃ chakkānaṃ vasena vinibbhogadassanamattaṃ, na anattalakkhaṇaṃ vibhāvitaṃ , idha pana sarūpato anattalakkhaṇaṃ vibhāvitanti adhippāyena anusandhantarabhāvajotanā. Yadipi anattabhāvo nāma catūsupi saccesu labbhateva, sabbepi hi dhammā anattā, ime panettha dvepi nayā sammasanavasena pavattāti vuttaṃ – ‘‘dvinnaṃ saccānaṃ anattabhāvadassanattha’’nti. Na upapajjatīti upapattisaṅkhātayuttiyā na sametīti ayamettha atthoti āha ‘‘na yujjatī’’ti. Attavādinā – ‘‘nicco dhuvo sassato’’ti abhimato, cakkhuñca uppādavantatāya aniccaṃ, yaṃ paccayāyatthavuttitā, tasmā ‘‘cakkhu attāti yo vadeyya, taṃ na upapajjatī’’tiādi. Sakkāyavatthu cakkhu anattā aniccabhāvato seyyathāpi ghaṭo, cakkhuṃ aniccaṃ paccayāyattavuttibhāvato seyyathāpi ghaṭo, cakkhu paccayāyattavutti uppādādisambhavato seyyathāpi ghaṭo. Vigacchatīti bhaṅguppattiyā sabhāvāvigamena vigacchati. Tenāha ‘‘nirujjhatī’’ti.
424因为烦恼轮是业轮的根本,而业轮又是果报轮的根本。并且,烦恼的生起是以爱等执取为先导,所以他说:“为了以三种执取的方式来显示流转之轮”。不过,由于与爱相应的一分属于集谛,而眼等则属于苦谛,因此也说:“为了以两种谛的方式来显示流转之轮”。应当理解,“爱、慢、见三种执取”就是指“能引生‘有身’的行为方式”,因为这是它的意图所在。在这里,像“这是我的”等这样的执取本身就是“随观”,所以说:“以三种执取的方式来作随观”。
424. Yasmā kilesavaṭṭamūlakaṃ kammavaṭṭaṃ, kammavaṭṭamūlakañca vipākavaṭṭaṃ. Kilesuppatti ca taṇhādiggāhapubbikā, tasmā ‘‘tiṇṇaṃ vā gāhānaṃ vasena vaṭṭaṃ dassetu’’nti āha. Yasmā pana taṇhāpakkhikā dhammā samudayasaccaṃ, cakkhādayo dukkhasaccaṃ, tasmā vuttaṃ – ‘‘dvinnaṃ saccānaṃ vasena vaṭṭaṃ dassetu’’nti. Taṇhāmānadiṭṭhiggāhāva veditabbā sakkāyagāminipaṭipadāya adhippetattā. ‘‘Etaṃ mamā’’tiādinā gahaṇamevettha anupassanāti āha – ‘‘gāhattayavasena passatī’’ti.
“以三种执取的对立面”:意思是指,以与爱等执取对立的“苦、无常、无我”这三种随观的方式;或者说,通过这些方式,以对立面来对治、解缚和不生起三种执取——这就是它的含义。联系起来便是:“以对立面的方式展示了还灭”。在“导至有身灭尽的道”这一句中,灭法即以其自性而被显示出来,所以说:“灭……显示……”。“遮止的话语”指的是遮诠。
Tiṇṇaṃ gāhānaṃ paṭipakkhavasenāti taṇhādiggāhapaṭipakkhabhūtānaṃ dukkhāniccānattānupassanānaṃ vasena, tāhi vā tiṇṇaṃ gāhānaṃ paṭipakkhavasena viniveṭhanavasena anuppādanavasenāti attho. Paṭipakkhavasena vivaṭṭaṃ dassetunti yojanā. Sakkāyanirodhagāminī paṭipadāti ettha nirodhadhammo sarūpeneva dassitoti āha – ‘‘nirodho…pe… dassetu’’nti. Paṭisedhavacanānīti paṭikkhepavacanāni.
425关于不执取爱等的话语,纯粹是依于爱与见而说,因为只有爱与见才会以欢喜、乐味等方式生起。‘未断除’即是随眠之义,因此说:‘随眠即指未被断除者。’——因为未被圣道所断除、强而有力的贪等烦恼,称为随眠,一旦遇到适当的条件,便有生起的能力。此处其余应说明的内容,如前所述。‘流转苦和烦恼苦’:即流转轮回之苦与内心烦恼之苦。有余涅槃是烦恼苦的终结,无余涅槃则是流转轮回之苦的终结。
425. Taṇhādīnaṃ anupādiyanavacanāni taṇhādiṭṭhivaseneva vuttāni taṇhādiṭṭhīnaṃyeva abhinandanādivasena pavattisabbhāvato. Appahīnattho anusayatthoti āha – ‘‘anusetīti appahīno hotī’’ti ariyamaggena hi appahīno thāmagato rāgādikileso anusayo kāraṇalābhe sati uppajjanārahabhāvato. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Vaṭṭadukkhakilesadukkhassāti vaṭṭadukkhassa ceva kilesadukkhassa ca. Saupādisesanibbānañhi kilesadukkhassa antakaraṇaṃ, anupādisesanibbānaṃ vaṭṭadukkhassa.
426「它们的」:指那些随眠。「以遮止的方式」:即通过断除、令其不再生起之义。「断除无明后」:彻底将无明导入不再生起的状态,毫无残余。诚然,下位道智也是破除无明的明,但此智并不能将无明完全断尽;唯有当最上道智生起时,无明丝毫无余,因此唯此智才是无明的断除者,故说:「生起阿拉汉道明之后」。
426.Tesanti anusayānaṃ. Paṭikkhepavasenāti pajahanavasena, appavattikaraṇavasenāti attho. Avijjaṃ pajahitvāti anavasesato avijjaṃ appavattidhammataṃ āpādetvā. Kāmaṃ heṭṭhimamaggañāṇampi avijjāpahāyinī vijjā eva, taṃ pana ñāṇaṃ avijjāya anavasesappahāyakaṃ na hoti, aggamaggañāṇe pana uppanne avijjāya lesopi nāvasissatīti tadeva avijjāya pahāyakanti āha – ‘‘arahattamaggavijjaṃ uppādetvā’’ti.
427当如来亲自以自身佛力说法时,六十位比丘证得阿拉汉果,这并不稀奇;那么,什么才算是稀奇呢?因此说了‘此’等语。「即使在宣说时」:此处‘iti’表示方式,意即以此方式。「证得了」:就是六十位比丘确实证得了阿拉汉果,应如此连属。这也并不稀奇:在导师面前,那些弟子成就大神通、获得无碍解,各自以种种方式宣说具足教诫神变的法。所以说:‘因那些弟子已获得大神通。’
427. Sayameva tathāgate attano buddhānubhāvena desente saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattāti anacchariyametaṃ, atha kiṃ acchariyanti āha ‘‘ima’’ntiādi. Kathentepīti ettha itisaddo pakārattho, imināva pakārenāti attho. Pattā evāti saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattā evāti yojanā. Etampi anacchariyaṃ, satthu sammukhā sāvakā samudāgamā mahābhiññā pabhinnapaṭisambhidā tathā tathā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desentīti. Tenāha – ‘‘mahābhiññappattā hi te sāvakā’’ti.
「大帐」:据说在铜殿前方,大比丘众集会,为了容纳他们而搭起了大麻布帐,故有此称。「于这些地方」:即于上述的大帐等处。应引入「有大长老」一词来连接。大长老听闻天长老的德行后心生净信,然而又因衣物的精美而生起净信,便说:「你为我沐浴吧。」
Mahāmaṇḍapeti lohapāsādassa purato eva mahābhikkhusannipāto jātoti tesaṃ pahonakavasena kate mahati sāṇimaṇḍapeti vadanti. Tesupi ṭhānesūti tesu yathāvuttamahāmaṇḍapādīsu ṭhānesu. Mahāthero atthīti padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Devattherassa guṇe sutvā pasannamānaso mahāthero, tathāpi vatthasampattiyā pasīditvā ‘‘tvaṃ pana nhāpehī’’ti āha.
「于下殿」:即在迦梨耶尼大寺的布萨殿中,有时在下殿,有时在上殿,他如此说法。有些人说:小那迦凭借天神威力令如此广大的众会证得神通。另有些人说:长老本人有大神通,因此他能令如此广大的众会证得神通。
Heṭṭhāpāsādeti ca kalyāṇiyamahāvihāre uposathāgāre heṭṭhāpāsāde ekadā uparipāsāde ekadā, kathesīti. Cūḷanāgassa tathā mahatī parisā devatānubhāvena abhiññāpādanaṃ ahosīti keci . Thero pana mahiddhiko ahosi, tasmā tāva mahatiṃ parisaṃ abhiññāpesīti apare.
「从此处到彼处」:即于各个方向。「唯一」:即只有一位,并非众多,意为仅有少数几位凡夫。其余部分依据前文所述之理,便容易了知了。
Tato tatoti tassaṃ tassaṃ disāyaṃ. Ekovāti ekacco eva, na bahuso, katipayāva puthujjanā ahesunti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva.
7. 大六处经注释
7. Mahāsaḷāyatanikasuttavaṇṇanā
428428. 因为这部经是围绕大六处而开示的,故称《大六处经》。而它们之所以被称为‘大’,当从三方面理解:它们遍及广大的世间聚集而安立;若被不如理执取,便会导致极大的无义;若被如理执取,则带来极大的意义、利益与安乐。「Jotaka」意为‘令知晓’。
428. Mahantāni saḷāyatanāni adhikicca pavattattā mahāsaḷāyatanikaṃ, mahantatā ca tesaṃ mahantaṃ lokasannivāsaṃ abhibyāpetvā ṭhitattā ayoniso gayhamānānaṃ mahato anatthāya saṃvattanato, yoniso gayhamānānaṃ mahato atthāya hitāya sukhāya saṃvattanato ca daṭṭhabbā. Jotakanti bodhakaṃ.
429429. ‘达到顶峰的观智’即是如实知,故成为道智的近因,因此说:‘与观俱的道,而不了知。’‘增长’:通过诸缘和合,在欲有、生、趣、住、净居天的序列中辗转增上。正如已得娴熟的止观,又如已被极善调御而自在的禅那与神通,‘成为自在之后,再向上修习’,故说‘达到自在’。的确,那些不善法即使有时并未生起对有的希求,也仍以未被断除的状态存在。不善法大多依眼门的范围而现起并增长,因为正是在那里得以见到它们的消亡。‘五门扰恼’:与五门速行一同生起的不善扰恼。同样地,应知意门的扰恼。‘热恼’:比扰恼更强烈,能烧灼相应法及依处的。‘烧灼’:比热恼更强烈,能焚烧这些相应法及依处的。
429. Sikhāppattāya vipassanāya jānanampi yathābhūtajānanameva maggena jānanassa āsannakāraṇabhāvatoti āha – ‘‘sahavipassanena maggena ajānanto’’ti. Vuḍḍhiṃ gacchantīti paccayasamodhānena bhavayonigatiṭhitisattāvāsapāḷiyā aparāparaṃ parivuddhiṃ gacchanti. Evaṃbhūtā paguṇabhāvamāpāditā samathavipassanādhammā viya suṭṭhutaraṃ vasībhāvaṃ pāpitā jhānābhiññā viya ca vasībhūtā hutvā uparūpari brūhentīti āha – ‘‘vasībhāvaṃ gacchantī’’ti. Tathā hi te kadāci bhavapatthanāya anuppāditāyapi appahīnabhāvenevassā tiṭṭhanti. Akusalā dhammāva yebhuyyena dassanāyatanena vināsadassanato pavattanti parivaḍḍhanti ca. Pañcadvārikadarathāti pañcadvārikajavanasahagatā akusaladarathā. Evaṃ manodvārikadarathā veditabbā. Santāpāti darathehi balavanto sampayuttadhammānaṃ nissayassa ca santāpanakarā. Pariḷāhāti tatopi balavatarā tesaṃyeva paridahanakarā.
430430. ‘五门乐’并非仅指依于身净色的乐。‘意门乐’是指依于意门心的乐,而非任何心所乐,因为那种乐已被身乐所摄。‘五门速行中没有入定或出定’一语,是从道的角度说明:唯由意门速行方有入定、出定,并非为了排除对道有执着的疑虑。若有人问:‘连表色都不能生起的心,如何能成为入定的缘呢?然而对诸佛世尊而言,是有的吧?’即便如此,在入定临近时,五门心的运作实不可能发生,因为那时并无那样的加行。由此当知:某些不通晓圣法者,指责在壶等自性上生起与佛陀同等的犯戒,这种指责已被排斥。何以故?由各自不同的加行,通过各五门所决定的意识,以及随后运作的意识,方才对各别对象的颜色、形状等差别进行决断。‘仅仅是生起而已’:五门速行不能完成任何决断事义的作用,仅仅是生起罢了。这便是‘随观过患者’等经文中所述之义。
430.Pañcadvārikasukhaṃ, na kāyappasādasannissitasukhameva. Manodvārikasukhanti manodvārikacittasannissitasukhaṃ, na yaṃ kiñci cetasikasukhaṃ tassa kāyikasukhaggahaṇeneva gahitattā. Pañcadvārikajavanena samāpajjanaṃ vā vuṭṭhānaṃ vā natthīti idaṃ manodvārikajavanena tassa sambhavaṃ dassetuṃ, maggassa vasena vuttaṃ, na pana tappasaṅgasaṅkānivattanatthaṃ. Viññattimattampi janetuṃ asamatthaṃ samāpajjanassa kathaṃ paccayo hoti, buddhānaṃ pana bhagavantānaṃ hotīti ce? Tathāpi tassa āsannaṭṭhāne pañcadvārikacittappavattiyā asambhavo eva tādisassa pubbābhogassa tasmiṃ kāle asambhavato. Eteneva yā kesañci ariyadhamme akovidānaṃ ghaṭasabhāvādīsu buddhitulyakāritāpatticodanā; sā paṭikkhittāti daṭṭhabbā taṃtaṃpurimābhogavasena tena tena pañcadvārikābhiniyatamanoviññāṇassa parato pavattamānamanoviññāṇena tasmiṃ tasmiṃ atthe vaṇṇasaṇṭhānādivisesassa vinicchinitabbato. Uppannamattakameva hotīti pañcadvārikajavanaṃ tādisaṃ kiñci atthanicchayakiccaṃ kātuṃ na sakkoti, kevalaṃ uppannamattameva hoti. Ayanti ‘‘ādīnavānupassino’’tiādinā vuttā.
431“具足善心……者”,是指具足与导向出起之观相应的善心,以及具有相应心乐的人。“先前清净”,是指在道生起之前,或在开始修观之前便已清净。故说:“从一开始就是清净的。”“成就一切处所需的支”,意为这些是成就一切道资粮事业的支,即:清净戒、令心等持、精勤修观,以及依道断除所应断的烦恼。“八支者”,是指初禅的八支具足者,或二禅的七支具足者。
431.Kusalacitta…pe… bhūtassāti vuṭṭhānagāminivipassanāsahagatakusalacittassa sampayuttacetosukhasamaṅgībhūtassa. Pubbasuddhikāti magguppattito, vipassanārambhatopi vā pubbeva suddhā. Tenāha – ‘‘ādito paṭṭhāya parisuddhāva hontī’’ti. Sabbatthakakārāpakaṅgānīti sīlavisodhanassa cittasamādhānassa vipassanābhiyogassa maggena pahātabbakilesapahānassāti sabbassapi maggasambhārakiccassa kārāpakaṅgāni. Aṭṭhaṅgiko vāti paṭhamajjhāniko vā aṭṭhaṅgiko, dutiyajjhāniko vā sattaṅgiko hoti.
有人执取“凡如实者的见”等经句,因其中只提及正见等五支,便说出世间道为五支。作此说者,是无理的诡辩者。然而,紧接着的“凡如实者的见……这样的他”等经文,即否定了此说。这应当驳斥,因为“圣八支道”一语直接否定了圣道是五支的说法。若是如此,为何在此仅提及五支?答:为了说明“另外”等义。具足圣道者修习正语,故说“断除邪语”。确实,在正语修习圆满的刹那,邪语即被断除。它(正语等)是与离俱而圆满的,因为若不由彻底断除的离,遍知苦等是不可能的。“从一开始就清净”,是说它们从一开始便是清净的,因为唯有立足于清净戒,修行方得成就。为以他经佐证此义,故说“即使在须跋陀罗经中也是如此”等。其意旨为:在数百部经典中,所出现的道皆为八支道,而非五支。
Imameva suttapadesaṃ gahetvāti, ‘‘yā tathābhūtassa diṭṭhī’’tiādinā sammādiṭṭhiādīnaṃ pañcannaṃyeva tasmiṃ ṭhāne gahitattā lokuttaramaggo pañcaṅgikoti vadati. Soti tathā vadanto vitaṇḍavādī. Anantaravacanenevāti, ‘‘yā tathābhūtassa diṭṭhī’’tiādivacanassa, ‘‘evamassāya’’ntiādinā anantaravacanena. Paṭisedhitabboti paṭikkhipitabbo. ‘‘Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’ti hi idaṃ vacanaṃ ariyamaggassa pañcaṅgikabhāvaṃ ujukameva paṭikkhipati. Yadi evaṃ ‘‘yā tathābhūtassa diṭṭhī’’tiādinā tattha pañcannaṃ eva aṅgānaṃ gahaṇaṃ kimatthiyanti āha ‘‘uttari cā’’tiādi. Sammāvācaṃ bhāveti ariyamaggasamaṅgī. Tenāha ‘‘micchāvācaṃ pajahatī’’ti. Yasmiñhi khaṇe sammāvācā bhāvanāpāripūriṃ gacchati, tasmiṃyeva micchāvācā pajahīyatīti. Saheva viratiyā pūrenti samucchedaviratiyā vinā dukkhapariññādīnaṃ asambhavato. Ādito paṭṭhāya parisuddhāneva vaṭṭanti parisuddhe sīle patiṭṭhitasseva bhāvanāya ijjhanato. Yathāvuttamatthaṃ ganthantarenapi samatthetuṃ, ‘‘subhaddasuttepi cā’’tiādi vuttaṃ. Anekesu suttasatesu aṭṭhaṅgikova maggo āgato, na pañcaṅgikoti adhippāyo.
正念在圣道刹那,完成身随观等四种作用,故为显明此义而将它分为四种,即说:“与道相应的四念处”。这并非指与四种道相应的方式。同样的道理也适用于正勤等。“互相不超越、如同双联轭般结合”:如同被系在一起而并行的双联轭,圣道的双联也互相系属,故称双联。因此说:“同一刹那的双联”。的确,在圣道刹那,止与观成为同一刹那,以均等的作用运作。所以又说“这些……”等。所谓有时另一刹那为等至、另一刹那为观,这是依其在不同情况下作用增上而说,非有他义。因为没有离慧的等至,也没有离定的观。然而,在圣道中,是同一刹那、均等作用,此即意味着一味性。“果解脱”,是指阿拉汉果的解脱。其余内容,依前所说之理,易可了知。
Sammāsati maggakkhaṇe kāyānupassanādicatukiccasādhikā hotīti taṃ catubbidhaṃ katvā dassento, ‘‘maggasampayuttāva cattāro satipaṭṭhānā’’ti āha. Na catumaggasampayuttatāvasena. Esa nayo sammappadhānādīsupi. Aññamaññānativattamānā yuganaddhā yuttā viya ariyamaggayuganaddhā aññamaññaṃ paṭibaddhāti yuganaddhā. Tenāha – ‘‘ekakkhaṇikayuganandhā’’ti ariyamaggakkhaṇe eva hi samathavipassanā ekakkhaṇikā hutvā samadhuraṃ vattanti. Tenevāha ‘‘ete hī’’tiādi. Aññasmiṃ khaṇe samāpatti, aññasmiṃ vipassanāti idaṃ tesaṃ tattha tattha kiccato adhikabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, na aññathā. Na hi paññārahitā samāpatti, samādhirahitā ca vipassanā atthi. Ariyamagge pana ekakkhaṇikā samadhuratāya ekarasabhāvenāti attho. Phalavimuttīti arahattaphalavimutti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva.
8. 那嘎拉温达经注释
8. Nagaravindeyyasuttavaṇṇanā
435“行平等与不平等者”意为:以身行平等即为行平等,以身行不平等即为行不平等;他们如此修习、如此行道。然而,由于平等与不平等彼此相违、性相不同,不可能同时存在,因此说“时而行平等,时而行不平等”。此中,正因为前文已明示平等行,故说“这也属于平等行”。
435.Samavisamaṃcarantīti kāyasamādiṃ samaññeva, kāyavisamādiṃ visamaññeva caranti karonti paṭipajjanti. Taṃ pana samavisamaṃ aññamaññaṃ viruddhattā visadisattā na ekasmiṃ kāle sambhavatīti āha – ‘‘kālena samaṃ kālena visama’’nti. Samacariyampi hi etanti pubbe samacariyāya jotitattā vuttaṃ.
437“令之现起”(Ākaronti) 的意思是:能使人了知、令人明白、令其觉知所欲表达之义,故称为“相”(ākārā),即能令人了知的原因。因此说“何为相?即何为因”。“随觉”(Anubuddhiyoti) 指随觉之智(anumānañāṇāni)。因为此智能随顺、追随依所见之理而了知的意义,确认其“正是所见的样貌”,所以称为“随行”(anvayā)。关于“以青草、瞻波迦林等而显”(Haritatiṇacampakavanādivasenāti),这是就犹如绿毯般的青草等,以及如同铺开的金帛般盛开的瞻波迦林等而说。此处的“等”字应理解为,借由竹管等所发声响,以及甘美的果实与非果实等,表示声与味的存在。不过,仅瞻波迦林本身就兼具触与香的显现,因此说“色等五种欲存在(rūpādayo pañca kāmaguṇā atthīti)”。在说明“这是针对女人的色等而说”之后,为回应“无论色等与诸根连结与否,这一切皆是烦恼生起的所缘,故皆是欲”的指责,于是开示“它们”。
437. Ākaronti adhippetamatthaṃ ñāpenti pabodhentīti ākārā, ñāpakakāraṇanti āha – ‘‘ke ākārāti kāni kāraṇānī’’ti. Anubuddhiyoti anumānañāṇāni. Tañhi yathādiṭṭhamatthaṃ diṭṭhabhāvena anveti anugacchatīti ‘‘anvayā’’ti vuccati. Haritatiṇacampakavanādivasenāti haritakambalādisadisatiṇādivasena vitthāritakanakapaṭādisadivikasitacampakavanādivasena. Ādisaddena cettha kīcakaveṇusaddamadhurasaphalāphalavasena saddarasānaṃ atthibhāvo veditabboti. Campakavaseneva pana phassagandhānampi atthibhāvo vuttoti. Tenāha – ‘‘rūpādayo pañca kāmaguṇā atthī’’ti. ‘‘Itthirūpādīni sandhāyetaṃ kathita’’nti vatvā indriyabaddhā vā hontu rūpādayo anindriyabaddhā vā, sabbepi cete kilesuppattinimittatāya kāmaguṇā evāti codanaṃ sandhāya visabhāgitthigatā rūpādayo savisesaṃ kilesuppattinimittanti dassento, ‘‘tāni hī’’tiādimāha.
此中,“它们”(tāni) 指色等。“Hi”是表原因的虚词,以此证成前述之义,即:“因为它们占据并住立于男人的心,所以这是针对女人的色等而说。”“男人的心”(Purisassa cittanti) 指将男人在欲界、色界、无色界、出世间这四地范围内的善心占据并攫取,如同紧握于拳中一般。在“霸占象军”等处(《相应部》1.126),“霸占”(pariyādāna) 是抓取、夺取的意思;而在“修习、多修无常想,能遍尽一切欲贪”等处(《相应部》3.102),“霸占”则是耗尽的意思。此处两种意义都可通。接着,为以经文本身证成所说之义,便说“正如所说”等。此中,“诸比丘,我并非”(nāhaṃ, bhikkhave) 一句,“na”是否定之义。“我”(Ahaṃ) 是世尊自称。“诸比丘”(Bhikkhave) 是呼唤比丘众的称呼。“其他”(Aññaṃ) 指现在所要说的、女人的色之外的任何事物。“哪怕一种色”(Ekarūpampīti) 指即便只是一种色。“全面观察”(Samanupassāmīti) 指以智慧遍察;应知前有否定词“不”。
Tattha tānīti rūpādīni. Hi-saddo hetuattho. Tena yathāvuttamatthaṃ samattheti, ‘‘yasmā purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, tasmā itthirūpādīni sandhāya etaṃ kathita’’nti. Purisassa cittanti purisassa catubhūmakaṃ kusalacittaṃ pariyādāya gahetvā antomuṭṭhigataṃ viya katvā. ‘‘Hatthikāyaṃ pariyādiyitvā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.126) hi gahaṇaṃ pariyādānaṃ nāma, ‘‘aniccasaññā bhāvitā bahulīkatā sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.102) khepanaṃ pariyādānaṃ, idha ubhayampi vaṭṭati. Idāni yathāvuttamatthaṃ sutteneva sādhetuṃ, ‘‘yathāhā’’tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘nāhaṃ, bhikkhave’’tiādīsu na-kāro paṭisedhattho. Ahanti bhagavā attānaṃ niddisati. Bhikkhaveti bhikkhū ālapati. Aññanti idāni vattabbaṃ itthirūpato aññaṃ. Ekarūpampīti ekampi rūpaṃ. Samanupassāmīti ñāṇassa samanupassanā adhippetā, heṭṭhā na-kāraṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Ayañhettha attho – ‘‘ahaṃ, bhikkhave, sabbaññutaññāṇena sabbaso olokento aññaṃ ekarūpampi na samanupassāmī’’ti. Yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti yaṃ rūpaṃ rūpagarukassa purisassa sabbampi kusalacittaṃ pavattituṃ appadānavasena pariyādiyitvā gahetvā khepetvā ca tiṭṭhati. Yathayidaṃ itthirūpanti itthiyā rūpakāyaṃ. Rūpasaddo khandhādianekatthavācako, idha pana itthiyā catusamuṭṭhāne rūpāyatane vaṇṇadhātuyaṃ daṭṭhabbo. ‘‘Itthirūpaṃ, bhikkhave, purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti idaṃ purimasseva daḷhīkaraṇatthaṃ vuttaṃ. Purimaṃ ‘‘yathayidaṃ, bhikkhave, itthirūpa’’nti idaṃ opammavasena vuttaṃ, idaṃ pariyādānabhāve nidassananti daṭṭhabbaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
9.《团食清净经》注释
9. Piṇḍapātapārisuddhisuttavaṇṇanā
438因为这是针对法将军的宴坐而说,且后续经文中提到:“尊者,我现在多数时间安住在空性住中”(《中部》3.438),因此这里所说的“宴坐(paṭisallānā)”即是从果等至出定。
438. Dhammasenāpatino paṭisallīyanassa adhippetattā, upari ca pāḷiyaṃ, ‘‘suññatāvihārena kho ahaṃ, bhante, etarahi bahulaṃ viharāmī’’ti (ma. ni. 3.438) vuttattā ‘‘paṭisallānāti phalasamāpattito’’ti āha.
“极明净(vippasannāni)”意指特别明净。这是从诸根的依处而言。难道诸根不是本来自性明净的吗?确实是。然而此处所说的明净并非那种自性明净,而是指当住于寂静殊胜的等至中时,所生起、现前的心生色;由于这些心生色的力量,令其余的相续色变得更为殊胜、更为美妙,此处所说的明净即是指这种状态。“果等至(phalasamāpatti)”是指藉由空随观之力而证入的果等至。诸大人——也就是佛陀等——所安住的住,即称为“大人住”。因此说:“佛陀的住”。“从寺院开始(vihārato paṭṭhāya)”是指从寺院的围墙范围之内开始;如果没有围墙,则从应当设立围墙的地方开始。也有人说:“从寺院的内部区域开始。”“直至村子的门槛(yāva gāmassa indakhīlā)”是指直到村子内部的门槛为止。在次第挨家挨户托钵乞食之后。“直至从城门出来(yāva nagaradvārena nikkhamanā)”是指直到从城门出来的地点为止。“直至寺院(yāva vihārā)”是指直到寺院的内部区域。
Vippasannānīti visesato pasannāni. Okāsavasenāti indriyānaṃ patiṭṭhitokāsavasena. Nanu tāni indriyāni sabhāvato vippasannāni hontīti? Saccaṃ honti. Na hidaṃ tādisaṃ pasannataṃ sandhāya vuttaṃ, idaṃ pana santapaṇītasamāpattisamuṭṭhitānaṃ paccupaṭṭhitānaṃ cittajarūpānaṃ vasena sesatisantatirūpānaṃ seṭṭhataraṃ paṇītabhāvāpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Phalasamāpattitoti suññatānupassanāvasena samāpannaphalasamāpattito. Mahantānaṃ buddhādīnaṃ purisānaṃ vihāro mahāpurisavihāro. Tenāha – ‘‘buddha…pe… vihāro’’ti. Vihārato paṭṭhāyāti parikkhitte ca vihāre parikkhepato paṭṭhāya, aparikkhitte ca parikkhepārahaṭṭhānato paṭṭhāya. Keci pana ‘‘vihārabbhantarato paṭṭhāyā’’ti vadanti. Yāva gāmassa indakhīlāti gāmassa abbhantarindakhīlo. Gehapaṭipāṭiyācaritvāti piṇḍāya caritvā. Yāva nagaradvārena nikkhamanāti nagaradvārena yāva nikkhamanapadesā. Yāva vihārāti yāva vihārabbhantarā. Paṭikkantamaggoti nivattanamaggo. Ārammaṇe paṭihaññanākārena pavattamānampi paṭighasampayuttaṃ citte paṭihanantaṃ viya pavattatīti āha – ‘‘citte paṭihaññanakilesajāta’’nti. Divasañca rattiñca anusikkhantenāti etaṃyeva rāgādippahāyiniṃ sammāpaṭipattiṃ divā ca rattiñca anu anu sikkhantena uparūpari vaḍḍhentena.
440关于“我是否已断除五种欲?”这句话,这里所说的“断除五种欲”,是指断除与那些欲相应的欲贪。正如经中所说:“世间种种欲依然存在,而智者于此处调伏了欲贪。”“一位比丘有多种观察”是指,单就一位比丘而言,经文中出现的“我是否已断除五种欲?”等一系列内容,就是种种不同的自我观察。“不同的比丘们”是指各个不同的、众多的比丘。“观察种种”即是指前面所说的种种观察。接下来,为了将前面略说的义理展开说明,便说了“如何”等等。其中,既然说了“他观察”,又问“他如何观察?”,于是接着说“是否已断除……”等等。“策励精进后”是指发起了四种正勤的精进,令观智增长之后。“在道之后证得不来果”,这是补足文句中省略的字。“果后之道”的意思是:他安住在不来道中,从果等至出定后,为了最上的阿拉汉道而再度发起观智,在同一座位上,经过不长的时间令观智变得猛利,从而证得阿拉汉道。由于证得阿拉汉道时是直接证入灭谛法,没有观智的等待,故名为“果后得道者”。
440.Pahīnā nu kho me pañca kāmaguṇāti ettha kāmaguṇappahānaṃ nāma tappaṭibaddhachandarāgappahānaṃ. Tathā hi vuttaṃ – ‘‘tiṭṭhanti citrāni tatheva loke, athettha dhīrā vinayanti chanda’’nti. Ekabhikkhussa paccavekkhaṇā nānāti ekasseva bhikkhuno, ‘‘pahīnā nu kho me pañca kāmaguṇā’’tiādinā pāḷiyaṃ āgatā nānāpaccavekkhaṇā honti. Nānābhikkhūnanti visuṃ visuṃ anekesaṃ bhikkhūnaṃ. Paccavekkhaṇā nānāti vuttanānāpaccavekkhaṇā. Idāni tameva saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ, ‘‘katha’’ntiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘paccavekkhatī’’ti vuttaṃ, kathaṃ pana paccavekkhatīti āha ‘‘pahīnā nu kho’’tiādi. Vīriyaṃ paggayhāti catubbidhasammappadhānavīriyaṃ ārabhitvā vipassanaṃ vaḍḍhitvā. Maggānantaraṃ anāgāmiphalaṃ patvāti vacanaseso. Phalānantaraṃ magganti tasmiṃ anāgāmimagge ṭhito phalasamāpattito vuṭṭhāya aggamaggatthāya vipassanaṃ ārabhitvā tasmiṃyeva āsane na cireneva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattamaggaṃ gaṇhanto nirodhadhammānuppattiyā vipassanāparivāsābhāvato phalānantaraṃ maggappatto nāma hotīti katvā.
「从那里出起」是指从道的无间果——即紧接道心之后生起的果——出起。由于从道的无间果出起,即等同于从道本身出起,故作如是说。在「果后之道」这一句中,「果」指的是紧接于前道之后的果,故称「果后」;而「果后之道」这一复合词,实亦兼含不还道的道与果二者,此中意趣应如是理解。「于盖等亦复如是」一句,应结合‘我是否已断舍五种盖?’等相关经文来理解。「这些」是指这些盖、五取蕴、念处等。「断等」即断除、遍知、修习、作证。「成为种种的观察」是说那些观察各各不同。在这些观察之中——也就是在诸欲观察等十二种观察中——某位比丘可能仅由其中一种观察,即依十二种理趣中的一种便成办了修行,而另一位比丘则观察另一种。此处的「一」是‘各别、不同’的意思,正如 ‘ittheke’(此处有些)等《中部》经文中的用法。再者,或是不同的比丘们都同作一种观察,或是不同的比丘们各各作种种观察;如此,四种观察的形态在这里也是可能出现的。然而,由于这两种情况(
Tato vuṭṭhāyāti maggānantaraphalato vuṭṭhāya. Maggānantarato hi vuṭṭhito maggato vuṭṭhito viya hotīti tathā vuttaṃ. ‘‘Phalānantaraṃ magga’’nti ettha phalaṃ anantaraṃ etassāti phalānantaraṃ. ‘‘Phalānantaraṃ magga’’nti padadvayenapi anāgāmimaggaphalāni ceva vadatīti evamettha attho daṭṭhabbo. Nīvaraṇādīsupi eseva nayoti ettha, ‘‘pahīnā nu kho me pañca nīvaraṇā’’tiādinā yojanā veditabbā. Etesanti ettha etesaṃ nīvaraṇapañcupādānakkhandhasatipaṭṭhānādīnaṃ. Pahānādīnīti pahānapariññābhāvanāsacchikiriyā. Nānāpaccavekkhaṇā hotīti tā paccavekkhaṇā nānāti adhippāyo. Etāsu pana paccavekkhaṇāsūti etāsu kāmaguṇapaccavekkhaṇādīsu dvādasasu paccavekkhaṇāsu. Ekaṃ paccavekkhaṇaṃ paccavekkhati dvādasasu nayesu ekeneva kiccasiddhito. Añño bhikkhu. Ekanti aññaṃ paccavekkhati. Aññattho hi ayaṃ ekasaddo ‘‘ittheke’’tiādīsu (ma. ni. 3.21, 27) viyāti. Nānābhikkhūnaṃ pana ekā paccavekkhaṇā, nānābhikkhūnaṃ nānāpaccavekkhaṇāti evaṃ catukkapaccavekkhaṇampi ettha sambhavati. Imassa pana dvayassa vasena abhisamayo natthīti tadubhayaṃ aṭṭhakathāyaṃ na uddhaṭaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
《团食清净经》的注疏,也就是阐明隐含义的部分,已经全部完成。
Piṇḍapātapārisuddhisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
十、《根修习经》注疏
10. Indriyabhāvanāsuttavaṇṇanā
453「如是名者」:意谓名为‘伽阇伽罗’的市镇——其名依阴性名词而得,为中部地区的边界标村。据说「苏吠鲁」是一种坚硬的树,而欲表‘不同’之意,故说「一种树类」。「根修习」是指对眼与耳从各自的对象上加以遮护、调御,而且这要通过完全不看、不听来实现,因此说:‘以眼不见色,以耳不闻声。’意思是:如果还有见与闻,这些根就尚未被调御、尚未被修习。再者,眼与耳由于执取尚未到达的对象,故为不善守护,因此那位婆罗门拒绝了它们对对象的执取。「无等伦」:指与一切外道教法不共、独一无二。「执著」:指一种想要宣说的方式,这就是它的意思。
453.Evaṃnāmaketi ‘‘gajaṅgalā’’ti evaṃ itthiliṅgavasena laddhanāmake majjhimapadesassa mariyādaṭṭhānabhūte nigame. Suveḷu nāma nicalarukkhoti vadanti. Tato aññaṃ evāti pana adhippāyena ‘‘ekā rukkhajātī’’ti vuttaṃ. Cakkhusotānaṃ yathāsakavisayato nivāraṇaṃ damanaṃ indriyabhāvanā, tañca kho sabbaso adassanena asavanenāti āha – ‘‘cakkhunā rūpaṃ na passati, sotena saddaṃ na suṇātī’’ti. Sati hi dassane savane ca tāni adantāni abhāvitānevāti adhippāyo. Cakkhusotāni ca asampattaggāhitāya durakkhitānīti brāhmaṇo tesaṃyeva visayaggahaṇaṃ paṭikkhipi. Asadisāyāti aññatitthiyasamayehi asādhāraṇāya. Ālayanti kathetukāmatākāranti attho.
454「观舍」:对于勤修观者,当其以观智照见诸行的三相时,于审察诸行无常性等之中处在中舍的状态,这就是称为‘观’的舍。然而,因为这种舍在修习达到殊胜时,比起低层次的观行阶段,它既是寂静的,也是殊胜的,更不必说与眼识等俱行的舍了,所以说:「这观舍是寂静的,这观舍是殊胜的。」「无厌足」:意指以这种寂静、殊胜的修习之味而不知满足。故言——
454.Vipassanupekkhāti āraddhavipassakassa vipassanāñāṇena lakkhaṇattaye diṭṭhe saṅkhārānaṃ aniccabhāvādivicinane majjhattabhūtā vipassanāsaṅkhātā upekkhā. Sā pana yasmā bhāvanāvisesappattiyā heṭṭhimehi vipassanāvārehi santā ceva paṇītā ca, pageva cakkhuviññāṇādisahagatāhi upekkhāhi, tasmā āha – ‘‘esā santā esā paṇītā’’ti. Atappikāti santapaṇītabhāvanārasavasena tittiṃ na janeti. Tenevāha –
进入空闲处、心寂静的比丘,
当他正确观法时,便有非人的喜悦。」(《法句经》373)
‘‘Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno; Amānusī ratī hoti, sammā dhammaṃ vipassato’’ti. (dha. pa. 373);
「如是」:就是指接下来要说的方式,这是它的意思。「这位比丘」:应该理解为这位已开始修观的比丘。「在眼门色所缘上」:就是在眼门出现的色所缘上。「可意的」:就是以可意的方式生起的。「可意不可意」:对于中舍的,也就是以可意和不可意两种方式生起的,称为可意不可意。因此说「既非可意也非不可意」。这里以「可意」摄取了可意性,以「非可意」摄取了可意性和中舍两者,因为两者在某一分上可得,所以说「可意不可意」。这样,根据在所缘上得到的差别,显示了心对那个所缘的自然反应方式之后,现在为了通过遮止这种反应而显示在圣者律中无上的根修习,就说「对于那个,不让它染著……」等等。这里的连接是:他的心在面对可爱的所缘时,不让它去染著;在面对不可爱的所缘时,不让它去嗔恚;在面对中舍的所缘时,不让它去迷痴。「不给与」:就是遮止它们。「把握」:就是以遍知的方式用智慧去执取,依所知遍知、度遍知、断遍知而完全遍知后。「将观置于中舍」:就是次第地生起观舍,让它达到行舍之后,安立在那里。「有眼者」:并不是仅仅表示有净色眼这个事实,而是彰显它殊胜的存在,就像说「具戒者」等一样,所以说「有眼者就是具有完善的眼睛、清净眼睛的人」。
Itīti evaṃ vakkhamānākārenāti attho. Ayaṃ bhikkhūti ayaṃ āraddhavipassako bhikkhūti yojanā. Cakkhudvāre rūpārammaṇamhīti cakkhudvāre āpāthagate rūpārammaṇe. Manāpanti manāpabhāvena pavattanakaṃ. Majjhatte manāpāmanāpanti iṭṭhamajjhatte manāpabhāvena amanāpabhāvena ca pavattanakaṃ manāpāmanāpaṃ nāmāti. Tenāha (‘‘neva manāpaṃ na amanāpa’’nti). Iminā manāpabhāvo gahito, ‘‘neva manāpa’’nti iminā manāpabhāvo majjhatto ca ubhayaṃ ekadesato labbhatīti, ‘‘manāpāmanāpa’’nti vuttaṃ. Evaṃ ārammaṇe labbhamānavisesavasena tadārammaṇassa cittassa pākatikaṃ pavattiākāraṃ dassetvā idāni tappaṭisedhena ariyassa vinaye anuttaraṃ indriyabhāvanaṃ dassetuṃ, ‘‘tassa rajjituṃ vā’’tiādi vuttaṃ. Tatrāyaṃ yojanā – tassa cittaṃ iṭṭhe ārammaṇe rajjituṃ vā aniṭṭhe ārammaṇe dussituṃ vā majjhatte ārammaṇe muyhituṃ vā. Adatvāti nisedhetvā. Pariggahetvāti parijānanavasena ñāṇena gahetvā ñātatīraṇapahānapariññāhi parijānitvā. Vipassanaṃ majjhatte ṭhapetīti anukkamena vipassanupekkhaṃ nibbattetvā taṃ saṅkhārupekkhaṃ pāpetvā ṭhapeti. Cakkhumāti na pasādacakkhuno atthitāmattajotanaṃ; atha kho tassa atisayena atthitājotanaṃ, ‘‘sīlavā’’tiādīsu viyāti āha – ‘‘cakkhumāti sampannacakkhu visuddhanetto’’ti.
456「微微弯曲」:是指中间隆起而略呈弯曲,并非末端弯曲。因此说:「如车辕立起般安住。」
456.Īsakaṃ poṇeti majjhe uccaṃ hutvā īsakaṃ poṇe, na antantena vaṅke. Tenāha – ‘‘rathīsā viya uṭṭhahitvā ṭhite’’ti.
461「于不净」:指不可意的所缘。「无厌逆想者」:即不持厌逆想之人。为显明那无厌逆想的情形,故说「以慈遍满」等。其中,对于可厌、不可爱的对象,若视其为有情,则或以慈遍满、或以界作意来对待;若视其为诸行,则以界作意来对待——应如此连接。「无厌逆想而住」:怀着利益心、随顺法性而思惟,不生起厌逆想之后,以威仪路而安住。对于无厌逆的可爱事物,若视其为有情,便唯观其为头发等不净分,即以不净作意来遍满;或作意「这仅是色与无色,无常、有为」,即以无常作意。由此,正思惟「苦、变易法」,而作意厌逆想并安住。其余语句,即「于不净及于无厌逆两者」等所说的另外两句。那里实际是把可爱与不可爱的事物合在一起说的:就如众生起初显现为不净,后来由于执取方式或状态不同而显现为无厌逆;以及起初显现为无厌逆,后来显现为不净。对于这两者,诸漏尽者若愿意,就可依前述方法,以无厌逆想而住,或以厌逆想而住。
461.Paṭikūleti amanuññe ārammaṇe. Appaṭikūlasaññīti na paṭikūlasaññī. Taṃ pana appaṭikūlasaññitaṃ dassetuṃ, ‘‘mettāpharaṇena vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha paṭikūle aniṭṭhe vatthusmiṃ sattasaññite mettāpharaṇena vā dhātuso upasaṃhārena vā saṅkhārasaññite pana dhātuso upasaṃhārena vāti yojetabbaṃ. Appaṭikūlasaññī viharatīti hitesitāya dhammasabhāvacintanāya ca nappaṭikūlasaññī hutvā iriyāpathavihārena viharati. Appaṭikūle iṭṭhe vatthusmiṃ sattasaññite kesādiasucikoṭṭhāsamattamevāti asubhapharaṇena vāti asubhato manasikāravasena. Idaṃ rūpārūpamattaṃ aniccaṃ saṅkhatanti aniccato upasaṃhārena vā. Tato eva, ‘‘dukkhaṃ vipariṇāmadhamma’’nti manasi karonto paṭikūlasaññī viharati. Sesapadesūti, ‘‘paṭikūle ca appaṭikūle cā’’tiādinā āgatesu sesesu dvīsu padesu. Tattha hi iṭṭhāniṭṭhavatthūni ekajjhaṃ gahetvā vuttaṃ yathā sattānaṃ paṭhamaṃ paṭikūlato upaṭṭhitameva pacchā gahaṇākāravasena avatthantarena vā appaṭikūlato upaṭṭhāti. Yañca appaṭikūlato upaṭṭhitameva pacchā paṭikūlato upaṭṭhāti, tadubhayepi khīṇāsavo sace ākaṅkhati, vuttanayena appaṭikūlasaññī vihareyya paṭikūlasaññī vāti.
「回避彼两者」:即无论是依自性还是依修习之力而现起的所缘,不管它具不净自性或无厌逆自性,都舍弃这两者而不执取。因此,对于一切事物,在提出「想要住于中舍的人应如何做?」之后,为开示实践方法,而说「于可爱不可爱……乃至……成为忧者」。现在,为以《无碍解道》经文阐明上述意义,而说「此已说」等。其含义即是前面所说的道理。「具念」:由于念已臻圆满,故称具念。「正知」:由于慧已臻圆满,故称正知。「以眼见色后」:以能见色的眼识——因眼而得名,或以作为工具的眼——见到色之后。「既非心喜」:即不为居家所生的喜悦所动,唯安住于出离分位的唯作喜悦。
Tadubhayaṃabhinivajjetvāti sabhāvato bhāvanānubhāvato ca upaṭṭhitaṃ ārammaṇaṃ paṭikūlasabhāvaṃ appaṭikūlasabhāvaṃ vāti taṃ ubhayaṃ pahāya aggahetvā. Sabbasmiṃ vatthusmiṃ pana, ‘‘majjhatto hutvā viharitukāmo kiṃ karotī’’ti, vatvā tattha paṭipajjanavidhiṃ dassento, ‘‘iṭṭhāniṭṭhesu…pe… domanassito hotī’’ti āha. Idāni yathāvuttamatthaṃ paṭisambhidāmaggapāḷiyā vibhāvetuṃ, ‘‘vuttaṃ heta’’ntiādimāha. Tassattho heṭṭhā vuttanayo eva. Satoti sativepullappattiyā satimā. Sampajānoti paññāvepullappattiyā sampajānakārī. Cakkhunārūpaṃ disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena, cakkhunā vā karaṇabhūtena rūpaṃ passitvā. Neva sumano hoti gehassitasomanassapaṭikkhepena nekkhammapakkhikāya kiriyāsomanassavedanāya.
其中:“阿难,然而于圣者律中,有另一种无上的根修习”等经文,以及“阿难,如何成为行道的有学”等经文,还有“阿难,如何成为已修习根的圣者”等经文,此三者即述及的三种方式。关于“可意、不可意、可意不可意”:此处,“可意”一词涵盖与悦俱的善与不善;“不可意”一词涵盖与忧俱的不善;“可意不可意”一词则涵盖与彼相异、与舍俱的诸法。因此,在第一方式中说:“有杂染转起,无杂染也转起”。第一方式以凡夫为对象,故即使不与杂染烦恼相应,也属适当。第二方式中,由于提及“他……乃至……执取”等语,所以也说“第一方式有杂染转起”;又因以有学为对象,其烦恼未断,故也说“有杂染也转起”。第三方式以阿罗汉为对象,故说“第三方式唯有无杂染转起”。在有学部分中,“有眼之士”等譬喻,仅是用以说明同一意义。因此,于眼门生起贪等之后,予以镇伏而安住于观舍,这便是圣者的根修习。第一方式依观者而说,第二方式依有学而说;第一、第二两种方式依有学与凡夫的根本业处而说,第三方式依漏尽者而说。
Imesu cāti ‘‘aññathā ca panānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hotī’’tiādinā (ma. ni. 3.453), – ‘‘kathañcānanda, sekho hoti paṭipado’’tiādinā (ma. ni. 3.460); – ‘‘kathañcānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo’’tiādinā (ma. ni. 3.461) ca āgatesu tividhesu nayesu. Manāpaṃ amanāpaṃ manāpāmanāpanti ettha manāpaggahaṇena somanassayuttakusalākusalānaṃ, amanāpaggahaṇena domanassayuttaakusalānaṃ, manāpāmanāpaggahaṇena tabbidhurupekkhāyuttānaṃ saṅgahitattā paṭhamanaye ‘‘saṃkilesaṃ vaṭṭati, nikkilesaṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Paṭhamanaye hi puthujjanassa adhippetattā saṃkilesakilesavippayuttampi yujjati. Dutiyanaye pana ‘‘so…pe… aḍḍīyatī’’tiādivacanato ‘‘paṭhamaṃ saṃkilesaṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Sekkhassa adhippetattā cassa appahīnakilesavasena, ‘‘saṃkilesampi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tatiyanaye arahato adhippetattā, ‘‘tatiyaṃ nikkilesameva vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Sekkhavāre pana ‘‘cakkhumā puriso’’tiādikā upamā ekameva atthaṃ ñāpetuṃ āha. Tasmā cakkhudvārassa uppanne rāgādike vikkhambhetvā vipassanupekkhāya patiṭṭhānaṃ ariyā indriyabhāvanāti. Paṭhamanayo vipassakavasena āgato, dutiyo sekkhassa vasena, paṭhamadutiyo ca sekkhaputhujjanānaṃ mūlakammaṭṭhānavasena, tatiyo khīṇāsavassa ariyavihāravasena āgato. Paṭhamanaye ca puthujjanassa vasena, dutiyanaye sekkhassa vasena kusalaṃ vuttaṃ, tatiyanaye asekkhassa vasena kiriyābyākataṃ vuttanti ayaṃ viseso veditabbo.