第5品 六处品
5. Saḷāyatanavaggo
《教诫给孤独经》的注释
1. Anāthapiṇḍikovādasuttavaṇṇanā
383383. “病得极重”:意思是说,因为临近死亡的程度太重,所以病得极其严重。因此说“已躺到临终的床上”。他因为那位居士对世尊怀有最深的敬爱,所以作了毫无缺漏的开示。“Yattakaṃ cassa”:就是那位居士有多少,也就是所说的“一次或两次”。
383.Adhimattagilānoti adhikāya mattāya maraṇassa āsannatāya ativiya gilānoti attho. Tenāha ‘‘maraṇaseyyaṃ upagato’’ti. Akhaṇḍaṃ akāsi gahapatino satthari paramapemattā. Yattakaṃ cassāti, ‘‘sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā’’ti vuttaṃ yattakaṃ assa gahapatissa.
384Osakkantī 的意思是衰退。Ottharantī 的意思是溢出并征服。所谓暖,就是业生的火界,它随同命根的灭尽而被耗尽。只要命暖还在延续,临终的受就还在延续,因为识还没有灭。因此说“只要暖还在”等等。
384.Osakkantīti parihāyanti. Ottharantīti abhibhavanti. Usmā nāma kammajatejodhātu, sā saha jīvitindriyanirodhā pariyādiyati, yāva tā āyuusmā vattanti, tāva maraṇantikā vedanā vattanteva viññāṇassa aniruddhattā. Tenāha ‘‘yāva usmā’’tiādi.
385以三种执取,就是以渴爱执取、慢执取、见执取。为了遮止、为了镇伏。我不以三种执取执取眼,这是通过否定慢执取,来显示对眼作无常随观。因为当有无常随观时,慢执取便无法立足;当有苦随观时,渴爱执取便无法立足;当有无我随观时,见执取便无法立足。而执取是粗重的,即使它已消失,贪恋仍可能残留。想要断除它的人,便说“而且我不会有依眼而住的识”,所以论主说“而且我不会有依眼而住的识”。一切欲有之色,是指属于欲地的一切色蕴,另一种读法是“欲色有色”。这与本段完全相符,因为它无余地包含了五蕴有。同样,上面也以无余的方式述说了四蕴有。
385.Tīhi gāhehīti taṇhāmānadiṭṭhiggāhehi. Paṭibāhituṃ vikkhambhetuṃ. Cakkhuṃ tīhi gāhehi na gaṇhissāmīti mānaggāhapaṭikkhepamukhena cakkhusmiṃ aniccānupassanāti dasseti. Aniccānupassanāya hi sati appatiṭṭho mānaggāho, dukkhānupassanāya sati appatiṭṭho taṇhāggāho, anattānupassanāya sati appatiṭṭho diṭṭhiggāhoti, gāho ca nāma oḷāriko, tasmiṃ vigatepi nikanti tiṭṭheyyāti taṃ vijahāpetukāmena, – ‘‘na ca me cakkhunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’’ti vuttanti āha – ‘‘viññāṇañcāpi me cakkhunissitaṃ na bhavissatī’’ti. Sabbaṃ kāmabhavarūpanti kāmabhūmipariyāpannaṃ sabbaṃ rūpakkhandhamāha – ‘‘kāmarūpabhavarūpa’’nti vā pāṭho. So yutto imassa vārassa eva anavasesapañcavokārabhavapariyāpannato. Tathā hi upari catuvokārabhavo anavasesato vutto.
386在这里,“此世”是指行世间的范围,这是它的意图。所以说“或者住处”等等,那是把第一遍和第二遍所说的“此世”当作已经涵盖了的。不过,第一遍和第二遍并没有区分此世和他世,只是笼统地取了五蕴有;同样,第三遍取了五蕴有和四蕴有,为了再按见法和来世把它分开显示,才说了“非此世”等等。而“此世”只是就有情的行来取的。有些人说,为了把一切行都总摄起来显示,才说了“凡我曾见”等等。这是为了不恐惧,为了不让渴爱所引起的恐惧生起。由于被称为“见法”的那种情况并不存在,所以说“除了人界,其余都叫他世”。不过,那些认为“此世”一词也应该包含有情世间的人,按照他们的观点,就把它理解为“除了人界以外”。
386.Idhalokanti ettha saṅkhāralokavisayoti adhippāyena, ‘‘vasanaṭṭhānaṃ vā’’tiādi vuttaṃ, tañca kho paṭhamadutiyavārehi idhaloko gahitoti katvā. Paṭhamadutiyavārehi pana idhaloko paralokoti vibhāgena vinā pañcavokārabhavo gahito; tathā tatiyavāre pañcavokārabhavo catuvokārabhavo ca gahitoti puna diṭṭhadhammasamparāyavasena taṃ vibhajitvā dassetuṃ, ‘‘na idhaloka’’ntiādi vuttaṃ . Idhalokanti ca sattasaṅkhāravaseneva gahitaṃ. Sabbampi saṅkhāravasena pariggahetvā dassetuṃ, ‘‘yampi me diṭṭha’’ntiādi vuttanti keci. Aparitassanatthaṃ taṇhāparitassanāya anuppādanatthaṃ. Yassa diṭṭhadhammoti vuccati, tassa pana abhāvato, ‘‘manussalokaṃ ṭhapetvā sesā paralokā nāmā’’ti vuttaṃ. Yesaṃ pana ‘‘idhaloka’’nti iminā sattalokassapi gahaṇaṃ icchitaṃ. Tesaṃ matena, ‘‘manussalokaṃ ṭhapetvā’’ti yojanā.
387“你执著”的意思是:你对自身和财富生起顾念。“这样的”:就是当时法将所说的那种样子。“从未听闻过的法说”:这是针对它被宣说的那种方式加以否定,并不是否定它微细、甚深、与空相应这些共通的性质。因此说“然而这样”等。
387.Allīyasīti attabhāve bhogesu ca apekkhaṃ karosīti attho. Evarūpīti yādisī tadā dhammasenāpatinā kathitā, evarūpī. Dhammakathā na sutapubbāti yathākathitākārameva sandhāya paṭikkhepo, na sukhumagambhīrasuññatāpaṭisaṃyuttatāsāmaññaṃ. Tenāha ‘‘evaṃ panā’’tiādi.
他说“你只是沿着我走过的路走”,这是抓住布施所成福业共通的那一面来说的,并不是指菩萨所行的布施巴拉密。“不现前”是指就喜欢而言,不在心中生起。因此他说“不喜欢”。因为他就是乐于轮回。然而,能导向直道的观,世尊先前已经为他说过了。
Mayā gatamaggameva anugacchasīti dānamayapuññabhāvasāmaññaṃ gahetvā vadati, na bodhisattadānabhūtaṃ dānapāramitaṃ. Na paṭibhātīti ruccanavasena citte na upatiṭṭhati. Tenāha ‘‘na ruccatī’’ti. Tathā hesa vaṭṭābhiratoti. Ujumaggāvahā vipassanā bhagavatā panassa kathitapubbā.
388388. 因为已寻求功德、也正被寻求功德,所以称为仙人;他们包括无学、有学和善凡夫。仙人的团体就是仙众,因此为仙众所依止、所亲近,就叫作为仙众所依止。诚然,那个住处从香殿、殿堂、楼阁等来说,可供坐下躺卧;从树木藤蔓等来说,可供地上坐卧;确实具有不共于他处的大喜乐性。然而,那种依赖世俗居家的喜乐,并不能像圣者们所依止那样真正令圣者的心感到满足。因此说:“以第一偈讲述了祇园的功德之后。”所以世尊说:“阿拉汉所住之处,才是令人愉悦的乐土。”能导向烦恼减损的思心所,能给众生带来清净,所以说:“业”就是道思。由于能令人了知四圣谛,又能镇伏烦恼,所以称为明,也就是圣道中的正见;因此说:“明”就是道慧。所谓属于定这一部分的法,就是正精进、正念和正定。同样,属于明这一部分的定,也属于定这一部分。因为他拥有戒,所以是具戒者;因此说:“立足于戒的人,生命最为殊胜。”所谓见思,就是正思惟。在这里,正思惟作为辅助,属于明这一部分。同样,它被说为包含在慧蕴中;正如正思惟包含在慧蕴中,精进和念则包含在定蕴中。因此说:“法就是精进、念和定。”这里所说的“法”,指的是正定,就像在“诸佛世尊有这样的法”等说法中那样。所谓语业、身业和活命,就是正语、正业和正命,它们本来就属于圣道,这里也全都包括了。因此说:“以这八支圣道。”
388. Esitaguṇattā esiyamānaguṇattā ca isi, asekkhā sekkhā kalyāṇaputhujjanā ca, isīnaṃ saṅgho, tena nisevitanti isisaṅghanisevitaṃ. Kāmaṃ tassa vihārassa gandhakuṭipāsādakūṭāgārādivasena nisīdananipajjanāya rukkhalatādivasena bhūmisayādivasena ca anaññasādhāraṇā mahatī ramaṇīyatā attheva, sā pana gehassitabhāvena ariyānaṃ cittaṃ tathā na toseti; yathā ariyānaṃ nisevitabhāvenāti āha – ‘‘paṭhamagāthāya jetavanassa vaṇṇaṃ kathetvā’’ti. Tenāha bhagavā – ‘‘yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyaka’’nti (dha. pa. 98; theragā. 991; saṃ. ni. 1.261). Apacayagāminī cetanā sattānaṃ suddhimāvahatīti āha – ‘‘kammanti maggacetanā’’ti. Catunnaṃ ariyasaccānaṃ viditakaraṇaṭṭhena kilesānaṃ vikkhambhanaṭṭhena ca vijjā, maggasammādiṭṭhīti āha – ‘‘vijjāti maggapaññā’’ti. Samādhipakkhiko dhammo nāma sammāvāyāmasatisamādhayo. Tathā hi vijjābhāgiyo samādhipi samādhipakkhiko. Sīlaṃ tassa atthīti sīlanti āha – ‘‘sīle patiṭṭhitassa jīvitaṃ uttama’’nti. Diṭṭhisaṅkappoti sammāsaṅkappo. Tattha sammāsaṅkappassa upakārakabhāvena vijjābhāgo . Tathā hi so paññākkhandhasaṅgahitoti vuccati, yathā sammāsaṅkappo paññākkhandhena saṅgahito, evaṃ vāyāmasatiyo samādhikkhandhasaṅgahitāti. Tenāha – ‘‘dhammoti vāyāmasatisamādhayo’’ti. ‘‘Dhammo’’ti hi idha sammāsamādhi adhippeto, – ‘‘evaṃ dhammā te bhagavanto ahesu’’ntiādīsu (dī. ni. 2.13; ma. ni. 3.198; saṃ. ni. 5.378) viya. Vācākammantājīvāti sammāvācākammantājīvā maggapariyāpannā eva, te sabbepi gahitāti. Tenāha – ‘‘etena aṭṭhaṅgikena maggenā’’ti.
“以方法”是指:按照某种方式应当修习圣道,也就是属于定支分的观法和道法。因为经中说:“比丘们,我要为你们讲说具有缘由、具有资具的圣正定”,所以正定等道法也是定支分。“应简择”就是应审查、应修习的意思。“在其中”是表示原因的处格用法。因为众生的清净是以圣道为因的,所以说“他在那圣道中清净”。他应简择五蕴法,应观照五取蕴。因为当这些被观照时,观就达到了极致。从以遍知证悟苦谛的那一刻起,他就以断舍证悟集谛,以作证证悟灭谛,以修习证悟道谛;如此,他因究竟清净而清净。因此说:“就这样,他在那四谛中清净。”这里同样是表示相状的处格用法。或者也可以补上“当诸谛被正证悟之时”这一层意思。
Upāyenāti yena vidhinā ariyamaggo bhāvetabbo, tena samādhipakkhiyaṃ vipassanādhammañceva maggadhammañca. ‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmi saupanisaṃ saparikkhāra’’nti (ma. ni. 3.136) hi vacanato sammāsamādhiādayo maggadhammāpi samādhipakkhiyā. Vicineyyāti vīmaṃseyya, bhāveyyāti attho. Tatthāti hetumhi bhummavacanaṃ. Ariyamaggahetukā hi sattānaṃ visuddhi. Tenāha – ‘‘tasmiṃ ariyamagge visujjhatī’’ti. Pañcakkhandhadhammaṃ vicineyya, pañcupādānakkhandhe vipasseyya. Tesu hi vipassiyamānesu vipassanā ukkaṃsagatā. Yadaggena dukkhasaccaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhīyati, tadaggena samudayasaccaṃ pahānapaṭivedhena nirodhasaccaṃ sacchikiriyāpaṭivedhena, maggasaccaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhīyati, evaṃ accantavisuddhiyā sujjhati. Tenāha – ‘‘evaṃ tesu catūsu saccesu visujjhatī’’ti. Idhāpi nimittatthe bhummavacanaṃ. Saccesu vā paṭivijjhiyamānesūti vacanaseso.
“决定说”就是指作出确定的陈述,意思是“决定”。而“唯独舍利弗”这一决定说,是为了表明:以他作为声闻弟子的身份,在一切声闻弟子中,舍利弗最为上首。通过“以烦恼止息”这句话,显示这位大长老具有那样的烦恼止息,即那位声闻弟子的境域中达到了智慧的圆满。如果问:既然如此,“即使是已到彼岸的比丘,也仅以此程度为最高”这句话又怎么讲?应当知道,这是针对诸佛教法中智慧圆满的声闻弟子们而说的。或者依据“解脱没有差别”这一说法,这是就声闻弟子们的解脱慧而言。因此才说“到达彼岸”就是到达涅槃等等。其余内容很容易理解。
Avadhāraṇavacananti vavatthāpanavacanaṃ, avadhāraṇanti attho. Sāriputtovāti ca avadhāraṇaṃ tassa sāvakabhāvato sāvakesu sāriputtova seyyoti imamatthaṃ dīpeti. Kilesaupasamenāti iminā mahātherassa tādiso kilesūpasamoti dasseti, yassa sāvakassa visaye paññāya pāramippatti ahosi. Yadi evaṃ – ‘‘yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti idaṃ kathanti? Tesaṃ tesaṃ buddhānaṃ sāsane paññāya pāramippattasāvakavasenetaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Atha vā – ‘‘natthi vimuttiyā nānatta’’nti (dī. ni. ṭī. 3.141; vibha. mūlaṭī. suttantabhājanīyavaṇṇanā) vacanato sāvakehi vimuttipaññāmattaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tenāha – ‘‘pāraṅgatoti nibbānaṃ gato’’tiādi. Sesaṃ suviññeyyameva.
2. 《教诫恰那经》的注释。
2. Channovādasuttavaṇṇanā
389“恰那”:这只是他的名字,所以经文说“名叫某某的长老”。接着要说明他并不是那位在导师般涅槃时被施以梵罚的人,就说“不是随从出家时的那位长老”,意思是:当世间依怙出离时,他并不是从迦毗罗卫城跟着一起出家的那位。 “探病者”:就是探望病人的人,意思是想要了解病情状况的人。 因为能杀伤、能残害,所以称为“刀”,因此经文说“夺命之刀”。
389.Channoti idaṃ tassa nāmanti āha ‘‘evaṃnāmako thero’’ti. Yassa pana satthārā parinibbānakāle brahmadaṇḍo āṇatto, ayaṃ so na hotīti dassento āha – ‘‘na abhinikkhamanaṃ nikkhantatthero’’ti, lokanāthassa abhinikkhamanakāle kapilapurato nikkhantoti attho. Gilānapucchakāti gilānassa pucchanakā, gilānabhāvassa avatthaṃ sotukāmāti attho. Sasanato hiṃsanato satthanti āha ‘‘jīvitahārakasattha’’nti.
390“无可指责”的意思是:对它来说,没有什么可指责的。也就是说,造作了这个由业所生的身体之后,未来就不再受生。因此说“不再受生”。
390. Upavajjaṃ etassa natthīti anupavajjaṃ, karajakāyaṃ katvā āyatiṃ uppattirahitanti attho. Tenāha ‘‘anuppattika’’nti.
391通过智慧把诸行带到刹那坏灭,如实了知它,这就是“了知灭尽与衰坏”。在见到诸行是苦的时候,因为其中没有“我的”这种执取,所以以苦随观:“这不是我的”。在见到诸行是无常的时候,因为其中没有“我是此”这种我慢,所以以无常随观:“我不是这个”。在见到诸行是无我的时候,因为其中没有对“我的自我”的执取,所以以无我随观:“这不是我的自我”。因此说道:“这不是我的……这不是我的自我”,这样随观。
391.Khayavayaṃ ñatvāti saṅkhāragataṃ khaṇabhaṅgaṃ netvā ñāṇena yāthāvato ñatvā. Netaṃ mamāti dukkhato samanupassanā saṅkhāresu diṭṭhesu mamaṃkārābhāvato. Nesohamasmīti aniccato samanupassanā aniccato tesu diṭṭhesu ahaṃkārābhāvato. Na meso attāti anattato samanupassanā anattato tesu diṭṭhesu attaggāhābhāvatoti āha – ‘‘netaṃ mama…pe… attāti samanupassāmī’’ti.
393因此,所谓“凡夫”:因为圣者已经完全遍知一切所依之处,不可能有无法忍受苦受的情况,所以是凡夫;而凡夫仅仅凭着增上慢才说“我不贪求生命,我已亲近导师,已见到灭”,这就是这段话的意思。“这也是”指的是“有依者就会动摇”等语句。确实,恰那长老因为依着渴爱,无法忍受临终的苦受,便从这里到那里辗转翻动、挣扎躁动,所以应当作意“有依者就会动摇”等道理,这样,那一切挣扎躁动就不会发生,这就是其意趣。“劫”这个词也可以用作“时间”的同义词,并不只是指某个特定的时间,所以说“常劫就是常时”。就像没有断除渴爱和邪见的人依止、黏着于它们一样,这样的人也依止于那些渴爱和邪见,因此没有解脱,所以说“依于渴爱与见者”。“动摇”:当没有精勤地实践正道时,以过患而动摇,而在圣者的律法中,这种动摇被称为丑陋的动摇,所以说“就是挣扎躁动”。然而,如果心因为镇伏了妄念而不动摇,修行就进入了正道,烦恼就会止息,所以说“不动摇时就有轻安”。因此说:“这就是烦恼的止息。”
393.Tasmā puthujjanoti yasmā ariyo sabbaso pariññātavatthuko dukkhavedanaṃ adhivāsetuṃ asakkonto nāma natthi, tasmā puthujjano, kevalaṃ pana adhimāneneva – ‘‘nābhikaṅkhāmi jīvitaṃ, pariciṇṇo me satthā, nirodhaṃ disvā’’ti vadatīti adhippāyo. Idampīti idampi, ‘‘nissitassa calita’’ntiādi. Taṇhānissitabhāvena hi āyasmā channo māraṇantikaṃ vedanaṃ adhivāsetuṃ asakkonto ito cito parivattanto calati vipphandati, tasmā ‘‘nissitassa calita’’ntiādi manasikātabbaṃ, tena idaṃ sabbaṃ taṃ vipphanditaṃ na bhavissatīti adhippāyo. Kappasaddo kālapariyāyopi hoti, na kālavisesavācako evāti āha – ‘‘niccakappanti niccakāla’’nti. Yathā appahīnataṇhādiṭṭhiko puggalo taṃnissito allino, evaṃ tāhipi nissito amuttabhāvatoti āha – ‘‘taṇhādiṭṭhīhi nissitassā’’ti. Calitanti yathā yathā asamāraddhāya sammāpaṭipattiyā ādīnavavasena calantaṃ pana yasmā ariyassa vinaye virūpaṃ calitaṃ nāma hoti, tasmā āha – ‘‘vipphanditaṃ hotī’’ti. Tādise pana papañcavikkhambhanavasena cittassa calite asati bhāvanāya vīthipaṭipannatāya kilesapaṭippassaddhi eva hotīti āha ‘‘calite asati passaddhī’’ti. Tena vuttaṃ – ‘‘kilesapassaddhi nāma hotī’’ti.
见到了别的有,就以朝向那里的方式而称为倾向。因此说:“没有倾向,就是在对有的爱乐、喜爱和随眠烦恼中都不存在。”依结生来说,名为来,也就是说,依执取结生,从别的有来到这里,名为来;依死没来说,从这里去到别的有,名为去——如果没有来和去,那么即使已造作、积集了业,也不会以未来出生的构想来运转。依死没来说:从已投生的有中死去,就是死;未来再生,就是再生,并不存在。既然没有去、来、死、再生,因此既不在此处,也不在彼处,也不在两者之间;因为身体没有去和来,所以一切死与再生都不存在。因此不能说“住在此世”。不能说“住在彼世”。不能说“住在两者之间”。因此说“不在此世”等。其中,因为不存在与此世、彼世无关的轮回处所,所以说“不在两者之间”,这是驳斥“属于两者”的说法,而说“不在两者任何一处”。这本身就是终极:即于此世与他世中,那种不存在、没有、不再生起的状态,这正是整个苦根的终极、终结。
Bhavantaraṃ disvā namanaṭṭhena nati. Tenāha – ‘‘natiyā asatīti bhavatthāya ālayanikantipariyuṭṭhānesu asatī’’ti. Paṭisandhivasena āgati nāmāti paṭisandhiggahaṇavasena bhavantarato idheva āgamanaṃ nāma, cutivasena cavanavasena ito bhavantarassa gamanaṃ nāma na hoti āgatigatiyā asati katūpacitassapi kammassa uppattiparikappavasena pavattiyā abhāvato. Cavanavasenāti nibbattabhavato cavanavasena cuti, āyatiṃ upapajjanavasena upapāto na hoti. Yato gati āgati cavanaṃ upapāto na hoti, tato eva nevidha, na huraṃ, na ubhayamantarena, kāyassa gatiyā āgatiyā ca abhāvato sabbaso cutūpapāto natthi; tena na idhaloke ṭhitoti vattabbo. Na paraloke ṭhitoti vattabbo, na ubhayamantarena ṭhitoti vattabbo. Tenāha ‘‘nayidha loke’’tiādi. Tattha idhalokaparalokavinimuttassa saṃsaraṇapadesassa abhāvato, ‘‘na ubhayamantarenā’’ti vuttoti ubhayapariyāpanno na hotīti paṭikkhipanto, ‘‘na ubhayattha hotī’’ti āha. Ayameva antoti yo idhaloke paraloke ca abhāvo avijjamānatā anuppajjanaṃ, ayameva sakalassa dukkhamūlassa anto pariyosānaṃ.
394他动手割断喉管。就在开始割的那一刻,割断正在进行;同时因为还没有离贪,死亡的恐惧袭上心头,因此趣相显现出来。他心想:“连这位尊者,已经向同梵行者们宣告了自己无可指责,竟然还要带着贪欲而死。”于是内心悚惧,以无常等角度观察诸行。因为过去多次修观,生灭智已经成熟,所以他当下就证得阿拉汉果;证得阿拉汉果之后,紧接着省察阿拉汉果,就以割断喉管为缘,命终而般涅槃,成为“同时般涅槃”者。因为对于最后有者来说,不证阿拉汉果就不会中途命终。这里“这位长老”指具寿恰那长老。“以记说”是“以记为因”的具格用法。正是以这个为因,长老策励精进,激发观修。“以此”是指“是的,尊者”等话语。“长老”指具寿舍利弗长老。“问”:尊者问——像那样惯于与在家众交往的人,怎么能般涅槃呢?虽然他在同梵行者中曾以“惯于在俗家交往而住”被人知道,但此时通过世尊所说的“舍利弗,确实有这样的人……”等话,他不与俗家交往的一面就显露出来了。有些未调伏者虽然如法修行,却会像煮得熟透的米一样,表现得像已调伏者。其余内容容易理解。
394.Kaṇṭhanāḷiṃ chindīti nāḷiṃ chindituṃ ārabhi. Tasmiṃ chindituṃ āraddhakkhaṇe chedo ca vattati; maraṇabhayañca okkami avītarāgabhāvato, tato eva gatinimittaṃ upaṭṭhāti. ‘‘Sopi nāma sabrahmacārīnaṃ anupavajjataṃ byākaritvā sarāgamaraṇaṃ marissatī’’ti saṃviggamānaso saṅkhāre aniccādivasena pariggaṇhanto. Arahattaṃ patvāti pubbe bahuso vipassanāya udayabbayañāṇaṃ pāvitattā tāvadeva arahattaṃ patvā arahattaphalapaccavekkhaṇānantaraṃ kaṇṭhanāḷicchedapaccayā jīvitanirodhena samasīsī hutvā parinibbāyi. Na hi antimabhavikassa arahattaṃ appatvā jīvitantarāyo hoti. Therassāti āyasmato channattherassa. Byākaraṇenāti hetumhi karaṇavacanaṃ ‘‘byākaraṇena hetunā’’ti. Tannimittañhi thero vīriyaṃ paggaṇhanto vipassanaṃ ussukkāpeti. Imināti, ‘‘atthi, bhante’’tiādivacanena. Theroti āyasmā sāriputtatthero. Pucchatīti, bhante, tathā kulasaṃsaggapasuto kathaṃ parinibbāyissatīti pucchati. ‘‘Pubbe kulesu saṃsaṭṭhavihārī’’ti sabrahmacārīnaṃ paññātassapi imasmiṃ ‘‘honti hete sāriputtā’’tiādinā bhagavato vutta-ṭṭhāne asaṃsaṭṭhabhāvo pākaṭo ahosi. Pakkampi nipakkaṃ viya sammāpaṭipajjamānāpi keci asaññatā upaṭṭhahanti. Sesaṃ suviññeyyameva.
3. 教诫布纳经的注释
3. Puṇṇovādasuttavaṇṇanā
395在《无间经》里说“隐居就是从果等至”,那是就法将(舍利弗)的圣住来说的。但在这里,因为针对的是还没完成修行任务的人,隐居指的就是身远离,所以说“隐居就是独处”。“眼所识的色”这里,能识知色的识以眼为门,眼和色这两者,一个是内处,一个是外处。因为对这两者都有欢喜等共同反应,就用“彼”这个词把两者合在一起说,所以说“彼”就是指眼和色。至于这里由“所识”这个词所表示的识,以及和它相应的法,也就是这两者,已经包含在“意所识的法”这一句里了,所以这里不再另取。其余各处也是同样的道理。“结合”:就是一起生起,指心和喜、和渴爱共同生起,也就是与心俱生。因此说“喜生起”。“五蕴苦的结合”:指名为五蕴的苦圣谛,在分析中以共同生起的方式出现。因为苦生起时,只依六门生起,集也是这样,所以说“如是于六门中”等等。由于这里讲到了烦恼轮、业轮、果报轮,所以说“把轮回展现到顶点”。“第二方法”:就是“还有……”等所说的第二种说法方式。“独别因缘”:既不是随法因缘,也不是随愿因缘,而这里根本没有请问因缘的可能。于七处中:就是辱骂、毁谤、拳击、土块击、杖击、刀击、夺命,在这七处中。为了让与忍相应的狮子吼吼出来,如“此等实为贤善”等。
395. Anantarasutte ‘‘paṭisallānāti phalasamāpattito’’ti vuttaṃ, tattha dhammasenāpatino ariyavihārassa adhippetattā, idha pana akatakiccassa paṭisallānaṃ nāma kāyavivekoti āha – ‘‘paṭisallānāti ekībhāvā’’ti. ‘‘Cakkhuviññeyyā rūpā’’ti panettha viññeyyarūpaṃ vijānantassa dvārabhūtaṃ cakkhunti ubhayaṃ ajjhattikaṃ bāhirañca āyatanaṃ abhinanditādisāmaññena tañceti ettha taṃ-saddena ekajjhaṃ paccāmaṭṭhanti āha – ‘‘tañceti taṃ cakkhuñceva rūpañcā’’ti. Yaṃ panettha viññeyyasaddena jotitaṃ viññāṇaṃ taṃ sampayuttadhammāti tadubhayaṃ, ‘‘manoviññeyyā dhammā’’ti padena kathitamevāti idha na gahitaṃ. Esa nayo sesesupi. Samodhānenāti sahāvaṭṭhānena, cittena nandiyā taṇhāya saha pavattiyā cittasahuppattiyāti attho. Tenāha – ‘‘uppajjati nandī’’ti. Pañcakkhandhadukkhassa samodhānanti pañcakkhandhasaṅkhātassa dukkhasaccassa paccavokāre sahappavatti hoti. Yasmā dukkhaṃ uppajjamānaṃ channaṃ dvārānaṃyeva vasena uppajjati, tathā samudayoti, tasmā āha – ‘‘iti chasu dvāresū’’tiādi. Kilesavaṭṭassa kammavaṭṭassa vipākavaṭṭassa ca kathitattā āha – ‘‘vaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā dassetī’’ti. Dutiyanayeti ‘‘santi ca kho’’tiādinā vutte dutiye desanānaye. Pāṭiyekko anusandhīti na yathānusandhi nāpi ajjhāsayānusandhīti adhippāyo, pucchānusandhissa pana idha sambhavo eva natthīti. Sattasu ṭhānesūti akkosane paribhāsane pāṇippahāre leḍḍuppahāre daṇḍappahāre satthappahāre jīvitāvoropaneti imesu sattasu. ‘‘Bhaddakā vatime’’tiādinā khantipaṭisaṃyuttaṃ sīhanādaṃ nadāpetuṃ.
396粗暴:指易怒的人,因为心被染污,所以称为恶。有罪:就是邪恶。粗恶:由于完全没有信心与慈爱,所以残忍。或者因为说话粗恶而称为粗恶,这种人就是残忍的,因此说“暴戾”。而“且此”等,是指“我们要砍掉你的手、割掉你的鼻子”之类的恐吓,用这些可怕的事情来威胁。
396.Caṇḍāti kodhanā, tena dūsitacittatāya duṭṭhāti vuttā. Kibbisāti pāpā. Pharusāti īsakampi pasādasinehābhāvena luddā. Pharusavacanatāya vā pharusā, tathābhūtā pana luddā nāma honti, tasmā vuttaṃ ‘‘kakkhaḷā’’ti. Idañca teti, ‘‘hatthacchedaṃ nāsikaccheda’’nti evamādiṃ idañca aniṭṭhaṃ karissāmāti bhayadassanena tajjessanti.
所谓“罐锤”,据说是在棍棒的最前端做成罐子的形状,所以那个东西就叫“罐锤”。用单刃之类的武器,也就是剑、刀等等。说了“这叫做根律仪等”之后,为了指出在哪些经文里根律仪等被称为“调御”,就诵出了“以真实……”等句子。守护意和前五根这六根,就是根律仪,也就是调御。调伏贪等恶法、让它们平息,就是调御,也就是慧。调伏杀生等业和烦恼、让它们平息、将它们镇伏,就是调御,也就是伍波萨他。调伏嗔恚、害意之类,将它们去除,就是调御。所以说:“在这部经里,忍耐应当被理解为调御。”止息就是这调御的同义词。因此,它既是调御,又因为能去除嗔恚等而具有调伏的意义,也因为能让它们止息而具有止息的意义,所以合起来叫调御止息,也就是安忍的忍耐。
Ghaṭikamuggarenāti daṇḍānaṃ kira aggapasse ghaṭākāraṃ dassenti, tena so ‘‘ghaṭikamuggaro’’ti vuccati. Ekatodhārādinā satthena karavālakhaggādinā. ‘‘Indriyasaṃvarādīnaṃ etaṃ nāma’’nti vatvā yattha yattha indriyasaṃvarādayo ‘‘damo’’ti vuttā, taṃ pāṭhapadesaṃ dassento ‘‘saccenā’’tiādimāha . Manacchaṭṭhāni indriyāni dameti saṃvaretīti indriyasaṃvaro, damo. Rāgādipāpadhamme dameti upasametīti damo, paññā. Pāṇātipātādikammakilese dameti upasameti vikkhambhetīti damo uposatho. Byāpādavihesādike dameti vinetīti damoti āha – ‘‘imasmiṃ pana sutte khanti ‘damo’ti veditabbā’’ti. Upasamoti tasseva damassa vevacanaṃ, tasmā damo ca so byāpādādīnaṃ vinayanaṭṭhena tesaṃyeva upasamanaṭṭhena upasamo cāti damūpasamo, adhivāsanakhanti.
397在这里,那位在安忍方面已经积累了修行的人,到了那个地方以后,就成了大众的依靠。因此,为了从他的本生事迹开始清楚地说明,便提出了“这位布纳到底是谁?”等问题。“于此”就是指在这个苏那巴兰答地方。“非适宜住处”是指对修行用功来说不合适的住所。
397. Tattha khantiyaṃ katādhikāro taṃ janapadaṃ gantvā mahājanassa avassayo hoti, tasmā tadassa apadānaṃ samudāgamato paṭṭhāya vibhāvetuṃ, ‘‘ko panesa puṇṇo’’tiādi āraddhaṃ. Etthāti etasmiṃ sunāparantajanapade. Asappāyavihāranti bhāvanābhiyogassa na sappāyaṃ vihāraṃ.
两兄弟,是指财产未分、业务往来也未分的人。因此说“他们之中”等等。他带着货物,在各地乡村间游走,做买卖。
Dve bhātaroti avibhattasāpateyyā avibhattavohārasaṃyogā. Tenāha ‘‘tesū’’tiādi. Janapadacārikaṃ caranto bhaṇḍaṃ gahetvā janapadesu vikkayaṃ karonto.
“我们要做佛供养、法供养、僧供养”,他们一心倾向于此。所谓“彻入骨髓而站立”,是说“佛陀”这个称呼以前从未听过,如今传入了耳中,激起了极大的喜悦与欢欣;由这喜悦所产生的殊胜色法,穿透皮肤、肌肉等,一直彻入骨髓而站住了。所谓“已处理”,是指通过贩卖的方式把货物处置掉了。所谓“业处不现前”,是指无法进入修习的轨道。所谓“对我而言不适宜”,是指对我的业处修习来说,不合宜、没有帮助。
‘‘Buddhapūjaṃ dhammapūjaṃ saṅghapūjaṃ karissāmā’’ti tanninnā. Aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsīti, ‘‘buddho’’ti vacanaṃ assutapubbaṃ sotapathaṃ upagataṃ anappakaṃ pītisomanassaṃ samuṭṭhāpentaṃ pītisamuṭṭhānapaṇītarūpehi chavicammādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. Vissajjitanti vikkiṇanavasena viniyojitaṃ. Kammaṭṭhānaṃ na upaṭṭhātīti bhāvanāvīthiṃ na otarati. Mayhaṃ asappāyoti mayhaṃ kammaṭṭhānabhāvanāya sappāyo upakāro na hoti.
没有人能够经行,因为被大海浪潮的巨大声响所困扰,无法把握住修习的作意。因此说“大海浪潮”等。“那”是指摩古罗精舍。
Kocicaṅkamituṃ samattho nāma natthi mahatā samuddavīcisaddena upaddutattā bhāvanāmanasikārassa anabhisambhuṇanato. Tenāha ‘‘samuddavīciyo’’tiādi. Soti makuḷavihāro.
他们以最快的速度前行,越过了原本想去的那条路,到达了另一座小岛。
Uttamajavena gacchamānā yathādhippetaṃ maggaṃ atikkamitvā aññataraṃ dīpakaṃ pāpuṇi.
掀起大波浪,是指用大风暴搅动那一带的大海,从而掀起巨大的波涛。
Uppādikaṃ uṭṭhāpetvāti mahāvātamaṇḍalasamuṭṭhāpanena tasmiṃ padese mahāsamuddaṃ saṃkhobhento mahantaṃ uppādaṃ uṭṭhapetvā.
长老想起小弟弟说的“请你们留意我们”,所以就时不时地留心,因此那时候也留心。针对这一点,才说“就在那一刹那留意”。“在面前”指在头部的位置。“告知”指他们告知、宣称:“我们是近事男。”“以此”指用我布施出去的这一份。“圆堂”指像光头圆形帽那样的住处。“随从者”指去往其他地方的人。
Thero, ‘‘amhe āvajjeyyāthā’’ti kaniṭṭhassa vacanaṃ saritvā antarantarā āvajjeti, tasmā tadāpi āvajjeti, taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘tasmiṃyeva khaṇe āvajjitvā’’ti. Sammukheti sīsaṭṭhāne. Paṭivedesunti pavedesuṃ, upāsakā mayanti paṭijāniṃsu. Imināti iminā mayhaṃ pariccattakoṭṭhāsena. Maṇḍalamāḷanti muṇḍamaṇḍalamāḷasadisaṃ paṭissayaṃ. Paricārakāti avasesagāmino.
为谛语束缚尊者让出机会,说道:“四百九十九。”那天……他接受了,因此这位长老在最先取签的人中被列为第一。
Saccabandhassa okāsaṃ karonto ‘‘ekūnapañcasatāna’’nti āha. Taṃ divasaṃ…pe… aggahesi, tena so thero paṭhamaṃ salākaṃ gaṇhantānaṃ etadagge ṭhapito.
到了商人村,意思是走近了商人村附近。诸佛引起的轰动,是指众生来到诸佛跟前时心里生起的那种好奇与骚动。
Vāṇijagāmaṃ gantvāti vāṇijagāmasamīpaṃ gantvā. Buddhakolāhalanti buddhānaṃ upagamma sattānaṃ uppajjanakutūhalaṃ.
就在大香室里,指的是在祇园大精舍的大香室中。应当侍奉,指的是应当去承事供养。
Mahāgandhakuṭiyaṃyevāti jetavanamahāvihāre mahāgandhakuṭiyaṃyeva. Paricaritabbanti upaṭṭhātabbaṃ.
“香木”是指栴檀、沉香、紫檀等有香气的木材。其余部分很容易理解。
Gandhakaṭṭhānīti candanaagarusalaḷādīni sugandhakaṭṭhāni. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
4. 《教诫难陀迦经》的注释
4. Nandakovādasuttavaṇṇanā
398他为僧团承担了责任,用善巧的方法,借着难陀迦长老的教诫,来处理那些应当受教诫的比丘尼们的戒律事务。因此说“然而此……”等话。“次第”的意思是轮转、进行,所以解释说“以次第,就是以轮次”。“此”指的是难陀迦长老。“令说”是指他借别人之口说出自己没有机会(教诫)。“次第教诫”是说能胜任教诫的比丘尼们按轮次进行教诫。这就是按次第教诫。心变得专一、清净,这是由于过去修行成就的恭敬尊重,以及像在家人那样的亲爱之情。
398.Saṅghassabhāraṃ akāsi upāyena nandakattherassa ovādena vinetabbānaṃ bhikkhunīnaṃ vinayatthaṃ. Tenāha ‘‘imaṃ panā’’tiādi. Pariyāyati pavattatīti pariyāyo, paṭipāṭīti āha – ‘‘pariyāyenāti vārenā’’ti. Assāti nandakattherassa. Vadāpesi aññehi attano anokāsabhāvaṃ. Pariyāyena ovadantīti ovadituṃ samatthā bhikkhuniyo vārena ovadanti. Idaṃ pariyāyena ovadanaṃ. Cittaṃ ekaggaṃ hoti pasīdati pubbacariyasiddhena gāravabahumānena gehassitapemavasena.
“果达弥”是指大爱道·果达弥。“大富长者的”是指波罗奈长者的。
Gotamīti mahāpajāpatigotamī. Seṭṭhissāti bārāṇasiseṭṭhino.
“他们”是指独觉佛。他之所以问“究竟是什么呢?”,是因为自己的心相续长久以来一直被修福的善业所熏染,而且对独觉佛怀着恭敬与尊重。至于“穷困的人也能做吗?”,则是在问:穷困的人按照自己的能力盖的小屋,也能让你们住吗?
Teti paccekabuddhe. Kiṃ nu khoti pucchi ciratarakālaṃ puññakiriyāya paribhāvitasantānatāya, paccekabuddhesu ca gāravabahumānatāya. Duggatehipi sakkā kātunti duggatehipi yathāvibhavaṃ katā kuṭi tumhākaṃ vasituṃ sakkāti pucchi.
“做手工活再给”:意思是做完手工活之后再给。“说明利益”:就是说明这样的利益:“为那样的大仙们所做的服务,对我们来说也会长久带来利益;而布施住所被称为大果报、大利益,会在投生之处带来大成就”等等。“以严厉的教诫吓唬”:就是用恐吓来警告:“这些人在做的时候,你为什么不做?你不知道我是首仆之妻的身份吗?如果所有人都在做的手工活你不去做,种种痛苦就会落到你头上。”
“成百成百地”:仆人的儿子们每百人聚在一处,做了一间间小屋而布施。“经行处等附属”:包含经行处、夜间住处、日间住处、食堂等附属场地。“令其照料、安排”:令人照料与安排一切。“令施舍”:让他舍弃。“令交换”:让他变卖财产来购置。“三衣”:做成价值千金的三衣而布施。“适时地”:时常地,在适当的时机,也就是在合适的时候。“对于安住于王位者”:对于安住于饶益一切众生的王位上的人。
Hatthakammaṃ dethāti hatthakammaṃ katvā dethāti attho. Ānisaṃsaṃ ācikkhitvāti ‘‘tādisānaṃ mahesīnaṃ kataṃ veyyāvaccaṃ amhākampi dīgharattaṃ hitāya hoti. Āvāsadānañca nāma mahapphalaṃ mahānisaṃsaṃ nibbattaṭṭhāne mahāsampattiāvahaṃ bhavissatī’’tiādinā ānisaṃsaṃ ācikkhitvā. Gāḷhena ovādena tajjetvāti, ‘‘imesu nāma karontesu tvaṃ kasmā na karosi, mama jeṭṭhakadāsassa bhariyabhāvaṃ na jānāsi. Sabbehipi kariyamānassa hatthakammassa akaraṇe tuyhaṃ idañcidañca dukkhaṃ āgamissatī’’ti bhayena tajjetvā. Sataṃ sataṃ hutvāti sataṃ sataṃ dāsaputtā ekajjhaṃ hutvā ekañca ekañca kuṭiṃ katvā adāsi. Caṅkamanādiparivāranti caṅkamanarattiṭṭhānadivāṭṭhānabhojanādiparivāraṭṭhānasahitaṃ. Jaggitvā upaṭṭhāpetvā. Vissajjāpesīti pariccajāpesi. Parivattāpetvāti cetāpetvā. Ticīvarānīti sahassagghanikāni ticīvarāni katvā adāsi. Kālena kālanti kāle kāle, kismiñci kāleti attho. Rajje ṭhitassāti sabbabhūtūpakārarajje ṭhitassa.
难陀迦长老也是:那时他是首席奴隶,现在成了难陀迦长老,出家后证得了阿拉汉果。首席奴隶的女儿……后来安住在首席皇后的位置上:这是指大爱道·果达弥。这位具寿难陀迦:这位就是从出身来说的具寿难陀迦长老。这些比丘尼:就是从出身来说的那五百位比丘尼。
Nandakattheropīti tadā jeṭṭhakadāso etarahi nandakatthero pabbajitvā arahattaṃ patto. Jeṭṭhakadāsidhītā …pe… aggamahesiṭṭhāne ṭhitāti mahāpajāpatigotamiṃ sandhāya vadati. Ayamāyasmā nandakoti ayameva samudāgamato āyasmā nandakatthero. Etāva tā bhikkhuniyoti etāvatā samudāgamato pañcasatā bhikkhuniyo.
399以因:指以正确、不颠倒的方式修行。因为前前之道确实是后后之因。以真实之理而见:就像亲眼看见一样,依如实之自性而见。
399.Hetunāti ñāyena aviparītapaṭipattiyā. Pubbabhāgā hi purimā purimā paṭipadā pacchimāya kāraṇaṃ. Yāthāvasarasato diṭṭhanti yathābhūtasabhāvato paccakkhaṃ viya.
401那个自性,就是“那个自性”:它和那种受作为缘的性质相符合。
401.Taṃ sabhāvaṃ taṃsabhāvanti tassā vedanāya paccayabhāvena anurūpaṃ.
403“最先就是无常”:连它的影子,其无常性也是最先就成立的。因为凡是依无常而生起的东西,绝不可能有任何一个是常的。
403.Paṭhamataraṃyeva aniccāti tassāpi chāyāya aniccabhāvo paṭhamataraṃyeva siddho. Na hi kadāci aniccaṃ nissāya pavattaṃ kiñci niccaṃ nāma atthīti.
404“不损坏”就是不破坏。那么,怎样才能不破坏肉体和皮之后,再切割其余部分呢?为了通过反面的例子说明这一点,就说了“在那里”等话。“使皮附着”就是让皮粘上,使它与皮相连。“把皮绑好之后”就是在剖开的时候不把它劈开,而是让它处于皮已绑合的状态。“不这样做”就是不这样破坏肉体和皮,而是通过切开裸肉等,把它们彼此分开。其中,“裸肉”指附着在皮上的肉,也有人说是被覆盖的毛。“腱”指细腱。“束缚”指皮与肉之间的连结。因此他说:“正是所有附着在皮上或夹杂着脂肪的肉。”“内部烦恼”就是因为烦恼生于内在的心,含藏在众生的相续中,所以是内部的烦恼。
404.Anupahanitvāti avināsetvā. Kathaṃ pana maṃsakāyaṃ cammakāyañca avināsetvā itaresaṃ kantanaṃ hotīti byatirekamukhena dassetuṃ, ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Cammaṃ alliyāpentoti camme laggāpento cammapaṭibaddhaṃ karonto. Cammaṃ baddhaṃ katvāti vivarakāle na phālento cammabaddhe katvā. Evaṃ akatvāti evaṃ maṃsacammakāyānaṃ vināsanaṃ akatvā, vilimaṃsādivikantanena aññamaññaṃ vivecetvā. Tattha vilimaṃsanti cammanissitamaṃsaṃ, paṭicchannakilomakanti ca vadanti. Nhārūti sukhumanhāru. Bandhananti cammamaṃsānaṃ sambandhaṃ. Tenāha – ‘‘sabbacamme laggavilipanamaṃsamevā’’ti. Antarakilesamevāti antare citte jātattā sattasantānantogadhatāya abbhantarabhūtakilesameva.
405“随彼之精进”这一说法,应当看作只是一个示例。就像一个人用斧头砍伐可以砍的东西时,应当注意所砍的部位,应当避免碰到阻碍,应当避免身体发热,应当让斧头停稳,对其他事情则应当保持旁观。同样,以智慧断除烦恼的修行者,除了精进力之外,还应当具备念觉支、喜觉支、轻安觉支、定觉支、舍觉支。因此他说:“若不依靠这六种……则不能。”
405.Tajjaṃ vāyāmanti nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. Tathā hi purisena kuṭhārinā chejjaṃ chindite chejjaṭṭhānassa sallakkhaṇaṃ icchitabbaṃ, tassa paṭighātabhāvo icchitabbo, kāyapariḷāhābhāvo icchitabbo, tassa avaṭṭhānaṃ icchitabbaṃ, kiccantare ajjhupekkhaṇaṃ icchitabbaṃ, evaṃ paññāya kilese chindantassa yogino vīriyabalena saddhiṃ sati-pīti-passaddhi-samādhi-upekkhāsambojjhaṅgaṃ icchitabbanti āha – ‘‘evaṃ na vinā chahi…pe… sakkotī’’ti.
407“以这个原因”:因为对那些比丘尼来说,那场说法虽然适合她们,但由于反复修习的力量还很弱,她们的愿望还没有圆满;如果再有同样的说法,靠着反复修习的强大力量,她们的愿望就会圆满。因为这个原因,你也应该用同样的教诫去教诫那些比丘尼。
407.Tena kāraṇenāti yena tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sā dhammadesanā sappāyā, āsevanamandatāya pana ajjhāsayena paripuṇṇasaṅkappā na jātāyeva; puna tathā desanāya sati āsevanabalavatāya paripuṇṇasaṅkappā bhavissanti; tena kāraṇena tvampi tā bhikkhuniyo teneva ovādena ovadeyyāsīti.
415“最末者”:是指一切比丘尼中最年幼的入流者,意思是其中没有任何非圣者。因此说:“其余的……乃至诸漏尽者。”“若是如此”:就是说也存在那样并非漏尽者的比丘尼。若这样成立,就以这样的意图去质疑——即使她是干观者,即使已是漏尽者,在圣者的教法中意乐仍未圆满——问道:“怎样才是意乐圆满?”另一方说出“意乐圆满”这个理由,然后以“对谁……”等来说明其含义。“意乐圆满”在这里指志向的圆满,并不是一切德行的圆满,这是其意图。因此说“何时……”等。由此应知所阐明之义是:因为根本禅那与所遍观的禅那不同,所以在补特伽罗修观之时,依当下现行的意乐,圣道上的觉支、道支、禅支便有差别。其余部分容易理解。
415.Sabbapacchimikāti sabbāsaṃ kaniṭṭhā sotāpannā, anariyā tattha kāci natthīti attho. Tenāha – ‘‘sesā pana…pe… khīṇāsavā cā’’ti. Yadi evanti akhīṇāsavāpi tādisā bhikkhunī atthi. Evaṃ sati sukkhavipassakabhāvenapi sati khīṇāsavabhāve ariyassa vinaye aparipuṇṇasaṅkappāvāti adhippāyena codeti, ‘‘kathaṃ paripuṇṇasaṅkappā’’ti? Itaro ajjhāsayapāripūriyāti kāraṇaṃ vatvā, ‘‘yassa hī’’tiādinā tamatthaṃ vivarati. Ajjhāsayapāripūriyāti tattha adhippāyapāripūriyā, na sabbaso guṇapāripūriyāti adhippāyo. Tenāha ‘‘kadā nu kho’’tiādi. Etena pādakajjhānasammasitajjhānānaṃ visadisatāya puggalassa vipassanākāle pavattaajjhāsayavasena ariyamagge bojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgānaṃ visesatāti ayamattho dīpitoti veditabbo. Sesaṃ suviññeyyameva.
5. 小教诫罗睺罗经注释
5. Rāhulovādasuttavaṇṇanā
416“使解脱成熟”:他们让称为阿拉汉果的解脱——也就是烦恼止息后的解脱——完全成熟、达成、圆满,所以叫“能使解脱成熟”。“诸法”:指作为因的法。因此说“以清净之因的方式”,意思是以成就名为阿拉汉果的清净的方式。信根等法在逐渐清净的过程中,顺着道的次第,从不信等当中彻底让心解脱出来,从而成就最高果位的解脱。而这些法的清净,是通过避开愚人、亲近智者,以及反复观察能引发净信的法而得到的。为了指出这里说的正是这十五种法,所以说了“因为已经说过……”等话。
416.Vimuttiṃparipācentīti kilesānaṃ paṭippassaddhivimuttibhūtaṃ arahattaṃ sabbaso pācenti sādhenti nibbāpentīti vimuttiparipācanīyā. Dhammāti kāraṇadhammā. Tenāha – ‘‘visuddhikāraṇavasenā’’ti, arahattasaṅkhātāya visuddhiyā sampādanavasenāti attho. Saddhindriyādayo visujjhamānā maggapaṭipāṭiyāva sabbaso assaddhiyādīhi cittaṃ vimocentā aggaphalavimuttiṃ sampādenti. Tesaṃ pana visuddhi bālaparivajjanena paṇḍitapayirupāsanena pasādāvahadhammapaccavekkhaṇāya ca hoti. Tato idha pannarasa dhammā adhippetāti dassento, ‘‘vuttañheta’’ntiādimāha.
在这里,“无信之人”就是指缺乏信的人。因为依靠他们,信根本不可能生起;反而由于随顺其见,只会让不信增长,所以应当像避开危险的道路一样远远躲开他们。“不信”应当理解为:与信对立、属于烦恼的法,它在不可信的事物上以确信的方式生起。“有信之人”就是指具足信的人。因为依靠他们,在可信的事物上,未生的信能够生起,已生的信能够增长、广大。“可信的事物”就是指佛、法、僧三宝,以及业和业果。“亲近”是为了使可获得的信具足生起并增长而亲近。“其余诸词”是它的同义词。或者,“亲近”是前往,“奉侍”是在他们的行道中持恭敬。“承事”是以奉行他们的教诫和教导的方式而侍奉。“令人生信的契经”是指与佛等功德相关、能引生净信、令人净信的契经等。因为审察它们,对佛等未生的净信能够生起,已生的净信能够增长、广大。“以此三种方式”是指以此所说的三种原因。由于远离对立面以及各自容易把握,修习和修习得以获得。信根得以清净,以能引生道果的方式而存留,达到清净。以此方法,其余诸词的意义也应当了知。
Tattha assaddhe puggaleti saddhārahite puggale. Te hi nissāya na kadāci saddhā sambhavati, tesaṃ pana diṭṭhānugatiāpajjanena aññadatthu asaddhiyameva vaḍḍhati, tasmā te paṭibhayamaggo viya dūrato vajjetabbā. Assaddhiyanti ca saddhāya paṭipakkhabhūtā asaddheyyavatthusmiṃ adhimuccanākārena pavattā saṃkilesadhammā veditabbā. Saddhe puggaleti saddhāsampanne puggale. Te hi nissāya saddheyyavatthusmiṃ anuppannā uppajjati, uppannā bhiyyobhāvaṃ vepullaṃ āpajjati. Saddheyyavatthūti ca buddhādīni ratanāni kammakammaphalāni ca. Sevatoti labbhamānaṃ saddhāsampadaṃ uppādetuṃ vaḍḍhetuñca nisevato. Sesapadāni tasseva vevacanāni. Atha vā sevato upasaṅkamato. Bhajato tesaṃ paṭipattiyaṃ bhattiṃ kubbato. Payirupāsatoti tesaṃ ovādānusāsanikaraṇavasena upaṭṭhahato. Pasādanīyasuttantā nāma buddhādiguṇapaṭisaṃyuttā pasādāvahā sampasādanīyasuttādayo. Te hi paccavekkhato buddhādīsu anuppannā pasannā upajjati, uppannā bhiyyobhāvaṃ vepullaṃ āpajjati. Imehi tīhākārehīti imehi yathāvuttehi tīhi kāraṇehi. Paṭipakkhadūrībhāvato paccekaṃ sūpahārato ca āsevanaṃ bhāvanaṃ labhanti. Saddhindriyaṃ visujjhati maggaphalāvahabhāvena acchati visuddhiṃ pāpuṇāti. Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo.
这里还有一个差别:所谓“懈怠的人”,就是懒惰、在正道上放弃努力的人。所谓“已发起精进的人”,就是提起精进、走在正道上的人。所谓“正勤”,就是为使尚未生起的不善法不生起等四种方法而精勤努力。所谓“随观”,就是观察自己的修行。因为随观这些,就能克服心的消沉,真正按照使尚未生起的精进等生起的方法,让念的成就得以生起和增长。所谓“心不得定的人”,就是心散乱得像受惊乱跑的鹿和牛一样的人。所谓“心得定的人”,就是通过近行定和安止定,真正让心得定的人。所谓“禅那与解脱”,就是指有寻有伺等禅那,以及初禅解脱等。因为随观这些,就能一步一步越来越深地进入定。所谓“智慧低劣的人”,就是没有智慧的人,也就是因为完全不学习、不提问、不听法、不思择圣法,而彻底缺乏智慧的人。所谓“有智慧的人”,就是具备观慧和道慧的人。所谓“甚深智慧的行境”,就是智慧所应行持的甚深对象,也就是蕴、处、界、谛、缘起等种种差别;或者说,甚深的智慧在那里运作。因为在那里随观,就能消除迷惑,使尚未生起的智慧得以生起和增长。所谓“经典群”,就是经典的集合。
Ayaṃ pana viseso – kusīteti alase sammāpaṭipattiyaṃ nikkhittadhure. Āraddhavīriyeti paggahitavīriye sammāpaṭipanne. Sammappadhāneti anuppannānaṃ akusalānaṃ anuppādanādivasena pavatte cattāro upāyappadhāne. Paccavekkhato paṭipattiṃ avekkhato. Te hi paccavekkhato līnaṃ abhibhavitvā sammadeva ārambhadhātuādi anuppannānaṃ vidhinā satisampadāya uppādāya bhiyyobhāvāya saṃvattati. Asamāhite bhantamigabhantagoṇasappaṭibhāge vibbhantacitte. Samāhite upacārasamādhinā appanāsamādhinā ca sammadeva samāhitacitte. Jhānavimokkheti savitakkasavicārādijhānāni paṭhamādivimokkhe ca. Tesañhi paccavekkhaṇā uparūpari accantameva samādhānāya saṃvattati. Duppaññeti nippaññe, ariyadhammassa uggahaparipucchāsavanasammasanābhāvena sabbaso paññārahite ca. Paññavanteti vipassanāpaññāya ceva maggapaññāya ca samannāgate. Gambhīrañāṇacariyanti gambhīraṃ khandhāyatanadhātusaccapaṭiccasamuppādādibhedaṃ ñāṇassa caritabbaṭṭhānaṃ, yattha vā gambhīrañāṇassa cariyaṃ pavattati. Tattha hi paccavekkhaṇā sammohaṃ vidhamati, anuppannāya paññāya uppādāya bhiyyobhāvāya saṃvattati. Suttantakkhandheti suttasamūhe.
先前说到,信根等法的清净因缘,就是“能使解脱成熟圆满的诸法”。这里为了显示信等法以及其他法,所以接着说“还有其他……”等等。其中,信等法能使解脱成熟圆满,这一点前面已经说过了;至于无常想等法能使解脱成熟圆满,那根本不必多说,因为它们本身就是观行。因此说:“这五种想是顺决择分的。”善知识性等,就是善知识性、戒律仪、能削减烦恼的谈话、勤修精进、决择慧,这五种法就是善知识性等。这里是简略说明,详细解释应当依照《美吉亚经注》里所说的方法来了解。“观察世间时”,就是佛陀用佛眼特别观察堪受教化的众生世间。
Pubbe saddhindriyādīnaṃ visuddhikāraṇāni, ‘‘vimuttiparipācanīyā dhammā’’ti vuttānīti idha saddhādike aññe ca dhamme dassento, ‘‘aparepī’’tiādimāha. Tattha saddhādīnaṃ vimuttiparipācanīyatā dassitā eva, aniccasaññādīnaṃ pana vimuttiparipācanīyatāya vattabbameva natthi vipassanābhāvato. Tenāha – ‘‘ime pañca nibbedhabhāgiyā saññā’’ti. Kalyāṇamittatādayoti kalyāṇamittatā sīlasaṃvaro abhisallekhakathā vīriyārambho nibbedhikā paññā ime kalyāṇamittatādayo pañca dhammā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana ‘‘meghiyasuttasaṃvaṇṇanāyaṃ’’ (udā. aṭṭha. 31) vuttanayena veditabbo. Lokaṃ volokentassāti buddhaveneyyasattalokaṃ buddhacakkhunā visesato olokentassa.
419419. 尊者罗睺罗的诸根已经成熟,那些曾与他一同立下誓愿的天神们一直站在那里观望,心里想着:“他什么时候才能更进一步,灭尽诸漏而得解脱呢?”而当导师这样思量的时候,那些始终有着相同意愿、时时刻刻都在等待那个时刻的天神们,见到这次集会,便聚集在同一片暗林里。对于居士优波离和游方者长爪来说,以见四圣谛的功用而现起的入流道,在那些经中,初道被称为“法眼”,因为其见的功能格外殊胜;而在《布拉玛优经》中,下面三个果智格外殊胜,所以三果被称为“法眼”。而在这里,尊者罗睺罗的道智和果智,其见的功能格外殊胜,那些天神所证得的智也同样格外殊胜,因此说:“在这部经中,四道和四果,应当知道就是‘法眼’。”那么,声闻在现观四谛的智慧上有没有什么差别呢?有的,确实有。这种差别,只是在前期修行阶段,因为出起并趋向出世的观法运作方式不同,而得到一些细微的差异。这个道理应当依据阿毗达摩中“然而并不像见至者那样”这句话来说明——那是通过赞叹信解脱者与见至者在断烦恼上的差别来阐明的。那么,那些天神是不是全都像尊者罗睺罗一样,在先前就以同一心证得了四果呢?为了说明并非如此,论师说了“其中……”等话。又问:那些天神有多少呢?回答说:“那些天神……”等等。
419. Āyasmato rāhulassa indriyānaṃ paripakkattā saddhiṃ paṭṭhapitapatthanā devatā udikkhamānā tiṭṭhanti, – ‘‘kadā nu kho uttari āsavānaṃ khaye vinessatī’’ti. Yadā pana satthā evaṃ parivitakkesi, tāvadeva samānajjhāsayatāya sabbakālaṃ taṅkhaṇaṃ āgamentiyo tā devatāyo taṃ samavāyaṃ disvā ekasmiṃ andhavanasmiṃyeva sannipatitā. Upālissa gahapatino dīghanakhaparibbājakassa catusaccadhammesu dassanakiccena pavatto sotāpattimaggoti tesu suttesu (paṭi. ma. aṭṭha. 2.2.30) paṭhamamaggo ‘‘dhammacakkhu’’nti vutto, tassa dassanatthassa sātisayattā, brahmāyuno pana phalañāṇāni heṭṭhimāni tīṇi sātisayānīti brahmāyusutte(ma. ni. 2.383 ādayo) tīṇi phalāni ‘‘dhammacakkhu’’nti vuttāni. Idaṃ panettha āyasmato rāhulassa maggañāṇaṃ phalañāṇañca dassanattho sātisayo, tāhi ca devatāhi yaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ, taṃ sātisayamevāti vuttaṃ – ‘‘imasmiṃ sutte cattāro maggā, cattāri ca phalāni dhammacakkhuntiveditabbānī’’ti. Kiṃ pana sāvakānaṃ saccābhisamayañāṇe atthi koci visesoti? Āma atthi. So ca kho pubbabhāge vuṭṭhānagāminivipassanāya pavattiyākāravisesena labheyya kāci visesamattā. Svāyamattho abhidhamme ‘‘no ca kho yathā diṭṭhippattassā’’ti saddhāvimuttato diṭṭhippattassa kilesappahānaṃ pati visesakittanena dīpetabbo. Kiṃ pana āyasmā rāhulo viya tā devatā sabbā ekacittā pageva cattāri phalāni adhigaṇhiṃsūti? Noti dassento ‘‘tattha hī’’tiādimāha. Kittakā pana tā devatāti āha ‘‘tāsañca panā’’tiādi.
《六六经》的注释
6. Chachakkasuttavaṇṇanā
420420.“初善”:开头那一部分就是善好的;或者说,因为开头是善的,所以叫初善。而初善的状态,应当通过去除过失来达成。因为任何完全远离了过失的法,本身就具备圆满的功德,所以说是“无过失”。“作了”这个词,也应当和前面两个词“作了善的、作了好的”连在一起理解。这里是用“善”这个词来涵盖说法的形式。因此说:“这是通过指出所说法是善好的来显示。”而在第二种释义方式中,所说法是善好这一点是直接作为主要意思来说的,另一层意思则是通过义理推知。“中善”和“后善”也是同样的道理。为了说明这种对教说的称赞是诸佛世尊一贯的惯例,所以说:“就这样,世尊以圣种……”等等。连“法”的统摄,也是对教说本身的称赞,因此说“以九种法”。
420.Ādimhikalyāṇanti ādikoṭṭhāse kalyāṇaṃ etassāti vā ādikalyāṇo, taṃ ādikalyāṇaṃ, ādikalyāṇabhāvo ca dosavigamena icchitabbo. Yañhi sabbaso vigatadosaṃ, taṃ paripuṇṇaguṇameva hotīti ‘‘niddosa’’nti vuttaṃ. Katvāti ca padaṃ, ‘‘kalyāṇaṃ katvā bhaddakaṃ katvā’’ti purimapadadvayenapi yojetabbaṃ. Desanākāro hi idha kalyāṇasaddena gahito. Tenevāha – ‘‘desetabbadhammassa kalyāṇatā dassitā hotī’’ti, dutiye pana atthavikappe desetabbadhammassa kalyāṇatā mukhyeneva kathitā itarassa atthāpattito. Majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇanti etthāpi eseva nayo. Ayañca desanāya thomanā buddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇāvāti dassetuṃ, ‘‘iti bhagavā ariyavaṃsa’’ntiādi vuttaṃ. Dhammaggahaṇampi desanāya thomanā evāti ‘‘navahi padehī’’ti vuttaṃ.
如实了知受,这是圣道的功用,而达成它的方法就是观,所以说“应当通过与观一同生起的圣道来了知”。这是指通过遍知、现观等作用,并以不迷乱的方式通达其生起而彻知。这里说的是三界的心,因为本意是指思择的所依。在法处等方面,也是同样的道理。或者说,法处之所以被认为是外在的,是基于它作为“处”的特性,而并非完全不是内在的。以异熟受为缘,在速行刹那生起的渴爱:就是指依于三十六种异熟受,这样去乐味、去感受的人,其渴爱乃从不善的速行刹那中生起。
Vedanā yāthāvato jānanaṃ, tañca maggakiccaṃ, tassa upāyo vipassanātiāha – ‘‘sahavipassanena maggena jānitabbānī’’ti. Pariññābhisamayādikiccena nibbattiyā asammohato ca paṭivijjhitabbo. Tebhūmakacittameva kathitaṃ sammasanaṭṭhānassa adhippetattā. Esa nayo dhammāyatanādīsupi. Dhammāyatanassa vā āyatanabhāvato bahiddhāgahaṇaṃ, na sabbaso anajjhattabhāvato. Vipākavedanāpaccayā javanakkhaṇe uppannataṇhāti chattiṃsavipākavedanaṃ nissāya evaṃ assādentī anubhaveyyanti akusalajavanakkhaṇato uppannataṇhā.
422“单独的关联”:这是想说,像“随所说关联”等那样的关联方式并不成立,所以才这么说。“下面”:通过显示识、触、受、渴爱是依缘而起的,也就说明了眼处等和色处等同样是依缘而起的——因为不依缘而生起的东西,不可能有缘;而凡是依缘而起的东西,就是无常,因为有生起;凡是无常的,就是苦;凡是苦的,就是无我。这样,以五蕴和六组六法的方式,通过破除密集,从义理上阐明了无我相。“并非以自性”:即使想以自性来阐明,世尊也还是通过这同样的六组六法,运用破除密集的理则,从差别和随顺两方面来开示,而说“若有人说眼是我……”等等;这样,开示就显现为“随所说关联”的方式。因此说“下面的……已说”等等。不过,前面只是以六组六法的方式展示了破除,并没有阐明无我相;而在这里,则是以自性阐明了无我相——这是为了表明存在不同的关联意趣。虽说“无我性”在四谛中都存在,因为一切法都是无我的,但在这里,这两种理则都是依观察而运作的,所以说“为了显示二谛的无我性”。“不相合”:就是与称为“生起”的合理性不相符,这是这里的意义,所以说“不相合”。主张有“我”的人认为“我”是常、恒、永住的,而眼因为有生起性所以是无常的,又因为是依缘而住的,所以说“若有人说眼是我,那是不相合的”等等。身为身见之基的眼是无我的,因为它是无常的,犹如陶罐;眼是无常的,因为它是依缘而住的,犹如陶罐;眼是依缘而住的,因为有生起等,犹如陶罐。“消散”:由于生起坏灭,以自性消散而消散,因此说“灭”。
422.Pāṭiyekko anusandhīti yathānusandhiādīnaṃ asambhavatoti adhippāyena vuttaṃ. Heṭṭhāti viññāṇaphassavedanātaṇhānaṃ paccayāyattavuttitādassanena cakkhāyatanādīnaṃ rūpāyatanādīnañca paccayāyattavuttitā dīpitā apaccayuppannassa paccayābhāvato, yañca paccayāyattavuttikaṃ, taṃ aniccaṃ uppādasambhavato, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattāti khandhapañcake ca channaṃ chakkānaṃ vasena ghanavinibbhogakaraṇena atthato anattalakkhaṇaṃ vibhāvitaṃ. Na sarūpatoti sarūpatopi taṃ vibhāvetukāmo teneva chachakkānaṃ vasena ghanavinibbhoganayena byatirekato ca anvayato ca dassento bhagavā – ‘‘cakkhu attāti yo vadeyyā’’tiādimāhāti yathānusandhikāva desanā vibhāvitā. Tenāha ‘‘heṭṭhā kathitānaṃ hī’’tiādi. Heṭṭhā pana channaṃ chakkānaṃ vasena vinibbhogadassanamattaṃ, na anattalakkhaṇaṃ vibhāvitaṃ , idha pana sarūpato anattalakkhaṇaṃ vibhāvitanti adhippāyena anusandhantarabhāvajotanā. Yadipi anattabhāvo nāma catūsupi saccesu labbhateva, sabbepi hi dhammā anattā, ime panettha dvepi nayā sammasanavasena pavattāti vuttaṃ – ‘‘dvinnaṃ saccānaṃ anattabhāvadassanattha’’nti. Na upapajjatīti upapattisaṅkhātayuttiyā na sametīti ayamettha atthoti āha ‘‘na yujjatī’’ti. Attavādinā – ‘‘nicco dhuvo sassato’’ti abhimato, cakkhuñca uppādavantatāya aniccaṃ, yaṃ paccayāyatthavuttitā, tasmā ‘‘cakkhu attāti yo vadeyya, taṃ na upapajjatī’’tiādi. Sakkāyavatthu cakkhu anattā aniccabhāvato seyyathāpi ghaṭo, cakkhuṃ aniccaṃ paccayāyattavuttibhāvato seyyathāpi ghaṭo, cakkhu paccayāyattavutti uppādādisambhavato seyyathāpi ghaṭo. Vigacchatīti bhaṅguppattiyā sabhāvāvigamena vigacchati. Tenāha ‘‘nirujjhatī’’ti.
424因为烦恼轮是业轮的根本,业轮又是果报轮的根本;而烦恼的生起,又以渴爱等执取为先导。所以他说“为了以三种执取的方式显示流转之轮”。又因为属于渴爱这一边的法是集谛,眼等是苦谛,所以他说“为了以两种谛的方式显示流转之轮”。应当知道,这里说的三种执取就是渴爱、慢、见,因为它们正是“趣向有身的行为方式”所要表达的意思。在这里,像“这是我的”这样的执取本身就是随观,所以他说“以三种执取的方式来看”。
424. Yasmā kilesavaṭṭamūlakaṃ kammavaṭṭaṃ, kammavaṭṭamūlakañca vipākavaṭṭaṃ. Kilesuppatti ca taṇhādiggāhapubbikā, tasmā ‘‘tiṇṇaṃ vā gāhānaṃ vasena vaṭṭaṃ dassetu’’nti āha. Yasmā pana taṇhāpakkhikā dhammā samudayasaccaṃ, cakkhādayo dukkhasaccaṃ, tasmā vuttaṃ – ‘‘dvinnaṃ saccānaṃ vasena vaṭṭaṃ dassetu’’nti. Taṇhāmānadiṭṭhiggāhāva veditabbā sakkāyagāminipaṭipadāya adhippetattā. ‘‘Etaṃ mamā’’tiādinā gahaṇamevettha anupassanāti āha – ‘‘gāhattayavasena passatī’’ti.
“以三种执取的对立面”这句话的意思是:以与渴爱等执取相对立的苦、无常、无我三种随观为方式;或者说,通过这三种方式,以对立面来对治、解开、不生起三种执取——这就是它的含义。接着把文句连起来就是:“以对立面的方式显示了转还。”在“导至有身灭尽的道”这一句里,灭法本身就已经直接显示出来了,所以他说:“灭……显示……”。“遮止的话语”就是指遮诠的话。
Tiṇṇaṃ gāhānaṃ paṭipakkhavasenāti taṇhādiggāhapaṭipakkhabhūtānaṃ dukkhāniccānattānupassanānaṃ vasena, tāhi vā tiṇṇaṃ gāhānaṃ paṭipakkhavasena viniveṭhanavasena anuppādanavasenāti attho. Paṭipakkhavasena vivaṭṭaṃ dassetunti yojanā. Sakkāyanirodhagāminī paṭipadāti ettha nirodhadhammo sarūpeneva dassitoti āha – ‘‘nirodho…pe… dassetu’’nti. Paṭisedhavacanānīti paṭikkhepavacanāni.
425关于不执取渴爱等法的说法,是只就渴爱和见来说的,因为只有渴爱和见才会以欢喜、执取等方式活动。所谓“未断除”就是随眠的意思,所以说“随眠就是未被断除”。因为贪等烦恼没有被圣道断除、力量还在,一旦遇到合适的条件就能生起,这就是随眠。这里其余应当说明的内容,前面已经讲过了。“流转苦和烦恼苦”,就是轮回流转的苦和内心烦恼的苦。有余涅槃是烦恼苦的终结,无余涅槃则是流转轮回之苦的终结。
425. Taṇhādīnaṃ anupādiyanavacanāni taṇhādiṭṭhivaseneva vuttāni taṇhādiṭṭhīnaṃyeva abhinandanādivasena pavattisabbhāvato. Appahīnattho anusayatthoti āha – ‘‘anusetīti appahīno hotī’’ti ariyamaggena hi appahīno thāmagato rāgādikileso anusayo kāraṇalābhe sati uppajjanārahabhāvato. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Vaṭṭadukkhakilesadukkhassāti vaṭṭadukkhassa ceva kilesadukkhassa ca. Saupādisesanibbānañhi kilesadukkhassa antakaraṇaṃ, anupādisesanibbānaṃ vaṭṭadukkhassa.
426“它们的”是指那些随眠。“以遮止的方式”是指以断除、令其不再生起的方式,这就是它的意思。“断除无明后”是指毫无剩余地让无明进入不再生起的状态。诚然,下位道智也是能破除无明的明,但那种智并不能把无明彻底断尽;而当最上道智生起时,无明连一丝残余都不会留下,所以只有它才是无明的断除者,因此说“生起阿拉汉道明之后”。
426.Tesanti anusayānaṃ. Paṭikkhepavasenāti pajahanavasena, appavattikaraṇavasenāti attho. Avijjaṃ pajahitvāti anavasesato avijjaṃ appavattidhammataṃ āpādetvā. Kāmaṃ heṭṭhimamaggañāṇampi avijjāpahāyinī vijjā eva, taṃ pana ñāṇaṃ avijjāya anavasesappahāyakaṃ na hoti, aggamaggañāṇe pana uppanne avijjāya lesopi nāvasissatīti tadeva avijjāya pahāyakanti āha – ‘‘arahattamaggavijjaṃ uppādetvā’’ti.
427如来自己以佛力说法时,六十位比丘就证得阿拉汉果,这并不稀奇。那么,什么才算稀奇呢?所以接着说了“此”等话。在“正在宣说时”这一句里,“iti”这个词表示方式,意思是“正是以这种方式”。应这样连接理解:六十位比丘确实证得了阿拉汉果。“这也不稀奇”:在导师面前,弟子们具足大神通、获得无碍解,能以种种方式宣说有神变的法。因此说:“因为那些弟子已获得大神通。”
427. Sayameva tathāgate attano buddhānubhāvena desente saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattāti anacchariyametaṃ, atha kiṃ acchariyanti āha ‘‘ima’’ntiādi. Kathentepīti ettha itisaddo pakārattho, imināva pakārenāti attho. Pattā evāti saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattā evāti yojanā. Etampi anacchariyaṃ, satthu sammukhā sāvakā samudāgamā mahābhiññā pabhinnapaṭisambhidā tathā tathā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desentīti. Tenāha – ‘‘mahābhiññappattā hi te sāvakā’’ti.
所谓“大帐”,是说在铜殿正前方发生了大比丘众的集会,于是按照能容纳他们的规模搭起了一座大麻布帐,因此他们这样说。“在这些地方”,就是指在上述大帐等地方。应当把“大长老在”这个词引进来连接上下文。大长老听说了天长老的功德,心里生起净信;尽管如此,他又因为衣料的精美而心生欢喜,就说:“你替我沐浴吧。”
Mahāmaṇḍapeti lohapāsādassa purato eva mahābhikkhusannipāto jātoti tesaṃ pahonakavasena kate mahati sāṇimaṇḍapeti vadanti. Tesupi ṭhānesūti tesu yathāvuttamahāmaṇḍapādīsu ṭhānesu. Mahāthero atthīti padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Devattherassa guṇe sutvā pasannamānaso mahāthero, tathāpi vatthasampattiyā pasīditvā ‘‘tvaṃ pana nhāpehī’’ti āha.
在迦利耶尼大寺的伍波萨他殿里,有时在下层殿堂,有时在上层殿堂,他这样说法。有些人说:小那迦是靠天神的威力,让这么庞大的会众都证得了神通。另一些人则说:这位长老本身就有大神通,所以才能让这么庞大的会众证得神通。
Heṭṭhāpāsādeti ca kalyāṇiyamahāvihāre uposathāgāre heṭṭhāpāsāde ekadā uparipāsāde ekadā, kathesīti. Cūḷanāgassa tathā mahatī parisā devatānubhāvena abhiññāpādanaṃ ahosīti keci . Thero pana mahiddhiko ahosi, tasmā tāva mahatiṃ parisaṃ abhiññāpesīti apare.
从那里到那里,是指在各个方向。只有一位,是指仅仅某一个人,不是很多,意思是只有少数几位凡夫。其余部分因为和前面所说的方法相同,所以很容易理解。
Tato tatoti tassaṃ tassaṃ disāyaṃ. Ekovāti ekacco eva, na bahuso, katipayāva puthujjanā ahesunti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva.
《大六处经》注释
7. Mahāsaḷāyatanikasuttavaṇṇanā
428428. 因为它是依大六处而生起的,所以叫“与大六处相应”。而它们的“大”应当从这些方面来理解:它们遍及广大的世间聚落而安住;当被不如理地执取时,会导致巨大的不利;当被如理地执取时,则会带来巨大的利益、利益和安乐。“Jotaka”的意思是“令知晓”。
428. Mahantāni saḷāyatanāni adhikicca pavattattā mahāsaḷāyatanikaṃ, mahantatā ca tesaṃ mahantaṃ lokasannivāsaṃ abhibyāpetvā ṭhitattā ayoniso gayhamānānaṃ mahato anatthāya saṃvattanato, yoniso gayhamānānaṃ mahato atthāya hitāya sukhāya saṃvattanato ca daṭṭhabbā. Jotakanti bodhakaṃ.
429429. 对于已达到顶峰的观智来说,如实知本身就是如实知,因为它是道智生起的邻近原因,所以论师说:“即使与观俱行、与道俱行,也未了知。”所谓“增长”,是指借着诸缘和合,在欲有、生有、趣、住、净居天的序列中一次又一次地向上增长。止观诸法如此成就、达到熟练,就像被极善调御而获得自在的禅那与神通那样,成为自在之后,再向上、再向上地修习,所以说“达到自在”。确实,那些不善法即使有时并未生起对有的希求,也依然未被断除而如此存在着。不善法大多数是依见处以及毁灭的见解而生起并增长的。五门扰恼,就是与五门速行一同生起的不善扰恼。同样地,应当理解意门的扰恼。热恼比扰恼更强烈,能烧灼相应诸法以及依处。烧灼比热恼更强烈,能焚烧那些相应法及依处。
429. Sikhāppattāya vipassanāya jānanampi yathābhūtajānanameva maggena jānanassa āsannakāraṇabhāvatoti āha – ‘‘sahavipassanena maggena ajānanto’’ti. Vuḍḍhiṃ gacchantīti paccayasamodhānena bhavayonigatiṭhitisattāvāsapāḷiyā aparāparaṃ parivuddhiṃ gacchanti. Evaṃbhūtā paguṇabhāvamāpāditā samathavipassanādhammā viya suṭṭhutaraṃ vasībhāvaṃ pāpitā jhānābhiññā viya ca vasībhūtā hutvā uparūpari brūhentīti āha – ‘‘vasībhāvaṃ gacchantī’’ti. Tathā hi te kadāci bhavapatthanāya anuppāditāyapi appahīnabhāvenevassā tiṭṭhanti. Akusalā dhammāva yebhuyyena dassanāyatanena vināsadassanato pavattanti parivaḍḍhanti ca. Pañcadvārikadarathāti pañcadvārikajavanasahagatā akusaladarathā. Evaṃ manodvārikadarathā veditabbā. Santāpāti darathehi balavanto sampayuttadhammānaṃ nissayassa ca santāpanakarā. Pariḷāhāti tatopi balavatarā tesaṃyeva paridahanakarā.
430五门乐并不是只指依于身净色的乐。意门乐是指依于意门心的乐,而不是任何一种心所乐,因为那种乐已经被身乐所涵盖。五门速行中并没有入定或出定,这是为了说明入定、出定只可能由意门速行产生,并不是为了排除对道生起执着的疑虑。有人问:连表色都不能产生的心,怎么能成为入定的缘呢?然而对诸佛世尊来说,是有的吧?即便如此,在入定临近时,五门心的运作根本不可能发生,因为那时并没有那样的加行。正是由于这一点,某些不通晓圣法的人,指责在壶等自性上生起与佛陀同等智慧作用的过失,这种指责应当被视为已被驳斥。因为依据各自不同的加行,由各五门所决定的意识,以及随后运作的意识,才能对各别对象的颜色、形状等差别作出决断。仅仅是生起而已:五门速行不能完成任何决断事义的作用,仅仅是生起罢了。这就是“随观过患者”等经文中所说的意思。
430.Pañcadvārikasukhaṃ, na kāyappasādasannissitasukhameva. Manodvārikasukhanti manodvārikacittasannissitasukhaṃ, na yaṃ kiñci cetasikasukhaṃ tassa kāyikasukhaggahaṇeneva gahitattā. Pañcadvārikajavanena samāpajjanaṃ vā vuṭṭhānaṃ vā natthīti idaṃ manodvārikajavanena tassa sambhavaṃ dassetuṃ, maggassa vasena vuttaṃ, na pana tappasaṅgasaṅkānivattanatthaṃ. Viññattimattampi janetuṃ asamatthaṃ samāpajjanassa kathaṃ paccayo hoti, buddhānaṃ pana bhagavantānaṃ hotīti ce? Tathāpi tassa āsannaṭṭhāne pañcadvārikacittappavattiyā asambhavo eva tādisassa pubbābhogassa tasmiṃ kāle asambhavato. Eteneva yā kesañci ariyadhamme akovidānaṃ ghaṭasabhāvādīsu buddhitulyakāritāpatticodanā; sā paṭikkhittāti daṭṭhabbā taṃtaṃpurimābhogavasena tena tena pañcadvārikābhiniyatamanoviññāṇassa parato pavattamānamanoviññāṇena tasmiṃ tasmiṃ atthe vaṇṇasaṇṭhānādivisesassa vinicchinitabbato. Uppannamattakameva hotīti pañcadvārikajavanaṃ tādisaṃ kiñci atthanicchayakiccaṃ kātuṃ na sakkoti, kevalaṃ uppannamattameva hoti. Ayanti ‘‘ādīnavānupassino’’tiādinā vuttā.
431与善心……具足与出起之观相应的善心之相应心乐者。“先前清净”,是指在道生起之前,或在开始修观之前就已清净。因此说:“从一开始就是清净的。”“成就一切处所需的支”,是指成就一切道资粮事业的支,即:清净戒、令心等持、精勤修观,以及依道断除所应断的烦恼。“八支者”,是指具足初禅八支者,或具足二禅七支者。
431.Kusalacitta…pe… bhūtassāti vuṭṭhānagāminivipassanāsahagatakusalacittassa sampayuttacetosukhasamaṅgībhūtassa. Pubbasuddhikāti magguppattito, vipassanārambhatopi vā pubbeva suddhā. Tenāha – ‘‘ādito paṭṭhāya parisuddhāva hontī’’ti. Sabbatthakakārāpakaṅgānīti sīlavisodhanassa cittasamādhānassa vipassanābhiyogassa maggena pahātabbakilesapahānassāti sabbassapi maggasambhārakiccassa kārāpakaṅgāni. Aṭṭhaṅgiko vāti paṭhamajjhāniko vā aṭṭhaṅgiko, dutiyajjhāniko vā sattaṅgiko hoti.
这段是抓住“凡如实者的见”这一类经文来说的。因为在那里只提到了正见等五支,所以就说圣道是五支的。这样说的人,就是无理诡辩者。紧接着的那句话,也就是“凡如实者的见……这样的他”这一段话,正好否定了这种说法。应当驳斥这种说法,因为“圣八支道”这句话直接否定了圣道是五支的说法。如果是这样,那为什么在那里只提到五支呢?回答说:是为了说明“另外”等含义。具足圣道的人修习正语,所以说“断除邪语”。因为就在正语修习圆满的那一刹那,邪语就被断除了。正语等是与离俱而圆满的,因为如果没有彻底断除的离,就不可能遍知苦等。从一开始就清净,是说它们从一开始就是清净的,因为只有立足于清净戒,修行才能成就。为了用别的经来证明这个道理,所以说“即使在苏跋达经中也是如此”等。意思是说:在数百部经典中,出现的道都是八支道,而不是五支道。
Imameva suttapadesaṃ gahetvāti, ‘‘yā tathābhūtassa diṭṭhī’’tiādinā sammādiṭṭhiādīnaṃ pañcannaṃyeva tasmiṃ ṭhāne gahitattā lokuttaramaggo pañcaṅgikoti vadati. Soti tathā vadanto vitaṇḍavādī. Anantaravacanenevāti, ‘‘yā tathābhūtassa diṭṭhī’’tiādivacanassa, ‘‘evamassāya’’ntiādinā anantaravacanena. Paṭisedhitabboti paṭikkhipitabbo. ‘‘Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’ti hi idaṃ vacanaṃ ariyamaggassa pañcaṅgikabhāvaṃ ujukameva paṭikkhipati. Yadi evaṃ ‘‘yā tathābhūtassa diṭṭhī’’tiādinā tattha pañcannaṃ eva aṅgānaṃ gahaṇaṃ kimatthiyanti āha ‘‘uttari cā’’tiādi. Sammāvācaṃ bhāveti ariyamaggasamaṅgī. Tenāha ‘‘micchāvācaṃ pajahatī’’ti. Yasmiñhi khaṇe sammāvācā bhāvanāpāripūriṃ gacchati, tasmiṃyeva micchāvācā pajahīyatīti. Saheva viratiyā pūrenti samucchedaviratiyā vinā dukkhapariññādīnaṃ asambhavato. Ādito paṭṭhāya parisuddhāneva vaṭṭanti parisuddhe sīle patiṭṭhitasseva bhāvanāya ijjhanato. Yathāvuttamatthaṃ ganthantarenapi samatthetuṃ, ‘‘subhaddasuttepi cā’’tiādi vuttaṃ. Anekesu suttasatesu aṭṭhaṅgikova maggo āgato, na pañcaṅgikoti adhippāyo.
正念在圣道的刹那,能完成身随观等四种作用。为了说明这一点,把它分成四种,所以说“与道相应的四念处”。这并不是说它与四种道相应。同样的道理也适用于正勤等。“互相不超越、如双联轭般结合”:就像被系在一起、并行不悖的双联轭,圣道的双联也互相系属,所以叫双联。因此说“同一刹那的双联”。因为在圣道刹那,止与观成为同一刹那,以均等的作用运作。所以又说“这些……”等。所谓有时在另一刹那是等至、在另一刹那是观,这是就它们在不同情况下作用增上来说的,并非另有他义。因为不存在离开慧的等至,也不存在离开定的观。而在圣道中,是同一刹那、均等作用,意思就是一味性。“果解脱”,是指阿拉汉果的解脱。其余内容,依照前面所说之理,很容易理解。
Sammāsati maggakkhaṇe kāyānupassanādicatukiccasādhikā hotīti taṃ catubbidhaṃ katvā dassento, ‘‘maggasampayuttāva cattāro satipaṭṭhānā’’ti āha. Na catumaggasampayuttatāvasena. Esa nayo sammappadhānādīsupi. Aññamaññānativattamānā yuganaddhā yuttā viya ariyamaggayuganaddhā aññamaññaṃ paṭibaddhāti yuganaddhā. Tenāha – ‘‘ekakkhaṇikayuganandhā’’ti ariyamaggakkhaṇe eva hi samathavipassanā ekakkhaṇikā hutvā samadhuraṃ vattanti. Tenevāha ‘‘ete hī’’tiādi. Aññasmiṃ khaṇe samāpatti, aññasmiṃ vipassanāti idaṃ tesaṃ tattha tattha kiccato adhikabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, na aññathā. Na hi paññārahitā samāpatti, samādhirahitā ca vipassanā atthi. Ariyamagge pana ekakkhaṇikā samadhuratāya ekarasabhāvenāti attho. Phalavimuttīti arahattaphalavimutti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva.
《那嘎拉温达经》注释
8. Nagaravindeyyasuttavaṇṇanā
435行平等与不平等,意思是:以身行平等,就确实是行平等;以身行不平等,就确实是行不平等。他们这样去做、这样实践。然而,平等与不平等两者互相违背、性质相反,不可能在同一时间同时存在,所以说“有时平等,有时不平等”。这里说“这也属于平等行”,是因为前面已经说明了平等行。
435.Samavisamaṃcarantīti kāyasamādiṃ samaññeva, kāyavisamādiṃ visamaññeva caranti karonti paṭipajjanti. Taṃ pana samavisamaṃ aññamaññaṃ viruddhattā visadisattā na ekasmiṃ kāle sambhavatīti āha – ‘‘kālena samaṃ kālena visama’’nti. Samacariyampi hi etanti pubbe samacariyāya jotitattā vuttaṃ.
437能令人生起、使人了知、令人觉悟所表达之义,所以称为“相”,也就是能使人了知的原因。因此说:“什么是相?什么是原因?”“随觉”指随顺推理之智。因为它随着所见的义理,以已见的方式随顺、追随,所以称为“随行”。关于“以青草、瞻波迦林等而显”,是指像绿毯一样的青草等,以及像铺开的金布一样盛开的瞻波迦林等。这里“等”字应当理解为:借由竹管声等以及甘美果实与非果实等,说明声与味的存在。不过,仅就瞻波迦林本身,也说明了触与香的存在。因此说:“色等五种欲存在。”在说了“这是针对女人之色等而说”之后,有人责难说:“无论色等是否与诸根相连,这一切都是烦恼生起的所缘,所以都是欲。”为了回应这一责难,显示异类女人之色等才是烦恼生起的特别所缘,于是说“因为它们……”等。
437. Ākaronti adhippetamatthaṃ ñāpenti pabodhentīti ākārā, ñāpakakāraṇanti āha – ‘‘ke ākārāti kāni kāraṇānī’’ti. Anubuddhiyoti anumānañāṇāni. Tañhi yathādiṭṭhamatthaṃ diṭṭhabhāvena anveti anugacchatīti ‘‘anvayā’’ti vuccati. Haritatiṇacampakavanādivasenāti haritakambalādisadisatiṇādivasena vitthāritakanakapaṭādisadivikasitacampakavanādivasena. Ādisaddena cettha kīcakaveṇusaddamadhurasaphalāphalavasena saddarasānaṃ atthibhāvo veditabboti. Campakavaseneva pana phassagandhānampi atthibhāvo vuttoti. Tenāha – ‘‘rūpādayo pañca kāmaguṇā atthī’’ti. ‘‘Itthirūpādīni sandhāyetaṃ kathita’’nti vatvā indriyabaddhā vā hontu rūpādayo anindriyabaddhā vā, sabbepi cete kilesuppattinimittatāya kāmaguṇā evāti codanaṃ sandhāya visabhāgitthigatā rūpādayo savisesaṃ kilesuppattinimittanti dassento, ‘‘tāni hī’’tiādimāha.
在这里,“它们”指的是色等对象。“Hi”这个词表示原因。用它来证明前面所说的道理:“因为这些东西占据并停留在男人的心中,所以这是针对女人的色等对象而说的。”
“男人的心”,是指把男人在四地(欲界、色界、无色界、出世间)中的善心占据、抓住,就像握在拳头里一样。在“霸占象军”等说法中,“霸占”是抓取、夺取的意思;在“修习、多修无常想,能遍尽一切欲贪”等说法中,“霸占”是耗尽的意思。在这里,两种意思都说得通。
现在,为了用经文本身来证明前面所说的道理,就说了“如所说”等话。其中,“诸比丘,我不”等话里,“不”是否定词。“我”是世尊指自己。“诸比丘”是呼唤比丘们。“其他”是指现在要说的、女人之色以外的任何东西。“哪怕一种色”是指即便只是一种色。“全面观察”是指以智慧去观察;要把前面的否定词“不”带进来连接。这里的意思是:“诸比丘,我用一切知智全面观察时,看不到任何其他哪怕一种色。”
“能这样占据并停留在男人心中的”,指的就是那样的色:对于执着于色的男人,它以一种不让任何善心生起的方式,把善心占据、抓住、耗尽,并就这样停留着。“就像这个女人的色”——是指女人的色身。“色”这个词可以表示多种含义,如蕴等,但这里应理解为女人四大所造的色处、即颜色界。
“诸比丘,女人的色能占据并停留在男人心中”,这句话是为了加强前面所说的道理。前面那句“诸比丘,就像这个女人的色”,是从譬喻的角度说的;而这一句应看作是对“占据”这一状态的示证。其余部分很容易理解。
Tattha tānīti rūpādīni. Hi-saddo hetuattho. Tena yathāvuttamatthaṃ samattheti, ‘‘yasmā purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, tasmā itthirūpādīni sandhāya etaṃ kathita’’nti. Purisassa cittanti purisassa catubhūmakaṃ kusalacittaṃ pariyādāya gahetvā antomuṭṭhigataṃ viya katvā. ‘‘Hatthikāyaṃ pariyādiyitvā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.126) hi gahaṇaṃ pariyādānaṃ nāma, ‘‘aniccasaññā bhāvitā bahulīkatā sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.102) khepanaṃ pariyādānaṃ, idha ubhayampi vaṭṭati. Idāni yathāvuttamatthaṃ sutteneva sādhetuṃ, ‘‘yathāhā’’tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘nāhaṃ, bhikkhave’’tiādīsu na-kāro paṭisedhattho. Ahanti bhagavā attānaṃ niddisati. Bhikkhaveti bhikkhū ālapati. Aññanti idāni vattabbaṃ itthirūpato aññaṃ. Ekarūpampīti ekampi rūpaṃ. Samanupassāmīti ñāṇassa samanupassanā adhippetā, heṭṭhā na-kāraṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Ayañhettha attho – ‘‘ahaṃ, bhikkhave, sabbaññutaññāṇena sabbaso olokento aññaṃ ekarūpampi na samanupassāmī’’ti. Yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti yaṃ rūpaṃ rūpagarukassa purisassa sabbampi kusalacittaṃ pavattituṃ appadānavasena pariyādiyitvā gahetvā khepetvā ca tiṭṭhati. Yathayidaṃ itthirūpanti itthiyā rūpakāyaṃ. Rūpasaddo khandhādianekatthavācako, idha pana itthiyā catusamuṭṭhāne rūpāyatane vaṇṇadhātuyaṃ daṭṭhabbo. ‘‘Itthirūpaṃ, bhikkhave, purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti idaṃ purimasseva daḷhīkaraṇatthaṃ vuttaṃ. Purimaṃ ‘‘yathayidaṃ, bhikkhave, itthirūpa’’nti idaṃ opammavasena vuttaṃ, idaṃ pariyādānabhāve nidassananti daṭṭhabbaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
第9篇 钵食清净经的注释
9. Piṇḍapātapārisuddhisuttavaṇṇanā
438这段是针对法将(舍利弗)独处静坐而说的,而且后面经文里也提到:“尊者,我现在大部分时间都安住在空住中”,所以这里说的“独处静坐”是指从果定出定。
438. Dhammasenāpatino paṭisallīyanassa adhippetattā, upari ca pāḷiyaṃ, ‘‘suññatāvihārena kho ahaṃ, bhante, etarahi bahulaṃ viharāmī’’ti (ma. ni. 3.438) vuttattā ‘‘paṭisallānāti phalasamāpattito’’ti āha.
“极清净”是指特别清净。从处的角度来说,是指诸根所依止的处所。难道那些根不是从自性上就是清净的吗?确实是的。但这里说的并不是那种清净,而是指由寂静殊胜的等至所生起、现前的心生色,由于这些心生色的力量,使其余相续色达到更为殊胜、更为精妙的状态,这里说的清净就是指这个。“果等至”是指以空随观之力而入的果等至。伟大的人——佛陀等——的住处,就是大丈夫住。因此说“佛陀的住”。从精舍开始,是指从有围墙的精舍的围墙范围开始;没有围墙的,就从应当有围墙的地方开始。也有人说“从精舍内部开始”。直到村子的门槛,是指村子内部的门槛。挨家挨户次第乞食之后。直到从城门出去,是指直到从城门出去的地方。直到精舍,是指直到精舍内部。返回的路,就是回来的路。以对境上抵触的方式生起时,与嗔相应的心也像是在抵触一样地运作,所以说“心中抵触的烦恼生起”。日日夜夜不断学修,是指对这能断除贪等烦恼的正行道,日日夜夜不断地、越来越高地学修、增长。
Vippasannānīti visesato pasannāni. Okāsavasenāti indriyānaṃ patiṭṭhitokāsavasena. Nanu tāni indriyāni sabhāvato vippasannāni hontīti? Saccaṃ honti. Na hidaṃ tādisaṃ pasannataṃ sandhāya vuttaṃ, idaṃ pana santapaṇītasamāpattisamuṭṭhitānaṃ paccupaṭṭhitānaṃ cittajarūpānaṃ vasena sesatisantatirūpānaṃ seṭṭhataraṃ paṇītabhāvāpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Phalasamāpattitoti suññatānupassanāvasena samāpannaphalasamāpattito. Mahantānaṃ buddhādīnaṃ purisānaṃ vihāro mahāpurisavihāro. Tenāha – ‘‘buddha…pe… vihāro’’ti. Vihārato paṭṭhāyāti parikkhitte ca vihāre parikkhepato paṭṭhāya, aparikkhitte ca parikkhepārahaṭṭhānato paṭṭhāya. Keci pana ‘‘vihārabbhantarato paṭṭhāyā’’ti vadanti. Yāva gāmassa indakhīlāti gāmassa abbhantarindakhīlo. Gehapaṭipāṭiyācaritvāti piṇḍāya caritvā. Yāva nagaradvārena nikkhamanāti nagaradvārena yāva nikkhamanapadesā. Yāva vihārāti yāva vihārabbhantarā. Paṭikkantamaggoti nivattanamaggo. Ārammaṇe paṭihaññanākārena pavattamānampi paṭighasampayuttaṃ citte paṭihanantaṃ viya pavattatīti āha – ‘‘citte paṭihaññanakilesajāta’’nti. Divasañca rattiñca anusikkhantenāti etaṃyeva rāgādippahāyiniṃ sammāpaṭipattiṃ divā ca rattiñca anu anu sikkhantena uparūpari vaḍḍhentena.
440“我是否已经断除了五种欲?”在这里,所谓“断除五种欲”,指的是断除与这些欲绑在一起的欲贪。正如经文所说:“世间种种欲依然存在,但智者在这里调伏了欲贪。”“一位比丘的观察有多种”是说,就单独一位比丘而言,经文中出现的“我是否已经断除了五种欲?”等一连串内容,就是种种不同的自我观察。“不同的比丘们”是指各自分开的众多比丘。“观察有多种”就是指前面说的那些种种观察。接下来,为了把前面简略说过的义理详细展开,就说了“如何”等话。其中,既然说了“他观察”,那他是怎样观察的呢?于是接着说“我是否已经断除了……”等内容。“策励精进后”是指发起四种正勤的精进,使观智增长之后。“在道之后证得不来果”,这是补足句子里省略的话。“果之后是道”的意思是:他安住在不来道中,从果等至出定后,为了最上的阿拉汉道而再次发起观智,就在同一个座位上,不久便让观智变得猛利,从而证得阿拉汉道。因为证得阿拉汉道时是直接证入灭法,没有观智停留等待的余地,所以称为“果之后得道者”。
440.Pahīnā nu kho me pañca kāmaguṇāti ettha kāmaguṇappahānaṃ nāma tappaṭibaddhachandarāgappahānaṃ. Tathā hi vuttaṃ – ‘‘tiṭṭhanti citrāni tatheva loke, athettha dhīrā vinayanti chanda’’nti. Ekabhikkhussa paccavekkhaṇā nānāti ekasseva bhikkhuno, ‘‘pahīnā nu kho me pañca kāmaguṇā’’tiādinā pāḷiyaṃ āgatā nānāpaccavekkhaṇā honti. Nānābhikkhūnanti visuṃ visuṃ anekesaṃ bhikkhūnaṃ. Paccavekkhaṇā nānāti vuttanānāpaccavekkhaṇā. Idāni tameva saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ, ‘‘katha’’ntiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘paccavekkhatī’’ti vuttaṃ, kathaṃ pana paccavekkhatīti āha ‘‘pahīnā nu kho’’tiādi. Vīriyaṃ paggayhāti catubbidhasammappadhānavīriyaṃ ārabhitvā vipassanaṃ vaḍḍhitvā. Maggānantaraṃ anāgāmiphalaṃ patvāti vacanaseso. Phalānantaraṃ magganti tasmiṃ anāgāmimagge ṭhito phalasamāpattito vuṭṭhāya aggamaggatthāya vipassanaṃ ārabhitvā tasmiṃyeva āsane na cireneva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattamaggaṃ gaṇhanto nirodhadhammānuppattiyā vipassanāparivāsābhāvato phalānantaraṃ maggappatto nāma hotīti katvā.
从那里出起,是指从道的无间果出起。因为从道的无间果出起,就等同于从道出起,所以这样说。在“果后之道”这句话里,果是紧接在这个之后的意思,所以叫“果后”。“果后之道”这两个词也同时指不来道的道与果,这里的含义应当这样理解。“于盖等也是如此”这里,应当结合“我是否已断除五种盖”等经文来理解。“这些”是指这些盖、五取蕴、念处等。“断等”是指断除、遍知、修习、作证。“成为种种的观察”是说那些观察各不相同。在这些观察当中,也就是在欲观察等十二种观察当中,一位比丘仅凭其中一种观察,即依十二种理趣中的一种就能成办修行,而另一位比丘则观察另一种。这里的“一”是“各别、不同”的意思,正如“ittheke”等《中部》经文中的用法。再者,不同的比丘们同作一种观察,不同的比丘们各作种种观察,这样四种观察的情形在这里也是可能出现的。然而,由于这两种情况都不构成证悟,所以注释中没有引出这两种;其余部分则很容易理解。
Tato vuṭṭhāyāti maggānantaraphalato vuṭṭhāya. Maggānantarato hi vuṭṭhito maggato vuṭṭhito viya hotīti tathā vuttaṃ. ‘‘Phalānantaraṃ magga’’nti ettha phalaṃ anantaraṃ etassāti phalānantaraṃ. ‘‘Phalānantaraṃ magga’’nti padadvayenapi anāgāmimaggaphalāni ceva vadatīti evamettha attho daṭṭhabbo. Nīvaraṇādīsupi eseva nayoti ettha, ‘‘pahīnā nu kho me pañca nīvaraṇā’’tiādinā yojanā veditabbā. Etesanti ettha etesaṃ nīvaraṇapañcupādānakkhandhasatipaṭṭhānādīnaṃ. Pahānādīnīti pahānapariññābhāvanāsacchikiriyā. Nānāpaccavekkhaṇā hotīti tā paccavekkhaṇā nānāti adhippāyo. Etāsu pana paccavekkhaṇāsūti etāsu kāmaguṇapaccavekkhaṇādīsu dvādasasu paccavekkhaṇāsu. Ekaṃ paccavekkhaṇaṃ paccavekkhati dvādasasu nayesu ekeneva kiccasiddhito. Añño bhikkhu. Ekanti aññaṃ paccavekkhati. Aññattho hi ayaṃ ekasaddo ‘‘ittheke’’tiādīsu (ma. ni. 3.21, 27) viyāti. Nānābhikkhūnaṃ pana ekā paccavekkhaṇā, nānābhikkhūnaṃ nānāpaccavekkhaṇāti evaṃ catukkapaccavekkhaṇampi ettha sambhavati. Imassa pana dvayassa vasena abhisamayo natthīti tadubhayaṃ aṭṭhakathāyaṃ na uddhaṭaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
10. 《根修习经》的注释
10. Indriyabhāvanāsuttavaṇṇanā
453名为“伽姜伽罗”的市镇,是以阴性词的形式得到这个名字的,它位于中部地区的边界地带。他们说“苏吠鲁”是一种硬木树。不过,说“一种树类”,是想表达那是另一种不同的树。所谓“根修习”,就是不让眼和耳朝向各自的对象,加以调伏,而这要通过完全不见、完全不闻来实现,所以说“以眼不见色,以耳不闻声”。因为如果还有见和闻,这些根就没有被调伏,也没有被修习,这就是要表达的意思。而且,眼和耳因为会执取尚未到达的对象,所以难以守护,因此婆罗门拒绝它们对境的执取。所谓“无等伦”,是指与一切外道教法不共、独一无二;所谓“执著”,是一种想要宣说的方式,这就是它的意思。
453.Evaṃnāmaketi ‘‘gajaṅgalā’’ti evaṃ itthiliṅgavasena laddhanāmake majjhimapadesassa mariyādaṭṭhānabhūte nigame. Suveḷu nāma nicalarukkhoti vadanti. Tato aññaṃ evāti pana adhippāyena ‘‘ekā rukkhajātī’’ti vuttaṃ. Cakkhusotānaṃ yathāsakavisayato nivāraṇaṃ damanaṃ indriyabhāvanā, tañca kho sabbaso adassanena asavanenāti āha – ‘‘cakkhunā rūpaṃ na passati, sotena saddaṃ na suṇātī’’ti. Sati hi dassane savane ca tāni adantāni abhāvitānevāti adhippāyo. Cakkhusotāni ca asampattaggāhitāya durakkhitānīti brāhmaṇo tesaṃyeva visayaggahaṇaṃ paṭikkhipi. Asadisāyāti aññatitthiyasamayehi asādhāraṇāya. Ālayanti kathetukāmatākāranti attho.
454观舍:正在修观的修行者用观智看清诸行的三相之后,在审察诸行无常等性质时,内心保持平等中立,这种以观为名的舍,就叫观舍。不过,这种舍随着修习达到殊胜阶段,比起前面那些较低的观修阶段,已经更加寂静、更加殊胜,更何况跟眼识等俱生的那些舍受相比呢?所以说:这舍是寂静的,这舍是殊胜的。无厌足:意思是说,以这种寂静、殊胜的修习滋味,并不能让人产生满足。因此说——
454.Vipassanupekkhāti āraddhavipassakassa vipassanāñāṇena lakkhaṇattaye diṭṭhe saṅkhārānaṃ aniccabhāvādivicinane majjhattabhūtā vipassanāsaṅkhātā upekkhā. Sā pana yasmā bhāvanāvisesappattiyā heṭṭhimehi vipassanāvārehi santā ceva paṇītā ca, pageva cakkhuviññāṇādisahagatāhi upekkhāhi, tasmā āha – ‘‘esā santā esā paṇītā’’ti. Atappikāti santapaṇītabhāvanārasavasena tittiṃ na janeti. Tenevāha –
“进入空寂之处的比丘,内心寂静;
正确观照法的人,会生起非人的喜乐。”
‘‘Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno; Amānusī ratī hoti, sammā dhammaṃ vipassato’’ti. (dha. pa. 373);
所谓“如是”,意思就是“以接下来要说的这种方式”。“这位比丘”应当理解为:这位已经开始修观的比丘。“在眼门的色所缘上”,就是在眼门中出现的色所缘上。“可意的”,就是以可意的方式生起的。“可意不可意”,对于可爱与中舍的所缘,也就是以可意和不可意两种方式生起的,就叫作可意不可意。因此说“既非可意也非不可意”。这里用“可意”涵盖了可意性,用“非可意”涵盖了可意性和中舍两者,因为这两者在某一部分上都能得到,所以说“可意不可意”。这样,按照所缘上所能得到的差别,显示了心对那个所缘的自然生起方式之后,现在为了通过遮止这种方式,来显示圣者律中无上的根修习,就说“对于那个,不让它染著……”等等。这里的连接是:他的心面对可爱的所缘时,不让它染著;面对不可爱的所缘时,不让它嗔恚;面对中舍的所缘时,不让它迷痴。“不给与”,就是遮止。“把握”,就是以遍知的方式用智慧执取,依所知遍知、度遍知、断遍知而完全遍知之后。“将观置于中舍”,就是次第地生起观舍,让它达到行舍之后,安立在那里。“有眼者”,并不是仅仅表示有净色眼这个事实,而是彰显它殊胜的存在,就像说“具戒者”等一样,所以说“有眼者就是具有完善的眼睛、清净眼睛的人”。
Itīti evaṃ vakkhamānākārenāti attho. Ayaṃ bhikkhūti ayaṃ āraddhavipassako bhikkhūti yojanā. Cakkhudvāre rūpārammaṇamhīti cakkhudvāre āpāthagate rūpārammaṇe. Manāpanti manāpabhāvena pavattanakaṃ. Majjhatte manāpāmanāpanti iṭṭhamajjhatte manāpabhāvena amanāpabhāvena ca pavattanakaṃ manāpāmanāpaṃ nāmāti. Tenāha (‘‘neva manāpaṃ na amanāpa’’nti). Iminā manāpabhāvo gahito, ‘‘neva manāpa’’nti iminā manāpabhāvo majjhatto ca ubhayaṃ ekadesato labbhatīti, ‘‘manāpāmanāpa’’nti vuttaṃ. Evaṃ ārammaṇe labbhamānavisesavasena tadārammaṇassa cittassa pākatikaṃ pavattiākāraṃ dassetvā idāni tappaṭisedhena ariyassa vinaye anuttaraṃ indriyabhāvanaṃ dassetuṃ, ‘‘tassa rajjituṃ vā’’tiādi vuttaṃ. Tatrāyaṃ yojanā – tassa cittaṃ iṭṭhe ārammaṇe rajjituṃ vā aniṭṭhe ārammaṇe dussituṃ vā majjhatte ārammaṇe muyhituṃ vā. Adatvāti nisedhetvā. Pariggahetvāti parijānanavasena ñāṇena gahetvā ñātatīraṇapahānapariññāhi parijānitvā. Vipassanaṃ majjhatte ṭhapetīti anukkamena vipassanupekkhaṃ nibbattetvā taṃ saṅkhārupekkhaṃ pāpetvā ṭhapeti. Cakkhumāti na pasādacakkhuno atthitāmattajotanaṃ; atha kho tassa atisayena atthitājotanaṃ, ‘‘sīlavā’’tiādīsu viyāti āha – ‘‘cakkhumāti sampannacakkhu visuddhanetto’’ti.
456稍微有点弯曲,是指中间隆起而稍微弯曲,不是两头弯曲。因此说:像车辕竖立起来那样安住。
456.Īsakaṃ poṇeti majjhe uccaṃ hutvā īsakaṃ poṇe, na antantena vaṅke. Tenāha – ‘‘rathīsā viya uṭṭhahitvā ṭhite’’ti.
461对于可厌的事物,是指不可意的所缘。没有厌逆想的人,就是不具备厌逆想。为了说明那种没有厌逆想的情况,所以说了“以慈遍满”等话。其中,对于可厌、不可爱的事物,如果把它当作有情来看待,就以慈遍满,或者以界作意来对待;如果把它当作诸行来看待,就以界作意来对待——应该这样连接理解。“没有厌逆想而安住”:怀着想要利益的心,以及思惟法的自性,不生起厌逆想,然后以行住坐卧的威仪而安住。对于不可厌的可爱事物,如果把它当作有情来看待,就只观察头发等不净的部分,也就是以不净作意来遍满;或者作意“这只是色法与无色法,是无常的、有为的”,也就是以无常来作意。正因为这样,当思惟“这是苦、是变易法”时,就带着厌逆想而安住。关于其余两句,就是指“对于可厌的以及不可厌的”等所说的另外两句。在那里,是把可爱与不可爱的事物合在一起来说的:比如对众生来说,最初显现为可厌的,后来由于执取方式不同,或者由于状态不同,就显现为不可厌;还有最初显现为不可厌的,后来却显现为可厌的。对于这两种情况,漏已尽的人如果愿意,就可以按照前面所说的方法,以没有厌逆想而安住,或者以厌逆想而安住。
461.Paṭikūleti amanuññe ārammaṇe. Appaṭikūlasaññīti na paṭikūlasaññī. Taṃ pana appaṭikūlasaññitaṃ dassetuṃ, ‘‘mettāpharaṇena vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha paṭikūle aniṭṭhe vatthusmiṃ sattasaññite mettāpharaṇena vā dhātuso upasaṃhārena vā saṅkhārasaññite pana dhātuso upasaṃhārena vāti yojetabbaṃ. Appaṭikūlasaññī viharatīti hitesitāya dhammasabhāvacintanāya ca nappaṭikūlasaññī hutvā iriyāpathavihārena viharati. Appaṭikūle iṭṭhe vatthusmiṃ sattasaññite kesādiasucikoṭṭhāsamattamevāti asubhapharaṇena vāti asubhato manasikāravasena. Idaṃ rūpārūpamattaṃ aniccaṃ saṅkhatanti aniccato upasaṃhārena vā. Tato eva, ‘‘dukkhaṃ vipariṇāmadhamma’’nti manasi karonto paṭikūlasaññī viharati. Sesapadesūti, ‘‘paṭikūle ca appaṭikūle cā’’tiādinā āgatesu sesesu dvīsu padesu. Tattha hi iṭṭhāniṭṭhavatthūni ekajjhaṃ gahetvā vuttaṃ yathā sattānaṃ paṭhamaṃ paṭikūlato upaṭṭhitameva pacchā gahaṇākāravasena avatthantarena vā appaṭikūlato upaṭṭhāti. Yañca appaṭikūlato upaṭṭhitameva pacchā paṭikūlato upaṭṭhāti, tadubhayepi khīṇāsavo sace ākaṅkhati, vuttanayena appaṭikūlasaññī vihareyya paṭikūlasaññī vāti.
舍弃这两者,是指不论所缘是依自性还是依修习之力而显现,不管它是厌逆的自性还是无厌逆的自性,都舍弃这两者而不执取。接着,对于一切事物,先提出“想要住于中舍的人该怎么做?”这个问题,然后为开示实践的方法,而说“于可爱不可爱……中略……成为忧者”。现在,为了用《无碍解道》的经文阐明上面所说的意义,而说“此已说”等。其含义就是前面所说的道理。“具念”:因为念已达到圆满,所以叫具念。“正知”:因为慧已达到圆满,所以叫正知。“以眼见色后”:以能见色的眼识——因眼而得名,或以作为工具的眼——见到色之后。“既非心喜”:即以舍弃居家所生的喜悦,而非出离分位的唯作喜悦受。
Tadubhayaṃabhinivajjetvāti sabhāvato bhāvanānubhāvato ca upaṭṭhitaṃ ārammaṇaṃ paṭikūlasabhāvaṃ appaṭikūlasabhāvaṃ vāti taṃ ubhayaṃ pahāya aggahetvā. Sabbasmiṃ vatthusmiṃ pana, ‘‘majjhatto hutvā viharitukāmo kiṃ karotī’’ti, vatvā tattha paṭipajjanavidhiṃ dassento, ‘‘iṭṭhāniṭṭhesu…pe… domanassito hotī’’ti āha. Idāni yathāvuttamatthaṃ paṭisambhidāmaggapāḷiyā vibhāvetuṃ, ‘‘vuttaṃ heta’’ntiādimāha. Tassattho heṭṭhā vuttanayo eva. Satoti sativepullappattiyā satimā. Sampajānoti paññāvepullappattiyā sampajānakārī. Cakkhunārūpaṃ disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena, cakkhunā vā karaṇabhūtena rūpaṃ passitvā. Neva sumano hoti gehassitasomanassapaṭikkhepena nekkhammapakkhikāya kiriyāsomanassavedanāya.
关于“于此等中”:在“阿难,然而在圣者的戒律中,有另一种无上的根修习”等经文,以及“阿难,怎样是有学、在行道中”等经文,还有“阿难,怎样是圣者、已修习根”等经文所提到的三种方式中。在这里,“可意、不可意、可意不可意”当中,用“可意”一词涵盖了与喜悦相应的善和不善,用“不可意”一词涵盖了与忧相应的不善,用“可意不可意”一词涵盖了与这两者不同的、与舍相应的法,因此第一种方式中说“有杂染可以生起,无杂染也可以生起”。因为在第一种方式中是以凡夫为对象,所以即使不与杂染烦恼相应也说得通。但在第二种方式中,由于“他……苦恼”等说法,所以说“第一种有杂染可以生起”;又因为是以有学为对象,以他尚未断除的烦恼来说,也说“有杂染也可以生起”。第三种方式是以阿拉汉为对象,所以说“第三种只有无杂染可以生起”。在有学部分中,“有眼之人”等譬喻,只是为了说明同一个意思。因此,在眼门生起贪等之后,将其镇伏,安住在观舍中,这就是圣者的根修习。第一种方式是依观行者来说的,第二种是依有学来说的,第一和第二种是依有学和凡夫的根本业处来说的,第三种是依漏尽者的圣住来说的。另外应当知道,第一种方式是依凡夫而说善,第二种方式是依有学而说善,第三种方式是依无学而说唯作无记,这就是它们的差别。
Imesu cāti ‘‘aññathā ca panānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hotī’’tiādinā (ma. ni. 3.453), – ‘‘kathañcānanda, sekho hoti paṭipado’’tiādinā (ma. ni. 3.460); – ‘‘kathañcānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo’’tiādinā (ma. ni. 3.461) ca āgatesu tividhesu nayesu. Manāpaṃ amanāpaṃ manāpāmanāpanti ettha manāpaggahaṇena somanassayuttakusalākusalānaṃ, amanāpaggahaṇena domanassayuttaakusalānaṃ, manāpāmanāpaggahaṇena tabbidhurupekkhāyuttānaṃ saṅgahitattā paṭhamanaye ‘‘saṃkilesaṃ vaṭṭati, nikkilesaṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Paṭhamanaye hi puthujjanassa adhippetattā saṃkilesakilesavippayuttampi yujjati. Dutiyanaye pana ‘‘so…pe… aḍḍīyatī’’tiādivacanato ‘‘paṭhamaṃ saṃkilesaṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Sekkhassa adhippetattā cassa appahīnakilesavasena, ‘‘saṃkilesampi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tatiyanaye arahato adhippetattā, ‘‘tatiyaṃ nikkilesameva vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Sekkhavāre pana ‘‘cakkhumā puriso’’tiādikā upamā ekameva atthaṃ ñāpetuṃ āha. Tasmā cakkhudvārassa uppanne rāgādike vikkhambhetvā vipassanupekkhāya patiṭṭhānaṃ ariyā indriyabhāvanāti. Paṭhamanayo vipassakavasena āgato, dutiyo sekkhassa vasena, paṭhamadutiyo ca sekkhaputhujjanānaṃ mūlakammaṭṭhānavasena, tatiyo khīṇāsavassa ariyavihāravasena āgato. Paṭhamanaye ca puthujjanassa vasena, dutiyanaye sekkhassa vasena kusalaṃ vuttaṃ, tatiyanaye asekkhassa vasena kiriyābyākataṃ vuttanti ayaṃ viseso veditabbo.