5. 六处品显示巴利原文
5. Saḷāyatanavaggo
1. 《教诫给孤独经》注显示巴利原文
1. Anāthapiṇḍikovādasuttavaṇṇanā
383 383.“如是我闻”等,是《教诫给孤独经》。其中,“重病”指病势极重,已卧于临终的床榻。“嘱咐”:据说这位居士只要双脚还能行走,每日便一次、两次乃至三次,从不间断地去侍奉佛陀。他所侍奉佛陀的次数,便也是他侍奉诸大长老的次数。如今,他双脚已不能行,卧于无法起身的床榻,想要传话,便嘱咐了一位男子。“彼即往诣”:指那位男子向世尊禀明之后,于日落时分前往。显示巴利原文
383.Evaṃme sutanti anāthapiṇḍikovādasuttaṃ. Tattha bāḷhagilānoti adhimattagilāno maraṇaseyyaṃ upagato. Āmantesīti gahapatissa kira yāva pādā vahiṃsu, tāva divase sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā tikkhattuṃ vā buddhupaṭṭhānaṃ akhaṇḍaṃ akāsi. Yattakañcassa satthu upaṭṭhānaṃ ahosi, tattakaṃyeva mahātherānaṃ. So ajja gamanapādassa pacchinnattā anuṭṭhānaseyyaṃ upagato sāsanaṃ pesetukāmo aññataraṃ purisaṃ āmantesi. Tenupasaṅkamīti bhagavantaṃ āpucchitvā sūriyatthaṅgamanavelāya upasaṅkami.
384 「消退」(Paṭikkamantī)是指减弱,变得微细。「增强」(Abhikkamantī)是指增长、扩散,变得强烈。显示巴利原文
384.Paṭikkamantīti osakkanti, tanukā bhavanti. Abhikkamantīti abhivaḍḍhanti ottharanti, balavatiyo honti.
「只见增强,不见消退」(Abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo):当命终感受生起时,犹如在逆风处燃烧的火焰,只要体温尚未耗尽,即便以强力方法也无法令其止息;当体温耗尽后,它便止息了。显示巴利原文
Abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti yasmiñhi samaye māraṇantikā vedanā uppajjati, uparivāte jalitaggi viya hoti, yāva usmā na pariyādiyati, tāva mahatāpi upakkamena na sakkā vūpasametuṃ, usmāya pana pariyādinnāya vūpasammati.
385 当时,尊者舍利弗心想:“这位大富豪的感受是命终感受,无法阻止,其余的话都无意义,我应为他说法。”于是,尊者便为他说法,以「因此」(tasmātiha)等语开始。其中,「因此」(tasmā):既然以三种执取方式执取眼,便无人能阻止已生起的命终感受,所以如此说。「我不执取眼」(na cakkhuṃ upādiyissāmī):我将不以三种执取方式执取眼。「我眼所依之识」(na ca me cakkhunissitaṃ viññāṇaṃ):我眼所依之识也将不复存在。关于「不执取色」(na rūpaṃ):前面是就处色而言,此处则是说一切欲有色,故而这样表述。显示巴利原文
385. Athāyasmā sāriputto cintesi – ‘‘ayaṃ mahāseṭṭhissa vedanā māraṇantikā, na sakkā paṭibāhituṃ, avasesā kathā niratthakā, dhammakathamassa kathessāmī’’ti. Atha naṃ taṃ kathento tasmātihātiādimāha. Tattha tasmāti yasmā cakkhuṃ tīhi gāhehi gaṇhanto uppannaṃ māraṇantikaṃ vedanaṃ paṭibāhituṃ samattho nāma natthi, tasmā. Na cakkhuṃ upādiyissāmīti cakkhuṃ tīhi gāhehi na gaṇhissāmi. Na ca me cakkhunissitaṃ viññāṇanti viññāṇañcāpi me cakkhunissitaṃ na bhavissati. Na rūpanti heṭṭhā āyatanarūpaṃ kathitaṃ, imasmiṃ ṭhāne sabbampi kāmabhavarūpaṃ kathento evamāha.
386 「于此世」(na idhaloka):意为不执取住所、饮食与衣物。这是为了令他对缘(依止条件)不感恐慌而说的。「于他世」(na paraloka):在此,除去人界,其余的都称为他世。这是为了断除这样的恐慌而说的:“我将投生到某天界,在某处存在,我将吃这个、享用这个、穿这个、披这个。”我也不执取那些,也不会有依于那些的识。如此,长老令他脱离三种执取,并以阿拉汉果为顶点结束了说法。显示巴利原文
386.Na idhalokanti vasanaṭṭhānaṃ vā ghāsacchādanaṃ vā na upādiyissāmīti attho. Idañhi paccayesu aparitassanatthaṃ kathitaṃ. Na paralokanti ettha pana manussalokaṃ ṭhapetvā sesā paralokā nāma. Idaṃ – ‘‘asukadevaloke nibbattitvā asukaṭṭhāne bhavissāmi, idaṃ nāma khādissāmi bhuñjissāmi nivāsessāmi pārupissāmī’’ti evarūpāya paritassanāya pahānatthaṃ vuttaṃ. Tampi na upādiyissāmi, na ca me tannissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti evaṃ tīhi gāhehi parimocetvā thero desanaṃ arahattanikūṭena niṭṭhapesi.
387 「执着」(Olīyasī):指见到自己的成就后,对诸所缘产生束缚与粘着。如此,尊者阿难心想:“这样一位具足信心、净信的居士,尚且害怕死亡的怖畏,还有谁会不害怕呢?”为了郑重地教诫他,尊者这样说道。「我未曾听闻过如此的法谈」(na ca me evarūpī dhammīkathā sutapubbā):这位近事男说:“即使在导师面前,我也未曾听闻过这样的法谈。”难道导师没有讲过如此微细、甚深的法谈吗?并非没有讲过。而是像这样,在展示了六内处、六外处、六识身、六触身、六受身、六界、五蕴、四无色、此世及他世之后,再依“所见、所闻、所觉、所识”将其摄入阿拉汉果的方式所讲述的法,是他前所未闻的,因此他这样说。显示巴利原文
387.Olīyasīti attano sampattiṃ disvā ārammaṇesu bajjhasi allīyasīti. Iti āyasmā ānando – ‘‘ayampi nāma gahapati evaṃ saddho pasanno maraṇabhayassa bhāyati, añño ko na bhāyissatī’’ti maññamāno tassa gāḷhaṃ katvā ovādaṃ dento evamāha. Na ca me evarūpī dhammīkathā sutapubbāti ayaṃ upāsako – ‘‘satthu santikāpi me evarūpī dhammakathā na sutapubbā’’ti vadati, kiṃ satthā evarūpi sukhumaṃ gambhīrakathaṃ na kathetīti? No na katheti. Evaṃ pana cha ajjhattikāni āyatanāni cha bāhirāni cha viññāṇakāye cha phassakāye cha vedanākāye cha dhātuyo pañcakkhandhe cattāro arūpe idhalokañca paralokañca dassetvā diṭṭhasutamutaviññātavasena arahatte pakkhipitvā kathitakathā etena na sutapubbā, tasmā evaṃ vadati.
再者,这位近事男向来倾心于布施、乐于布施,每次去见佛陀时,从来不曾空过手。若午前(purebhatta)去,会让人带上粥、嚼食等一同前去;若午后(pacchābhatta)去,则会带上酥油、蜂蜜、糖浆之类。如果没有这些,他也会让人带上沙子,撒在香殿和经行道上。他做了布施、护持了戒律之后才回家。据说,这位近事男是一位行菩萨道的人,因此,世尊在整整二十四年里,对他多数时候只开示布施的道理,说:“居士,这布施正是诸菩萨走过的路,也是我走过的路。我在十万大劫乃至四个不可计数劫中,一直修习布施;你正沿着我走过的路跟随而行。”即便是“法将”舍利弗等大弟子,在他来到自己面前时,也只为他开示布施的道理。正因如此,经中才说:‘居士,对于在家的白衣来说,这样的法谈并不相宜(na kho gahapati gihīnaṃ odātavasanānaṃ evarūpī dhammīkathā)。’显示巴利原文
Apicāyaṃ upāsako dānādhimutto dānābhirato buddhānaṃ santikaṃ gacchanto tucchahattho na gatapubbo. Purebhattaṃ gacchanto yāgukhajjakādīni gāhāpetvā gacchati, pacchābhattaṃ sappimadhuphāṇitādīni. Tasmiṃ asati vālikaṃ gāhāpetvā gandhakuṭipariveṇe okirāpeti, dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā gehaṃ gato. Bodhisattagatiko kiresa upāsako, tasmā bhagavā catuvīsati saṃvaccharāni upāsakassa yebhuyyena dānakathameva kathesi – ‘‘upāsaka, idaṃ dānaṃ nāma bodhisattānaṃ gatamaggo, mayhampi gatamaggo, mayā satasahassakappādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni dānaṃ dinnaṃ, tvaṃ mayā gatamaggameva anugacchasī’’ti. Dhammasenāpatiādayo mahāsāvakāpi attano attano santikaṃ āgatakāle dānakathamevassa kathenti. Tenevāha na kho gahapati gihīnaṃ odātavasanānaṃ evarūpī dhammīkathā paṭibhātīti. Idaṃ vuttaṃ hoti – gahapati gihīnaṃ nāma khettavatthuhiraññasuvaṇṇadāsīdāsaputtabhariyādīsu tibbo ālayo tibbaṃ nikantipariyuṭṭhānaṃ , tesaṃ – ‘‘ettha ālayo na kātabbo, nikanti na kātabbā’’ti kathā na paṭibhāti na ruccatīti.
他前往世尊那里(Yena bhagavā tenupasaṅkami):他为什么前往呢?据说,他刚刚投生兜率天时,看见自己的有身光明晃耀,如同长达三伽浮他的金柱一般,以及园林、宫殿等种种成就,便心想:‘我的成就真是广大!我在人间时究竟造了什么业呢?’经过观察,见到自己在三宝上所行的殊胜功德,于是起念:‘这所谓的天神状态,其实是放逸之处。如果我沉迷于享受这些成就,很可能忘失正念。不如我先去人间,称叹我的祇园、比丘僧团、如来、圣道及舍利弗尊者,然后再回来享受这些成就。’他就这样做了。为说明此事,才有‘那时,给孤独长者……’等经文。显示巴利原文
Yena bhagavā tenupasaṅkamīti kasmā upasaṅkami? Tusitabhavane kirassa nibbattamattasseva tigāvutappamāṇaṃ suvaṇṇakkhandhaṃ viya vijjotamānaṃ attabhāvaṃ uyyānavimānādisampattiñca disvā – ‘‘mahatī ayaṃ mayhaṃ sampatti, kiṃ nu kho me manussapathe kammaṃ kata’’nti olokento tīsu ratanesu adhikāraṃ disvā cintesi ‘‘pamādaṭṭhānamidaṃ devattaṃ nāma, imāya hi me sampattiyā modamānassa satisammosopi siyā, handāhaṃ gantvā mama jetavanassa ceva bhikkhusaṅghassa ca tathāgatassa ca ariyamaggassa ca sāriputtattherassa ca vaṇṇaṃ kathetvā tato āgantvā sampattiṃ anubhavissāmī’’ti. So tathā akāsi. Taṃ dassetuṃ atha kho anāthapiṇḍikotiādi vuttaṃ.
「仙人僧所亲近(isisaṅghanisevita)」:指比丘僧众所亲近。以第一颂讲说祇园的功德之后,现在为了讲说圣道的功德,而说“业与明”等语。这里,「业」指道思(与圣道相应的思心所)。「明」指道慧(与圣道相应的智慧)。「法」指属于定的法,即与正定相关的法。「戒与生命为最上」:意指安立于戒者的生命最为殊胜。或者,「明」指正见与正思惟。「法」指正精进、正念、正定。「戒」指正语、正业、正命。「生命为最上」:在这戒上安立者的生命,便称为最上。「因此有情清净」:以此八支圣道,有情得以清净。显示巴利原文
Tattha isisaṅghanisevitanti bhikkhusaṅghanisevitaṃ. Evaṃ paṭhamagāthāya jetavanassa vaṇṇaṃ kathetvā idāni ariyamaggassa vaṇṇaṃ kathento kammaṃ vijjā cātiādimāha. Tattha kammanti maggacetanā. Vijjāti maggapaññā. Dhammoti samādhipakkhiko dhammo. Sīlaṃ jīvitamuttamanti sīle patiṭṭhitassa jīvitaṃ uttamanti dasseti. Atha vā vijjāti diṭṭhisaṅkappo. Dhammoti vāyāmasatisamādhayo. Sīlanti vācākammantājīvā. Jīvitamuttamanti etasmiṃ sīle patiṭṭhitassa jīvitaṃ nāma uttamaṃ. Etena maccā sujjhantīti etena aṭṭhaṅgikena maggena sattā visujjhanti.
「因此」:因为是以道清净,而非以种姓、财富清净,所以称为「因此」。「如理地择法」:当以方便择取属于定的法(即三十七菩提分法)。「这样在那上面清净」:即在圣道上如是清净。或者,「如理地择法」:当以方便择取五蕴法。「这样在那上面清净」:即在四圣谛上如是清净。显示巴利原文
Tasmāti yasmā maggena sujjhanti, na gottadhanehi, tasmā. Yoniso vicine dhammanti upāyena samādhipakkhiyaṃ dhammaṃ vicineyya. Evaṃ tattha visujjhatīti evaṃ tasmiṃ ariyamagge visujjhati . Atha vā yoniso vicine dhammanti upāyena pañcakkhandhadhammaṃ vicineyya. Evaṃ tattha visujjhatīti evaṃ tesu catūsu saccesu visujjhati.
现在为讲述舍利弗尊者的功德,而说“舍利弗或”等语。其中,“舍利弗或”:“或”(vā)是决定词,表示以这些智慧等功德而言,唯有舍利弗才更殊胜。“以寂止”:指烦恼的寂止。“达彼岸”:即到达涅槃。任何一位已证涅槃的比丘,最多只能达到如此地步,并没有比这位上座更为超胜的人。其余各处义理明显。显示巴利原文
Idāni sāriputtattherassa vaṇṇaṃ kathento sāriputto vātiādimāha. Tattha sāriputto vāti avadhāraṇavacanaṃ. Etehi paññādīhi sāriputtova seyyoti vadati. Upasamenāti kilesaupasamena. Pāraṅgatoti nibbānaṃ gato. Yo koci nibbānaṃ patto bhikkhu, so etāvaparamo siyā, na therena uttaritaro nāma atthīti vadati. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
2. 《教诫阐陀经》的注释显示巴利原文
2. Channovādasuttavaṇṇanā
389 “如是我闻”——《阐陀经》。其中,“阐陀”:指这位名叫阐陀的长老,并非随同出家(与悉达多太子一起离开王宫)的那位阐陀长老。“从独处”:指从果等至(果定)中出。“病问者”:因探望、照顾病人是佛陀所称叹的,所以他如此自称。“刀”:指夺命的刀。“不期待”:即“我想要(用刀)”的意思。显示巴利原文
389.Evaṃme sutanti channovādasuttaṃ. Tattha channoti evaṃnāmako thero, na abhinikkhamanaṃ nikkhantatthero. Paṭisallānāti phalasamāpattito. Gilānapucchakāti gilānupaṭṭhānaṃ nāma buddhavaṇṇitaṃ, tasmā evamāha. Satthanti jīvitahārakasatthaṃ. Nāvakaṅkhāmīti icchāmi.
390 “无可呵责”:即不再招感(苦)、不再有结生。显示巴利原文
390.Anupavajjanti anuppattikaṃ appaṭisandhikaṃ.
391 “这是我的”等语,是依贪爱、我慢及邪见的执取而说。“见到灭”即见到坏灭。“这不是我的,我不是这个,这不是我的我”——如此正观,即是依无常、苦、无我而观。显示巴利原文
391.Etaṃ mamātiādīni taṇhāmānadiṭṭhigāhavasena vuttāni. Nirodhaṃ disvāti khayavayaṃ ñatvā. Netaṃ mama nesohamasmi na meso attāti samanupassāmīti aniccaṃ dukkhaṃ anattāti samanupassāmi.
393 「因此」:因为他无法忍受那种即将命终的感受,便说“我拿刀”,所以这样说。「这位具寿是凡夫」由此表示:他也在想,你也应当对此用心。「常恒时」:指一切时、恒久不间断。「依止者」:指依止于贪爱和邪见等而住著的人。「动转」:就是出现挣扎、翻腾。「轻安」:指身的轻安和心的轻安,意思就是得到了烦恼的止息,称为烦恼轻安。「渴」:就是渴爱。「无渴时」:当对于“有”的依著、喜爱和随眠等都不存在的时候。「无来去」:就结生而言,叫做“来”不存在;就死亡而言,叫做“去”不存在。「死与再生」:从死亡的角度说是“死”,从再生受生的角度说是“再生”。「非此处,非彼处,非两者之间」:即不在此世间,也不在他世,也不在这两者的某处。「这是苦的边际」:这即是轮回之苦、烦恼之苦的终点、界限和终止。这里面就是指这个意思。至于那些执取“非两者之间”这句话,从而主张有“中有”(中阴身)的人,对他们所作的回答,在前面已经说过了。显示巴利原文
393.Tasmāti yasmā māraṇantikavedanaṃ adhivāsetuṃ asakkonto satthaṃ āharāmīti vadati, tasmā. Puthujjano āyasmā, tena idampi manasi karohīti dīpeti. Niccakappanti niccakālaṃ. Nissitassāti taṇhādiṭṭhīhi nissitassa. Calitanti vipphanditaṃ hoti. Passaddhīti kāyacittapassaddhi, kilesapassaddhi nāma hotīti attho. Natīti taṇhānati. Natiyā asatīti bhavatthāya ālayanikantipariyuṭṭhānesu asati. Āgatigati na hotīti paṭisandhivasena āgati nāma na hoti, cutivasena gamanaṃ nāma na hoti. Cutūpapātoti cavanavasena cuti, upapajjanavasena upapāto. Nevidha na huraṃ na ubhayamantarenāti nayidha loke, na paraloke, na ubhayattha hoti. Esevanto dukkhassāti vaṭṭadukkhakilesadukkhassa ayameva anto ayaṃ paricchedo parivaṭumabhāvo hoti. Ayameva hi ettha attho. Ye pana ‘‘na ubhayamantarenā’’ti vacanaṃ gahetvā antarābhavaṃ icchanti, tesaṃ uttaraṃ heṭṭhā vuttameva.
394 「他取了刀」:就是他拿起一把能断命的刀,割断了自己的喉咙。这时,临死的恐惧忽然袭向他,趣相(投生下一生的征兆)现前了。他觉察到自己还是凡夫,生起警觉,便安立观修,把握诸行,最终证得阿拉汉果,成为了“同时(与烦恼灭尽同时)般涅槃”的弟子而般涅槃。至于「当面无呵责的记说」:虽然这是在尊者仍是凡夫时候的记说,但凭借这个记说,他的般涅槃就没有障碍。因此,世尊就直接采用了这个记说来宣说。「应呵责之家」:就是应当去亲近、应被呵责的那些人家。由此,尊者问道:“尊者,像这样,明明有这些护持者(男侍者)和护持女(女侍者)在,那位比丘怎么还会在您的教法中般涅槃呢?”于是,世尊为了说明他对这些人家并无交往执著,便说:“舍利弗,确实有这些家……”等等。据说,在此处,长老不攀缘执著诸家的状态,就这样明显地显露了出来。其余的文句在各处都容易明白。显示巴利原文
394.Satthaṃ āharesīti jīvitahārakaṃ satthaṃ āhari, kaṇṭhanāḷiṃ chindi. Athassa tasmiṃ khaṇe maraṇabhayaṃ okkami, gatinimittaṃ upaṭṭhāsi. So attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā saṃviggo vipassanaṃ paṭṭhapetvā saṅkhāre pariggaṇhanto arahattaṃ patvā samasīsī hutvā parinibbāyi. Sammukhāyeva anupavajjatā byākatāti kiñcāpi idaṃ therassa puthujjanakāle byākaraṇaṃ hoti, etena pana byākaraṇena anantarāyamassa parinibbānaṃ ahosi. Tasmā bhagavā tameva byākaraṇaṃ gahetvā kathesi. Upavajjakulānīti upasaṅkamitabbakulāni. Iminā thero, – ‘‘bhante, evaṃ upaṭṭhākesu ca upaṭṭhāyikāsu ca vijjamānāsu so bhikkhu tumhākaṃ sāsane parinibbāyissatī’’ti pucchati. Athassa bhagavā kulesu saṃsaggābhāvaṃ dīpento honti hete sāriputtātiādimāha. Imasmiṃ kira ṭhāne therassa kulesu asaṃsaṭṭhabhāvo pākaṭo ahosi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
3. 《满那教诫经》的解说显示巴利原文
3. Puṇṇovādasuttavaṇṇanā
395 “如是我闻”这一段是《满那教诫经》。其中,“独处”指独一的状态。“设若此”即指那眼与色。“以喜集而有苦集”的意思是:以喜──即渴爱的集起,而有五取蕴苦的集起。如此,于六门中,“苦由此而集起”,这是以苦、集二谛显示流转的究竟。于第二种理趣中,“灭”与“道”,则是以灭、道二谛显示还灭的究竟。而“以此,你,满那!”这一句,乃是一个独立的衔接。以上,即是先以流转与还灭的方式,将教法导至阿罗汉果。其后,为使满那尊者于七处作狮子吼,才说了“以此,你……”等语。显示巴利原文
395.Evaṃme sutanti puṇṇovādasuttaṃ. Tattha paṭisallānāti ekībhāvā. Taṃ ceti taṃ cakkhuñceva rūpañca. Nandīsamudayā dukkhasamudayoti nandiyā taṇhāya samodhānena pañcakkhandhadukkhassa samodhānaṃ hoti. Iti chasu dvāresu dukkhaṃ samudayoti dvinnaṃ saccānaṃ vasena vaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā dassesi. Dutiyanaye nirodho maggoti dvinnaṃ saccānaṃ vasena vivaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā dassesi. Iminā ca tvaṃ puṇṇāti pāṭiyekko anusandhi. Evaṃ tāva vaṭṭavivaṭṭavasena desanaṃ arahatte pakkhipitvā idāni puṇṇattheraṃ sattasu ṭhānesu sīhanādaṃ nadāpetuṃ iminā ca tvantiādimāha.
396 “暴戾”指性情邪恶、作恶者。“粗鲁”指行为粗暴者。“将辱骂”指他们会以十种辱骂事由辱骂你。“将呵斥”指他们会威胁说:‘你算什么沙门!我们要这样那样对付你!’而“如此于此”意为:‘于我而言,此处将会发生这样的事。’显示巴利原文
396.Caṇḍāti duṭṭhā kibbisā. Pharusāti kakkhaḷā. Akkosissantīti dasahi akkosavatthūhi akkosissanti. Paribhāsissantīti kiṃ samaṇo nāma tvaṃ, idañca idañca te karissāmāti tajjessanti. Evametthāti evaṃ mayhaṃ ettha bhavissati.
“以棍棒”指用四肘长的棍棒,或使用杵锤等。“以刀”指用单刃等刀具。“寻找取命刀”即寻找能夺人性命的刀具。这是尊者就第三波罗夷事中,那些听闻不净论后厌弃自身色身的比丘们寻找取命刀的情形而说的。“以调伏与止息”:在这里,“调伏”是根律仪等的名称。如于“以真实为调伏,调伏具足,通达吠陀之极,安住梵行”中,将根律仪称为调伏。于“真实、调伏、布施、忍辱中,何者更为殊胜?”中,将慧称为调伏。于“以布施、调伏、自制、说真实语”中,将布萨羯磨称为调伏。但在此经中,“调伏”应理解为忍辱。“止息”则是其同义词。显示巴利原文
Daṇḍenāti catuhatthena daṇḍena vā ghaṭikamuggarena vā. Satthenāti ekatodhārādinā. Satthahārakaṃ pariyesantīti jīvitahārakaṃ satthaṃ pariyesanti. Idaṃ thero tatiyapārājikavatthusmiṃ asubhakathaṃ sutvā attabhāvena jigucchantānaṃ bhikkhūnaṃ satthahārakapariyesanaṃ sandhāyāha. Damūpasamenāti ettha damoti indriyasaṃvarādīnaṃ etaṃ nāmaṃ. ‘‘Saccena danto damasā upeto, vedantagū vusitabrahmacariyo’’ti (saṃ. ni. 1.195; su. ni. 467) ettha hi indriyasaṃvaro damoti vutto. ‘‘Yadi saccā damā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjatī’’ti (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 191) ettha paññā damoti vutto. ‘‘Dānena damena saṃyamena saccavajjenā’’ti (dī. ni. 1.166; ma. ni. 2.226) ettha uposathakammaṃ damoti vuttaṃ. Imasmiṃ pana sutte khanti damoti veditabbā. Upasamoti tasseva vevacanaṃ.
397 那么,这位尊者富楼那究竟是谁?他又为何想去那里呢?他本是苏那巴兰答的居民,只因在舍卫城察觉到所住之处并不相宜,因此才想前往彼地。显示巴利原文
397.Atha kho āyasmā puṇṇoti ko panesa puṇṇo, kasmā panettha gantukāmo ahosīti . Sunāparantavāsiko eva eso, sāvatthiyaṃ pana asappāyavihāraṃ sallakkhetvā tattha gantukāmo ahosi.
关于此事,有一段背景因缘:据说,在苏那巴兰答地区的一个商队村里,住着这么两兄弟。有时是兄长带着五百辆车前往各地运回货物,有时则是弟弟去。而这一次,是弟弟留守家中,兄长领着五百辆车周游各地经商。他一路辗转,来到了舍卫城,将商队安顿在离祇园精舍不远处。吃过早餐后,他便在随从的簇拥下,坐在一处舒适的地方歇息。显示巴利原文
Tatrāyaṃ anupubbikathā – sunāparantaraṭṭhe kira ekasmiṃ vāṇijakagāme ete dve bhātaro. Tesu kadāci jeṭṭho pañca sakaṭasatāni gahetvā janapadaṃ gantvā bhaṇḍaṃ āharati, kadāci kaniṭṭho. Imasmiṃ pana samaye kaniṭṭhaṃ ghare ṭhapetvā jeṭṭhabhātiko pañca sakaṭasatāni gahetvā janapadacārikaṃ caranto anupubbena sāvatthiṃ patvā jetavanassa nātidūre sakaṭasatthaṃ nivāsetvā bhuttapātarāso parijanaparivuto phāsukaṭṭhāne nisīdi.
那时,舍卫城的居民们也用过早餐,受持了布萨戒,穿上洁净的上衣,手持香、花等供品,一心归向佛、归向法、归向僧,从南门出城,前往祇园精舍。商队主人看见这群人,便问其中一人:‘这些人要去哪里?’那人答道:‘贤者,您还不知道吗?世间已出现了佛、法、僧三宝,这些大众都是要去大师那里听法的。’‘佛陀’二字一入耳,仿佛穿透了他的皮肤、肌肉,直入骨髓,深深印在心中。于是,他便带着随从,跟随那群人去了寺院,站在大众外围,聆听大师以悦耳之音说法。听着听着,便生起了出家的念头。如来知道说法结束的时机已到,待大众散去,商人主便上前顶礼佛陀,迎请佛陀次日应供。第二天,他搭建了帐篷,铺设了座位,向以佛陀为首的僧团作了丰盛供养。用过早餐后,他受持了布萨戒,唤来管仓库的人,详细交代:‘这些货物是已处理的,这些是未处理的。’随后,他把全部财产托付出去,嘱咐道:‘将这些财产交给我弟弟。’处理完一切后,他便在佛陀座下出家,精勤于禅修。显示巴利原文
Tena ca samayena sāvatthivāsino bhuttapātarāsā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya suddhuttarāsaṅgā gandhapupphādihatthā yena buddho yena dhammo yena saṅgho, tanninnā tappoṇā tappābbhārā hutvā dakkhiṇadvārena nikkhamitvā jetavanaṃ gacchanti. So te disvā ‘‘kahaṃ ime gacchanti’’ti ekamanussaṃ pucchi. Kiṃ tvaṃ ayyo na jānāsi, loke buddhadhammasaṅgharatanāni nāma uppannāni, iccesa mahājano satthu santike dhammakathaṃ sotuṃ gacchatīti. Tassa buddhoti vacanaṃ chavicammādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. Atha attano parijanaparivuto tāya parisāya saddhiṃ vihāraṃ gantvā satthu madhurassarena dhammaṃ desentassa parisapariyante ṭhito dhammaṃ sutvā pabbajjāya cittaṃ uppādesi. Atha tathāgatena kālaṃ viditvā parisāya uyyojitāya satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā svātanāya nimantetvā dutiyadivase maṇḍapaṃ kāretvā āsanāni paññapetvā buddhappamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā bhuttapātarāso uposathaṅgāni adhiṭṭhāya bhaṇḍāgārikaṃ pakkosāpetvā, ettakaṃ bhaṇḍaṃ vissajjitaṃ, ettakaṃ na vissajjitanti sabbaṃ ācikkhitvā – ‘‘imaṃ sāpateyyaṃ mayhaṃ kaniṭṭhassa dehī’’ti sabbaṃ niyyātetvā satthu santike pabbajitvā kammaṭṭhānaparāyaṇo ahosi.
然而,当他作意业处时,业处却未能现前。他便心想:“这片区域于我并不相宜。我何不先往导师座前求得业处,再返回自己的住处呢?”于是,他在午前入城托钵乞食,傍晚时分从独处中出定,前往世尊处,请世尊为他讲授业处。在发出七声狮子吼之后,他便离去了。因此经文记载:“那时,尊者满那……住于……”显示巴利原文
Athassa kammaṭṭhānaṃ manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ na upaṭṭhāti. Tato cintesi – ‘‘ayaṃ janapado mayhaṃ asappāyo, yaṃnūnāhaṃ satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā sakaṭṭhānameva gaccheyya’’nti. Atha pubbaṇhasamaye piṇḍāya caritvā sāyanhasamaye paṭisallānā vuṭṭhahitvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā satta sīhanāde naditvā pakkāmi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho āyasmā puṇṇo…pe… viharatī’’ti.
那么,他后来住在哪里呢?他住过四个地方。首先,他进入苏那巴兰答地区,住进了一座名为“举掌山”的山中。为乞食故,他进入家乡的商队村。这时,他留在家乡的弟弟认出了他,供养食物后向他恳求说:“尊者,请您不要去别处,就住在这里吧。”得到长老应允后,弟弟便让他安住在此村中修行。显示巴利原文
Kattha panāyaṃ vihāsīti? Catūsu ṭhānesu vihāsi, sunāparantaraṭṭhaṃ tāva pavisitvā ajjuhatthapabbate nāma pavisitvā vāṇijagāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha naṃ kaniṭṭhabhātā sañjānitvā bhikkhaṃ datvā, ‘‘bhante, aññattha agantvā idheva vasathā’’ti paṭiññaṃ kāretvā tattheva vasāpesi.
之后,他前往一处名为“海边山寺”的地方。那里有一条以磁石围砌的经行道,无人能在上面经行。海浪涌来,拍击磁石,发出巨大声响。长老心想:“愿此大海为那些正在作意禅修业处的人们归于寂静,成为安稳的住处。”于是决意令大海变得寂静无声。显示巴利原文
Tato samuddagirivihāraṃ nāma agamāsi. Tattha ayakantapāsāṇehi paricchinditvā katacaṅkamo atthi, taṃ koci caṅkamituṃ samattho nāma natthi. Tattha samuddavīciyo āgantvā ayakantapāsāṇesu paharitvā mahāsaddaṃ karonti. Theronaṃ – ‘‘kammaṭṭhānaṃ manasikarontānaṃ phāsuvihāro hotū’’ti samuddaṃ nissaddaṃ katvā adhiṭṭhāsi.
后来,他又去了一处名为“舅父山”的地方。那里群鸟密集,鸣叫声日夜不绝,连成一片。长老觉得此处不舒适,便离开那里,前往名为“末库拉园寺”的寺院。那座寺院离商人村不远不近,往来便利,环境寂静、少有喧闹。长老感到此处舒适,便在那里安排了夜宿处、日居处和经行道等,进入雨安居。就这样,他先后在四个地方住过。显示巴利原文
Tato mātulagiriṃ nāma agamāsi. Tattha sakuṇasaṅgho ussanno, rattiñca divā ca saddo ekābaddhova hoti, thero imaṃ ṭhānaṃ aphāsukanti tato makulakārāmavihāraṃ nāma gato. So vāṇijagāmassa nātidūro naccāsanno gamanāgamanasampanno vivitto appasaddo. Thero imaṃ ṭhānaṃ phāsukanti tattha rattiṭṭhānadivāṭṭhānacaṅkamanādīni kāretvā vassaṃ upagacchi. Evaṃ catūsu ṭhānesu vihāsi.
就在那个雨安居期间的某一天,五百位商人准备出海,将货物装上了船。登船那天,长老的幼弟先供养长老饮食,在长老面前受持了学处,顶礼长老后,临行时说道:“尊者,大海浩渺无边,险难重重,请您忆念我们。”说完便登船出发。船行极速,到达一座岛屿。众人想准备早餐,便登上了岛。岛上别无他物,只有一片栴檀林。显示巴利原文
Athekadivasaṃ tasmiṃyeva antovasse pañca vāṇijasatāni parasamuddaṃ gacchāmāti nāvāya bhaṇḍaṃ pakkhipiṃsu. Nāvārohanadivase therassa kaniṭṭhabhātā theraṃ bhojetvā therassa santike sikkhāpadāni gahetvā vanditvā gacchanto, – ‘‘bhante, mahāsamuddo nāma appameyyo anekantarāyo, amhe āvajjeyyāthā’’ti vatvā nāvaṃ āruhi. Nāvā uttamajavena gacchamānā aññataraṃ dīpakaṃ pāpuṇi. Manussā pātarāsaṃ karissāmāti dīpake otiṇṇā. Tasmiṃ dīpe aññaṃ kiñci natthi, candanavanameva ahosi.
这时,有人用斧头敲打树木,认出是紫檀,便说:“诸位!我们正是为求财利才出海,没有比这更丰厚的收获了。四指大小的一块就值十万,我们丢下该丢弃的货物,把船装满紫檀吧。”他们便照做了。守护栴檀林的诸非人极为愤怒,心想:“这些人毁坏了我们的栴檀林,我们要杀了他们。”转而又想:“若在此处杀他们,整片林子将满是尸体,不如让船在海中沉没。”于是诸非人附上他们的船,待船驶出少许,便掀起巨浪,显出恐怖的形象。众人惊恐万分,各自向平日供奉的天神祈祷。长老的幼弟——小富楼那居士心想:“愿我的兄长作我的皈依!”便恭敬合掌,朝向长老所在的方向而立。显示巴利原文
Atheko vāsiyā rukkhaṃ ākoṭetvā lohitacandanabhāvaṃ ñatvā āha – ‘‘bho mayaṃ lābhatthāya parasamuddaṃ gacchāma, ito ca uttari lābho nāma natthi, caturaṅgulamattā ghaṭikā satasahassaṃ agghati, hāretabbakayuttaṃ bhaṇḍaṃ hāretvā candanassa pūremā’’ti. Te tathā kariṃsu. Candanavane adhivatthā amanussā kujjhitvā – ‘‘imehi amhākaṃ candanavanaṃ nāsitaṃ, ghātessāma ne’’ti cintetvā – ‘‘idheva ghātitesu sabbaṃ vanaṃ ekaṃ kuṇapaṃ bhavissati, samuddamajjhe nesaṃ nāvaṃ osīdessāmā’’ti āhaṃsu. Atha tesaṃ nāvaṃ āruyha muhuttaṃ gatakāleyeva uppādikaṃ uṭṭhapetvā sayampi te amanussā bhayānakāni rūpāni dassayiṃsu. Bhītā manussā attano attano devatā namassanti. Therassa kaniṭṭho cūḷapuṇṇakuṭumbiko – ‘‘mayhaṃ bhātā avassayo hotū’’ti therassa namassamāno aṭṭhāsi.
据说,长老在那同一刹那以心忆念,知其遭遇灾难,便凌空飞起,立于他们面前。诸非人见长老至,说道:‘圣者富楼那长老来了!’随即离去,巨浪亦平息。长老安慰众人:‘莫要害怕。’随后问道:‘你们欲往何处?’‘尊者,我等想回自己的住处。’长老遂以脚踏船舷,决意道:‘愿此船前往他们想去之处。’商人们回到本国后,将此事告知妻儿:‘来吧,我等皈依长老!’于是五百商人与其五百女眷一同确立了三皈依,自誓为近事男。接着,他们从船上卸下货物,分出一份呈予长老:‘尊者,这是您的一份。’长老说:‘我无需单独一份。然而,你们可曾见过导师?’答言:‘未曾见过,尊者。’长老说:‘那么,便用这一份为导师建造一座圆堂,如此你们便能见到导师了。’他们应允:‘是,尊者。’便以此份及自份财物,开始建造圆堂。显示巴利原文
Theropi kira tasmiṃyeva khaṇe āvajjitvā tesaṃ byasanuppattiṃ ñatvā vehāsaṃ uppatitvā sammukhe aṭṭhāsi. Amanussā theraṃ disvā ‘‘ayyo puṇṇatthero etī’’ti pakkamiṃsu, uppādikaṃ sannisīdi. Thero mā bhāyathāti te assāsetvā ‘‘kahaṃ gantukāmatthā’’ti pucchi. Bhante, amhākaṃ sakaṭṭhānameva gacchāmāti. Thero nāvaṃ phale akkamitvā ‘‘etesaṃ icchitaṭṭhānaṃ gacchatū’’ti adhiṭṭhāsi. Vāṇijā sakaṭṭhānaṃ gantvā taṃ pavattiṃ puttadārassa ārocetvā ‘‘etha theraṃ saraṇaṃ gacchāmā’’ti pañcasatā attano pañcamātugāmasatehi saddhiṃ tīsu saraṇesu patiṭṭhāya upāsakattaṃ paṭivedesuṃ. Tato nāvāya bhaṇḍaṃ otāretvā therassa ekaṃ koṭṭhāsaṃ katvā – ‘‘ayaṃ, bhante, tumhākaṃ koṭṭhāso’’ti āhaṃsu. Thero – ‘‘mayhaṃ visuṃ koṭṭhāsakiccaṃ natthi, satthā pana tumhehi diṭṭhapubbo’’ti. Na diṭṭhapubbo, bhanteti. Tena hi iminā satthu maṇḍalamāḷaṃ karotha, evaṃ satthāraṃ passissathāti. Te sādhu, bhanteti tena ca koṭṭhāsena attano ca koṭṭhāsehi maṇḍalamāḷaṃ kātuṃ ārabhiṃsu.
据说,自他们动工之时起,导师便对此作了受用。夜间守护者见有光明,心想:‘此处有一位大威德的天神。’近事男们建好圆堂及比丘僧团的住所后,备齐布施所需诸物,对长老说:‘尊者,我等应做之事已毕,请您去邀请导师吧。’长老于傍晚时分,以神通抵达舍卫城,恳请世尊道:‘尊者,商人村的居民想见您,请您慈悯他们。’世尊默然应允。长老知晓世尊已允,便返回自己的住处。显示巴利原文
Satthāpi kira āraddhakālato paṭṭhāya paribhogaṃ akāsi. Ārakkhamanussā rattiṃ obhāsaṃ disvā ‘‘mahesakkhā devatā atthī’’ti saññaṃ kariṃsu. Upāsakā maṇḍalamāḷañca bhikkhusaṅghassa ca senāsanāni niṭṭhapetvā dānasambhāraṃ sajjetvā – ‘‘kataṃ, bhante, amhehi attano kiccaṃ, satthāraṃ pakkosathā’’ti therassa ārocesuṃ. Thero sāyanhasamaye iddhiyā sāvatthiṃ patvā, ‘‘bhante, vāṇijagāmavāsino tumhe daṭṭhukāmā, tesaṃ anukampaṃ karothā’’ti bhagavantaṃ yāci. Bhagavā adhivāsesi. Thero bhagavato adhivāsanaṃ viditvā sakaṭṭhānameva paccāgato.
世尊便唤来阿难尊者说:‘阿难,明日我们前往苏那巴兰答的商人村托钵,你为四百九十九位比丘分发筹签。’尊者答:‘是,尊者。’遂告知比丘僧团此事,并说:‘能行于空中的比丘请取筹签。’那日,军头丹长老第一个取筹。商人村的居民听闻‘明日导师将到’,便在村中搭起帐幕,备办最上等的布施物。清晨,世尊整饬身体,进入香室,入于果定而坐。此时,帝释的黄色毡宝石座忽生温热。他思忖:‘此是何故?’观察了知是导师将赴苏那巴兰答,便召来毗首羯磨说:‘孩子,今日世尊要往约三百由旬之处托钵,你变出五百座尖顶屋,安置在祇园精舍的大门上方,作好出行准备。’毗首羯磨依言而行。世尊的尖顶屋有四门,两位上首弟子的有二门,其余诸屋皆有一门。导师步出香室,登上依次排列中最前之尖顶屋。两位上首弟子为首的四百九十九位比丘,也各自进入尖顶屋中坐下。尚余一座空置的尖顶屋。五百座尖顶屋悉数飞腾于空中。显示巴利原文
Bhagavāpi ānandatheraṃ āmantesi , – ‘‘ānanda, sve sunāparante vāṇijagāme piṇḍāya carissāma, tvaṃ ekūnapañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ salākaṃ dehī’’ti. Thero sādhu, bhanteti bhikkhusaṅghassa tamatthaṃ ārocetvā nabhacārikā bhikkhū salākaṃ gaṇhantūti āha. Taṃdivasaṃ kuṇḍadhānatthero paṭhamaṃ salākaṃ aggahesi. Vāṇijagāmavāsinopi ‘‘sve kira satthā āgamissatī’’ti gāmamajjhe maṇḍapaṃ katvā dānaggaṃ sajjayiṃsu. Bhagavā pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā gandhakuṭiṃ pavisitvā phalasamāpattiṃ appetvā nisīdi. Sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhaṃ ahosi. So kiṃ idanti āvajjetvā satthu sunāparantagamanaṃ disvā vissakammaṃ āmantesi – ‘‘tāta ajja bhagavā timattāni yojanasatāni piṇḍācāraṃ karissati, pañca kūṭāgārasatāni māpetvā jetavanadvārakoṭṭhamatthake gamanasajjāni katvā ṭhapehī’’ti. So tathā akāsi. Bhagavato kūṭāgāraṃ catumukhaṃ ahosi, dvinnaṃ aggasāvakānaṃ dvimukhāni, sesāni ekamukhāni. Satthā gandhakuṭito nikkhamma paṭipāṭiyā ṭhapitakūṭāgāresu dhurakūṭāgāraṃ pāvisi. Dve aggasāvake ādiṃ katvā ekūnapañcabhikkhusatānipi kūṭāgāraṃ gantvā nisinnā ahesuṃ. Ekaṃ tucchakūṭāgāraṃ ahosi, pañcapi kūṭāgārasatāni ākāse uppatiṃsu.
导师来到实缚山,将尖顶屋停驻在空中。山上住着一位名叫实缚的邪见苦行者,他教导大众执取邪见,由此获得了极大的利养与名声。然而在他内心,犹如缸中的灯火,证得阿拉汉果的亲依止缘正在燃烧。导师见此,心想“我应为他说法”,便前往说法。说法终了,那位苦行者证得了阿拉汉果,并于证得道智的同时自然获得了种种神通。他成为“善来比丘”,手持神通化现的钵与衣,进入了尖顶屋。显示巴利原文
Satthā saccabandhapabbataṃ nāma patvā kūṭāgāraṃ ākāse ṭhapesi. Tasmiṃ pabbate saccabandho nāma micchādiṭṭhikatāpaso mahājanaṃ micchādiṭṭhiṃ uggaṇhāpento lābhaggayasaggappatto hutvā vasati. Abbhantare cassa antocāṭiyaṃ padīpo viya arahattassa upanissayo jalati. Taṃ disvā dhammamassa kathessāmīti gantvā dhammaṃ desesi. Tāpaso desanāpariyosāne arahattaṃ pāpuṇi, maggenevāssa abhiññā āgatā. Ehibhikkhu hutvā iddhimayapattacīvaradharo hutvā kūṭāgāraṃ pāvisi.
世尊与那住在尖顶屋中的五百位比丘一同,令尖顶屋隐没后,进入了商贾村。商贾们向以佛陀为首的比丘僧团行了广大布施,然后请导师前往马克拉卡园。导师步入圆厅。众人趁导师歇息用餐疲劳的间隙,自己用过早餐、受持布萨戒,带着许多香与花回到园中,为听法而坐待。导师便为他们说法。大众从束缚中得到解脱,一时激起对佛陀的极大赞叹。显示巴利原文
Bhagavā kūṭāgāragatehi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ vāṇijagāmaṃ gantvā kūṭāgārāni adissamānāni katvā vāṇijagāmaṃ pāvisi. Vāṇijā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā satthāraṃ makulakārāmaṃ nayiṃsu. Satthā maṇḍalamāḷaṃ pāvisi. Mahājano yāva satthā bhattadarathaṃ paṭipassambheti, tāva pātarāsaṃ katvā uposathaṅgāni samādāya bahuṃ gandhañca pupphañca ādāya dhammassavanatthāya ārāmaṃ paccāgamāsi. Satthā dhammaṃ desesi. Mahājanassa bandhanamokkho jāto, mahantaṃ buddhakolāhalaṃ ahosi.
导师为摄受大众,在那里住了数日,每日黎明即起于大香室中。数日后,在商贾村托钵乞食毕,便让富楼那长老返回,对他说:“你留在这里吧。”自己继续前行,来到了欢喜河畔。欢喜龙王出迎导师,迎入龙宫,向三宝作恭敬供养。导师为他说法后,即从龙宫出。龙王请求说:“尊者,请赐予我一件可供礼拜供养之物吧。”世尊便在欢喜河岸示现了一处足迹塔。波浪涌来则被淹没,波浪退去则显现,后来备受供奉。导师由此离去,前往实缚山,对实缚说:“你过去曾将许多人引入恶道,如今你就留在这里,让他们舍弃原先的邪见,安立于涅槃之道吧。”实缚也乞求供奉之物。世尊便在坚硬的石板与湿泥团上,犹如盖印一般示现了足迹塔,然后径直前往祇园。正是为了说明此缘,所以才说“就在那个雨季安居期间”等语。显示巴利原文
Satthā mahājanassa saṅgahatthaṃ katipāhaṃ tattheva vasi, aruṇaṃ pana mahāgandhakuṭiyaṃyeva uṭṭhapesi. Tattha katipāhaṃ vasitvā vāṇijagāme piṇḍāya caritvā ‘‘tvaṃ idheva vasāhī’’ti puṇṇattheraṃ nivattetvā antare nammadānadī nāma atthi, tassā tīraṃ agamāsi. Nammadānāgarājā satthu paccuggamanaṃ katvā nāgabhavanaṃ pavesetvā tiṇṇaṃ ratanānaṃ sakkāraṃ akāsi. Satthā tassa dhammaṃ kathetvā nāgabhavanā nikkhami. So – ‘‘mayhaṃ, bhante, paricaritabbaṃ dethā’’ti yāci, bhagavā nammadānadītīre padacetiyaṃ dassesi. Taṃ vīcīsu āgatāsu pidhīyati, gatāsu vivarīyati, mahāsakkārappattaṃ ahosi. Satthā tato nikkhamma saccabandhapabbataṃ gantvā saccabandhaṃ āha – ‘‘tayā mahājano apāyamagge otārito, tvaṃ idheva vasitvā etesaṃ laddhiṃ vissajjāpetvā nibbānamagge patiṭṭhāpehī’’ti. Sopi paricaritabbaṃ yāci. Satthā ghanapiṭṭhipāsāṇe allamattikapiṇḍamhi lañchanaṃ viya padacetiyaṃ dassesi, tato jetavanameva gato. Etamatthaṃ sandhāya tenevantaravassenātiādi vuttaṃ.
“般涅槃”是指依无余涅槃界而彻底寂灭。大众为长老举行了七日的遗体供养,集积许多香木,火化遗体后收取舍利,并建起了一座塔。“众多比丘”即指站在长老荼毗处的那群比丘。其余各处,意思都很浅白。显示巴利原文
Parinibbāyīti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Mahājano therassa satta divasāni sarīrapūjaṃ katvā bahūni gandhakaṭṭhāni samodhānetvā sarīraṃ jhāpetvā dhātuyo ādāya cetiyaṃ akāsi. Sambahulā bhikkhūti therassa āḷāhane ṭhitabhikkhū. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
4. 《难陀迦教诫经》的注释显示巴利原文
4. Nandakovādasuttavaṇṇanā
398 “如是我闻”一句,是《难陀迦教诫经》的开头。经中的“那时”是指以下情况:世尊应摩诃波阇波提的请求,遣散比丘尼僧团后,召集比丘僧团,说道:“上座比丘们应当按轮次去教诫比丘尼。”并将此事作为僧团的责任付嘱下来。经文正是针对这一情况而说。这里的“以轮次”,就是指排定的轮序。“不愿意”,是指轮到自己的时候,或者远远躲到别的村子去,或者找些缝纫之类的活计来做,再让人放出话说“他被某某事情缠住了”。然而,世尊之所以安排这种轮次教诫的方式,正是为了难陀迦长老。为什么这样说呢?因为那些比丘尼一见到长老,内心便会专注、生起净信,因此很愿意接受他的教诫,也渴望听闻他说法。所以世尊心里想:“难陀迦在他的轮次到来时,必会给予教诫,宣说正法。”于是便安排了这样的轮次教诫。可是长老却不愿履行自己的轮次,这又是何故呢?据说,这些比丘尼在过去长老身为赡部洲国王时,都曾是后宫的妃嫔。长老以宿住智了知这层因缘后,心想:“如果另有一位同样证得宿住智的比丘,看见我坐在这群比丘尼当中,引用种种譬喻和道理来说法显示巴利原文
398.Evaṃme sutanti nandakovādasuttaṃ. Tattha tena kho pana samayenāti bhagavā mahāpajāpatiyā yācito bhikkhunisaṅghaṃ uyyojetvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā – ‘‘therā bhikkhū vārena bhikkhuniyo ovadantū’’ti saṅghassa bhāraṃ akāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tattha pariyāyenāti vārena. Na icchatīti attano vāre sampatte dūraṃ gāmaṃ vā gantvā sūcikammādīni vā ārabhitvā ‘‘ayaṃ nāmassa papañco’’ti vadāpesi. Imaṃ pana pariyāyena ovādaṃ bhagavā nandakattherasseva kāraṇā akāsi. Kasmā? Imāsañhi bhikkhunīnaṃ theraṃ disvā cittaṃ ekaggaṃ hoti pasīdati. Tena tā tassa ovādaṃ sampaṭicchitukāmā, dhammakathaṃ sotukāmā. Tasmā bhagavā – ‘‘nandako attano vāre sampatte ovādaṃ dassati, dhammakathaṃ kathessatī’’ti vārena ovādaṃ akāsi. Thero pana attano vāraṃ na karoti, kasmāti ce? Tā kira bhikkhuniyo pubbe therassa jambudīpe rajjaṃ kārentassa orodhā ahesuṃ. Thero pubbenivāsañāṇena taṃ kāraṇaṃ ñatvā cintesi – ‘‘maṃ imassa bhikkhunisaṅghassa majjhe nisinnaṃ upamāyo ca kāraṇāni ca āharitvā dhammaṃ kathayamānaṃ disvā añño pubbenivāsañāṇalābhī bhikkhu imaṃ kāraṇaṃ oloketvā ‘āyasmā nandako yāvajjadivasā orodhe na vissajjeti, sobhatāyamāyasmā orodhaparivuto’ti vattabbaṃ maññeyyā’’ti. Etamatthaṃ sampassamāno thero attano vāraṃ na karoti. Imāsañca kira bhikkhunīnaṃ therasseva desanā sappāyā bhavissatīti ñatvā atha kho bhagavā āyasmantaṃ nandakaṃ āmantesi.
为说明这些比丘尼过去曾是长老后宫眷属的因缘,有这样一个故事:据说过去在波罗奈,有五百名男奴与五百名女奴,总共一千名仆从。他们一起劳作,也住在一处。当时的难陀迦长老,正是这群人中的男奴长,而乔达弥则是女奴长。她是男奴长的贴身侍女,为人聪明伶俐。那上千名仆从,在做功德善事时也是一同参与的。后来,临近雨安居时,有五位独觉佛从欢喜根窟山来到仙人堕处,在城中托钵后,又返回仙人堕处。他们心中思惟:“为了准备雨安居的住所,应当请人来帮忙做些手工活。”于是披好袈裟,在傍晚时分进城,站在一位富翁的家门口。这时,女奴长正拿着水罐要去打水,远远看见独觉佛们进城来。富翁听完他们的来意后,说道:“我们这儿没地方,你们走吧。”显示巴利原文
Tāsaṃ bhikkhunīnaṃ pubbe tassa orodhabhāvajānanatthaṃ idaṃ vatthuṃ – pubbe kira bārāṇasiyaṃ pañca dāsasatāni pañca dāsisatāni cāti jaṅghasahassaṃ ekatova kammaṃ katvā ekasmiṃ ṭhāne vasi. Ayaṃ nandakatthero tasmiṃ kāle jeṭṭhakadāso hoti , gotamī jeṭṭhakadāsī. Sā jeṭṭhakadāsassa pādaparicārikā ahosi paṇḍitā byattā. Jaṅghasahassampi puññakammaṃ karontaṃ ekato karoti. Atha vassūpanāyikasamaye pañca paccekabuddhā nandamūlakapabbhārato isipatane otaritvā nagare piṇḍāya caritvā isipatanameva gantvā – ‘‘vassūpanāyikakuṭiyā atthāya hatthakammaṃ yācissāmā’’ti cīvaraṃ pārupitvā sāyanhasamaye nagaraṃ pavisitvā seṭṭhissa gharadvāre aṭṭhaṃsu. Jeṭṭhakadāsī kuṭaṃ gahetvā udakatitthaṃ gacchantī paccekabuddhe nagaraṃ pavisante addasa. Seṭṭhi tesaṃ āgatakāraṇaṃ sutvā ‘‘amhākaṃ okāso natthi, gacchantū’’ti āha.
当他们正要出城时,女奴长拿着水罐进城,看见后便放下水罐,顶礼,俯身掩面问道:“诸位尊者刚进城便要出城,是何缘故?”“我们是来请求为雨季安居的房舍提供手工劳作的。”“得到了吗,尊者?”“没有,优婆夷。”“难道这房舍只有富人才能建,穷人便建不成吗?”“谁都可以建。”“那好,尊者,我们来建。请明日接受我的饮食供养。”她这样邀请后,便去取水,又持水罐返回,站在渡口路上,对回来的其他女奴说:“你们在这些候。”当所有人都到齐时,她说:“姐妹们,你们是愿永远为奴,还是想从奴隶身份中解脱出来?”“我们今日便想解脱,女主人。”“如果是这样,我已邀请五位未获得手工劳作的独觉佛明日应供,请你们让你们的男主人提供一日手工劳作。”她们答应“好”,并在傍晚从森林回来时告知了各自的男主人。他们同意“好”,并聚集在男奴长的家门口。显示巴利原文
Atha te nagarā nikkhamante jeṭṭhakadāsī kuṭaṃ gahetvā pavisantī disvā kuṭaṃ otāretvā vanditvā onamitvā mukhaṃ pidhāya – ‘‘ayyā nagaraṃ paviṭṭhamattāva nikkhantā, kiṃ nu kho’’ti pucchi. Vassūpanāyikakuṭiyā hatthakammaṃ yācituṃ āgamimhāti. Laddhaṃ, bhanteti. Na laddhaṃ upāsiketi? Kiṃ panesā kuṭi issareheva kātabbā, duggatehipi sakkā kātunti. Yena kenaci sakkāti? Sādhu, bhante, mayaṃ karissāma. Sve mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathāti nimantetvā udakaṃ netvā puna kuṭaṃ gahetvā āgamma titthamagge ṭhatvā āgatā avasesadāsiyo ‘‘ettheva hothā’’ti vatvā sabbāsaṃ āgatakāle āha – ‘‘amma kiṃ niccameva parassa dāsakammaṃ karissatha, udāhu dāsabhāvato muccituṃ icchathā’’ti? Ajjeva muccitumicchāma ayyeti. Yadi evaṃ mayā pañca paccekabuddhā hatthakammaṃ alabhantā svātanāya nimantitā, tumhākaṃ sāmikehi ekadivasaṃ hatthakammaṃ dāpethāti. Tā sādhūti sampaṭicchitvā sāyaṃ aṭavito āgatakāle sāmikānaṃ ārocesuṃ. Te sādhūti jeṭṭhakadāsassa gehadvāre sannipatiṃsu.
于是,女奴长便向他们讲说功德利益:“亲爱的孩子们,明日请为独觉佛们做手工活吧。”对那些不愿做的,她以严厉的教诫呵责,使之接受。次日,她供养独觉佛们饮食后,向所有男奴之子发出信号。他们立即进入森林,收集木料,百人一组,建造了每一间精舍及其各自的经行处等附属设施,安置了床、凳、饮用水、洗用水、器皿等,令独觉佛们承诺安住三月,并开始安排轮流供饮食。轮到谁而无力提供时,女奴长就从自己家中取来给他。如此照料三月后,女奴长让每个男奴提供一件布料,共得五百件粗布。她将这些布料交换缝制,为五位独觉佛做了三衣并供养。独觉佛们便随意离去了。这千名仆从共同行善,身坏命终后,往生天界。那五百女人有时住在五百男人家中,有时皆住于男奴长之子家中。后来,男奴长之子从天界死后,出生于王族家庭。那五百天女也出生于大受用家族,当他执掌国政时,她们便来到他的家。就这样流转着,到了我们世尊的时代,她们出生于拘利城和天臂城的刹帝利家族。显示巴利原文
Atha ne jeṭṭhakadāsī sve tātā paccekabuddhānaṃ hatthakammaṃ dethāti ānisaṃsaṃ ācikkhitvā yepi na kātukāmā, te gāḷhena ovādena tajjetvā paṭicchāpesi. Sā punadivase paccekabuddhānaṃ bhattaṃ datvā sabbesaṃ dāsaputtānaṃ saññaṃ adāsi. Te tāvadeva araññaṃ pavisitvā dabbasambhāre samodhānetvā sataṃ sataṃ hutvā ekekakuṭiṃ ekekacaṅkamanādiparivāraṃ katvā mañcapīṭhapānīyaparibhojanīyabhājanādīni ṭhapetvā paccekabuddhe temāsaṃ tattha vasanatthāya paṭiññaṃ kāretvā vārabhikkhaṃ paṭṭhapesuṃ. Yo attano vāradivase na sakkoti. Tassa jeṭṭhakadāsī sakagehato āharitvā deti. Evaṃ temāsaṃ jaggitvā jeṭṭhakadāsī ekekaṃ dāsaṃ ekekaṃ sāṭakaṃ vissajjāpesi. Pañca thūlasāṭakasatāni ahesuṃ. Tāni parivattāpetvā pañcannaṃ paccekabuddhānaṃ ticīvarāni katvā adāsi. Paccekabuddhā yathāphāsukaṃ agamaṃsu. Tampi jaṅghasahassaṃ ekato kusalaṃ katvā kāyassa bhedā devaloke nibbatti. Tāni pañca mātugāmasatāni kālena kālaṃ tesaṃ pañcannaṃ purisasatānaṃ gehe honti, kālena kālaṃ sabbāpi jeṭṭhakadāsaputtasseva gehe honti. Atha ekasmiṃ kāle jeṭṭhakadāsaputto devalokato cavitvā rājakule nibbatto. Tāpi pañcasatā devakaññā mahābhogakulesu nibbattitvā tassa rajje ṭhitassa gehaṃ agamaṃsu. Etena niyāmena saṃsarantiyo amhākaṃ bhagavato kāle koliyanagare devadahanagare ca khattiyakulesu nibbattā.
难陀迦长老出家后也证得了阿拉汉果。那位女奴长的长女依靠我们,登上了净饭大王的王后之位,其余姐妹也各自嫁入那些王子之家。她们的丈夫——五百王子,因水垫之争闻佛说法而出家;公主们因他们心生厌离而托人传信。当他们心生厌离时,世尊将他们带到古那罗湖,先令安住于入流果,后来在大会日令安住于阿拉汉果。那五百公主也出离,在摩诃波阇波提面前出家。这位具寿难陀迦就是这样为那些比丘尼说法——此事当如此说明。显示巴利原文
Nandakattheropi pabbajitvā arahattaṃ patto, jeṭṭhakadāsidhītā vayaṃ āgamma suddhodanamahārājassa aggamahesiṭṭhāne ṭhitā, itarāpi tesaṃ tesaṃ rājaputtānaṃyeva gharaṃ gatā. Tāsaṃ sāmikā pañcasatā rājakumārā udakacumbaṭakalahe satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbajitā, rājadhītaro tesaṃ ukkaṇṭhanatthaṃ sāsanaṃ pesesuṃ. Te ukkaṇṭhite bhagavā kuṇāladahaṃ netvā sotāpattiphale patiṭṭhapetvā mahāsamayadivase arahatte patiṭṭhāpesi. Tāpi pañcasatā rājadhītaro nikkhamitvā mahāpajāpatiyā santike pabbajiṃsu. Ayamāyasmā nandako ettāva tā bhikkhuniyoti evametaṃ vatthu dīpetabbaṃ.
「王园」:由波斯匿王建造的寺院,位于城南一处与塔园相似的地方。显示巴利原文
Rājakārāmoti pasenadinā kārito nagarassa dakkhiṇadisābhāge thūpārāmasadise ṭhāne vihāro.
399 「以正慧善见」:谓由因缘,依观慧如实而见。显示巴利原文
399.Sammappaññāya sudiṭṭhanti hetunā kāraṇena vipassanāpaññāya yāthāvasarasato diṭṭhaṃ.
401 「彼彼(各自相应)」:即各自有其体性。就义理而言,即“缘于彼彼之缘,而生起彼彼之受”。显示巴利原文
401.Tajjaṃ tajjanti taṃsabhāvaṃ taṃsabhāvaṃ, atthato pana taṃ taṃ paccayaṃ paṭicca tā tā vedanā uppajjantīti vuttaṃ hoti.
402 “其影更先”:依于根等所生的树影,比树木本身更早无常。显示巴利原文
402.Pagevassa chāyāti mūlādīni nissāya nibbattā chāyā paṭhamataraṃyeva aniccā.
413 “不伤害”:即不恼害。其中,将肉捏成团而令皮附着,名为伤害肉身;将皮绑紧而令肉附着,也名为伤害肉身。此处指不如是作。“露肉筋系缚”:指仅附着于一切皮上、黏连显露之肉。“内在烦恼、结缚的束缚”:这是就一切内在烦恼而说。显示巴利原文
413.Anupahaccāti anupahanitvā. Tattha maṃsaṃ piṇḍaṃ piṇḍaṃ katvā cammaṃ alliyāpento maṃsakāyaṃ upahanati nāma. Cammaṃ baddhaṃ baddhaṃ katvā maṃse alliyāpento maṃsakāyaṃ upahanati nāma. Evaṃ akatvā. Vilimaṃsaṃ nhārubandhananti sabbacamme laggavilīpanamaṃsameva. Antarākilesasaṃyojanabandhananti sabbaṃ antarakilesameva sandhāya vuttaṃ.
414 “然而,此七项”:为何如此说?因为所谓“般若能断烦恼”,并非般若单凭自身即能断除。犹如斧头不能依其自性砍断所砍之物,须依人的相应努力方能砍断;同样,般若若离六觉支,亦不能断除烦恼。因此这样说。“所以”:依此道理——你已展示了六内处、六外处、六识身、灯的譬喻、树的譬喻、牛的譬喻,并以七觉支摄于漏尽而结束此开示——故明日亦应以同样教诫教导那些比丘尼。显示巴利原文
414.Satta kho panimeti kasmā āhāti? Yā hi esā paññā kilese chindatīti vuttā, sā na ekikāva attano dhammatāya chindituṃ sakkoti. Yathā pana kuṭhārī na attano dhammatāya chejjaṃ chindati, purisassa tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicceva chindati, evaṃ na vinā chahi bojjhaṅgehi paññā kilese chindituṃ sakkoti. Tasmā evamāha. Tena hīti yena kāraṇena tayā cha ajjhattikāni āyatanāni, cha bāhirāni , cha viññāṇakāye, dīpopamaṃ, rukkhopamaṃ, gāvūpamañca dassetvā sattahi bojjhaṅgehi āsavakkhayena desanā niṭṭhapitā, tena kāraṇena tvaṃ svepi tā bhikkhuniyo teneva ovādena ovadeyyāsīti.
415 「她是入流者」:在功德方面居于最末的那位比丘尼,即是入流者。其余诸众则是一来者、不来者及漏尽者。既然如此,为何又说「心愿圆满」呢?这是就内心意欲的圆满成就而言。若某位比丘尼这样想:“我何时才能在听闻难陀迦尊者说法时,即于那座上证得入流果呢?”她便证得入流果。若她想的是“一来果”、“不来果”、“阿拉汉果”,她便证得阿拉汉果。因此,世尊说:“既心满意足,又心愿圆满。”显示巴利原文
415.Sā sotāpannāti yā sā guṇehi sabbapacchimikā, sā sotāpannā. Sesā pana sakadāgāmianāgāminiyo ca khīṇāsavā ca. Yadi evaṃ kathaṃ paripuṇṇasaṅkappāti. Ajjhāsayapāripūriyā. Yassā hi bhikkhuniyā evamahosi – ‘‘kadā nu kho ahaṃ ayyassa nandakassa dhammadesanaṃ suṇantī tasmiṃyeva āsane sotāpattiphalaṃ sacchikareyya’’nti, sā sotāpattiphalaṃ sacchākāsi. Yassā ahosi ‘‘sakadāgāmiphalaṃ anāgāmiphalaṃ arahatta’’nti, sā arahattaṃ sacchākāsi. Tenāha bhagavā ‘‘attamanā ceva paripuṇṇasaṅkappā cā’’ti.
5. 罗睺罗教诫经注显示巴利原文
5. Rāhulovādasuttavaṇṇanā
416 「令解脱成熟」:即能令解脱成熟,故称令解脱成熟。「诸法」:指十五种法。这些法应当从能清净信根等五根的原因这个角度来了知,正如经中所说:显示巴利原文
416.Evaṃme sutanti rāhulovādasuttaṃ. Tattha vimuttiparipācanīyāti vimuttiṃ paripācentīti vimuttiparipācanīyā. Dhammāti pannarasa dhammā. Te saddhindriyādīnaṃ visuddhikāraṇavasena veditabbā. Vuttañhetaṃ –
远离不信之人,亲近、结交、侍奉有信之人,省察能生净信的经典——以此三种方式,信根得以清净。远离懈怠之人,亲近、结交、侍奉精进之人,省察正勤——以此三种方式,精进根得以清净。远离失念之人,亲近、结交、侍奉正念现前之人,省察四念处——以此三种方式,念根得以清净。远离不得定之人,亲近、结交、侍奉得定之人,省察禅那与解脱——以此三种方式,定根得以清净。远离愚痴之人,亲近、结交、侍奉具慧之人,省察甚深智行——以此三种方式,慧根得以清净。如此,远离此五种人,亲近、结交、侍奉彼五种人,省察五部经典,以此十五种方式,此五根便得以清净。显示巴利原文
‘‘Assaddhe puggale parivajjayato, saddhe puggale sevato bhajato payirupāsato pasādanīye suttante paccavekkhato imehi tīhākārehi saddhindriyaṃ visujjhati. Kusīte puggale parivajjayato āraddhavīriye puggale sevato bhajato payirupāsato sammappadhāne paccavekkhato imehi tīhākārehi vīriyindriyaṃ visujjhati. Muṭṭhassatī puggale parivajjayato upaṭṭhitassatī puggale sevato bhajato payirupāsato satipaṭṭhāne paccavekkhato imehi tīhākārehi satindriyaṃ visujjhati . Asamāhite puggale parivajjayato samāhite puggale sevato bhajato payirupāsato jhānavimokkhe paccavekkhato imehi tīhākārehi samādhindriyaṃ visujjhati. Duppaññe puggale parivajjayato paññavante puggale sevato bhajato payirupāsato gambhīrañāṇacariyaṃ paccavekkhato imehi tīhākārehi paññindriyaṃ visujjhati. Iti ime pañca puggale parivajjayato pañca puggale sevato bhajato payirupāsato pañca suttantakkhandhe paccavekkhato imehi pannarasahi ākārehi imāni pañcindriyāni visujjhantī’’ti (paṭi. ma. 1.185).
另有十五种令解脱成熟之法,即:信等五根;无常想、于无常中作苦想、于苦中作无我想、舍断想、离贪想——这五种是抉择分的想;以及世尊对弥醯长老所说的善知识等五种法。世尊是于何时生起此念的呢?于破晓时分观察世间之时。显示巴利原文
Aparepi pannarasa dhammā vimuttiparipācanīyā – saddhādīni pañcimāni indriyāni, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññāti, imā pañca nibbedhabhāgiyā saññā, meghiyattherassa kathitā kalyāṇamittatādayo pañcadhammāti. Kāya pana velāya bhagavato etadahosīti. Paccūsasamaye lokaṃ volokentassa.
419 “数千众天神”:是指与尊者罗睺罗一起,在莲花上佛足下身为龙王护持而发愿时,一同发愿的那些天神。其中,有些是住在地上的天神,有些是虚空中的天神,有些是四大王天的天神,有些生在天界,有些生在梵天界。而在这一天,所有天神都聚集于一处,即盲林。“法眼”:在《优波离教诫经》和《长爪经》中,初道被称为法眼;在《梵摩经》中,三个果位被称为法眼;在这部经中,应知四道与四果皆称为法眼。因为在那当中,有些天神证得了入流者,有些证得一来者、不来者,有些成为诸漏尽者。而这些天神的数量,多到无法计算。其余各处,意思都很浅显明白。显示巴利原文
419.Anekānaṃ devatāsahassānanti āyasmatā rāhulena padumuttarassa bhagavato pādamūle pālitanāgarājakāle patthanaṃ paṭṭhapentena saddhiṃ patthanaṃ paṭṭhapitadevatāyeva. Tāsu pana kāci bhūmaṭṭhakā devatā, kāci antalikkhakā, kāci cātumahārājikā, kāci devaloke, kāci brahmaloke nibbattā. Imasmiṃ pana divase sabbā ekaṭṭhāne andhavanasmiṃyeva sannipatitā. Dhammacakkhunti upāliovāda- (ma. ni. 2.69) dīghanakhasuttesu (ma. ni. 2.206) paṭhamamaggo dhammacakkhunti vutto, brahmāyusutte (ma. ni. 2.395) tīṇi phalāni, imasmiṃ sutte cattāro maggā, cattāri ca phalāni dhammacakkhunti veditabbāni. Tattha hi kāci devatā sotāpannā ahesuṃ, kāci sakadāgāmī, anāgāmī, khīṇāsavā. Tāsañca pana devatānaṃ ettakāti gaṇanavasena paricchedo natthi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
6. 《六六经》的注释显示巴利原文
6. Chachakkasuttavaṇṇanā
420 “如是我闻”等,这就是《六六经》。其中,“初善”是指在开头便以善妙、美好、无有过失的方式宣说。中善和后善也是如此。世尊便以九个句子赞叹圣种,以七个句子赞叹《大念处》,再以七个句子赞叹《大马邑经》。而此经,世尊是以九个句子来赞叹的。显示巴利原文
420.Evaṃme sutanti chachakkasuttaṃ. Tattha ādikalyāṇantiādimhi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ niddosaṃ katvā desessāmi. Majjhapariyosānesupi eseva nayo. Iti bhagavā ariyavaṃsaṃ navahi, mahāsatipaṭṭhānaṃ sattahi, mahāassapuraṃ sattahiyeva padehi thomesi. Idaṃ pana suttaṃ navahi padehi thomesi.
“应了知”:应当通过与观相应的道来了知。“意处”指三地之心;“法处”指外在的三地诸法;“意识”指除去两种五识后,剩余的二十二种世间异熟心。触与受,即与前述异熟识相应而生起。“渴爱”:以异熟受为缘,于速行刹那生起的渴爱。显示巴利原文
Veditabbānīti sahavipassanena maggena jānitabbāni. Manāyatanena tebhūmakacittameva kathitaṃ, dhammāyatanena bahiddhā tebhūmakadhammā ca, manoviññāṇena ṭhapetvā dve pañcaviññāṇāni sesaṃ bāvīsatividhaṃ lokiyavipākacittaṃ. Phassavedanā yathāvuttavipākaviññāṇasampayuttāva. Taṇhāti vipākavedanāpaccayā javanakkhaṇe uppannataṇhā.
422 “眼是我”:这是一个独立的论题。此次教导,是为显示先前所说两种真理(苦与集)的无我性而展开的。这里,“不成立”即不合理。“灭”即消逝、灭尽。显示巴利原文
422.Cakkhu attāti pāṭiyekko anusandhi. Heṭṭhā kathitānañhi dvinnaṃ saccānaṃ anattabhāvadassanatthaṃ ayaṃ desanā āraddhā. Tattha na upapajjatīti na yujjati. Vetīti vigacchati nirujjhati.
424 “然而,比丘们”:这也是一个独立的论题。这次教导,是为依据三种执取显示轮回而施设的。也有人说,是依“苦”与“集”两种真理来显示轮回。在“这是我的”等表述中,应知即是渴爱、慢与见的执取。“认为”:即依此三种执取的方式来观见。显示巴利原文
424.Ayaṃ kho pana, bhikkhaveti ayampi pāṭiyekko anusandhi. Ayañhi desanā tiṇṇaṃ gāhānaṃ vasena vaṭṭaṃ dassetuṃ āraddhā. Dukkhaṃ samudayoti dvinnaṃ saccānaṃ vasena vaṭṭaṃ dassetuntipi vadantiyeva. Etaṃ mamātiādīsu taṇhāmānadiṭṭhigāhāva veditabbā. Samanupassatīti gāhattayavasena passati.
如此展示了轮回之后,现在为阐明三种执取的对治,或依‘灭’与‘道’二谛显示还灭,故说‘然而’等。‘这不是我的’等是遮止渴爱等的语句。‘随观’是指观见无常、苦、无我。显示巴利原文
Evaṃ vaṭṭaṃ dassetvā idāni tiṇṇaṃ gāhānaṃ paṭipakkhavasena, nirodho maggoti imesaṃ vā dvinnaṃ saccānaṃ vasena vivaṭṭaṃ dassetuṃ ayaṃ kho panātiādimāha. Netaṃ mamātiādīni taṇhādīnaṃ paṭisedhavacanāni. Samanupassatīti aniccaṃ dukkhamanattāti passati.
425 这样展示了还灭之后,现在依三种随眠再次显示轮回,便说‘眼,比丘们’等。其中,‘欢喜’等唯依渴爱与邪见而说。‘随眠’指未被断除。‘苦’指轮回之苦与烦恼之苦。显示巴利原文
425. Evaṃ vivaṭṭaṃ dassetvā idāni tiṇṇaṃ anusayānaṃ vasena puna vaṭṭaṃ dassetuṃ cakkhuñca, bhikkhavetiādimāha. Tattha abhinandatītiādīni taṇhādiṭṭhivaseneva vuttāni. Anusetīti appahīno hoti. Dukkhassāti vaṭṭadukkhakilesadukkhassa.
426 如此依三种随眠讲述了轮回之后,现在为显示通过断除它们而达到还灭,便又说‘眼’等。‘舍弃无明’指舍弃作为轮回根本的无明。‘明’指生起阿拉汉道之明。显示巴利原文
426. Evaṃ tiṇṇaṃ anusayānaṃ vasena vaṭṭaṃ kathetvā idāni tesaṃ paṭikkhepavasena vivaṭṭaṃ dassento puna cakkhuñcātiādimāha. Avijjaṃ pahāyāti vaṭṭamūlikaṃ avijjaṃ pajahitvā. Vijjanti arahattamaggavijjaṃ uppādetvā.
427 「有此情况」——仅仅以此说法方式,将依于轮回与还灭的教示推至极致之后,又将其归结而显示,故说「如是见者,诸比丘」等。「六十位比丘」:此处,如来亲自说法,即有六十位比丘证得阿拉汉果,这并不稀奇。因为法将说法时,亦有六十位比丘证得阿拉汉果;大目犍连说法时也是如此;八十位大长老说法时也是如此。这也并非稀奇,因为那些弟子已具大神通。显示巴利原文
427.Ṭhānametaṃ vijjatīti ettakeneva kathāmaggena vaṭṭavivaṭṭavasena desanaṃ matthakaṃ pāpetvā puna tadeva sampiṇḍetvā dassento evaṃ passaṃ, bhikkhavetiādimāha. Saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnanti ettha anacchariyametaṃ, yaṃ sayameva tathāgate desente saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattā. Imañhi suttaṃ dhammasenāpatimhi kathentepi saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattā, mahāmoggallāne kathentepi, asītimahātheresu kathentesupi pattā eva. Etampi anacchariyaṃ. Mahābhiññappattā hi te sāvakā.
后来,在铜叶岛(锡兰),有位名为摩利耶天长老的,于下铜殿讲解此经,当时即有六十位比丘证得阿拉汉果。如同在下铜殿,长老亦于大殿堂讲解此经。他从大精舍出来,前往塔庙山,也在彼处讲解。随后,在释迦族精舍、尖顶精舍、内湖、慕坦伽那、风山、东屋、长池、世间间隙、努曼达拉平地各处讲解,每一处皆有六十位比丘证得阿拉汉果。此后,长老离去,前往心山。那时,心山精舍有一位年过六十的大长老,池中有一处名为库鲁瓦卡渡口的隐蔽处,大长老为沐浴而下到彼处。天长老来到他面前,说:「尊者,我来为您洗浴吧。」那位大长老从亲切的寒暄中,便知「人们说的那位摩利耶天,应该就是他」,即说:「你是天吗?」「是的,尊者。」「贤友,我六十年来未曾让任何人的手触碰过我的身体,但你可以为我洗浴。」于是出水坐在岸边。显示巴利原文
Aparabhāge pana tambapaṇṇidīpe māleyyadevatthero nāma heṭṭhā lohapāsāde idaṃ suttaṃ kathesi. Tadāpi saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattā. Yathā ca lohapāsāde, evaṃ thero mahāmaṇḍapepi idaṃ suttaṃ kathesi. Mahāvihārā nikkhamitvā cetiyapabbataṃ gato, tatthāpi kathesi. Tato sākiyavaṃsavihāre, kūṭālivihāre, antarasobbhe, muttaṅgaṇe, vātakapabbate, pācinagharake, dīghavāpiyaṃ, lokandare, nomaṇḍalatale kathesi. Tesupi ṭhānesu saṭṭhi saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattā. Tato nikkhamitvā pana thero cittalapabbataṃ gato. Tadā ca cittalapabbatavihāre atirekasaṭṭhivasso mahāthero, pokkharaṇiyaṃ kuruvakatitthaṃ nāma paṭicchannaṭṭhānaṃ atthi, tattha thero nhāyissāmīti otiṇṇo. Devatthero tassa santikaṃ gantvā nhāpemi, bhanteti āha. Thero paṭisanthāreneva – ‘‘māleyyadevo nāma atthīti vadanti, so ayaṃ bhavissatī’’ti ñatvā tvaṃ devoti āha. Āma, bhanteti. Saṭṭhivassaddhānaṃ me, āvuso, koci sarīraṃ hatthena phusituṃ nāma na labhi, tvaṃ pana nhāpehīti uttaritvā tīre nisīdi.
天长老为这位大长老做了所有手足等的侍奉,并为他沐浴。那天恰好是闻法日。于是大长老说:「天,请为我们行法施。」天长老应允:「好的,尊者。」日落之后,众人宣布闻法。六十位年过六十的大长老前来闻法。天长老于诵经结束时开始讲解此经,而在经终时,六十位大长老证得了阿拉汉果。随后他前往提沙大精舍说法,彼处亦有六十位长老证果。之后于那伽大精舍的迦罗迦洽村说法,彼处亦有六十位长老证果。继而前往佳利亚尼,于十四日在下殿说法,彼处亦有六十位长老证果。于布萨日在上殿说法,彼处亦有六十位长老证果。就这样,当天长老讲解此经,在六十处地方,每一处皆有六十人证得阿拉汉果。显示巴利原文
Thero sabbampi hatthapādādiparikammaṃ katvā mahātheraṃ nhāpesi. Taṃ divasañca dhammassavanadivaso hoti. Atha mahāthero – ‘‘deva amhākaṃ dhammadānaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Thero sādhu, bhanteti sampaṭicchi. Atthaṅgate sūriye dhammassavanaṃ ghosesuṃ. Atikkantasaṭṭhivassāva saṭṭhi mahātherā dhammassavanatthaṃ agamaṃsu. Devatthero sarabhāṇāvasāne imaṃ suttaṃ ārabhi, suttantapariyosāne ca saṭṭhi mahātherā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tato tissamahāvihāraṃ gantvā kathesi, tasmimpi saṭṭhi therā. Tato nāgamahāvihāre kāḷakacchagāme kathesi, tasmimpi saṭṭhi therā. Tato kalyāṇiṃ gantvā tattha cātuddase heṭṭhāpāsāde kathesi, tasmimpi saṭṭhi therā. Uposathadivase uparipāsāde kathesi, tasmimpi saṭṭhi therāti evaṃ devatthereyeva idaṃ suttaṃ kathente saṭṭhiṭṭhānesu saṭṭhi saṭṭhi janā arahattaṃ pattā.
而在酸黑精舍,当三藏小龙长老解说此经时,人间听众广达一俱卢舍,天众广达一由旬。说法结束时,一千位比丘证得阿拉汉果,而天众之中,却唯有各处一位尚是凡夫。显示巴利原文
Ambilakāḷakavihāre pana tipiṭakacūḷanāgatthere imaṃ suttaṃ kathente manussaparisā gāvutaṃ ahosi, devaparisā yojanikā. Suttapariyosāne sahassabhikkhū arahattaṃ pattā, devesu pana tato tato ekekova puthujjano ahosīti.
《大六处经》注释显示巴利原文
7. Mahāsaḷāyatanikasuttavaṇṇanā
428 “如是我闻”指的即是《大六处经》。其中,“大六处”意为阐明大六处的法义教示。显示巴利原文
428.Evaṃme sutanti mahāsaḷāyatanikasuttaṃ. Tattha mahāsaḷāyatanikanti mahantānaṃ channaṃ āyatanānaṃ jotakaṃ dhammapariyāyaṃ.
429 “不知”——指与观俱起的道而不知。“走向增长”——即增长,达到自在之义。“身的”——指五种根门所生的热恼;“心的”——指意门所生的热恼。至于“热恼”等,同理。显示巴利原文
429.Ajānanti sahavipassanena maggena ajānanto. Upacayaṃ gacchantīti vuḍḍhiṃ gacchanti, vasibhāvaṃ gacchantīti attho. Kāyikāti pañcadvārikadarathā. Cetasikāti manodvārikadarathā. Santāpādīsupi eseva nayo.
430 “身乐”指五种根门所生之乐,“心乐”指意门所生之乐。此处,依五门速行,不能入定或出定,仅成为刚生起的状态;而依意门速行,则一切皆可成就。再者,作为圣道出起之助缘的强力观,也纯由意门而起。显示巴利原文
430.Kāyasukhanti pañcadvārikasukhaṃ. Cetosukhanti manodvārikasukhaṃ. Ettha ca pañcadvārikajavanena samāpajjanaṃ vā vuṭṭhānaṃ vā natthi, uppannamattakameva hoti. Manodvārikena sabbaṃ hoti. Ayañca maggavuṭṭhānassa paccayabhūtā balavavipassanā, sāpi manodvārikeneva hoti.
431 “如实者”指具足与善心相应之心乐的比丘。“然而,在此之前”是说,这位比丘的语业、身业及活命,从一开始便是清净的,这称为“前清净”。而所谓的见、思维、精进、念、定这五支,则名为“能成就一切之支”。如此一来,出世间道便具足八支或七支。显示巴利原文
431.Tathābhūtassāti kusalacittasampayuttacetosukhasamaṅgībhūtassa. Pubbeva kho panassāti assa bhikkhuno vācākammantājīvā pubbasuddhikā nāma ādito paṭṭhāya parisuddhāva honti. Diṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhisaṅkhātāni pana pañcaṅgāni sabbatthakakārāpakaṅgāni nāma. Evaṃ lokuttaramaggo aṭṭhaṅgiko vā sattaṅgiko vā hoti.
然而,有狡辩者只抓住“如实者之见”这一句经文,便声称“出世间道是五支的”。他应当立即被紧随其后的经文——“如此,他的这圣八支道便通过修习而得圆满”——所驳斥。更应令他明白:并不存在所谓“五支出世间道”;这五支实际是“能成就一切的支”,它们在道刹那中借由远离而得圆满。因为在“于四种语恶行保持远离、戒除”等所阐述的远离中,他断除了邪语,修习正语;当他如此修习正语时,这五支并非脱离远离而单独存在,恰恰与远离一同圆满。于正业和正命,也是如此。因此,语业等从一开始便清净,而这五支则以远离的方式成就其“能成就一切”的作用,所以根本没有什么五支道。在《须跋陀罗经》中亦说:“须跋陀罗,在哪个戒律与法中,有圣八支道?”并且,在其他数百部经典中,所出现的也都是八支道。显示巴利原文
Vitaṇḍavādī pana ‘‘yā yathābhūtassa diṭṭhī’’ti imameva suttapadesaṃ gahetvā ‘‘lokuttaramaggo pañcaṅgiko’’ti vadati. So – ‘‘evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī’’ti iminā anantaravacaneneva paṭisedhitabbo. Uttari ca evaṃ saññāpetabbo – lokuttaramaggo pañcaṅgiko nāma natthi, imāni pana pañca sabbatthakakārāpakaṅgāni maggakkhaṇe virativasena pūrenti. ‘‘Yā catūhi vacīduccaritehi ārati viratī’’ti evaṃ vuttaviratīsu hi micchāvācaṃ pajahati, sammāvācaṃ bhāveti, evaṃ sammāvācaṃ bhāventassa imāni pañcaṅgikāni na vinā, saheva viratiyā pūrenti. Sammākammantājīvesupi eseva nayo. Iti vacīkammādīni ādito paṭṭhāya parisuddhāneva vaṭṭanti. Imāni pana pañca sabbatthakakārāpakaṅgāni virativasena paripūrentīti pañcaṅgiko maggo nāma natthi. Subhaddasuttepi (dī. ni. 2.214) cetaṃ vuttaṃ – ‘‘yasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’ti. Aññesu ca anekesu suttasatesu aṭṭhaṅgikova maggo āgatoti.
433 “四念处”指与圣道相应的四念处。于正勤等其他道品,道理亦同。“双运”指在同一刹那内同时运作。这些道品中,或某一刹那是定、另一刹那是观,因此也有不同刹那的双运;但在圣道中,则为同一刹那内同时生起。显示巴利原文
433.Cattāropi satipaṭṭhānāti maggasampayuttāva cattāro satipaṭṭhānā. Sammappadhānādīsupi eseva nayo. Yuganandhāti ekakkhaṇikayuganandhā. Etehi aññasmiṃ khaṇe samāpatti, aññasmiṃ vipassanāti. Evaṃ nānākhaṇikāpi honti, ariyamagge pana ekakkhaṇikā.
“明与解脱”指阿拉汉道的明与阿拉汉果的解脱。其余各处,皆浅显易懂。显示巴利原文
Vijjā ca vimutti cāti arahattamaggavijjā ca phalavimutti ca. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
8. 《那嘎拉温达经》注疏显示巴利原文
8. Nagaravindeyyasuttavaṇṇanā
435 435. “如是我闻”等,为《那嘎拉温达经》。其中,“时而平坦时而崎岖而行”指:有时平坦而行,有时崎岖而行。“因这也是平坦行”意为:这也算是平坦行。显示巴利原文
435.Evaṃme sutanti nagaravindeyyasuttaṃ. Tattha samavisamaṃ carantīti kālena samaṃ caranti, kālena visamaṃ. Samacariyampi hetanti samacariyampi hi etaṃ.
437 “何因相”意为哪些原因?“何随觉”意为哪些随觉智?“然而那里没有”是为何而说?难道在阿兰若中,没有以青草、瞻波花林等而极可意的色等五欲吗?并非没有。然而,这句话并非针对林丛而说,而是针对妇女的色等而言。因为这些能完全占据男子的心而安住。正如经所说:“比丘们,我不见有其他任何一种色,能像妇女的色这样完全占据男子的心而安住。比丘们,妇女的色能完全占据男子的心而安住。”(《增支部》1.1)对此应广为解说。其余各处都是明白的。显示巴利原文
437.Ke ākārāti kāni kāraṇāni? Ke anvayāti kā anubuddhiyo? Natthi kho pana tatthāti kasmā āha, nanu araññe haritatiṇacampakavanādivasena atimanuññā rūpādayo pañca kāmaguṇā atthīti? No natthi. Na panetaṃ vanasaṇḍena kathitaṃ, itthirūpādīni pana sandhāyetaṃ kathitaṃ. Tāni hi purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Yathāha – ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekarūpampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yathayidaṃ, bhikkhave, itthirūpaṃ. Itthirūpaṃ, bhikkhave, purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti (a. ni. 1.1) vitthāretabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
9. 《团食清净经》的注释显示巴利原文
9. Piṇḍapātapārisuddhisuttavaṇṇanā
438 以“如是我闻”等开头的是《团食清净经》。其中,“paṭisallānā”(宴坐)的意思是:从果等至(出定)。显示巴利原文
438.Evaṃme sutanti piṇḍapātapārisuddhisuttaṃ. Tattha paṭisallānāti phalasamāpattito.
“vippasannāni”(明净)是就处所而说。因为从果等至出定的人,其由五种净信所安立的处所明净,肤色清净,所以这样说。“suññatavihārena”(以空住)指以空果等至而住。“mahāpurisavihāro”(大人住)即佛陀、独觉佛、如来大弟子这些大人之住。至于“我以何道”等,从精舍到村门槛的这一段,称为入村之道;进村后挨家依次乞食,直到从城门出来,这一段为可行处;从门外回到精舍的这一段,则为返回之道。“paṭighaṃ vāpi cetaso”(或心中嗔)指心中是否有嗔恚等烦恼。“ahorattānusikkhinā”(日夜修学者)是指日夜修学的人。显示巴利原文
Vippasannānīti okāsavasenetaṃ vuttaṃ. Phalasamāpattito hi vuṭṭhitassa pañcahi pasādehi patiṭṭhitokāso vippasanno hoti, chavivaṇṇo parisuddho. Tasmā evamāha. Suññatavihārenāti suññataphalasamāpattivihārena. Mahāpurisavihāroti buddhapaccekabuddhatathāgatamahāsāvakānaṃ mahāpurisānaṃ vihāro. Yena cāhaṃ maggenātiādīsu vihārato paṭṭhāya yāva gāmassa indakhīlā esa paviṭṭhamaggo nāma, antogāmaṃ pavisitvā gehapaṭipāṭiyā caritvā yāva nagaradvārena nikkhamanā esa caritabbapadeso nāma, bahi indakhīlato paṭṭhāya yāva vihārā esa paṭikkantamaggo nāma. Paṭighaṃ vāpi cetasoti citte paṭihaññanakilesajātaṃ kiñci atthi natthīti. Ahorattānusikkhināti divasañca rattiñca anusikkhantena.
440 在“我的五欲是否已断除”等段落中,提到“一位比丘的观察有多种”以及“不同比丘的观察也有多种”。这是什么意思呢?举例来说:有一位比丘,午后托钵乞食归来,收好衣钵,在空闲处坐下后,便这样观察:“我的五欲到底断除了没有?”当他觉察到“还未断除”后,便提起精进,依凭不来道彻底拔除了对五欲的贪染。证得道心之后,紧接着是果心;果心之后,又紧接着下一道心。他从那种禅定中出定后再进行观察,便清楚地了知:“已经断除了。”对于盖等烦恼的观察,方法也是如此,只不过那些盖等烦恼是通过阿拉汉道来彻底断除的。如此一来,对于一位比丘来说,会有多种不同的观察。而在这些观察方式中,某位比丘可能只修习其中一种观察,另一位比丘则修习另一种。这样,对于不同的比丘们来说,便各有其修习的观察。其余的内容,在前后各处都已清楚阐明了。显示巴利原文
440.Pahīnā nu kho me pañca kāmaguṇātiādīsu ekabhikkhussa paccavekkhaṇā nānā, nānābhikkhūnaṃ paccavekkhaṇā nānāti. Kathaṃ? Eko hi bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pattacīvaraṃ paṭisāmetvā vivittokāse nisinno paccavekkhati ‘‘pahīnā nu kho me pañcakāmaguṇā’’ti. So ‘‘appahīnā’’ti ñatvā vīriyaṃ paggayha anāgāmimaggena pañcakāmaguṇikarāgaṃ samugghāṭetvā maggānantaraṃ phalaṃ phalānantaraṃ maggaṃ tato vuṭṭhāya paccavekkhanto ‘‘pahīnā’’ti pajānāti. Nīvaraṇādīsupi eseva nayo. Etesaṃ pana arahattamaggena pahānādīni honti, evaṃ ekabhikkhussa nānāpaccavekkhaṇā hoti. Etāsu pana paccavekkhaṇāsu añño bhikkhu ekaṃ paccavekkhaṇaṃ paccavekkhati, añño ekanti evaṃ nānābhikkhūnaṃ nānāpaccavekkhaṇā hoti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
10. 《根修习经》的注释显示巴利原文
10. Indriyabhāvanāsuttavaṇṇanā
453 以“如是我闻”开篇的是《根修习经》。在这里,“象城”是指一个名为象城的镇集。“善竹丛”则是指一种名为“善竹”的树种,由这些树覆盖的茂密森林,世尊便住在此处。当世尊说到“以眼看色而不见,以耳闻声而不听”时,这位婆罗门的真实用意是想表达:“应当这样教导:不应以眼睛去贪看色,不应以耳朵去贪听声。”显示巴利原文
453.Evaṃme sutanti indriyabhāvanāsuttaṃ. Tattha gajaṅgalāyanti evaṃnāmake nigame. Suveḷuvaneti suveḷu nāma ekā rukkhajāti, tehi sañchanno mahāvanasaṇḍo, tattha viharati. Cakkhunā rūpaṃ na passati, sotena saddaṃ na suṇātīti cakkhunā rūpaṃ na passitabbaṃ, sotena saddo na sotabboti evaṃ desetīti adhippāyena vadati.
通过“然而在圣者的律中,那却是不同的”这句话,世尊为开显其教法中无与伦比的根修习法门,提供了说法的因缘。于是,阿难尊者心想:“导师已显露出说法的因缘,就让我在这大众之中,为比丘僧团展开一场关于根修习的论说吧。”为了向导师请法,他便说出了“这位世尊”等话语。接着,世尊为他开示根修习,便说了“那么,阿难”等语。显示巴利原文
Aññathā ariyassa vinayeti iminā bhagavā attano sāsane asadisāya indriyabhāvanāya kathanatthaṃ ālayaṃ akāsi. Athāyasmā ānando – ‘‘satthā ālayaṃ dasseti, handāhaṃ imissaṃ parisati bhikkhusaṅghassa indriyabhāvanākathaṃ kāremī’’ti satthāraṃ yācanto etassabhagavātiādimāha. Athassa bhagavā indriyabhāvanaṃ kathento tena hānandātiādimāha.
454 其中,“所谓舍”(yadidaṃ upekkhā),即名为“观舍”者。此舍寂静、微妙,意为无有爱染。如是,这位比丘在眼门面对色所缘时,无论所缘是可意悦意的、不可意不悦意的,还是中性的(既觉可意又觉不可意),他都不令心贪着、嗔恚或痴迷,而是把握那些所缘后,将观安住于舍的状态。“具眼者”(cakkhumā)是指成就清净明眼的人。因为患有眼病者无法作出睁眼、闭眼的动作,所以此处不以他为喻。显示巴利原文
454. Tatha yadidaṃ upekkhāti yā esā vipassanupekkhā nāma, esā santā esā paṇītā, atappikāti attho. Iti ayaṃ bhikkhu cakkhudvāre rūpārammaṇampi iṭṭhe ārammaṇe manāpaṃ, aniṭṭhe amanāpaṃ, majjhatte manāpāmanāpañca cittaṃ, tassa rajjituṃ vā dussituṃ vā muyhituṃ vā adatvāva pariggahetvā vipassanaṃ majjhatte ṭhapeti. Cakkhumāti sampannacakkhuvisuddhanetto. Cakkhābādhikassa hi uddhaṃ ummīlananimmīlanaṃ na hoti, tasmā so na gahito.
456 “稍稍前倾”(Īsakaṃpoṇe)是指像车辕那样,竖立起来的状态。显示巴利原文
456.Īsakaṃpoṇeti rathīsā viya uṭṭhahitvā ṭhite.
461 在“于违逆作不违逆想”等文句中:对于违逆的对象,通过以慈心遍满,或通过界作意的方式,而安住于不违逆想。对于不违逆的对象,通过以不净想遍满,或通过作意无常的方式,而安住于违逆想。在其余的文句里,也适用同样的道理。“回避厌逆与无厌逆两者”(tadubhayaṃ abhinivajjetvā)——若欲安住于中舍,应如何做呢?当可意与不可意的所缘现前时,他不因此生喜,也不因此生忧。正如以下经文所说:显示巴利原文
461.Paṭikūle appaṭikūlasaññītiādīsu paṭikūle mettāpharaṇena vā dhātuso upasaṃhārena vā appaṭikūlasaññī viharati. Appaṭikūle asubhapharaṇena vā aniccato upasaṃhārena vā paṭikūlasaññī viharati. Sesapadesupi eseva nayo. Tadubhayaṃ abhinivajjetvāti majjhatto hutvā viharitukāmo kiṃ karotīti? Iṭṭhāniṭṭhesu āpāthagatesu neva somanassiko na domanassiko hoti. Vuttañhetaṃ –
如何于违逆所缘安住不违逆想?于不可意事,以慈遍满,或以界作意,即如此于违逆所缘安住不违逆想。如何于不违逆所缘安住违逆想?于可意事,以不净想遍满,或作意无常,即如此于不违逆所缘安住违逆想。如何于违逆与不违逆两者皆安住不违逆想?于不可意与可意事,以慈遍满,或以界作意,即如此安住。如何于不违逆与违逆两者皆安住违逆想?于可意与不可意事,以不净想遍满,或作意无常,即如此安住。如何避开违逆与不违逆两者,安住于舍,正念正知?此处,比丘眼观色已,不喜不忧,安住于舍,正念正知……乃至……意知法已,不喜不忧,安住于舍,正念正知。如此即是避开违逆与不违逆两者,安住于舍,正念正知。显示巴利原文
‘‘Kathaṃ paṭikūle appaṭikūlasaññī viharati? Aniṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharati, evaṃ paṭikūle appaṭikūlasaññī viharati. Kathaṃ appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati? Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati, evaṃ appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati. Kathaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī viharati? Aniṭṭhasmiñca iṭṭhasmiñca vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharati. Evaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī viharati. Kathaṃ appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī viharati? Iṭṭhasmiñca aniṭṭhasmiñca vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati, evaṃ appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī viharati . Kathaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno? Idha bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno…pe… manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno’’ti.
于这三种模式中:第一种模式,于可意、不可意及可意不可意兼具的所缘,有染的运转与无染的运转皆起作用。第二种模式,唯有染的运转。第三种模式,有染与无染的运转兼具。又有说:‘第一种唯有染的运转;第二种有染与无染的运转兼具;第三种唯有无染的运转。’其余各处,皆可明了。显示巴利原文
Imesu ca tīsu nayesu paṭhamanaye manāpaṃ amanāpaṃ manāpāmanāpanti saṃkilesaṃ vaṭṭati, nikkilesaṃ vaṭṭati. Dutiyanaye saṃkilesaṃ, tatiyanaye saṃkilesanikkilesaṃ vaṭṭati. Puna vuttaṃ – ‘‘paṭhamaṃ saṃkilesaṃ vaṭṭati, dutiyaṃ saṃkilesampi nikkilesampi, tatiyaṃ nikkilesameva vaṭṭatī’’ti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
此《中部》,以‘诸比丘,我将为你们开示一切法根本总摄’之开端而为初善;以中间所提及‘经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广’等教法分类而为中善;以结尾‘圣者已修习诸根’之语而为后善。如此具足三种善的《中部》,称为‘大观’;今依此注释而得以圆满成就。显示巴利原文
Yo cāyaṃ ‘‘sabbadhammamūlapariyāyaṃ vo, bhikkhave, desissāmī’’ti āraddhattā ādikalyāṇo, majjhe ‘‘suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedalla’’nti vacanato majjhekalyāṇo, sanniṭṭhāne ‘‘ariyo bhāvitindriyo’’ti vacanato pariyosānakalyāṇoti tividhakalyāṇo majjhimanikāyo ‘‘mahāvipassanā nāmāya’’nti vutto, so vaṇṇanāvasena samatto hoti.
由善慧长老与尊者佛友劝请,
过去曾与我一同住在孔雀使港口。
这部摧破外道邪说、最为殊胜的《中部》注释,
我着手撰写了这部《破除迷执》的注释。
因此,依此偈颂计数而言,这部注疏
应知其诵分总数有一百六十六。
我采撷根本注释书之精要,造此注释,
以此所积之慧,愿世间常得安乐。
显示巴利原文 Āyācito sumatinā therena bhadantabuddhamittena, Pubbe mayūradūtapaṭṭanamhi saddhiṃ nivasantena. Paravādavidhaṃsanassa majjhimanikāyaseṭṭhassa, Yamahaṃ papañcasūdanimaṭṭhakathaṃ kātumārabhiṃ. Sā hi mahāaṭṭhakathāya sāramādāya niṭṭhitā esā, Sattuttarasatamattāya pāḷiyā bhāṇavārehi. Ekūnasaṭṭhimatto visuddhimaggopi bhāṇavārehi, Atthappakāsanatthāya āgamānaṃ kato yasmā. Tasmā tena sahā’yaṃ gāthāgaṇanānayena aṭṭhakathā, Samadhikachasaṭṭhisatamiti viññeyyā bhāṇavārānaṃ. Samadhikachasaṭṭhisatapamāṇamiti bhāṇavārato esā, Samayaṃ pakāsayantī mahāvihārādhivāsīnaṃ. Mūlaṭṭhakathāsāraṃ ādāya mayā imaṃ karontena, Yaṃ paññamupacitaṃ tena hotu loko sadā sukhitoti.
这位长老,被极其清净的信、慧、精进所庄严,具足戒行、正直、柔和等功德汇聚,有能力深入自宗与他宗的深奥教义,具备智慧与辩才;依凭在导师的教法中,对三藏教法连同注释无有障碍的智慧光辉,成为大注释师;语业的成就生起甜美而高雅的词句庄严,是宣说相应与解脱之理的殊胜论师、大诗人;在那些智慧坚固立足于超人法、拥有无碍解与六神通等种种功德所庄严、作为长老传承之明灯而住于大寺的长老们中间,成为庄严;他具有广博清净的智慧,被师长们赋予‘觉音’之名。就是这样一位长老,著作了这部名为《破除迷执》的中部注释——显示巴利原文
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyappaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhanasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthu sāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇappaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ papañcasūdanī nāma majjhimanikāyaṭṭhakathā –
愿此注释暂住世间,为那些寻求度脱世间者;
开示善男子,导向见清净的方法。
“佛陀”之名,亦属心清净、如如不动者;
在世间,为世间最上者的大仙所流传。
显示巴利原文 Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ; Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ diṭṭhivisuddhiyā. Buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino; Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.