第5品 六处品
5. Saḷāyatanavaggo
《教诫给孤独经》的注释
1. Anāthapiṇḍikovādasuttavaṇṇanā
383“如是我闻”这一段,就是《教诫给孤独经》。其中,“重病”是指病得极重,已经躺到了临终的床上。“嘱咐”是说:据说这位居士只要双脚还能走动,每天就一次、两次或三次,从不间断地去侍奉佛陀。他侍奉佛陀有多少,侍奉诸位大长老也有多少。如今,他因为双脚已经走不动了,躺在无法起身的床上,想遣人传讯,就叫来一个男子。“他前往”是指:向世尊告假之后,在日落时分前去(给孤独处)。
383.Evaṃme sutanti anāthapiṇḍikovādasuttaṃ. Tattha bāḷhagilānoti adhimattagilāno maraṇaseyyaṃ upagato. Āmantesīti gahapatissa kira yāva pādā vahiṃsu, tāva divase sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā tikkhattuṃ vā buddhupaṭṭhānaṃ akhaṇḍaṃ akāsi. Yattakañcassa satthu upaṭṭhānaṃ ahosi, tattakaṃyeva mahātherānaṃ. So ajja gamanapādassa pacchinnattā anuṭṭhānaseyyaṃ upagato sāsanaṃ pesetukāmo aññataraṃ purisaṃ āmantesi. Tenupasaṅkamīti bhagavantaṃ āpucchitvā sūriyatthaṅgamanavelāya upasaṅkami.
384消退,就是退减,变得微弱。增强,就是增长、蔓延,变得强盛。
384.Paṭikkamantīti osakkanti, tanukā bhavanti. Abhikkamantīti abhivaḍḍhanti ottharanti, balavatiyo honti.
“只见增强,不见消退”:当临终受生起时,就像上风处燃烧的火焰,只要体温还没耗尽,即使以很大的努力也无法让它平息;而当体温耗尽之后,它便平息了。
Abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti yasmiñhi samaye māraṇantikā vedanā uppajjati, uparivāte jalitaggi viya hoti, yāva usmā na pariyādiyati, tāva mahatāpi upakkamena na sakkā vūpasametuṃ, usmāya pana pariyādinnāya vūpasammati.
385385. 这时,尊者舍利弗心想:“这位大富豪的受是临终受,没办法阻挡,其余的话都没意义,我该为他说法。”于是他为他说法,从“因此”等话开始。其中,“因此”的意思是:既然用三种执取去执取眼,就没有人能阻挡已经生起的临终受,所以说“因此”。“我不执取眼”:我不会用三种执取去执取眼。“我的识亦将不依止于眼”:我的识也将不依止于眼。“不执取色”:前面说的是处色,这里则是说一切欲界色,所以这样说。
385. Athāyasmā sāriputto cintesi – ‘‘ayaṃ mahāseṭṭhissa vedanā māraṇantikā, na sakkā paṭibāhituṃ, avasesā kathā niratthakā, dhammakathamassa kathessāmī’’ti. Atha naṃ taṃ kathento tasmātihātiādimāha. Tattha tasmāti yasmā cakkhuṃ tīhi gāhehi gaṇhanto uppannaṃ māraṇantikaṃ vedanaṃ paṭibāhituṃ samattho nāma natthi, tasmā. Na cakkhuṃ upādiyissāmīti cakkhuṃ tīhi gāhehi na gaṇhissāmi. Na ca me cakkhunissitaṃ viññāṇanti viññāṇañcāpi me cakkhunissitaṃ na bhavissati. Na rūpanti heṭṭhā āyatanarūpaṃ kathitaṃ, imasmiṃ ṭhāne sabbampi kāmabhavarūpaṃ kathento evamāha.
386不执取此世的意思是:不执取住所、饮食和衣服。这是为了让他对种种资具不生恐慌而说的。不执取他世中,除了人界以外,其余的都叫他世。这是为了断除这样的恐慌而说的:“我投生到某个天界后,将在某处存在,我将吃这个、享用这个、穿这个下衣、穿这个上衣。”我也不执取那些,也不会有依于那些的识。长老就这样让他从三种执取中解脱出来,并以阿拉汉果为顶点结束了说法。
386.Na idhalokanti vasanaṭṭhānaṃ vā ghāsacchādanaṃ vā na upādiyissāmīti attho. Idañhi paccayesu aparitassanatthaṃ kathitaṃ. Na paralokanti ettha pana manussalokaṃ ṭhapetvā sesā paralokā nāma. Idaṃ – ‘‘asukadevaloke nibbattitvā asukaṭṭhāne bhavissāmi, idaṃ nāma khādissāmi bhuñjissāmi nivāsessāmi pārupissāmī’’ti evarūpāya paritassanāya pahānatthaṃ vuttaṃ. Tampi na upādiyissāmi, na ca me tannissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatīti evaṃ tīhi gāhehi parimocetvā thero desanaṃ arahattanikūṭena niṭṭhapesi.
387“他执着(Olīyasī)”的意思是:看到自己的成就之后,就被种种所缘绑住、粘住了。于是具寿阿难心里想:“像这样一位有信心、有净信的居士,竟然还害怕死亡的恐惧,那还有谁会不害怕呢?”他为了郑重地教诫这位居士,就这样说了。这位近事男说“我从来没有听过这样的法谈”,意思是:“就算在导师面前,我也从来没听过这样的法谈。”难道导师不讲这样微细、甚深的法吗?并不是不讲。而是说,像这样把六内处、六外处、六识身、六触身、六受身、六界、五蕴、四无色,以及此世和他世都开示出来,再依“所见、所闻、所觉、所识”把修行导入阿拉汉果的这种说法,他以前没有听过,所以才这样说。
387.Olīyasīti attano sampattiṃ disvā ārammaṇesu bajjhasi allīyasīti. Iti āyasmā ānando – ‘‘ayampi nāma gahapati evaṃ saddho pasanno maraṇabhayassa bhāyati, añño ko na bhāyissatī’’ti maññamāno tassa gāḷhaṃ katvā ovādaṃ dento evamāha. Na ca me evarūpī dhammīkathā sutapubbāti ayaṃ upāsako – ‘‘satthu santikāpi me evarūpī dhammakathā na sutapubbā’’ti vadati, kiṃ satthā evarūpi sukhumaṃ gambhīrakathaṃ na kathetīti? No na katheti. Evaṃ pana cha ajjhattikāni āyatanāni cha bāhirāni cha viññāṇakāye cha phassakāye cha vedanākāye cha dhātuyo pañcakkhandhe cattāro arūpe idhalokañca paralokañca dassetvā diṭṭhasutamutaviññātavasena arahatte pakkhipitvā kathitakathā etena na sutapubbā, tasmā evaṃ vadati.
不过,这位近事男一心倾向布施、乐于布施,每次去佛陀那里,从来没有空着手去过。如果午前去,他会让人带上粥、嚼食之类的东西一起去;如果午前去不了、午后去,就带上酥油、蜂蜜、糖浆之类。如果连这些也没有,他就让人带上沙子,撒在香殿和精舍周围。做完布施、守护好戒律之后,他才回家。据说,这位近事男是行菩萨道的人,所以世尊在二十四年里,对他大多数时候只讲布施的道理:“近事男,这布施就是诸菩萨走过的路,也是我走过的路。我在十万大劫以上、四个不可计数劫中一直行布施,你正是沿着我走过的路在走。”就连法将舍利弗等大弟子,在他来到自己面前时,也只对他讲布施的道理。正因如此,经中才说:“居士,对于在家的白衣来说,这样的法谈并不相应。”这里说的是:居士,在家人对田地、金银、奴婢、仆从、妻子儿女等,有着强烈的执著和强烈的贪恋。对他们讲“不应在这里执著,不应在这里贪恋”这样的话,是讲不出来的,他们也不爱听。
Apicāyaṃ upāsako dānādhimutto dānābhirato buddhānaṃ santikaṃ gacchanto tucchahattho na gatapubbo. Purebhattaṃ gacchanto yāgukhajjakādīni gāhāpetvā gacchati, pacchābhattaṃ sappimadhuphāṇitādīni. Tasmiṃ asati vālikaṃ gāhāpetvā gandhakuṭipariveṇe okirāpeti, dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā gehaṃ gato. Bodhisattagatiko kiresa upāsako, tasmā bhagavā catuvīsati saṃvaccharāni upāsakassa yebhuyyena dānakathameva kathesi – ‘‘upāsaka, idaṃ dānaṃ nāma bodhisattānaṃ gatamaggo, mayhampi gatamaggo, mayā satasahassakappādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni dānaṃ dinnaṃ, tvaṃ mayā gatamaggameva anugacchasī’’ti. Dhammasenāpatiādayo mahāsāvakāpi attano attano santikaṃ āgatakāle dānakathamevassa kathenti. Tenevāha na kho gahapati gihīnaṃ odātavasanānaṃ evarūpī dhammīkathā paṭibhātīti. Idaṃ vuttaṃ hoti – gahapati gihīnaṃ nāma khettavatthuhiraññasuvaṇṇadāsīdāsaputtabhariyādīsu tibbo ālayo tibbaṃ nikantipariyuṭṭhānaṃ , tesaṃ – ‘‘ettha ālayo na kātabbo, nikanti na kātabbā’’ti kathā na paṭibhāti na ruccatīti.
他前往世尊那里。他为什么前往呢?据说,他刚投生到兜率天时,看见自己的身体光明闪耀,像一根三伽浮他长的金柱,又看见园林、宫殿等种种享乐设施,便想:我的成就真大啊,我在人间到底造了什么业呢?他观察后,看见自己在三宝中所修的功德,就想:这个天神的状态,其实是放逸的所在。如果我沉醉于这些成就,可能会忘失正念。不如我先去人间,称扬我的祇园、比丘僧团、如来、圣道和舍利弗尊者,然后再回来享受这些成就。他就这样做了。为了说明这件事,才有“那时,给孤独长者……”等经文。
Yena bhagavā tenupasaṅkamīti kasmā upasaṅkami? Tusitabhavane kirassa nibbattamattasseva tigāvutappamāṇaṃ suvaṇṇakkhandhaṃ viya vijjotamānaṃ attabhāvaṃ uyyānavimānādisampattiñca disvā – ‘‘mahatī ayaṃ mayhaṃ sampatti, kiṃ nu kho me manussapathe kammaṃ kata’’nti olokento tīsu ratanesu adhikāraṃ disvā cintesi ‘‘pamādaṭṭhānamidaṃ devattaṃ nāma, imāya hi me sampattiyā modamānassa satisammosopi siyā, handāhaṃ gantvā mama jetavanassa ceva bhikkhusaṅghassa ca tathāgatassa ca ariyamaggassa ca sāriputtattherassa ca vaṇṇaṃ kathetvā tato āgantvā sampattiṃ anubhavissāmī’’ti. So tathā akāsi. Taṃ dassetuṃ atha kho anāthapiṇḍikotiādi vuttaṃ.
其中,“仙人僧所亲近”是指比丘僧众所亲近。像这样讲完第一首偈颂里祇园的功德之后,现在讲说圣道的功德时,而说了“业与明”等话。其中,“业”是指与圣道相应的思。“明”是指与圣道相应的智慧。“法”是指属于定这一组的法。“戒与生命为最上”是说:立足于戒的人,他的生命是最上的。或者,“明”是指正见和正思惟,“法”是指正精进、正念、正定,“戒”是指正语、正业、正命。“生命为最上”是说:立足于这戒的人,他的生命才叫作最上。“以此有情得以清净”是说:众生就是通过这八支圣道而得以清净。
Tattha isisaṅghanisevitanti bhikkhusaṅghanisevitaṃ. Evaṃ paṭhamagāthāya jetavanassa vaṇṇaṃ kathetvā idāni ariyamaggassa vaṇṇaṃ kathento kammaṃ vijjā cātiādimāha. Tattha kammanti maggacetanā. Vijjāti maggapaññā. Dhammoti samādhipakkhiko dhammo. Sīlaṃ jīvitamuttamanti sīle patiṭṭhitassa jīvitaṃ uttamanti dasseti. Atha vā vijjāti diṭṭhisaṅkappo. Dhammoti vāyāmasatisamādhayo. Sīlanti vācākammantājīvā. Jīvitamuttamanti etasmiṃ sīle patiṭṭhitassa jīvitaṃ nāma uttamaṃ. Etena maccā sujjhantīti etena aṭṭhaṅgikena maggena sattā visujjhanti.
“因此”的意思是:因为人们是靠道而清净,不是靠种姓和财富清净,所以叫“因此”。“如理地择法”:应当用恰当的方法去择取属于定的法。“这样就在那上面清净”:意思是这样就在圣道上清净。或者,“如理地择法”:应当用恰当的方法去择取五蕴法。“这样就在那上面清净”:意思是这样就在四圣谛上清净。
Tasmāti yasmā maggena sujjhanti, na gottadhanehi, tasmā. Yoniso vicine dhammanti upāyena samādhipakkhiyaṃ dhammaṃ vicineyya. Evaṃ tattha visujjhatīti evaṃ tasmiṃ ariyamagge visujjhati . Atha vā yoniso vicine dhammanti upāyena pañcakkhandhadhammaṃ vicineyya. Evaṃ tattha visujjhatīti evaṃ tesu catūsu saccesu visujjhati.
现在为了讲述舍利弗尊者的功德,而说了“舍利弗或”等话。其中,“舍利弗或”是表示限定的说法,意思是:以这些智慧等功德来说,只有舍利弗最为殊胜。“以寂止”:指烦恼的寂止。“达彼岸”:指到达涅槃。任何已经证得涅槃的比丘,最多也就到这个程度,没有比这位长老更超胜的人了。其余部分各处都很清楚。
Idāni sāriputtattherassa vaṇṇaṃ kathento sāriputto vātiādimāha. Tattha sāriputto vāti avadhāraṇavacanaṃ. Etehi paññādīhi sāriputtova seyyoti vadati. Upasamenāti kilesaupasamena. Pāraṅgatoti nibbānaṃ gato. Yo koci nibbānaṃ patto bhikkhu, so etāvaparamo siyā, na therena uttaritaro nāma atthīti vadati. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
2. 《阐那教诫经》的注释
2. Channovādasuttavaṇṇanā
389“如是我闻”这句,说的是《阐那经》。其中“阐那”,是指一位名叫阐那的长老,不是那位随同出家的阐那长老。“独处”是指从果定中出来。“问病者”是因为探望照顾病人是佛陀所称赞的,所以他才这样说。“刀”是指夺命的刀。“不期待”就是“我想要”的意思。
389.Evaṃme sutanti channovādasuttaṃ. Tattha channoti evaṃnāmako thero, na abhinikkhamanaṃ nikkhantatthero. Paṭisallānāti phalasamāpattito. Gilānapucchakāti gilānupaṭṭhānaṃ nāma buddhavaṇṇitaṃ, tasmā evamāha. Satthanti jīvitahārakasatthaṃ. Nāvakaṅkhāmīti icchāmi.
390不可呵责:就是不再投生、不再结生。
390.Anupavajjanti anuppattikaṃ appaṭisandhikaṃ.
391“这是我的”这一类说法,是依着贪爱、我慢、邪见这三种执取而说的。见到灭,就是知道了坏灭与消尽。我这样随观:此非我所、此非我、此非我的我;我随观无常、苦、无我。
391.Etaṃ mamātiādīni taṇhāmānadiṭṭhigāhavasena vuttāni. Nirodhaṃ disvāti khayavayaṃ ñatvā. Netaṃ mama nesohamasmi na meso attāti samanupassāmīti aniccaṃ dukkhaṃ anattāti samanupassāmi.
393因此:因为他忍受不了临终的感受,就说“我拿刀来”,所以这样说。“这位具寿是凡夫”,因此开示说“请你也把这个作意在心”。“常恒时”:就是一切时候。“有依者”:就是依止于贪爱和邪见的人。“动转”:就是挣扎翻腾。“轻安”:指身的轻安和心的轻安,意思就是烦恼止息,称为烦恼轻安。“倾向”:就是渴爱。“无倾向时”:就是对于“有”的依著、喜爱和随眠都不存在的时候。“无来去”:就结生来说,叫做“来”的不存在;就死亡来说,叫做“去”的不存在。“死与再生”:从死亡方面说是“死”,从再生受生方面说是“再生”。“非此处,非彼处,非两者之间”:就是不在这个世间,不在他世,也不在两者之间的任何地方。“这就是苦的边际”:这就是轮回之苦和烦恼之苦的终点、界限和彻底止息。这里说的就是这个意思。至于那些抓住“非两者之间”这句话,从而主张有“中有”的人,对他们的回答,前面已经说过了。
393.Tasmāti yasmā māraṇantikavedanaṃ adhivāsetuṃ asakkonto satthaṃ āharāmīti vadati, tasmā. Puthujjano āyasmā, tena idampi manasi karohīti dīpeti. Niccakappanti niccakālaṃ. Nissitassāti taṇhādiṭṭhīhi nissitassa. Calitanti vipphanditaṃ hoti. Passaddhīti kāyacittapassaddhi, kilesapassaddhi nāma hotīti attho. Natīti taṇhānati. Natiyā asatīti bhavatthāya ālayanikantipariyuṭṭhānesu asati. Āgatigati na hotīti paṭisandhivasena āgati nāma na hoti, cutivasena gamanaṃ nāma na hoti. Cutūpapātoti cavanavasena cuti, upapajjanavasena upapāto. Nevidha na huraṃ na ubhayamantarenāti nayidha loke, na paraloke, na ubhayattha hoti. Esevanto dukkhassāti vaṭṭadukkhakilesadukkhassa ayameva anto ayaṃ paricchedo parivaṭumabhāvo hoti. Ayameva hi ettha attho. Ye pana ‘‘na ubhayamantarenā’’ti vacanaṃ gahetvā antarābhavaṃ icchanti, tesaṃ uttaraṃ heṭṭhā vuttameva.
394他拿起了刀:他拿起一把能断命的刀,割断了自己的喉咙。就在那一刻,死亡的恐惧袭上他心头,投生下一世的趣相显现出来。他意识到自己还是凡夫,生起了紧迫感,便安立观修,逐一把握诸行,最终证得阿拉汉果,以等首般涅槃。关于“当面无呵责的记说”:虽然这是在这位长老还是凡夫时所作的记说,但正是凭借这个记说,他的般涅槃才没有障碍。因此,世尊就直接采用那个记说来宣说。“应拜访之家”:就是应当亲近的人家。尊者由此问道:“尊者,像这样,明明有护持的男施主和女施主在,那位比丘会在您的教法中般涅槃吗?”于是,世尊为了说明他对这些人家并无交往,便说:“舍利弗,确实有这些家……”等等。据说,在这里,长老与诸家无交往的状态就清楚地显露了出来。其余的文句在各处都容易明白。
394.Satthaṃ āharesīti jīvitahārakaṃ satthaṃ āhari, kaṇṭhanāḷiṃ chindi. Athassa tasmiṃ khaṇe maraṇabhayaṃ okkami, gatinimittaṃ upaṭṭhāsi. So attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā saṃviggo vipassanaṃ paṭṭhapetvā saṅkhāre pariggaṇhanto arahattaṃ patvā samasīsī hutvā parinibbāyi. Sammukhāyeva anupavajjatā byākatāti kiñcāpi idaṃ therassa puthujjanakāle byākaraṇaṃ hoti, etena pana byākaraṇena anantarāyamassa parinibbānaṃ ahosi. Tasmā bhagavā tameva byākaraṇaṃ gahetvā kathesi. Upavajjakulānīti upasaṅkamitabbakulāni. Iminā thero, – ‘‘bhante, evaṃ upaṭṭhākesu ca upaṭṭhāyikāsu ca vijjamānāsu so bhikkhu tumhākaṃ sāsane parinibbāyissatī’’ti pucchati. Athassa bhagavā kulesu saṃsaggābhāvaṃ dīpento honti hete sāriputtātiādimāha. Imasmiṃ kira ṭhāne therassa kulesu asaṃsaṭṭhabhāvo pākaṭo ahosi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
3. 《教诫富楼那经》的解说
3. Puṇṇovādasuttavaṇṇanā
395“如是我闻”这句,就是《教诫富楼那经》。其中,“独处”指独自一人的状态。“那”指那眼与那色。“以喜集而有苦集”是说:由于喜——也就是渴爱——的聚集,五取蕴苦也随之聚集。这样,就在六个门中显示了“苦由集而起”,这是依苦、集二谛把流转说到究竟。在第二种理趣中,“灭”和“道”则是依灭、道二谛把还灭说到究竟。“以此,你,富楼那”这一句,是一个单独的连结。以上是先以流转和还灭的方式,把教法引到阿罗汉果。接着,为了让富楼那长老在七个地方作狮子吼,才说了“以此,你……”等话。
395.Evaṃme sutanti puṇṇovādasuttaṃ. Tattha paṭisallānāti ekībhāvā. Taṃ ceti taṃ cakkhuñceva rūpañca. Nandīsamudayā dukkhasamudayoti nandiyā taṇhāya samodhānena pañcakkhandhadukkhassa samodhānaṃ hoti. Iti chasu dvāresu dukkhaṃ samudayoti dvinnaṃ saccānaṃ vasena vaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā dassesi. Dutiyanaye nirodho maggoti dvinnaṃ saccānaṃ vasena vivaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā dassesi. Iminā ca tvaṃ puṇṇāti pāṭiyekko anusandhi. Evaṃ tāva vaṭṭavivaṭṭavasena desanaṃ arahatte pakkhipitvā idāni puṇṇattheraṃ sattasu ṭhānesu sīhanādaṃ nadāpetuṃ iminā ca tvantiādimāha.
396“暴戾”是指被嗔怒毁坏、造恶的人。“粗鲁”是指性情粗暴强硬。“将会辱骂”是指他们会用十种辱骂的理由来骂你。“将会呵斥”是指他们会威胁说:你算是什么沙门!我们要这样那样收拾你!“如此于此”是指:对我来说,在这里将会发生这样的事。
396.Caṇḍāti duṭṭhā kibbisā. Pharusāti kakkhaḷā. Akkosissantīti dasahi akkosavatthūhi akkosissanti. Paribhāsissantīti kiṃ samaṇo nāma tvaṃ, idañca idañca te karissāmāti tajjessanti. Evametthāti evaṃ mayhaṃ ettha bhavissati.
用棍棒是指用四肘长的棍棒,或者用杵锤之类的器具。用刀是指用单刃刀之类的刀具。寻找夺命刀就是寻找能夺人性命的刀。这是长老针对那些在第三波罗夷事中听了不净说之后厌嫌自己身体的比丘们四处寻找夺命刀这件事而说的。以调伏与止息:这里的调伏是根律仪等的名称。比如在以真实而调伏,具足调伏,通达吠陀之极,安住梵行这句里,根律仪被称为调伏。在若有比真实、调伏、布施更殊胜者,则为忍辱这句里,慧被称为调伏。在以布施、调伏、自制、说真实语这句里,布萨羯磨被称为调伏。但在这部经里,调伏应当理解为忍辱。止息则是它的同义词。
Daṇḍenāti catuhatthena daṇḍena vā ghaṭikamuggarena vā. Satthenāti ekatodhārādinā. Satthahārakaṃ pariyesantīti jīvitahārakaṃ satthaṃ pariyesanti. Idaṃ thero tatiyapārājikavatthusmiṃ asubhakathaṃ sutvā attabhāvena jigucchantānaṃ bhikkhūnaṃ satthahārakapariyesanaṃ sandhāyāha. Damūpasamenāti ettha damoti indriyasaṃvarādīnaṃ etaṃ nāmaṃ. ‘‘Saccena danto damasā upeto, vedantagū vusitabrahmacariyo’’ti (saṃ. ni. 1.195; su. ni. 467) ettha hi indriyasaṃvaro damoti vutto. ‘‘Yadi saccā damā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjatī’’ti (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 191) ettha paññā damoti vutto. ‘‘Dānena damena saṃyamena saccavajjenā’’ti (dī. ni. 1.166; ma. ni. 2.226) ettha uposathakammaṃ damoti vuttaṃ. Imasmiṃ pana sutte khanti damoti veditabbā. Upasamoti tasseva vevacanaṃ.
397那么,这位具寿富楼那到底是谁?他又为什么想去那里呢?他本来就是苏那巴兰答的居民,只是在舍卫城察觉到居住环境不合适,所以才想去那里。
397.Atha kho āyasmā puṇṇoti ko panesa puṇṇo, kasmā panettha gantukāmo ahosīti . Sunāparantavāsiko eva eso, sāvatthiyaṃ pana asappāyavihāraṃ sallakkhetvā tattha gantukāmo ahosi.
关于这件事,有这样一段逐步展开的因缘故事:据说在苏那巴兰答地区的一个商人村里,住着两兄弟。他们当中,有时是哥哥带着五百辆车去各地,运回货物;有时是弟弟去。但这一次,弟弟被留在家中,哥哥带着五百辆车四处经商,一路辗转来到舍卫城,把商队安顿在离祇园精舍不太远的地方。吃过早饭后,他在随从的簇拥下,坐在一处舒适的地方休息。
Tatrāyaṃ anupubbikathā – sunāparantaraṭṭhe kira ekasmiṃ vāṇijakagāme ete dve bhātaro. Tesu kadāci jeṭṭho pañca sakaṭasatāni gahetvā janapadaṃ gantvā bhaṇḍaṃ āharati, kadāci kaniṭṭho. Imasmiṃ pana samaye kaniṭṭhaṃ ghare ṭhapetvā jeṭṭhabhātiko pañca sakaṭasatāni gahetvā janapadacārikaṃ caranto anupubbena sāvatthiṃ patvā jetavanassa nātidūre sakaṭasatthaṃ nivāsetvā bhuttapātarāso parijanaparivuto phāsukaṭṭhāne nisīdi.
那时,舍卫城的居民们吃过早饭,受持了布萨戒,穿上洁净的上衣,手里拿着香、花等供品,一心倾向佛、倾向法、倾向僧,从南门出城,前往祇园精舍。商队主人看见他们,就问一个人:“这些人要去哪里?”那人回答:“贤者,您不知道吗?世间已经出现了佛、法、僧这三宝,这些大众都是要去大师那里听法的。”他一听到“佛陀”这个词,就像穿透了皮肤、肌肉,直达骨髓一样,深深触动了。于是,他带着自己的随从,和那群人一起去了精舍,站在大众外围,听大师用悦耳的声音说法。听完法后,他生起了出家的念头。这时,如来知道时机已到,等大众散去后,商队主人上前顶礼佛陀,邀请佛陀第二天应供。第二天,他搭好帐篷,铺好座位,向以佛陀为首的僧团作了丰盛供养。吃过早饭,受持了布萨戒,他叫来管仓库的人,交代清楚:“这些货物已经处理了,这些还没有处理。”然后把全部财产交出去,说:“把这些财产交给我弟弟。”一切安排妥当后,他就在佛陀座下出家,专心投入禅修。
Tena ca samayena sāvatthivāsino bhuttapātarāsā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya suddhuttarāsaṅgā gandhapupphādihatthā yena buddho yena dhammo yena saṅgho, tanninnā tappoṇā tappābbhārā hutvā dakkhiṇadvārena nikkhamitvā jetavanaṃ gacchanti. So te disvā ‘‘kahaṃ ime gacchanti’’ti ekamanussaṃ pucchi. Kiṃ tvaṃ ayyo na jānāsi, loke buddhadhammasaṅgharatanāni nāma uppannāni, iccesa mahājano satthu santike dhammakathaṃ sotuṃ gacchatīti. Tassa buddhoti vacanaṃ chavicammādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. Atha attano parijanaparivuto tāya parisāya saddhiṃ vihāraṃ gantvā satthu madhurassarena dhammaṃ desentassa parisapariyante ṭhito dhammaṃ sutvā pabbajjāya cittaṃ uppādesi. Atha tathāgatena kālaṃ viditvā parisāya uyyojitāya satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā svātanāya nimantetvā dutiyadivase maṇḍapaṃ kāretvā āsanāni paññapetvā buddhappamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā bhuttapātarāso uposathaṅgāni adhiṭṭhāya bhaṇḍāgārikaṃ pakkosāpetvā, ettakaṃ bhaṇḍaṃ vissajjitaṃ, ettakaṃ na vissajjitanti sabbaṃ ācikkhitvā – ‘‘imaṃ sāpateyyaṃ mayhaṃ kaniṭṭhassa dehī’’ti sabbaṃ niyyātetvā satthu santike pabbajitvā kammaṭṭhānaparāyaṇo ahosi.
那时,他作意业处时,业处却无法现前。于是他心想:“这个地方对我并不合适,不如我先到导师面前求取业处,然后回到自己的住处去。”于是,他在上午入城托钵乞食,傍晚从独处静坐中起来,前往世尊那里,请世尊为他讲解业处,发出七声狮子吼之后便离开了。因此经文说:“那时,具寿满那……住于……”
Athassa kammaṭṭhānaṃ manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ na upaṭṭhāti. Tato cintesi – ‘‘ayaṃ janapado mayhaṃ asappāyo, yaṃnūnāhaṃ satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā sakaṭṭhānameva gaccheyya’’nti. Atha pubbaṇhasamaye piṇḍāya caritvā sāyanhasamaye paṭisallānā vuṭṭhahitvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā satta sīhanāde naditvā pakkāmi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho āyasmā puṇṇo…pe… viharatī’’ti.
那么,他后来住在哪里呢?他住过四个地方。首先,他进入苏那巴兰答地区,进了名为“举掌山”的山,然后为了乞食进入商队村。这时,他弟弟认出了他,供养了食物,然后请求他说:“尊者,请您不要去别处,就住在这里吧。”让他答应之后,就把他安顿在那里住下。
Kattha panāyaṃ vihāsīti? Catūsu ṭhānesu vihāsi, sunāparantaraṭṭhaṃ tāva pavisitvā ajjuhatthapabbate nāma pavisitvā vāṇijagāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha naṃ kaniṭṭhabhātā sañjānitvā bhikkhaṃ datvā, ‘‘bhante, aññattha agantvā idheva vasathā’’ti paṭiññaṃ kāretvā tattheva vasāpesi.
之后,他去了一个叫“海边山寺”的地方。那里有一条用磁石围成的经行道,没有人能在上面经行。海浪涌过来,拍打在磁石上,发出巨大的声响。长老决意让大海安静下来,心想:“愿那些正在作意禅修业处的人住得安稳舒适。”
Tato samuddagirivihāraṃ nāma agamāsi. Tattha ayakantapāsāṇehi paricchinditvā katacaṅkamo atthi, taṃ koci caṅkamituṃ samattho nāma natthi. Tattha samuddavīciyo āgantvā ayakantapāsāṇesu paharitvā mahāsaddaṃ karonti. Theronaṃ – ‘‘kammaṭṭhānaṃ manasikarontānaṃ phāsuvihāro hotū’’ti samuddaṃ nissaddaṃ katvā adhiṭṭhāsi.
之后,他去了一个叫舅父山的地方。那里鸟群聚集,白天黑夜叫声连成一片,没有间断。长老觉得这个地方不舒服,就离开那里,去了一个叫末库拉园寺的寺院。那座寺院离商人村不太远也不太近,来往方便,环境清静,很少喧闹。长老觉得这个地方舒服,就在那里安排了夜间住处、白天住处和经行道等,进入雨安居。就这样,他先后在四个地方住过。
Tato mātulagiriṃ nāma agamāsi. Tattha sakuṇasaṅgho ussanno, rattiñca divā ca saddo ekābaddhova hoti, thero imaṃ ṭhānaṃ aphāsukanti tato makulakārāmavihāraṃ nāma gato. So vāṇijagāmassa nātidūro naccāsanno gamanāgamanasampanno vivitto appasaddo. Thero imaṃ ṭhānaṃ phāsukanti tattha rattiṭṭhānadivāṭṭhānacaṅkamanādīni kāretvā vassaṃ upagacchi. Evaṃ catūsu ṭhānesu vihāsi.
就在那个雨安居期间的某一天,五百个商人说“我们要去海外”,就把货物装上了船。登船那天,长老的弟弟先供养长老吃饭,在长老面前受了学处,顶礼之后正要离开,说道:“尊者,大海无边无际,危险重重,请您惦记着我们。”说完就上了船。船以极快的速度行驶,到了一座小岛。人们说“我们来做早饭吧”,就上了那座岛。那座岛上别的什么都没有,只有一片栴檀林。
Athekadivasaṃ tasmiṃyeva antovasse pañca vāṇijasatāni parasamuddaṃ gacchāmāti nāvāya bhaṇḍaṃ pakkhipiṃsu. Nāvārohanadivase therassa kaniṭṭhabhātā theraṃ bhojetvā therassa santike sikkhāpadāni gahetvā vanditvā gacchanto, – ‘‘bhante, mahāsamuddo nāma appameyyo anekantarāyo, amhe āvajjeyyāthā’’ti vatvā nāvaṃ āruhi. Nāvā uttamajavena gacchamānā aññataraṃ dīpakaṃ pāpuṇi. Manussā pātarāsaṃ karissāmāti dīpake otiṇṇā. Tasmiṃ dīpe aññaṃ kiñci natthi, candanavanameva ahosi.
这时,有一个人用斧头砍了砍树,认出是紫檀,就说:各位,我们出海就是为了求财,再没有比这更大的收获了。四指宽的一块木头就值十万,我们把该扔的货物扔下,把船装满紫檀吧。他们照做了。住在紫檀林里的非人非常愤怒,心想:这些人毁了我们的紫檀林,我们要杀了他们。接着又想:如果在这里杀他们,整片林子都会变成一堆尸体,不如让他们的船沉到海中央去。于是,等他们上了船,船刚走了一会儿,非人们就掀起巨浪,还现出各种恐怖的形象。商人们吓坏了,各自向自己平时敬奉的天神祈祷。长老的弟弟小富楼那居士心想:愿我的兄长做我的依靠!于是一心朝向长老所在的方向站着。
Atheko vāsiyā rukkhaṃ ākoṭetvā lohitacandanabhāvaṃ ñatvā āha – ‘‘bho mayaṃ lābhatthāya parasamuddaṃ gacchāma, ito ca uttari lābho nāma natthi, caturaṅgulamattā ghaṭikā satasahassaṃ agghati, hāretabbakayuttaṃ bhaṇḍaṃ hāretvā candanassa pūremā’’ti. Te tathā kariṃsu. Candanavane adhivatthā amanussā kujjhitvā – ‘‘imehi amhākaṃ candanavanaṃ nāsitaṃ, ghātessāma ne’’ti cintetvā – ‘‘idheva ghātitesu sabbaṃ vanaṃ ekaṃ kuṇapaṃ bhavissati, samuddamajjhe nesaṃ nāvaṃ osīdessāmā’’ti āhaṃsu. Atha tesaṃ nāvaṃ āruyha muhuttaṃ gatakāleyeva uppādikaṃ uṭṭhapetvā sayampi te amanussā bhayānakāni rūpāni dassayiṃsu. Bhītā manussā attano attano devatā namassanti. Therassa kaniṭṭho cūḷapuṇṇakuṭumbiko – ‘‘mayhaṃ bhātā avassayo hotū’’ti therassa namassamāno aṭṭhāsi.
那位长老也在那一刹那动念观察,知道他们遭遇了灾难,就腾空飞起,停在他们面前。非人们看见长老,说“圣者富楼那长老来了”,就散去了,巨浪也平息了。长老安慰他们说:“别害怕。”然后问:“你们想去哪里?”他们说:“尊者,我们只想回自己的家乡。”长老把脚踩在船板上,发愿说:“让这条船去他们想去的地方吧。”商人们回到家乡后,把这件事告诉妻儿,说:“来吧,我们去皈依长老。”于是五百人带着他们自己的五百个女人,一起皈依了三宝,自称为近事男。然后他们把货物从船上卸下来,分出一份给长老,说:“尊者,这是您的一份。”长老说:“我不需要单独的一份。不过,你们见过导师吗?”他们说:“没见过,尊者。”长老说:“那就用这一份给导师建一座圆堂,这样你们就能见到导师了。”他们说:“好的,尊者。”就用那一份加上自己各份的财物,开始建造圆堂。
Theropi kira tasmiṃyeva khaṇe āvajjitvā tesaṃ byasanuppattiṃ ñatvā vehāsaṃ uppatitvā sammukhe aṭṭhāsi. Amanussā theraṃ disvā ‘‘ayyo puṇṇatthero etī’’ti pakkamiṃsu, uppādikaṃ sannisīdi. Thero mā bhāyathāti te assāsetvā ‘‘kahaṃ gantukāmatthā’’ti pucchi. Bhante, amhākaṃ sakaṭṭhānameva gacchāmāti. Thero nāvaṃ phale akkamitvā ‘‘etesaṃ icchitaṭṭhānaṃ gacchatū’’ti adhiṭṭhāsi. Vāṇijā sakaṭṭhānaṃ gantvā taṃ pavattiṃ puttadārassa ārocetvā ‘‘etha theraṃ saraṇaṃ gacchāmā’’ti pañcasatā attano pañcamātugāmasatehi saddhiṃ tīsu saraṇesu patiṭṭhāya upāsakattaṃ paṭivedesuṃ. Tato nāvāya bhaṇḍaṃ otāretvā therassa ekaṃ koṭṭhāsaṃ katvā – ‘‘ayaṃ, bhante, tumhākaṃ koṭṭhāso’’ti āhaṃsu. Thero – ‘‘mayhaṃ visuṃ koṭṭhāsakiccaṃ natthi, satthā pana tumhehi diṭṭhapubbo’’ti. Na diṭṭhapubbo, bhanteti. Tena hi iminā satthu maṇḍalamāḷaṃ karotha, evaṃ satthāraṃ passissathāti. Te sādhu, bhanteti tena ca koṭṭhāsena attano ca koṭṭhāsehi maṇḍalamāḷaṃ kātuṃ ārabhiṃsu.
据说,从开始动工那时起,导师也在受用了。夜里看守的人看见光明,就认定说:这里有一位大有威力的天神。近事男们把圆堂和比丘僧团的住处建好,备齐了布施所需的东西,就对长老说:尊者,我们该做的事已经做完了,请您去邀请导师吧。长老在傍晚时分以神通到达舍卫城,向世尊请求说:尊者,商人村的居民想见您,请您慈悯他们。世尊默然应允。长老知道世尊已经答应,就回到了自己的住处。
Satthāpi kira āraddhakālato paṭṭhāya paribhogaṃ akāsi. Ārakkhamanussā rattiṃ obhāsaṃ disvā ‘‘mahesakkhā devatā atthī’’ti saññaṃ kariṃsu. Upāsakā maṇḍalamāḷañca bhikkhusaṅghassa ca senāsanāni niṭṭhapetvā dānasambhāraṃ sajjetvā – ‘‘kataṃ, bhante, amhehi attano kiccaṃ, satthāraṃ pakkosathā’’ti therassa ārocesuṃ. Thero sāyanhasamaye iddhiyā sāvatthiṃ patvā, ‘‘bhante, vāṇijagāmavāsino tumhe daṭṭhukāmā, tesaṃ anukampaṃ karothā’’ti bhagavantaṃ yāci. Bhagavā adhivāsesi. Thero bhagavato adhivāsanaṃ viditvā sakaṭṭhānameva paccāgato.
世尊也把阿难长老叫来,说:“阿难,明天我们去苏那巴兰答的商人村托钵。你给四百九十九位比丘发筹签。”长老说:“善哉,尊者。”然后把这件事告诉比丘僧团,又说:“能在空中飞行的比丘请取筹签。”那天,军头丹长老第一个取了筹签。商人村的居民听说“明天导师要来”,就在村子中间搭起帐幕,备好布施的场所。世尊清晨整理好身体,进入香室,入果定而坐。帝释的黄色毡宝石座变热了。他心想“这是怎么回事”,观察后看到导师要去苏那巴兰答,便叫来毗首羯磨,说:“孩子,今天世尊要走三百由旬去托钵,你变出五百座尖顶屋,安置在祇园精舍大门上方,做好出行准备。”毗首羯磨照办了。世尊的尖顶屋有四门,两位上首弟子的有二门,其余的都有一门。导师从香室出来,走进依次排列的尖顶屋中最前面那座。以两位上首弟子为首,四百九十九位比丘也各自进入尖顶屋坐下。还剩一座空着的尖顶屋。五百座尖顶屋全都飞腾到空中。
Bhagavāpi ānandatheraṃ āmantesi , – ‘‘ānanda, sve sunāparante vāṇijagāme piṇḍāya carissāma, tvaṃ ekūnapañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ salākaṃ dehī’’ti. Thero sādhu, bhanteti bhikkhusaṅghassa tamatthaṃ ārocetvā nabhacārikā bhikkhū salākaṃ gaṇhantūti āha. Taṃdivasaṃ kuṇḍadhānatthero paṭhamaṃ salākaṃ aggahesi. Vāṇijagāmavāsinopi ‘‘sve kira satthā āgamissatī’’ti gāmamajjhe maṇḍapaṃ katvā dānaggaṃ sajjayiṃsu. Bhagavā pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā gandhakuṭiṃ pavisitvā phalasamāpattiṃ appetvā nisīdi. Sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhaṃ ahosi. So kiṃ idanti āvajjetvā satthu sunāparantagamanaṃ disvā vissakammaṃ āmantesi – ‘‘tāta ajja bhagavā timattāni yojanasatāni piṇḍācāraṃ karissati, pañca kūṭāgārasatāni māpetvā jetavanadvārakoṭṭhamatthake gamanasajjāni katvā ṭhapehī’’ti. So tathā akāsi. Bhagavato kūṭāgāraṃ catumukhaṃ ahosi, dvinnaṃ aggasāvakānaṃ dvimukhāni, sesāni ekamukhāni. Satthā gandhakuṭito nikkhamma paṭipāṭiyā ṭhapitakūṭāgāresu dhurakūṭāgāraṃ pāvisi. Dve aggasāvake ādiṃ katvā ekūnapañcabhikkhusatānipi kūṭāgāraṃ gantvā nisinnā ahesuṃ. Ekaṃ tucchakūṭāgāraṃ ahosi, pañcapi kūṭāgārasatāni ākāse uppatiṃsu.
导师来到名叫“实缚山”的地方,把尖顶屋停在空中。那座山上住着一个叫“实缚”的邪见苦行者,他教导大众接受邪见,因此获得了大量利养和名声。可是在他内心,就像缸里的灯一样,证得阿罗汉果的潜在条件正在燃烧。导师看到后,心想“我要为他说法”,就前去说法。说法结束时,那位苦行者证得了阿罗汉果,就在证得道智的同时,种种神通也自然生起。他成为“善来比丘”,手持神通变化出来的钵和衣,进入了尖顶屋。
Satthā saccabandhapabbataṃ nāma patvā kūṭāgāraṃ ākāse ṭhapesi. Tasmiṃ pabbate saccabandho nāma micchādiṭṭhikatāpaso mahājanaṃ micchādiṭṭhiṃ uggaṇhāpento lābhaggayasaggappatto hutvā vasati. Abbhantare cassa antocāṭiyaṃ padīpo viya arahattassa upanissayo jalati. Taṃ disvā dhammamassa kathessāmīti gantvā dhammaṃ desesi. Tāpaso desanāpariyosāne arahattaṃ pāpuṇi, maggenevāssa abhiññā āgatā. Ehibhikkhu hutvā iddhimayapattacīvaradharo hutvā kūṭāgāraṃ pāvisi.
世尊和住在尖顶屋里的五百位比丘一起,让那些尖顶屋隐没不见,然后进入了商人村。商人们向以佛陀为首的比丘僧团做了盛大的布施,之后把导师请到了摩库拉园。导师走进了圆厅。大众趁导师还在缓解用斋后的疲乏时,自己先吃了早饭,受持了布萨戒,带着许多香和花,回到园中准备听法。导师为他们说法。大众当下从束缚中解脱出来,对佛陀生起了极大的赞叹。
Bhagavā kūṭāgāragatehi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ vāṇijagāmaṃ gantvā kūṭāgārāni adissamānāni katvā vāṇijagāmaṃ pāvisi. Vāṇijā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā satthāraṃ makulakārāmaṃ nayiṃsu. Satthā maṇḍalamāḷaṃ pāvisi. Mahājano yāva satthā bhattadarathaṃ paṭipassambheti, tāva pātarāsaṃ katvā uposathaṅgāni samādāya bahuṃ gandhañca pupphañca ādāya dhammassavanatthāya ārāmaṃ paccāgamāsi. Satthā dhammaṃ desesi. Mahājanassa bandhanamokkho jāto, mahantaṃ buddhakolāhalaṃ ahosi.
导师为了摄受大众,在那里住了几天,黎明时还是在大香室里起身。在那里住了几天后,到商人村去托钵乞食,然后让富楼那长老回去,对他说:“你就留在这里吧。”自己继续前行,来到一条叫欢喜河的河边。欢喜龙王出来迎接导师,把他请进龙宫,对三宝作了恭敬供养。导师为他说法之后,就从龙宫出来了。龙王请求说:“尊者,请给我一样可以供养礼拜的东西吧。”世尊就在欢喜河岸边示现了一处足迹塔。波浪涌来时它被淹没,波浪退去时它又显现,后来得到了极大的恭敬供养。导师从那里离开,前往实缚山,对实缚说:“你曾把许多人引上了恶道,现在你就留在这里,让他们舍弃原来的邪见,安立在涅槃之道上吧。”实缚也请求给他一样可以供养礼拜的东西。世尊就在坚硬平整的石面上,犹如在湿泥团上盖印般示现了一处足迹塔,然后径直前往祇园。正是针对这件事,才说了“就在那个雨季安居期间”等话。
Satthā mahājanassa saṅgahatthaṃ katipāhaṃ tattheva vasi, aruṇaṃ pana mahāgandhakuṭiyaṃyeva uṭṭhapesi. Tattha katipāhaṃ vasitvā vāṇijagāme piṇḍāya caritvā ‘‘tvaṃ idheva vasāhī’’ti puṇṇattheraṃ nivattetvā antare nammadānadī nāma atthi, tassā tīraṃ agamāsi. Nammadānāgarājā satthu paccuggamanaṃ katvā nāgabhavanaṃ pavesetvā tiṇṇaṃ ratanānaṃ sakkāraṃ akāsi. Satthā tassa dhammaṃ kathetvā nāgabhavanā nikkhami. So – ‘‘mayhaṃ, bhante, paricaritabbaṃ dethā’’ti yāci, bhagavā nammadānadītīre padacetiyaṃ dassesi. Taṃ vīcīsu āgatāsu pidhīyati, gatāsu vivarīyati, mahāsakkārappattaṃ ahosi. Satthā tato nikkhamma saccabandhapabbataṃ gantvā saccabandhaṃ āha – ‘‘tayā mahājano apāyamagge otārito, tvaṃ idheva vasitvā etesaṃ laddhiṃ vissajjāpetvā nibbānamagge patiṭṭhāpehī’’ti. Sopi paricaritabbaṃ yāci. Satthā ghanapiṭṭhipāsāṇe allamattikapiṇḍamhi lañchanaṃ viya padacetiyaṃ dassesi, tato jetavanameva gato. Etamatthaṃ sandhāya tenevantaravassenātiādi vuttaṃ.
般涅槃的意思是:以无余涅槃界而般涅槃。大众为长老做了七天的遗体供养,聚集了许多香木,火化遗体后收取舍利,建起了塔。众多比丘,指的是站在长老荼毗处的那些比丘。其余各处,意思都很浅白。
Parinibbāyīti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Mahājano therassa satta divasāni sarīrapūjaṃ katvā bahūni gandhakaṭṭhāni samodhānetvā sarīraṃ jhāpetvā dhātuyo ādāya cetiyaṃ akāsi. Sambahulā bhikkhūti therassa āḷāhane ṭhitabhikkhū. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
《教诫难陀迦经》的注释
4. Nandakovādasuttavaṇṇanā
398“如是我闻”这句,是《教诫难陀迦经》的开头。其中“那时”是指这样的情形:世尊受到大爱道的请求后,先遣散了比丘尼僧团,然后召集比丘僧团,说:“长老比丘们应当按轮次去教诫比丘尼。”他把这件事作为僧团的责任交托下去。经文就是针对这件事而说的。其中“按轮次”,就是按排定的轮序。“不愿意”,是指轮到自己的时候,或者跑到远处的村子去,或者找些缝纫之类的活计来做,然后让人替他说“他被某某事缠住了”。世尊之所以采用轮次教诫这种方式,正是为了难陀迦长老的缘故。为什么呢?因为那些比丘尼一见到这位长老,心就会专注、生起净信。因此她们很愿意接受他的教诫,也渴望听他说法。所以世尊想:“难陀迦在自己的轮次到来时,会给予教诫,会宣说正法。”于是便安排了轮次教诫。可是长老却不履行自己的轮次,这是为什么呢?据说,这些比丘尼在过去长老身为赡部洲国王时,都曾是他的后宫妃嫔。长老以宿住智了知这层因缘后,心想:“如果有一位同样证得宿住智的比丘,看到我坐在这群比丘尼中间,引用种种譬喻和道理来说法,他可能会审视这层因缘,然后觉得‘难陀迦尊者至今还不舍弃后宫,这位尊者被后宫环绕着,真风光。’”长老正是考虑到这一点,才不履行自己的轮次。又据说,世尊了知这些比丘尼唯有听长老说法才最为相应,于是便召唤难陀迦尊者。
398.Evaṃme sutanti nandakovādasuttaṃ. Tattha tena kho pana samayenāti bhagavā mahāpajāpatiyā yācito bhikkhunisaṅghaṃ uyyojetvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā – ‘‘therā bhikkhū vārena bhikkhuniyo ovadantū’’ti saṅghassa bhāraṃ akāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tattha pariyāyenāti vārena. Na icchatīti attano vāre sampatte dūraṃ gāmaṃ vā gantvā sūcikammādīni vā ārabhitvā ‘‘ayaṃ nāmassa papañco’’ti vadāpesi. Imaṃ pana pariyāyena ovādaṃ bhagavā nandakattherasseva kāraṇā akāsi. Kasmā? Imāsañhi bhikkhunīnaṃ theraṃ disvā cittaṃ ekaggaṃ hoti pasīdati. Tena tā tassa ovādaṃ sampaṭicchitukāmā, dhammakathaṃ sotukāmā. Tasmā bhagavā – ‘‘nandako attano vāre sampatte ovādaṃ dassati, dhammakathaṃ kathessatī’’ti vārena ovādaṃ akāsi. Thero pana attano vāraṃ na karoti, kasmāti ce? Tā kira bhikkhuniyo pubbe therassa jambudīpe rajjaṃ kārentassa orodhā ahesuṃ. Thero pubbenivāsañāṇena taṃ kāraṇaṃ ñatvā cintesi – ‘‘maṃ imassa bhikkhunisaṅghassa majjhe nisinnaṃ upamāyo ca kāraṇāni ca āharitvā dhammaṃ kathayamānaṃ disvā añño pubbenivāsañāṇalābhī bhikkhu imaṃ kāraṇaṃ oloketvā ‘āyasmā nandako yāvajjadivasā orodhe na vissajjeti, sobhatāyamāyasmā orodhaparivuto’ti vattabbaṃ maññeyyā’’ti. Etamatthaṃ sampassamāno thero attano vāraṃ na karoti. Imāsañca kira bhikkhunīnaṃ therasseva desanā sappāyā bhavissatīti ñatvā atha kho bhagavā āyasmantaṃ nandakaṃ āmantesi.
为了让这些比丘尼知道她们过去曾是后宫眷属,这里有个故事:据说从前在波罗奈,有五百个男奴和五百个女奴,总共一千人,一起干活,也住在同一个地方。这位难陀迦长老那时是男奴的头领,乔达弥是女奴的头领。她是男奴头领的侍妾,聪明能干。那一千人在做功德善事时,也是她让他们一起做的。后来快到雨安居的时候,五位独觉佛从难陀根窟山下来,到了仙人堕处,进城托钵,然后又回到仙人堕处。他们心想:“为了准备雨安居的住处,我们去请人帮忙做点手工活吧。”于是披好袈裟,傍晚时分进城,站在一位长者的家门口。女奴头领正拿着水罐要去打水,看见独觉佛们进城来。长者听完他们来的原因后,说道:“我们这里没地方,你们走吧。”
Tāsaṃ bhikkhunīnaṃ pubbe tassa orodhabhāvajānanatthaṃ idaṃ vatthuṃ – pubbe kira bārāṇasiyaṃ pañca dāsasatāni pañca dāsisatāni cāti jaṅghasahassaṃ ekatova kammaṃ katvā ekasmiṃ ṭhāne vasi. Ayaṃ nandakatthero tasmiṃ kāle jeṭṭhakadāso hoti , gotamī jeṭṭhakadāsī. Sā jeṭṭhakadāsassa pādaparicārikā ahosi paṇḍitā byattā. Jaṅghasahassampi puññakammaṃ karontaṃ ekato karoti. Atha vassūpanāyikasamaye pañca paccekabuddhā nandamūlakapabbhārato isipatane otaritvā nagare piṇḍāya caritvā isipatanameva gantvā – ‘‘vassūpanāyikakuṭiyā atthāya hatthakammaṃ yācissāmā’’ti cīvaraṃ pārupitvā sāyanhasamaye nagaraṃ pavisitvā seṭṭhissa gharadvāre aṭṭhaṃsu. Jeṭṭhakadāsī kuṭaṃ gahetvā udakatitthaṃ gacchantī paccekabuddhe nagaraṃ pavisante addasa. Seṭṭhi tesaṃ āgatakāraṇaṃ sutvā ‘‘amhākaṃ okāso natthi, gacchantū’’ti āha.
这时,他们正要出城,女奴长拿着水罐进城,看见后便放下水罐,顶礼、弯腰、掩面问道:“尊者们刚进城就出来了,这是怎么回事?”我们是为了替雨季安居的小屋讨手工活来的。得到了吗,尊者?没得到,近事女。难道这小屋只有主人才建得了,穷人就建不了吗?谁都能建。那好,尊者,我们来建。请明天接受我的饭食供养。她这样邀请后,去打水,又拿着水罐回来,站在渡口路上,对回来的其他女奴说:“你们就在这儿等着。”等所有人都到齐了,她说:“姐妹们,你们是愿意一辈子给人家当奴隶干活,还是想从奴隶身份中解脱出来?”我们今天就想解脱,女主人。如果是这样,我已经邀请五位没找到手工活的独觉佛明天来应供,你们让你们的男主人出一日手工活吧。她们答应“好”,傍晚从森林回来时,就告诉了各自的男主人。他们同意“好”,便聚集在男奴长家门口。
Atha te nagarā nikkhamante jeṭṭhakadāsī kuṭaṃ gahetvā pavisantī disvā kuṭaṃ otāretvā vanditvā onamitvā mukhaṃ pidhāya – ‘‘ayyā nagaraṃ paviṭṭhamattāva nikkhantā, kiṃ nu kho’’ti pucchi. Vassūpanāyikakuṭiyā hatthakammaṃ yācituṃ āgamimhāti. Laddhaṃ, bhanteti. Na laddhaṃ upāsiketi? Kiṃ panesā kuṭi issareheva kātabbā, duggatehipi sakkā kātunti. Yena kenaci sakkāti? Sādhu, bhante, mayaṃ karissāma. Sve mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathāti nimantetvā udakaṃ netvā puna kuṭaṃ gahetvā āgamma titthamagge ṭhatvā āgatā avasesadāsiyo ‘‘ettheva hothā’’ti vatvā sabbāsaṃ āgatakāle āha – ‘‘amma kiṃ niccameva parassa dāsakammaṃ karissatha, udāhu dāsabhāvato muccituṃ icchathā’’ti? Ajjeva muccitumicchāma ayyeti. Yadi evaṃ mayā pañca paccekabuddhā hatthakammaṃ alabhantā svātanāya nimantitā, tumhākaṃ sāmikehi ekadivasaṃ hatthakammaṃ dāpethāti. Tā sādhūti sampaṭicchitvā sāyaṃ aṭavito āgatakāle sāmikānaṃ ārocesuṃ. Te sādhūti jeṭṭhakadāsassa gehadvāre sannipatiṃsu.
于是女奴长对他们说:“孩子们,明天你们去给独觉佛们干活吧。”她先讲明了这样做的功德利益,然后对那些不愿意干的人,用严厉的告诫呵斥他们,逼着他们答应了。第二天,她供养了独觉佛们饭食之后,就给所有男奴的儿子们传了话。他们马上进入森林,收集木材等材料,每百人一组,各自建了一间小屋,每间小屋配有经行道等附属设施,安置好床、凳子、饮用水、洗用水、器皿等,让独觉佛们答应在那里住三个月,然后开始安排轮流供养饭食。轮到谁而那人拿不出来时,女奴长就从自己家里拿来给他。这样照料了三个月后,女奴长让每个男奴各拿出一件衣服,一共得了五百件粗布。她把这些布换来缝制,做成三衣供养给五位独觉佛。独觉佛们便各自随意离去了。那一千人也共同做了这件善事,身坏命终后往生天界。那五百个女人有时住在五个男人的家里,有时全都住在男奴长儿子的家里。后来有一次,男奴长的儿子从天界死后,投生到了王族家庭。那五百天女也投生到大富人家,等他登上王位时,她们就来到了他的家中。就这样在轮回中流转,到了我们世尊的时代,她们投生在了拘利城和天臂城的刹帝利家族中。
Atha ne jeṭṭhakadāsī sve tātā paccekabuddhānaṃ hatthakammaṃ dethāti ānisaṃsaṃ ācikkhitvā yepi na kātukāmā, te gāḷhena ovādena tajjetvā paṭicchāpesi. Sā punadivase paccekabuddhānaṃ bhattaṃ datvā sabbesaṃ dāsaputtānaṃ saññaṃ adāsi. Te tāvadeva araññaṃ pavisitvā dabbasambhāre samodhānetvā sataṃ sataṃ hutvā ekekakuṭiṃ ekekacaṅkamanādiparivāraṃ katvā mañcapīṭhapānīyaparibhojanīyabhājanādīni ṭhapetvā paccekabuddhe temāsaṃ tattha vasanatthāya paṭiññaṃ kāretvā vārabhikkhaṃ paṭṭhapesuṃ. Yo attano vāradivase na sakkoti. Tassa jeṭṭhakadāsī sakagehato āharitvā deti. Evaṃ temāsaṃ jaggitvā jeṭṭhakadāsī ekekaṃ dāsaṃ ekekaṃ sāṭakaṃ vissajjāpesi. Pañca thūlasāṭakasatāni ahesuṃ. Tāni parivattāpetvā pañcannaṃ paccekabuddhānaṃ ticīvarāni katvā adāsi. Paccekabuddhā yathāphāsukaṃ agamaṃsu. Tampi jaṅghasahassaṃ ekato kusalaṃ katvā kāyassa bhedā devaloke nibbatti. Tāni pañca mātugāmasatāni kālena kālaṃ tesaṃ pañcannaṃ purisasatānaṃ gehe honti, kālena kālaṃ sabbāpi jeṭṭhakadāsaputtasseva gehe honti. Atha ekasmiṃ kāle jeṭṭhakadāsaputto devalokato cavitvā rājakule nibbatto. Tāpi pañcasatā devakaññā mahābhogakulesu nibbattitvā tassa rajje ṭhitassa gehaṃ agamaṃsu. Etena niyāmena saṃsarantiyo amhākaṃ bhagavato kāle koliyanagare devadahanagare ca khattiyakulesu nibbattā.
难陀迦长老出家后也证得了阿罗汉果。那位女奴长的大女儿后来成了净饭大王的王后,其余姐妹也各自嫁入了那些王子的家中。她们的丈夫——五百位王子,因为水垫之争而听闻了世尊说法,随后出家。公主们为了让丈夫们心生思念,便托人捎信给他们。当他们心生不安时,世尊把他们带到古那罗湖,让他们安住在入流果上,后来又在大会那天让他们安住在阿罗汉果上。那五百位公主也出家了,在大爱道·果德弥身边受戒出家。这位具寿难陀迦,就是为那些比丘尼说法的——这件事应当这样说明。
Nandakattheropi pabbajitvā arahattaṃ patto, jeṭṭhakadāsidhītā vayaṃ āgamma suddhodanamahārājassa aggamahesiṭṭhāne ṭhitā, itarāpi tesaṃ tesaṃ rājaputtānaṃyeva gharaṃ gatā. Tāsaṃ sāmikā pañcasatā rājakumārā udakacumbaṭakalahe satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbajitā, rājadhītaro tesaṃ ukkaṇṭhanatthaṃ sāsanaṃ pesesuṃ. Te ukkaṇṭhite bhagavā kuṇāladahaṃ netvā sotāpattiphale patiṭṭhapetvā mahāsamayadivase arahatte patiṭṭhāpesi. Tāpi pañcasatā rājadhītaro nikkhamitvā mahāpajāpatiyā santike pabbajiṃsu. Ayamāyasmā nandako ettāva tā bhikkhuniyoti evametaṃ vatthu dīpetabbaṃ.
王园:由波斯匿王所建,位于城的南边,是一处类似塔园的精舍。
Rājakārāmoti pasenadinā kārito nagarassa dakkhiṇadisābhāge thūpārāmasadise ṭhāne vihāro.
399以正慧善见:以因以缘,通过观慧如实照见。
399.Sammappaññāya sudiṭṭhanti hetunā kāraṇena vipassanāpaññāya yāthāvasarasato diṭṭhaṃ.
401“随顺彼者、随顺彼者”,意思是各自的那一类本性;但从含义上说,这里讲的是:依靠这样那样的因缘,就生起这样那样的受。
401.Tajjaṃ tajjanti taṃsabhāvaṃ taṃsabhāvaṃ, atthato pana taṃ taṃ paccayaṃ paṭicca tā tā vedanā uppajjantīti vuttaṃ hoti.
402依靠树根等生起的树影,比树本身更早就是无常的。
402.Pagevassa chāyāti mūlādīni nissāya nibbattā chāyā paṭhamataraṃyeva aniccā.
413不伤害:就是不恼害。其中,把肉一块一块捏起来,让皮黏附上去,这叫伤害肉身;把皮一块一块绑紧,让肉黏附上去,也叫伤害肉身。这里说的是不这样做。露肉筋系缚:就是指黏附在一切皮上、显露出来的肉。内在烦恼结缚的束缚:这是就一切内在烦恼而说的。
413.Anupahaccāti anupahanitvā. Tattha maṃsaṃ piṇḍaṃ piṇḍaṃ katvā cammaṃ alliyāpento maṃsakāyaṃ upahanati nāma. Cammaṃ baddhaṃ baddhaṃ katvā maṃse alliyāpento maṃsakāyaṃ upahanati nāma. Evaṃ akatvā. Vilimaṃsaṃ nhārubandhananti sabbacamme laggavilīpanamaṃsameva. Antarākilesasaṃyojanabandhananti sabbaṃ antarakilesameva sandhāya vuttaṃ.
414“然而,这七项”为什么这样说呢?因为前面说“慧能断烦恼”,但慧并不是单靠自己就能断除烦恼的。就像斧头不能靠自身去砍断要砍的东西,必须依靠人的相应努力才能砍断;同样,慧离开六觉支也不能断除烦恼。所以这样说。“因此”:由于这个原因——你已经开示了六内处、六外处、六识身,以及灯的譬喻、树的譬喻、牛的譬喻,并以七觉支归结于漏尽而完成了这次说法——因为这个原因,你明天也应该用同样的教诫去教导那些比丘尼。
414.Satta kho panimeti kasmā āhāti? Yā hi esā paññā kilese chindatīti vuttā, sā na ekikāva attano dhammatāya chindituṃ sakkoti. Yathā pana kuṭhārī na attano dhammatāya chejjaṃ chindati, purisassa tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicceva chindati, evaṃ na vinā chahi bojjhaṅgehi paññā kilese chindituṃ sakkoti. Tasmā evamāha. Tena hīti yena kāraṇena tayā cha ajjhattikāni āyatanāni, cha bāhirāni , cha viññāṇakāye, dīpopamaṃ, rukkhopamaṃ, gāvūpamañca dassetvā sattahi bojjhaṅgehi āsavakkhayena desanā niṭṭhapitā, tena kāraṇena tvaṃ svepi tā bhikkhuniyo teneva ovādena ovadeyyāsīti.
415那位在功德上排在最后的,就是入流者。其余那些则是一来者、不来者和诸漏尽者。如果是这样,为什么说“心愿圆满”呢?这是就内心意愿的圆满而言。因为如果那位比丘尼这样想:“我什么时候才能在听闻难陀迦尊者说法时,就在那个座位上证得入流果呢?”她就证得入流果。如果她想的是“一来果、不来果、阿拉汉果”,她就证得阿拉汉果。因此世尊说:“既欢喜,又心愿圆满。”
415.Sā sotāpannāti yā sā guṇehi sabbapacchimikā, sā sotāpannā. Sesā pana sakadāgāmianāgāminiyo ca khīṇāsavā ca. Yadi evaṃ kathaṃ paripuṇṇasaṅkappāti. Ajjhāsayapāripūriyā. Yassā hi bhikkhuniyā evamahosi – ‘‘kadā nu kho ahaṃ ayyassa nandakassa dhammadesanaṃ suṇantī tasmiṃyeva āsane sotāpattiphalaṃ sacchikareyya’’nti, sā sotāpattiphalaṃ sacchākāsi. Yassā ahosi ‘‘sakadāgāmiphalaṃ anāgāmiphalaṃ arahatta’’nti, sā arahattaṃ sacchākāsi. Tenāha bhagavā ‘‘attamanā ceva paripuṇṇasaṅkappā cā’’ti.
5. 教诫罗睺罗经注
5. Rāhulovādasuttavaṇṇanā
416这是我亲耳听到的——《教诫罗睺罗经》。其中,“能令解脱成熟”是指能令解脱成熟,所以叫能令解脱成熟。“诸法”指十五种法。应当从信根等五根清净之因这个角度来理解这些法。因为曾如是说:
416.Evaṃme sutanti rāhulovādasuttaṃ. Tattha vimuttiparipācanīyāti vimuttiṃ paripācentīti vimuttiparipācanīyā. Dhammāti pannarasa dhammā. Te saddhindriyādīnaṃ visuddhikāraṇavasena veditabbā. Vuttañhetaṃ –
远离没有信心的人,亲近、结交、侍奉有信心的人,反复观察能引发净信的经典,通过这三种方式,信根得到净化。远离懈怠的人,亲近、结交、侍奉已发起精进的人,反复观察正勤,通过这三种方式,精进根得到净化。远离失念的人,亲近、结交、侍奉正念现前的人,反复观察四念处,通过这三种方式,念根得到净化。远离未得定的人,亲近、结交、侍奉已得定的人,反复观察禅那与解脱,通过这三种方式,定根得到净化。远离智慧薄弱的人,亲近、结交、侍奉有智慧的人,反复观察甚深智的行境,通过这三种方式,慧根得到净化。总之,远离这五种人,亲近、结交、侍奉那五种人,反复观察五部经典,通过这十五种方式,这五根就得到净化。
‘‘Assaddhe puggale parivajjayato, saddhe puggale sevato bhajato payirupāsato pasādanīye suttante paccavekkhato imehi tīhākārehi saddhindriyaṃ visujjhati. Kusīte puggale parivajjayato āraddhavīriye puggale sevato bhajato payirupāsato sammappadhāne paccavekkhato imehi tīhākārehi vīriyindriyaṃ visujjhati. Muṭṭhassatī puggale parivajjayato upaṭṭhitassatī puggale sevato bhajato payirupāsato satipaṭṭhāne paccavekkhato imehi tīhākārehi satindriyaṃ visujjhati . Asamāhite puggale parivajjayato samāhite puggale sevato bhajato payirupāsato jhānavimokkhe paccavekkhato imehi tīhākārehi samādhindriyaṃ visujjhati. Duppaññe puggale parivajjayato paññavante puggale sevato bhajato payirupāsato gambhīrañāṇacariyaṃ paccavekkhato imehi tīhākārehi paññindriyaṃ visujjhati. Iti ime pañca puggale parivajjayato pañca puggale sevato bhajato payirupāsato pañca suttantakkhandhe paccavekkhato imehi pannarasahi ākārehi imāni pañcindriyāni visujjhantī’’ti (paṭi. ma. 1.185).
还有另外十五种法能令解脱成熟,也就是:信等五根;无常想、于无常中作苦想、于苦中作无我想、断想、离贪想——这五种是属于通达分的想;以及世尊对弥醯长老所说的善知识等五种法。那么,世尊是在什么时候生起这个念头的呢?是在破晓时分观察世间的时候。
Aparepi pannarasa dhammā vimuttiparipācanīyā – saddhādīni pañcimāni indriyāni, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññāti, imā pañca nibbedhabhāgiyā saññā, meghiyattherassa kathitā kalyāṇamittatādayo pañcadhammāti. Kāya pana velāya bhagavato etadahosīti. Paccūsasamaye lokaṃ volokentassa.
419“数千位天神”指的是:当年尊者在莲华上佛足下,身为龙王护持而发愿时,和他一起发愿的那些天神。这些天神当中,有些是住在地上的天神,有些是住在虚空中的天神,有些是四大王天的天神,有些投生在天界,有些投生在梵天界。而在这一天,所有天神都聚集在同一个地方,也就是盲林。“法眼”:在《优波离教诫经》和《长爪经》里,初道被称为法眼;在《梵摩经》里,三个果位被称为法眼;在这部经里,应当知道四道和四果都称为法眼。因为在那里,有些天神证得了入流果,有些证得了一来果、不来果,有些成了漏尽者。而这些天神的数量,多到无法计算。其余各处,意思都很浅显明白。
419.Anekānaṃ devatāsahassānanti āyasmatā rāhulena padumuttarassa bhagavato pādamūle pālitanāgarājakāle patthanaṃ paṭṭhapentena saddhiṃ patthanaṃ paṭṭhapitadevatāyeva. Tāsu pana kāci bhūmaṭṭhakā devatā, kāci antalikkhakā, kāci cātumahārājikā, kāci devaloke, kāci brahmaloke nibbattā. Imasmiṃ pana divase sabbā ekaṭṭhāne andhavanasmiṃyeva sannipatitā. Dhammacakkhunti upāliovāda- (ma. ni. 2.69) dīghanakhasuttesu (ma. ni. 2.206) paṭhamamaggo dhammacakkhunti vutto, brahmāyusutte (ma. ni. 2.395) tīṇi phalāni, imasmiṃ sutte cattāro maggā, cattāri ca phalāni dhammacakkhunti veditabbāni. Tattha hi kāci devatā sotāpannā ahesuṃ, kāci sakadāgāmī, anāgāmī, khīṇāsavā. Tāsañca pana devatānaṃ ettakāti gaṇanavasena paricchedo natthi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
第6篇 六六经的注释
6. Chachakkasuttavaṇṇanā
420“如是我闻”这一段,就是《六六经》。其中,“初善”是指开头就以善妙、美好、没有过失的方式来宣说。中善和后善也是同样的道理。这样,世尊用九个句子赞叹了圣种,用七个句子赞叹了《大念处经》,又用七个句子赞叹了《大马邑经》。而这部经,世尊是用九个句子来赞叹的。
420.Evaṃme sutanti chachakkasuttaṃ. Tattha ādikalyāṇantiādimhi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ niddosaṃ katvā desessāmi. Majjhapariyosānesupi eseva nayo. Iti bhagavā ariyavaṃsaṃ navahi, mahāsatipaṭṭhānaṃ sattahi, mahāassapuraṃ sattahiyeva padehi thomesi. Idaṃ pana suttaṃ navahi padehi thomesi.
应当了知:应当通过与观相应的道来了知。以意处来说,说的正是三地之心;以法处来说,则是外在的三地诸法;以意识来说,则是除去两种五识之后,剩余的二十二种世间异熟心。触与受,就是与前面所说的异熟识相应。渴爱:就是以异熟受为缘,在速行刹那生起的渴爱。
Veditabbānīti sahavipassanena maggena jānitabbāni. Manāyatanena tebhūmakacittameva kathitaṃ, dhammāyatanena bahiddhā tebhūmakadhammā ca, manoviññāṇena ṭhapetvā dve pañcaviññāṇāni sesaṃ bāvīsatividhaṃ lokiyavipākacittaṃ. Phassavedanā yathāvuttavipākaviññāṇasampayuttāva. Taṇhāti vipākavedanāpaccayā javanakkhaṇe uppannataṇhā.
422“眼是我”是一个单独的连结。上文所说的两种谛(苦谛和集谛),这次开示是为了显示它们的无我性而开始的。其中,“不成立”就是不合理。“灭”就是消失、止息。
422.Cakkhu attāti pāṭiyekko anusandhi. Heṭṭhā kathitānañhi dvinnaṃ saccānaṃ anattabhāvadassanatthaṃ ayaṃ desanā āraddhā. Tattha na upapajjatīti na yujjati. Vetīti vigacchati nirujjhati.
424“然而,比丘们”这一句也是一个独立的连结。这次开示,是为了通过三种执取来显示轮回才开始的。也有人说,是为了通过苦与集这两种真理来显示轮回。在“这是我的”等说法中,应当知道那就是渴爱、慢和见的执取。“同等看待”就是依三种执取的方式去看。
424.Ayaṃ kho pana, bhikkhaveti ayampi pāṭiyekko anusandhi. Ayañhi desanā tiṇṇaṃ gāhānaṃ vasena vaṭṭaṃ dassetuṃ āraddhā. Dukkhaṃ samudayoti dvinnaṃ saccānaṃ vasena vaṭṭaṃ dassetuntipi vadantiyeva. Etaṃ mamātiādīsu taṇhāmānadiṭṭhigāhāva veditabbā. Samanupassatīti gāhattayavasena passati.
这样显示了轮回之后,现在为了从三种执取的对立面来说明,或者依据“灭”和“道”这两个真理来说明还灭,所以说了“然而”等话。“这不是我的”等话是用来遮止渴爱等的。“随观”就是观见无常、苦、无我。
Evaṃ vaṭṭaṃ dassetvā idāni tiṇṇaṃ gāhānaṃ paṭipakkhavasena, nirodho maggoti imesaṃ vā dvinnaṃ saccānaṃ vasena vivaṭṭaṃ dassetuṃ ayaṃ kho panātiādimāha. Netaṃ mamātiādīni taṇhādīnaṃ paṭisedhavacanāni. Samanupassatīti aniccaṃ dukkhamanattāti passati.
425425. 这样显示了还灭之后,现在为了依三种随眠再次显示轮回,就说“眼,比丘们”等。其中,“欢喜”等只是依渴爱和邪见而说的。“随眠”是指没有被断除。“苦”是指轮回之苦和烦恼之苦。
425. Evaṃ vivaṭṭaṃ dassetvā idāni tiṇṇaṃ anusayānaṃ vasena puna vaṭṭaṃ dassetuṃ cakkhuñca, bhikkhavetiādimāha. Tattha abhinandatītiādīni taṇhādiṭṭhivaseneva vuttāni. Anusetīti appahīno hoti. Dukkhassāti vaṭṭadukkhakilesadukkhassa.
426就这样,按照三种随眠讲完了轮回之后,现在为了从断除它们的角度来显示还灭,又说了“眼”等这一段。“舍弃无明”,就是舍弃作为轮回根本的无明。“明”,就是生起阿拉汉道的明。
426. Evaṃ tiṇṇaṃ anusayānaṃ vasena vaṭṭaṃ kathetvā idāni tesaṃ paṭikkhepavasena vivaṭṭaṃ dassento puna cakkhuñcātiādimāha. Avijjaṃ pahāyāti vaṭṭamūlikaṃ avijjaṃ pajahitvā. Vijjanti arahattamaggavijjaṃ uppādetvā.
427“这是有可能的。”仅仅通过这样的说法方式,把依轮回与还灭而展开的教示推到顶点之后,又把它归纳起来显示,于是说“这样见者,诸比丘”等等。“六十位比丘”:在这里,如来亲自说法时,有六十位比丘证得阿罗汉果,这并不稀奇。因为法将说法时,也有六十位比丘证得阿罗汉果;大目犍连说法时也是如此;八十位大长老说法时也是如此。这也不稀奇,因为那些弟子已经证得大神通。
427.Ṭhānametaṃ vijjatīti ettakeneva kathāmaggena vaṭṭavivaṭṭavasena desanaṃ matthakaṃ pāpetvā puna tadeva sampiṇḍetvā dassento evaṃ passaṃ, bhikkhavetiādimāha. Saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnanti ettha anacchariyametaṃ, yaṃ sayameva tathāgate desente saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattā. Imañhi suttaṃ dhammasenāpatimhi kathentepi saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattā, mahāmoggallāne kathentepi, asītimahātheresu kathentesupi pattā eva. Etampi anacchariyaṃ. Mahābhiññappattā hi te sāvakā.
后来,在铜叶岛,有一位名叫摩利耶天长老的,在下铜殿讲这部经。当时也有六十位比丘证得阿罗汉果。就像在下铜殿一样,长老也在大殿堂讲这部经。他从大寺出来,去了支提山,在那里也讲了。接着又在释迦族精舍、尖顶精舍、内湖、珍珠地、风山、东屋、长池、世间间隙、努曼达拉平地讲了。在这些地方,每一处也各有六十位比丘证得阿罗汉果。之后长老离开,去了心山。那时,心山精舍有一位年过六十的大长老。池中有一处叫库鲁瓦卡渡口的隐蔽地方,大长老心想“我要去那里洗澡”,就下去了。天长老走到他跟前,说:“尊者,我来给您洗浴吧。”那位大长老从亲切的寒暄中就知道“人们说的那位摩利耶天,应该就是他”,于是说:“你是天吗?”“是的,尊者。”“贤友,我六十年来从没让任何人的手碰过我的身体,但你可以给我洗浴。”于是他就出水坐在岸边。
Aparabhāge pana tambapaṇṇidīpe māleyyadevatthero nāma heṭṭhā lohapāsāde idaṃ suttaṃ kathesi. Tadāpi saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattā. Yathā ca lohapāsāde, evaṃ thero mahāmaṇḍapepi idaṃ suttaṃ kathesi. Mahāvihārā nikkhamitvā cetiyapabbataṃ gato, tatthāpi kathesi. Tato sākiyavaṃsavihāre, kūṭālivihāre, antarasobbhe, muttaṅgaṇe, vātakapabbate, pācinagharake, dīghavāpiyaṃ, lokandare, nomaṇḍalatale kathesi. Tesupi ṭhānesu saṭṭhi saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattā. Tato nikkhamitvā pana thero cittalapabbataṃ gato. Tadā ca cittalapabbatavihāre atirekasaṭṭhivasso mahāthero, pokkharaṇiyaṃ kuruvakatitthaṃ nāma paṭicchannaṭṭhānaṃ atthi, tattha thero nhāyissāmīti otiṇṇo. Devatthero tassa santikaṃ gantvā nhāpemi, bhanteti āha. Thero paṭisanthāreneva – ‘‘māleyyadevo nāma atthīti vadanti, so ayaṃ bhavissatī’’ti ñatvā tvaṃ devoti āha. Āma, bhanteti. Saṭṭhivassaddhānaṃ me, āvuso, koci sarīraṃ hatthena phusituṃ nāma na labhi, tvaṃ pana nhāpehīti uttaritvā tīre nisīdi.
这位长老把洗手洗脚等一切准备工作都做好,为那位大长老洗了澡。那天正好是听法的日子。于是大长老说:“天,该为我们做法施了。”天长老答应道:“好的,尊者。”太阳落山后,他们宣布开始听法。六十位年过六十的大长老前来听法。天长老在诵经结束时开始讲这部经,讲到经的末尾,六十位大长老证得了阿罗汉果。之后他去了提舍大精舍说法,那里也有六十位长老证果。接着又到那伽大精舍的迦罗迦洽村说法,那里也有六十位长老证果。然后去了迦利耶尼,在十四日那天在下层殿堂说法,那里也有六十位长老证果。布萨日那天在上层殿堂说法,那里也有六十位长老证果。就这样,天长老讲这部经,在六十个地方,每一处都有六十人证得阿罗汉果。
Thero sabbampi hatthapādādiparikammaṃ katvā mahātheraṃ nhāpesi. Taṃ divasañca dhammassavanadivaso hoti. Atha mahāthero – ‘‘deva amhākaṃ dhammadānaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Thero sādhu, bhanteti sampaṭicchi. Atthaṅgate sūriye dhammassavanaṃ ghosesuṃ. Atikkantasaṭṭhivassāva saṭṭhi mahātherā dhammassavanatthaṃ agamaṃsu. Devatthero sarabhāṇāvasāne imaṃ suttaṃ ārabhi, suttantapariyosāne ca saṭṭhi mahātherā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tato tissamahāvihāraṃ gantvā kathesi, tasmimpi saṭṭhi therā. Tato nāgamahāvihāre kāḷakacchagāme kathesi, tasmimpi saṭṭhi therā. Tato kalyāṇiṃ gantvā tattha cātuddase heṭṭhāpāsāde kathesi, tasmimpi saṭṭhi therā. Uposathadivase uparipāsāde kathesi, tasmimpi saṭṭhi therāti evaṃ devatthereyeva idaṃ suttaṃ kathente saṭṭhiṭṭhānesu saṭṭhi saṭṭhi janā arahattaṃ pattā.
不过在酸黑精舍,当三藏小龙长老讲这部经的时候,人间的听众站满了四分之一由旬,天众则站满了一由旬。讲经结束时,一千位比丘证得阿罗汉果,而天众当中,却只有零零散散各处一位还是凡夫。
Ambilakāḷakavihāre pana tipiṭakacūḷanāgatthere imaṃ suttaṃ kathente manussaparisā gāvutaṃ ahosi, devaparisā yojanikā. Suttapariyosāne sahassabhikkhū arahattaṃ pattā, devesu pana tato tato ekekova puthujjano ahosīti.
《大六处经》的注释
7. Mahāsaḷāyatanikasuttavaṇṇanā
428“如是我闻”这句,说的就是《大六处经》。其中,“大六处”是指阐明六种广大处的法义教说。
428.Evaṃme sutanti mahāsaḷāyatanikasuttaṃ. Tattha mahāsaḷāyatanikanti mahantānaṃ channaṃ āyatanānaṃ jotakaṃ dhammapariyāyaṃ.
429“不知”是指:以与观一起生起的道而不知。“走向积聚”就是走向增长,意思是达到自在。“身的”是指五种根门所生的热恼;“心的”是指意门所生的热恼。在“热恼”等词上,也是同样的道理。
429.Ajānanti sahavipassanena maggena ajānanto. Upacayaṃ gacchantīti vuḍḍhiṃ gacchanti, vasibhāvaṃ gacchantīti attho. Kāyikāti pañcadvārikadarathā. Cetasikāti manodvārikadarathā. Santāpādīsupi eseva nayo.
430身乐是指五种根门所产生的乐。心乐是指意门所产生的乐。在这里,通过五门速行,既不能入定也不能出定,只是刚刚生起而已。通过意门速行,则这一切都能发生。而作为圣道出起的助缘的强力观,也是只通过意门才发生的。
430.Kāyasukhanti pañcadvārikasukhaṃ. Cetosukhanti manodvārikasukhaṃ. Ettha ca pañcadvārikajavanena samāpajjanaṃ vā vuṭṭhānaṃ vā natthi, uppannamattakameva hoti. Manodvārikena sabbaṃ hoti. Ayañca maggavuṭṭhānassa paccayabhūtā balavavipassanā, sāpi manodvārikeneva hoti.
431“如是者”是指与善心相应、具足心乐的人。“然而,在此之前”是说,这位比丘的语业、身业和活命从一开始就是清净的,这叫“前清净”。而见、思惟、精进、念、定这五支,叫做“能成就一切之支”。这样一来,出世间道就是八支的,或者是七支的。
431.Tathābhūtassāti kusalacittasampayuttacetosukhasamaṅgībhūtassa. Pubbeva kho panassāti assa bhikkhuno vācākammantājīvā pubbasuddhikā nāma ādito paṭṭhāya parisuddhāva honti. Diṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhisaṅkhātāni pana pañcaṅgāni sabbatthakakārāpakaṅgāni nāma. Evaṃ lokuttaramaggo aṭṭhaṅgiko vā sattaṅgiko vā hoti.
狡辩者却抓住“如实者的见”这一句经文,声称“出世间道是五支的”。他应当被紧接着的那句话——“他的这圣八支道就这样通过修习而达到圆满”——直接驳倒。还应当进一步让他明白:根本不存在所谓的“五支出世间道”,这五支其实是“能成就一切之支”,它们在道刹那中通过远离而得以圆满。因为在“对四种语恶行远离、戒除”等所说的远离中,他舍弃邪语,修习正语;当他这样修习正语时,这五支并非离开远离,而是与远离一起圆满。正业和正命也是如此。所以,语业等从一开始就是清净的。而这五支通过远离而得以圆满,因此根本没有什么五支道。在《须跋陀罗经》中也这样说:“须跋陀罗,在哪个法与律中有圣八支道?”在其他数百部经中,出现的也都是八支道。
Vitaṇḍavādī pana ‘‘yā yathābhūtassa diṭṭhī’’ti imameva suttapadesaṃ gahetvā ‘‘lokuttaramaggo pañcaṅgiko’’ti vadati. So – ‘‘evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī’’ti iminā anantaravacaneneva paṭisedhitabbo. Uttari ca evaṃ saññāpetabbo – lokuttaramaggo pañcaṅgiko nāma natthi, imāni pana pañca sabbatthakakārāpakaṅgāni maggakkhaṇe virativasena pūrenti. ‘‘Yā catūhi vacīduccaritehi ārati viratī’’ti evaṃ vuttaviratīsu hi micchāvācaṃ pajahati, sammāvācaṃ bhāveti, evaṃ sammāvācaṃ bhāventassa imāni pañcaṅgikāni na vinā, saheva viratiyā pūrenti. Sammākammantājīvesupi eseva nayo. Iti vacīkammādīni ādito paṭṭhāya parisuddhāneva vaṭṭanti. Imāni pana pañca sabbatthakakārāpakaṅgāni virativasena paripūrentīti pañcaṅgiko maggo nāma natthi. Subhaddasuttepi (dī. ni. 2.214) cetaṃ vuttaṃ – ‘‘yasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’ti. Aññesu ca anekesu suttasatesu aṭṭhaṅgikova maggo āgatoti.
433四念处也是四种,即与圣道相应的四念处。正勤等其他道品也是同样的道理。双运是指同一刹那的双运。以此,有时在某一刹那是等至,在另一刹那是观,所以也有不同刹那的双运;但在圣道中,则是同一刹那的。
433.Cattāropi satipaṭṭhānāti maggasampayuttāva cattāro satipaṭṭhānā. Sammappadhānādīsupi eseva nayo. Yuganandhāti ekakkhaṇikayuganandhā. Etehi aññasmiṃ khaṇe samāpatti, aññasmiṃ vipassanāti. Evaṃ nānākhaṇikāpi honti, ariyamagge pana ekakkhaṇikā.
“明与解脱”是指阿罗汉道的明和阿罗汉果的解脱。其余各处都浅显易懂。
Vijjā ca vimutti cāti arahattamaggavijjā ca phalavimutti ca. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
8. 《那嘎拉温达经》注疏
8. Nagaravindeyyasuttavaṇṇanā
435“如是我闻”这一段,就是《那嘎拉温达经》。其中,“时而平坦时而崎岖而行”的意思是:有时走得平坦,有时走得崎岖。“因为这也是一种平坦的行为”的意思是:这确实也算是一种平坦的行为。
435.Evaṃme sutanti nagaravindeyyasuttaṃ. Tattha samavisamaṃ carantīti kālena samaṃ caranti, kālena visamaṃ. Samacariyampi hetanti samacariyampi hi etaṃ.
437“哪些行相”是指哪些原因?“哪些随觉”是指哪些随觉智?“然而那里没有”这句话是为什么说的?难道在森林里,没有以青草、瞻波花林等而极其可意的色等五欲吗?并非没有。不过,这话不是针对林丛说的,而是针对女人的色等说的。因为那些东西会完全占据男人的心并持续存在。正如经中所说:“比丘们,我看不到有别的任何一种色,能像女人的色这样完全占据男人的心并持续存在。比丘们,女人的色会完全占据男人的心并持续存在。”(《增支部》1.1)这里应当详细展开。其余各处都是清楚的。
437.Ke ākārāti kāni kāraṇāni? Ke anvayāti kā anubuddhiyo? Natthi kho pana tatthāti kasmā āha, nanu araññe haritatiṇacampakavanādivasena atimanuññā rūpādayo pañca kāmaguṇā atthīti? No natthi. Na panetaṃ vanasaṇḍena kathitaṃ, itthirūpādīni pana sandhāyetaṃ kathitaṃ. Tāni hi purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Yathāha – ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekarūpampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yathayidaṃ, bhikkhave, itthirūpaṃ. Itthirūpaṃ, bhikkhave, purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti (a. ni. 1.1) vitthāretabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
第9篇 《钵食清净经》的注释
9. Piṇḍapātapārisuddhisuttavaṇṇanā
438“如是我闻”等开头的这部经,就是《钵食清净经》。其中,“paṭisallāna”(独处静坐)的意思,是从果等至出定。
438.Evaṃme sutanti piṇḍapātapārisuddhisuttaṃ. Tattha paṭisallānāti phalasamāpattito.
“明净”是就处所来说的。因为从果等至出定的人,由五种净色所安立的处所是明净的,肤色也是清净的,所以才这样说。“以空住”是指以空果等至而住。“大人住”是指佛陀、独觉佛、如来大弟子这些大人之住。至于“我以何道”等句,从精舍到村门槛这一段,叫作入村之道;进村后挨家依次乞食,直到从城门出来,这一段叫作可行处;从门外回到精舍这一段,则叫作返回之道。“或心中嗔”是指心中有没有嗔恚等烦恼。“日夜修学者”是指日夜修学的人。
Vippasannānīti okāsavasenetaṃ vuttaṃ. Phalasamāpattito hi vuṭṭhitassa pañcahi pasādehi patiṭṭhitokāso vippasanno hoti, chavivaṇṇo parisuddho. Tasmā evamāha. Suññatavihārenāti suññataphalasamāpattivihārena. Mahāpurisavihāroti buddhapaccekabuddhatathāgatamahāsāvakānaṃ mahāpurisānaṃ vihāro. Yena cāhaṃ maggenātiādīsu vihārato paṭṭhāya yāva gāmassa indakhīlā esa paviṭṭhamaggo nāma, antogāmaṃ pavisitvā gehapaṭipāṭiyā caritvā yāva nagaradvārena nikkhamanā esa caritabbapadeso nāma, bahi indakhīlato paṭṭhāya yāva vihārā esa paṭikkantamaggo nāma. Paṭighaṃ vāpi cetasoti citte paṭihaññanakilesajātaṃ kiñci atthi natthīti. Ahorattānusikkhināti divasañca rattiñca anusikkhantena.
440在“我的五欲是否已经断除”等这一段里,有一位比丘的观察方式各不相同,不同比丘的观察方式也各不相同。这是怎么回事呢?比如,有一位比丘,吃完午饭、托钵回来,把衣钵收好,坐在安静的地方,这样观察:“我的五欲到底断除了没有?”他发现自己“还没有断除”,就提起精进,用不来道把对五欲的贪染彻底拔掉。道之后紧接着是果,果之后紧接着又是道。他从那境界出来后再观察,就清楚地知道“已经断除了”。对盖等烦恼也是这样修,只不过那些盖等烦恼是靠阿拉汉道来断除的。这样一来,同一位比丘就有多种不同的观察。而在这些观察当中,有的比丘修这一种观察,有的比丘修那一种观察,所以不同比丘的观察也各不相同。其余内容在各处都已经很清楚了。
440.Pahīnā nu kho me pañca kāmaguṇātiādīsu ekabhikkhussa paccavekkhaṇā nānā, nānābhikkhūnaṃ paccavekkhaṇā nānāti. Kathaṃ? Eko hi bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pattacīvaraṃ paṭisāmetvā vivittokāse nisinno paccavekkhati ‘‘pahīnā nu kho me pañcakāmaguṇā’’ti. So ‘‘appahīnā’’ti ñatvā vīriyaṃ paggayha anāgāmimaggena pañcakāmaguṇikarāgaṃ samugghāṭetvā maggānantaraṃ phalaṃ phalānantaraṃ maggaṃ tato vuṭṭhāya paccavekkhanto ‘‘pahīnā’’ti pajānāti. Nīvaraṇādīsupi eseva nayo. Etesaṃ pana arahattamaggena pahānādīni honti, evaṃ ekabhikkhussa nānāpaccavekkhaṇā hoti. Etāsu pana paccavekkhaṇāsu añño bhikkhu ekaṃ paccavekkhaṇaṃ paccavekkhati, añño ekanti evaṃ nānābhikkhūnaṃ nānāpaccavekkhaṇā hoti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
10. 《根修习经》的注释
10. Indriyabhāvanāsuttavaṇṇanā
453“如是我闻”这句,是《根修习经》的开头。其中“伽姜伽罗”是一个叫这个名字的镇子。“善竹丛”是说有一种树叫“善竹”,那片被这种树覆盖的大森林,他就住在那里。所谓“以眼不见色,以耳不闻声”,意思是说:不应当用眼去看色,不应当用耳去听声——他是怀着这样的用意在说的。
453.Evaṃme sutanti indriyabhāvanāsuttaṃ. Tattha gajaṅgalāyanti evaṃnāmake nigame. Suveḷuvaneti suveḷu nāma ekā rukkhajāti, tehi sañchanno mahāvanasaṇḍo, tattha viharati. Cakkhunā rūpaṃ na passati, sotena saddaṃ na suṇātīti cakkhunā rūpaṃ na passitabbaṃ, sotena saddo na sotabboti evaṃ desetīti adhippāyena vadati.
世尊用“然而在圣者的律中,那却是不同的”这句话,为自己教法中那无可比拟的根修习之说提供了因缘。于是阿难尊者心想:“导师已经给出了说法的因缘,那就让我在这大众当中,为比丘僧团展开一场关于根修习的论说吧。”他向导师请求开示,便说出了“这位世尊”等话。接着,世尊为他讲述根修习,便说出了“那么,阿难”等话。
Aññathā ariyassa vinayeti iminā bhagavā attano sāsane asadisāya indriyabhāvanāya kathanatthaṃ ālayaṃ akāsi. Athāyasmā ānando – ‘‘satthā ālayaṃ dasseti, handāhaṃ imissaṃ parisati bhikkhusaṅghassa indriyabhāvanākathaṃ kāremī’’ti satthāraṃ yācanto etassabhagavātiādimāha. Athassa bhagavā indriyabhāvanaṃ kathento tena hānandātiādimāha.
454这里所说的“舍”,就是指那种名为“观舍”的舍。这种舍是寂静的,是殊胜的,意思是没有贪染。就这样,这位比丘在眼门面对色所缘时,无论所缘是可意、悦意的,还是不可意、不悦意的,或是中性的、既非可意也非不可意的,他都不让心去贪著、嗔恨或迷乱,而是把握住这些所缘,把观安置在舍的状态中。“具眼者”是指成就了清净眼目的人。因为患眼病的人无法做到睁眼、闭眼,所以这里不拿他作比喻。
454. Tatha yadidaṃ upekkhāti yā esā vipassanupekkhā nāma, esā santā esā paṇītā, atappikāti attho. Iti ayaṃ bhikkhu cakkhudvāre rūpārammaṇampi iṭṭhe ārammaṇe manāpaṃ, aniṭṭhe amanāpaṃ, majjhatte manāpāmanāpañca cittaṃ, tassa rajjituṃ vā dussituṃ vā muyhituṃ vā adatvāva pariggahetvā vipassanaṃ majjhatte ṭhapeti. Cakkhumāti sampannacakkhuvisuddhanetto. Cakkhābādhikassa hi uddhaṃ ummīlananimmīlanaṃ na hoti, tasmā so na gahito.
456就像车辕那样,微微向前倾斜、竖立起来的状态。
456.Īsakaṃpoṇeti rathīsā viya uṭṭhahitvā ṭhite.
461在“对可厌之物有不厌想”等说法中:对可厌之物,通过以慈心遍满,或者通过界作意的方式,他安住于不厌想。对不可厌之物,通过以不净遍满,或者通过作意无常的方式,他安住于可厌想。其余各句也是同样的道理。把这两者都避开——想要安住于中舍的人该怎么做呢?当可意和不可意的对象出现在面前时,他既不生欢喜,也不生忧恼。经中就是这样说的:
461.Paṭikūle appaṭikūlasaññītiādīsu paṭikūle mettāpharaṇena vā dhātuso upasaṃhārena vā appaṭikūlasaññī viharati. Appaṭikūle asubhapharaṇena vā aniccato upasaṃhārena vā paṭikūlasaññī viharati. Sesapadesupi eseva nayo. Tadubhayaṃ abhinivajjetvāti majjhatto hutvā viharitukāmo kiṃ karotīti? Iṭṭhāniṭṭhesu āpāthagatesu neva somanassiko na domanassiko hoti. Vuttañhetaṃ –
怎样对可厌的事物保持不厌想而安住?对不可意的事物,或者以慈心遍满,或者从界的角度来作意,这样就是对可厌的事物保持不厌想而安住。怎样对不可厌的事物保持可厌想而安住?对可意的事物,或者以不净想遍满,或者从无常的角度来作意,这样就是对不可厌的事物保持可厌想而安住。怎样对可厌和不可厌两者都保持不厌想而安住?对不可意和可意的事物,或者以慈心遍满,或者从界的角度来作意,这样就是对可厌和不可厌两者都保持不厌想而安住。怎样对不可厌和可厌两者都保持可厌想而安住?对可意和不可意的事物,或者以不净想遍满,或者从无常的角度来作意,这样就是对不可厌和可厌两者都保持可厌想而安住。怎样避开可厌和不可厌两者,安住在舍心中,具足正念正知?在这里,比丘以眼见色之后,既不欢喜也不忧愁,安住在舍心中,具足正念正知……乃至……以意知法之后,既不欢喜也不忧愁,安住在舍心中,具足正念正知。这样就是避开可厌和不可厌两者,安住在舍心中,具足正念正知。
‘‘Kathaṃ paṭikūle appaṭikūlasaññī viharati? Aniṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharati, evaṃ paṭikūle appaṭikūlasaññī viharati. Kathaṃ appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati? Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati, evaṃ appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati. Kathaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī viharati? Aniṭṭhasmiñca iṭṭhasmiñca vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharati. Evaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī viharati. Kathaṃ appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī viharati? Iṭṭhasmiñca aniṭṭhasmiñca vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati, evaṃ appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī viharati . Kathaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno? Idha bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno…pe… manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno’’ti.
在这三种方式当中,第一种方式里,可意的、不可意的、可意又不可意的,有染污的运作,也有无染污的运作。第二种方式里,只有染污的运作。第三种方式里,有染污和无染污两种运作。另外又说:第一种只有染污的运作,第二种有染污和无染污两种运作,第三种只有无染污的运作。其余各处都同样容易理解。
Imesu ca tīsu nayesu paṭhamanaye manāpaṃ amanāpaṃ manāpāmanāpanti saṃkilesaṃ vaṭṭati, nikkilesaṃ vaṭṭati. Dutiyanaye saṃkilesaṃ, tatiyanaye saṃkilesanikkilesaṃ vaṭṭati. Puna vuttaṃ – ‘‘paṭhamaṃ saṃkilesaṃ vaṭṭati, dutiyaṃ saṃkilesampi nikkilesampi, tatiyaṃ nikkilesameva vaṭṭatī’’ti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
这部《中部》之所以被称为具备三种善,是因为:开头说“比丘们,我要为你们讲说一切法的根本分类”,所以是初善;中间说到“经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、吠陀罗”,所以是中善;结尾说“圣洁者、已修习诸根”,所以是后善。这样具备三种善的《中部》,被称为“大观”,如今依靠注释而得以圆满完成。
Yo cāyaṃ ‘‘sabbadhammamūlapariyāyaṃ vo, bhikkhave, desissāmī’’ti āraddhattā ādikalyāṇo, majjhe ‘‘suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedalla’’nti vacanato majjhekalyāṇo, sanniṭṭhāne ‘‘ariyo bhāvitindriyo’’ti vacanato pariyosānakalyāṇoti tividhakalyāṇo majjhimanikāyo ‘‘mahāvipassanā nāmāya’’nti vutto, so vaṇṇanāvasena samatto hoti.
因为善慧长老尊者佛友的劝请,
过去曾和我在孔雀使港口一起住过。
破除外道邪说的最殊胜《中部》注释,
我着手撰写名为《破除迷执》的注释。
这部作品确实是从《大注释书》中提取精华而完成的。
这部圣典的篇幅大约有一百零七诵分。
《清净道论》的篇幅是五十九诵分。
因为是为了阐明诸圣典的意义而作。
所以,这部义注连同它一起,是按照偈颂计数的方式来编排的。
应当知道,诵分的总数是六万三千。
这部注疏的篇幅,以诵分来计算,是二千六百诵分。
阐明大寺住众所依宗义的注疏。
我采撷了根本注释书的精要,在造这部注释的时候,
愿以这所积累的智慧,让世间永远安乐。
Āyācito sumatinā therena bhadantabuddhamittena, Pubbe mayūradūtapaṭṭanamhi saddhiṃ nivasantena. Paravādavidhaṃsanassa majjhimanikāyaseṭṭhassa, Yamahaṃ papañcasūdanimaṭṭhakathaṃ kātumārabhiṃ. Sā hi mahāaṭṭhakathāya sāramādāya niṭṭhitā esā, Sattuttarasatamattāya pāḷiyā bhāṇavārehi. Ekūnasaṭṭhimatto visuddhimaggopi bhāṇavārehi, Atthappakāsanatthāya āgamānaṃ kato yasmā. Tasmā tena sahā’yaṃ gāthāgaṇanānayena aṭṭhakathā, Samadhikachasaṭṭhisatamiti viññeyyā bhāṇavārānaṃ. Samadhikachasaṭṭhisatapamāṇamiti bhāṇavārato esā, Samayaṃ pakāsayantī mahāvihārādhivāsīnaṃ. Mūlaṭṭhakathāsāraṃ ādāya mayā imaṃ karontena, Yaṃ paññamupacitaṃ tena hotu loko sadā sukhitoti.
这部名为《破除迷执》的中部注释,是由那位名为觉音、为师长们所取名的长老写成的。他被极其清净的信、慧、精进所庄严,具足戒行、正直、柔和等功德,有能力深入自宗与他宗深奥的教义,具备透彻的智慧,在导师的教法中,对三藏教法及注释具有无碍智慧的光辉,是大注释师。他语业的成就带来甜美、高雅、相应且能令人解脱的话,语言优美,是殊胜的论师,也是大诗人。他具足无碍解,为六神通等种种功德所庄严,智慧坚定地立足于上人法,是长老传承的明灯,是大寺派长老传承中的庄严,具备广博而清净的智慧,名为觉音。
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyappaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhanasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthu sāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇappaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ papañcasūdanī nāma majjhimanikāyaṭṭhakathā –
愿其长存于世间,为了那些寻求超越世间的人;
他们为善男子们开示导向见清净的方法。
“佛陀”这个名号,也是属于那位心已清净、如是者的;
在世间,世间最尊贵大仙的(教法)流传。
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ; Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ diṭṭhivisuddhiyā. Buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino; Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.