11. 坚固经注释显示巴利原文
11. Kevaṭṭasuttavaṇṇanā
坚固居士子因缘注释显示巴利原文
Kevaṭṭagahapatiputtavatthuvaṇṇanā
481 481. 如此注释完《苏跋经》后,现在注释《翅瓦德经》。为了显示按次第注释的段落,或为了阐明紧接《苏跋经》结集之经即是《翅瓦德经》,而说:“如是我闻……在那烂陀……《翅瓦德经》。”所谓“巴瓦利迦”,是一位名叫巴瓦利迦的富豪。“菴婆林”意为芒果树林立的游园。据说,那位富豪为世尊建造了合适的香室,并为比丘僧团建造了夜居处、日居处、小屋、凉亭等,围以墙垣,设有门楼,奉献给以佛陀为首的僧团。而依先前惯称,此精舍即被称为“巴瓦利迦菴婆林”。“翅瓦德”仅是名字。有人说:“因受渔夫们保护,或在他们面前觉悟,故称翅瓦德。”关于“居士子”,此处他当时虽已居居士之位,但因父亲去世不久,故依先前称呼仍称为“居士子”。因此说“居士大财主”,意为因大财富而为大财主之居士,将 ra 音转为 la 音而说“大财主”,如同“被障碍”之例。具信、净信:即依凡夫的信心而具足对三宝的信,故净信三宝;或依对业与业果的信而具信,因多净信三宝而称为净信。“正是信增上”:这是他如此思惟的原因所在,因为信增上者犹如发狂一般。显示巴利原文
481. Evaṃ subhasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni kevaṭṭasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, subhasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa kevaṭṭasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ ‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… nāḷandāyanti kevaṭṭasutta’’nti āha. Pāvārikassāti evaṃnāmakassa seṭṭhino. Ambavaneti ambarukkhabahule upavane. Taṃ kira so seṭṭhi bhagavato anucchavikaṃ gandhakuṭiṃ, bhikkhusaṅghassa ca rattiṭṭhānadivāṭṭhānakuṭimaṇḍapādīni sampādetvā pākāraparikkhittaṃ dvārakoṭṭhakasampannaṃ katvā buddhappamukhassa saṅghassa niyyātesi, purimavohārena panesa vihāro ‘‘pāvārikambavana’’ntveva vuccati. ‘‘Kevaṭṭo’’ tidaṃ nāmamattaṃ. ‘‘Kevaṭṭehi saṃrakkhitattā, tesaṃ vā santike sambuddhattā’’ti keci. Gahapatiputtassāti ettha kāmañcesa tadā gahapatiṭṭhāne ṭhito, pitu panassa acirakālakatatāya purimasamaññāya ‘‘gahapatiputto’’tveva voharīyati. Tenāha ‘‘gahapatimahāsālo’’ti, mahāvibhavatāya mahāsāro gahapatīti attho, ra-kārassa pana la-kāraṃ katvā ‘‘mahāsālo’’ti vuttaṃ yathā ‘‘palibuddho’’ti (cūḷani. 15; mi. pa. 6.3.7; jā. aṭṭha. 2.3.102) saddho pasannoti pothujjanikasaddhāvasena ratanattayasaddhāya samannāgato, tatoyeva ratanattayappasanno. Kammakammaphalasaddhāya vā saddho, ratanattayappasādabahulatāya pasanno. Saddhādhikattāyevāti tathācintāya hetuvacanaṃ, saddhādhiko hi ummādappatto viya hoti.
“繁荣”:即完全地繁荣,指财富成就达到圆满、充满,此处聚集众多人,依此义而说“肩聚”等语。“来,比丘!你每半月、每月或每年,为令人生信而现神通吧”——这样命令一位比丘便是“指示”,而将这一职位安立给那位比丘,即称为“安置于职位”。“超人之法”:指较凡夫更上的最上人,即佛陀等禅修者及圣者。“从法”:指从所证得的法,即禅那、神通、道果之法,此为表示简别的从格。由此简别神通。这样,将“超人”一词与“人”字合为一词之后,现在再将本应与“神通”一词结合的作为独立一词,而说“或从十善所摄”等语。“从人法”:即从凡夫人之法。“燃灯”:即燃烧之灯。“油润”:即注油。在“王舍城长者事”中,即王舍城长者施旃檀叶的事中,制定了学处:“诸比丘,不应向在家人示现超人之法、神通。若示现者,犯恶作。”这便制定了那条禁止变现神通的学处。显示巴利原文
Samiddhāti sammadeva iddhā, vibhavasampattiyā vepullappattā sampuṇṇā, ākiṇṇā bahū manussā etthāti atthaṃ sandhāya ‘‘aṃsakūṭenā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Ehi tvaṃ bhikkhu anvaddhamāsaṃ, anumāsaṃ, anusaṃvaccharaṃ vā manussānaṃ pasādāya iddhipāṭihāriyaṃ karohī’’ti ekassa bhikkhuno āṇāpanameva samādisanaṃ, taṃ pana tasmiṃ ṭhāne ṭhapanaṃ nāmāti āha ‘‘ṭhānantare ṭhapetū’’ti . Uttarimanussānanti pakatimanussehi uttaritarānaṃ uttamapurisānaṃ buddhādīnaṃ jhāyīnaṃ, ariyānañca. Dhammatoti adhigamadhammato, jhānābhiññāmaggaphaladhammatoti attho, niddhāraṇe cetaṃ nissakkavacanaṃ. Tato hi iddhipāṭihāriyaṃ niddhāreti. Evaṃ uttarisaddaṃ manussasaddena ekapadaṃ katvā idāni pāṭihāriyasaddena sambajjhitabbaṃ visumeva padaṃ karonto ‘‘dasakusalasaṅkhātato vā’’tiādimāha. Manussadhammatoti pakatimanussadhammato. Pajjalitapadīpoti pajjalantapadīpo. Telasnehanti telasecanaṃ. Rājagahaseṭṭhivatthusminti rājagahaseṭṭhino candanapattadānavatthumhi (cūḷava. 252). Sikkhāpadaṃ paññāpesīti ‘‘na bhikkhave gihīnaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassetabbaṃ. Yo dasseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 252) vikubbaniddhipaṭikkhepakaṃ idaṃ sikkhāpadaṃ paññapesi.
482 为显明这是就功德成就而不退失而说,故云“非以功德之破坏”,由此复说“戒破坏”等语。“无有敢为者”即于被禁止之处,无有敢为者。为显明纵使如此,此人亦由其他理由而敢为,故说“然而此人”等语。因其可信,故增长信赖——如此连结。“增长”即令其增长,令其显著、明显之义。显示巴利原文
482. Guṇasampattito acāvanaṃ sandhāya etaṃ vuttanti dasseti ‘‘na guṇavināsanenā’’ti iminā. Tenāha ‘‘sīlabheda’’ntiādi. Visahanto nāma natthīti nivāritaṭṭhāne ussahanto nāma natthi. Evampi iminā kāraṇantarenāyaṃ ussahantoti dassetuṃ ‘‘ayaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Yasmā vissāsiko, tasmā vissāsaṃ vaḍḍhetvāti yojanā. Vaḍḍhetvāti ca brūhetvā, vibhūtaṃ pākaṭaṃ katvāti attho.
神变奇迹之解说显示巴利原文
Iddhipāṭihāriyavaṇṇanā
483-4 “过患”即过失。为说明它如何被造作、在何处生起,而说“据说在那里……”等语。“由一位”即由一位名为犍陀罗的仙人。如此前后文才相符。此名为“犍陀罗”的明咒,有“小犍陀罗”与“大犍陀罗”两种。其中,“小犍陀罗”是能知三岁以内死亡众生投生处的明咒,此处《旺吉萨事》可为佐证。“大犍陀罗”不仅能知他们的投生处,而且更能成就神变智的作用。因为此明咒大多成就神变智之事。据说成就此明咒之人,在适当的地点与时间诵念咒语后,能多次示现自身,也能示现象等,也能隐身,也能令火凝固,也能令水凝固,也能在空中示现自身。这一切应视为如同幻术一般。“受苦”即遭受痛苦、被逼迫,故说“被压迫”。显示巴利原文
483-4.Ādīnavanti dosaṃ. Kathaṃ tena katā, kattha vā uppannāti āha ‘‘tattha kirā’’tiādi. Ekenāti gandhārena nāma isināva. Evañhi pubbenāparaṃ saṃsandatīti. Gandhārī nāmesā vijjā cūḷagandhārī, mahāgandhārīti duvidhā hoti. Tattha cūḷagandhārī nāma tivassato oraṃ matasattānaṃ upapannaṭṭhānajānanā vijjā. Vaṅgīsavatthu (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.220; a. ni. aṭṭha. 1.1.212) cettha sādhakaṃ. Mahāgandhārī nāma tassa ceva jānanā, taduttari ca iddhividhañāṇakammassa sādhikā vijjā. Yebhuyyena hesā iddhividhañāṇakiccaṃ sādheti. Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise dese, kāle ca mantaṃ parijappetvā bahudhāpi attānaṃ dasseti, hatthiādīnipi dasseti, adassanīyopi hoti, aggithambhampi karoti, jalathambhampi karoti, ākāsepi attānaṃ dasseti, sabbaṃ indajālasadisaṃ daṭṭhabbaṃ. Aṭṭoti dukkhito bādhito. Tenāha ‘‘pīḷito’’ti.
记说神变注释显示巴利原文
Ādesanāpāṭihāriyavaṇṇanā
485 诚然,“心所”一词是对那些系属于心、与心相应者的通称,但是,当通称被采用时,心的特殊性也就被显示出来了。而共相说明则确立于特殊相上,因此,为显明“心所”一词的意趣,说“意指喜与忧”。在此,以“喜”的摄取,显示了与喜俱起的贪等及信等法;以“忧”的摄取,显示了嗔等。寻与伺则以其自性得以显示。“pi”字有“应说之法的总集”义,容易理解,故说“你的心如此”,意思是:你的心以这种方式运作。若问“以何种方式?”,则说“或具喜……”等。“你的心如此”这是对具喜等状态的显示,并非显示某人有喜或有忧,因此,为了显示那种心,在圣典中说“你的心也如此”。此处的“iti”字是举例义,如同“迦旃延!‘有’,这是一个极端”等句。因此他说“此义及彼义”。“pi”字在这里也是已说之法的总集义。能思惟、了知他人之心,故名“思惟宝石”(cintāmaṇi),将na变为ṇa,它本身因前分词的间隔而成为“宝石”(maṇikā)。所谓“思惟”,不能离于心而存在,故说“了知他人之心”。有人说:“据说,那明咒的成就者,在适当的地……”显示巴利原文
485. Kāmaṃ ‘‘cetasika’’nti idaṃ ye cetasi niyuttā cittena sampayuttā, tesaṃ sādhāraṇavacanaṃ, sādhāraṇe pana gahite cittaviseso dassito nāma hoti. Sāmaññajotanā ca visese avatiṭṭhati, tasmā cetasikapadassa yathādhippetamatthaṃ dassento ‘‘somanassadomanassaṃ adhippeta’’nti āha. Somanassaggahaṇena cettha tadekaṭṭhā rāgādayo, saddhādayo ca dhammā dassitā honti, domanassaggahaṇena dosādayo. Vitakkavicārā pana sarūpeneva dassitā. Pi-saddassa vattabbasampiṇḍanattho suviññeyyoti āha ‘‘evaṃ tava mano’’ti, iminā pakārena tava mano pavattoti attho. Kena pakārenāti vuttaṃ ‘‘somanassito vā’’tiādi. ‘‘Evampi te mano’’ti idaṃ somanassitatādimattadassanaṃ, na pana yena somanassito vā domanassito vā, taṃ dassananti taṃ cittaṃ dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘itipi te citta’’nti vuttaṃ. Itisaddo cettha nidassanattho ‘‘atthīti kho kaccāna ayameko anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) viya. Tenāha ‘‘idañcidañca attha’’nti. Pi-saddo idhāpi vuttasampiṇḍanattho. Parassa cintaṃ manati jānāti etāyāti cintāmaṇi na-kārassa ṇa-kāraṃ katvā, sā eva pubbapadamantarena maṇikā. Cintā nāma na cittena vinā bhavatīti āha ‘‘paresaṃ cittaṃ jānātī’’ti. ‘‘Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise dese, kāle ca mantaṃ parijappitvā yassa cittaṃ jānitukāmo, tassa diṭṭhasutādivisesasañjānanamukhena cittācāraṃ anuminanto kathetī’’ti keci. ‘‘Vācaṃ niccharāpetvā tattha akkharasallakkhaṇavasena kathetī’’ti apare. Sā pana vijjā padakusalajātakena (jā. 1.9.49 ādayo) dīpetabbā.
教诫神变注释显示巴利原文
Anusāsanīpāṭihāriyavaṇṇanā
486 “令其转起”,意即成为转起者,是说以转起的方式进行思惟。此中,“如是”一词,是依所教导的教诫,从规则与遮止两方面,对转起之相进行把握。而此教诫,旨在通过显示正思惟与邪思惟的转起之相,来阐明其中的利益与过患。所谓“只是无常想,而非常想”,其“只”字是为了遮止与之相对立者。此处“如是”一词的意义与作用,亦应依前述之理了知。对于“此”字的运用,也是如此。“五欲功德贪”不过是一种例举,因为也期望断除其他的贪与嗔等。而要断除它们,就如同在放出腐血之前,需先排除腐肉的方法一样,以此作为断除其他贪等的方便。所谓“只是出世间法”,这一决定语,因其与有罪法相敌对,应视为旨在遮止有罪法。因为成就此法之方便与利益所含摄的其他无罪法,并非无间缘。显示“神变”即是“神通神变”,因为神通本身就是一种神变。其余二词,其理亦同。显示巴利原文
486.Pavattentāti pavattanakā hutvā, pavattanavasena vitakkethāti vuttaṃ hoti. Evanti hi yathānusiṭṭhāya anusāsaniyā vidhivasena, paṭisedhavasena ca pavattiākāraparāmasanaṃ, sā ca anusāsanī sammāvitakkānaṃ, micchāvitakkānañca pavattiākāradassanavasena tattha ānisaṃsassa, ādīnavassa ca vibhāvanatthaṃ pavattati. Aniccasaññameva, na niccasaññaṃ. Paṭiyogīnivattanatthañhi eva-kāraggahaṇaṃ. Idhāpi evaṃ-saddassa attho, payojanañca vuttanayeneva veditabbaṃ. Idaṃ-gahaṇepi eseva nayo. Pañcakāmaguṇikarāganti nidassanamattaṃ tadaññarāgassa ceva dosādīnañca pahānassa icchitattā, tappahānassa ca tadaññarāgādikhepanassa upāyabhāvato duṭṭhalohitavimocanassa pubbaduṭṭhamaṃsakhepanūpāyatā viya. Lokuttaradhammamevāti avadhāraṇaṃ paṭipakkhabhāvato sāvajjadhammanivattanaparaṃ daṭṭhabbaṃ tassādhigamūpāyānisaṃsabhūtānaṃ tadaññesaṃ anavajjadhammānaṃ nānantarikabhāvato. Iddhividhaṃ iddhipāṭihāriyanti dasseti iddhiyeva pāṭihāriyanti katvā. Sesapadadvayepi eseva nayo.
然而,对于“神变”一词的词义,有人说:“由于能去除敌对,能除去贪等烦恼,故称神变。”但世尊并无应当去除的贪等敌对。即便是凡夫,当其心离随烦恼、具足八支功德时,于已除敌对的心中,神变亦会生起。因此,不能依据那边的生起之说,便将此处的“神变”如此解释。然而,若以大悲世尊所应度化者的烦恼为敌对,由于去除了这些烦恼而说为“神变”,如此便能成立。或者,以世尊及其教法的敌对——外道,为所去除者,故称神变。因为他们由于被除去见解,以及无法显示其见解,而被神通、记心、教诫所去除、所排除。又或者,“paṭi”这一词缀表示“之后”的意义,正如《波罗延那经》句中“在他进入之后,另一位婆罗门来了”的用法。如此,在心等持、离随烦恼之后,应由已作所作之人后来加以去除、令其转起,故称神变。又或者在以第四禅、以道去除了自身随烦恼之后,其后的去除作用,便是神变。而神通、记心、教诫,亦应由离随烦恼、已作所作之人,为了众生的利益而再次令其转起。并且,在去除了自己的随烦恼之后,又成为能去除其他众生随烦恼者,因此名为神变。神变本身就是一种神变。又或者,在神通、记心、教诫这三者的集合中,每一种都可称为神变。显示巴利原文
Pāṭihāriyapadassa pana vacanatthaṃ (udā. aṭṭha. paṭhamabodhisuttavaṇṇanā; itivu. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘paṭipakkhaharaṇato, rāgādikilesāpanayanato pāṭihāriya’’nti vadanti, bhagavato pana paṭipakkhā rāgādayo na santi ye haritabbā. Puthujjanānampi vigatupakkilese aṭṭhaṅgaguṇasamannāgate citte hatapaṭipakkhe iddhividhaṃ pavattati, tasmā tattha pavattavohārena ca na sakkā idha ‘‘pāṭihāriya’’nti vattuṃ. Sace pana mahākāruṇikassa bhagavato veneyyagatā ca kilesā paṭipakkhā, tesaṃ haraṇato ‘‘pāṭihāriya’’nti vuttaṃ, evaṃ sati yuttametaṃ. Atha vā bhagavato ceva sāsanassa ca paṭipakkhā titthiyā, tesaṃ haraṇato pāṭihāriyaṃ. Te hi diṭṭhiharaṇavasena, diṭṭhippakāsane asamatthabhāvena ca iddhiādesanānusāsanīhi haritā apanītā hontīti. ‘‘Paṭī’’ti vā ayaṃ saddo ‘‘pacchā’’ti etassa atthaṃ bodheti ‘‘tasmiṃ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo’’ti (su. ni. 985; cūḷani. 4) pārāyanasuttapade viya, tasmā samāhite citte vigatupakkilese ca katakiccena pacchā haritabbaṃ pavattetabbanti paṭihāriyaṃ, attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchā haraṇaṃ paṭihāriyaṃ, iddhiādesanānusāsaniyo ca vigatupakkilesena katakiccena ca sattahitatthaṃ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upakkilesesu parasattānaṃ upakkilesaharaṇāni hontīti paṭihāriyāni nāma bhavanti, paṭihāriyameva pāṭihāriyaṃ. Paṭihāriye vā iddhiādesanānusāsanisamudāye bhavaṃ ekekaṃ ‘‘pāṭihāriya’’nti vuccati. Paṭihāriyaṃ vā catutthajjhānaṃ, maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṃ, tasmiṃ vā nimittabhūte, tato vā āgatanti pāṭihāriyaṃ, iddhiādesanānusāsanīhi vā parasantāne pasādādīnaṃ paṭipakkhassa kilesassa haraṇato vuttanayena pāṭihāriyaṃ. Satataṃ dhammadesanāti sabbakālaṃ desetabbadhammadesanā.
“以神通变化”:此处与“俱”字义结合,为作具格,意谓“与之一起惯行”。其余义理,亦以此法类推。应理解为“法将(舍利弗)所惯行的”。为以犍度中的本事来证成此义,而说“提婆达多”等语。“在象头山”:离伽耶村不远处,有一块名为象头山、形如象额的后背岩石,那里能容纳一千位比丘。所说的“在那块后背岩石上”,即指此处。以“了知心行”显示他心通,以“说法”显示教诫神通,以“示现变化”显示神通变化。“大龙”,即是大漏尽者阿罗汉。因为“龙”是阿罗汉的称号,意为“他没有过失、没有罪恶”。正如《萨毗耶经》中所说——显示巴利原文
Iddhipāṭihāriyenāti sahādiyoge karaṇavacanaṃ, tena saddhiṃ āciṇṇanti attho. Itaratthāpi esa nayo. Dhammasenāpatissa āciṇṇanti yojetabbaṃ. Tamatthaṃ khandhakavatthunā sādhento ‘‘devadatte’’tiādimāha. Gayāsīseti gayāgāmassa avidūre gayāsīsanāmako hatthikumbhasadiso piṭṭhipāsāṇo atthi, yattha bhikkhusahassassapi okāso hoti, tasmiṃ piṭṭhipāsāṇe. ‘‘Cittācāraṃ ñatvā’’ti iminā ādesanāpāṭihāriyaṃ dasseti, ‘‘dhammaṃ desesī’’ti iminā anusāsanīpāṭihāriyaṃ, ‘‘vikubbanaṃ dassetvā’’ti iminā iddhipāṭihāriyaṃ. Mahānāgāti mahākhīṇāsavā arahanto. ‘‘Nāgo’’ti hi arahato adhivacanaṃ natthi āgu pāpametassāti katvā. Yathāha sabhiyasutte –
于世间不作任何恶行,
断尽一切结缚与枷锁;
于一切处无所执著,已得解脱,
“龙”,因其具有如实之性,故被称为“如实者”。
显示巴利原文 ‘‘Āguṃ na karoti kiñci loke, Sabbasaṃyoge visajja bandhanāni; Sabbattha na sajjatī vimutto, Nāgo tādi pavuccate tathattā’’ti. (su. ni. 527; mahāni. 80; cūḷani. 27, 139);
然而,此注疏中说:“听闻法将说法后,五百位比丘住于须陀洹果;听闻大目犍连说法后,住于阿拉汉果。”(《长部注》1.486)但在《破僧犍度》的巴利经文中,则说:“那时,尊者舍利弗以他心通及教诫、尊者大目犍连以神通变化及教诫,对诸比丘进行教导、教诫时,他们生起了远离尘垢的法眼:‘凡任何集起之法,彼一切皆灭尽之法。’”(《小品》345)这表明,两位长老说法时,他们都证得了法眼。应知此说差异,源于长部持诵者与犍度持诵者的见解分歧。因为此巴利经典是结集者所说,而注疏亦由他们结集而成。而且,应知巴利中所说的“法眼生起”,亦能含摄上位道果,如同在《梵寿经》(《中部》2.343)与《小罗睺罗教诫经》(《中部》3.416)中那样。显示巴利原文
Aṭṭhakathāyaṃ panettha ‘‘dhammasenāpatissa dhammadesanaṃ sutvā pañcasatā bhikkhū sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Mahāmoggallānassa dhammadesanaṃ sutvā arahattaphale’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.486) vuttaṃ. Saṅghabhedakakkhandhakapāḷiyaṃ pana ‘‘atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ āyasmatā sāriputtena ādesanāpāṭihāriyānusāsaniyā, āyasmatā ca mahāmoggallānena iddhipāṭihāriyānusāsaniyā ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi ‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’nti’’ (cūḷava. 345) ubhinnampi therānaṃ dhammadesanāya tesaṃ dhammacakkhupaṭilābhova dassito, tayidaṃ visadisavacanaṃ dīghabhāṇakānaṃ, khandhakabhāṇakānañca matibhedenāti daṭṭhabbaṃ. Saṅgāhakabhāsitā hi ayaṃ pāḷi, aṭṭhakathā ca teheva saṅgahamāropitā, apica pāḷiyaṃ uparimaggaphalampi saṅgahetvā ‘‘dhammacakkhuṃ udapādī’’ti vuttaṃ yathā taṃ brahmāyusutte, (ma. ni. 2.343) cūḷarāhulovādasutte (ma. ni. 3.416) cāti veditabbaṃ.
而“教诫神通是诸佛恒常的说法”,这是就其殊胜性而言。前两种神通应受谴责,因为如所述,它们会被相似之法所非难。它们有过失,因为并非断除他人所叠加过失的适当方法。正因有过失,故不能长久安立,无法持续久住。因不能长久安立,故不导向出离——这是从果推因。因不导向出离,故不长久。教诫神通则无可谴责,因其从清净中生,以清净为依止,故无过失。于其中,并无前后矛盾等过失产生。正因无过失,故能长久安立,不被外道之风及烦恼之风所破坏。因能长久安立,故导向出离——此处也是从果推因。因导向出离,故能长久。因此,即依所述之理,以应受谴责等与无可谴责等两者,依次作为前二神通与教诫神通具应呵责性与应赞叹性的原因,而作总结。显示巴利原文
‘‘Anusāsanīpāṭihāriyaṃ pana buddhānaṃ satataṃ dhammadesanā’’ti sātisayatāya vuttaṃ. Saupārambhāni yathāvuttena patirūpakena upārambhitabbato. Sadosāni parāropitadosasamucchindanassa anupāyabhāvato. Sadosattā eva addhānaṃ na tiṭṭhanti cirakālaṭṭhāyīni na honti. Addhānaṃ atiṭṭhanato na niyyantīti phalena hetuno anumānaṃ. Aniyyānikatāya hi tāni anaddhaniyāni. Anusāsanīpāṭihāriyaṃ anupārambhaṃ visuddhippabhavato, visuddhinissayato ca. Tatoyeva niddosaṃ. Na hi tattha pubbāparavirodhādidosasambhavo atthi. Niddosattā eva addhānaṃ tiṭṭhati parappavādavātehi, kilesavātehi ca anupahantabbato. Addhānaṃ tiṭṭhanato niyyātīti idhāpi phalena hetuno anumānaṃ. Niyyānikatāya hi taṃ addhaniyaṃ. Tasmāti yathāvuttakāraṇato, tena ca upārambhādiṃ, anupārambhādiñcāti ubhayaṃ yathākkamaṃ ubhayattha gārayhapāsaṃsabhāvānaṃ hetubhāvena paccāmasati.
大种灭尽者事注释显示巴利原文
Bhūtanirodhesakavatthuvaṇṇanā
487 为显示它们不导出的性质:那位寻求大种的比丘,虽于前两种神通得自在、极善巧,却不悟知大种无余灭尽的涅槃,故此两种神通因不具导向导出之用,而为不导出。为显示其不导出的性质而说。为显示导出的性质:教诫神通于修行者决定能带来导出,故为显示它正是导出的性质。显示巴利原文
487.Aniyyānikabhāvadassanatthanti yasmā mahābhūtapariyesako bhikkhu purimesu dvīsu pāṭihāriyesu vasippatto sukusalopi samāno mahābhūtānaṃ aparisesanirodhasaṅkhātaṃ nibbānaṃ nāvabujjhi, tasmā tadubhayāni niyyānāvahattābhāvato aniyyānikānīti tesaṃ aniyyānikabhāvadassanatthaṃ. Niyyānikabhāvadassanatthanti anusāsanīpāṭihāriyaṃ takkarassa ekantato niyyānāvahanti tasseva niyyānikabhāvadassanatthaṃ.
如此显示了此教说的首要目的后,为显示附带目的,进而说“而且”等句。导出正是此教说的首要目的,因它即为此义。诸佛的伟大则是附带目的,由义理必然推知。为显示此,遂问“是怎样的比丘?”而开始“那位大种”等语。“寻求”:以无余灭尽的方式寻求大种,即探究它们的无余灭尽,如所说。“游历后”:被法性驱使而周游。据说此为法性所成,即那位比丘如此游历,如同大地震动等自然而生。“解答处”:即解答之处;亦有一读作“解答者”,意为解答者。“因此”:因唯问佛陀而无疑惑,亦唯佛能解答,故说。“为了显示伟大”:为显示诸佛于含天人在内的世间不共他人的伟大、大威力。又因此缘:“一切佛教中,有如此比丘为其威力之显示者”——此亦为一原因。显示巴利原文
Evaṃ etissā desanāya mukhyapayojanaṃ dassetvā idāni anusaṅgikapayojanaṃ dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Niyyānameva hi etissā desanāya mukhyapayojanaṃ tassa tadatthabhāvato. Buddhānaṃ pana mahantabhāvo anusaṅgikapayojanaṃ atthāpattiyāva gantabbato. Kīdiso nāmesa bhikkhūti āha ‘‘yo mahābhūte’’tiādi. Pariyesantoti apariyesaṃ nirujjhanavasena mahābhūte gavesanto, tesaṃ anavasesanirodhaṃ vīmaṃsantoti vuttaṃ hoti. Vicaritvāti dhammatāya codiyamāno paricaritvā. Dhammatāsiddhaṃ kiretaṃ, yadidaṃ tassa bhikkhuno tathā vicaraṇaṃ yathā abhijātiyaṃ mahāpathavikampādi. Vissajjokāsanti vissajjaṭṭhānaṃ, ‘‘vissajjakara’’ntipi pāṭho, vissajjakanti attho. Tasmāti buddhameva pucchitvā nikkaṅkhattā, tasseva vissajjituṃ samatthatāyāti vuttaṃ hoti. Mahantabhāvappakāsanatthanti sadevake loke anaññasādhāraṇassa buddhānaṃ mahantabhāvassa mahānubhāvatāya dīpanatthaṃ. Idañca kāraṇanti ‘‘sabbesampi buddhānaṃ sāsane ediso eko bhikkhu tadānubhāvappakāsako hotī’’ti imampi kāraṇaṃ.
“何处”即所缘之处,问在何种情况下成为原因。为显此义而说“依何”,意即:以何所缘为缘、何者为缘而证得,那证得之因。因此他说“已得何者”。此中关连为:已得何种所缘之人,彼四大种灭?这是一种包含原因的定语。“四”即四大种。“依不转起”:即依止于不再生起。“以一切行相”:即从辞之境、义之现起、词之依处、等起、碎末、一分、无差别、无差别同分、异分、内摄与外摄、缘之庄严、缘之分别等行相;又从所资粮之略说、广分别,相之略说、广分别等行相——以如是之一切行相。显示巴利原文
Katthāti nimitte bhummaṃ, kasmiṃ ṭhāne kāraṇabhūteti atthaṃ dassetuṃ ‘‘kiṃ āgammā’’ti vuttaṃ, kiṃ ārammaṇaṃ paccayabhūtaṃ adhigantvā adhigamanahetūti attho. Tenāha ‘‘kiṃ pattassā’’ti. Kimārammaṇaṃ pattassa puggalassa nirujjhantīti sambandho, hetugabbhavisesanametaṃ. Teti mahābhūtā. Appavattivasenāti puna anuppajjanavasena. Sabbākārenāti vacanatthalakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhāna-samuṭṭhānakalāpacuṇṇanānattekattavinibbhogā- vinibbhogasabhāga-visabhāgaajjhattikabāhirasaṅgahapaccayasamannāhārapaccayavibhāgākārato , sasambhārasaṅkhepasasambhāravibhattisalakkhaṇasaṅkhepasalakkhaṇavibhattiākārato cāti sabbena ākārena.
488 在此,“天神”是指具足五欲功德,游走、嬉戏、照耀的众生,故称天神、天界。他们由此前往、到达天界,故称“天所趣”。正如“出离”一词中,后缀作格义,此处则当理解为具格义。正如所说“因此这些”等。于此处,自在而行即名为自在转,即随意前往想去之处。“彼”即神足智。四大天王为其主宰,故名四大王天。为何他不向近在眼前、照亮诸天与世界的明灯——世尊请问,却去问远处的天众呢?为释此难,而说“站在近处”等。他们心想:“那些证得道果的天神虽能部分了知此义,但此问属于佛境”,于是回答:“我等不知。”因此他说“在佛境”等。不可能,即不可。此处,“压迫”是指以提问逼恼,如说“一再逼问”。以“我们将从手中释放”这一惯用语表达,意思是“来,我们带他到远处去”。“更超胜”:此处前缀abhi有ati(更、超)之义,故说“更超越”,意指因色相的成就以及智慧、辩才等功德,胜过我们与他人,更可意、更殊胜,即更优越。因此说“更上”。显示巴利原文
488. Dibbanti ettha pañcahi kāmaguṇehi samaṅgībhūtā hutvā vicaranti, kīḷanti, jotenti cāti devā, devalokā. Te yanti upagacchanti etenāti devayāniyo yathā ‘‘niyyānikā’’ti (dha. sa. dukamātikā 97) ettha anīyasaddo katvatthe, tathā idha karaṇattheti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi vuttaṃ ‘‘tena hesā’’tiādi. Vasaṃ vattentoti ettha vasavattanaṃ nāma yathicchitaṭṭhānagamanaṃ. Tanti iddhividhañāṇaṃ. Cattāro mahārājāno etesaṃ issarāti cātumahārājikā. Kasmā panesa samīpe ṭhitaṃ sadevakalokapajjotaṃ bhagavantaṃ apucchitvā dūre deve upasaṅkamīti codanamapaneti ‘‘samīpe ṭhita’’ntiādinā. ‘‘Ye devā maggaphalalābhino, tepi tamatthaṃ ekadesena jāneyyuṃ, buddhavisayo panāyaṃ pañho pucchito’’ti cintetvā ‘‘na jānāmā’’ti āhaṃsu. Tenāha ‘‘buddhavisaye’’tiādi. Na labbhāti na sakkā, ajjhottharaṇaṃ nāmettha pucchāya nibbādhananti vuttaṃ ‘‘punappunaṃ pucchatī’’ti. ‘‘Hatthato mocessāmā’’ti vohāravasena vuttaṃ, handa naṃ dūramapanessāmāti vuttaṃ hoti. Abhikkantatarāti ettha abhisaddo atisaddatthoti āha ‘‘atikkantatarā’’ti, rūpasampattiyā ceva paññāpaṭibhānādiguṇehi ca amhe abhibhuyya paresaṃ kāmanīyatarāti attho. Paṇītatarāti uḷāratarā. Tena vuttaṃ ‘‘uttamatarā’’ti.
491-493 然而,帝释是千眼者、已证悟、已得果、通达教法者,为何还要以权巧方便让那位比丘去从事呢?为消除这一诘难,便以“然而这是特殊之处”等语来指明。显示巴利原文
491-493. Sahassakkho pana sakko abhisametāvī āgataphalo viññātasāsano, so kasmā taṃ bhikkhuṃ upāyena niyyojesīti anuyogamapaneti ‘‘ayaṃ pana viseso’’tiādinā.
Khajjopanaka(萤火虫):即夜间发光的小虫。犹如吐气:即如同吹出嘴风。若确实有:意即如果真有这般寻求大种的人存在,他事后必会知道我是被派来的。此后:即这样想了之后。由于意指神足智本身,故与「天所趣」相同。「或者天所趣之道……乃至……或作证智,这一切都只是神足智的名称」,这是圣典中的话;在诸注释书中,也是根据各处传入的惯用名称而说的。因为在所有神通中,天所趣之道等,也会随顺产生一心刹那、安止等名称。显示巴利原文
Khajjopanakanti rattiṃ jalantaṃ khuddakakimiṃ. Dhamanto viyāti mukhavātaṃ dento viya. Atthi cevāti ediso mahābhūtapariyesako puggalo nāma vijjamāno eva bhaveyya, mayā apesitoyeva pacchā jānissatīti adhippāyo. Tatoti tathā cintanato paraṃ. Iddhividhañāṇasseva adhippetattā devayāniyasadisova. ‘‘Devayāniyamaggoti vā…pe… abhiññāñāṇanti vā sabbametaṃ iddhividhañāṇasseva nāma’’nti idaṃ pāḷiyaṃ, aṭṭhakathāsu ca tattha tattha āgataruḷhināmavasena vuttaṃ. Sabbāsupi hi abhiññāsu devayāniyamaggādiekacittakkhaṇikaappanādināmaṃ yathārahaṃ sambhavati.
494 “来临前分之相”:即梵天来临之前分所生起的相(前兆)。“从生起之前分”:带入而结合。 “这些”:即梵身天。“以记说”:即以说明。“心未专一”:即心未调顺、不满足。“过失”:即嗔恚。“散乱”:即依言语作种种排遣(引开)。显示巴利原文
494.Āgamanapubbabhāgenimittanti brahmuno āgamanassa pubbabhāge uppajjanakanimittaṃ. Udayato pubbabhāgeti ānetvā sambandho. Imeti brahmakāyikā. Veyyākaraṇenāti byākaraṇena. Anāraddhacittoti anārādhitacitto atuṭṭhacitto. Vādanti dosaṃ. Vikkhepanti vācāya vividhā khepanaṃ.
495 “行诡诈者”:如前所说,以不实之法欲令他人迷惑。有些人取“行隐秘者”一词,也将此义释为欲求隐藏。显示巴利原文
495.Kuhakattāti vuttanayena abhūtato aññesaṃ vimhāpetukāmattā. ‘‘Guhakattā’’ti paṭhitvā guyhitukāmattāti atthampi vadanti keci.
岸边鸟譬喻之解释显示巴利原文
Tīradassīsakuṇūpamāvaṇṇanā
497 “部分地”:即一部分,意指执受的、属于有情相续的部分。“于非执受亦然”:即于非根所缚亦然。“无余地”:即无残余。“因此”:因为这样问,意指所问不适宜。“问之愚者”:即因不知如何问,而为问所愚痴者。不如理之问即称为“问之愚者”,犹如“道之愚者”。显示问之过失:即由其所发之问,彰显发问者的过失。问答:即对如此教导过的、不如理之问的回答。回答应当随顺于问,依问的性质而作答;诸佛不会拒绝,也不会在拒绝后才依所发问的性质作答;而且,由于回答与义的性质相符,发问者不能了知彼义而陷入迷惑,因此应当了知:教导发问后,对不如理之问作答,是诸佛的惯例。因此他说“为何”等。应使二者了知:即依所述之原因使(他)了知二者。显示巴利原文
497.Padesenāti ekadesena, upādinnakena sattasantānapariyāpannenāti attho. Anupādinnakepīti anindriyabaddhepi. Nippadesatoti anavasesato. Tasmāti tathā pucchitattā, pucchāya ayuttabhāvatoti adhippāyo. Pucchāmūḷhassāti pucchitumajānanato pucchāya sammūḷhassa. Vitathapañho hi ‘‘pucchāmūḷho’’ti vuccati yathā ‘‘maggamūḷho’’ti. Pucchāya dosaṃ dassetvāti tena katapucchāya pucchitākāre dosaṃ vibhāvetvā. Pucchāvissajjananti tathā sikkhāpitāya avitathapucchāya vissajjanaṃ. Yasmā vissajjanaṃ nāma pucchānurūpaṃ, pucchāsabhāgena vissajjetabbato, na ca tathāgatā virajjhitvā katapucchānurūpaṃ virajjhitvāva vissajjenti, atthasabhāgatāya ca vissajjanassa pucchakā tadatthaṃ anavabujjhantā sammuyhanti, tasmā pucchaṃ sikkhāpetvā avitathapucchāya vissajjanaṃ buddhānamāciṇṇanti veditabbaṃ. Tenāha ‘‘kasmā’’tiādi. Duviññāpayoti yathāvuttakāraṇena duviññāpetabbo.
498 “不确立”是指依之为缘而不确立。问“于何处”是就相而言的处格,故说“依何”。不确立即无有缘,意指因缘完全断尽。“唯所执受”即唯与根相系者。因为对于朝向一方、以相续方式众多安立的色聚,生起“长”想;依此,对于其中少量安立者,生起“短”想;而这两者,特别通过取色的途径被了知,故说“依形状”等。于少量、非量的色聚中,生起“细”想;依此,对于其中大者,生起“粗”想;这两者也特别通过取色的途径被了知,故说“以此亦”等。他们说:“此处以‘pi’字,将‘依形状而说所造色’一句中所说的唯是颜色之义也总括了。”此中,“颜色”一词即是色处的同义词。美即美好,是可意的意思。不美即不美好,是不可意的意思。因此说:“可意与不可意之所缘,乃如此说。”应知:长、短、细、粗、美、不美,于三处中,皆是通过色处之门而对所造色的执取,因为大种色已被单独执取。因为“水、地、火、风于何处不存?”即是大种色被单独执取。名是指受等四蕴。因为它朝向所缘而弯曲,以及令作名称,故称为“名”。为了显示:下面以“长、短”等所说者,在此处显示巴利原文
498.Na patiṭṭhātīti paccayaṃ katvā na patiṭṭhahati. ‘‘Katthā’’ti idaṃ nimitte bhummanti āha ‘‘kiṃ āgammā’’ti. Appatiṭṭhāti appaccayā, sabbena sabbaṃ samucchinnakāraṇāti attho. Upādinnaṃyevāti indriyabaddhameva. Yasmā ekadisābhimukhaṃ santānavasena bahudhā saṇṭhite rūpappabandhe dīghasaññā, tamupādāya tato appakaṃ saṇṭhite rassasaññā, tadubhayañca visesato rūpaggahaṇamukhena gayhati, tasmā ‘‘saṇṭhānavasenā’’tiādi vuttaṃ. Appaparimāṇe rūpasaṅghāte aṇusaññā, tadupādāya tato mahati thūlasaññā, idampi dvayaṃ visesato rūpaggahaṇamukhena gayhatīti āha ‘‘imināpī’’tiādi. ‘‘Pi-saddena cettha ‘saṇṭhānavasena upādārūpaṃ vutta’’nti etthāpi vaṇṇamattameva kathitanti imamatthaṃ samuccinātī’’ti vadanti. Vaṇṇasaddo hettha rūpāyatanapariyāyova. Subhanti sundaraṃ, iṭṭhanti attho . Asubhanti asundaraṃ, aniṭṭhanti attho. Tenāha ‘‘iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ panevaṃ kathita’’nti. Dīghaṃ rassaṃ aṇuṃ thūlaṃ subhāsubhanti tīsupi ṭhānesu rūpāyatanamukhena upādārūpasseva gahaṇaṃ bhūtarūpānaṃ visuṃ gahitattāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Kattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhatī’’ti hi bhūtarūpāni visuṃ gayhanti. Nāmanti vedanādikkhandhacatukkaṃ. Tañhi ārammaṇābhimukhaṃ namanato, nāmakaraṇato ca ‘‘nāma’’nti vuccati. Heṭṭhā ‘‘dīghaṃ rassa’’ntiādinā vuttameva idha ruppanaṭṭhena rūpasaññāya gahitanti dasseti ‘‘dīghādibheda’’nti iminā. Ādisaddena āpādīnañca saṅgaho. Yasmā vā dīghādisamaññā na rūpāyatanavatthukāva, atha kho bhūtarūpavatthukāpi. Tathā hi saṇṭhānaṃ phusanamukhenapi gayhati, tasmā dīgharassādiggahaṇena bhūtarūpampi gayhatevāti imamatthaṃ viññāpetuṃ ‘‘dīghādibhedaṃ rūpa’’ micceva vuttaṃ. Kiṃ āgammāti kiṃ adhigantvā kissa adhigamanahetu. ‘‘Uparujjhatī’’ti idaṃ anuppādanirodhaṃ sandhāya vuttaṃ, na khaṇanirodhanti āha ‘‘asesametaṃ nappavattatī’’ti.
499 “于此有记说”是指:仅说了连接文句的散句读法之后,继而宣说了作为记说之言的“识”等偈颂,此为意趣。“应了知”即应以殊胜之智了知,应以上首一切智的圣道智现观了知,这是意思。因此说“这是涅槃的名称”。“被指示”即指示,是眼所识;非指示即无指示,非眼所识,他们说这是意思。或者,指示即譬喻,此中无有彼,故为无指示。因为对于恒常、唯一、本性极妙的涅槃,于任何处都得不到相似的指示。凡是无而生、有而灭者,是有为,具有生灭二边;而无为、恒常的涅槃则无此二边。因此,对于它来说,所谓无新状态之消失的“老”也不存在,故说“生之边”等。其中,生之边即生位;灭之边即坏灭位;住立之异性即老。以“其余”的执取,住立位被允许。“渡场”即饮水处。于此显示词源:“因为它……”等。“饮”即以种种方式饮。正如阿阇梨依词源论所说:“‘饮’即于此饮,故说为饮。因为于此饮,即是饮水处”,或依随音规则,将 pa 音变为 bha 音。“一切处”即从一切业处门。因此说“于三十八业处中,由任何一门”。这是不同于注释书的另一种方法:以种种方式说、照显示巴利原文
499.Tatra veyyākaraṇaṃ bhavatīti anusandhivacanamattaṃ cuṇṇiyapāṭhaṃ vatvā veyyākaraṇavacanabhūtaṃ viññāṇantiādiṃ silokamāhāti adhippāyo. Viññātabbanti visiṭṭhena ñāṇena ñātabbaṃ, sabbañāṇuttamena ariyamaggañāṇena paccakkhato jānitabbanti attho. Tenāha ‘‘nibbānassetaṃ nāma’’nti. Nidassīyateti nidassanaṃ, cakkhuviññeyyaṃ, na nidassanaṃ anidassanaṃ, acakkhuviññeyyanti atthaṃ vadanti. Nidassanaṃ vā upamā, tadetassa natthīti anidassanaṃ. Na hi nibbānassa niccassa ekabhūtassa accantapaṇītasabhāvassa sadisaṃ nidassanaṃ kutoci labbhatīti. Yaṃ ahutvā sambhoti, hutvā paṭiveti, taṃ saṅkhataṃ udayavayantehi saantaṃ, asaṅkhatassa pana nibbānassa niccassa te ubhopi antā na santi, tato eva navabhāvāpagamasaṅkhātā jaratāpi tassa natthīti vuttaṃ ‘‘uppādanto vā’’tiādi. Tattha uppādantoti uppādāvatthā. Vayantoti bhaṅgāvatthā. Ṭhitassa aññathattantoti jaratā vuttā. Avasesaggahaṇena ṭhitāvatthā anuññātā hoti. Titthassāti pānatitthassa. Tattha nibbacanaṃ dasseti ‘‘tañhī’’tiādinā. Papantīti pakārena pivanti. Tathā hi ācariyena vuttaṃ ‘‘papanti etthāti papanti vuttaṃ. Ettha hi papanti pānatittha’’nti (dī. ni. ṭī. 1.499) niruttinayena, yathārutalakkhaṇena vā pa-kārassa bha-kāro kato.Sabbatoti sabbakammaṭṭhānamukhato. Tenāha ‘‘aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu yena yena mukhenā’’ti. Ayaṃ aṭṭhakathāto aparo nayo – pakārena bhāsanaṃ jotanaṃ pabhā, sabbato pabhā assāti sabbatopabhaṃ, kenaci anupakkiliṭṭhatāya samantato pabhassaraṃ visuddhanti attho. Ettha nibbāneti nimitte bhummaṃ dasseti ‘‘idaṃ nibbānaṃ āgammā’’ti iminā. Yena nibbānamadhigataṃ, taṃ santatipariyāpannānaṃyeva idha anuppādanirodho adhippetoti vuttaṃ ‘‘upādinnakadhammajātaṃ nirujjhati, appavattaṃ hotī’’ti.
“于此”即于所说的“由识之灭”这一句。识被提出,因为它应被分别。最后识即阿罗汉的、称为死心的般涅槃心。行识即福等行心。此于此止灭:即此名色于此涅槃中、于无余依涅槃界中灭尽。因此说“如燃尽……的状态”。“如燃尽之灯焰”即如熄灭的灯焰。以“行识亦”等,通过有余涅槃界之门,实际开显无余依涅槃界,因为所指是名色的无余止灭。因此说“以不再生起的方式而止灭”。“以预流道智”:是作者格,或工具格作工具格之用;而“由灭”则是因格。“于此”即于涅槃。其余一切处,其义皆可明了。显示巴利原文
Tatthāti yadetaṃ ‘‘viññāṇassa nirodhenā’’ti padaṃ vuttaṃ, tasmiṃ. Viññāṇaṃ uddharati tassa vibhajjitabbattā. Carimakaviññāṇanti arahato cuticittasaṅkhātaṃ parinibbānacittaṃ. Abhisaṅkhāraviññāṇanti puññādiabhisaṅkhāracittaṃ. Etthetaṃ uparujjhatīti etasmiṃ nibbāne etaṃ nāmarūpaṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā nirujjhati. Tenāha ‘‘vijjhāta…pe… bhāvaṃ yātī’’ti. Vijjhātadīpasikhā viyāti nibbutadīpasikhā viya. ‘‘Abhisaṅkhāraviññāṇassāpī’’tiādinā saupādisesanibbānadhātumukhena anupādisesanibbānadhātumeva vadati nāmarūpassa anavasesato uparujjhanassa adhippetattā. Tena vuttaṃ ‘‘anuppādavasena uparujjhatī’’ti. Sotāpattimaggañāṇenāti kattari, karaṇe vā karaṇavacanaṃ, nirodhenāti pana hetumhi. Etthāti nibbāne. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva.
以上为《吉祥悦美》——长部注中,阐明极精微、甚深、难解之义,令极清净、广大智慧与辩才得以生起,名为《善悦》的《希有经》释义中,隐晦义的开显。显示巴利原文
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā kevaṭṭasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.