十二、露遮经注释
12. Lohiccasuttavaṇṇanā
露遮婆罗门事的注释
Lohiccabrāhmaṇavatthuvaṇṇanā
501501. 如此注释《坚固经》后,今注释《露遮经》。为显示注释次第的获得,或为阐明继《坚固经》之后结集的经即是《露遮经》,故说:“如是我闻……在拘萨罗国……《露遮经》”。“萨罗婆提”是因某种缘由以阴性词作为村名。有人说是因为没有村长。“婆提”指荆棘枝条等围栏。洛希多(Lohita)是该家族的一位先祖,其后代依其血统称为露遮,这是婆罗门种姓的名字。
501. Evaṃ kevaṭṭasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni lohiccasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, kevaṭṭasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa lohiccasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ ‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… kosalesūti lohiccasutta’’nti āha. Sālavatikāti kāraṇamantarena itthiliṅgavasena tassa gāmassa nāmaṃ. Gāmaṇikābhāvenāti keci. Vatiyāti kaṇṭakasākhādivatiyā. Lohito nāma tassa kule pubbapuriso, tabbaṃsavasena lohitassa apaccaṃ lohiccoti brāhmaṇassa gottato āgatanāmaṃ.
502502. “他人又怎会为他人做什么呢?”这是因缺乏对他人的悲悯而说的卑劣之语。然而,此话并非断灭见或常见中的任何一种,故说“然而并非……”等。因为“邪见”在此仅指单纯的执取,否则,除了执取断灭见或常见之外,并不存在任何其他的见执,因此它必定是其中之一。“已生起”——为了显示这是通于心中所生与言语所出的说法,故说“不仅……”等。据说他……确实在宣说,这是指他的这种见解在世间的广为人知。然而,相对于自己,他人即是“其他”,故为了显示:犹如被教导者相对于教导者是“其他”,教导者相对于被教导者也是“其他”,而说了“其他”等。此处,顺应“什么”一词的期待,使用了“将做”这一未来时动词,或是为了显示即使是在未来,他也没有任何事应为那人做。“善法”指无过失的法、无烦恼的法,意思是解脱法。“我将为他人说法”——若被他们围聚而游行,这有何意义?倘若对利养无有希求,便不会有那种情况,故他说:自己……应如此安住。因此他说:“如此,我说这是邪恶的贪法。”
502. ‘‘Kiñhi paro parassa karissatī’’ti parānukampā virahitattā lāmakaṃ. Na tu ucchedasassatānaṃ aññatarassāti āha ‘‘na panā’’tiādi. Diṭṭhigatanti hi laddhimattaṃ adhippetaṃ, aññathā ucchedasassataggāhavinimutto koci diṭṭhiggāho nāma natthīti tesamaññataraṃ siyā. ‘‘Uppannaṃ hotī’’ti idaṃ manasi, vacasi ca uppannatāsādhāraṇavacananti dasseti ‘‘na kevalañcā’’tiādinā. So kira…pe… bhāsatiyevāti ca tassā laddhiyā loke pākaṭabhāvaṃ vadati. Yasmā pana attato añño paro hoti, tasmā yathā anusāsakato anusāsitabbo paro, evaṃ anusāsitabbatopi anusāsakoti dassetuṃ ‘‘paro’’tiādi vuttaṃ. Kiṃ-saddāpekkhāya cettha ‘‘karissatī’’ti anāgatakālavacanaṃ, anāgatepi vā tena tassa kātabbaṃ natthīti dassanatthaṃ. Kusalaṃ dhammanti anavajjadhammaṃ nikkilesadhammaṃ, vimokkhadhammanti attho. ‘‘Paresaṃ dhammaṃ kathessāmī’’ti tehi attānaṃ parivārāpetvā vicaraṇaṃ kimatthiyaṃ, āsayavuddhassapi anurodhena vinā taṃ na hoti, tasmā attanā…pe… vihātabbanti vadati. Tenāha ‘‘evaṃsampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmī’’ti.
504‘以阴性词性’:这显示即使是阳性的意义,也可施设阴性的名称。‘他’指露遮婆罗门。‘负担’,是因世尊随众众多,而且自身事务繁多,所以感到沉重、难办。
504.‘‘Itthiliṅgavasenā’’ti iminā pulliṅgikassapi atthassa itthiliṅgasamaññāti dasseti. Soti lohiccabrāhmaṇo. Bhāroti bhagavato parisabāhullattā, attano ca bahukiccakaraṇīyattā garu dukkaraṃ.
508‘为了谈话的安乐’,意即:为了谈话的舒适,也就是能舒适地说话与听闻。‘这位优婆塞’,指理发师罗西迦。‘或许会有吧’——此处应视为因喜悦而重复。因此,那被称为‘佛陀的吼声’。因为世尊在这样的场合特别生起喜悦与欢悦,所以他先以喜悦而吼,随后又再吼。‘吼与再吼有何差别?’为此而说‘此’等。最初的发言是‘呼唤’,与对方接合时,后面的音缩短。此后的共同发言为‘交谈’。
508.Kathāphāsukatthanti kathāsukhatthaṃ, sukhena kathaṃ kathetuñceva sotuñcāti attho. Ayaṃ upāsakoti rosikanhāpitaṃ āha. Appeva nāma siyāti ettha pītivasena āmeḍitaṃ daṭṭhabbaṃ. Tathā hi taṃ ‘‘buddhagajjita’’nti vuccati. Bhagavā hi īdisesu ṭhānesu visesato pītisomanassajāto hoti, tasmā pītivasena paṭhamaṃ gajjati, dutiyampi anugajjati. Kiṃ visesaṃ gajjanamanugajjananti vuttaṃ ‘‘aya’’ntiādi. Ādo bhāsanaṃ allāpo, saññoge pare rasso. Taduttari saha bhāsanaṃ sallāpo.
对露遮婆罗门诘问的注释
Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā
509‘由生起而生’,即‘生起寿’,故说‘财富的生起’。‘从那里’,指从萨罗婆提村。‘作利得障碍者’,意为对钱财谷物的利得作障碍者。‘随后的“冀求”一词表示渴望之义’,以此显示‘他想要’。这是不同于注释书的另一种方法:以极度的利益而悲悯、摄受者,称为‘利益悲悯者’。‘成就’,指通过反复修习而成就,即变得强有力、不可阻挡。因此说‘成为确定的’。
509.Samudayasañjātīti āyuppādoti āha ‘‘bhoguppādo’’ti. Tatoti sālavatikāya. Lābhantarāyakaroti dhanadhaññalābhassa antarāyakaro. Anupubbo kapi-saddo ākaṅkhanatthoti dasseti ‘‘icchatī’’ti iminā. Ayaṃ aṭṭhakathāto aparo nayo – sātisayena hitena anukampako anuggaṇhanako hitānukampīti. Sampajjatīti āsevanalābhena nippajjati, balavatī hoti avaggahāti attho. Tena vuttaṃ ‘‘niyatā hotī’’ti.
510-511第二个理由(dutiyaṃ upapattiṃ):即通过“难道不是拘萨罗王波斯匿……”等所说,意为第二个理由、依据、道理。世尊以譬喻显示原因,借助这一理由将你们以及其他人——包括露遮在内——都纳入了,由此产生悚惧感。而“这些良家子弟正孕育着天界之胎”是句子的连接。由于资粮不圆满或智慧未成熟,他们不能成就。因为业力之句是不对等的比较,在“孕育”这一动作上,通过格的变化,以主格表示受格的意义。然而,那些读作“paripaccanti”(被孕育)的业力形式者认为,由于格的变化,无需任何其他作用,基于业力与作者的关系;但应如第二种选项所述,将其义理解为布施等福德的殊胜。所谓“非利益悲悯”等,是就具有那种性质的有情而言的。“生于天界的”即“天界的”。“胎”:因孕育而将其系缚于自身,故称为“胎”,指天界。“六欲天界”是举出的说法;因为梵天界也具有天界胎的性质,是生为天界住处的因。如是,“正在修习修习”这句话也得到合理的解释。说了“正在圆满通往天界的行道”之后,为了
510-511.Dutiyaṃ upapattinti ‘‘nanu rājā pasenadikosalo’’tiādinā vuttaṃ dutiyaṃ upapattiṃ ṭhānaṃ yuttiṃ. Kāraṇañhi bhagavā upamāmukhena dasseti, imāya ca upapattiyā tumhe ceva aññe cāti lohiccampi antokatvā saṃvejanaṃ kataṃ hoti. Ye ca ime kulaputtā dibbā gabbhā paripācentīti yojanā. Upanissayasampattiyā, ñāṇaparipākassa vā abhāvena asakkontā. Kammapadena atulyādhikaraṇattā paripācenti kiriyāya vibhattivipallāsena upayogatthe paccattavacanaṃ. Ye pana ‘‘paripaccantī’’ti kammarūpena paṭhanti, tesaṃ mate vibhattivipallāsena payojanaṃ natthi kammakattubhāvato, attho panassa dutiyavikappe vuttanayena dānādipuññaviseso veditabbo. Ahitānukampāditā ca tassa taṃsamaṅgīsattavasena hoti. Divi bhavāti dibbā. Gabbhenti paripaccanavasena attani pabandhentīti gabbhā, devalokā. ‘‘Channaṃ devalokāna’’nti nidassanavacanametaṃ. Brahmalokassāpi hi dibbagabbhabhāvo labbhateva dibbavihārahetukattā. Evañca katvā ‘‘bhāvanaṃ bhāvayamānā’’ti idampi vacanaṃ samatthitaṃ hoti . ‘‘Devalokagāminiṃ paṭipadaṃ pūrayamānā’’ti vatvā taṃ paṭipadaṃ sarūpato dassetuṃ ‘‘dānaṃ dadamānā’’tiādi vuttaṃ. Bhavanti ettha yathāruci sukhasamappitāti bhavā, vimānāni. Devabhāvāvahattā dibbā. Vuttanayeneva gabbhā.Dānādayo devalokasaṃvattanika puññavisesā. Dibbā bhavāti idha devalokapariyāpannā upapattibhavā adhippetā. Tadāvaho hi kammabhavo pubbe gahitoti āha ‘‘devaloke vipākakkhandhā’’ti.
三种应受责难者的注释
Tayocodanārahavaṇṇanā
513“Aniyāmitenevā”(无限制地):即“无限制地”,指“你持有这种见解,你乃是令众生无益的作者”——这种未受教导的见解。由于执取整个世间的想生起,乃至有顶的慢也都生起。“慢”(māna),是指“我知此,我见此”这样现行起来的智者之慢。“破除”(bhinditvā):即摧毁,意思是“令其舍弃”。三种导师,即:未成办自利而不劝导弟子的导师、未成办自利而劝导弟子的导师、成办自利但不劝导弟子的导师。而第四位正自觉者不应成为劝导的对象(非劝导之器),因此先在前三种应受劝导的导师中指出“若被问及,我当宣说”,再指出第四位导师。虽然这第四位导师无与伦比、独一无二、不共,但他因那些上人法而被称为“法所成身”;纵使他是那些功德聚的根源,在将诸功德分视作导师之因而加以显示时,世尊说:“这露遮也是导师。”
513.Aniyāmitenevāti aniyamiteneva, ‘‘tvaṃ evaṃ diṭṭhiko, evaṃ sattānaṃ anatthassa kārako’’ti evaṃ anuddesikeneva. Sabbalokapatthaṭāya laddhiyā samuppajjanato yāva bhavaggā uggataṃ. Mānanti ‘‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmī’’ti evaṃ pavattaṃ paṇḍitamānaṃ. Bhinditvāti vidhametvā, jahāpetvāti attho. Tayo satthāreti asampāditaattahito anovādakarasāvako ca asampāditaattahito ovādakarasāvako ca sampāditaattahito anovādakarasāvako ceti ime tayo satthāre. Catuttho pana sammāsambuddho na codanāraho, tasmā ‘‘taṃ tena pucchito eva kathessāmī’’ti codanāraheva tayo satthāre paṭhamaṃ dasseti, pacchā catutthaṃ satthāraṃ. Kāmañcettha catuttho satthā eko adutiyo anaññasādhāraṇo, tathāpi so yesaṃ uttarimanussadhammānaṃ vasena ‘‘dhammamayo kāyo’’ti vuccati, tesaṃ samudāyabhūtopi te guṇāvayave satthuṭṭhāniye katvā dassento bhagavā ‘‘ayampi kho lohicca satthā’’ti abhāsi.
“Aññā”(了知):这是省略ya音的说明,就像“sayaṃ abhiññā”(自己证知)等处一样(长部1.28,37;中部1.154,444),在此指出它是在该义中的成就语,即“aññāyā”(了知)等。因为自称弟子而住,却只是部分遵行其教导,所以称“没有不间断地行其教导”。“Ukkamitvā ukkamitvā”(一再退避):指时而这么做、时而不这么做,是交替用语,意思是“随己所欲而行”。“Paṭikkamantiyā”(退失者):由于不乐、不敬而退失,因此说“anicchantiyā”(不欲求者)等。“Ekāya”(对一女人):即对唯一的女人;“sampayogaṃ”(交合):即性行为的结合。“Eko iccheyya”(一人欲求):指另一男子欲求结合,引此作为联系。通过退避等行相显示男女结合,是为了表明该导师弟子中依于在家众与在家众之间期求的行道。由于极度离贪,即使看见了也不生欲求、转向他处而住的女人。以“贪”(lobhena):即依于眷属而生起的对少许利养恭敬的贪着。“Īdiso”(如是):指具有如此本性的导
Aññāti ya-kāralopaniddeso ‘‘sayaṃ abhiññā’’tiādīsu (dī. ni. 1.28, 37; ma. ni. 1.154, 444) viya, tadatthe cetaṃ sampadānavacananti dasseti ‘‘aññāyā’’tiādinā. Sāvakattaṃ paṭijānitvā ṭhitattā ekadesenassa sāsanaṃ karontīti āha ‘‘nirantaraṃ tassa sāsanaṃ akatvā’’ti. Ukkamitvā ukkamitvāti kadāci tathā karaṇaṃ, kadāci tathā akaraṇañca sandhāya vicchāvacanaṃ, yadicchitaṃ karontīti adhippāyo . Paṭikkamantiyāti anabhiratiyā agāravena apagacchantiyā. Tena vuttaṃ ‘‘anicchantiyā’’tiādi. Ekāyāti adutiyāya itthiyā, sampayoganti methunadhammasamāyogaṃ. Eko iccheyyāti adutiyo puriso sampayogaṃ iccheyyāti ānetvā sambandho. Osakkanādimukhena itthipurisasambandhanidassanaṃ gehassitāgehassitaapekkhavasena tassa satthuno sāvakesu paṭipattidassanatthaṃ. Ativirattabhāvato daṭṭhumpi anicchamānaṃ parammukhiṃ ṭhitaṃ itthiṃ. Lobhenāti parivāraṃ nissāya uppajjanakalābhasakkāralobhena. Īdisoti evaṃsabhāvo satthā. Yenāti lobhadhammena. Tattha sampādehīti tasmiṃ paṭipattidhamme patiṭṭhitaṃ katvā sampādehi. Kāyavaṅkādivigamena ujuṃ karohi.
514“Sassarūpakāni tiṇāni”——即形类谷物之草,如野谷等。
514.Sassarūpakāni tiṇānīti sassasadisāni nīvārāditiṇāni.
515“如此应受劝导”者,即依前述之义,以引导弟子生起少欲的方式而应受劝导,既不像第一位那样说“你有这样的贪法”等,也不像第二位那样说“你自当先于此处成就”等。何以故?因为第三位已成就自利故。
515.Evaṃ codanaṃ arahatīti vuttanayena sāvakesu appossukkabhāvāpādane niyojanavasena codanaṃ arahati, na paṭhamo viya ‘‘evarūpo tava lobhadhammo’’tiādinā, na ca dutiyo viya ‘‘attānameva tāva tattha sampādehī’’tiādinā. Kasmā? Sampāditaattahitatāya tatiyassa.
不应受劝导之导师的注释
Nacodanārahasatthuvaṇṇanā
516“不应受劝导”——此处,所谓应受劝导,或因导师之邪行,或因弟子之邪行,或因二者之邪行而起;而此一切于这位导师悉皆无有,故不应受劝导。为显明此义,故说“ayañhi”(此即是)等。“Assavā”意为回响。
516.Na codanārahoti ettha yasmā codanārahatā nāma satthuvippaṭipattiyā vā sāvakavippaṭipattiyā vā ubhayavippaṭipattiyā vā hoti, tayidaṃ sabbampi imasmiṃ satthari natthi, tasmā na codanārahoti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘ayañhī’’tiādi vuttaṃ. Assavāti paṭissavā.
517“我所执之见”(Mayā gahitāya diṭṭhiyā),是指对一位全然无过、无可指责、行于正道的导师,以及在他正确地向他人开示正道时,以不实过失诬陷导师的方式,所错执的、导至地狱的恶见。“地狱深渊”(Narakapapāta),即名为地狱的大深渊。因为众生堕入其中(papatanti),故称为深渊(papāto)。“以说法之手”(Dhammadesanāhatthena),即以手比喻说法。“于天道平原”(Saggamaggathale),即于通往天界的善法道所处的平原,或于四大王天等天界流类及预流等道所处的平原。其余易解。
517.Mayā gahitāya diṭṭhiyāti sabbaso anavajje anupavajje sammāpaṭipanne, paresañca sammadeva sammāpaṭipattiṃ dassente satthari abhūtadosāropanavasena micchāgahitāya nirayagāminiyā pāpadiṭṭhiyā. Narakapapātanti narakasaṅkhātaṃ mahāpapātaṃ. Papatanti etthāti hi papāto. Dhammadesanāhatthenāti dhammadesanāsaṅkhātena hatthena. Saggamaggathaleti saggagāmimaggabhūte puññadhammathale, cātumahārājikādisaggasotāpattiādimaggasaṅkhāte vā thale. Sesaṃ suviññeyyameva.
如是,为阐明极其微细、深奥、难解之义,为生起清净、广大的智慧善巧,在名为《善吉祥悦意》的《长部注》中,《露遮经注释》的《显扬隐义》篇,至此结束。
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā lohiccasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.