十、《苏跋经》注释显示巴利原文
10. Subhasuttavaṇṇanā
苏跋学童事注释显示巴利原文
Subhamāṇavakavatthuvaṇṇanā
444 444. 如此注释了《布吒婆楼经》之后,现在注释《苏跋经》。为了显示注释次第的恰当性,或者为了阐明在《布吒婆楼经》之后结集的经典即是《苏跋经》,而说出“如是我闻……在舍卫城”的《苏跋经》。通过省略鼻音而说“acira parinibbute”,以此表示“aciraṃ parinibbute”(般涅槃不久)的意思。正如《布吒婆楼经》中所说的“那无神变的言说得以成立”一例,又或者如“般涅槃不久者”即“aciraparinibbuto”的用法,就如同“acirapakkanto”(离去不久)、“māsajāto”(满月)等的构成一样。然而,这里是为了纯粹显示意义才这样说的。而“aciraparinibbuta”(般涅槃不久)一词,通过否定导师般涅槃已成久远之事,仅显示出时间的临近,却并未给出具体的时间界限。为了说明这一点,才说“从般涅槃以来”等语。从毗舍佉月满月之后,直到逝瑟吒月满月,就这段时间而言,说“大约一个月”。而“matta”(大约)一词,则显示这段时间略有不足。以“Tudi”(图底)为名的村庄显示巴利原文
444. Evaṃ poṭṭhapādasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni subhasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, poṭṭhapādasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa subhasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ ‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… sāvatthiyanti subhasutta’’nti āha. Anunāsikalopena ‘‘acira parinibbute’’ti vuttanti dasseti ‘‘aciraṃ parinibbute’’ti iminā yathā poṭṭhapādasutte ‘‘appāṭihīraka taṃ bhāsitaṃ sampajjatī’’ti, aciraṃ parinibbutassa assāti vā aciraparinibbuto yathā ‘‘acirapakkanto, māsajāto’’ti. Atthamattaṃ pana dassetuṃ evaṃ vuttaṃ. Aciraparinibbuteti ca satthu parinibbutabhāvassa cirakālatāpaṭikkhepena āsannatāmattaṃ dassitaṃ, kālaparicchedo pana na dassitoti taṃ dassento ‘‘parinibbānato’’tiādimāha. Visākhapuṇṇamito uddhaṃ yāva jeṭṭhapuṇṇamī, tāva kālaṃ sandhāya ‘‘māsamatte’’ti vuttaṃ. Mattasaddena pana tassa kālassa kiñci asampuṇṇataṃ joteti. Tudisaññito gāmo nivāso etassāti todeyyo. Taṃ panesa yasmā soṇadaṇḍo (dī. ni. 1.300) viya campaṃ, kūṭadanto (dī. ni. 1.323) viya ca khāṇumataṃ ajjhāvasati, tasmā vuttaṃ ‘‘tassa adhipatittā’’ti, issarabhāvatoti attho. Ayampi hi rañño pasenadikosalassa purohitabrāhmaṇo. Puttampi āhāti subhaṃ māṇavampi ovadanto āha.
“Añjanānaṃ”指为涂眼而研磨的眼膏。“Vammikānaṃ”指看见由白蚁搬运堆积而成的蚁冢,应如此连接。“Madhūnaṃ”指蜜蜂所酿之蜜。“Samāhāraṃ”指花粉的聚集。智者应住于家中:因为无论花费多么微少,财富都会减损;无论积聚多么微少,财富都会增长。因此,以智慧看清这三个譬喻之后,智者不应有任何花费,而应只增长收入,如此安住家中,奉行在家生活。这正是教导一种由贪欲所支配的行为方式。显示巴利原文
Añjanānanti akkhiañjanatthāya ghaṃsitaañjanānaṃ. Vammikānanti kimisamāhaṭavammikānaṃ sañcayaṃ disvāti sambandho. Madhūnanti makkhikamadhūnaṃ. Samāhāranti makarandasannicayaṃ. Paṇḍito gharamāvaseti yasmā appatarappatarepi gayhamāne bhogā khīyanti, appatarappatarepi ca sañciyamāne vaḍḍhanti, tasmā yathāvuttamupamattayaṃ paññāya disvā viññujātiko kiñcipi vayamakatvā āyameva uppādento gharevase gharāvāsamanutiṭṭheyyāti lobhādesitapaṭipattiṃ upadisati.
教导他只取不予之后,他因被贪欲征服,就在那间屋子里投生为狗。因为被贪欲控制的人,恶趣是可以预见的。应依《人牛夜叉》注释中所说的方法来理解其义。由于过去世的相识,他极度喜爱。正如所说“因过去共住”等。“Nikkhante”:当(世尊)因事外出时。世尊为了摄受苏跋学童,独自一人入城乞食。“Bhukkāraṃ”:发出“呜、呜”的狗叫声。他以婆罗门的称呼方式“bho bho”表达轻蔑,这便是轻蔑的原因。因为确实说过:“若他有任何执著,他便被称为‘bhovādi’(说bho者)”。难道前面不是说了“教导只取不予之后投生为狗”吗?为何这里又说“过去也曾以‘bho bho’轻蔑我而投生为狗”呢?这是因为那种投生是两者共通的果报。应知利益的果报也可由共通之业产生,不像异熟果那样仅由单一业产生。“你将堕入无间地狱”:因为已经造下的机会之业不可阻挡。“沙门乔达摩知道我”:他心生后悔。“Uddhanantare”:在灶台之间。“Naṃ”:指那只狗。显示巴利原文
Adānameva sikkhāpetvā sikkhāpanahetu lobhābhibhūtatāya tasmiṃyeva ghare sunakho hutvā nibbatti. Lobhavasikassa hi duggati pāṭikaṅkhā , ‘‘janavasabho nāma yakkho hutvā nibbattī’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.150) ettha vuttanayena attho veditabbo. Pubbaparicayena ativiya piyāyati. Vuttañhi ‘‘pubbeva sannivāsenā’’tiādi (jā. 1.2.174). Nikkhanteti kenacideva karaṇīyena bahi niggate. Subhaṃ māṇavaṃ anuggaṇhitukāmo ekakova bhagavā piṇḍāya pāvisi. Bhukkāranti ‘‘bhu bhū’’ti sunakhasaddakaraṇaṃ. ‘‘Bho bho’’ti brāhmaṇasamudācārena paribhavitvā paribhavanahetu. ‘‘Bhovādi nāma so hoti, sace hoti sakiñcano’’ti (dha. pa. 396; su. ni. 625) hi vuttaṃ. Nanu ca heṭṭhā ‘‘adānameva sikkhāpetvā sunakho hutvā nibbatto’’ti āha, kasmā panettha ‘‘pubbepi maṃ ‘bho bho’ti paribhavitvā sunakho jāto’’ti vadatīti? Tathā nibbattiyā tadubhayasādhāraṇaphalattā. Ānisaṃsaphalañhi sādhāraṇakammenapi jātaṃ, na vipākaphalaṃ viya ekakammenevāti daṭṭhabbaṃ. Avīciṃ gamissasi katokāsassa kammassa paṭibāhitumasakkuṇeyyabhāvato. ‘‘Jānāti maṃ samaṇo gotamo’’ti vippaṭisārī hutvā. Uddhanantareti cullikantare. Nanti sunakhaṃ.
“那件事”指世尊所说的上述原因。针对婆罗门品行并未丧失这一点,他如此称赞父亲说“生于梵天界”,以抬高父亲。“Mukhāruḷhaṃ”:凭借自己的辩才而脱口而出。他询问那件事:“乔达摩尊者,我听说我的父亲投生为狗,这是真的还是假的?”他如此问道。如实说了之后:如同先前对狗所说的那样,如实说了之后。“为了不妄语”:为了证明真实,即通过说明“图底耶婆罗门投生为狗”这句话,来显示自己是不妄语者,他这样说。“Appodakaṃ”:以少量水煮成的。“Madhupāyāsaṃ”:美味的、或加了蜜的乳粥。他依照世尊的指示做了。“他展示了一切”:凭借佛陀的威力,那只狗引导展示了一切,而非凭借宿命智。然而,见到世尊后发出吠声,则是由于过去世所累积的习气之力。阿阇梨如此说。但在《后五十经》的《小业分别经注释》中,则说狗表现出宿命智的样子:“狗哭着‘我被他知道了’,发出‘呜、呜’声,走到埋藏财宝的地方,用脚刨地,给出暗示”,应审察后采信。显示巴利原文
Taṃ pavattinti bhagavatā yathāvuttakāraṇaṃ. Brāhmaṇacārittassa aparihāpitataṃ sandhāya, tathā pitaraṃ ukkaṃsento ‘‘brahmaloke nibbatto’’ti āha. Mukhāruḷhanti sayaṃpaṭibhānavasena mukhamāruḷhaṃ. Taṃ pavattiṃ pucchīti ‘‘sutametaṃ bho gotama mayhaṃ pitā sunakho hutvā nibbatto’’ti tumhehi vuttaṃ, ‘‘kimidaṃ saccaṃ vā asaccaṃ vā’’ti pucchi. Tatheva vatvāti yathā pubbe sunakhassa vuttaṃ, tatheva vatvā. Avisaṃvādanatthanti saccāpanatthaṃ, ‘‘todeyyabrāhmaṇo sunakho hutvā nibbatto’’ti vacanassa avisaṃvādanena attano avisaṃvādibhāvadassanatthanti vuttaṃ hoti. Appodakanti appakena udakena sampāditaṃ. Madhupāyāsanti sādurasaṃ, madhuyojitaṃ vā pāyāsaṃ. Tathā akāsi, yathā bhagavatā vuttaṃ. ‘‘Sabbaṃ dassesīti buddhānubhāvena so sunakho taṃ sabbaṃ netvā dassesi, na jātissaratāya. Bhagavantaṃ disvā bhukkaraṇaṃ pana purimajātisiddhavāsanāvasenā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.444) evaṃ ācariyena vuttaṃ. Uparipaṇṇāsake pana cūḷakammavibhaṅgasuttaṭṭhakathāyaṃ ‘‘sunakho ‘ñātomhi iminā’ti roditvā ‘huṃ hu’nti karonto dhananidhānaṭṭhānaṃ gantvā pādena pathaviṃ khaṇitvā saññaṃ adāsī’’ti (ma. ni. aṭṭha. 3.289) jātissarākāramāha, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
“有覆藏”——这类关于狗结生相续之间的隐密事,沙门乔达摩却已了然分明,他确信“这确实是一切知者”,对世尊生起了净信心。据说他是一位明晓肢体明咒的读诵者。因此他心中思惟:“我作了这样的法供养之后,便去向沙门乔达摩提问。”于是他预备了十四个问题,去向世尊请问,因此说“问了十四个问题”。这十四个问题,正是在《小业分别经》中所提出的那些:“乔达摩尊者,确实可见有些人短命,有些人长寿;有些人多病,有些人少病;有些人丑陋,有些人端正;有些人权势小,有些人权势大;有些人财富少,有些人财富多;有些人出身低贱,有些人出身高贵;有些人智慧浅薄,有些人具足智慧。乔达摩尊者,是什么因、什么缘,使得同为人类,却显现出这样的优劣差别?”当世尊以“年轻人,众生是业的所有者,业的继承者……”等语,简要而又详尽地解答完毕时,他便皈依了世尊。因肢体清净,他被称为“苏波”。而“年轻人”一词,即使在他年长时,也仍以年轻的称呼来唤他。他为了料理自己田产村落的事务,从都提村而来,在此暂住。因此,在经典中显示巴利原文
‘‘Bhavapaṭicchannaṃ nāma evarūpaṃ sunakhapaṭisandhiantaraṃ pākaṭaṃ samaṇassa gotamassa, addhā esa sabbaññū’’ti bhagavati pasannacitto. Aṅgavijjāpāṭhako kiresa. Tenassa etadahosi ‘‘imaṃ dhammapaṇṇākāraṃ katvā samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchissāmī’’ti, tato so cuddasa pañhe abhisaṅkharitvā bhagavantaṃ pucchi. Tena vuttaṃ ‘‘cuddasa pañhe pucchitvā’’ti. Tattha cuddasa pañheti ‘‘dissanti hi bho gotama manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā. Dissanti bavhābādhā, appābādhā. Dubbaṇṇā, vaṇṇavanto. Appesakkhā, mahesakkhā. Appabhogā, mahābhogā. Nīcakulīnā, uccākulīnā. Dissanti duppaññā, dissanti paññavanto. Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo, yena manussānaṃyeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissanti hīnapaṇītatā’’ti (ma. ni. 3.289) ime cūḷakammavibhaṅgasutte āgate cuddasa pañhe. ‘‘Kammassakā māṇava sattā kammadāyādā’’tiādinā (ma. ni. 3.289) saṅkhepato, vitthārato ca vissajjanapariyosāne bhagavantaṃ saraṇaṃ gato. Aṅgasubhatāya ‘‘subho’’ tissa nāmaṃ. Māṇavoti pana mahallakakālepi taruṇavohārena naṃ voharati. Attano bhogagāmatoti tudigāmato āgantvā taṅkhaṇikaṃ vasati. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘kenacideva karaṇīyenā’’ti vuttaṃ.
445 “我还有一个疑惑”——以此显示,对于接下来所要提问的问题,他早已有所准备。“年轻人”指年幼者,如同“独子”“爱子”等词中的ka音节,表示“小”的意思。“异分受”即是苦受。此受在由善业所生的自体中出现时,与乐受相对立,故称为“异分受”;又因为它剧烈地折磨、逼迫身体,故称为“病”。那么它是怎样的呢?即回答“……于一处”等所说。“于一处生起后”——纵使仅在身体某处生起,也如同被铁板捆绑一般,不能转动,以此显示名为“病”的是重病。“令活命艰难”——即带来困苦的生活,以此显示名为“恙”的是轻微、微弱之病。“起身”——指从躺卧、坐等姿势中想要起来,以此显示身体欲有所辗转。“沉重”——即是笨重、不能成办诸事。相关的语联系为:只有病人的身体才没有力气。此处即是以“轻快起身”来询问无病的状态。前面已经以四句询问了没有不安的住立,现在又进而询问安乐的住立,由此可知,此处是在询问具有殊胜的安乐住。因为虽然没有直接说出“殊胜”之义,但在词句中,通过义理推寻,也能获得殊胜之义,就如“应把少女嫁给极英俊的人”这个例子一样。因此说“所去之处……”等。前面是命令的话语,而此处是显示巴利原文
445.‘‘Ekā ca me kaṅkhā atthī’’ti iminā upari pucchiyamānassa pañhassa pageva tena abhisaṅkhatabhāvaṃ dasseti. Māṇavakanti khuddakamāṇavaṃ ‘‘ekaputtako, (ma. ni. 2.296, 353; pārā. 26) piyaputtako’’tiādīsu viya ka-saddassa khuddakatthe pavattanato. Visabhāgavedanāti dukkhavedanā. Sā hi kusalakammanibbatte attabhāve uppajjanakasukhavedanāpaṭipakkhabhāvato ‘‘visabhāgavedanā’’ti ca kāyaṃ gāḷhā hutvā bādhanato pīḷanato ‘‘ābādho’’ti ca vuccati. Kīdisā pana sāti āha ‘‘yā ekadese’’tiādi. Ekadese uppajjitvāti sarīrekadese uṭṭhahitvāpi aparivattibhāvakaraṇato ayapaṭṭena ābandhitvā viya gaṇhāti, iminā balavarogo ābādho nāmāti dasseti. Kicchajīvitakaroti asukhajīvitāvaho, iminā dubbalo appamattako rogo ātaṅko nāmāti dasseti. Uṭṭhānanti sayananisajjādito uṭṭhahanaṃ, tena yathā tathā aparāparaṃ sarīrassa parivattanaṃ vadati. Garukanti bhāriyaṃ akiccasiddhikaṃ. Gilānasseva kāye balaṃ na hotīti sambandho. Lahuṭṭhānena cettha gelaññābhāvo pucchito. Heṭṭhā catūhi padehi aphāsuvihārābhāvaṃ pucchitvāpi idāni puna phāsuvihārabhāvaṃ pucchati, tena saviseso ettha phāsuvihāro pucchitoti viññāyati. Asatipi hi atisayatthajotane sadde atthāpattito atisayattho labbhateva yathā ‘‘abhirūpassa kaññā dātabbā’’ti. Tenāha ‘‘gamanaṭṭhānā’’tiādi. Purimaṃ āṇāpanavacanaṃ, idaṃ pana pucchitabbākāradassananti ayamimesaṃ visesoti dasseti ‘‘athassā’’tiādinā.
447 “时”是指前往的适当、应机的时机;“机”是指它的诸缘和合。从义理上说,它即是相应的身体力量,以及彼缘的无有危难。“执取”是指以智慧把握、标记它们,故说“以慧……”等。“明日将是前往之时”——以此显示“时”的自性;“于身……”等——以此显示“机”的自性。“将遍满”——将以遍满的方式而安住。显示巴利原文
447.Kālo nāma upasaṅkamanassa yuttapattakālo, samayo nāma tasseva paccayasāmaggī, atthato panesa tajjaṃ sarīrabalañceva tappaccayaparissayābhāvo ca. Upādānaṃ nāma ñāṇena tesaṃ gahaṇaṃ sallakkhaṇanti āha ‘‘paññāyā’’tiādi. ‘‘Sve gamanakālo bhavissatī’’ti iminā kālaṃ, ‘‘kāye’’tiādinā samayañca sarūpato dasseti. Pharissatīti pharaṇavasena ṭhassati.
448 “Cetiyaraṭṭhe”即指支提国。这是以ya-音节扩展词形后如此表述。也有人说:“支提国之外,另有一个独立的国。”因为诸如来、十力者的死亡唯因病而起,所以对于导致他死亡的那种病,询问病的自相、询问病因、询问因死亡而生的心热恼,以及这热恼为一切世间所共、死亡又不可对治——为了显示他作了如此与死亡相关的欢喜谈论,故说“阿难尊者……”等。应知:“叫什么名字……”等是询问疾病;“世尊用了什么……”是询问病因;“而且……”等是询问心热恼;“名为导师者……”等显示此事为一切世间所共;“如今唯一……”等显示死亡不可对治。“大损失”即大衰损。“由于彼”——由于那个因缘而入般涅槃,所以如今还有谁能从死亡中解脱?应当这样连接。“如今”是依自己的作意,以世俗言说而说。“将羞愧”——将成为如同羞愧一般,意思是“将知道”。饮用药相应的饮食食物是古来所行的,故说“饮……之后……给与……”。显示巴利原文
448.Cetiyaraṭṭheti cetiraṭṭhe. Ya-kārena hi padaṃ vaḍḍhetvā evaṃ vuttaṃ. ‘‘Cetiraṭṭhato aññaṃ visuṃyevekaṃ raṭṭha’’ntipi vadanti. ‘‘Yasmā maraṇaṃ nāma tādisānaṃ dasabalānaṃ rogavaseneva hoti, tasmā yena rogena taṃ jātaṃ, tassa sarūpapucchā, kāraṇapucchā, maraṇahetukacittasantāpapucchā, tassa ca santāpassa sabbalokasādhāraṇatā, tathā maraṇassa ca appaṭikaraṇatā’’ti evamādinā maraṇapaṭisaññuttaṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kathesīti dassetuṃ ‘‘bho ānandā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Ko nāmā’’tiādinā hi rogaṃ pucchati, ‘‘kiṃ bhagavā paribhuñjī’’ti iminā kāraṇaṃ, ‘‘apicā’’tiādinā cittasantāpaṃ, ‘‘satthā nāmā’’tiādinā tassa sabbalokasādhāraṇataṃ, ‘‘ekā dānī’’tiādinā maraṇassa appaṭikaraṇataṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ. Mahājānīti mahāhāni. Yatrāti yena kāraṇena parinibbuto, tena ko dāni añño maraṇā muccissatītiādinā yojetabbaṃ. Idānīti ca attano manasikāraṃ pati vohāramattena vuttaṃ. Lajjissatīti lajjā viya bhavissati, vijjissatīti attho . Pītabhesajjānurūpaṃ āhārabhojanaṃ porāṇāciṇṇanti āha ‘‘pīta…pe… datvā’’ti.
“成为”——这是经文中余留的词,用以简别近侍的状态。不像魔罗波旬那样寻求过失,也不像青年郁多罗那样以试探为目的,而是成为侍者,是一名近侍者——这就是其特相。“不寻求过失”即不寻找漏洞。“于那些法中”指在解脱门、出离法中。“住持”即现今安住、持续进行,这是它的意思。显示巴利原文
Hutvāti pāṭhaseso santikāvacarabhāvassa visesanato. Māro pāpimā viya na randhagavesī, uttaramāṇavo viya ca na vīmaṃsanādhippāyo, api tu khalu upaṭṭhāko hutvā santikāvacaroti hi viseseti. Na randhagavesīti na chiddagavesī. Yesu dhammesūti vimokkhupāyesu niyyānikadhammesu. Dharantīti adhunā tiṭṭhanti, pavattantīti attho.
449 449. 由于词语的运用与意义相连,词语组合的特相——三藏,便为其真实意义所摄的三法蕴,即戒等所包含,因此说“将三藏以三蕴摄之”。简略地说,就是“年轻人,有三蕴”——这样从计数和共相上只是简略地说。“哪三个”这一问,只是揭示不明之处的提问,并非欲说之问。因为这是年轻人自己提出的问题,而非长老的提问,所以说“年轻人”等。然而在其他类似场合,可见的是欲说之问,而非揭示不明之处的提问。但此处的注释书这样说,这应依注释书的权威来接受。因为注释师们现量亲证当时正在发生的情形之后,才将注释也纳入结集。如果没有欲说之问,那么这话就成了长老自己的话了。显示巴利原文
449. Atthato payuttatāya saddapayogassa saddapabandhalakkhaṇāni tīṇi piṭakāni tadatthabhūtehi sīlādīhi tīhi dhammakkhandhehi saṅgayhantīti vuttaṃ ‘‘tīṇi piṭakāni tīhi khandhehi saṅgahetvā’’ti. Saṅkhittena kathitanti ‘‘tiṇṇaṃ kho māṇava khandhāna’’nti evaṃ gaṇanato, sāmaññato ca saṅkhepeneva kathitaṃ. ‘‘Katamesaṃ tiṇṇa’’nti ayaṃ adiṭṭhajotanāpucchāyeva, na kathetukamyatāpucchā. Māṇavasseva hi ayaṃ pucchā, na therassāti āha ‘‘māṇavo’’tiādi. Aññattha pana īdisesu ṭhānesu kathetukamyatāpucchāyeva dissati, na adiṭṭhajotanāpucchā. Idha pana aṭṭhakathāyaṃ evaṃ vuttaṃ, tadetaṃ aṭṭhakathāpamāṇato paccetabbaṃ. Tadā pavattamānañhi paccakkhaṃ katvā aṭṭhakathampi saṅgahamāropiṃsu. Kathetukamyatāpucchābhāve panassa therasseva vacanatā siyā.
戒蕴注释显示巴利原文
Sīlakkhandhavaṇṇanā
450-453 450-453. “戒蕴的”一语中,表示词义倒置的“iti”词已被省略,这如同释义或释词;若依字面,iti词则有“等”或“方式”之义,因此应知文中采用了“圣者的定蕴……安立”这一文句。由此说“于他们已开示之中”,意谓此三蕴已通过总说的方式开示。依世尊所说的方式,即依《沙门果经》等中所教导的方式,应知这是为了显示此经为佛所说。在教法中,并非戒才是核心:在圣道为核心的世尊教法中,所示现的戒并非即是核心,因为它如同大树的树皮。因为eva一词当依其所处的位置而解,不应施于不当之处。既然如此,为何在此使用它呢?故说“唯”等。对于希望证得禅那等上人法者,戒仅是立足处,因为若不依戒安立,那些上人法便不能生起。正如所说:“依戒而住的有慧之人”等。或者,在教法中,并非戒才是核心:虽然在此教法中,称为道果之戒的出世间戒也是核心,但并非戒蕴独为核心,定蕴与慧蕴同样是核心——此处应依eva一词的恰当用法来理解此义,然而前一种意义更为恰当。正因为如此,才说“从此以上”等。其余应作的,即其余二蕴。显示巴利原文
450-453.Sīlakkhandhassāti ettha padatthavipallāsakārī itisaddo lutto, atthaniddeso viya saddaniddeso vā, yathāruto ca itisaddo ādyattho, pakārattho vā, tena ‘‘ariyassa samādhikkhandhassa…pe… patiṭṭhapesī’’ti ayaṃ pāṭho gahitoti daṭṭhabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘tesu dassitesū’’ti, tesu tīsu khandhesu uddesavasena dassitesūti attho. Bhagavatā vuttanayenevāti sāmaññaphalādīsu (dī. ni. 1.194) desitanayeneva, tena imassa suttassa buddhabhāsitabhāvaṃ dassetīti veditabbaṃ. Sāsane na sīlameva sāroti ariyamaggasāre bhagavato sāsane yathādassitaṃ sīlaṃ sāro eva na hoti sāravato mahato rukkhassa papaṭikaṭṭhānikattā . Aṭṭhānapayutto hi evasaddo yathāṭhāne na yojetabbo. Yajjevaṃ kasmā tamidha gahitanti āha ‘‘kevala’’ntiādi. Jhānādiuttarimanussadhamme adhigantukāmassa adhiṭṭhānamattaṃ tattha appatiṭṭhitassa tesamasambhavato. Vuttañhi ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño’’tiādi (saṃ. ni. 1.23, 192; peṭako. 22) atha vā sāsane na sīlameva sāroti kāmañcettha sāsane maggaphalasīlasaṅkhātaṃ lokuttarasīlampi sārameva, tathāpi na sīlakkhandho eva sāro hoti, atha kho samādhikkhandhopi paññākkhandhopi sāro evāti evampettha yathāpayuttena evasaddena attho veditabbo, purimoyeva panattho yuttataro. Tathā hi vuttaṃ ‘‘ito uttarī’’tiādi. Aññampi kattabbanti sesakhandhadvayaṃ.
定蕴之解释显示巴利原文
Samādhikkhandhavaṇṇanā
454 454. 此处长老被问及定蕴,为何却以根律仪等作答?如此岂不成了问此答彼,如同问芒果却答以面包果?为了显示此种诘难在此处全无容身之地,故说“如何……开始”,以此表明,此处根律仪等亦因为对定有资助功用,而被作为定蕴的所属部分予以开示。那些根律仪等——这是联结。在色界第四禅的教导之后,紧接着便是神通的教导,因此唯有色界禅那被提及,而非无色界禅那。因为六神通连同其附属,都以色界第四禅为基。然而,世间神通若要成就,必须依八等至中的十四种心调练方能成就,所以在教导神通时,无色界禅那亦已被涵盖,因为它们之间没有间隔。故此说“然而应引述而阐明”,意思是依所述的方式,它们已被教导,应由注释师们加以阐明。但在注释书中,为了显示“成就第四禅而住”这一句本身已包含了无色界禅那,所以说“因为以第四禅”等。因为正是第四禅,经由修习离色贪而转起,被称为“无色界禅那”。显示巴利原文
454. Kasmā panettha thero samādhikkhandhaṃ puṭṭhopi indriyasaṃvarādike vissajjesi, nanu evaṃ sante aññaṃ puṭṭho aññaṃ byākaronto ambaṃ puṭṭho labujaṃ byākaronto viya hotīti īdisī codanā idha anokāsāti dassento ‘‘kathañca…pe… ārabhī’’ti āha, tenettha indriyasaṃvarādayopi samādhiupakārakataṃ upādāya samādhikkhandhapakkhikabhāvena uddiṭṭhāti dasseti. Ye te indriyasaṃvarādayoti sambandho. Rūpāvacaracatutthajjhānadesanānantaraṃ abhiññādesanāya avasaroti katvā rūpajjhānāneva āgatāni,na arūpajjhānāni. Rūpāvacaracatutthajjhānapādikā hi saparibhaṇḍā chapi abhiññāyo. Yasmā pana lokiyābhiññāyo ijjhamānā aṭṭhasu samāpattīsu cuddasavidhena cittaparidamanena vinā na ijjhanti, tasmā abhiññāsu desiyamānāsu arūpajjhānānipi desitāneva honti nānantarikabhāvato. Tenāha ‘‘ānetvā pana dīpetabbānī’’ti, vuttanayena desitāneva katvā saṃvaṇṇakehi pakāsetabbānīti attho. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘catutthajjhānaṃ upasampajja viharatī’’ti imināva arūpajjhānampi saṅgahitanti dassetuṃ ‘‘catutthajjhānena hī’’tiādi vuttaṃ. Catutthajjhānameva hi rūpavirāgabhāvanāvasena pavattaṃ ‘‘arūpajjhāna’’nti vuccati.
471-480 471-480. “并非仅凭心一境性之量”这一句中,应依前文所述的道理,来理解eva一词在适当处与不适当处使用时的相应含义。由于此处意指世间定蕴,故说“并非心一境性……存在”。因为在此“圣定蕴”中,“圣”一词仅是“纯粹”的同义词,并非“出世间”的同义词。如此处一样,“圣戒蕴”中也是如此。从此,即从慧蕴而言,其最胜者即包含阿罗汉果,故说“以阿罗汉为究竟”等。因为即使没有世间神通与无碍解,当证得阿罗汉时,亦可说“更无上事应作”,因为为此于世尊座下修梵行的目的已经达成。然而在此处,世间神通也已被提及。其余此处易解。显示巴利原文
471-480.Na cittekaggatāmattakenevāti ettha heṭṭhā vuttanayānusārena ṭhānāṭhānapayuttassa evasaddassānurūpamattho veditabbo. Lokiyasamādhikkhandhassa pana adhippetattā ‘‘na cittekaggatā…pe… atthī’’ti vuttaṃ. Ariyo samādhikkhandhoti ettha hi ariyasaddo suddhamattapariyāyova, na lokuttarapariyāyo. Yathā cettha, tathā ariyo sīlakkhandhoti etthāpi. Itoti paññākkhandhato, so ca ukkaṭṭhato arahattaphalapariyāpanno evāti āha ‘‘arahattapariyosāna’’ntiādi. Lokiyābhiññāpaṭisambhidāhi vināpi hi arahatte adhigate ‘‘nattheva uttarikaraṇīya’’nti sakkā vattuṃ yadatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussati, tassa siddhattā. Idha pana lokiyābhiññāyopi āgatāyeva. Sesamettha suviññeyyaṃ.
此即《善吉祥光耀》——《长部》注释书中,名为《善庄严》的隐义阐明里,对《苏跋经》注释所作的隐义阐明。它阐明极微细、深奥、难以通达的义理,生起极清净、广博智慧的明辨。显示巴利原文
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā subhasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.