《库塔丹达经》注释
5. Kūṭadantasuttavaṇṇanā
323323. 如此注释了《种德经》之后,现在注释《大典尊经》。为阐明注释次第的合理性,或为说明在《种德经》之后结集的经典即是《大典尊经》,而说“如是我闻……在摩揭陀国——《大典尊经》”。其中,“摩揭陀,名为国土之王子”等处,应如我们在《阿摩昼经》的拘萨罗国注释中所说的方法,随宜引用。然而此处有一特别之处:因沿道路奔跑,故为摩揭陀,指王子们;或者依词源学,于诸肉中贪求,故为摩揭陀。依惯用法及省略因缘,词源学者说,在其所居住的国土上,也不发生元音增长。因是国土名称本身,故用复数;而非因国土一词是表示族姓之词,所以说“在那个摩揭陀国中”。此后,即“在摩揭陀国”一词之后,是“游行时”等文句。前两经,即《阿摩昼经》和《种德经》。所说的方法即是:凡此处出现与彼处相似的内容,其义释即依所说的方法;应知即依彼处所说的方法而了知。正如在《梵网经》注释中说过“幼小的芒果树、芒果核”,所以说“芒果核”云云。
323. Evaṃ soṇadaṇḍasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni kūṭadantasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, soṇadaṇḍa suttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa kūṭadantasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ ‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… magadhesūti kūṭadantasutta’’nti āha. ‘‘Magadhā nāma janapadino rājakumārā’’tiādīsu ambaṭṭhasutte kosalajanapadavaṇṇanāyaṃ amhehi vuttanayo yathārahaṃ netabbo. Ayaṃ panettha viseso – magena saddhiṃ dhāvantīti magadhā, rājakumārā, maṃsesu vā gijjhantīti magadhā niruttinayena. Ruḷhito, paccayalopato ca tesaṃ nivāsabhūtepi janapade vuddhi na hotīti neruttikā. Janapadanāmeyeva bahuvacanaṃ, na janapadasadde jātisaddattāti vuttaṃ ‘‘tasmiṃ magadhesu janapade’’ti. Ito paranti ‘‘magadhesū’’ti padato paraṃ ‘‘cārikaṃ caramāno’’tiādivacanaṃ. Purimasuttadvayeti ambaṭṭhasoṇadaṇḍasuttadvaye. Vuttanayamevāti yaṃ tattha āgatasadisaṃ idhāgataṃ, taṃ atthavaṇṇanāto vuttanayameva, tattha vuttanayeneva veditabbanti vuttaṃ hoti. ‘‘Taruṇo ambarukkho ambalaṭṭhikā’’ti brahmajālasuttavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.2) vuttattā ‘‘ambalaṭṭhikā brahmajāle vuttasadisāvā’’ti āha.
为了表达“准备了祭祀坑,为盛大祭祀而安排了有情的和无情的祭祀用具”这一含义,经文中说“盛大祭祀已准备就绪”。而“已齐备”一词则显示这些用具对他们而言正是如此地安排妥当。“百头幼公牛”指已达到青春期的百头强壮小公牛。因为“幼公牛”虽是牛犊中的特殊类别,但它们仍是牛犊,既非已调伏者,也非阉牛,所以说“百头牛犊”。此为阿阇梨的意见。或者,“tara”一词无甚意义,故说“百头牛犊”。如此,则所有种类的牛犊都已被包含。这些,指公牛等乃至羊为最后。种种,指各类不同种类。禽兽,指水牛、鹿、羚羊、大鹿、野牛等兽类,以及孔雀、金翅鸟、鹌鹑、鹧鸪等禽类。为了以数量来确定“种种”的具体数目,而说“各七百”,意为七百又七百。柱,指绑缚祭祀用具中禽兽的柱子。它也被称为“牺牲柱”。因此说“这称为牺牲柱的”。
Yaññāvāṭaṃ sampādetvā mahāyaññaṃ uddissa saviññāṇakāni, aviññāṇakāni ca yaññūpakaraṇāni upaṭṭhapitānīti atthaṃ sandhāya ‘‘mahāyañño upakkhaṭo’’ti pāḷiyaṃ vuttaṃ, taṃ panetaṃ upakaraṇaṃ tesaṃ tathā sajjanamevāti dasseti ‘‘sajjito’’ti iminā. Vacchatarasatānīti yuvabhāvappattāni balavavacchasatāni. Vacchānaṃ visesāti hi vacchatarā, te pana vacchā eva honti, na dammā, na ca balībaddāti āha ‘‘vacchasatānī’’ti. Ayaṃ ācariyamati (dī. ni. ṭī. 1.323). Tara-saddo vā anatthakoti vuttaṃ ‘‘vacchasatānī’’ti. Evañhi sabbopi vacchappabhedo saṅgahito hoti. Eteti usabhādayo urabbhapariyosānā. Anekesanti anekajātikānaṃ. Migapakkhīnanti mahiṃsarurupasadakuruṅgagokaṇṇamigānañceva morakapiñjaravaṭṭakatittira lāpādipakkhīnañca. Saṅkhyāvasena anekataṃ sattasataggahaṇena paricchindituṃ ‘‘sattasattasatānī’’ti vuttaṃ, sattasatāni, sattasatāni cāti attho. Thūṇanti yaññopakaraṇānaṃ migapakkhīnaṃ bandhanatthambhaṃ. Yūpotipi tassa nāmaṃ. Tenāha ‘‘yūpasaṅkhāta’’nti.
328“除遣”指去除追悔。因为对于那称为祭祀的功德的随烦恼,以破除、遮止、灭尽,而说为“除遣”,即去除追悔。这些除遣本身,使功德流不被中断而安立,故也称为“安立”。因为正是从无有追悔开始,功德流才得以层层向上相续生起。而这些安立,依祭祀的初、中、后三个阶段而有三种,所以说“三种安立”。此处“资具”一词,是“随从”的同义词,因为(这些随从)围绕祭祀而备办。因此说“十六随从”。
328.Vidhāti vippaṭisāravinodanā. Yo hi yaññasaṅkhātassa puññassa upakkileso, tassa vidhamanato nivāraṇato nirodhanato vidhā vuccanti vippaṭisāravinodanā, tā eva puññābhisandaṃ avicchinditvā ṭhapentīti ‘‘ṭhapanā’’ti ca vuttā. Avippaṭisārato eva hi uparūpari puññābhisandappavattīti. Ṭhapanā cetā yaññassa ādimajjhapariyosānavasena tīsu kālesu pavattiyā tippakārāti āha ‘‘tiṭṭhapana’’nti. Parikkhārasaddo cettha parivārapariyāyo ‘‘parikaronti yaññaṃ abhisaṅkharontī’’ti katvā. Tenāha ‘‘soḷasaparivāra’’nti.
大胜王祭祀故事注释
Mahāvijitarājayaññakathāvaṇṇanā
336“bhūtapubbaṃ”(曾存在者)指过去曾存在的,如同说“曾见过的”,故说“过去所行”,意为过去生中所产生的、作为菩提资粮的功德行。因此,以不动宝藏来譬喻那追随他的宝藏,是恰当的。然而,通晓声明的学者们说:“‘bhūtapubbaṃ’一词,是第七时格的不变化词。”依他们的意见,其义为“在过去时”。其中“他的”指他。关联句为:他征服了广大的大地。或者,意为:他有广大的、被征服的大地。正如“在自己的国境内,即在他所统治的国土中”等处,“vijita”一词用于王国,以此显示他是一位独王,而非转轮王,因为未说具足七宝。为了显示在经文中并非以任何些许所有物而称为富有,故先说“富有”,再说“大财富”。因此说“任何人”等。因为所谓富有,实由拥有财富而得名,而此富有亦依彼财富而说;同样,大财富也是如此。为了显示其达到极点、最为殊胜的状态,而说“以不可计量的数目”。以应受用的意义,此处特将欲乐称为“财富”。依“五种欲功德”来说明。所谓“一堆一堆地”,即不是按器皿、装饰品等分类,而纯粹是以一堆一堆的方式。
336. Pubbe bhūtaṃ bhūtapubbaṃ yathā ‘‘diṭṭhapubba’’nti āha ‘‘pubbacarita’’nti, attano purimajātisambhūtaṃ bodhisambhārabhūtaṃ puññacariyanti attho. Tathā hi tassa anugāminidhissa thāvaranidhinā nidassanaṃ upapannaṃ hoti. Saddavidū pana vadanti ‘‘bhūtapubbanti idaṃ kālasattamiyā nepātikapada’’nti. Atītakāleti hi tesaṃ matena attho. Assāti anena. Mahantaṃ pathavīmaṇḍalaṃ vijitanti sambandho. Mahantaṃ vā vijitaṃ pathavīmaṇḍalamassa atthīti attho. ‘‘Antoraṭṭheti yassa vijite viharati, tassa raṭṭhe’’tiādīsu viya hi vijitasaddo rajje pavattati, iminā tassa ekarājabhāvaṃ dīpeti, na cakkavattirājabhāvaṃ sattaratanasampannatāavacanato. Pāḷiyaṃ na yena kenaci santakamattena aḍḍhatāti dassetuṃ ‘‘aḍḍho’’ti vatvā ‘‘mahaddhano’’ti vuttaṃ. Tenāha ‘‘yo kocī’’tiādi. Aḍḍhatā hi nāma vibhavasampannattā sā ca taṃ tadupādāya vuccati. Tathā mahaddhanatāpīti taṃ thāmappattaṃ ukkaṃsagataṃ dassetuṃ ‘‘aparimāṇasaṅkhyenā’’ti āha. Bhuñjitabbaṭṭhena visesato kāmā idha bhogā nāmāti dasseti. ‘‘Pañcakāmaguṇavasenā’’ti iminā. Piṇḍapiṇḍavasenāti bhājanālaṅkārādivibhāgaṃ ahutvā kevalaṃ khaṇḍakhaṇḍavasena.
“摩沙迦”指以绿豆粒大小计量所制成的钱币,不论是否刻有图案。以“等”字包含碗、盘等物。“数亿”是考虑到金币以百亿等数目而言,因为仅以最低限度的百亿之数,便已达到刹帝利大豪族的地位。
Rūpaṃ appetvā, anappetvā vā māsappamāṇena kato māsako. Ādisaddena thālakādīni saṅgaṇhāti. Anekakoṭisaṅkhyenāti kahāpaṇānaṃ koṭisatādippamāṇaṃ sandhāya vuttaṃ heṭṭhimantena koṭisatappamāṇeneva khattiyamahāsālabhāvappattito.
“满意”即喜悦。在此,“资具”一词是“原因”的同义语。那么,资具是什么呢?即种种装饰品、金银器皿等。以“等”字兼摄衣物、床铺、住所等。他们说:金、银、摩尼珠、珍珠、琉璃、金刚、珊瑚,这七种称为七宝。正如所说——
Tuṭṭhīti sumanatā. Upakaraṇasaddo cettha kāraṇapariyāyo. Kiṃ pana tanti āha ‘‘nānāvidhālaṅkārasuvaṇṇarajatabhājanādibheda’’nti. Ādisaddena vatthaseyyāvasathādīni saṅgayhanti, suvaṇṇarajatamaṇimuttāveḷuriyavajirapavāḷāni satta ratanānīti vadanti. Yathāhu –
“金、银、珍珠、摩尼珠与琉璃,”
“以及金刚与珊瑚,据说此即七宝。”
‘‘Suvaṇṇaṃ rajataṃ muttā, maṇiveḷuriyāni ca; Vajirañca pavāḷanti, sattāhu ratanānime’’ti.
稻、麦等七种谷物,随其种类而以果实为先者,称为前食。与此相对,绿豆、黑豆等其余则称为后食。于后食之前生长者为前食,于此后生长者为后食。然而,依词源学者所言,将nna转作ṇṇa音,即成pubbaṇṇa与aparaṇṇa。当知此前、后之别,乃依世界初成时出现之先后而定。前文所言“富裕、大财、多有金银”,是就每日开销、施舍、取用及周转中的钱财谷物而说;此处所言“多财多谷”,则是就窖藏之财与积存之谷而言,为显此差别,故作此说。因每日所用,乃至价值二十迦诃波那之瓶器等,亦是大富之相。
Sālivīhiādi sattadhaññaṃ sānulomaṃ pubbannaṃ nāma purekkhataṃ sassaphalanti katvā. Tabbipariyāyato muggamāsādi tadavasesaṃ aparannaṃ nāma. Aparannato pubbe pavattamannaṃ pubbannaṃ, tato aparasmiṃ pavattamannaṃ aparannaṃ. Nna-kārassa pana ṇṇa-kāre kate pubbaṇṇaṃ, aparaṇṇañcāti neruttikā. Pubbāparabhāvo panetesaṃ ādikappe sambhavāsambhavavasena veditabbo. Purimaṃ ‘‘aḍḍho mahaddhano pahūtajātarūparajato’’ti vacanaṃ devasikaṃ paribbayadānagahaṇādivasena, parivattanadhanadhaññavasena ca vuttaṃ, idaṃ pana ‘‘pahūtadhanadhañño’’ti vacanaṃ nidhānagatadhanavasena, saṅgahitadhaññavasena cāti imaṃ visesaṃ sandhāya ayaṃ nayo dassito. Vīsakahāpaṇambaṇādidevasikavaḷañjanampi hi mahāsālalakkhaṇaṃ.
今为显示与此相反之差别,以“或者”等起始第二说。由此,前文所说乃依窖藏之财与积存之谷而言,此义得以成立。其中,“此”指“多财多谷”之语。“彼”指大胜王。每日应受用者为日常所用,此为抽象中性词。给予奴仆、佣工、仆役等之薪俸为开销施舍。为偿债等而取用钱财谷物为取用。以“等”字包含放债等。周转钱财谷物者,指通过买卖交易而周转之钱财谷物。然而,某些地方可见无并列词之文本。彼处应将“开销、施舍、取用等”与“周转”一词关联,应知其义为:依如是方式,应从此处彼处周转之钱财谷物。
Idāni tabbiparītavasena visesaṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādinā dutiyanayo āraddho. Iminā eva hi purimavacanaṃ nidhānagatadhanavasena, saṅgahitadhaññavasena ca vuttanti atthato siddhaṃ hoti. Tattha idanti ‘‘pahūtadhanadhañño’’ti vacanaṃ. Assāti mahāvijitarañño. Divase divase paribhuñjitabbaṃ devasikaṃ, bhāvanapuṃsakametaṃ. Dāsakammakaraporisādīnaṃ vettanānuppadānaṃ paribbayadānaṃ. Iṇasodhanādivasena dhanadhaññānamādānaṃ gahaṇaṃ. Ādisaddena iṇadānādīnaṃ saṅgaho. Parivattanadhanadhaññavasenāti kayavikkayakaraṇena parivattitabbānaṃ dhanadhaññānaṃ vasena. Katthaci pana samuccayavirahitapāṭho dissati. Tattha ‘‘paribbayadānaggahaṇādivasenā’’ti idaṃ parivattanapadena sambandhaṃ katvā tādisena vidhinā ito cito ca parivattetabbānaṃ dhanadhaññānaṃ vasenāti attho veditabbo.
库(koṭṭha),谓存放谷物之处,其屋舍亦同此称,故说“谷物充满之库房”。如是,既以藏宝室为库藏(kosa),以存放谷物之处为库房(koṭṭhāgāra)作了说明,今为以他义显示彼,而说“或者”等语。其中,犹如因剑能除锋利之损而称其鞘为“kosa”,如是,因王能除锋利之损,故称四支军为“kosa”,因此说“四种库藏”等。此处,象等应依“十二人象”等处所述之相来理解。由于在取布库房时,即已含摄一切杂物存放处,故说“库房有三种”等。金银之外,其余金属、铁、木、角、布等非坚实之物,因须守护,将ga转为ka音,而称为kuppa。存放金银之处,是为财库。处处巡行观察宝物,是为观宝游行。王虽自知其事,但为使库官说明之后,大众得以寂静,故作此问。若不如是说,众会便将喧哗:“何故王舍弃历代相传之家财?”由此而生骚动;若如是说,则知“以此因由而舍彼”,大众因而寂静,无有骚动,故应知如是发问。所谓死之境界,即死之所属,或称死之境界。
Koṭṭhaṃ vuccati dhaññaṭṭhapanaṭṭhānaṃ, tadeva agāraṃ tathā. Tenāha ‘‘dhaññena paripuṇṇakoṭṭhāgāro’’ti. Evaṃ sāragabbhaṃ koso, dhaññaṭṭhapanaṭṭhānaṃ koṭṭhāgāranti dassetvā idāni tato aññathāpi taṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yathā asino tikkhabhāvaparihārato paricchado ‘‘koso’’ti vuccati, evaṃ rañño tikkhabhāvaparihārakattā caturaṅginī senā ‘‘koso’’ti āha ‘‘catubbidho koso’’tiādi. ‘‘Dvādasapuriso hatthī’’tiādinā (pāci. 314) vuttalakkhaṇena cettha hatthiādayo gahetabbā. Vatthakoṭṭhāgāraggahaṇeneva sabbassapi kuppabhaṇḍaṭṭhapanaṭṭhānassa gahitattā ‘‘koṭṭhāgāraṃ tividha’’ntiādi vuttaṃ. Jātarūparajatato hi aññaṃ lohaayadāruvisāṇavatthādikamasāradabbaṃ gopetabbato ga-kārassa ka-kāraṃ katvā kuppaṃ vuccati. Jātarūparajatanidhānaṃ dhanakoṭṭhāgāraṃ. Tattha tattha ratanaṃ viloketvā caraṇaṃ ratanavilokanacārikā. Kāmaṃ tamatthaṃ rājā jānāti, bhaṇḍāgārikena pana kathāpetvā parisāya nissaddabhāvāpādanatthameva evaṃ pucchati. Tathā kathāpane hi asati parisā saddaṃ karissati ‘‘kasmā rājā paramparāgataṃ kuladhanaṃ vināsetī’’ti, tato ca pakatikkhobho bhavissati, sati pana tathā kathāpane ‘‘etaṃkāraṇā taṃ chaḍḍetī’’ti nissaddabhāvamāpajjissati. Tato ca pakatikkhobho na bhavissati, tasmā tathā pucchatīti veditabbaṃ. Maraṇavasanti maraṇassa, maraṇasaṅkhātaṃ vā visayaṃ.
337为阐明巴利文中“唤来”一词有“欲共商”之义,故说“与一智者共商已”。此处的前缀随顺词根之义,而特定语境下的特殊含义,则由上下文而得,如:“诸比丘,学比丘应知、应遍问、应遍究。”其句释中说:“‘学比丘’者,是欲学之人;‘应知’者,是应了知。‘唤来’者,是欲共商。婆罗门为使国土无灾、祭祀久续而思惟,故说‘此王’等语。‘与持来之人众之家’相关,或此为表示不敬的属格。
337. Pāḷiyaṃ ‘‘āmantetvā’’ti etassa mantitukāmo hutvāti atthaṃ viññāpetuṃ ‘‘ekena paṇḍitena saddhiṃ mantetvā’’ti vuttaṃ. Dhātvatthānuvattako hettha upasaggo, pakaraṇādhigato ca katthaci atthaviseso yathā ‘‘sikkhamānena bhikkhave bhikkhunā aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabba’’nti (pāci. 434). Tathā hissa padabhājane vuttaṃ ‘‘sikkhamānenāti sikkhitukāmena. Aññātabbanti jānitabba’’ntiādi (pāci. 436). Āmantesīti mantitukāmosi. Janapadassa anupaddavatthaṃ, yaññassa ca cirānappavattanatthaṃ brāhmaṇo cintesīti āha ‘‘ayaṃ rājā’’tiādi. Āharantānaṃ manussānaṃ gehānīti sambandho, anādare vā etaṃ sāmivacanaṃ.
338这些盗贼破坏众生的利益与安乐,带来不利与痛苦,如同荆棘,因此在此处被称为“荆棘”,即“盗贼荆棘且与荆棘同在”。正如“杀害村民者”是因不加分别地杀害村民而得名,且依近用及依止之名亦可用于所依者,同理,对旅人的伤害与压迫称为“路害”。行非法者,即行远离正法、不正当之事者;或者,在自己的领土上,对村落等处予以保护使离种种灾难,本是刹帝利应行之法,不行此法者,即为此义。“盗贼”是强盗的异名。因为“刺伤”即“破坏”,它们被称作“破坏者”。又因与桩柱相似,它们也被称为“桩柱”,即“盗贼桩柱”。正如田中的桩柱阻碍耕作等事的顺利进行,并以根系妨碍庄稼繁茂,盗贼亦于王国中阻碍王令的顺利推行,并以根本性的破坏阻碍国土的繁荣。为显示舍弃生命,说“以杀害”;为显示伤害,说“以捶打”。因为“杀害”一词,亦有伤害之义,如“杀害而不哭泣,得恶作罪”等句,即以肘等捶打之意。“枷”是由木桩制成的特殊束缚器具,以其束缚。
338. Sattānaṃ hitasukhassa vidūsanato, ahitadukkhassa ca āvahanato kaṇṭakasadisatāya corā eva idha ‘‘kaṇṭakā’’ti vuttaṃ ‘‘corakaṇṭakehi sakaṇṭako’’ti. Yathā gāmavāsīnaṃ ghātakā gāmaghātakā abhedavasena, upacārena ca nissayanāmassa nissitepi pavattanato, evaṃ panthikānaṃ duhanā bādhanā panthaduhā. Dhammato apetassa ayuttassa karaṇasīlo adhammakārī, yo vā attano vijite janapadādīnaṃ tato tato anatthato tāyanena khattiyena kattabbadhammo, tassa akaraṇasīloti attho. Dassūti corānametaṃ adhivacanaṃ. Daṃsenti viddhaṃsentīti hi dassavo niggahītalopena, te eva khīlasadisattā khīlanti dassukhīlaṃ. Yathā hi khette khīlaṃ kasanādīnaṃ sukhappavattiṃ, mūlasantānena sassaparibuddhiñca vibandhati, evaṃ dassavopi rajje rājāṇāya sukhappavattiṃ, mūlaviruḷhiyā janapadaparibuddhiñca vibandhantī. Pāṇacāgaṃ dassetuṃ ‘‘māraṇenā’’ti vuttaṃ, hiṃsanaṃ dassetuṃ ‘‘koṭṭanenā’’ti. Vadhasaddo hi hiṃsanatthopi hoti ‘‘vadhati na rodati, āpatti dukkaṭassā’’tiādīsu (pāci. 880) viya, kapparādīhi pothanenāti attho. Addu nāma dārukkhandhena kato bandhanopakaraṇaviseso, tena bandhanaṃ tathā. Ādisaddena rajjubandhanasaṅkhalikabandhanagharabandhanādīni saṅgaṇhāti. Hā-dhātuyā jānipadanipphattiṃ dasseti ‘‘hāniyā’’ti iminā, sā ca dhanahāyanamevāti vuttaṃ ‘‘sataṃ gaṇhathā’’tiādi.
留下五指宽的发髻而剃发,称为五髻剃发。这也俗称为“乌鸦翼剃发”。在头上浇淋牛粪水,称为牛粪浇淋。“Kudaṇḍaka”是指短于四肘的短杖,也称为“gaddula”,以其束缚称为短杖缚。以“ādi”一词摄受剃光后系灰袋等。“Sammā”一词有“以因由”等义,故说“以因由”等,此为同义语。“Ūhanissāmi”意为拔除、除去。因先前于彼处已熟悉,故生起努力。针对“anuppadetū”,依其“随随给予”之义,说“于所给不足时”等。农具器物如犁铧、刺棒、轭、犁等,以此显示经中仅以种子与食物为例而说。作证、立券、约束,是在希望再取回时,无论带或不带利息而行布施,但此处两者皆无,因不希望再取回,故说“不作证”等。因此说“以断根的方式”。“Sakkhi”指当时的见证人。“不记于叶上”即不如常以书写的方式记于贝叶等上。他处“pābhata”一词亦用于礼物,但此处唯指货物本金,故说“货物本金的”等。因为货物本金从来源处带来、收集生利之货品,故称“pābhata”。据声论师,从生利之财先带来者为“pābhata”,而礼物则是由希求彼义者带来,故亦为“pābhata”。此“pa”前缀有表示希求之义。
Pañcasikhamattaṃ ṭhapetvā muṇḍāpanaṃ pañcasikhamuṇḍakaraṇaṃ. Taṃ ‘‘kākapakkhakaraṇa’’ntipi voharanti. Sīse chakaṇodakāvasecanaṃ gomayasiñcanaṃ. Kudaṇḍako nāma catuhatthato ūno rassadaṇḍako, yo ‘‘gaddulo’’tipi vuccati, tena bandhanaṃ kudaṇḍakabandhanaṃ. Ādisaddena khuramuṇḍaṃ karitvā bhasmapuṭavadhanādīnaṃ saṅgaho. Sammāsaddo ñāyatthoti āha ‘‘hetunā’’tiādi, pariyāyavacanametaṃ. Ūhanissāmīti uddharissāmi, apanessāmīti attho. Pubbe tattha kataparicayatāya ussāhaṃ karonti. ‘‘Anuppadetū’’ti etassa anu anu padetūti atthaṃ sandhāya ‘‘dinne appahonte’’tiādi vuttaṃ. Kasiupakaraṇabhaṇḍaṃ phālapājanayuganaṅgalādi, iminā pāḷiyaṃ bījabhattameva nidassanavasena vuttanti dasseti. Sakkhikaraṇapaṇṇāropananibandhanaṃ vaḍḍhiyā saha vā vinā vā puna gahetukāmassa dāne hoti, idha pana tadubhayampi natthi puna aggahetukāmattāti vuttaṃ ‘‘sakkhiṃ akatvā’’tiādi. Tenāha ‘‘mūlacchejjavasenā’’ti. Sakkhinti tadā paccakkhakajanaṃ. Paṇṇe anāropetvāti tālādipaṇṇe yathāciṇṇaṃ likhanavasena anāropetvā. Aññattha paṇṇākārepi pābhatasaddo, idha pana bhaṇḍamūleyevāti āha ‘‘bhaṇḍamūlassā’’tiādi. Bhaṇḍamūlañhi pakārato udayabhaṇḍāni ābharati saṃharati etenāti pābhataṃ. Udayadhanato pageva ābhataṃ pābhatanti saddavidū, paṇṇākāro pana taṃ tadatthaṃ patthentehi ābharīyateti pābhataṃ. Patthanatthajotako hi ayaṃ pa-saddo.
通过“如”(Yathāhā)等语,依《小首楼长者本生经》的经文,来证成“pābhata”一词为“货物本金”之义。该处注释说:“‘以少许’(appakenapi),即以少量、微少。‘有慧者’(medhāvī),即具智慧者。‘以货物本金’(pābhatena),即以货物本金。‘善巧者’(vicakkhaṇo),即精通交易者。‘令自己兴起’(samuṭṭhāpeti attānaṃ),指产生大财富与名声后,将自己安立、确立于此。如何而为?犹如吹旺微火:恰如智者对着微少之火,次第投入牛粪末等,用口吹气,令其兴起、增长,成为巨大的火焰;同样地,智者虽只获得少许货物本金,也能以种种方便运用它,令财富与名声增长;增长之后,便以此确立自己;或者,即以此财富与名声之广大,令自己兴起——也就是成为知名、显著之义。”
‘‘Yathāhā’’tiādinā pābhatasaddassa mūlabhaṇḍatthataṃ cūḷaseṭṭhijātakapāṭhena (jā. 1.1.4) sādheti. Tatrāyamaṭṭhakathā (jā. aṭṭha. 1.1.4) ‘‘appakenapīti thokenapi parittakenapi. Medhāvīti paññavā. Pābhatenāti bhaṇḍamūlena. Vicakkhaṇoti vohārakusalo. Samuṭṭhāpeti attānanti mahantaṃ dhanañca yasañca uppādetvā tattha attānaṃ saṇṭhāpeti patiṭṭhāpeti. Yathā kiṃ? Aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ, yathā paṇḍitapuriso parittaṃ aggiṃ anukkamena gomayacuṇṇādīni pakkhipitvā mukhavātena dhamanto samuṭṭhāpeti vaḍḍheti mahantaṃ aggikkhandhaṃ karoti, evameva paṇḍito thokampi pābhataṃ labhitvā nānāupāyehi payojetvā dhanañca yasañca vaḍḍheti, vaḍḍhetvā ca pana tattha attānaṃ patiṭṭhāpeti, tāya eva vā pana dhanayasamahantatāya attānaṃ samuṭṭhāpeti, abhiññātaṃ pākaṭaṃ karotīti attho’’ti.
日日应给的称为“日给”(devasikaṃ),月月应给的称为“月给”(māsikaṃ)。以“ādi”(等)一词,则包含了半月给等。对彼彼人而言,“与善巧相应”“与业相应”“与勇猛相应”——此“相应”(anurūpa)一词在复合词之后听闻,应各自连接。这里,与熟练相应,即是与善巧相应。某处出现“族”(kula)字,此亦如阇努索尼等族,依与族相应而应给与,此理同样成立。将军等职位,则以此显示仅指所指明的俸给。因专务己业而无有灾患,故成为财富、谷物的积聚者、作积聚者。安稳而住,即无灾患而存续。因此说“无畏”,即从任何处皆无怖畏之义。以喜而喜,即依凭喜悦而喜,以喜悦而喜,并非仅是寒暄,这是所说的意思;正如“与世尊共喜”等句中,“muda”词亦用于寒暄。或者,成为喜者之后,他人也因此喜悦而住,这也是一个含义。因此说“彼此心喜”,又说“虽无结合,唯增上习行”——有两种读法。繁荣丰足,即成就、广大的状况。
Divase divase dātabbaṃ devasikaṃ. Māse māse dātabbaṃ māsikaṃ. Ādisaddena anuposathikādīni saṅgaṇhāti. Tassa tassa purisassa. Kusalānurūpena, kammānurūpena sūrabhāvānurūpenāti dvandato paraṃ suyyamāno anurūpasaddo paccekaṃ yojetabbo. Chekabhāvānurūpatā cettha kusalānurūpaṃ. Katthaci kulasaddo dissati, so ca jāṇusoṇiādikulānamiva kulānurūpampi dātabbato yujjateva. Senāpaccādi ṭhānantaraṃ, iminā bhattavetanaṃ niddiṭṭhamattanti dasseti. Sakakammapasutattā, anupaddavattā ca dhanadhaññānaṃ rāsiko rāsikārabhūto. Khemena ṭhitāti anupaddavena pavattā. Tenāha ‘‘abhayā’’ti, kutocipi bhayarahitāti attho. Modā modamānāti modāya modamānā, somanasseneva modamānā, na saṃsandanamattenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Bhagavatā saddhiṃ sammodī’’tiādīsu (dī. ni. 1.381) hi mudasaddo saṃsandanepi pavattati, aññe modā hutvā aparepi modamānā viharantīti vā attho. Tenāha ‘‘aññamaññaṃ pamuditacittāti, asaññogepi vatticchāyeva vuddhīti dvidhā pāṭho vutto. Iddhaphītabhāvanti samiddhavepullabhāvaṃ.
四种资具注释
Catuparikkhāravaṇṇanā
339在各事务中跟随、随顺的人,称为“随从”(anuyantā)。那些随从即称为“ānuyantā”,正如“anubhāvo 即 ānubhāvo”的构造方式;另有“ānuyuttā”的读法,因为在各事务中致力于、从事的人,依前述规则即称为“ānuyuttā”。“assā”指国王的。“te”指那些随从的刹帝利等。“他会把我们排除在外”——当他们这样想时,便不会满意。导师在《长部注》中说:“Nibandhavipulāyāgamo gāmo nigamo. Vivaḍḍhitamahāāyo mahāgāmo.”而律注中说:“无墙垣围绕而有商铺者为聚落(nigamo),有墙垣与商铺者为城(nagaraṃ),与此相反者为村落(gāmo)。”“gāmo”(村落)指人们聚集、陶醉之处;若此村落显著,则称为“nigamo”(聚落),即比村落更大的聚落。在此,“ni-”前缀有强化义,且因为是约定俗成之词,故为短音,此为语法家所说。“janapada”(国土)之义已如前说。而“盟友、大臣、同伴、库藏、要塞、领土……”
339. Tasmiṃ tasmiṃ kicce anuyanti anuvattantīti anuyantā. Teyeva ānuyantā yathā ‘‘anubhāvo eva ānubhāvo’’ti, ‘‘ānuyuttā’’tipi pāṭho, tasmiṃ tasmiṃ kicce anuyujjantīti hi ānuyuttā vuttanayena. Assāti rañño. Teti ānuyantakhattiyādayo. ‘‘Amhe ettha bahi karotī’’ti attamanā na bhavissanti. ‘‘Nibandhavipulāyāgamo gāmo nigamo. Vivaḍḍhitamahāāyo mahāgāmo’’ti (dī. ni. ṭī. 1.338) ācariyena vuttaṃ. ‘‘Apākāraparikkhepo sāpaṇo nigamo, sapākārāpaṇaṃ nagaraṃ, taṃ tabbiparīto gāmo’’ti (kaṅkhāvitaraṇī abhinavaṭīkāyaṃ saṅghādisesakaṇḍe kuladūsakasikkhāpade passitabbaṃ) vinayaṭīkāsu. Gasanti madanti etthāti gāmo, sveva pākaṭo ce, nigamo nāma atireko gāmoti katvā. Bhusattho hettha nī-saddo, saññāsaddattā ca rassoti saddavidū. Janapadattho vuttova. ‘‘Sāmyāmacco sakhā koso, duggañca vijitaṃ bala’’nti vuttāsu sattasu rājapakatīsu rañño tadavasesānaṃ channaṃ vasena hitasukhātivuddhi, tadekadesā ca ānuyantādayoti āha ‘‘yaṃ tumhāka’’ntiādi.
于种种事务中与国王共处者,称为大臣。正如“在家者”一词中的“在家”,此处“共处”乃表示共同行为的不变词,加“ca”后缀而成派生词,此为语源学者所说。在执行王事之时,他们为国王所喜爱,且与国王一同行事,故以“亲信同伴”来说明。在国王的集会中任职者,称为“廷臣”。若问“他们又是哪些人?”即指“其余的执行命令者”,也就是除了前述随从刹帝利等人之外,其余执行国王命令的人。即使有可施舍之物,倘若缺少了威德成就与眷属成就,也无法行如此布施。而到了老年,即使是那样的国王,这两种成就也都会衰减;若是没有可施之物,就更不必说了。为了说明此义,故说“若无施物……”等语。其文意连贯的解释为:在无物可施时,以及年迈衰老时,便不能布施。以此,即说明了所说的两种原因。“获得许可”指通过应允。“朋党”指祭祀中同党之人,即祭祀的组成部分。“资具”指筹备祭祀的人,即种种器具;由于这些是该项祭祀的组成部分,故如同眷属,因此说“成为眷属”。以“车”等词,遮止此处不相关的其他意义。
Taṃtaṃkiccesu raññā amā saha bhavantīti amaccā. ‘‘Amāvāsī’’tiādīsu viya hi samakiriyāya amāti abyayapadaṃ, ca-paccayena taddhitasiddhīti neruttikā. Rajjakiccavosāsanakāle pana te raññā piyā, sahapavattanakā ca bhavantīti dasseti ‘‘piyasahāyakā’’ti iminā. Rañño parisati bhavā ‘‘pārisajjā. Ke pana teti vuttaṃ ‘‘sesā āṇattikārakā’’ti , yathāvuttānuyuttakhattiyādīhi avasesā rañño āṇākarāti attho. Satipi deyyadhamme ānubhāvasampattiyā, parivārasampattiyā ca abhāve tādisaṃ dātuṃ na sakkā. Vuddhakāle ca tādisānampi rājūnaṃ tadubhayaṃ hāyateva, deyyadhamme pana asati pagevāti dassetuṃ ‘‘deyyadhammasmiñhī’’tiādimāha. Deyyadhammasmiṃ asati ca mahallakakāle ca dātuṃ na sakkāti yojanā. Etenāti yathāvuttakāraṇadvayena. Anumatiyāti anujānanena. Pakkhāti sapakkhā yaññassa aṅgabhūtā. Yaññaṃ parikarontīti parikkhārā, sambhārā, te ca tassa yaññassa aṅgabhūtattā parivārā viya hontīti āha ‘‘parivārā bhavantī’’ti. ‘‘Ratho’’tiādinā idhānadhippetamatthaṃ nisedheti.
“车”者,即具足洁白庄严的车乘,以禅那为轴,以精进为轮;
舍为轭之平衡,无欲为四周的围幔。”——《相应部》5.4
‘‘Ratho setaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo; Upekkhā dhurasamādhi, anicchā parivāraṇa’’nti. (saṃ. ni. 5.4);
此段出自《相应部·大品》。其中,“车”指名为梵乘的八正道之车。“白净庄严”指四遍净戒的庄严,亦有“戒庄严”的读法。“禅那为轴”指依与观相应的五禅支所成之禅那轴。“精进为轮”即精进之轮。“舍为轭之平衡”指舍是两轭的平衡。“无欲为围绕护卫”指无贪如同狮子法等的围绕护卫。
Hi saṃyuttamahāvaggapāḷi. Tattha rathoti brahmayānasaññito aṭṭhaṅgikamaggaratho. Setaparikkhāroti catupārisuddhisīlālaṅkāro. ‘‘Sīlaparikkhāro’’tipi pāṭho. Jhānakkhoti vipassanāsampayuttānaṃ pañcannaṃ jhānaṅgānaṃ vasena jhānamayaakkho. Cakkavīriyoti vīriyacakko. Upekkhā dhurasamādhīti upekkhā dvinnaṃ dhurānaṃ samatā. Anicchā parivāraṇanti alobho sīhadhammādīni viya parivāraṇaṃ.
八种资具注释
Aṭṭhaparikkhāravaṇṇanā
340340. 当说“从两方面出身良好等”时。其中的“yasasā”指五种威力,故说“以能建立命令的能力”。对于“saddho”一词,为显示“相信布施的果报”之义,所以说“布施的……”等。“dānasūro”指于布施勇猛者,即对所施物毫无执着、慷慨施舍者;当知此状态是由于业自性智的锐利明彻。为阐明其锐利明彻,先说“saddo”,再说“dānasūro”,应如此理解。因此说“非仅凭信……”等。因为于业自性现前、如亲眼所见者,才这样说。他所布施的,即他给予他人的所施物。成为其主而施,即完全克服对该物的贪欲,成为其主宰而行布施。这是原因转喻的说法。以下同理。由于不被对该物的贪欲所牵引,故不是奴仆,不是同伴。
340.Ubhato sujātādīhi vuccamānehi. Yasasāti pañcavidhena ānubhāvena. Tenāha ‘‘āṇāṭhapanasamatthatāyā’’ti. ‘‘Saddho’’ti etassa ‘‘dātādānassa phalaṃ paccanubhoti pattiyāyatī’’ti atthaṃ dassetuṃ ‘‘dānassā’’tiādi vuttaṃ. Dāne sūroti dānasūro, deyyadhamme īsakampi saṅgaṃ akatvā muttacāgo, tabbhāvo pana kammassakatāñāṇassa tikkhavisadabhāvena veditabbo. Tassa hi tikkhavisadabhāvaṃ vibhāvetuṃ ‘‘saddo’’ti vatvā ‘‘dānasūro’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘na saddhāmattakenā’’tiādi. Yassa hi kammassakatā paccakkhamiva upaṭṭhāti, so evaṃ vutto. Yaṃ dānaṃ detīti yaṃ deyyadhammaṃ parassa deti. Tassa pati hutvāti tabbisayaṃ lobhaṃ suṭṭhumabhibhavanto tassa adhipati hutvā deti. Kāraṇopacāravacanañhetaṃ. Paratopi eseva nayo. Tabbisayena lobhena anākaḍḍhanīyattā na dāso, na sahāyo.
为以遮诠和顺诠开显此义,故说“因为若……”等。这是对此处所指奴仆等二者的遮诠显示。于硬食、软食等中,因甜食殊胜,故说“食甜美的”;或这仅是举例,意为受用殊胜之物。作为奴仆而施,是因为陷入渴爱的奴役;作为同伴而施,是因为舍弃了对该物的喜爱;作为主人而施,是因为从渴爱的奴役中解脱,并克服、超越而行。至于导师所说“类似主人的受用”,是就超越渴爱奴役的共性而言。并非如漏尽者的受用如同主人的受用那样,漏尽者的布施即布施主人的意义得以成立;或者这是后来误写。如此者,即具有布施主人之性质者。
Tadevatthaṃ byatirekato, anvayato ca vivaritvā dassento ‘‘yo hī’’tiādimāha. Idhānadhippetassa hi dāsādidvayassa byatirekato dassanaṃ. Khādanīyabhojanīyādīsu madhurasseva paṇītattā ‘‘madhuraṃ bhuñjatī’’ti vuttaṃ, nidassanamattaṃ vā etaṃ, paṇītaṃ paribhuñjatīti vuttaṃ hoti. Dāso hutvā deti taṇhāya dāsabyataṃ upagatattā. Sahāyo hutvā deti tassa piyabhāvānissajjanato. Sāmī hutvā deti tattha taṇhādāsabyato attānaṃ mocetvā abhibhuyya pavattanato. Yaṃ panetaṃ ācariyena vuttaṃ ‘‘sāmiparibhogasadisā’’ti, (dī. ni. ṭī. 1.340) taṃ taṇhādāsabyamatikkantatāsāmaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi khīṇāsavassa paribhogo sāmiparibhogo viya khīṇāsavasseva dānaṃ dānasāmīti attho upapanno hoti, pacchā vā pamādalikhitametaṃ. Tādisoti dānasāmisabhāvo.
此处所说“已息恶之沙门、已除恶之婆罗门”,是就高标准而言;而仅具出家形制的沙门、仅凭出身种姓的婆罗门,则应知由“贫穷”等词所摄。“恶趣者”指陷入艰难谋生、生活困苦之人,故说“贫穷的人们”。“行路者”指行于道路之人。“乞食者”指通过称赞施主功德、宣说业果而乞求者,如裸形外道等。为显此义,故说“所希求的、所施的”等语,因为正是依于这两者,对布施的称赞与赞美才得以产生。应如此联系而理解:那些游方者,即名为乞食者。“一握之量”是就米、稻谷等而言;“一钵之量”是就粥、饭等而言。“饮水处”指可入内饮用的河、湖等一切共用渡口;如同饮水处一般,故说“如饮水处”。因此说“如井”等语。“成为”是就状态而言。“所谓‘闻’,即闻所生”,为显示“生”字无别义而说,犹如“库生”一词。
Samitapāpasamaṇabāhitapāpabrāhmaṇā ukkaṭṭhaniddesenettha vuttā, pabbajjāmattasamaṇajātimattabrāhmaṇā vā kapaṇādiggahaṇena gahitāti veditabbaṃ. Duggatāti dukkaraṃ jīvikamupagatā kasiravuttikā. Tenāha ‘‘daliddamanussā’’ti. Pathāvinoti maggagāmino. Vaṇibbakāti dāyakānaṃ guṇakittanavasena, kammaphalakittanamukhena ca yācanakā seyyathāpi naggacariyādayoti atthaṃ dassetuṃ ‘‘ye iṭṭhaṃ dinna’’ntiādi vuttaṃ. Tadubhayeneva hi dānassa vaṇṇathomanā sambhavati. Ye vicaranti, te vaṇibbakā nāmāti yojetabbaṃ. Pasatamattanti vīhitaṇḍulādivasena vuttaṃ, sarāvamattanti yāgubhattādivasena. Opānaṃ vuccati ogāhetvā pātabbato nadītaḷākādīnaṃ sabbasādhāraṇaṃ titthaṃ, opānamivabhūtoti opānabhūto. Tenāha ‘‘udapānabhūto’’tiādi. Hutvāti bhāvato. Sutameva sutajātanti jātasaddassa anatthantaravācakattamāha yathā ‘‘kosajāta’’nti.
所谓对过去等事的义理思惟能力,应知是依于国王的推论及应作之事的方式,而非如诸佛那样对此有现前观见。为显示此,故说“过去”等语。此处对福非福果报的思惟,应知是依于典据通达的方式。“福”指祭祀之福。“施者之心”指施者们的心,或施者的心,即想要布施的心。然而,在此八支当中,富裕等五支暂且作为祭祀的资具,因为若无这些,彼即不成办;但良生与美貌如何能成为祭祀的资具呢?因为即使没有这两者,彼也能成办。对于这样的问难,为从顺、违两方面显示所有八支皆是资具,故说“据说这些”等语。于此,有些人这样说:“如同富裕等五支是祭祀的必然支分,良生与美貌则不是,它们只是非必然的支分;为表明此义,所以采用了表示不赞同的‘据说’一词。”他们由于认为“此是恶生者”等语显示的是非必然支分,所以才那样说,但这并无实质。因为这是依共通的方式,从相违方面显示其为祭祀的支分,对此或许有人会那样思虑;但正是为了表明那种想法也全无余地,才如此说,并且也并非以那两者共通的方式来显示它们是非必然支分。而此处的“据说”一词,应视为表示当时婆罗
Atītādiatthacintanasamatthatā nāma tassa rañño anumānavasena, itikattabbatāvasena ca veditabbā, na buddhānaṃ viya tattha paccakkhadassitāyāti dassetuṃ ‘‘atīte’’tiādi vuttaṃ. Puññāpuññānisaṃsacintanañcettha pakaraṇādhigatavasena veditabbaṃ. Puññassāti yaññapuññassa. Dāyakacittampīti dāyakānaṃ, dāyakaṃ vā cittampi, dātukamyatācittampīti vuttaṃ hoti. Imesu pana aṭṭhasu aṅgesu aḍḍhatādayo pañca yaññassa tāva parikkhārā hontu tehi vinā tassa asijjhanato , sujātatā, pana sūrūpatā ca kathaṃ yaññassa parikkhāro siyā tadubhayena vināpi tassa sijjhanatoti codanāya sabbesampi aṭṭhannamaṅgānaṃ parikkhārabhāvaṃ anvayato, byatirekato ca dassento ‘‘ete hi kirā’’tiādimāha. Ettha ca keci evaṃ vadanti ‘‘yathā aḍḍhatādayo pañca yaññassa ekaṃsatova aṅgāni, na evaṃ sujātatā, surūpatā ca, tadubhayaṃ pana anekaṃsatova aṅganti dīpetuṃ arucisūcakassa kirasaddassa gahaṇaṃ kata’’nti. Te hi ‘‘ayaṃ dujjātotiādivacanassa anekaṃsikataṃ maññamānā tathā vadanti, tayidaṃ asāraṃ. Sabbasādhāraṇavasena hetaṃ byatirekato yaññassa aṅgabhāvadassanaṃ tattha siyā kesañci tathā parivitakko’’ti tassāpi avakāsābhāvadassanatthameva evaṃ vuttattā, tadubhayasādhāraṇavaseneva anekaṃsato aṅgabhāvassa adassanato ca. Kirasaddo panettha tadā brāhmaṇassa cintitākārasūcanattho daṭṭhabbo. Evamanena cintetvā ‘‘imānipi aṭṭhaṅgāni tasseva yaññassa parikkhārā bhavantīti vuttānī’’ti kirasaddena tassa cintitākāro sūcito hoti. Evamādīnīti ettha ādisaddena ‘‘ayaṃ virūpo kittakaṃ…pe… upacchindissati, ayaṃ daliddo, appesakkho, assaddho, appassuto, na atthaññū, na medhāvī kittakaṃ…pe… upacchindissatī’’ti etesaṃ saṅgaho veditabbo.
四种资具等注释
Catuparikkhārādivaṇṇanā
341341. 于“善持受者”一句,《苏纳丹达经注释》给出了两种解释;此处遮止第二种,而说“大祭祀”等语,由此表明:通过显示首席祭司亲自执杓,如此亲手恭敬行施,是应期望的。同样,在此“恶生者”处,也不应执取“这只是显示良生为非必然支分”,而应依前文所述之理,通于一切而理解其义。因为依“等”字应知,它摄入了“如此,无诵习者……恶戒者……劣慧者,由他们安排而作的布施能维持多久呢”这些内容的集合。“因此”是指由于那两种原因。
341. ‘‘Sujaṃ paggaṇhantāna’’nti ettha soṇadaṇḍasuttavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.311-313) vuttesu dvīsu vikappesu dutiyavikappaṃ nisedhento ‘‘mahāyāga’’ntiādimāha, tena ca purohitassa sayameva kaṭacchuggahaṇajotanena evaṃ sahatthā sakkaccaṃ dāne yuttapayuttatā icchitabbāti dasseti. Evaṃ dujjātassāti etthāpi ‘‘sujātatāya anekaṃsato aṅgabhāvadassanamevida’’nti aggahetvā heṭṭhā vuttanayena sabbasādhāraṇavaseneva attho gahetabbo. Ādisaddena hi ‘‘evaṃ anajjhāyakassa…pe… dussīlassa…pe… duppaññassa saṃvidhānena pavattadānaṃ kittakaṃ kālaṃ pavattissatī’’ti etesaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tasmāti tadubhayakāraṇato.
三种方式注释
Tissovidhāvaṇṇanā
342342.“三处”:指由布施之初、中、后所成的三个阶段,即“三处”之义。“动摇”:即震动,不能以先前的方式安住。“为格义”:即第三格(为格)之义。由于“应作”一词待于主格,故此是具格,而非作格。通常,由于表作格助词之义因无主格而表达作格义,故此处意指作格。为彰显不应于后时生起追悔的方便,故说“前……乃至……应确立”。其中,“不动摇的”即坚固的,不为任何事物所动摇。“应确立”即应作善确立。为彰显如此确立的方便,故说“如是等”。因为通过如是确立,此布施于现在即能如愿成就,未来亦因善果广大而成大果,因不会为追悔所染污。“于二处”:即于施者处与受施之处。“追悔……乃至……不应作”:为表达此义,故说“此是定律”。“施与心”即舍离之心,其不动摇的状态名为:由先前所作前行造作之力,令心得自在且殊胜。“随后随念心”即后心,其不动摇的状态当知是由“啊!我今已善作此布施”这般殷重随念布施而来。为从反面展示令此二心不动摇之方便,故说“如是……乃至……成为”。其中,“不如是作者”即:于施与心及随后随念心不令其不动摇,而
342.Tiṇṇaṃ ṭhānānanti dānassa ādimajjhapariyosānasaṅkhātānaṃ tissannaṃ bhūmīnaṃ, avatthānānanti attho. Calantīti kampanti purimākārena na tiṭṭhanti. Karaṇattheti tatiyāvibhattiatthe. Karaṇīyasaddāpekkhāya hi kattari eva etaṃ sāmivacanaṃ, na karaṇe. Yebhuyyena hi karaṇajotakavacanassa atthabhāvato anuttakattāva karaṇatthoti idhādhippeto. Pacchānutāpassa akaraṇūpāyaṃ dassetuṃ ‘‘pubba…pe… patiṭṭhapetabbā’’ti vuttaṃ. Tattha acalāti daḷhā kenaci asaṃhīrā. Patiṭṭhapetabbāti suppatiṭṭhitā kātabbā. Tathā patiṭṭhāpanūpāyampi dassento ‘‘evañhī’’tiādimāha. Tathā patiṭṭhāpanena hi yathā taṃ dānaṃ sampati yathādhippāyaṃ nippajjati, evaṃ āyatimpi vipulaphalatāya mahapphalaṃ hoti vippaṭisārena anupakkiliṭṭhabhāvato. Dvīsu ṭhānesūti yajamānayiṭṭhaṭṭhānesu. Vippaṭisāro…pe… na kattabboti atthaṃ sandhāya ‘‘eseva nayo’’ti vuttaṃ. Muñcacetanāti pariccāgacetanā, tassā niccalabhāvo nāma muttacāgatā pubbābhisaṅkhāravasena uḷārabhāvo. Pacchāsamanussaraṇacetanāti paracetanā, tassā pana niccalabhāvo ‘‘aho mayā dānaṃ dinnaṃ sādhu suṭṭhū’’ti dānassa sakkaccaṃ paccavekkhaṇavasena veditabbo. Tadubhayacetanānaṃ niccalakaraṇūpāyaṃ byatirekato dassetuṃ ‘‘tathā…pe… hotī’’ti vuttaṃ. Tattha tathā akarontassāti muñcacetanaṃ, pacchāsamanussaraṇacetanañca niccalamakarontassa, vippaṭisāraṃ, uppādentassāti vuttaṃ hoti. ‘‘Nāpi uḷāresu bhogesu cittaṃ namatī’’ti idaṃ pana pacchāsamanussaraṇacetanāya eva byatirekato niccalakaraṇūpāyadassanaṃ. Evañhi yathāniddiṭṭhanidassanaṃ upapannaṃ hoti. Tattha uḷāresu bhogesūti khettavisese pariccāgassa katattā laddhesupi uḷāresu bhogesu. Nāpi cittaṃ namati pacchā vippaṭisārena upakkiliṭṭhabhāvato. Yathā kathanti āha ‘‘mahāroruva’’ntiādi. Tassa hi seṭṭhissa gahapatino vatthu kosalasaṃyutte, (saṃ. ni. 1.131) mayhakajātake (jā. aṭṭha. 3.6.mayhakajātakavaṇṇanā) ca āgataṃ. Tathā hi vuttaṃ –
“大王,往昔曾有一位名为长者居士者,他以食物供养一位名为多迦罗尸弃的独觉佛,说了‘给这位沙门食物’后,便从座起而去。然而布施之后,他心生追悔,心想:‘这食物若是让奴仆或工人们来享用,或许更好’”等等。
‘‘Bhūtapubbaṃ so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiṃ nāma paccekasambuddhaṃ piṇḍapātena paṭipādesi, ‘detha samaṇassa piṇḍapāta’nti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi, datvā ca pana pacchā vippaṭisārī ahosi ‘‘varametaṃ piṇḍapātaṃ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyu’’’ntiādi.
据说,他在其他日子也见到那位独觉佛,却没有生起布施之心。然而就在那一天,这位莲花王后的第三子——名为多迦罗尸弃的独觉佛,在香醉山上以果等至之乐度过时日,于清晨出定,来到阿耨达池洗面,在妙色石台上著好下衣,系好腰带,持钵与衣,进入发神通之安止定,以神通升于空中,降下立于城门,著衣持钵,犹如在城中各家门口放置千钱一般,以庄严的行步等次第来到长者家门口。那天,长者清晨起身,享用殊胜的食物后,在门楼铺设座席,清洁牙齿而坐。他见到独觉佛,因那天清晨食后而坐,生起了施心,便唤来妻子说:‘给这位沙门食物。’然后便为侍奉国王而离去。长者妻生性聪慧,如是思惟:‘我从未于如此短暂之时,听到他对我说“给”;而且他今日施与的对境,并非寻常之人,而是远离贪嗔痴、弃除烦恼、卸下重担的独觉佛。我不可给与寻常之物,我将布施殊胜的食物。’于是她走出屋外,以五体投地礼敬独觉佛,接过钵,请他坐入屋内所设的座上,以极为清净的酥饭精心调制食物,备好相应的嚼食、啖食及汤,盛满钵后,又以诸香装饰,然后置于独觉佛手中,并作礼敬。独觉佛心想‘亦当摄受其他独觉佛’,于是未作饮食,仅作随喜后便离去。长者侍奉国王归来,见到独觉佛,便说:‘我们说了“给这位沙门食物”便离去了。’
So kira aññesupi divasesu taṃ paccekabuddhaṃ passati, dātuṃ panassa cittaṃ na uppajjati, tasmiṃ pana divase ayaṃ padumavatiyā deviyā tatiyaputto tagarasikhī paccekabuddho gandhamādanapabbate phalasamāpattisukhena vītināmetvā pubbaṇhasamaye vuṭṭhāya anotattadahe mukhaṃ dhovitvā manosilātale nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā pattacīvaramādāya abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā iddhiyā vehāsaṃ abbhuggantvā nagaradvāre oruyha cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya nagaravāsīnaṃ gharadvāresu sahassabhaṇḍikaṃ ṭhapento viya pāsādikehi abhikkamanādīhi anupubbena seṭṭhino gharadvāraṃ sampatto, taṃ divasañca seṭṭhi pātova uṭṭhāya paṇītaṃ bhojanaṃ bhuñjitvā gharadvārakoṭṭhake āsanaṃ paññapetvā dantantarāni sodhento nisinno hoti. So paccekabuddhaṃ disvā taṃ divasaṃ pātova bhutvā nisinnattā dānacittaṃ uppādetvā bhariyaṃ pakkosāpetvā ‘‘imassa samaṇassa piṇḍapātaṃ dehī’’ti vatvā rājupaṭṭhānatthaṃ pakkāmi. Seṭṭhibhariyā sampajaññajātikā cintesi ‘‘mayā ettakena kālena imassa ‘dethā’ti vacanaṃ na sutapubbaṃ, dāpentopi ca ajja na yassa vā tassa vā dāpeti, vītarāgadosamohassa vantakilesassa ohitabhārassa paccekabuddhassa dāpeti, yaṃ vā taṃ vā adatvā paṇītaṃ piṇḍapātaṃ dassāmī’’ti gharā nikkhamma paccekabuddhaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ ādāya antonivesane paññattāsane nisīdāpetvā suparisuddhehi sālitaṇḍulehi bhattaṃ sampādetvā tadanurūpaṃ khādanīyaṃ, byañjanaṃ, sūpeyyañca abhisaṅkharitvā pattaṃ pūretvā bahi gandhehi alaṅkaritvā paccekabuddhassa hatthesu patiṭṭhapetvā vandi. Paccekabuddho ‘‘aññesampi paccekabuddhānaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti aparibhuñjitvāva anumodanaṃ vatvā pakkāmi. Sopi kho seṭṭhi rājupaṭṭhānaṃ katvā āgacchanto paccekabuddhaṃ disvā āha ‘‘mayaṃ tumhākaṃ piṇḍapātaṃ dethā’’ti vatvā pakkantā, api vo laddho piṇḍapāto’’ti? Āma, seṭṭhi laddhoti. ‘‘Passāmā’’ti gīvaṃ ukkhipitvā olokesi , athassa piṇḍapātagandho uṭṭhahitvā nāsapuṭaṃ pahari. So cittaṃ saṃyametuṃ asakkonto pacchā vippaṭisārī ahosi, tassa pana vippaṭisārassa uppannākāro ‘‘varameta’’ntiādinā pāḷiyaṃ vuttoyeva. Piṇḍapātadānena panesa sattakkhattuṃ sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno, sattakkhattumeva ca sāvatthiyaṃ seṭṭhikule nibbatto, ayañcassa sattamo bhavo, pacchā vippaṭisārena pana nāpi uḷāresu bhogesu cittaṃ namati. Vuttañhetaṃ saṃyuttavaralañchake –
大王,那位长者居士布施之后心生后悔:‘此施食最好由奴仆或工人们来享用。’由于此业之果报,他的心不倾慕于殊妙的饮食受用,不倾慕于殊妙的衣服受用、车乘受用,也不倾慕于对殊妙五种欲乐的受用。
‘‘Yaṃ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippaṭisārī ahosi ‘varametaṃ piṇḍapātaṃ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyu’nti, tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhattabhogāya cittaṃ namati, nāssuḷārāya vatthabhogāya, yānabhogāya, nāssuḷārānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ bhogāya cittaṃ namatī’’ti (saṃ. ni. 1.131).
《我所本生》中亦说:
Mayhakajātakepi vuttaṃ –
大王,这位外来商主因供养香姓独觉佛的资具而获得众多财富,却由于布施之后未能生起更殊胜的思愿,因而无法享用胜妙的财富。
‘‘Iti mahārāja āgantukaseṭṭhi tagarasikhipaccekabuddhassa dinnapaccayena bahuṃ dhanaṃ labhi , datvā aparacetanaṃ paṇītaṃ kātuṃ asamatthatāya paṇīte bhoge bhuñjituṃ nāsakkhī’’ti (jā. aṭṭha. 3.6.mayhakajātakavaṇṇanā).
然而,那位商主的兄弟为了谋取财产,杀害了他的一个儿子。由此业故,他长劫在地狱中受苦,并七度投生为无子之人。如今也因同样的业,投生于大叫唤地狱。因此说“如同投生于大叫唤地狱的商主居士一样”。此中应依前后思的差别来理解,因为一个思不会带来两个结生。
Bhātu panesa ekaṃ puttaṃ (dha. pa. aṭṭha. 2.354) sāpateyyassa kāraṇā jīvitaṃ voropesi, tena kammena bahūni vassāni niraye paccittha, sattakkhattuñca aputtako jāto, idānipi teneva kammena mahāroruvaṃ upapanno. Tena vuttaṃ ‘‘mahāroruvaṃ upapannassa seṭṭhigahapatino viyā’’ti, purimapacchimacetanāvasena cettha attho veditabbo. Ekā hi cetanā dve paṭisandhiyo na detīti.
十行相之解释
Dasaākāravaṇṇanā
343“行相”(ākāro),是指依其自身相称的方式,产生有界限、有范围之果,所以说“以十种因缘”。此处前缀“ā-”有“界限”之义。并非只对破戒者,对持戒者也会生起追悔。为了显示对这两者都不应生起追悔,故以“api”或“pi”一词作总括。“从受施者生起”是就较强的追悔而言,而微弱的追悔也会从所施之物、随从眷属中生起。“适合生起”即值得生起。“也消除了追悔”是关联之语。“那些”即指杀生者本身。这里所说的“祭祀”,实指布施而非火供,故说“请施与吧”。“令其释放”即依慷慨舍弃而施与。“内在”指自身相续中的内在。
343. Ākaroti attano anurūpatāya samariyādaparicchedaṃ phalaṃ nibbattetīti ākāro, kāraṇanti āha ‘‘dasahi kāraṇehī’’ti. Mariyādattho hettha ā-saddo. Na dussīlesveva, atha kho sīlavantesupi vippaṭisāraṃ uppādessati. Tadubhayepi na uppādetabboti hi dassetuṃ api-saddena, pi-saddena vā sampiṇḍanaṃ karoti. Paṭiggāhakatova uppajjatīti balavataraṃ vippaṭisāraṃ sandhāya vuttaṃ, dubbalo pana deyyadhammato, parivārajanatopi uppajjateva. Uppajjituṃ yuttanti uppajjanārahaṃ. Vippaṭisārampi vinodesīti sambandho. Tesaṃyevāti pāṇātipātīnameva. Yajanaṃ nāmettha dānamevādhippetaṃ, na aggijuhananti āha ‘‘detu bhava’’nti. Vissajjatūti muttacāgavasena cajatu. Abbhantaranti ajjhattaṃ sakasantāne.
十六行相之解释
Soḷasākāravaṇṇanā
344前面已将随喜方等作为祭祀的所依,说为“十六资具”,而此处因以开示等方式开始随喜,故说“以十六种行相”。“开示后”,是指以自己说法的威力,如同现前一般开示果报之后;由于是多次开示,所以说“开示后开示后”,这是表示周遍的说法,有反复开示而详尽阐明之义,导师(《长部注》1.344)如此说。“劝令受持后劝令受持后”等也是同样的道理。“其义”,即依布施果报而有的业果关联之义。“劝令受持后”,是指不令其仅仅听闻,而是如同国王善巧地将其义完全纳受于心、善加执持一般,令其恭敬地受持。
344. Anumatipakkhādayo eva heṭṭhā yaññassa vatthuṃ katvā ‘‘soḷasaparikkhārā’’ti vuttā, idha pana sandassanādivasena anumodanāya āraddhattā vuttaṃ ‘‘soḷasahi ākārehī’’ti. Dassetvāti attano desanānubhāvena paccakkhamiva phalaṃ dassetvā, anekavāraṃ pana dassanato ‘‘dassetvā dassetvā’’ti byāpanavacanaṃ, tadeva ābhuso meḍanaṭṭhena āmeḍitavacananti ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.344) vuttaṃ. ‘‘Samādapetvā samādapetvā’’tiādīsupi eseva nayo. Tamatthanti dānaphalavasena kammaphalasambandhamatthaṃ. Samādapetvāti sutamattaṃ akatvā yathā rājā tamatthaṃ sammadeva ādiyati citte karonto suggahitaṃ katvā gaṇhāti, tathā sakkaccaṃ ādāpetvā.
这只是以‘消除追悔’为例。贪、嗔、痴、嫉妒、悭吝、慢等也是布施心的随烦恼,通过清除它们,布施心便得以清净、受到激励,变得锐利明净;然而由于追悔更为切近,故特别举出消除追悔。因为在布施进行时,追悔可能生起。‘令其欢喜’是指依据如实存在的功德,使其生起欢喜踊跃的状态,故说‘善妙’等。‘依法’即依于真实。为显明此义,故说‘以法、以平等、以因缘’。真实不离于法,故称为‘法’;是寂静行,故称为‘平等’;是合理的方式,故称为‘因缘’。
‘‘Vippaṭisāravinodanenā’’ti idaṃ nidassanamattaṃ. Lobhadosamohaissāmacchariyamānādayopi hi dānacittassa upakkilesā, tesaṃ vinodanenapi taṃ vodāpitaṃ samuttejitaṃ nāma hoti tikkhavisadabhāvāpattito, āsannatarabhāvato pana vippaṭisāravinodanameva gahitaṃ. Pavattite hi dāne tassa sambhavoti. Yāthāvato vijjamānehi guṇehi haṭṭhapahaṭṭhabhāvāpādanaṃ sampahaṃsananti āha ‘‘sundara’’ntiādi. Dhammatoti saccato. Tadatthameva dassetuṃ ‘‘dhammena samena kāraṇenā’’ti vuttaṃ. Saccañhi dhammato anapetattā dhammaṃ, upasamacariyabhāvato samaṃ, yuttabhāvena kāraṇanti ca vuccati.
345345. 在那祭祀中,连割草伐木都未曾有,何况杀生?为强调无杀生的事实,并显示全然未被颠倒执取者所染污,故在经文中先说了‘牛未被杀’等,随后又说‘树木未被砍伐’等。为了说明此义,便说‘那些名为祭柱的’等。‘为了铺设祭草’即为了划定界限。‘以林鬘的简略方式’即依林花所编花鬘的方式。导师(《长部尼注》1.345)如此说,其义为‘以林丛的形态’。‘或铺展于地上’是指围绕祭坛地面,在各处铺展。因为通过咒语等善加准备的地面能获得利养恭敬,故称为‘祭坛’。‘那些树木、那些资具’是关联句,此二者是作业主体,或是被表述的业。因为依表达的需要,诸作者可随宜成立。为了以所说方式强调无杀生,并显示未被颠倒执取所染污的状态,故说‘为何呢’等。‘家内奴仆’即生于家中的奴仆。‘等’字包含了以财买来的、被强带来的、自愿来的、沦为奴仆的等。‘事先’即在发放工钱之前。‘取了钱’即每日依所作业而取。‘食物与工钱’即每日的食物以及按月等的费用。此义已说。‘被呵责’即被威胁。‘准备工作’指一切相关的活计,即各种高低不同的劳作。
345. Tasmiṃ yaññe rukkhatiṇacchedopi nāma nāhosi, kuto pāṇavadhoti pāṇavadhābhāvasseva daḷhīkaraṇatthaṃ, sabbaso viparītaggāhehi avidūsitatādassanatthañca pāḷiyaṃ ‘‘neva gāvo haññiṃsū’’tiādīni vatvāpi ‘‘na rukkhā chijjiṃsū’’tiādi vuttanti dassento ‘‘ye yūpanāmake’’tiādimāha. Barihisatthāyāti paricchedatthāya. Vanamālāsaṅkhepenāti vanapupphehi gandhitamālāniyāmena. Evaṃ ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.345) vuttaṃ, vanapantiākārenāti attho. Bhūmiyaṃ vā pattharantīti vedibhūmiṃ parikkhipantā tattha tattha pattharanti. Mantādinā hi parisaṅkhatā bhūmi vindati assa lābhasakkāreti katvā ‘‘vedī’’ti vuccati. Tepi rukkhā tepi dabbāti sambandho, kammakattā cetaṃ dvayaṃ, abhihitakammaṃ vā. Vatticchāya hi yathāsattiṃ kārakā bhavanti. Vuttanayena pāṇavadhābhāvassa daḷhīkaraṇatthaṃ, viparītaggāhena avidūsitabhāvadassanatthañcetanti dasseti kiṃ panā’’tiādinā. Antogehadāso antojāto. Ādisaddena dhanakkītakaramarānītasāmaṃdāsabyūpagatānaṃ saṅgaho. Pubbamevāti bhatikaraṇato pageva. Dhanaṃ gahetvāti divase divase yathākammaṃ gahetvā. Bhattavetananti devasikaṃ bhattañceva māsikādiparibbayañca. Vuttovāyamattho. Tajjitāti santajjitā. Parikammānīti sabbabhāgiyāni kammāni, uccāvacāni kammānīti attho. Piyasamudācārenevāti iṭṭhavacaneneva. Yathānāmavasenevāti pākaṭanāmānurūpeneva. Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena cevāti ettha ca-saddo avuttasamuccayattho, tena paṇītapaṇītānaṃ nānappakārānaṃ khādanīyabhojanīyādīnañceva vatthayānamālāgandhavilepanaseyyāvasathādīnañca saṅgaho daṭṭhabbo, tenāha ‘‘paṇītehi sappitelādisammissehevā’’tiādi. Tassa tassa kālassa anurūpehi yāgu…pe… pānakādīhīti sambandho. Sappiādīnanti sappiādīhi.
346346. 由于应当被收藏,且是属于自己的所有物,故财富称为‘saṃ’;‘pati’意为拥有它,省略‘niggahita’后成为‘sapati’,即拥有财富者;因为能带来现世与来世的利益,故是其利益,称为‘sāpateyya’,即那财富本身。因此说‘大量财富’。‘实为不灭之法’即实为不灭的性质。‘以村庄的份额’是指依列举的方式,在村庄中应被取用的份额;导师(《长部尼注》1.346)如此说,也有‘各自以同分村庄的部分’之义。其余各处也是同样的道理。
346. Paṭisāmetabbato, attano attano santakabhāvato ca saṃ nāma dhanaṃ vuccati, tassa patīti sapati niggahitalopena, dhanavā, diṭṭhadhammikasamparāyikahitāvahattā tassa hitanti sāpateyyaṃ, tadeva dhanaṃ. Tenāha ‘‘pahūtaṃ dhana’’nti. Akkhayadhammamevāti akhayasabhāvameva. Gāmabhāgenāti saṃkittanavasena gāme vā gahetabbabhāgena, evaṃ ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.346) vuttaṃ, paccekaṃ sabhāgagāmakoṭṭhāsenātipi attho. Sesesupi eseva nayo.
347“祭祀场”是对挖掘出的坑洞,即马祭等祭祀场所的称呼。但在此处,依其通常的说法,仅指布施堂,且该布施堂建于东城门处,故表明其位于东方,即“于东城门”等语。而那个地点离国王的布施堂并不太远,故说“如同”等语。意为在那里用过早餐后,届时身体尚无疲乏,傍晚时分便能到达国王的布施堂。对于“于祭祀场之南”等说法,也依此理类推。所谓“饮粥后”,是以粥为代表,指用了早餐。
347.Yaññāvāṭoti khaṇitāvāṭassa assamedhādiyaññayajanaṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ, tabbohārena pana idha dānasālāya eva, tāya ca puratthimanagaradvāre katāya puratthimabhāge evāti atthaṃ dasseti ‘‘puratthimato nagaradvāre’’tiādinā. Taṃ pana ṭhānaṃ rañño dānasālāya nātidūre evāti āha ‘‘yathā’’tiādi. Yato tattha pātarāsaṃ bhuñjitvā akilantarūpāyeva sāyanhe rañño dānasālaṃ sampāpuṇanti. ‘‘Dakkhiṇena yaññāvāṭassā’’tiādīsupi eseva nayo. Yāguṃ pivitvāti hi yāgusīsena pātarāsabhojanamāha.
348“甜美”指味道甘美。“上面应说的义理”,即指“然而,贤者,我这样想”等将要说出的意思。以“回避”的方式,即怀着对世尊的尊重,以恭敬避让的方式;或者说,是避开坦率的方式,不以正直的方式,而以迂回曲折的方法,来询问心中所想之义,他如此问道。因此说:“他好像是在正直地询问,却显得不恭敬一样。”
348.Madhuranti sādurasaṃ. Upari vattabbamatthanti ‘‘apica me bho evaṃ hotī’’tiādinā vuccamānamatthaṃ. Parihārenāti bhagavantaṃ garuṃ katvā agāravaparihārena, ujukabhāvāpanayanena vā, ujukavuttiṃ pariharitvā vaṅkavuttiyāva yathācintitamatthaṃ pucchanto evamāhāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘ujukameva pucchayamāno agāravo viya hotī’’ti.
常施、随顺施、祭祀之解释
Niccadānaanukulayaññavaṇṇanā
349“起立”指在布施中生起精进努力,“奋起”指持续不断地践行此事。若不作农耕、经商等事业,将会因陷入贫穷等不利而毁灭,这是其意旨。在注释书中简略地说为“所需资具更少而果报更大”,但在经文中则有“所需更少、所害更少、果报更大、功德更大”的文句。其中,“资具更少”指资具极其微少,即无需筹备的资具。“所需更少”则指事务极其微少,此处的“所需”即事务,也有将 ttha 音变为 ṭṭha 而读作“appaṭṭhataro”的。“正筹备”指以此而正确地筹备祭祀,即筹备,指以聚集资具的方式而对众生造成的伤害,此祭祀具有微少的伤害,故为“所害少”,而此则更为殊胜,故为“所害更少”。此祭祀具有名为异熟的大果报,故为“大果”,而此则更为殊胜,故为“果报更大”。此祭祀具有名为生起的大流果等果报,故为“大功德”,而此则更为殊胜,故为“功德更大”。“常恒施”指应作为恒常、坚固、不间断而施与的布施。“常食”在此处以食为代表,指摄取四资具。“随顺施”指随顺家族次第而应施与的布施。因此说“我们的”等语。应当结合理解为:那些应当被持续施行的布施。
349.Uṭṭhāyāti dāne uṭṭhānavīriyamāha, samuṭṭhāyāti tassa sātaccakiriyaṃ. Kasivāṇijjādikammāni akaronto daliddiyādianatthāpattiyā nassissatīti adhippāyo. Appasambhārataro ceva mahapphalataro cāti saṅkhepato aṭṭhakathāyaṃ vutto pāḷiyaṃ pana ‘‘appatthataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti pāṭho. Tattha appasambhārataroti ativiya parittasambhāro, asamārabbhiyasambhāro. Appatthataroti pana ativiya appakicco, attho cettha kiccaṃ, ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā ‘‘appaṭṭhataro’’tipi pāṭho. Sammā ārabhīyati yañño etenāti samārambho, sambhārasambharaṇavasena pavattasattapīḷā, appo samārambho etassāti tathā, ayaṃ panātisayenāti appasamārambhataro. Vipākasaññitaṃ mahantaṃ sadisaṃ phalametassāti mahapphalo, ayaṃ panātisayenāti mahapphalataro. Udayasaññitaṃ mahantaṃ nissandādiphalametassāti mahānisaṃso, ayaṃ panātisayenāti mahānisaṃsataro.Dhuvadānānīti dhuvāni thirāni avicchinnāni katvā dātabbadānāni. Niccabhattānīti ettha bhattasīsena catupaccayaggahaṇaṃ. Anukulayaññānīti anukulaṃ kulānukkamaṃ upādāya dātabbadānāni . Tenāha ‘‘amhāka’’ntiādi. Yāni pavattetabbāni, tāni anukulayaññāni nāmāti yojetabbaṃ. Nibaddhadānānīti nibandhetvā niyametvā paveṇīvasena pavattitadānāni.
用象牙制成的签,上面刻有施主们的名字,以此显示:那常食是以签施的方式进行的。该家族指给孤独长者家族。“因贫穷”,即处于贫穷状态。“不能布施超过一签”,以此说明:即使仅以一签之施,也不放弃而守护约定之施,不令其中断。“国王”,指白车王。
Hatthidantena katā dantamayasalākā, yattha dāyakānaṃ nāmaṃ aṅkanti, iminā taṃ niccabhattaṃ salākadānavasenāti dasseti. Taṃ kulanti anāthapiṇḍikakulaṃ. Dāliddiyenāti daliddabhāvena. ‘‘Ekasalākato uddhaṃ dātuṃ nāsakkhī’’ti iminā ekenapi salākadānena nibaddhadānaṃ upacchinditumadatvā anurakkhaṇamāha. Raññoti setavāhanarañño.
“说了‘等等’”:这里的“等等”一词包含了“为何像鹰一样扑向肉片而抓取?”等关于平等施中热衷的言语。“抓住喉咙”,指扼住喉咙。“以中断作业的方式”,以此显示剥夺各自作业机会也是一种伤害。此处的“筹备”一词有伤害义,故说“称为伤害的筹备”。由于具足前思、脱思、后思,依施主方面有三支;由于具足离贪、离嗔、离痴的行践,依应供方面有三支;如此,布施便成为六支具足,《六支经》及《难陀母经》可证其义。依不断生起的思,犹如大河、大洪流,从此处、彼处流溢、奔腾而转起,这即是福德之流、福德之聚集。说“如是”,指其量难以估量。因大故果亦大,应知如上游降雨而致大洪流一般,故说“因此”等语。
Ādīni vatvāti ettha ādisaddena ‘‘kasmā seno viya maṃsapesiṃ pakkhanditvā gaṇhāsī’’ti evamādīnaṃ samasamadāne ussukkanavacanānaṃ saṅgaho. Galaggāhāti galaggahaṇā. ‘‘Kammacchedavasenā’’ti iminā attano attano kammokāsādānampi pīḷāyevāti dasseti. Samārambhasaddo cettha pīḷanatthoti āha ‘‘pīḷāsaṅkhāto samārambho’’ti. Pubbacetanāmuñcacetanāaparacetanāsampattiyā dāyakavasena tīṇi aṅgāni, vītarāgatāvītadosatāvītamohatāpaṭipattiyā dakkhiṇeyyavasena ca tīṇīti evaṃ chaḷaṅgasamannāgatā hoti dakkhiṇā, chaḷaṅguttare nandamātāsuttañca (a. ni. 6.37) tassatthassa sādhakaṃ. Aparāparaṃ uppajjanakacetanāvasena mahānadī viya, mahogho viya ca ito cito ca abhisanditvā pakkhanditvā pavattito puññameva puññābhisando. Tathāvidhanti pamāṇassa kātuṃ asukarattamāha. Kāraṇamahattena phalamahattampi veditabbaṃ upari najjā vuṭṭhiyā mahogho viyāti vuttaṃ ‘‘tasmā’’tiādi.
350“常新”,指任何时候都是新的。由于施主日复一日操办布施之事,其事无有终结,故说“以一人”等语。如同已动工的住所,即使经过若干时日也需完成,其事有终结,故说“叶屋”等语。为显示即使在大寺中,事务也有终结的方法,而说“作一次财物舍弃后”。依教典的方式,即依《一切漏经》等经文的理趣。九种利益,指从“防寒”开始,至“乐于独处”为止,依如理省察而计算的九种生起,这些是由不放逸而说的。
350.Navanavoti sabbadā abhinavo, divase divase dāyakassa byāpārāpajjanato kiccapariyosānaṃ natthīti vuttaṃ ‘‘ekenā’’tiādi. Yathāraddhassa āvāsassa katipayenāpi kālena parisamāpetabbato kiccapariyosānaṃ atthīti āha ‘‘paṇṇasāla’’ntiādi. Mahāvihārepi kiccapariyosānassa atthitāupāyaṃ dassetuṃ ‘‘ekavāraṃ dhanapariccāgaṃ katvā’’ti vuttaṃ. Suttantapariyāyenāti sabbāsavasuttantādipāḷinayena. Navānisaṃsāti sītapaṭighātādayo paṭisallānārāmapariyosānā yathāpaccavekkhaṇaṃ gaṇitā nava udayā, appamattatāya cete vuttā.
然而,给予住处时,实际上一切资具也都已施与了。正如《相应部》殊胜经典所说:“施与住处者,即是施与一切。”(《相应部》1.42)这也是恒常增长福德的方便。同处又说:“凡施与住处者,他们日夜恒时福德增长。”(《相应部》1.47)譬如,即使在两三个村庄托钵乞食而一无所获而归者,进入有树荫与水的园林,沐浴后在住处躺卧片刻,再起身坐下时,体力仿佛重新注入一般。在外游化者,身色会被风热所损;进入住处,关门躺卧片刻,不适之相续即止息,适意之相续即建立,容色仿佛重新注入一般。在外游化者,脚会被刺扎伤,被树桩碰伤,还会有蛇等危险及盗贼的怖畏;进入住处,关门躺卧者,这一切危险便都不存在。诵经者生起法喜之乐,作意业处者生起寂静之乐,因无外缘之散乱。在外游化者,身上出汗,眼睛跳动;进入住处时,床、椅等物看不清楚;躺卧稍顷,眼根的明净仿佛重新注入一般,门窗、床座等物便清晰可见。而且,人们见到居住此住处者,便会以四种资具恭敬地侍奉。因此说:“给予住处者……”
Yasmā pana āvāsaṃ dentena nāma sabbampi paccayajātaṃ dinnameva hoti. Yathāha saṃyuttāgamavaralañchake ‘‘so ca sabbadado hoti yo dadāti upassaya’’nti (saṃ. ni. 1.42), sadā puññapavaḍḍhanūpāyañca etaṃ. Vuttañhi tattheva ‘‘ye dadanti upassayaṃ, tesaṃ divā ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti (saṃ. ni. 1.47) tathā hi dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassāpi chāyūdakasampannaṃ ārāmaṃ pavisitvā nahāyitvā patissaye muhuttaṃ nipajjitvā uṭṭhāya nisinnassa kāye balaṃ āharitvā pakkhittaṃ viya hoti. Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya muhuttaṃ nipannassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti, vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti. Bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayā ceva corabhayañca uppajjati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nipannassa sabbe te parissayā na honti, sajjhāyantassa dhammapītisukhaṃ, kammaṭṭhānaṃ manasi karontassa upasamasukhañca uppajjati bahiddhā vikkhepābhāvato. Bahi vicarantassa ca kāye sedā muccanti akkhīni phandanti, senāsanaṃ pavisanakkhaṇe mañcapīṭhādīni na paññāyanti, muhuttaṃ nipannassa pana akkhipasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti. Etasmiñca āvāse vasantaṃ disvā manussā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahanti. Tena vuttaṃ ‘‘āvāsaṃ dentena…pe… hotī’’ti ‘‘sadā puññapavaḍḍhanūpāyañca eta’’nti ca, tasmā ete yathāvuttā sabbepi ānisaṃsā veditabbā.
“以篇章的方式”,是指依《卧坐具篇章》(《小品》294)所载的律藏方式。其中记载了——
Khandhakapariyāyenāti senāsanakkhandhake (cūḷava. 294) āgatavinayapāḷinayena. Tattha hi āgatā –
抵御寒冷与炎热,以及由此而来的猛兽;
抵御蛇虫与蚊蚋,以及寒季的降雨。
由此,生起的猛烈风热便得以阻挡;
为了隐蔽、为了安乐,为了禅那与观照。
供养僧团精舍,佛陀赞为最上;
因此,智者见到自己的利益,
应建造悦意的精舍,令多闻者安住其中;
对他们,应施与饮食、衣物、卧具。
‘‘Sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti, tato vāḷamigāni ca; Sarīsape ca makase, sisire cāpi vuṭṭhiyo. Tato vātātapo ghoro, sañjāto paṭihaññati; Leṇatthañca sukhatthañca, jhāyituñca vipassituṃ. Vihāradānaṃ saṅghassa, aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ; Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano. Vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute; Tesaṃ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca. Dadeyya ujubhūtesu, vippasannena cetasā; Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhapanūdanaṃ; Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo’’ti. –
此处以重复的句型,展示了王舍城长者等因布施精舍而随喜的偈颂。其中,“寒冷与炎热”是就季节的不适而言。“在寒季的降雨”中,“寒季”指夹带细雨的寒风,“降雨”指直接的云雨。所有这些都应通过“抵御”一词来连接。
Rājagahaseṭṭhādīnaṃ vihāradānena anumodanāgāthāyo peyyālavasena dassitā. Tattha sītaṃ uṇhanti utuvisabhāgavasena vuttaṃ. Sisire cāpi vuṭṭhiyoti ettha sisiroti samphusitakavāto vuccati. Vuṭṭhiyoti ujukameghavuṭṭhiyo eva. Etāni sabbāni ‘‘paṭihantī’’ti imināva padena yojetabbāni.
“被抵御”意为被精舍所抵御。“为了隐蔽”指为了隐藏。“为了安乐”指由于没有寒冷等危险而安乐居住。“为了禅那与观照”这一对词也应与“为了安乐”一词连接。这即是说:布施精舍是为了安乐——什么样的安乐?是为了修习禅那与观照的安乐。或者,也可与后面的词连接,即布施精舍是为了禅那与观照,所谓“他将在此禅那、观照”。这样布施的人,他对僧团所作的精舍布施被佛陀赞为最上。正如所说:“施与住处者,即是一切施者”(《相应部》1.42)。
Paṭihaññatīti vihārena paṭihaññati. Leṇatthanti nilīyanatthaṃ. Sukhatthanti sītādiparissayābhāvena sukhavihāratthaṃ. ‘‘Jhāyituñca vipassitu’’nti idampi padadvayaṃ ‘‘sukhatthañcā’’ti imināva padena yojetabbaṃ. Idañhi vuttaṃ hoti – sukhatthañca vihāradānaṃ, katamasukhatthaṃ? Jhāyituṃ, vipassituñca yaṃ sukhaṃ tadatthaṃ. Atha vā parapadenapi yojetabbaṃ – jhāyituñca vipassituñca vihāradānaṃ, ‘‘idha jhāyissati vipassissatī’’ti dadato vihāradānaṃ saṅghassa aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘so ca sabbadado hoti, yo dadāti upassaya’’nti (saṃ. ni. 1.42).
由于被赞为最上,故有“因此,智者……”之偈。“应让多闻者居住于此”意指,应让教理多闻者与证悟多闻者居住于精舍。“对他们,应施与食物……”意指,那些适合他们的食物、饮料、衣物以及床、椅等卧具,这一切都应施与那些正直、心无谄曲者。应以清净心施与,而非失去心的净信。如此,以清净心施与者,他们便为他说法……乃至……证得无漏般涅槃。这是此处的注释方法。
Yasmā ca aggaṃ vaṇṇitaṃ, tasmā hi paṇḍito posoti gāthā. Vāsayettha bahussuteti ettha vihāre pariyattibahussute ca paṭivedhabahussute ca vāseyya. Tesaṃ annañcāti yaṃ tesaṃ anucchavikaṃ annañca pānañca vatthāni ca mañcapīṭhādisenāsanāni ca, taṃ sabbaṃ tesu ujubhūtesu akuṭilacittesu. Dadeyyāti nidaheyya. Tañca kho vippasannena cetasā, na cittappasādaṃ virādhetvā. Evaṃ vippasannacittassa hi te tassa dhammaṃ desenti…pe… parinibbāti anāsavoti ayamettha aṭṭhakathānayo.
然而,此是阿阇梨法护长老(《长部注疏》1.350)与阿阇梨舍利弗长老(《义要注疏》3.295)所注释的复注方法——“寒”是指由于内在界扰动或外在季节变化而生起的寒。“热”是指火的灼热,应知其在森林火灾等中产生。“抵御”是指阻挡,使其不会因这两者而对身心造成逼迫,即此作用。因为当身体被寒与热侵袭时,心散乱的比丘便不能如理精进。“猛兽”是指狮子、老虎等凶猛的野兽。因为有防护的卧坐具,即使进入森林,关上门坐下,这些危险便不存在。“蛇虫”是指任何爬行的长体动物,如蛇等。“蚊蚋”仅是举例,应知牛虻等也包含在内。“寒季”是指因寒冷季节以及连续七天下雨等而生起的寒触。“降雨”是指随时生起的雨水,应与“被抵御”相连。
Ayaṃ pana ācariyadhammapālattherena (dī. ni. ṭī. 1.350) ceva ācariyasāriputtattherena (sārattha. ṭī. 3.295) ca saṃvaṇṇito ṭīkānayo – sītanti ajjhattaṃ dhātukkhobhavasena vā bahiddhā utuvipariṇāmavasena vā uppajjanakasītaṃ. Uṇhanti aggisantāpaṃ, tassa vanaḍāhādīsu sambhavo daṭṭhabbo. Paṭihantīti paṭibādhati yathā tadubhayavasena kāyacittānaṃ bādhanaṃ na hoti, evaṃ karoti. Sītuṇhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahituṃ na sakkoti, vāḷamigānīti sīhabyagghādicaṇḍamige . Guttasenāsanañhi āraññakampi pavisitvā dvāraṃ pidhāya nisinnassa te parissayā na honti. Sarīsapeti ye keci sarante gacchante dīghajātike sappādike. Makaseti nidassanamattametaṃ, ṭaṃsādīnampi eteneva saṅgaho daṭṭhabbo. Sisireti sisirakālavasena, sattāhavaddalikādivasena ca uppanne sisirasamphasse. Vuṭṭhiyoti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo paṭihantīti yojanā.
“风与热之可畏”者,是指能摧折树木等根枝、夹带尘土与花粉等的风,以及在暑热时节生起、令人畏惧的烈日之热,它们被阻挡、被回避。“为庇护处”者,是指令心从种种所缘收回,为得独处静修之乐。“为安乐处”者,是指由于没有上述诸难而得安住舒适。“为禅修”者,是指在三十八种所缘中,将心系于任一所缘而成就近行定或安止定。“为观修”者,是指从无常等角度对诸行进行思察。
Vātātapo ghoroti rukkhagacchādīnaṃ ummūlabhañjanādivasena pavattiyā ghoro sarajaarajādibhedo vāto ceva gimhapariḷāhasamayesu uppattiyā ghoro sūriyātapo ca paṭihaññati paṭibāhīyati. Leṇatthanti nānārammaṇato cittaṃ nivattetvā paṭisallānārāmatthaṃ. Sukhatthanti vuttaparissayābhāvena phāsuvihāratthaṃ. Jhāyitunti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu yattha katthaci cittaṃ upanibandhitvā upanijjhāyituṃ. Vipassitunti aniccādito saṅkhāre sammasituṃ.
“居住”指在住所中。“建造”指令人建造。“令人愉悦”指使人心愉悦、住之安乐。“应使多闻者住于此”指建造之后,应让多闻、具戒、具足善法的人居住在这座精舍中;在让他们居住时,应不使他们因资具而感疲累,为此应施予食物、饮料、衣物和坐卧处,并以深信业与业果、深信三宝功德而清净的心,对待那些正直、志向圆满者。
Vihāreti patissaye. Kārayeti kārāpeyya. Rammeti manorame nivāsasukhe. Vāsayettha bahussuteti kāretvā pana ettha vihāre bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya, te nivāsento pana tesaṃ bahussutānaṃ yathā paccayehi kilamatho na hoti, evaṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu ajjhāsayasampannesu kammakammaphalānaṃ, ratanattayaguṇānañca saddahanena vippasannena cetasā.
现在,为了显示在家众与出家众的相互利益,而说“他们对他……”这一偈颂。其中,“他们”指多闻者。“对他”指对那位优婆塞。“说法”指宣说能去除整个轮回之苦的正法。“那位优婆塞在此教法中,通过正确修行了知此正法后,以证得最高道而成为无漏者,般涅槃,以十一种火的熄灭而证得清凉”,即是此义。
Idāni gahaṭṭhapabbajitānaṃ aññamaññūpakāritaṃ dassetuṃ ‘‘te tassā’’ti gāthamāha. Tattha teti bahussutā. Tassāti upāsakassa. Dhammaṃ desentīti sakalavaṭṭadukkhapanūdanaṃ saddhammaṃ desenti. Yaṃ so dhammaṃ idhaññāyāti so upāsako yaṃ saddhammaṃ imasmiṃ sāsane sammāpaṭipajjanena jānitvā aggamaggādhigamanena anāsavo hutvā parinibbāti ekādasaggivūpasamena sīti bhavatīti.
始于防寒等,至观修结束,有十三种;获得食物等、闻法、通达法义、般涅槃——如此,这里一共宣说了十七种利益。
Sītapaṭighātādikā vipassanāvasānā terasa, annādilābho, dhammassavanaṃ, dhammāvabodho, parinibbānanti evamettha sattarasa ānisaṃsā vuttā.
受用者依精舍所获的果报,施主布施精舍的果报也当依此推知。因为通常所获的果报与业相似,故说“因此”等。所谓“然而因布施给僧团”,这是以僧团精舍为重点而说;所谓僧团精舍,是指为四方僧团而建造的精舍。对此,分别论中说:“僧团精舍,即已施与僧团、已奉献的精舍。”因为在那里,哪怕只是安置佛塔,或举办闻法,四方比丘到来时,不必询问便可洗足、取钥匙开门、整理坐卧处后随宜安住;即使那只是四肘尺的草舍,也称作是为四方僧团而建的精舍。
Paṭiggahaṇakānaṃ vihāravasena uppannaphalānurūpampi dāyakānaṃ vihāradānaphalaṃ veditabbaṃ. Yebhuyyena hi kammasarikkhakaphalaṃ labhantīti āha ‘‘tasmā’’tiādi. ‘‘Saṅghassa pana pariccattattā’’ti iminā saṅghikavihārameva padhānavasena vadati, saṅghikavihāro nāmesa cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa katavihāro, yaṃ sandhāya padabhājaniyaṃ vuttaṃ ‘‘saṅghiko nāma vihāro saṅghassa dinno hoti pariccatto’’ti. Yattha hi cetiyaṃ patiṭṭhitaṃ hoti, dhammassavanaṃ karīyati, catūhi disāhi bhikkhū āgantvā appaṭipucchitvāyeva pāde dhovitvā kuñcikāya dvāraṃ vivaritvā senāsanaṃ paṭijaggitvā yathāphāsukaṃ gacchanti, so antamaso caturatanikāpi paṇṇasālā hotu, cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa katavihārotveva vuccati.
351351. 对于无法调伏贪欲者,这些是难以舍离的。所谓“或一位比丘”等,是为显示优婆塞们如此受持的惯例,以及更为坚固的受持而说;然而他们说:“即使他们自己受持的皈依,也即是已受持的皈依。”“与僧团或与僧众之处”是句法连接。在那里,即指如所持的皈依;另有“他的”这一异读,指如所持皈依者。所谓“不必一再地作”,是就有智之人而说。因为只有有智之人——即对皈依等的义理善巧者,其皈依才如金瓶中的狮子油般不可动摇地安住。而所谓“这是以舍弃生命为代价的功德”,是就坚固持守皈依者而言:即使有人以利刃取其性命,威胁说“若你不破坏所持的皈依,我便杀你”,他仍说“我绝不说佛不是佛、法不是法、僧不是僧”。“能给予天界成就”仅是举例。而其果报利益,在《皈依解说》中已说。
351. Lobhaṃ niggaṇhituṃ asakkontassa duppariccajā. ‘‘Ekabhikkhussa vā’tiādi upāsakānaṃ tathā samādāne āciṇṇaṃ, daḷhataraṃ samādānañca dassetuṃ vuttaṃ, saraṇaṃ pana tesaṃ sāmaṃ samādinnampi samādinnameva hotī’’ti vadanti. Saṅghassa vā gaṇassa vā santiketi yojanā. Tatthāti yathāgahite saraṇe, ‘‘tassā’’tipi pāṭho, yathāgahitasaraṇassāti attho. Natthi punappunaṃ kattabbatāti viññūjātike sandhāya vuttaṃ. Viññūjātikānameva hi saraṇādiatthakosallānaṃ suvaṇṇaghaṭe sīhavasā viya akuppaṃ saraṇagamanaṃ tiṭṭhati. ‘‘Jīvitapariccāgamayaṃ puñña’’nti ca idaṃ ‘‘sace tvaṃ yathāgahitaṃ saraṇaṃ na bhindissati, evāhaṃ taṃ māremī’’ti kāmaṃ koci tiṇhena satthena jīvitā voropeyya, tathāpi ‘‘nevāhaṃ buddhaṃ ‘na buddho’ti, dhammaṃ ‘na dhammo’ti, saṅghaṃ ‘na saṅgho’ti vadāmī’’ti daḷhataraṃ katvā gahitasaraṇassa vasena vuttaṃ. ‘‘Saggasampattiṃ detī’’ti nidassanamattametaṃ. Phalānisaṃsāni panassa saraṇagamanavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.250 saraṇagamanakathā) vuttāneva.
352352. 依后述的方法,由于是怨敌之因,故杀生等恶法称为“怨敌”(vera);它衡量(maṇati),即如“你为何来到我这里?”般威吓阻止,故为“veramaṇī”(禁阻怨敌,即离杀生等);或者,由此而从恶法远离,应说为“viramaṇī”(远离),而依语法规则将i音变为e音,遂说为“veramaṇī”。然而在《小诵注》中说:“‘veramaṇī学处’与‘viramaṇī学处’,是作两种诵法。”这里所指的远离,是与善心相应的,而非与果报相应的,因为并非以祭祀为因。对于未受戒者,在遇到应违犯的对象时,依现前境而生的远离,是“遇缘远离”。由受持而生起的远离,是“受持远离”。圣道称为“桥”,属于圣道、以断除的方式摧破恶法的远离,是“断桥远离”。也另称为“断除远离”。现在为了显示这些远离的自相,而说“其中”等。所谓“生……等”,是指可被指称的出生、种姓、家族等。以“等”字包含年龄、多闻等。“回避”即以不违犯的方式避开,应知如锡兰岛的差卡那优婆塞的遇缘远离。
352. Vakkhamānanayena verahetutāya veraṃ vuccati pāṇātipātādipāpadhammo, taṃ maṇati ‘‘mayi idha ṭhitāya kathamāgacchasī’’ti tajjentī viya nivāretīti veramaṇī, tato vā pāpadhammato viramati etāyāti ‘‘viramaṇī’’ti vattabbe niruttinayena i-kārassa e-kāraṃ katvā ‘‘veramaṇī’’ti vuttaṃ. Khuddakapāṭhaṭṭhakathāyaṃ panāha ‘‘veramaṇisikkhāpadaṃ, viramaṇisikkhāpadanti dvidhāsajjhāyaṃ karontī’’ti (khu. pā. aṭṭha. sādhāraṇavibhāvanā) kusalacittasampayuttāvettha virati adhippetā, na phalasampayuttā yaññādhikaraṇato. Asamādinnasīlassa sampattato yathūpaṭṭhitavītikkamitabbavatthuto virati sampattavirati. Samādānavasena uppannā virati samādānavirati. Setu vuccati ariyamaggo, tappariyāpannā hutvā pāpadhammānaṃ samucchedavasena ghātanappavattā virati setughātavirati. Aññatra ‘‘samucchedaviratī’’tipi vuttā. Idāni tā sarūpato dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Jāti…pe… dīnīti apadisitabbajātigottakulādīni. Ādisaddena vayabāhusaccādīnaṃ saṅgaho . Pariharatīti avītikkamavasena parivajjeti, sīhaḷadīpe cakkanaupāsakassa viya sampattavirati veditabbā.
在“我不杀生”等句中,应知:以表示引述的 iti 字,或以表示分列的 vā 字,含摄了“我不取未给与之物”、“我远离不与取”、“我受持离不与取学处”等各别的意义。如此,便不单说“学处”,而说“诸学处”。“离杀生学处”是句法上的连接。“我受持”是指我如法受持,以不违犯的意乐,以不破、不穿、无斑点、无杂色的方式而持守。应知,如此持受远离,就如住在北增山的优婆塞之持受远离。
‘‘Pāṇaṃ na hanāmī’’tiādīsu ādayatthena iti-saddena, vikappatthena vā-saddena vā ‘‘adinnaṃ nādiyāmi, adinnādānā viramāmi, veramaṇiṃ samādiyāmī’’ti evamādīnaṃ paccekamatthānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Evañca katvā ‘‘sikkhāpada’’ micceva avatvā ‘‘sikkhāpadānī’’ti vuttaṃ. Pāṇātipātā veramaṇinti sambandho. Samādiyāmīti sammā ādiyāmi, avītikkamādhippāyena, akhaṇḍā’ chiddā’ kammāsā’ sabalakāritāya ca gaṇhāmīti vuttaṃ hoti. Uttaravaḍḍhamānapabbatavāsiupāsakassa (ma. ni. aṭṭha. 1.89 kusalakammapathavaṇṇanā; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.109-111; dha. sa. aṭṭha. kusalakammapathavaṇṇanā) viya samādānavirati veditabbā.
“道相应”即与正见等道相应。今于法、类别、所缘、受、根、执取、分类等种种分别中,为简要显示所缘分别,而说“其中”等语。“前两种”指已得的受持离与遇缘离。“以命根等为事”是从胜义说众生,“以众生等为事”是从施设说,这与《小部义注》中“唯缘众生而离杀生、离非梵行”的说法相合。此中,“等”字应理解为:依众生、诸行而摄未与物事、触事、虚诳事,依诸行而摄谷酒、酒类事。以彼为所缘而转起,即是缘取上述诸违犯事,从应远离的违犯事,以离的方式转起。“后一种”是断桥离。它唯以涅槃为所缘,然亦由作用而成就。由此当知,此处出现的三种师说中,排除了两种而唯认可一种。
Maggasampayuttāti sammādiṭṭhiyādimaggasampayuttā. Idāni tatthā tatthāgatesu dhammato, koṭṭhāsato, ārammaṇato, vedanāto, mūlato, ādānato, bhedatotiādinā anekadhā vinicchayesu saṅkhepeneva ārammaṇato vinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Purimā dveti sampattasamādānaviratiyo. ‘‘Jīvitindriyādivatthū’’ti paramatthato pāṇo vutto, paññattito pana ‘‘sattādivatthū’’ti vattabbaṃ, evañhi ‘‘satteyeva ārabhitvā pāṇātipātā, abrahmacariyā ca viramatī’’ti (khu. pā. aṭṭha. ekatānānatādivinicchaya) khuddakāgamaṭṭhakathāvacanena saṃsandati sametīti. Ādisaddena cettha sattasaṅkhāravasena adinnavatthu, tathā phoṭṭhabbavatthu, vitathavatthu, saṅkhāravaseneva surāmerayavatthūti etesaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Taṃ ārammaṇaṃ katvā pavattantīti yathāvuttaṃ vītikkamavatthuṃ ālambitvā vītikkamanacetanāsaṅkhātaviramitabbavatthuto viramaṇavasena pavattanti. Pacchimāti setughātavirati. Nibbānārammaṇāva tathāpi kiccasādhanato. Iminā pana tattheva āgatesu tīsu ācariyavādesu dve paṭibāhitvā ekassevānujānanaṃ veditabbaṃ.
有些人说:“遇缘离与受持离,是以自己所断除的自身的杀生等不善为所缘而转起。”另有些人说:“受持离是以自己所离的自身或他人的杀生等不善为所缘而转起;遇缘离则以所离的那些杀生等的所缘为所缘而转起。”还有一些人说:“这两种离,都是以所离的杀生等不善的所缘——即应违犯之事为所缘而转起。因为,以前前事义(即违犯事)为所缘,而从后后事义(即应离事)而离。”这其中,第一种说法不合理。何以故?因为自身的杀生等不善于现在并不存在,且非外在。因为在《学处分别》中,说五学处是现在所缘、外在所缘。同样,第二种说法也不合理。何以故?因为与第一种说法相混杂,且若以他人的杀生等不善为所缘,则成多作业者,又因为说二种所缘的差别。而第三种说法合理,为一切诵者所认可,因此应知唯认可此说。由此而说:“三种师说中,遮止两种而唯认可一种,应知。”
‘‘Sampattavirati, hi samādānavirati ca yadeva pajahati, taṃ attano pāṇātipātādiakusalamevārammaṇaṃ katvā pavattatī’’ti keci vadanti. ‘‘Samādānavirati yato viramati, taṃ attano vā paresaṃ vā pāṇātipātādiakusalamevālambaṇaṃ katvā pavattati. Sampattavirati pana yato viramati, tesaṃ pāṇātipātādīnaṃ ālambaṇāneva ārammaṇaṃ katvā pavattatī’’ti apare. ‘‘Dvayampi cetaṃ yato pāṇātipātādiakusalato viramati, tesamārammaṇabhūtaṃ vītikkamitabbavatthumevālambaṇaṃ katvā pavattati. Purimapurimapadatthañhi vītikkamavatthumālambaṇaṃ katvā pacchimapacchimapadatthato viramitabbavatthuto viramatī’’ti aññe. Paṭhamavādo cettha ayuttoyeva. Kasmā? Tassa attano pāṇātipātādiakusalassa paccuppannābhāvato, abahiddhābhāvato ca. Sikkhāpadavibhaṅge hi pañcannaṃ sikkhāpadānaṃ paccuppannārammaṇatā, bahiddhārammaṇatā ca vuttā. Tathā dutiyavādopi ayuttoyeva. Kasmā? Purimavādena sammissattā, paresaṃ pāṇātipātādiakusalārammaṇabhāve ca anekanti kattā, dvinnaṃ ālambaṇappabhedavacanato ca. Tatiyavādo pana yutto sabbabhāṇakānamabhimato, tasmā tadeva anujānātīti daṭṭhabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘tīsu ācariyavādesu dve paṭibāhitvā ekassevānujānanaṃ veditabba’’nti.
此处有人问:若这两种离唯以命根等作为所缘,即那些应当避免违犯的事而转起,岂不就成了“思惟此而作彼”以及“所应断者却不了知”这种不应有的过失?答曰:并非如此。因为以作用成就的方式转起时,不称为“思惟此而作彼”或“所断者不了知”。正如圣道虽唯以涅槃为所缘,却能断除烦恼;同样,这两种离虽以命根等为所缘,却能断除杀生等恶戒。因此古人说:
Etthāha – yajjetaṃ viratidvayaṃ jīvitindriyādivītikkamitabbavatthumevālambaṇaṃ katvā pavatteyya, evaṃ sati aññaṃ cintento aññaṃ kareyya, yañca pajahati, taṃ na jāneyyāti aya’manadhippeto attho āpajjatīti? Vuccate – na hi kiccasādhanavasena pavattento ‘‘aññaṃ cintento aññaṃ karotī’’ti vā ‘‘yañca pajahati, taṃ na jānātī’’ti vā vuccati. Yathā pana ariyamaggo nibbānārammaṇova kilese pajahati, evaṃ jīvitindriyādivatthārammaṇampetaṃ viratidvayaṃ pāṇātipātādīni dussīlyāni pajahati. Tenāhu porāṇā –
既证不死已,断除一切恶,
于此应有例证:即住于道之圣者。
‘‘Ārabhitvāna amataṃ, jahanto sabbapāpake; Nidassanañcettha bhave, maggaṭṭhoriyapuggalo’’ti. (khu. pā. aṭṭha. ekatānānatāvinicchaya);
现在,为简要显示由执取或由类别而作的决断,而说“在此”等。以“我受持具足五支之戒”等方式,是总合而作一总执取。如此,由作用也可了知这些的五支性。由于是一总受持,故一切支若破一支,则皆成破。因为那时,戒并不成就五支性。然而,若违犯某一支,即由此而被业所缚。以“我受持离杀生学处”等方式,则是逐一各别执取。“离学处”一词,在《小诵义注》中以复合词的形式出现,但在巴利典籍中,则以“离”这一具足语基的形式而分解地出现。这是就居士而说。对于沙弥,无论以何种方式受持,若破一支,则一切支皆破,因为是波罗夷罪。如此,这里说了一总执取与各别执取的差别。而在《小部义注》中则说:“一总执取时,唯有一离、一思;然由作用,可了知这些的五支性。各别执取时,则有五离、五思。”这是所说的差别。在分类方面也说:“无论沙弥如何受持,若破一支,则一切支皆破。因为那些对他们来说是波罗夷处。然而,若违犯某一支,即由此而被业所缚。对于居士,若破一支,唯彼一支破,因为他们由彼受持,戒的五支性可再成就。”如此,是长部诵者的说法,在那里被称为另一种说法。
Idāni saṅkhepeneva ādānato, bhedato vā vinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘etthā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Pañcaṅgasamannāgataṃ sīlaṃ samādiyāmī’’tiādinā ekato ekajjhaṃ gaṇhāti. Evampi hi kiccavasena etāsaṃ pañcavidhatā viññāyati. Sabbānipi bhinnāni honti ekajjhaṃ samādinnattā. Na hi tadā pañcaṅgikattaṃ sīlassa sampajjati. Yaṃ tu vītikkantaṃ, teneva kammabaddho. ‘‘Pāṇātipātā veramaṇisikkhāpadaṃ samādiyāmī’’tiādinā ekekaṃ visuṃ visuṃ gaṇhāti. ‘‘Veramaṇisikkhāpada’’nti ca idaṃ samāsabhāvena khuddakapāṭhaṭṭhakathāyaṃ (khu. pā. aṭṭha. sādhāraṇavibhāvanā) vuttaṃ, pāḷipotthakesu pana ‘‘veramaṇi’’nti niggahitantameva byāsabhāvena dissati. Gahaṭṭhavasena cetaṃ vuttaṃ. Sāmaṇerānaṃ pana yathā tathā vā samādāne ekasmiṃ bhinne sabbānipi bhinnāni honti pārājikāpattito. Iti ekajjhaṃ, paccekañca samādāne viseso idha vutto, khuddakāgamaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ekajjhaṃ samādiyato ekāyeva virati ekāva cetanā hoti, kiccavasena panetāsaṃ pañcavidhattaṃ viññāyati. Paccekaṃ samādiyato pana pañceva viratiyo, pañca ca cetanā hontī’’ti (khu. pā. aṭṭha. ekatānānatādivinicchaya) ayaṃ viseso vutto. Bhedepi ‘‘yathā tathā vā samādiyantu, sāmaṇerānaṃ ekasmiṃ bhinne sabbānipi bhinnāni honti. Pārājikaṭṭhāniyāni hi tāni tesaṃ. Yaṃ tu vītikkantaṃ hoti, teneva kammabaddho. Gahaṭṭhānaṃ pana ekasmiṃ bhinne ekameva bhinnaṃ hoti, yato tesaṃ taṃsamādāneneva puna pañcaṅgikattaṃ sīlassa sampajjatī’’ti vuttaṃ. Yathāvuttopi dīghabhāṇakānaṃ vādo aparevādo nāma tattha kato.
然而,对于断桥离戒来说,并没有所谓别破这回事,因其已断除对立面,本性为不可动摇。为了显示此义,所以说“在其他生中”等。其中,“在其他生中”这句,表达的是:即使在不知道自己圣者身份的情况下,也是如此。即使为了活命,更不用说为了其他原因。“既不杀生,也不饮酒”这句,是以中间省略的方式,或者是以鹿迹随转的方式来说明。而“酒”只是举例而已。因为实际上,他完全不从事任何谷酒、果酒、酒类等放逸之因的享用。在《相应部·大品》的注释中说:“所谓‘酒’,就是指那两者,或者其他任何不含谷酒、果酒而能令人迷醉的东西。”在《小诵》的注释中也说:“那两者,以能令人迷醉的意义而称为‘酒’,或者还有其他任何能令人迷醉的东西,喝了之后会迷醉、放逸,这就叫做‘酒’。”“如果喝了”等,是在那里进一步显示差别:即使不知情,进入嘴里的也只是奶,而不是酒,更不用说知道的人了。“鹳鸟”是指矛嘴鸟。应当这样连接:即使他们把混有奶的水放进嘴里。有人可能会说:“这里譬喻和所喻之间可能没有关联,因为鹳鸟是依种类而成就的。”为了回应此说,故而。
Setughātaviratiyā pana bhedo nāma natthi paṭipakkhasamucchindanena akuppasabhāvattā. Tadevatthaṃ dassentena ‘‘bhavantarepī’’tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘bhavantarepī’’ti iminā attano ariyabhāvaṃ ajānantopīti atthaṃ viññāpeti. Jīvitahetupi, pageva aññahetu. ‘‘Neva pāṇaṃ hanati, na suraṃ pivatī’’ti idaṃ majjhepeyyālaniddiṭṭhaṃ, migapadavaḷañjananayena vā vuttaṃ . Suranti ca nidassanamattaṃ. Sabbampi hi surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyogaṃ na karoti. ‘‘Majjanti tadeva ubhayaṃ, yaṃ vā panaññampi surāsavavinimuttaṃ madanīya’’nti (saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.1134) saṃyuttamahāvaggaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Khuddakapāṭhaṭṭhakathāyañca ‘‘tadubhayameva madanīyaṭṭhena majjaṃ, yaṃ vā panaññampi kiñci atthi madanīyaṃ, yena pītena matto hoti pamatto, idaṃ vuccati majja’’nti (khu. pā. aṭṭha. purimapañcasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘sace pissā’’tiādinā tattheva visesadassanaṃ, ajānantassapi khīrameva mukhaṃ pavisati,na surā, pageva jānantassa. Koñcasakuṇānanti kuntasakuṇānaṃ. Sacepi mukhe khīramissake udake pakkhipantīti yojetabbaṃ. ‘‘Na cettha upamopameyyānaṃ sambaddhatā siyā koñcasakuṇānaṃ yonisiddhattā’’ti koci vadeyyāti āha ‘‘ida’’ntiādi. Yonisiddhanti manussatiracchānānaṃ uddhaṃ tiriyameva dīghatā viya, bakānaṃ meghasaddena, kukkuṭīnaṃ vātena gabbhaggahaṇaṃ viya ca jātisiddhaṃ, iti koci vadeyya ceti attho. ‘‘Cevā’’tipi pāṭhaṃ vatvā samuccayatthamicchanti keci. Dhammatāsiddhanti bodhisatte kucchigate bodhisattamātu sīlaṃ viya, vijāte tassā divaṅgamanaṃ viya ca sabhāvena siddhaṃ, maggadhammatāya vā ariyamaggānubhāvena siddhanti veditabbanti vissajjeyyāti attho.
令见正直,极为深重、难以达成,因此,皈依比受持学处更为殊胜,而非更为低劣,这是意旨所在。“这个”是指学处。“即使随便受持的人”:即不怀恭敬、不怀尊重而受持的人。“即使善加受持的人”:即以至诚恭敬心受持诸戒的人,也仍然是更为低劣、更为少有所作的,意思是说,不必付出双倍的精进。在此,戒由于施予无畏而称为“施”,或者由于毫无遗漏地悲悯、守护众生界而称为“施”。这里有一则注释书之外的理趣:已皈依者应当以身体、语言、心意恭敬地供养三所依处,并且应当善加避免那里的杂染;而学处仅仅是受持而已,仅仅是遇到相应事物时远离而已。因此,应知戒比起皈依来,更为低劣,也更为少有所作。由于施予一切众生生命等而放下了刀杖,由于是一切世间与出世间功德的所依处,所以应见其果报更大、利益更大。
Diṭṭhijukaraṇaṃ nāma bhāriyaṃ dukkaraṃ, tasmā saraṇagamanaṃ sikkhāpadasamādānato mahaṭṭhatarameva, na appaṭṭhataranti adhippāyo. Etanti sikkhāpadaṃ. Yathā vā tathā vā gaṇhantassāpīti ādaraṃ gāravamakatvā samādiyantassāpi. Sādhukaṃ gaṇhantassāpīti sakkaccaṃ sīlāni samādiyantassāpi appaṭṭhatarameva, appasamārambhatarañca, na diguṇaṃ ussāho karaṇīyoti vuttaṃ hoti. Sīlaṃ idha abhayadānatāya dānaṃ, anavasesaṃ vā sattanikāyaṃ dayati rakkhatīti dānaṃ. Ayamettha aṭṭhakathāmuttakanayo – saraṇaṃ upagatena kāyavācācittehi sakkaccaṃ vatthuttayapūjā kātabbā, tattha ca saṃkileso sādhukaṃ pariharitabbo, sikkhāpadāni pana samādānamattaṃ, sampattavatthuto viramaṇamattañcāti saraṇagamanato sīlassa appaṭṭhataratā, appasamārambhataratā ca veditabbā. Sabbesaṃ sattānaṃ jīvitadānādinā daṇḍanidhānato, sakalalokiyalokuttara guṇādhiṭṭhānato cassa mahapphalataratā, mahānisaṃsataratā ca daṭṭhabbāti.
为以经典证成彼义,故说‘如所说’等。其中,‘最上所知’:因被了知,故为最上所知。‘久远所知’:因被了知已历久远,故为久远所知。‘世系所知’:因被了知是‘圣者、善者之世系’,故为世系所知。这些属于过去最初之人,故为‘古老的’。‘未被混杂’:无论以何种方式,善者皆从未将其混杂、舍弃。此理趣于他们,过去如是,现在、未来亦如是,故说‘未曾被混杂’等。即过去未被混杂者,以‘未曾被混杂’标示;现在未被混杂者,以‘不被混杂’标示;未来未被混杂者,以‘将不被混杂’标示。正因如此,彼为‘不被排斥’、不被拒绝。因于一切时,有智沙门、婆罗门皆不认可杀生等恶法。‘施无量众生无畏’:因对一切众生放下刀杖,故施一切众生无畏。于圣弟子处,任何众生皆无恐惧。‘无怨恨’:即无怨恨之状态。‘无恼害’:即无逼迫之苦。‘施无量众生无畏已’等,为显示利益,而此处‘已’字亦表原因,如
Tamatthaṃ pāḷiyā sādhento ‘‘vuttañheta’’ntiādimāha. Tattha ‘‘aggānī’’ti ñātattā aggaññāni. Cirarattatāya ñātattā rattaññāni. ‘‘Ariyānaṃ sādhūnaṃ vaṃsānī’’ti ñātattā vaṃsaññāni. Purimakānaṃ ādipurisānaṃ etānīti porāṇāni. Sabbaso kenacipi pakārena sādhūhi na kiṇṇāni na chaḍḍitānīti asaṃkiṇṇāni. Ayañca nayo nesaṃ yathā atīte, evaṃ etarahi, anāgate cāti āha ‘‘asaṃkiṇṇapubbānī’’tiādi. Atīte hi kāle asaṃkiṇṇabhāvassa ‘‘asaṃkiṇṇapubbānī’’ti nidassanaṃ, paccuppanne ‘‘na saṅkiyantī’’ti, anāgate ‘‘na saṅkiyissantī’’ti. Atoyeva appaṭikuṭṭhāni na paṭikkhittāni. Na hi kadācipi viññū samaṇabrāhmaṇā hiṃsādipāpadhammaṃ anujānanti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ detīti sabbesu bhūtesu nihitadaṇḍattā sakalassapi sattanikāyassa bhayābhāvaṃ deti. Na hi ariyasāvakato kassaci bhayaṃ hoti. Averanti verābhāvaṃ. Abyāpajjhanti niddukkhataṃ. ‘‘Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā’’tiādi ānisaṃsadassanaṃ, hetumpi cettha tvā-saddo yathā ‘‘mātaraṃ saritvā rodatī’’ti.
凡具有舍离特征者,一切皆名为‘施舍’,故说‘且此’等。然而,五戒岂非一切时皆存在?因于佛陀未出世时,有智者亦受持之,且非绝对作为解脱之因缘,以外道亦受持故。然皈依以佛陀出世为因,且绝对是解脱之因缘。若尔,何故说五戒较皈依果报更大?故说‘虽然’等。‘最上’:以果报大故,为最上。‘正立于皈依’:由此句显示,由皈依所造作之戒,其果报大于彼;反之,未由皈依所造作者,果报微小。
Yaṃ kiñci cajanalakkhaṇaṃ, sabbaṃ taṃ yaññoti āha ‘‘idañca panā’’tiādi. Na nu ca pañcasīlaṃ sabbakālikaṃ. Abuddhuppādakālepi hi viññū taṃ samādiyanti, na ca ekantato vimuttāyatanaṃ bāhirakānampi samādinnattā. Saraṇagamanaṃ pana buddhuppādahetukaṃ, ekantato ca vimuttāyatanaṃ, kathaṃ tattha saraṇagamanato pañcasīlassa mahapphalatāti āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Jeṭṭhakanti mahapphalabhāvena uttamaṃ. ‘‘Saraṇagamaneyeva patiṭṭhāyā’’ti iminā tassa sīlassa saraṇagamanena abhisaṅkhatattā tato mahapphalataṃ, tathā anabhisaṅkhatassa ca sīlassa appaphalataṃ dasseti.
353353.“如是亦即”意即:作为杂染的对治而说。难道不应只教导初禅等(功德)吗?为何从佛陀出世才开始宣说?为了回应此追问,而说“欲显示三种……乃至……”。因为对于具备三种戒圆满者而言,这些祭祀才更不退转、果报更殊胜,因此为了欲显示此点,而说从佛陀出世才开始宣说。故说“在此处”等。“下文所说诸德”于此,由“闻彼法已,于如来获得净信”等(长部1.191)在下文所说的皈依、成就戒律、守护根门等诸德,当如是知。贯通为:令生起初禅而不疲厌。“那些”即初禅等。应思惟:在“初禅”等巴利语中,只作了殊胜禅那的最高说明,故说“一劫、八劫”等,此依大劫而说其义。下品初禅给予三分之一阿僧祇劫寿量,中品给予半劫。下品第二禅给予两劫,中品给予四劫等,义应如是推知。然而,由于此处意指殊胜禅那,教导是为了显示更殊胜大果之故,因此由“初禅一劫”等,应视作只指出了殊胜禅那。
353.Īdisamevāti evaṃ saṃkilesapaṭipakkhameva hutvā. Nanu ca paṭhamajjhānādiyaññāyeva desetabbā, kasmā buddhuppādato paṭṭhāya desanamārabhatīti anuyogaṃ pariharituṃ ‘‘tividha…pe… dassetukāmo’’ti vuttaṃ. Tividhasīlapāripūriyaṃ ṭhitassa hi nesaṃ yaññānaṃ appaṭṭhataratā, mahapphalataratā ca hoti, tasmā taṃ dassetukāmattā buddhuppādato paṭṭhāya desanaṃ ārabhatīti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi. Heṭṭhāvuttehi guṇehīti ettha ‘‘so taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhatī’’tiādinā (dī. ni. 1.191) heṭṭhā vuttā saraṇagamanaṃ, sīlasampadā, indriyesu guttadvāratāti evamādayo guṇā veditabbā. Paṭhamaṃ jhānaṃ nibbattento na kilamatīti yojanā. Tānīti paṭhamajjhānādīni. ‘‘Paṭhamaṃ jhāna’’ntiādinā pāḷiyaṃ paṇītānameva jhānānaṃ ukkaṭṭhaniddeso katoti mantavā ‘‘ekaṃ kappaṃ, aṭṭha kappe’’tiādi vuttaṃ, mahākappavasena cettha attho. Hīnaṃ pana paṭhamaṃ jhānaṃ asaṅkhyeyyakappassa tatiyabhāgaṃ āyuṃ deti. Majjhimaṃ upaḍḍhakappaṃ. Hīnaṃ dutiyaṃ jhānaṃ dve kappāni, majjhimaṃ cattārītiādinā attho netabbo. Apica yasmā paṇītāniyevettha jhānāni adhippetāni mahapphalatarabhāvadassanaparattā desanāya, tasmā ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ ekaṃ kappa’’ntiādinā paṇītāneva jhānāni niddiṭṭhānīti daṭṭhabbaṃ.
“即彼”即指第四禅。因为教导是按四法类别而说的。若是如此,那无色界又如何呢?因此说“由修习空无边处定等诸等至而得”,意思是:由于如此修习,第四禅便成为无色界,能赐予二万劫等的寿量。这是阿阇梨的说法。或者,“即彼”就是指称为无色界的第四禅,那为何说它能赐予二万劫等寿量呢?说“由修习空无边处定等诸等至而得”,意指因如此修习而获得此寿。另有一说:如果“即彼”一词会被误解为色界的第四禅,为了消除这种误解,便说“由修习空无边处定等诸等至而得”,意思是通过这样修习、由支分等同故名为第四禅的,实际上是指无色禅那。
Tadevāti catutthajjhānameva. Catukkanayena hi desanā āgatā. Yadi evaṃ kathaṃ āruppatāti āha ‘‘ākāsānañcāyatanādisamāpattivasena bhāvita’’nti, tathā bhāvitattā catutthajjhānameva āruppaṃ hutvā vīsatikappasahassādīni āyuṃ detīti adhippāyo. Ayaṃ ācariyassa mati. Atha vā tadevāti āruppasaṅkhātaṃ catutthajjhānameva, taṃ pana kasmā vīsatikappasahassādīni āyuṃ detīti vuttaṃ ‘‘ākāsānañcāyatanādisamāpattivasena bhāvita’’nti, tathā bhāvitattā evaṃ detīti adhippāyo. Aparo nayo ‘‘tadevā’’ti vutte rūpāvacaracatutthajjhānamevāti attho āpajjeyyāti taṃ nivattetuṃ ‘‘ākāsānañcāyatanādisamāpattivasena bhāvita’’nti āha, tathā bhāvitaṃ aṅgasamatāya catutthajjhānasaṅkhātaṃ āruppajjhānamevādhippetanti vuttaṃ hoti.
由于如实彻底破除常想等对立面而转起的观智,在前分阶段随顺菩提分法时,为修观者带来不少喜与悦,故说:“然而,因为没有像观智之乐那样的乐,所以此(祭祀)有大果。”正如法王在《法句经》中所说:
Sammadeva niccasaññādipaṭipakkhavidhamanavasena pavattamānā pubbabhāgiye eva bodhipakkhiyadhamme samānentī vipassanā vipassakapuggalassa anappakaṃ pītisomanassaṃ samāvahatīti vuttaṃ ‘‘vipassanāsukhasadisassa pana sukhassa abhāvā mahapphala’’nti. Yathāha dhammarājā dhammapade –
每当如实观察,诸蕴之生灭时;
得喜与悦,知此即不死。
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374);
由于此教导是依此次第,为生起这些智的人而转起,因此以“立于观智”等,将最下的作为最上的基础,最上的也依于前前而说。所谓同相变化,是指意所成神变有别于其他神变的作用,故说“自己……乃至……大果”。变现象、马等种种形色是戏论神变,因为可见之故。所谓随意所愿处,是指在前生中所随愿的蕴的部分。唯有以阿罗汉道方能圆满道乐,故说“更……乃至……大果”。令圆满即是令究竟。
Yasmā panāyaṃ desanā iminā anukkamena imāni ñāṇāni nibbattentassa vasena pavattitā, tasmā ‘‘vipassanāñāṇe patiṭṭhāyā’’tiādinā heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ uparimassa uparimassa patiṭṭhābhūtaṃ katvā vuttaṃ. Samānarūpanimmānaṃ nāma manomayiddhiyā aññehi asādhāraṇakiccanti āha ‘‘attano…pe… mahapphalā’’ti. Hatthiassādivividharūpakaraṇaṃ vikubbanaṃ, tassa dassanasamatthatāya. Icchiticchitaṭṭhānaṃ nāma purimajātīsu icchiticchito khandhapadeso. Arahattamaggeneva maggasukhaṃ niṭṭhitanti vuttaṃ ‘‘ati…pe… mahapphala’’nti. Samāpentoti pariyosāpento.
古达但德优婆塞证知等论释
Kūṭadantaupāsakattapaṭivedanādikathāvaṇṇanā
354-8“殊胜啊,乔达摩!”等是对教法生起净信之语,“我从尊者……”等则是皈依之语。为了显示二者关联,故说“于教法”等。“迟钝”即迟缓,由于身、心之乐积聚。“一切那些生命”即如“七百头牛”等所说的所有那些生命。“令其现起”即令那些生命得释的方式。混乱状态是指:在世尊处闻法后,对众生生起悲愍而住,心生“我怎能让这许多生命被缚而死?”的混乱。因为有此悲愍存在,所以没有继续说法,这是前后贯通之义,“生起”也是这样的读法。“闻后”即听闻“您的生命已获释放”一语之后。“心之运行”即心的转起。“柔顺心、柔软心、离盖心、踊跃心、净信心”,这五个词即所说的“柔顺心等”。其中,由“施论、戒论”等所说次第说法之力,因离欲贪,故心柔顺、无患;因离嗔恚,依于慈心而心柔软、不僵硬;因离掉举恶作,无散乱而心离盖、不被覆染;因离惛沉睡眠,依于策励而心踊跃、不陷沉滞;因离疑,依于正行而心未解脱转为净信、无浊,因此说“依次第说法之力,镇伏诸盖而说”。然而在此处,若就意义未加辨析者,则极为易知。
354-8.‘‘Abhikkantaṃ bho gotamā’’tiādi desanāya pasādavacanaṃ, ‘‘esāhaṃ bhavanta’’ntiādi pana saraṇagamanavacananti tadubhayasambandhaṃ dassento ‘‘desanāyā’’tiādimāha. Tanūti mando kāyikacetasikasukhasamupabyūhato. Sabbe te pāṇayoti ‘‘satta ca usabhasatānī’’tiādinā vutte sabbe te pāṇino. Taṃ pavattinti tesaṃ pāṇīnaṃ mocanākāraṃ. Ākulabhāvoti bhagavato santike dhammassa sutattā pāṇīsu anuddayaṃ upaṭṭhapetvā ṭhitassa ‘‘kathañhi nāma mayā tāva bahū pāṇino māraṇatthāya bandhāpitā’’ti citte paribyākulabhāvo, yasmā atthi, tasmā na desetīti yojanā, ‘‘udapādī’’tipi pāṭho. Sutvāti ‘‘muttā bho te pāṇayo’’ti ārocitavacanaṃ sutvā. Cittacāroti cittappavatti. ‘‘Kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacitta’’nti idaṃ padapañcakaṃ sandhāya‘‘kallacittantiādī’’ti vuttaṃ. Tattha ‘‘dānakathaṃ sīlakatha’’ntiādinā vuttāya anupubbikathāya ānubhāvena. Kāmacchandavigamena kallacittatā arogacittatā, byāpādavigamena mettāvasena muducittatā akathinacittatā, uddhaccakukkuccavigamena vikkhepābhāvato vinīvaraṇacittatā tehi amalīnacittatā, thinamiddhavigamena sampaggahaṇavasena udaggacittatā amalīnacittatā, vicikicchāvigamena sammāpaṭipattiyā avimuttatāya pasannacittatā anāvilacittatā ca hotīti āha ‘‘anupubbikathānubhāvena vikkhambhitanīvaraṇataṃ sandhāya vutta’’nti. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.
以上,是《善吉祥光》——《长部注释》中,为阐明极微细、甚深、难解之义,为成就清净、广大、善巧之智慧,名为《善显明》的《究罗檀头经释》之深义开示。
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā kūṭadantasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.