四、《种德经》注释
4. Soṇadaṇḍasuttavaṇṇanā
300300. 如此注释《阿摩昼经》之后,接下来注释《种德经》。为说明依次注释的次第,并显示《种德经》是接着《阿摩昼经》之后结集的经典,故说:「如是我闻……乃至……于诸支中,为《种德经》」。因其美好殊胜,这些支极为殊胜,存在于他们之中,故称「支」(aṅga)。这是依taddhita词缀在表示‘殊胜存在’之义时演变而来。以王子为主,依惯例称为‘国土’,故说‘名为支’等。此处亦同此义,并非仅限于《阿摩昼经》。‘当时据说’等语,是说明其游行的缘由。在指出返回的过患之后,以拒绝之意而说‘不见来’,即‘不允许’之义。
300. Evaṃ ambaṭṭhasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni soṇadaṇḍasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, ambaṭṭhasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa soṇadaṇḍasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ ‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… aṅgesūti soṇadaṇḍasutta’’nti āha. Sundarabhāvena sātisayāni aṅgāni etesamatthīti aṅgā. Taddhitapaccayassa atisayavisiṭṭhe atthitāatthe pavattito, padhānato rājakumārā, ruḷhivasena pana janapadoti vuttaṃ ‘‘aṅgā nāmā’’tiādi. Idhāpi adhippetā, na ambaṭṭhasutte eva. ‘‘Tadā kirā’’tiādi tassā cārikāya kāraṇavacanaṃ. Āgamane ādīnavaṃ dassetvā paṭikkhipanavasena āgantuṃ na dassanti, nānujānissantīti adhippāyo.
瞻波林杂有青阿输迦、迦尼迦罗、维拉罗、君陀罗王等树,因而被青等五色花朵所装饰。这并非是说瞻波树本身只开出青等五色花,而是说:在具有如此界(元素)的地方,就连瞻波树也能开出青等五色的花朵。因为如今于某些地方也能见到,所以依字面所说的注释语也是恰当的。如同说‘花之香、妙香’一样,此香是指各种花混合之香,或指纯瞻波花的香为妙香。这样说,是为了表明:并非在建城测量之时城中已有高耸的瞻波树,而是后来才有的。因为在测量之时,由于瞻波树的高耸,该城才获得‘瞻波’之名。‘由主权’即因有主宰权之故。具有此军队者即‘塞尼科’,他即是‘塞尼耶’。此处以taddhita词缀表示‘众多与殊胜之存在’,故说‘具备大军队故’。如同纯金,即如最上等的生金。然而,《小苦蕴经注》中这样说:‘塞尼耶’是他的名字,‘频祇’是身体之名。因他那如精华般悦目、庄严的身体成就,故称为‘频祇萨罗’。
Nīlāsokakaṇikārakoviḷārakundarājarukkhādisammissatāya taṃ campakavanaṃ nīlādipañcavaṇṇakusumapaṭimaṇḍitaṃ, na campakarukkhānaññeva nīlādipañcavaṇṇakusumatāyāti vadanti, tathārūpāya pana dhātuyā campakarukkhāva nīlādipañcavaṇṇampi kusumaṃ pupphanti. Idānipi hi katthaci dese dissanti, evañca yathārutampi aṭṭhakathāvacanaṃ upapannaṃ hoti. Kusumagandhasugandheti vuttanayena sammissakānaṃ, suddhacampakānaṃ vā kusumānaṃ gandhehi sugandhe. Evaṃ pana vadanto na māpanakāleyeva tasmiṃ nagare campakarukkhā ussannā, atha kho aparabhāgepīti dasseti. Māpanakāle hi campakarukkhānamussannatāya taṃ nagaraṃ ‘‘campā’’ti nāmaṃ labhi. Issarattāti adhipatibhāvato. Senā etassa atthīti seniko, sveva seniyo. Bahubhāvavisiṭṭhā cettha atthitā taddhitapaccayena jotitāti vuttaṃ ‘‘mahatiyā senāya samannāgatattā’’ti. Sārasuvaṇṇasadisatāyāti uttamajātisuvaṇṇasadisatāya. Cūḷadukkhakkhandhasuttaṭṭhakathāyaṃ pana evaṃ vuttaṃ ‘‘seniyo’’ti tassa nāmaṃ, bimbīti attabhāvassa nāmaṃ vuccati, so tassa sārabhūto dassanīyo pāsādiko attabhāvasamiddhiyā bimbisāroti vuccatī’’ti (ma. ni. aṭṭha. 1.180).
301-2301-2.「聚合」:依聚集之义,即‘组合’,意为‘集合’。‘于各方’:即于每一方,指作为地方部分的每一方。巴利语中,由于意指婆罗门与居士,本应说‘saṅghino’(复数),却说为‘saṅghī’。此处以‘这些’一词显示是单数用法。阿阇梨也是如此说的(《长部注》1.301, 302),而‘saṅghī’依其长度亦可见作复数。‘未成群’:即未成群体、未成群聚。也有异读作‘agaṇanā’(无数),意义相同,因为‘计数’之义在此不成立,他们无法计数。意谓:先前在城内未成群,后来出城后成为群体,即达到成群的状态。在表不存在之义中,与kara连用时,a音变为ī音,或为ī词缀。刹帝利等王者的持杖人,因保护、守护刹帝利,从词源学称为‘刹陀’(khattā)。他被他们派遣之处,即在那里维护他们的过失,并以适当的理由解答所问。故说:‘对所问之问题能解答’。‘大’:以家族等衡量,此为大度量,故为‘大官’。
301-2.Saṃhatāti sannipatanavasena saṅghaṭitā, sannipatitāti vuttaṃ hoti. Ekekissāya disāyāti ekekāya padesabhūtāya disāya. Pāḷiyaṃ brāhmaṇagahapatikānamadhippetattā ‘‘saṅghino’’ti vattabbe ‘‘saṅghī’’ti puthutte ekavacanaṃ vuttanti dasseti ‘‘etesa’’nti iminā. Evaṃ ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.301, 302) vuttaṃ, saṅghīti pana dīghavasena bahuvacanampi dissati. Agaṇāti asamūhabhūtā agaṇabandhā, ‘‘agaṇanā’’tipi pāṭho, ayamevattho, saṅkhyātthassa ayuttattā. Na hi tesaṃ saṅkhyā atthīti. Idaṃ vuttaṃ hoti – pubbe antonagare agaṇāpi pacchā bahinagare gaṇaṃ bhūtā pattāti gaṇībhūtāti. Abhūtatabbhāve hi karāsabhūyoge a-kārassa ī-kārādeso, īpaccayo vā. Rājarājaññādīnaṃ daṇḍadharo purisova tato tato khattiyānaṃ tāyanato rakkhaṇato khattā niruttinayena. So hi yattha tehi pesito, tattha tesaṃ dosaṃ pariharanto yuttapattavasena pucchitamatthaṃ katheti. Tenāha ‘‘pucchitapañhe byākaraṇasamattho’’ti. Kulāpadesādinā mahatī mattā pamāṇametassāti mahāmatto.
《种德功德论说》注释
Soṇadaṇḍaguṇakathāvaṇṇanā
303一王命令行使之处,即名为“王国”(rajjāni);殊胜的王国即“离王国”(virajjāni);它们也就是“无王国”(verajjāni)。如是,种种不同的“无王国”等,由这些出生等,以三种方式说明派生词的构成,因为派生词的用法多种多样。“为祭祀的受用”:即为任何祭祀的受用。“由他们”:即种种无王国的婆罗门。“其”:即种德婆罗门。“最上婆罗门”:即由种姓成就、财富成就、明成就,故为最上或尊贵的婆罗门。这仅是依“回转”而说。由于被吝啬利得所逼迫,将不会聚集。
303. Ekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānāni rajjāni nāma, visiṭṭhāni rajjāni virajjāni, tāneva verajjāni, nānāvidhāni verajjāni tathā, tesu jātātiādinā tidhā taddhitanibbacanaṃ. Vicitrā hi taddhitavuttīti. Yaññānubhavanatthanti yassa kassaci yaññassa anubhavanatthaṃ. Teti nānāverajjakā brāhmaṇā. Tassāti soṇadaṇḍabrāhmaṇassa. Uttamabrāhmaṇoti abhijanasampattiyā, vittasampattiyā, vijjāsampattiyā ca uggatataro, uḷāro vā brāhmaṇo. Āvaṭṭanīmāyā vuttāva. Lābhamaccherena nippīḷitatāya asannipāto bhavissati.
“支”:令到达自己的果报,或自身被执取、被到达、被了知,故称为“支”,即因。故说“以因”。为显示“由忆念世间法,他们也说了其他原因”,所以说“如是”等。
Aṅgeti gameti attano phalaṃ ñāpeti, sayaṃ vā aṅgīyati gamīyati ñāyatīti aṅgaṃ, hetu. Tenāha ‘‘kāraṇenā’’ti. Lokadhammatānussaraṇena aparānipi kāraṇāni āhaṃsūti dassento ‘‘eva’’ntiādimāha.
“以两方”:即母方与父方,以此两亲族方。如果只说“两边善生”,有人可能以任意两种分类来理解善生;而且“善生”一词在“善生且妙见”等句中,也可作为“出身高贵”的同义词。为仅依种姓之义阐明善生,故说“母系与父系”。因此说到“其母是婆罗门女”等。“如是”:即依所说方式,分别从母方与父方各以三种亲族轮转来说明。“纯血统受胎”:这也成就了“母系与父系”之义,故说“她们是纯血统受胎”,意为纯正血统,不与其他男子共有。世间依非亲生子方式亦有父母之称,此处为显示唯依亲生子之意,故说“纯血统受胎”。执取胎故受持,即“受胎”(gahaṇī),名为第三轮之胎处,即母腹部位,是“同成熟”(samavepākini),即共同成熟。此处指《大善见经》中所说。消化食物而执取不弃,即“受胎”,是业生火界,世间称为“腹火”。
Dvīhi pakkhehīti mātupakkhena, pitupakkhena cāti dvīhi ñātipakkhehi. ‘‘Ubhato sujāto’’ti hi etthakeyeva vutte yehi kehici dvīhi bhāgehi sujātattaṃ vijāneyya, sujātasaddo ca ‘‘sujāto cārudassano’’tiādīsu (ma. ni. 2.399) ārohasampattipariyāyopi hotīti jātivaseneva sujātattaṃ vibhāvetuṃ ‘‘mātito ca pitito cā’’ti vuttaṃ. Tenāha ‘‘bhoto mātā brāhmaṇī’’tiādi. Evanti vuttappakārena, mātupakkhato ca pitupakkhato ca paccekaṃ tividhena ñātiparivaṭṭenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Saṃsuddhagahaṇiko’’ti imināpi ‘‘mātito ca pitito cā’’ti vuttamevatthaṃ samatthetīti āha ‘‘saṃsuddhā te mātugahaṇī’’ti, saṃsuddhāva anaññapurisasādhāraṇāti attho. Anorasaputtavasenāpi hi loke mātāpitusamaññā dissati, idha panassa orasaputtavaseneva icchitāti dassetuṃ ‘‘saṃsuddhagahaṇiko’’ti vuttaṃ. Gabbhaṃ gaṇhāti dhāretīti gahaṇī, tatiyāvaṭṭasaṅkhāto gabbhāsayasaññito mātukucchipadeso samavepākiniyāti samavipācaniyā. Etthāti mahāsudassanasutte. Yathābhuttamāhāraṃ vipācanavasena gaṇhāti na chaḍḍetīti gahaṇī, kammajatejodhātu, yā ‘‘udaraggī’’ti loke paññāyati.
“父之父”即是父亲之父。“祖父”是由“祖父”词缀构成的派生词。如同“四时”等词,其用法依所指之义而定,“时”指特定的时间。此处用“时”字表示寿量,仅是言说施设,仅是世间通称;然而就所指的实义而言,“祖父时”一词所说的正是祖父,因为他是主要者,这便是意趣所在。“自此以上”指祖父以上的世代。因此说“先人”,意为之前其余的六代人。此处“人”的称谓应理解为以殊胜的方式来表达。由此,关于“母方”的巴利语说法也得以成立。
Pitupitāti pituno pitā. Pitāmahoti āmaha-paccayena taddhitasiddhi. ‘‘Catuyuga’’ntiādīsu viya taṃ tadatthe yujjitabbato kālaviseso yugaṃ nāma. Etaṃ yugasaddena āyuppamāṇavacanaṃ abhilāpamattaṃ lokavohāravacanamattameva, adhippetatthato pana pitāmahoyeva pitāmahayugasaddena vutto tasseva padhānabhāvena adhippetattāti adhippāyo. Tato uddhanti pitāmahato upari. Tenāha ‘‘pubbapurisā’’ti, tadavasesā pubbakā cha purisāti attho. Purisaggahaṇañcettha ukkaṭṭhaniddesena katanti daṭṭhabbaṃ. Evañhi ‘‘mātito’’ti pāḷivacanaṃ samatthitaṃ hoti.
于此,有一未载于注释书的方法:母与父合称为“父母”;父之父为“祖父”;他们的结合便是“祖父对偶”。因此应知:“祖父对偶”乃至第七代,即是“祖父双对”之义。如此,仅由“祖父”一词,便也已包含了“外祖父”。此处的“对偶”一词,是“一对又一对又一对”的简略表述,因此,在一切亲族关系中,都已包含“祖父双对”。
Tatrāyamaṭṭhakathāmuttakanayo – mātā ca pitā ca pitaro, pitūnaṃ pitaro pitāmahā, tesaṃ yugo dvando pitāmahayugo, tasmā, yāva sattamā pitāmahayugā pitāmahadvandāti attho veditabbo, evañca pitāmahaggahaṇeneva mātāmahopi gahito. Yugasaddo cettha ekaseso ‘‘yugo ca yugo ca yugo’’ti, ato tattha tattha ñātiparivaṭṭe pitāmahadvandaṃ gahitaṃ hotīti.
“乃至第七代祖父对偶”一语,犹如乌鸦两边顾看一般关联着两个方面,故说“如是”等。其关联为:乃至第七代人,未受轻蔑、未遭责骂——这是就种姓之说而言。“未受轻蔑”即未受到轻视。“未被抛弃”即在信施饭食等中未被丢弃。“未受责骂”即未被呵斥。为显示“以种姓之说”是表原因的具格,故说“以何因由”等。“亦以此”即以此因由。在这里,通过“双方……对偶”显示婆罗门没有出身过失,因为宣说了其家系的清净;通过“未被轻蔑”显示没有行为过失,因为众生由行为过失而遭轻蔑;通过“未被责骂”显示没有不正当的交往,因为众生由不正当交往而受骂詈。
‘‘Yāva sattamā pitāmahayugā’’ti idaṃ kākāpekkhanamiva ubhayattha sambandhagatanti āha ‘‘eva’’ntiādi. Yāva sattamo puriso, tāva akkhitto anupakuṭṭho jātivādenāti sambandho. Akkhittoti appattakhepo. Anavakkhittoti saddhathālipākādīsu na chaḍḍito. Na upakuṭṭhoti na upakkosito. ‘‘Jātivādenā’’ti idaṃ hetumhi karaṇavacananti dassetuṃ ‘‘kena kāraṇenā’’tiādi vuttaṃ. Itipīti imināpi kāraṇena. Ettha ca ‘‘ubhato…pe… yugā’’ti etena brāhmaṇassa yonidosābhāvo dassito saṃsuddhagahaṇikabhāvakittanato, ‘‘akkhitto’’ti etena kiriyāparādhābhāvo. Kiriyāparādhena hi sattā khepaṃ pāpuṇanti. ‘‘Anupakuṭṭho’’ti etena ayuttasaṃsaggābhāvo. Ayuttasaṃsaggañhi paṭicca sattā akkosaṃ labhantīti.
“主”者,谓其具有由能招感主宰之业力而来的自在习性。而此自在性,因其财富成就而显明于世,故以“富裕”一义以示其相,而说为“富裕即是主”。拥有广大之财,无论是埋藏于地下的,还是收藏于空中的,故称“大财者”。“彼之”,即彼彼功德之——此即现今所见的读法。“我等将显其无功德”,意为:在随顺次第宣说其种种功德之后,再反过来显示世尊不前往亲近的缘由,此即是显示其无功德。
Issaroti ādhipateyyasaṃvattaniyakammabalena īsanasīlo, sā panassa issaratā vibhavasampattipaccayā pākaṭā jātā, tasmā aḍḍhabhāvapariyāyena dassento ‘‘aḍḍhoti issaro’’ti āha. Mahantaṃ dhanamassa bhūmigataṃ, vehāsagatañcāti mahaddhano. Tassāti tassa tassa guṇassa, ayameva ca pāṭho adhunā dissati. Aguṇaṃyeva dassemāti anvayato tassa guṇaṃ vatvā byatirekato bhagavato anupasaṅkamanakāraṇaṃ aguṇameva dassema.
“殊胜形”者,即殊胜的形态、最为无上的身躯。因为值得被瞻仰,故称“应见者”,即说“适于瞻观”。能引人产生净信,故为“令生净信者”,即说“由能生净信故”。此处“莲花”一词,通用于“美好”与“身体”二义。“色”即指色蕴。以色声所表达的可显、清净之相,运行于色蕴之中,故此相即是“色性”,而这色性依托于色身,所以不加简别地说“以最上清净之色”。身体则以结构的殊胜为特征,是手足、颈首等部位的集合,而此身体又是通过各部位形状之相而被认知的,所以说此相即是“莲花性”——即“以身相圆满”之意,亦可关联理解为“以最上之身相圆满”。可知,随所表之义而有性、数、格的转变。于一切色中,以金色最为殊胜,故说“于清净色中,亦以最上之金色而具足”。如是,诸佛与转轮王皆为金色之身。然而,由于“犊子”一词也用以指称身光,故“梵犊子”即指最上之身光,其义为金色之光芒。正因如此,才说“以大梵天之身相似之身而具足”,并非指梵天那种直立的身形。“处”者,即一切大、小肢节所处的位置。以身量和围量的圆满,以及各肢节的完备,使得在任何可见之处都无有短小,这是其内涵。故说“一切”等语。
Adhikarūpoti visiṭṭharūpo uttamasarīro. Dassanaṃ arahatīti dassanīyoti āha ‘‘dassanayoggo’’ti. Pasādaṃ āvahatīti pāsādiko. Tenāha ‘‘pasādajananato’’ti. Pokkharasaddo idha sundaratthe, sarīratthe ca niruḷho. Vaṇṇassāti vaṇṇadhātuyā. Pakāsaniyena parisuddhanimittena vaṇṇasaddassa vaṇṇadhātuyaṃ pavattanato tannimittameva vaṇṇatā, sā ca vaṇṇanissitāti abhedavasena vuttaṃ ‘‘uttamena parisuddhena vaṇṇenā’’ti. Sarīraṃ pana sannivesavisiṭṭhaṃ karacaraṇagīvāsīsādisamudāyaṃ, tañca avayavabhūtena saṇṭhānanimittena gayhati, tasmā tannimittameva pokkharatāti vuttaṃ ‘‘sarīrasaṇṭhānasampattiyā’’ti, uttamāya sarīrasaṇṭhānasampattiyātipi yojetabbaṃ. Atthavasā hi liṅgavibhattivipariṇāmo. Sabbesu vaṇṇesu suvaṇṇavaṇṇova uttamoti āha ‘‘parisuddhavaṇṇesupi seṭṭhena suvaṇṇavaṇṇena samannāgato’’ti. Tathā hi buddhā, cakkavattino ca suvaṇṇavaṇṇāva honti. Yasmā pana vacchasasaddo sarīrābhe pavattati, tasmā brahmavacchasīti uttamasarīrābho, suvaṇṇābho icceva attho. Imameva hi atthaṃ sandhāya ‘‘mahābrahmuno sarīrasadiseneva sarīrena samannāgato’’ti vuttaṃ, na brahmujugattataṃ. Okāsoti sabbaṅgapaccaṅgaṭṭhānaṃ. Ārohapariṇāhasampattiyā, avayavapāripūriyā ca dassanassa okāso na khuddakoti attho. Tenāha ‘‘sabbānevā’’tiādi.
“戒”者,具有制恶行善之相的戒,而此戒在他身上因历事之久而得以增长广大,故特称为“增上戒者”。“以增上戒”,即以由一切时处正勤而得以增长的恒常之戒。如此,这三个词在所要表达的精要义理上是殊胜的,而仅就字面之音声义而言,才说“此是‘增上戒者’一词的同义语”。在五戒之上,他们那里别无他戒,且他们也无从了知,故说“唯有五戒而已”。
Sīlanti yamaniyamalakkhaṇaṃ sīlaṃ, taṃ panassa rattaññutāya vuddhaṃ vaddhitanti visesato ‘‘vuddhasīlī’’ti vuttaṃ. Vuddhasīlenāti sabbadā sammāyogato vuddhena dhuvasīlena. Evañca katvā padattayampetaṃ adhippetatthato visiṭṭhaṃ hoti, saddatthamattaṃ pana sandhāya ‘‘idaṃ vuddhasīlīpadasseva vevacana’’nti vuttaṃ. Pañcasīlato paraṃ tattha sīlassa abhāvato, tesamajānanato ca ‘‘pañcasīlamattamevā’’ti āha.
语言以字句圆满为性,这便是美好状态,因此说“美好、字句圆满者”。由于发音部位与发音方式的成就,以及学处的成就而对任何方面都无不足,其字、句、字母皆圆满,故为“圆满字句者”。所谓字母,正是通过表达各种意义而被确定为“字”。或者,字本身因能表达意义而称为“句”;又因柔音、重音等字母的圆满,字句具有圆满性,故说“其字句圆满”。再者,通过它而了知意义,故为“字”,即名称等;能表达所欲表达的意义,故为“句”,即语句;由于它们的圆满,故为“圆满字句者”。在令意义被了解上,语言本身就是工具,故称“语工具”;为显示同位关系,说“示例音声”,意指分音之声。那位婆罗门的,或应被他说出的意义,因功德圆满而称为“充盈”,即因功德而圆满。又,“pure”指都城、大城。因存在故,即增长故。以柔和性——即柔和状态,说明其语言的柔软温和。“无缠缚”指不被胆汁、痰等所覆障,这是含因之词。正因为如此,才有如前所述的没有过失。如咬住般只说一部分为“紧促”,缓慢拖延而说为“迟缓”;也有读作“紧促迟缓等”的。以声音不产生清晰……
Vācāya parimaṇḍalapadabyañjanatā eva sundarabhāvoti vuttaṃ ‘‘sundarā parimaṇḍalapadabyañjanā’’ti. Ṭhānakaraṇasampattiyā, sikkhāsampattiyā ca kassacipi anūnatāya parimaṇḍalapadāni byañjanāni akkharāni etissāti parimaṇḍalapadabyañjanā. Akkharameva hi taṃtadatthavācakabhāvena paricchinnaṃ padaṃ. Atha vā padameva atthassa byañjakattā byañjanaṃ, sithiladhanitādiakkharapāripūriyā ca padabyañjanassa parimaṇḍalatā, parimaṇḍalaṃ padabyañjanametissāti tathā. Apica pajjati attho etenāti padaṃ, nāmādi, yathādhippetamatthaṃ byañjetīti byañjanaṃ, vākyaṃ, tesaṃ paripuṇṇatāya parimaṇḍalapadabyañjanā. Atthaviññāpane sādhanatāya vācāva karaṇaṃ vākkaraṇanti tulyādhikaraṇataṃ dassetuṃ ‘‘udāharaṇaghoso’’ti vuttaṃ, vacībhedasaddoti attho. Tassa brāhmaṇassa, tena vā bhāsitabbassa atthassa guṇaparipuṇṇabhāvena pūre guṇehi paripuṇṇabhāve bhavāti porī. Puna pureti rājadhānīmahānagare. Bhavattāti saṃvaḍḍhattā. Sukhumālattanenāti sukhumālabhāvena, iminā tassā vācāya mudusaṇhattamāha. Apalibuddhāyāti pittasemhādīhi apariyonaddhāya, hetugabbhapadametaṃ. Tato eva hi yathāvuttadosābhāvoti. Ḍaṃsetvā viya ekadesakathanaṃ sandiṭṭhaṃ, saṇikaṃ cirāyitvā kathanaṃ vilambitaṃ, ‘‘sanniddhavilambitādī’’tipi pāṭho. Saddena ajanakaṃ vacinaṃ, mammakasaṅkhātaṃ vā ekakkharameva dvattikkhattumuccāraṇaṃ sanniddhaṃ. Ādisaddena dukkhalitānukaḍḍhitādīni saṅgaṇhāti. Eḷāgaḷenāti eḷāpaggharaṇena. ‘‘Eḷā gaḷantī’’ti vuttasseva dvidhā atthaṃ dassetuṃ ‘‘lālā vā paggharantī’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Passe’ḷamūgaṃ uragaṃ dujivha’’ntiādīsu (jā. 1.7.49) viya hi eḷāsaddo lālāya, kheḷe ca pavattati. Kheḷaphusitānīti kheḷabindūni.
此处有注释书未载之义:“ela”指过失,正如“那无过失、悦耳之语”等句中所用。劣慧者说带有过失之语时,令过失流露出来,因此他们的语言被称为“有滴落者”(elagaḷā);与此相反的,即是“无滴落者”之义。“令初中后明了”,以此说明其语言的意义圆满。让听者了知的音声,与此相关联。
Tatrāyamaṭṭhakathāmuttakanayo – elanti doso vuccati ‘‘yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā’’tiādīsu (dī. ni. 1.8, 194) viya. Duppaññā ca sadosameva kathaṃ kathentā elaṃ paggharāpenti, tasmā tesaṃ vācā elagaḷā nāma hoti, tabbiparītāyāti attho. ‘‘Ādimajjhapariyosānaṃ pākaṭaṃ katvā’’ti iminā tassā vācāya atthapāripūriṃ vadati. Viññāpanasaddena etassa sambandho.
因衰老而老,即达到残缺、秃发等状态。已达增长的极限,也就是达到增长的边际、尽头。因出生而年迈,即以投生而有的年迈状态。因此说“久时已生”。“addha”一词是“addhāna”(长时)的同义词,表示长时间。那么,那是多久呢?答:“二三个王代”,即二三位国王的统治相续之意。虽已说“已达长时”,但为了显示所取的年岁是着眼于最后之寿,故说“已达后分”。后分即第三部分,将百岁分为三等分,最后一部分即是后分。各自从三十三岁起,再细分出多余的月、半月等,因此从六十七岁起,依所得之月、半月、日等,应知为后分。因为阿阇梨舍利弗长老也正是就此义说:“从六十七岁起,后分是一部分”。否则,若说“后分是百岁的最后第三部分”,便与注释书的说法相违。
Jarājiṇṇatāya jiṇṇoti khaṇḍiccapāliccādibhāvamāpādito. Vuddhimariyādappattoti vuddhiyā paricchedaṃ pariyantaṃ patto. Jātimahallakatāyāti upapattiyā mahallakabhāvena. Tenāha ‘‘cirakālappasuto’’ti. Addhasaddo addhānapariyāyo dīghakālavācako. Kittako pana soti āha ‘‘dve tayo rājaparivaṭṭe’’ti, dvinnaṃ tiṇṇaṃ rājūnaṃ rajjapasāsanapaṭipāṭiyoti attho. ‘‘Addhagato’’ti vatvāpi kataṃ vayogahaṇaṃ osānavayāpekkhanti vuttaṃ ‘‘pacchimavayaṃ sampatto’’ti. Pacchimo tatiyabhāgoti vassasatassa tidhā katesu bhāgesu tatiyo osānabhāgo. Paccekaṃ tettiṃsavassato ca adhikamāsapakkhādipi vibhajīyati, tasmā sattasaṭṭhime vasse yathārahaṃ labbhamānamāsapakkhadivasato paṭṭhāya pacchimavayo veditabbo. Ācariyasāriputtattherenapi hi imamevatthaṃ sandhāya ‘‘sattasaṭṭhivassato paṭṭhāya pacchimavayo koṭṭhāso’’ti (sārattha. ṭī. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanā) vuttaṃ. Itarathā hi ‘‘pacchimavayo nāma vassasatassa pacchimo tatiyabhāgo’’ti aṭṭhakathāvacanena virodho bhaveyyāti.
如此,先依纯粹出身解说了第一种解释,再依功德参合的方式解说第二种解释,于是开始说“又”等。其中,所谓“老”,并非仅就年龄而言,而是以家族传承的悠久而称为古老,故说“老即古老”等。所谓“久时延续的家族传承”,是指长久延续的家族相续,以此表明他因家族而世代相传的状态。以“已达年龄”来说,由于将说明出身的增长,而功德增长更为殊胜,故说“增长者,即具足戒行等功德增长”。这是对将说之义的余类收摄。同样,由于将以同一词说及出生的年迈,且因财富广大而未遗漏,故说“年迈者,即具足财富广大”。所谓“已入道者”,即不偏离婆罗门的正当行道,以行持而进入,为显此义而说“婆罗门”等。“已到达出身增长的状态,且已到达那最后的寿、即后分”,这是含意的连结,因为以此显示依后分而有的出身增长状态。
Evaṃ kevalajātivasena paṭhamavikappaṃ vatvā guṇamissakavasenapi dutiyavikappaṃ vadantena ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha nāyaṃ jiṇṇatā vayomattena, atha kho kulaparivaṭṭena purāṇatāti āha ‘‘jiṇṇoti porāṇo’’tiādi. Cirakālappavattakulanvayoti cirakālaṃ pavattakulaparivaṭṭo, tenāssa kulavasena uditoditabhāvamāha. ‘‘Vayoanuppatto’’ti iminā jātivuddhiyā vakkhamānattā, guṇavuddhiyā ca tato sātisayattā ‘‘vuddhoti sīlācārādiguṇavuddhiyā yutto’’ti vuttaṃ. Vakkhamānaṃ pati pārisesaggahaṇañhetaṃ. Tathā jātimahallakatāyapi teneva padena vakkhamānattā, vibhavamahattatāya ca anavasesitattā ‘‘mahallakoti vibhavamahantatāya samannāgato’’ti āha. Maggapaṭipannoti brāhmaṇānaṃ yuttapaṭipattivīthiṃ avokkamma caraṇavasena upagatoti atthaṃ dasseti ‘‘brāhmaṇāna’’ntiādinā. Jātivuddhabhāvamanuppatto, tampi antimavayaṃ pacchimavayameva anuppattoti sādhippāyayojanā. Iminā hi pacchimavayavasena jātivuddhabhāvaṃ dassetīti.
佛德论说注释
Buddhaguṇakathāvaṇṇanā
304与如此大威德者并肩而立,尚且不适合像我这样的智者,更何况以更殊胜的方式并立呢?为了显示这对婆罗门并不妥当,便说了“这确实不……”等。其中,即使是与自己功德相似的那些功德,他也认为它们更为殊胜而加以宣扬,这是这里的关联。“相似”是指部分相似,因为与佛陀功德完全相似的功德,在其他任何人那里都找不到。“那么,我又算什么呢……”等,是在显示更为殊胜之相。意思是:我算得了什么,能与之相似?沙门……的功德又算得了什么,能与之相似?有些人另作了新的读法,然而根本读本正如《庵婆咤经》中所说:“我又算什么,有师者乔达摩啊,那无上的明行成就又算什么?”而“其他”一词,则指与自身功德不相似的功德,与“宣扬”一词相连接。“绝对地”是指不像相似功德那样有类比关联。
304. Tādisehi mahānubhāvehi saddhiṃ yugaggāhavasena ṭhapanampi na mādisānaṃ paṇḍitajātīnamanucchavikaṃ, kuto pana ukkaṃsavasena ṭhapananti idaṃ brāhmaṇassa na yuttarūpanti dassento ‘‘na kho pana meta’’ntiādimāha. Tattha yepi guṇā attano guṇehi sadisā, tepi guṇe uttaritareyeva maññamāno pakāsetīti sambandho. Sadisāti ca ekadesena sadisā. Na hi buddhānaṃ guṇehi sabbathā sadisā kecipi guṇā aññesu labbhanti. ‘‘Ko cāha’’ntiādi uttaritarākāradassanaṃ. Ahañca kīdiso nāma hutvā sadiso bhavissāmi, samaṇassa…pe… guṇā ca kīdisā nāma hutvā sadisā bhavissantīti sādhippāyayojanā. Keci navaṃ pāṭhaṃ karonti, ayameva mūlapāṭho yathā taṃ ambaṭṭhasutte ‘‘ko cāhaṃ bho gotama sācariyako, kā ca anuttarā vijjācaraṇasampadā’’ti. Itareti attano guṇehi asadise guṇe, ‘‘pakāsetī’’ti imināva sambandho. Ekantenevāti sadisaguṇānaṃ viya pasaṅgābhāvena.
如此确定时,种德阐明了这一义理。因为“正如”中的“hi”字表示原因,所以他说:“所以我们才配得上。”“牛足迹”,是指牛蹄踩踏处所存的水。“功德”既指相似的功德,更何况不相似的功德。
Evaṃ niyāmento soṇadaṇḍo idaṃ atthajātaṃ dīpeti. Yathā hīti ettha hi-saddo kāraṇe. Tenāha ‘‘tasmā mayameva arahāmā’’ti. Gopadakanti gāviyā khuraṭṭhāne ṭhitaudakaṃ. Guṇeti sadisaguṇepi, pageva asadisaguṇe.
“六万家族百数”,是指十六万家族,即较六万更增百千家族。然而在《法句注》等(《法句注》第16)中,有些地方提到世尊有八万家族,应知那只是就一方而言。
Saṭṭhikulasatasahassanti saṭṭhisahassādhikaṃ kulasatasahassaṃ. Dhammapadaṭṭhakathādīsu (dha. pa. aṭṭha. 16) pana katthaci bhagavato asītikulasahassatāvacanaṃ ekekapakkhameva sandhāyāti veditabbaṃ.
“白灰涂抹的池塘”,指用白灰粉饰过的池塘。“七宝”,即由七种宝物所成。因为在表示充满的用法里,第六格常被用作工具格。“宫殿的凸窗等”,指上层宫殿中的梁头等。“七宝”是总称,这是以无分别而作分别之说。“以家族传承”,指净饭大王那纯净的刹帝利家族传承。“其中”,是指四种宝藏之中。凡所取之处,皆充满财物,完好如初,绝不减损。
Sudhāmaṭṭhapokkharaṇiyoti sudhāya parikammakatā pokkharaṇiyo. Sattaratanānanti sattahi ratanehi. Pūrayoge hi karaṇatthe bahulaṃ chaṭṭhīvacanaṃ. Pāsādaniyūhādayoti uparipāsāde ṭhitatulāsīsādayo. ‘‘Sattaratanāna’’nti adhikāro, abhedepi bhedavohāro esa. Kulapariyāyenāti suddhodanamahārājassa asambhinnakhattiyakulānukkamena. Tesupīti catūsu nidhīsupi. Gahitaṃ gahitaṃ ṭhānaṃ pūratiyeva dhanena pākatikameva hoti, na ūnaṃ.
“以吉祥的”,即以美好的。晚年的方式,应依前述早年的方式来了解。不顾父母的意愿而出家,便是不敬;因此说,相应处所用的属格,正表示此义。“他们”,是指父母。“哭泣”,指以“我的爱子在哪里?”等方式而悲泣。
Bhaddakenāti sundarena. Pacchimavaye vuttanayena paṭhamavayo veditabbo. Mātāpitūnaṃ anicchāya pabbajjāva anādaro tena yutte atthe sāmivacananti vuttaṃ hoti. Etesanti mātāpitūnaṃ. Kanditvāti ‘‘kahaṃ piyaputtakā’’tiādinā paridevitvā.
“不可计量”:因为无法被任何人以“他有这么多”来限定,所以不可限量。有两根竹子,仅及腰高,故说“两根竹子上方仅及腰”。由于波罗蜜的威力,唯有婆罗门能看见,而世尊当时只是平常身量,为了显示这一点,说“被看见”,应当审察后接受。他们说:“以‘并非……’等,显示如此不可计量只是由于波罗蜜的力量,而非由于神通力。”“无与伦比”即无可比拟。有人说“此偈在《法句经》中说了”,此读法并不妥当,因为此偈并不见于《法句经》。此偈出现在《白灰团长老譬喻》等中,但那是关于其他事缘,并非此事缘,因此应知此偈是未收入结集的杂说教法。
Aparimāṇoyevāti ‘‘ettako eso’’ti kenaci paricchinditumasakkuṇeyyatāya aparicchinnoyeva. Dve veḷū adhokaṭimattakameva hontīti āha ‘‘dvinnaṃ veḷūnaṃ upari kaṭimattamevā’’ti. Pāramitānubhāvena brāhmaṇassa eva paññāyati, bhagavā pana tadā pakatippamāṇovāti dassetuṃ ‘‘paññāyamāno’’ti vuttamiva dissati, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. ‘‘Na hī’’tiādinā pāramitābaleneva evaṃ aparimāṇatā, na iddhibalenāti dassetī’’ti vadanti. Atuloti asadiso. ‘‘Dhammapade gāthamāhā’’ti katthaci pāṭho ayuttova. Na hi dhammapade ayaṃ gāthā dissati. Sudhāpiṇḍiyattherāpadānādīsu (apa. 1.10.sudhāpiṇḍiyattherāpadāna) panāyaṃ gāthā āgatā, sā ca kho aññavatthusmiṃ eva, na imasmiṃ vatthumhi, tasmā pāḷivasena saṅgītimanāruḷhā pakiṇṇakadesanāyevāyaṃ gāthāti daṭṭhabbaṃ.
其中,“那样的他们”是异门之说,如同“寿命短暂,不过百岁,现今存在”等(《佛种姓》27.21)。也有人读作“这样的”,此读法不妥,因为譬喻等中未见如此。对于以烦恼般涅槃而般涅槃、从一切处无畏的如此之人,若加恭敬,此处此福德,任何大威德者亦无法计量,这是其义。
Tattha te tādiseti pariyāyavacanametaṃ ‘‘appaṃ vassasataṃ āyu, idānetarahi vijjatī’’tiādīsu (bu. vaṃ. 27.21) viya, ‘‘etādise’’tipi paṭhanti, tadasundaraṃ apadānādīsu tathā adissanato. Kilesaparinibbānena parinibbute kutocipi abhaye te tādise pūjayato ettha idaṃ puññaṃ kenaci mahānubhāvena api saṅkhātuṃ na sakkāti attho.
“臂间”:两臂之间。“十二百由旬”:一百由旬又十二由旬。“以厚度”:周身的围量。“宽广”:宽度。“指节”:每一指节。“眉间”:两眉之间。面部宽度为二百由旬,因其周长已另说。“这样的世尊”:与其他人所描述的相符,即“如所闻”,以此显示他是听闻他人对世尊相貌的描述后,想要亲眼目睹而来。又或者,“如所闻”是怎样的呢?如同“诸比丘,你们如何和合、欢喜、无诤、安乐地度过雨安居?”等(《波罗夷》194)中,这是用于提问的一组小品词,或单个小品词。
Bāhantaranti dvinnaṃ bāhūnamantaraṃ. Dvādasa yojanasatānīti dvādasādhikāni yojanasatāni. Bahalantarenāti samantā sarīrapariṇāhappamāṇena. Puthulatoti vitthārato. Aṅgulipabbānīti ekekāni aṅgulipabbāni. Bhamukantaranti dvinnaṃ bhamukānamantaraṃ. Mukhaṃ vitthārato dviyojanasataṃ parimaṇḍalato visuṃ vuttattā. ‘‘Ediso bhagavā’’ti yā parehi vuttā kathā, tassā anurūpanti yathākathaṃ, iminā aññehi vuttaṃ bhagavato vaṇṇakathaṃ sutvā oloketukāmatāya āgatoti dasseti, yathākathanti vā kīdisaṃ. ‘‘Yathākathaṃ pana tumhe bhikkhave samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasitthā’’tiādīsu (pārā. 194) viya hi pucchāyaṃ esa nipātasamudāyo, eko vā nipāto.
“香室庭院”指香室周边的庭院,即香室之外、庭院以内的区域。“此处”指床上。“作狮子卧”意为:正如阿修罗王罗睺无法从长、宽、高上测知世尊身形的边际,世尊也以如此神通力,化现色身而作狮子卧。这是论师所说。然而有人说:“这与注释书中所言‘阿修罗王啊,我并非以面朝下的方式圆满波罗蜜,而是仰面朝上行布施’完全矛盾。因为此应被视为显示波罗蜜威力的成就,如同香室的门缝等处一样,否则那句话便无法说通。”对此应审察而后接受。“面朝下”指懈怠精进,“仰面朝上”则指不懈怠精进,即做到极致的意思。那时罗睺表明了自己优婆塞的身份,故说“那一天”等。
Gandhakuṭipariveṇeti gandhakuṭiyā pariveṇe, gandhakuṭito bahi pariveṇabbhantareti attho. Tatthāti mañcake. ‘‘Sīhaseyyaṃ kappesī’’ti yathā rāhu asurindo āyāmato, vitthārato, ubbedhato ca bhagavato rūpakāyassa paricchedaṃ gahetuṃ na sakkoti, tathā rūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharonto sīhaseyyaṃ kappesī’’ti (dī. ni. ṭī. 1.304) evaṃ ācariyena vuttaṃ, ‘‘tadetaṃ ‘na mayā asurinda adhomukhena pāramiyo pūritā, uddhaggameva katvā dānaṃ dinna’’nti aṭṭhakathāvacanena accantameva viruddhaṃ hoti. Etañhi gandhakuṭidvāravivaraṇādīsu viya pāramitānubhāvasiddhidassanaṃ, aññathā tadeva vacanaṃ vattabbaṃ bhaveyyā’’ti vadanti, vīmaṃsitvā sampaṭicchitabbaṃ. Adhomukhenāti osakkitavīriyataṃ sandhāya vuttaṃ, uddhaggamevāti anosakkitavīriyataṃ, ubbhakoṭikaṃ katvāti attho. Tadā rāhu upāsakabhāvaṃ paṭivedesīti āha ‘‘taṃ divasa’’ntiādi.
由于远离烦恼,依圣者之语源释为“圣”;正因如此,其最上、清净,故说为“最上清净”。以无过失之义为善,而非以乐报之义,因为阿罗汉已无乐报的可能。所谓“以善戒”,即是以无过失、已摧破烦恼与习气之戒。如此成就时,此四字句在所指之义上便成为殊胜;若仅就字面义而言,则说为“此是其同义词”。
Kilesehi ārakattā ariyaṃ niruttinayena, atoyeva uttamatā parisuddhatāti vuttaṃ ‘‘uttamaṃ parisuddha’’nti. Anavajjaṭṭhena kusalaṃ, na sukhavipākaṭṭhena tassa arahatamasambhavato. Kusalasīlenāti anavajjeneva viddhastasavāsanakilesena sīlena. Evañca katvā padacatukkampetaṃ adhippetatthato visiṭṭhaṃ hoti, saddatthamattaṃ pana sandhāya ‘‘idamassa vevacana’’nti vuttaṃ.
意指某些地方有八万四千众生,某些地方有无量天人、人类,故说“世尊每一次说法”等语。因为在《大集会经》《吉祥经》等说法中,于二十四处,有不可计数、无法衡量的天人、人类饮用了道果甘露。即使说百千亿等数量已是极多,此处仅为举例而言。因此,世尊以无上调御师的身份,为众中之师;又因他是那些为师者的弟子们之师,故也是弟子应调伏者之师。由于弟子们依于世尊所赐的教法而调伏应度者,故世尊才是他们中最主要的师。
Katthaci caturāsītipāṇasahassāni, katthaci aparimāṇāpi devamanussāti atthaṃ sandhāya ‘‘bhagavatoekekāya dhammadesanāyā’’tiādimāha. Mahāsamayasutta (dī. ni. 2.331 ādayo) maṅgalasutta- (khu. pā. 5.1 ādayo; su. ni. 261 ādayo) desanādīsu hi catuvīsatiyā ṭhānesu asaṅkhyeyyā aparimeyyā devamanussā maggaphalāmataṃ piviṃsu. Koṭisatasahassādiparimāṇenapi bahū eva, nidassanavasena panevaṃ vuttaṃ. Tasmā anuttarasikkhāpakabhāvena bhagavā bahūnaṃ ācariyo, tesaṃ ācariyabhūtānaṃ sāvakānamācariyabhāvena sāvakaveneyyānaṃ pācariyo. Bhagavatā hi dinnanaye ṭhatvā sāvakā veneyyaṃ vinenti, tasmā bhagavāva tesaṃ padhāno ācariyoti.
因为说法者所要表达的意义才是准绳,而非词相、义理等范畴,故说“然而婆罗门”等语。在“或此腐臭之身”等经文末尾,以省略方式总括为“戏弄、反戏弄”。这是因为《小事分别》的经文通过省略,摄取了“或外部资具之装饰”等内容。其中,“或此腐臭之身”即指此人身。正如刚出生的豺狼也被称为“老豺狼”,仅齐膝高的藤蔓也被称为“腐藤”,同样,即使金色的人身也被称为“腐臭之身”,对其的装饰即属此义。“戏弄”即嬉戏,也有读作“戏弄性”的。“反戏弄”即反嬉戏。浮躁的状态为浮躁性,或说为浮躁,具足此者即使年届百岁,也如同当日出生的孩童,应知此词即指此而言。
Vadantassādhippetova attho pamāṇaṃ, na lakkhaṇahārādivisayoti āha ‘‘brāhmaṇo panā’’tiādi. ‘‘Imassa vā pūtikāyassā’’ti pāṭhāvasāne peyyālaṃ katvā ‘‘kelanā paṭikelanā’’ti vuttaṃ. Ayañhi khuddakavatthuvibhaṅgapāḷi (vibha. 854) ‘‘bāhirānaṃ vā parikkhārānaṃ maṇḍanā’’tiādi peyyālavasena gayhati. Tattha imassa vā pūtikāyassāti imassa vā manussasarīrassa. Yathā hi tadahujātopi siṅgālo ‘‘jarasiṅgālo’’ tveva, ūruppamāṇāpi ca galocilatā ‘‘pūtilatā’’ tveva saṅkhyaṃ gacchati, evaṃ suvaṇṇavaṇṇopi manussasarīro ‘‘pūtikāyo’’ tveva, tassa maṇḍanāti attho. Kelanāti kīḷanā. ‘‘Kelāyanā’’tipi paṭhanti. Paṭikelanāti paṭikīḷanā. Capalassa bhāvo cāpalyaṃ, cāpallaṃ vā, yena samannāgato puggalo vassasatikopi samāno tadahujātadārako viya hoti, tassedamadhivacananti veditabbaṃ.
对“于前作无恶”或“于前不作恶”的解释,是为了说明这两种依合宜与不合宜复合词而来的意义,故说“于无恶即指九出世间法”等语。“无恶”又指恶的对立面,或远离恶者。因从最胜的梵——世尊而生,或因依其说法而生于圣生,或因恭敬等而为世尊之子,或因依教奉行,或因了知最胜的梵——圣道,故称“知梵者”,即指圣弟子众。因此说“舍利弗、目犍连”等语。“婆罗门众”即已除去恶之众。为显示“于无恶前导”中的“前导”一词是主题,故说“且为此众之前导”。其中“且”字含合集义,即不仅是无恶前导,并且是于相关联的知梵者众之前导。“因为此”等仅是显示意图。为表明“于无恶前导”应仅与“知梵者众”相关联,并非各自独立表义,而且其义也应依照通常的婆罗门种姓来理解,故又说“又”等语。此是不合宜复合词。“恶”即恶业,义为不利、带来苦。为显示因其有待关联,故有“谁的无恶前导”之问,从而作此解说,故说“谁的”等语。“以自己”等正是对彼义的解释。“婆罗门众”即婆罗门种姓之众。
Apāpe pure karoti, na vā pāpaṃ pure karotīti apāpapurekkhāroti yuttāyuttasamāsena duvidhamatthaṃ dassetuṃ ‘‘apāpe navalokuttaradhamme’’tiādi vuttaṃ. Apāpeti ca pāpapaṭipakkhe, pāpavirahite vā. Brahmani seṭṭhe bhagavati bhavā tassa dhammadesanāvasena ariyāya jātiyā jātattā, brahmuno vā bhagavato apaccaṃ garukaraṇādinā, yathānusiṭṭhaṃ paṭipattiyā ca, brahmaṃ vā seṭṭhaṃ ariyamaggaṃ jānātīti brahmaññā, ariyasāvakasaṅkhātā pajā. Tenāha ‘‘sāriputtamoggallānā’’tiādi. Brāhmaṇapajāyāti bahitapāpapajāya. ‘‘Apāpapurekkhāro’’ti ettha ‘‘purekkhāro’’ti padamadhikāroti dasseti ‘‘etissāyaca pajāya purekkhāro’’ti iminā. Ca-saddo samuccayattho ‘‘na kevalaṃ apāpapurekkhāro eva, atha kho brahmaññāya ca pajāya sambandhabhūtāya purekkhāro’’ti. ‘‘Ayañhī’’tiādi adhippāyamattadassanaṃ. ‘‘Apāpapurekkhāro’’ti idaṃ ‘‘brahmaññāya pajāyā’’ti imināva sambandhitabbaṃ, na ca paccekamatthadīpakaṃ, pakatibrāhmaṇajātivasenapi cetassa attho veditabboti dassento ‘‘apicā’’tiādimāha. Ayuttasamāso cāyaṃ. Pāpanti pāpakammaṃ, ahitaṃ dukkhanti attho. Tassa sambandhipekkhattā kassā apāpapurekkhāroti pucchāya evamāhāti dassetuṃ ‘‘kassā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Attanā’’tiādi tadatthavivaraṇaṃ. Brāhmaṇapajāyāti brāhmaṇajātipajāya.
“令喜悦、依附利益,诸王依此而存,故名为‘国’”,即一位国王所统治的迦尸、拘萨罗等大国土。“人们于此获得安乐生活,故名为‘国土’”,即在一国王领土内的各个分区,如北路、南路等小国土。“于彼处”即于如是到来之处。“以问”即以自己所造的问。“于解答之领受”即在解答时以自己智慧领受。世尊了知某些人的资粮已成就、智慧已成熟及心行之后,先激发其提问再作解答,这便是他的意趣。
Rañjanti aṭṭaṃ bhajanti rājāno etenāti raṭṭhaṃ, ekassa rañño rajjabhūtakāsikosalādimahājanapadā. Janā pajjanti sukhajīvikaṃ pāpuṇanti etthāti janapado, ekassa rañño rajje ekekakoṭṭhāsabhūtā uttarapathadakkhiṇapathādikhuddakajanapadā. Tatthāti tathā āgatesu. Pucchāyāti attanā abhisaṅkhatāya pucchāya. Vissajjanāsampaṭicchaneti vissajjanāya attano ñāṇena sampaṭiggahaṇe. Kesañci upanissayasampattiṃ, ñāṇaparipākaṃ, cittācārañca ñatvā bhagavāva pucchāya ussāhaṃ janetvā vissajjetīti adhippāyo.
“其中,何为柔和语”等句,出自《分别论·安立品》的经文。“长途疲劳”指长途行路所带来的疲劳。“他的”指世尊,“面如莲花”与世尊关联,即“世尊的莲花面”。如同初升阳光的触受一般。正因如此,太阳在世间以“莲花之友”而闻名,月亮则以“睡莲之友”而闻名。具足与满月吉祥相等之吉祥者,称为“满月吉祥”。如何是覆钵相?因此说“已到达”等语。在此,“来,善来”显示以安乐交谈为先的亲切话语;“柔和”显示柔软的话语;“和悦”显示善于接引;“不皱眉”显示在一切场合全然明净的面容;“仰面”显示乐于交谈;“先语”显示为给予法摄受的机会而抱持的利益意乐。应如此了知。
‘‘Tattha katamaṃ sākhalya’’ntiādi nikkhepakaṇḍapāḷi (dha. sa. 1350). Addhānadarathanti dīghamaggāgamanaparissamaṃ. Assāti bhagavato, mukhapadumanti sambandho. Bālātapasamphassanenevāti abhinavuggatasūriyaraṃsisamphassanena iva. Tathā hi sūriyo ‘‘padmabandhū’’ti loke pākaṭo, cando pana ‘‘kumudabandhū’’ti. Puṇṇacandassa siriyā samānā sirī etassāti puṇṇacandasassirikaṃ. Kathaṃ nikkujjitasadisatāti āha ‘‘sampattāyā’’tiādi. Ettha pana ‘‘ehi svāgatavādī’’ti iminā sukhasambhāsapubbakaṃ piyavāditaṃ dasseti, ‘‘sakhilo’’ti iminā saṇhavācataṃ, ‘‘sammodako’’ti iminā paṭisandhārakusalataṃ, ‘‘abbhākuṭiko’’ti iminā sabbattheva vippasannamukhataṃ, ‘‘uttānamukho’’ti iminā sukhasallāpataṃ, ‘‘pubbabhāsī’’ti iminā dhammānuggahassa okāsakaraṇena hitajjhāsayataṃ dassetīti veditabbaṃ.
“据说于某处”中的“据说”一词,是表示不认可——
Yatthakirāti ettha kira-saddo arucisūcane –
‘‘Khaṇavatthuparittattā, āpāthaṃ na vajanti ye;
所谓“法所缘”,据说即是色等。
Te dhammārammaṇā nāma, ye’saṃ rūpādayo kirā’’ti. –
如《阿毗达摩入门注》所缘分别品第六无间断品第77节等处所说,世尊以此显示:在他所住之处,人们不受灾厄,并非由于天神威力,而是由于佛陀威力。正是由于佛陀威力,那些守护才得以摄持。“尘栖鬼等”,即依止尘土的鬼魅等。以“等”字含摄地居罗刹等。现在为了将佛陀威力本身彰显出来,而说“而且……”等语。
Ādīsu (abhidhammāvatāra-aṭṭhakathāyaṃ ārammaṇavibhāge chaṭṭhaanucchede – 77) viya, tena bhagavatā adhivutthapadese na devatānubhāvena manussānaṃ anupaddavatā, atha kho buddhānubhāvenāti dasseti. Buddhānubhāveneva hi tā ārakkhaṃ gaṇhanti. Paṃsupisācakādayoti paṃsunissitapisācakādayo . Ādisaddena bhūtarakkhasādīnaṃ gahaṇaṃ. Idāni buddhānubhāvameva pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ.
“应受教导的僧团”,指一切可化导的有情之众。“自己令生起的僧团”,指已证圣果的圣者之众。以“那样的”一词,即回顾了“或自己令生起的”这一所说选项,并视其为对紧接着的规则的遮止,因此论师说“或即前词的同义词”,即采纳了另一选项(《长部注疏》1.304)。此处意趣如下:虽然“有众”一词确是“有僧团”的同义词,但为显示只是同义,在如所说的两种选项中回顾第二选项后,说“他有那样的众”;为含摄其余的第一选项,而说“或即前词的同义词”。又有人这样说:就法军长老等各自有众者的众,或持经师等的众而言,说“那样的”等语。因为在那里,一切比丘众即是应受教导者,而圣众则是自己令生起者,所以以“那样的”一词回顾两种选项是合理的。如此显示了二词的差别义后,为显示其全然同义,而说“或即前词”等语。这是指富兰那·迦叶等众多外道师,此处的属格表示择取。以裸形等区区小事为原因,即是以无衣等区区小事为原因,而以少欲知足等为假托特征的原因。
Anusāsitabbo saṅgho nāma sabbopi veneyyajanasamūho. Sayaṃ uppādito saṅgho nāma nibbattitaariyapuggalasamūho. ‘‘Tādiso’’ti iminā ‘‘sayaṃ vā uppādito’’ti vuttavikappo eva paccāmaṭṭho anantarassa vidhi paṭisedhovāti katvā, tasmā ‘‘purimapadasseva vā’’ti vikappantaragahaṇanti ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.304) vuttaṃ. Tatrāyamadhippāyo – kāmaṃ ‘‘gaṇī’’ti idaṃ ‘‘saṅghī’’ti padasseva vevacanaṃ, atthamattaṃ pana dassetuṃ yathāvuttavikappadvaye dutiyavikappameva paccāmasitvā ‘‘tādisovassa gaṇo atthī’’ti vuttattā avasiṭṭhassapi paṭhamavikappassa saṅgahaṇatthaṃ ‘‘purimapadasseva vā vevacanameta’’nti vuttanti. Evampi vadanti – dhammasenāpatittherādīnaṃ paccekagaṇīnaṃ gaṇaṃ, suttantikādigaṇaṃ vā sandhāya ‘‘tādiso’’tiādi vuttaṃ. Tatthāpi hi sabbova bhikkhugaṇo anusāsitabbo nāma, nibbattitaariyagaṇo pana sayaṃ uppādito nāma, tasmā ‘‘tādiso’’ti iminā vikappadvayassāpi paccāmasanaṃ upapannaṃ hoti. Evaṃ padadvayassa visesatthataṃ dassetvā sabbathā samānatthataṃ dassetuṃ ‘‘purimapadassevā’’tiādi vuttanti. Pūraṇamakkhaliādīnaṃ bahūnaṃ titthakarānaṃ, niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. Acelakādimattakenapi kāraṇenāti niccoḷatādimattakenapi appicchasantuṭṭhatādisamāropanalakkhaṇena kāraṇena.
“新的”指新来者。“宾客”指堪受供养者,以此显示:在两种来客中,此处是指先到而住下的客人,并非用餐时才来的访客。“我遍知”指我能辨别而了知,但为了显示词根之义,故只说为“我了知”。
Navakāti abhinavā. Pāhunakāti paheṇakaṃ paṭiggaṇhitumanucchavikā, etena duvidhesu āgantukesu puretaramāgatavasena idha atithino, na bhojanavelāyamāgatavasena abbhāgatāti dasseti. Pariyāpuṇāmīti paricchindituṃ jānāmi, dhātvatthamattaṃ pana dassetuṃ ‘‘jānāmī’’ti vuttaṃ.
“劫”即寿量劫,“若说”与之相连。其关联为:长久——在长时中,劫会灭尽;而在极长时乃至极其长久的期间,如来的功德不会灭尽。此处本应说“ciraṃ”,但为避韵律之失而用简略,省略了随韵;或就极长时间而言,说为“ciradīghamantare”,此词应关联于两处。如同在“应作义务”等关联中,音节的增多并无过失。而此偈颂是基于不实的假想,在注疏中(《长部注》1.304;3.141;《中部注》2.425;《优陀那注》53;《佛种姓注》4.4;《行藏注》因缘谈、杂谈;《譬喻注》2.7.20)所说,因为实际上并没有如此说法者。
Kappampīti āyukappampi, bhaṇeyya ceti sambandho. Ciraṃ cirakāle kappo khīyetha, dīghamantare dīghakālantarepi tathāgatassa vaṇṇo na khīyethāti yojanā. ‘‘Cira’’nti cettha vattabbepi chandahānibhayā rassatthaṃ niggahitalopo, atidīghakālaṃ vā sandhāya ‘‘ciradīghamantare’’ti vuttaṃ, ubhayattha sambandhitabbametaṃ, kiriyārahādiyoge viya ca antarayoge adhikakkharapādo anupavajjo, ayañca gāthā abhūtaparikappanāvasena aṭṭhakathāsu (dī. ni. aṭṭha. 1.304; 3.141; ma. ni. aṭṭha. 2.425; udā. aṭṭha. 53; bu. vaṃ. aṭṭha. 4.4; cariyā. aṭṭha. nidānakathā, pakiṇṇakakathā; apa. aṭṭha. 2.7.20) vuttā tathā bhāsamānassa abhāvato.
305“南”指阿阇梨。此处“ala”一词是“适合”义,如同在“足以厌离”等处(《长部》2.272;《相应部》2.134, 143)一样,故说“正是合适”。以袋盛载、可食用、可受用故,称为“袋粮”。工具格“以彼”是显示状态特征。为显示巴利文中“持袋粮的良家子”的关联,而说“以彼袋粮”。“以肩”等仅是表明意趣,意为:肩负而行的良家子,足以前往亲近。
305.Nanti ācariyaṃ. Alaṃ-saddo idha arahattho ‘‘alameva nibbinditu’’ntiādīsu (dī. ni. 2.272; saṃ. ni. 2.134, 143) viyāti āha ‘‘yuttamevā’’ti. Puṭena netvā asitabbato paribhuñjitabbato puṭosaṃ vuccati pātheyyaṃ. Itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ dasseti ‘‘taṃ gahetvā’’ti iminā. Pāḷiyaṃ puṭaṃsenapi kulaputtenāti sambandhaṃ dassetuṃ ‘‘tena puṭaṃsenā’’ti vuttaṃ. ‘‘Aṃsenā’’tiādi adhippāyamattadassanaṃ, vahantena kulaputtena upasaṅkamituṃ alamevāti attho.
种德思量注释
Soṇadaṇḍaparivitakkavaṇṇanā
306-7306-7. 此处的“tiro”一词,并非像“于墙外或壁外投弃或教人投弃”等处(《波逸提》825)那样,作“外”解,故说“进入林薮内部者”。为显明精舍亦包含于林薮之中,而说“进入精舍内部者”。这些合掌而坐者,因邪见而属两方;而“其余人则因正见而属一方”,其义自得成立。因其贫穷与亲族衰败等缘故而衰朽,依名与姓而微不足道,他们欲求彰显自身,故而如此而行——此即意趣所在。“Kerāṭikā”意为狡诈者。“Tattha”指在这两人之中。“Tato”指由信赖,或由布施之故。
306-7. Na idha tiro-saddo ‘‘tirokuḍḍe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā’’tiādīsu (pāci. 825) viya bahiatthoti āha ‘‘antovanasaṇḍe gatassā’’ti. Tattha vihāropi vanasaṇḍapariyāpannoti dasseti ‘‘vihārabbhantaraṃ paviṭṭhassā’’ti iminā. Ete añjaliṃ paṇāmetvā nisinnā micchādiṭṭhivasena ubhatopakkhikā, ‘‘itare pana sammādiṭṭhivasena ekatopakkhikā’’ti atthato āpanno hoti. Daliddattā, ñātipārijuññādinā jiṇṇattā ca nāmagottavasena apākaṭā hutvā pākaṭā bhavitukāmā evamakaṃsūti adhippāyo. Kerāṭikāti saṭhā. Tatthāti dvīsu janesu. Tatoti vissāsato, dānato vā.
婆罗门施设注释
Brāhmaṇapaññattivaṇṇanā
309309. 以不弯曲的身体而身体僵硬,非以慢心。因此,在巴利文中将说“抬起”。就心思而言,以心为首而说“了知心”。“苦恼”即心之苦。
309. Anonatakāyavasena thaddhagatto, na mānavasena. Tena pāḷiyaṃ vakkhati ‘‘abbhunnāmetvā’’ti. Cetovitakkaṃ sandhāya cittasīsena ‘‘cittaṃ aññāsī’’ti vuttaṃ. Vighātanti cittadukkhaṃ.
311311. “Sakasamaye”指在婆罗门的信仰中。“Mīyamāno”指正在死去。“仅凭自己见解的了知”,即依循自己主张的了知。Suja指祭祀所用的木勺,其词源已如前述。“Gaṇhantesu”指为行火供而执取者,即是“iruvijjesu”(通晓《梨俱吠陀》者)的意思。恰因依《梨俱吠陀》而行火供,故祭祀者们被称为“iruvijjā”。“Paṭhamo vā”意指在聚集的祭祀行列中,为首或最胜者。“Dutiyo vā”则指其次者。此处的“Suja”是工具格用作宾格的用法,故说“sujāya”(以木勺)。因祭祀以火供为口,故祭祀中所施之物,是以火供之口而施。且有此言:“火供为祭祀之口,萨维德利为韵律之口。”因此,“diyyamāna”(正被施与之物)应被理解为省略了文句,此是论师所说。复次,为彰显其派生词义,将“suja”释为“经由火供之口所施者”。“Porāṇā”指古注释师们。在此,于前说中依布施而有第一或第二之别,于后说中依执取而有第一或第二之别,此为二者之差别。“Visesato”指依明与行之差别,而非仅依婆罗门所希求的明行。“Uttamabrāhmaṇassa”意指因无上的应供性而为最胜婆罗门。世尊正是…
311.Sakasamayeti brāhmaṇaladdhiyaṃ. Mīyamānoti mariyamāno. Diṭṭhisañjānanenevāti attano laddhisañjānaneneva. Sujanti homadabbiṃ, nibbacanaṃ vuttameva. Gaṇhantesūti juhanatthaṃ gaṇhanakesu, iruvijjesūti attho. Iruvedavasena homakaraṇato hi yaññayajakā ‘‘iruvijjā’’ti vuccanti. Paṭhamo vāti tattha sannipatitesu sujākiriyāyaṃ sabbapadhāno vā. Dutiyovāti tadanantariko vā. ‘‘Suja’’nti idaṃ karaṇatthe upayogavacananti āha ‘‘sujāyā’’ti. Aggihuttamukhatāya yaññassa yaññe diyyamānaṃ sujāmukhena diyyati. Vuttañca ‘‘aggihuttamukhā yaññā, sāvittī chandaso mukha’’nti (ma. ni. 2.400). Tasmā ‘‘diyyamāna’’nti ayaṃ pāṭhaseso viññāyatīti ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.311) vuttaṃ. Apica sujāya diyyamānaṃ sujanti taddhitavasena atthaṃ dassetuṃ evamāha. Porāṇāti aṭṭhakathācariyā. Purimavāde cettha dānavasena paṭhamo vā dutiyo vā, pacchimavāde ādānavasenāti ayametesaṃ viseso. Visesatoti vijjācaraṇavisesato, na brāhmaṇehi icchitavijjācaraṇamattato. Uttamabrāhmaṇassāti anuttaradakkhiṇeyyatāya ukkaṭṭhabrāhmaṇassa. Yathādhippetassa hi vijjācaraṇavisesadīpakassa ‘‘katamaṃ pana taṃ brāhmaṇasīlaṃ, katamā sā paññā’’tiādivacanassa okāsakaraṇatthameva ‘‘imesaṃ pana brāhmaṇa pañcannaṃ aṅgāna’’ntiādivacanaṃ bhagavā avoca, tasmā padhānavacanānurūpamanusandhiṃ dassetuṃ ‘‘bhagavā panā’’tiādi vuttanti daṭṭhabbaṃ.
313“Apavadati”意为除去功德等而说;为显其义,故释为“paṭikkhipati”(拒绝、反驳)。“Idaṃ”指“尊者索纳丹达,请勿如此说”等语。“Brāhmaṇasamaya”指婆罗门的教义。“Mā bhindi”意为不要破坏、不要毁灭。
313.Apavadatīti vaṇṇādīni apanetvā vadati, atthamattaṃ pana dassetuṃ ‘‘paṭikkhipatī’’ti vuttaṃ. Idanti ‘‘mā bhavaṃ soṇadaṇḍo evaṃ avacā’’tiādivacanaṃ. Brāhmaṇasamayanti brāhmaṇasiddhantaṃ. Mā bhindīti mā vināsesi.
316“Samo yeva hutvā samo”意为“完全等同、全然相同”,即一切方面皆相同。这是用两种同义语来表示最高程度,如“苦苦”“色色”。然而,由于仅凭一支的青年与他们在某一部分上相同,为否定此点,故说“除某一部分外”等。“Kulakoṭiparidīpanaṃ”指阐明家族起源。……因他不会知道自己的姐妹……,所以他并非针对父母身份而说,而是意在阐明家族起源。“Atthabhañjanaka”以此指达到业道的行为。“Guṇe”指如前所说的五戒。“Athāpi siyā”意为:即使你们有这样的思虑,认为破戒者若重新安住于本性戒,功德等也能成就其婆罗门性,或许如此。在“Sādheti”的读法中,论师补入了“vaṇṇo”为主语,这只是举例。对于咒语种姓也是如此。“Sīlameva”意为唯有本性戒才能成就婆罗门性。若问为何,则说“tasmiṃ hi…pe… vaṇṇādayo”。其中,“vaṇṇādayo”只是迷惑——认为功德、咒语、种姓是婆罗门性的支分,这仅是迷惑,未经审察。
316. Samoyeva hutvā samoti samasamo, sabbathā samoti attho. Pariyāyadvayañhi atisayatthadīpakaṃ yathā ‘‘dukkhadukkhaṃ, rūparūpa’’nti. Ekadesamattato pana aṅgakena māṇavena tesaṃ samabhāvato taṃ nivattento ‘‘ṭhapetvā ekadesamatta’’ntiādimāha. Kulakoṭiparidīpananti kulassa ādiparidīpanaṃ. Yasmā attano bhaginiyā…pe… na jānissati, tasmā na tassa mātāpitumattaṃ sandhāya vadati, kulakoṭiparidīpanaṃ pana sandhāya vadatīti adhippāyo. ‘‘Atthabhañjanaka’’nti iminā kammapathapattaṃ vadati. Guṇeti yathāvutte pañcasīle. Athāpi siyāti yadipi tumhākaṃ evaṃ parivitakko siyā, bhinnasīlassāpi puna pakatisīle ṭhitassa brāhmaṇabhāvaṃ vaṇṇādayo sādhentīti evaṃ siyāti attho. ‘‘Sādhetī’’ti pāṭhe ‘‘vaṇṇo’’ti kattā ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.316) ajjhāhaṭo, nidassanañcetaṃ. Mantajātīsupi hi eseva nayo. Sīlamevāti puna pakatibhūtaṃ sīlameva brāhmaṇabhāvaṃ sādhessati, kasmāti ce ‘‘tasmiṃ hi…pe… vaṇṇādayo’’ti. Tattha sammohamattaṃ vaṇṇādayoti vaṇṇamantajātiyo brāhmaṇabhāvassa aṅganti sammohamattametaṃ, asamavekkhitvā kathitamidaṃ.
戒慧论说注释
Sīlapaññākathāvaṇṇanā
317婆罗门所问的问题,即依据“具戒者”等仅二支,已如所问如实解答。“Ettha”指在如实解答之义中,或指在二支中。“Tassā”指索纳丹达的作答。若他仅立一支,便不能安立;若他不立,反而能安立。那么,他这样做能成立吗?这是为了探究而说,并非主张应立一支。故说“evametaṃ brāhmaṇā”等。因洗净而清净,故说“sīlaparisuddhā”,意为因戒成就而全然清净、无杂染。何以故?破戒者心不定,故无慧;无慧的愚钝者、如羊口者,不知戒的分类及戒清净的方法,又何有戒存在?“Eḷamūgo”指口水从口中流出者,kha音转为ga音,或作elamukho、elamūko。此处有多种读法,如《怖畏经注释》所说。为区别于普通的智,将殊胜的智称为“paññāṇa”,故说“paññāṇa”。此处意指观智等,因其以种种方式了知,故说“paññāyeva”。
317.Kathitobrāhmaṇena pañhoti ‘‘sīlavā ca hotī’’tiādinā dvinnameva aṅgānaṃ vasena yathāpucchito pañho yāthāvato vissajjito. Etthāti yathāvissajjite atthe, aṅgadvaye vā. Tassāti soṇadaṇḍassa. Yadi ekamaṅgaṃ ṭhapeyya, atha patiṭṭhātuṃ na sakkuṇeyya. Yadi pana na ṭhapeyya, atha sakkuṇeyya, kiṃ panesa tathā sakkhissati nu kho, noti vīmaṃsanatthameva evamāha, na tu ekassa aṅgassa ṭhapanīyattāti vuttaṃ hoti. Tathā cāha ‘‘evametaṃ brāhmaṇā’’tiādi. Dhovitattāva parisujjhananti āha ‘‘sīlaparisuddhā’’ti, sīlasampattiyā sabbaso suddhā anupakkiliṭṭhāti attho. Kuto dussīle paññā asamāhitattā tassa. Kuto vā paññārahite jaḷe eḷamūge sīlaṃ sīlavibhāgassa, sīlaparisodhanūpāyassa ca ajānanato. Eḷā mukhe gaḷati yassāti eḷamūgo kha-kārassa ga-kāraṃ katvā, elamukho, elamūko vā. Iti bahudhā pāṭhoti bhayabheravasuttaṭṭhakathāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.48) vutto. Pakaṭṭhaṃ ukkaṭṭhaṃ ñāṇaṃ paññāṇanti katvā pākatikaṃ ñāṇaṃ nivattetuṃ ‘‘paññāṇa’’nti vuttaṃ. Vipassanādiñāṇañhi idhādhippetaṃ, tadetaṃ pakārehi jānanato paññāvāti āha ‘‘paññāyevā’’ti.
“以四遍净戒洗净”:以作为定之基础的四遍净戒,洗净并清除了所有杂染的垢秽。因此说“为何说”等。在此,“洗净”就是清净的意思。“六十年或八十年”:即指六十年或八十年。临终时已是如此,更不用说其他时候了。“犹如六十岁的大长老”:如同六十岁的大长老。“即便只是把握受”:这里所说的“把握受”,是指随着感受生起,了知它的自性本质之后,再从它的缘——“此受依触而生,而触是无常、苦、变易之法”——依此三相而修观。因为如此观察者,确实能够忍受那样的乐受,了知“唯有受在感受着受”。“镇伏受”:即是随所生起的苦受,持续修习观察,借助进入观道之观而将该受排除。“如鳄鱼般卧伏者”:像鳄鱼那样胸腹贴地而卧的人。所谓“我等”等语,是为说明“护持戒律实属不易”而说。因为住立于戒的人,阿罗汉果便如在掌中。正如所说:“住立于戒……乃至……解开心结”(《相应尼迦耶》1.23等),在四种人中,此境界属于“速解知者”,故说为“于速解知”。“以慧洗净戒”:就是以慧令戒在初、中、后时皆无破损等状态,达到极为清净。如《法句经注》所说“常作大官事”的典故。
Catupārisuddhisīlenadhotāti samādhipadaṭṭhānena catupārisuddhisīlena sakalasaṃkilesamalavisuddhiyā dhovitā visuddhā. Tenāha ‘‘kathaṃ panā’’tiādi. Tattha dhovatīti sujjhati. Saṭṭhiasītivassānīti saṭṭhivassāni vā asītivassāni vā. Maraṇakālepi, pageva aññasmiṃ kāle. Mahāsaṭṭhivassatthero viyāti saṭṭhivassamahāthero viya. Vedanāpariggahamattampīti ettha vedanāpariggaho nāma yathāuppannaṃ vedanaṃ sabhāvasarasato upadhāretvā puna padaṭṭhānato ‘‘ayaṃ vedanā phassaṃ paṭicca uppajjati, so ca phasso anicco dukkho vipariṇāmadhammo’’ti lakkhaṇattayaṃ āropetvā pavattitavipassanā. Evaṃ passantena hi sukhena sakkā sā vedanā adhivāsetuṃ ‘‘vedanā eva vedayatī’’ti. Vedanaṃ vikkhambhetvāti yathāuppannaṃ dukkhavedanaṃ anuvattitvā vipassanaṃ ārabhitvā vīthipaṭipannāya vipassanāya taṃ vinodetvā. Saṃsumārapatitenāti kumbhīlena viya bhūmiyaṃ urena nipajjamānena. ‘‘Nāha’’ntiādiṃ tathā sīlarakkhaṇameva dukkaranti katvā vadati. Sīle patiṭṭhitassa hi arahattaṃ hatthagataṃyeva. Yathāha ‘‘sīle patiṭṭhāya…pe… vijaṭaye jaṭa’’nti (saṃ. ni. 1.23, 192; peṭako. 22; mi. pa. 2.9) catūsu puggalesu ugghāṭitaññuno evāyaṃ visayoti āha ‘‘ugghāṭitaññutāyā’’ti. Paññāya sīlaṃ dhovitvāti sīlaṃ ādimajjhapariyosānesu akhaṇḍādibhāvāpādanena paññāya suvisodhitaṃ katvā. Santatimahāmattavatthu dhammapade (dha. pa. aṭṭha. 2.santimahāmattavatthu).
318“为何这样说”:这是在问后面进一步宣说的原因。所谓的“惭”,是指“因为沙门乔达摩问及戒律和出身的功德与过失问题,而她作出了回答”,从而在大众之中出了名。由于她其实没有能力这样解答,所以将会感到羞愧,这是其中的含义。也就是说,之前并不感到羞愧的人,现在将要感到羞愧了。“极度”:是指界限。为了表明“我们仅止于此”等语句同属一种关系,而说“我们即是那样的人”。此中要表达的意思是:“戒与慧”这一句就是我们的极限了,其真实含义只是五戒,以及从三相去抉择三受的慧而已,除此之外再无所知,我们只能说到那句话为止了。这是注释的根本理路:“仅止于此”,就是以此为最高极限,意思是,初次对问题的解答,就已经是我们能力的最高极限了。因此说“我依自宗来解答问题”。“极度”:指的是剩余的。所说的,是指话语的音声。
318.‘‘Kasmā āhā’’ti uparidesanāya kāraṇaṃ pucchati. Lajjā nāma ‘‘sīlassa ca jātiyā ca guṇadosappakāsanena samaṇena gotamena pucchitapañhaṃ vissajjesī’’ti parisāya paññātatā, sā tathā vissajjitumasamatthatāya bhijjissatīti attho, paṭhamaṃ alajjamānopi idāni lajjissāmīti vuttaṃ hoti. Paramanti pamāṇaṃ. ‘‘Ettakaparamā maya’’nti padānaṃ tulyādhikaraṇataṃ dassetuṃ ‘‘te maya’’nti vuttaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘sīlapaññāṇa’’nti vacanameva amhākaṃ paramaṃ, tadatthabhūtāni pañcasīlāni, vedattayavibhāvanaṃ paññañca lakkhaṇādito niddhāretvā jānanaṃ natthi, kevalaṃ tattha vacīparamāva mayanti. Ayaṃ panettha aṭṭhakathāmuttakanayo – ettakaparamāti ettakaukkaṃsakoṭikā, paṭhamaṃ pañhāvissajjanāva amhākaṃ ukkaṃsakoṭīti attho. Tenāha ‘‘mayā sakasamayavasena pañho vissajjito’’ti. Paranti atirekaṃ. Bhāsitassāti vacanassa saddassa.
不过,说这是“特别之处”,是考虑到在戒的解说部分仅仅是指向其出离而言的。因此说“唯将戒指出作为出离”。在《沙门果经》(长部1.150)中,的确是在指出戒之后,又说“唯将沙门果指出作为出离”。由于一切广大心都与智相应,而诸禅那也具备这种相应,所以说是“实质上为慧成就”。在关于慧的解说中,则是以禅那之慧为所依,先指出其出离的作用,这便是观慧。因此说“于观慧”等。
Ayaṃ pana visesoti sīlaniddese niyyātanamattaṃ apekkhitvā vuttaṃ. Tenāha ‘‘sīlamicceva niyyātita’’nti. Sāmaññaphalasutte (dī. ni. 1.150) hi sīlaṃ niyyātetvāpi puna sāmaññaphalamicceva niyyātitaṃ. Sabbesampi mahaggatacittānaṃ ñāṇasampayuttattā, jhānānañca taṃ sampayogato ‘‘atthato paññāsampadā’’ti vuttaṃ. Paññāniddese hi jhānapaññaṃ adhiṭṭhānaṃ katvā paṭhamaṃ vipassanāpaññā niyyātitā. Tenāha ‘‘vipassanāpaññāyā’’tiādi.
索那杖优婆塞得智之论释
Soṇadaṇḍaupāsakattapaṭivedanākathāvaṇṇanā
321“年轻青年”:在此,“年轻”一词表示青年初期。进入青年初期的人被称为“年轻”。子之子称为孙。“不能”:即不能成就,意思是连孙辈的程度也达不到。为了显示“这是我起座之处”的含义,而说“我没有恭敬”等。“此”:指合掌行礼。此人如此依仗自己在家众的期待,以欺瞒、恐吓他人而行,想要获取利养,因此为了显示他极度的欺瞒性,而说“以此”等。“无恭敬”:即无恭敬的话语,此人并非出于对世尊的恭敬而说“我实际上……”等,只是出于对自身得失的畏惧而说。
321.Daharo yuvāti ettha daharavacanena paṭhamayobbanabhāvaṃ dasseti. Paṭhamayobbanakālagato hi ‘‘daharo’’ti vuccati. Puttassa putto nattā nāma. Nappahotīti na sampajjati, puttanattappamāṇopi na hotīti attho. ‘‘Āsanā me taṃ vuṭṭhāna’’nti etassa atthāpattiṃ dassetuṃ ‘‘mama agāravenā’’tiādi vuttaṃ. Etanti añjalipaggahaṇaṃ. Ayañhi yathā tathā attano mahājanassa sambhāvanaṃ uppādetvā kohaññena pare vimhāpetvā lābhuppādanaṃ nijigīsanto vicarati, tasmāssa ativiya kuhakabhāvaṃ dassento ‘‘iminā kirā’’tiādiṃ vadati . Agāravaṃ nāma natthīti agāravavacanaṃ nāma natthi, nāyaṃ bhagavati agāravena ‘‘ahañceva kho panā’’tiādimāha, atha kho attano lābhaparihānibhayenevāti vuttaṃ hoti.
322“随顺彼刹那”:意为如同那时他内心的意乐现行那样,随顺于它——这是省略了中间词的解释。由于那时他并没有以出离为所依的这类智成熟,只是开示了依于现世利益的义理,因此说“开示了现见与来世的利益”,即明白地分别。“于善法”:指三界善法,这是此处的确定义。依方便说,也可说“四界”,因为出世间善也可在未来获得,正如将说的:“为未来涅槃,或为随顺习气”。“于彼”:即于所劝导的善法。“那”:即索那杖婆罗门。“令极奋起”:即反复安立,使他在造福德上极其锐利明净。然而其本质是令他对此生起勤勉,故说“令勤勉”。“由如是勤勉”:即由这样在造福德上的勤勉,可决定成办现见等利益,以所说的这种勤勉令他欢喜。“又由其他现有之德”:即以现在存在于他身上的其他功德令他欢喜,意为具足如此功德者,决定能成办现见等利益,令他完全生起满足。
322.Taṅkhaṇānurūpāyāti yādisī tadā tassa ajjhāsayappavatti, tadanurūpāyāti majjhepadalopena attho. Tadā tassa vivaṭṭasannissitassa tādisassa ñāṇaparipākassa abhāvato kevalaṃ abbhudayasannissito eva attho dassitoti āha ‘‘diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ sandassetvā’’ti, paccakkhato vibhāvetvāti attho. Kusale dhammeti tebhūmake kusaladhamme, ayamettha nippariyāyato attho. Pariyāyato pana ‘‘catubhūmake’’tipi vattuṃ vaṭṭati lokuttarakusalassapi āyatiṃ labbhamānattā. Tathā hi vakkhati ‘‘āyatiṃ nibbānatthāya, vāsanābhāgiyāya vā’’ti. Tatthāti kusale dhamme yathāsamādapite. Nanti soṇadaṇḍabrāhmaṇaṃ. Samuttejetvāti sammadeva uparūpari nisānetvā puññakiriyāya tikkhavisadabhāvamāpādetvā. Taṃ pana atthato tattha ussāhajananameva hotīti āha ‘‘saussāhaṃ katvā’’ti. Tāya ca saussāhatāyāti evaṃ puññakiriyāya saussāhatā niyamato diṭṭhadhammikādiatthasampādanīti yathāvuttāya saussāhatāya ca sampahaṃsetvāti sambandho. Aññehi ca vijjamānaguṇehīti evarūpā te guṇasamaṅgitā ca ekantena diṭṭhadhammikādiatthanipphādanīti tasmiṃ vijjamānehi, aññehi ca guṇehi sampahaṃsetvā sammadeva haṭṭhatuṭṭhabhāvamāpādetvāti attho.
如果世尊降了法宝之雨,为何他未得殊胜成就?为了澄清这一难问,故说“然而婆罗门……”等语。“以诡诈故”:即如前所述,指具有欺诳性,以此显示其修行成就的缺失。如果真是这样,为何世尊又为他如此降下法宝之雨?为了澄清这一反难,故说“唯此……”等语。其中,“唯”指不与出离、有学部分相混杂。“为涅槃故”:即为了证得涅槃,或为了般涅槃。作为未来证得殊胜成就的方便、在福行中累积熟习的习气,即是“部分”;以此作为方便而生起,故称“习气部分”。世尊的法教,即使仅四句偈颂,也并非无义,故说“一切前说与后说”。这里,从开头直至婆罗门答问结束,是前说;而世尊关于戒与慧的答问,则是后说。因为即便是由婆罗门所说、与佛功德等相关的言语,也成为未来为涅槃故的习气部分。其余则容易了知。
Yadi bhagavā dhammaratanavassaṃ vassi, atha kasmā so visesaṃ nādhigacchīti codanaṃ sodhetuṃ ‘‘brāhmaṇo panā’’tiādi vuttaṃ. Kuhakatāyāti vuttanayena kohaññakattā, iminā payogasampattiabhāvaṃ dasseti. Yajjevaṃ kasmā bhagavā tassa tathā dhammaratanavassaṃ vassīti paṭicodanampi sodhento ‘‘kevalamassā’’tiādimāha. Tattha kevalanti nibbedhāsekkhabhāgiyena asammissaṃ. Nibbānatthāyāti nibbānādhigamatthāya, parinibbānatthāya vā. Āyatiṃ visesādhigamanūpāyabhūtā puññakiriyāsu paricayasaṅkhātā vāsanā eva bhāgo, tasmiṃ upāyabhāvena pavattāti vāsanābhāgiyā. Na hi bhagavato niratthakā catuppadikagāthāmattāpi dhammadesanā atthi. Tenāha ‘‘sabbā purimapacchimakathā’’ti. Ādito cettha pabhuti yāva brāhmaṇassa vissajjanāpariyosānaṃ, tāva purimakathā, bhagavato pana sīlapaññāvissajjanā pacchimakathā. Brāhmaṇena vuttāpi hi buddhaguṇādipaṭisaññuttā kathā āyatiṃ nibbānatthāya vāsanābhāgiyā evāti. Sesaṃ suviññeyyameva.
以上是《善吉祥光》——《长部》注中,为阐明极微细、甚深、难解之义,为生起极清净、广大而善巧的智慧,名为《善庄严》的隐义阐明,其中对《种德经》注释的隐义之阐明。
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā soṇadaṇḍasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.