《净信经》的注释巴利
5. Sampasādanīyasuttavaṇṇanā
舍利弗狮子吼的注释巴利
Sāriputtasīhanādavaṇṇanā
141 141. “pāvāra”是遮盖、覆盖身体的东西,也就是衣服。或者,“pāvāra”就是覆盖衣;“衣服、布料”是它的同义词,所以这里的“pāvāra”就是指布料本身。他有各种各样的、品类多到数不清的布料商品,所以叫“dussapāvārika”(布商)。据说他年轻时大量经营布料生意,因此即使后来当上了长者,人们还是叫他“布商”。“Bhagavatī”里的“iti”表示“等等”或“如此方式”,用它来统括长老走近世尊之后所说的全部话。有人问:“他为什么这样说?”这是在问这样说的原因,而回答“为了表达喜悦”——为什么把这个当作目的来回答?这难道不像被问芒果却回答面包果吗?不该这样想。因为当时长老对世尊生起的那份喜悦,已经被明确地作为原因提出来了,所以他那样说;而正因为这份喜悦被明确地提出来,通过表达的方式,促使他在世尊面前说出那样的话,所以“为了表达自己生起的喜悦”就被当作目的来回答。巴利
141. Pāvārenti sañchādenti sarīraṃ etenāti pāvāro, vatthaṃ. Pāvaraṇaṃ vā pāvāro, ‘‘vatthaṃ dussa’’nti pariyāyasaddā eteti dussameva pāvāro, so etassa bahuvidho anekakoṭippabhedo bhaṇḍabhūto atthīti dussapāvāriko. So kira pubbe daharakāle dussapāvārabhaṇḍameva bahuṃ pariggahetvā vāṇijjaṃ akāsi, tena naṃ seṭṭhiṭṭhāne ṭhitampi ‘‘pāvāriko’’ tveva sañjānanti. Bhagavatīti iti-saddo ādiattho, pakārattho vā, tena bhagavantaṃ upasaṅkamitvā therena vuttavacanaṃ sabbaṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Kasmā evaṃ avocā’’ti tathāvacane kāraṇaṃ pucchitvā ‘‘somanassapavedanattha’’nti kasmā payojanaṃ vissajjitaṃ, tayidaṃ ambaṃ puṭṭhassa labujaṃ byākaraṇasadisanti? Nayidamevaṃ cintetabbaṃ. Yā hissa therassa tadā bhagavati somanassuppatti, sā niddhāritarūpā kāraṇabhāvena coditā, tasmā evaṃ avocāti, sā eva ca yasmā niddhāritarūpā pavedanavasena bhagavato sammukhā tathāvacanaṃ payojeti, tasmā ‘‘attano uppannasomanassapavedanattha’’nti payojanabhāvena vissajjitaṃ.
其中,“Tatrā”是指在那表达喜悦的话里。“Vihāre nivāsaparivattanavasena sunivatthanivāsano”是指依下衣穿着与更换的方式而把下衣穿得整齐。“Ābhujitvā”是指盘腿坐好,把双腿交叠绑紧。巴利
Tatrāti tasmiṃ somanassapavedane. Vihāre nivāsaparivattanavasena sunivatthanivāsano. Ābhujitvāti ābandhitvā.
他从定中出来后,用“啊,这圣者的安住真是寂静”这样观察定中之乐作为入口,开始随念自己的功德;开始之后,又按照这些功德各自的共性与差别来随念。就像这样:对已经从共性上把握的“定”,再以“初禅”等来区分其差别;对已经从共性上把握的“慧”,再以“观智”等来区分其差别,这些都已经举出。有人说:“在世间神通中只取天眼智,是为了表明长老认为它比其他神通更殊胜。”不过,宿住随念智也是通过“超过十万劫”等作用来显示的;或者应当知道,在这里其他诸智是以特相理趣被含摄的。巴利
Samāpattito vuṭṭhāya ‘‘aho santo vatāyaṃ ariyavihāro’’ti samāpattisukhapaccavekkhaṇamukhena attano guṇe anussarituṃ āraddho, ārabhitvā ca nesaṃ taṃ taṃ sāmaññavisesavibhāgavasena anussari. Tathā hi ‘‘samādhī’’ti sāmaññato gahitasseva ‘‘paṭhamaṃ jhāna’’ntiādinā visesavibhāgo, ‘‘paññā’’ti sāmaññato ca gahitasseva ‘‘vipassanāñāṇa’’ntiādinā visesavibhāgo uddhaṭo. ‘‘Lokiyābhiññāsu dibbacakkhuñāṇasseva gahaṇaṃ therassa itarehi sātisayanti dassetu’’nti vadanti, pubbenivāsañāṇampi pana ‘‘kappasatasahassādhikassā’’tiādinā kiccavasena dassitameva, lakkhaṇahāravasena vā itaresaṃ pettha gahitatā veditabbā.
能够识别、阐明、确定义的种种差别,并在义上通达这些差别的智,就是义无碍解。同样,能够识别、阐明、确定法的种种差别,并在法上通达这些差别的智,就是法无碍解。能够识别、阐明、确定词的种种差别,并在词上通达这些差别的智,就是词辨析。能够识别、阐明、确定辩才的种种差别,并在辩才上通达这些差别的智,就是辩无碍解。这里是简略说明,详细说明则在《清净道论》中,应依照其注释书中所说的方式来了知。声闻巴拉密智,是在声闻的范围内达到最高程度的智,相对于一切应知之法,就像一切知智一样。因为它同样没有单独的预备修行,而是由于声闻巴拉密已经完全圆满,所以就在证得最高道时证得它。应这样连接文义:正如诸正自觉者的一切知智,从他们结跏趺坐的那一刻起就能随念。巴利
Atthappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Tathā dhammappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Niruttipabhedassa sallakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ niruttiyaṃ pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Paṭibhānappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanavavatthāna karaṇasamatthaṃ paṭibhāne pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge, (visuddhi. 2.428) taṃ saṃvaṇṇanāsu (visuddhi. ṭī. 2.428) vuttanayeneva veditabbo. Sāvakavisaye paramukkaṃsagataṃ ñāṇaṃ sāvakapāramiñāṇaṃ sabbaññutaññāṇaṃ viya sabbañeyyadhammesu. Tassāpi hi visuṃ parikammaṃ nāma natthi, sāvakapāramiyā pana sammadeva paripūritattā aggamaggasamadhigamenevassa samadhigamo hoti. Sabbaññutaññāṇasseva sammāsambuddhānaṃ yāva nisinnapallaṅkā anussaratoti yojanā.
这段经文的结构应当这样理解:依止世尊的戒,开始随念他的功德。因为功德种类极多,不可能一下子全部现前;而且在那种情况下,也只能以尚未逐一辨明的方式来进行随念。所以长老立足于自己能力所及的范围,逐项如实地随念这些功德。随念时,他最先随念的是戒。为了说明这一点,所以说“依止世尊的戒”,意思是着手于戒。其余几句也应依同样的方式理解。又因为长老在这里先逐项随念世尊的功德,之后又以四法一组、五法一组等方式继续随念,所以在说了“四神足”之后,接下来本应按觉支修习的共通方式来说诸根,但他没有取诸根,而是说了“四道”等。四生判别智,应依《大狮子吼经》中所说的方法来理解。四圣种,应依《圣种经》中所说的方法来理解。巴利
Bhagavato sīlaṃ nissāya guṇe anussaritumāraddhoti yojanā. Yasmā guṇānaṃ bahubhāvato nesaṃ ekajjhaṃ āpāthāgamanaṃ natthi, sati ca tasmiṃ anirūpitarūpeneva anussaraṇena bhavitabbaṃ, tasmā thero savisaye ṭhatvā te anupadaṃ sarūpato anussari, anussaranto ca sabbapaṭhamaṃ sīlaṃ anussari, taṃ dassento ‘‘bhagavato sīlaṃ nissāyā’’ti āha, sīlaṃ ārabbhāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Yasmā cettha thero ekekavasena bhagavato guṇe anussaritvā tato paraṃ catukkapañcakādivasena anussari, tasmā ‘‘cattāro iddhipāde’’ti vatvā tato paraṃ bojjhaṅgabhāvanāsāmaññena indriyesu vattabbesu tāni aggahetvā ‘‘cattāro magge’’tiādi vuttaṃ. Catuyoniparicchedakañāṇaṃ mahāsīhanādasutte (ma. ni. 1.152) āgatanayeneva veditabbaṃ. Cattāro ariyavaṃsā ariyavaṃsasutte (a. ni. 4.28) āgatanayeneva veditabbā.
精进支等会在《等诵经》(长部3.317)和《十上经》(长部3.355)里出现。六种和敬法在《般涅槃经》(长部2.141)里已经出现过。安眠等十一种(增支部11.15;无碍解道2.22),是慈心的功德利益。“这是苦圣谛”等(相应部5.1081,大品15,无碍解道2.30),是在四圣谛上以三转方式出现的十二种法轮行相。在道与果上生起的八种智,加上六种不共智,共十四种佛智。十五种能成熟解脱的法,应当从《美吉亚经注》(小部义注31)中取。十六种入出息念,在《入出息念经》(中部3.148)中。十八种佛法(大义释69, 156;小义释85;无碍解道3.5;长部义注3.305),应当这样理解——巴利
Padhāniyaṅgādayo saṅgīti (dī. ni. 3.317) dasuttarasuttesu (dī. ni. 3.355) āgamissanti. Cha sāraṇīya dhammā parinibbānasutte (dī. ni. 2.141) āgatā eva. Sukhaṃ supanādayo (a. ni. 11.15; paṭi. ma. 2.22) ekādasa mettānisaṃsā . ‘‘Idaṃ dukkhaṃ ariyasacca’’ntiādinā saṃ. ni. 5.1081, mahāva. 15, paṭi. ma. 2.30) catūsu ariyasaccesu tiparivattavasena āgatā dvādasa dhammacakkākārā. Maggaphalesu pavattāni aṭṭha ñāṇāni, cha asādhāraṇañāṇāni cāti cuddasa buddhañāṇāni. Pañcadasa vimuttiparipācaniyā dhammā meghiyasuttavaṇṇanāyaṃ (udā. aṭṭha. 31) gahetabbā, soḷasavidhā ānāpānassati ānāpānassatisutte (ma. ni. 3.148), aṭṭhārasa buddhadhammā (mahāni. 69, 156; cūḷani. 85; paṭi. ma. 3.5; dī. ni. aṭṭha. 3.305) evaṃ veditabbā –
佛陀、世尊对过去方面的智慧没有障碍,对未来方面、现在方面的智慧也没有障碍。具足这三种法的佛陀、世尊,一切身业都以智为先导、以智为随行,一切语业、一切意业也都以智为先导、以智为随行。具足这六种法的佛陀、世尊,不会有意欲的退失,不会有说法的退失,不会有精进的退失,不会有定的退失,不会有慧的退失,不会有解脱的退失。具足这十二种法的佛陀、世尊,没有嬉戏,没有躁扰,没有不被智触及的地方,没有仓促行事,没有散乱之心,没有不加审察的舍。巴利
Atītaṃse buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgataṃse, paccuppannaṃse buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ. Imehi tīhi dhammehi samannāgatassa buddhassa bhagavato sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ, sabbaṃ manokammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivatti. Imehi chahi dhammehi samannāgatassa buddhassa bhagavato natthi chandassa hāni, natthi dhammadesanāya hāni, natthi vīriyassa hāni, natthi samādhissa hāni, natthi paññāya hāni, natthi vimuttiyā hāni. Imehi dvādasahi dhammehi samannāgatassa buddhassa bhagavato natthi davā, natthi ravā, natthi apphuṭṭhaṃ, natthi vegāyitattaṃ, natthi abyāvaṭamano, natthi appaṭisaṅkhānupekkhāti.
这里,有人这样说:“‘没有嬉戏’是指没有以玩乐为目的的行为;‘没有喧哗’是指没有仓促的行为。”不过,仓促的行为就是嬉戏,而心想“我要去做别的事”结果却做了另一件事,就是喧哗。“没有未触及”是指没有什么是不被智慧所触及的。“没有匆忙”是指没有急躁的行为。“没有散乱心”是指没有无意义的心念活动。“没有不加审察的舍”是指没有缺乏智慧的舍。还有些人不诵“没有说法的退减”,而是诵作“没有意欲的退减,没有精进的退减,没有念的退减”。巴利
Tattha ‘‘natthi davāti khiḍḍādhippāyena kiriyā natthi. Natthi ravāti sahasā kiriyā natthī’’ti vadanti. Sahasā pana kiriyā davā, ‘‘aññaṃ karissāmī’’ti aññassa karaṇaṃ ravā. Natthi apphuṭanti ñāṇena aphusitaṃ natthi. Natthi vegāyitattanti turitakiriyā natthi. Natthi abyāvaṭamanoti niratthakacittasamudācāro natthi. Natthi appaṭisaṅkhānupekkhāti aññāṇupekkhā natthi. Keci pana ‘‘natthi dhammadesanāya hānī’’ti apaṭhitvā ‘‘natthi chandassa hāni, natthi vīriyassa hāni, natthi satiyā [sattiyā (vibha. mūlaṭī. suttantabhājanīyavaṇṇanā)] hānī’’ti paṭhanti.
在老死等十一种缘起支当中,每一支都按照四谛结合的方式而转起的四十四种智,因为它们是殊胜安乐所依止的基础,所以称为智事。正如这样说:巴利
Jarāmaraṇādīsu ekādasasu paṭiccasamuppādaṅgesu paccekaṃ catusaccayojanāvasena pavattāni catucattālīsa ñāṇāniyeva (saṃ. ni. 2.33) sukhavisesānaṃ adhiṭṭhānabhāvato ñāṇavatthūni. Vuttañhetaṃ –
比丘们,当圣弟子这样了知老死,这样了知老死的集起,这样了知老死的灭尽,这样了知导向老死灭尽之道时……巴利
‘‘Yato kho bhikkhave ariyasāvako evaṃ jarāmaraṇaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇasamudayaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇanirodhaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānātī’’tiādi (saṃ. ni. 2.33).
这里,“老死的集起”指的是“生”。在其余各支中,应当知道是“有”等。巴利
Jarāmaraṇasamudayoti cettha jāti adhippetā. Sesapadesu bhavādayo veditabbā.
在善心生起时,触等五十多种善法。巴利
Kusalacittuppādesu phassādayo paropaṇṇāsa kusaladhammā.
“以生为缘而有老死”的智,“没有生就没有老死”的智;对过去时也有“以生为缘而有老死”的智,“没有生就没有老死”的智;对未来时也有“以生为缘而有老死”的智,“没有生就没有老死”的智。“凡此是法住智,它也是尽法、灭法、离贪法、灭尽法之智。”这样,在老死等十一个缘起支上,每一支各有七种,应当知道共有七十七种智的事。其中,“凡此”是把六种省察智作为观所缘而总括起来说的。“法住智”是总括六种智而说的智。然而,以“尽法”等的方式,是显示依那种方式生起的智;由于只是从观的角度显示,所以不说它是“支”。但在圣典中,因为处处都依智来说诸支,所以用“iti”一词表明而说“了知‘是灭尽法’的智”,即观智是第七种智,这个意思可以看出。其实,“凡此是法住智,它也是智”并不是直接的连接,因为用“智”这个词,并不是要显示它就是智,而且这样一来,还会导致与“尽法……灭尽法”等相连接。二十四……略……金刚智:在这里,有些人先说:“世尊每天入大悲定一百二十万俱胝次,也每天入阿拉汉果定一百二十万俱胝次。由于它们的前行智和俱行智,依于不被敌对法所破以及广大性,所以名为大金刚智。对此世尊曾说——”巴利
‘‘Jātipaccayā jarāmaraṇa’’nti ñāṇaṃ, ‘‘asati jātiyā natthi jarāmaraṇa’’nti ñāṇaṃ, atītampi addhānaṃ ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇa’’nti ñāṇaṃ, ‘‘asati jātiyā natthi jarāmaraṇa’’nti ñāṇaṃ, anāgatampi addhānaṃ ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇa’’nti ñāṇaṃ, ‘‘asati jātiyā natthi jarāmaraṇa’’nti ñāṇaṃ. ‘‘Yampi idaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhamma’’nti ñāṇanti evaṃ jarāmaraṇādīsu ekādasasu paṭiccasamuppādaṅgesu paccekaṃ satta satta katvā sattasattati ñāṇavatthūni (saṃ. ni. 2.34) veditabbāni. Tattha yampīti chabbidhampi paccavekkhaṇañāṇaṃ vipassanārammaṇabhāvena ekajjhaṃ gahetvā vuttaṃ. Dhammaṭṭhitiñāṇanti chapi ñāṇāni saṅkhipitvā vuttaṃ ñāṇaṃ. ‘‘Khayadhamma’’ntiādinā pana pakārena pavattañāṇassa dassanaṃ, vipassanādassanato vipassanā paṭivipassanādassanamattamevāti na taṃ ‘‘aṅga’’nti vadanti, pāḷiyaṃ (saṃ. ni. 2.34) pana sabbattha ñāṇavasena aṅgānaṃ vuttattā ‘‘nirodhadhammanti ñāṇa’’nti iti-saddena pakāsetvā vuttaṃ vipassanāñāṇaṃ sattamaṃ ñāṇanti ayamattho dissati. Na hi yampi idaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, tampi ñāṇanti sambandho hoti ñāṇaggahaṇena etasmiṃ ñāṇabhāvadassanassa anadhippetattā, ‘‘khayadhammaṃ…pe… nirodhadhamma’’nti etesaṃ sambandhabhāvappasaṅgo cāti. Catuvīsati…pe… vajirañāṇanti ettha keci tāva āhu ‘‘bhagavā devasikaṃ dvādasakoṭisatasahassakkhattuṃ mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjati, dvādasakoṭisatasahassakkhattumeva ca arahattaphalasamāpattiṃ samāpajjati, tāsaṃ purecaraṃ, sahavacarañca ñāṇaṃ paṭipakkhehi abhejjataṃ, mahattañca upādāya mahāvajirañāṇaṃ nāma. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
比丘们,如来、阿拉汉、正自觉者心中经常生起两种寻:安稳寻和远离寻。巴利
‘Tathāgataṃ , bhikkhave, arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dve vitakkā bahulaṃ samudācaranti – khemo ca vitakko, paviveko ca vitakko’ti (itivu. 38).
安稳寻确实是世尊圆满大悲定之后安住的状态,远离寻则是阿拉汉果定。诸佛的有分转起极为轻快,于等至已得究竟自在,因此入定、出定仅以若干心刹那即可完成。五种色界等至、四种无色等至,与无量等至合为十种;灭尽定与阿拉汉果定,如是十二种等至。世尊每日午前,于每种等至各入十万俱胝次,午后亦然。有人说道:如此,于应入等至时所转之智,即名大金刚智。巴利
Khemavitakko hi bhagavato mahākaruṇāsamāpattiṃ pūretvā ṭhito, pavivekavitakko arahattaphalasamāpattiṃ. Buddhānañhi bhavaṅgaparivāso lahuko, matthakappatto samāpattīsu vasībhāvo, tasmā samāpajjanavuṭṭhānāni katipayacittakkhaṇeheva ijjhanti. Pañca rūpāvacarasamāpattiyo catasso arūpasamāpattiyo appamaññāsamāpattiyā saddhiṃ dasa, nirodhasamāpatti, arahattaphalasamāpatti cāti dvādasetā samāpattiyo bhagavā paccekaṃ divase divase koṭisatasahassakkhattuṃ purebhattaṃ samāpajjati, tathā pacchābhatta’’nti. ‘‘Evaṃ samāpajjitabbasamāpattisañcāritañāṇaṃ mahāvajirañāṇaṃ nāmā’’ti keci.
另有一些人说:世尊在成等正觉那天后夜,以缘起为门,依逆序的方式,从老死开始把智慧引出来,进而开始逐一法观——就像一个人砍伐极其难行的大丛林、大森林时,会时不时在磨石上把斧头磨得锋利无比;同样,世尊也在中间阶段进入那些如同磨石一般的等至,为了让智慧变得锐利、明净、勇健,他顺着、逆着,逐一以缘起支为单位来观照,每天都要进入百千俱胝次的果等至。就是针对这一点,才说“依二十四……中略……大金刚智”。难道世尊进入等至时不需要加行吗?这也不是绝对的。因为,比如在转移受等情况下,他确实是以特别的加行为先导,然后才进入等至。另有一些人说:进入世间等至时,不需要加行;进入出世间等至时,则一定需要与它相应的加行。巴利
Apare pana ‘‘yaṃ taṃ bhagavatā abhisambodhidivase pacchimayāme paṭiccasamuppādamukhena paṭilomanayena jarāmaraṇato paṭṭhāya ñāṇaṃ otāretvā anupadadhammavipassanaṃ ārabhantena yathā nāma puriso suviduggaṃ mahāgahanaṃ mahāvanaṃ chindanto antarantarā nisānasilāyaṃ pharasuṃ sunisitaṃ karoti, evameva nisānasilāsadisiyo samāpattiyo antarantarā samāpajjitvā ñāṇassa tikkhavisadasūrabhāvaṃ sampādetuṃ anulomapaṭilomato paccekaṃ paṭiccasamuppādaṅgavasena sammasanto divase divase lakkhakoṭilakkhakoṭiphalasamāpattiyo samāpajjati, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘catuvīsati…pe… mahāvajirañāṇaṃ nissāyā’ti’’. Nanu bhagavato samāpattisamāpajjane parikamme payojanaṃ natthīti? Nayidaṃ ekantikaṃ. Tathā hi vedanāpaṭippaṇāmanādīsu savisesaṃ parikammapubbaṅgamena samāpattiyo samāpajji. Apare pana ‘‘lokiyasamāpattisamāpajjane parikammena payojanaṃ natthi. Lokuttarasamāpattisamāpajjane tajjaṃ parikammaṃ icchitabbamevā’’ti vadanti.
“不从他”这个词,是针对那些教法中存在(这种说法)的人,他们就是“不从他者”。“善施设”是指对善法的安立。“无上”就是最上。所谓“依止于近依处”,是指立足于智慧所依的近依处,也就是依于宿世的近依和宿世的加行,在其中安住。由于排除了敌对障碍,信心也变得锐利清晰,就像智慧一样,所以从“广大”的角度生起信心。所说的“其余阿拉汉”,是指普通的声闻弟子。那八十位大长老,在《胜义明灯·长老偈注》中已经列出了名号。这里说的“四位大长老”,就是大迦叶尊者、阿那律尊者、玛哈咖佳亚那尊者和玛哈果提咖尊者。在他们之中,若就上首弟子而言,舍利弗尊者因为智慧最为卓越而显得突出。然而比起舍利弗尊者,一位独觉佛的智慧更加锐利清晰,这是因为他誓愿宏大、所积集的智慧资粮深厚。为了表明:即使在众多本无差别的独觉菩提圣者聚集在一起时,由于过去加行的不同,在世间领域中,某位圣者的智慧仍可能更为殊胜,所以才说了“假如……”等语。“唯独一切知佛,才从‘广大’的角度对佛的功德生起信心”这句话,是顺着前面已经说过的教法传承而说的。因为诸佛是亲眼现见佛功德的广大,而不是靠信解的方式。巴利
‘‘Aparamparā’’ti padaṃ yesaṃ desanāya atthi, te aparampariyāva. Kusalapaññattiyanti kusaladhammānaṃ paññāpane. Anuttaroti uttamo. Upanissaye ṭhatvāti ñāṇūpanissaye ṭhatvā yādiso pubbūpanissayo pubbayogo, tattha patiṭṭhāya. Mahantato saddahati paṭipakkhavigamena ñāṇassa viya saddhāyapi tikkhavisadabhāvāpattito. Avasesaarahantehīti pakatisāvakehi. Asīti mahātherā paramatthadīpaniyaṃ theragāthāvaṇṇanāyaṃ nāmato uddhaṭā. Cattāro mahātherāti mahākassapaanuruddhamahākaccānamahākoṭṭhikattherā. Tesupi aggasāvakesu sāriputtatthero paññāya visiṭṭhabhāvato. Sāriputtattheratopi eko paccekabuddho tikkhavisadañāṇo abhinīhāramahantatāya sambhatañāṇasambhārattā. Satipi paccekabodhiyā avisesesu bahūsu ekajjhaṃ sannipatitesu pubbayogavasena lokiye visaye siyā kassaci ñāṇassa visiṭṭhatāti dassetuṃ ‘‘sace panā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Sabbaññubuddhova buddhaguṇe mahantato saddahatī’’ti idaṃ heṭṭhā āgatadesanāsotavasena vuttaṃ. Buddhā hi buddhaguṇe mahattaṃ paccakkhatova passanti, na saddahanavasena.
现在,为了用譬喻把前面所说的道理讲清楚,就开始说“犹如……”等等。说“深或浅”,是为了让人知道到底是深还是浅。“正是如此……”等等,是把已经展示出来的譬喻跟它所比喻的内容对应起来。对于佛的功德,世间普通人的智慧即使只接触到极小的范围,也根本不能真正运作起来,因为它的本性就是无法真正触及那个领域,所以说“应当知道,如同一寻……”。这里“如同已知的水”,意思是像按量度已经知道的水那样。但圣者们不一样,他们在自己能够触及的范围内所生起的智慧,是真正在运作的,既符合他们自身的证悟,也符合他们过去的愿行,因为其本性就是已经真正触及了的。为了说明这一点,就说了“以十寻的绳索……”等等。在这里,为了说明即使是已经通达真理的圣者,由于断除对立障碍和过去加行功夫的差别,他们的智慧也有高下之分,而且具有大威力,就先拿入流者的智慧,用十寻量的水来比喻,然后在此基础上,用增十、二倍、十倍、八十倍差别的水作比喻来展示。那么,这样一来,岂不是意味着佛的功德是有限量、有界限的,而且长老也是把佛的功德限定之后才了知的吗?为了说明并非如此,就说了“在这里,就像那个人……”等等。这里“那个人”,是指那个用八十四千寻长的绳索,在八十四千寻范围的大海里量了水之后站在那里的人。这个人就是被拿来作长老的譬喻的。“以法随行”,是指以推理的智慧。因为它是随顺已成立的法而运作的,所以叫“法随行”;同样,因为是以随行方式了知意义,所以叫“随行智”;因为是对可推理之事进行推理,所以叫“推理”;因为在例证中以已见的方式把握可推理之事,所以也叫“把握方法”。因此说“以法随行”等等。而这种法随行并不是任何人都有的,只有像那样的人——也就是最上首的弟子——才有,所以说“站在声闻巴拉密智中”。如果长老把佛的功德只部分地亲眼见到,然后以把握方法去把握其余部分,那么这样一来,佛的功德岂不是成了有限量、有界限的吗?为了说明并非如此,就说“无量、无边”。巴利
Idāni yathāvuttamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘seyyathāpi nāmā’’tiādi āraddhaṃ. Gambhīro uttānoti gambhīro vā uttāno vāti jānanatthaṃ. ‘‘Evamevā’’tiādi yathādassitāya upamāya upameyyena saṃsandanaṃ. Buddhaguṇesu appamattavisayampi lokiyamahājanassa ñāṇaṃ apavattitarūpeneva pavattati anavattitasabhāvattāti vuttaṃ ‘‘ekabyāma…pe… veditabbā’’ti. Tattha ñātaudakaṃ viyāti pamāṇato ñātaudakaṃ viya. Ariyānaṃ pana tattha attano visaye pavattanakañāṇaṃ pavattitarūpeneva pavattati attano paṭivedhānurūpaṃ, abhinīhārānurūpañca avattitasabhāvattāti dassento ‘‘dasabyāmayottenā’’tiādimāha. Tattha paṭividdhasaccānampi paṭipakkhavidhamanapubbayogavisesavasena ñāṇaṃ sātisayaṃ, mahānubhāvañca hotīti imamatthaṃ dassetuṃ sotāpannañāṇassa dasabyāmaudakaṃ opammabhāvena dassetvā tato paresaṃ dasuttaradiguṇadasaguṇaasītiguṇavisiṭṭhaṃ udakaṃ opammaṃ katvā dassitaṃ. Nanu evaṃ sante buddhaguṇā parimitaparicchinnā, therena ca te paricchijja ñātāti āpajjatīti? Nāpajjatīti dassento ‘‘tattha yathā so puriso’’tiādimāha. Tattha so purisoti so caturāsītibyāmasahassappamāṇena yottena caturāsītibyāmasahassaṭṭhāne mahāsamudde udakaṃ minitvā ṭhito puriso. So hi therassa upamābhāvena gahito. Dhammanvayenāti anumānañāṇena. Tañhi siddhaṃ dhammaṃ anugantvā pavattanato ‘‘dhammanvayo’’ti vuccati, tathā anvayavasena atthassa bujjhanato anvayabuddhi, anumeyyaṃ anuminotīti anumānaṃ, nidassane diṭṭhanayena anumeyyaṃ gaṇhātīti ‘‘nayaggāho’’ti ca vuccati. Tenāha ‘‘dhammanvayenā’’tiādi. Svāyaṃ dhammanvayo na yassa kassaci hoti, atha kho tathārūpassa aggasāvakassevāti āha ‘‘sāvakapāramiñāṇe ṭhatvā’’ti. Yadi thero buddhaguṇe ekadesato paccakkhe katvā tadaññe nayaggāhena gaṇhi, nanu evaṃ sante buddhaguṇā parimitaparicchinnā āpannāti? Nayidaṃ evanti dassento ‘‘anantā aparimāṇā’’ti.
说了“他信”之后,为了再次阐明这个意思,又说道:“因为长老……更多。”那么,这个意思应该怎样理解呢?为了通过譬喻让人明白如此区分意趣者,便说了“如同怎样呢”等话;由此,“通过譬喻,在这里有些有智慧的人能理解所说之义”(《相应部》2.67)。所谓“从这里九个,从这里九个”,意思是:从这中间的位置到南岸是九个,从这中间的位置到北岸也是九个。现在,为了用经文来印证前面所说的道理,便说出“即使是佛陀”这一偈颂。巴利
‘‘Saddahatī’’ti vatvā puna tamevatthaṃ vibhāvento ‘‘therena hi…pe… bahutarā’’ti āha. Kathaṃ panāyamattho evaṃ daṭṭhabboti evaṃ adhippāyabhedakaṃ upamāya saññāpetuṃ ‘‘yathā kathaṃ viyā’’tiādi vuttaṃ ‘‘upamāyamidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānantī’’ti (saṃ. ni. 2.67) ito nava ito navāti ito majjhaṭṭhānato yāva dakkhiṇatīrā nava ito majjhaṭṭhānato yāva uttaratīrā nava. Idāni yathāvuttamatthaṃ suttena samatthetuṃ ‘‘buddhopī’’ti gāthamāha.
就像两条大河汇合在一起,形成一对之后所涌起的大洪流一样。巴利
Yamakayugaḷamahānadīmahogho viyāti dvinnaṃ ekato samāgatattā yugaḷabhūtānaṃ mahānadīnaṃ mahogho viya.
把这份净信变得相称:我这份净信,是以佛陀的功德为所缘,深深投入之后才生起的,现在要让它变得相称、合适。要领纳它、接受它,其他任何人都做不到,因为他们不能如实地通达。能够领纳的人,是因为他从原因、从条件、从自性、从作用、从结果上,都正确地通达了。充满就是指圆满的状态。在流散的时候,就是散布的时候,也就是掉落的时候。用已净信这个词,说明了净信是当下正在发生的;用已生起信心这个词,也表明了信心是现在存在的,所以说意思就是我这样信。因为能殊胜地了知,所以叫殊胜知者;更高一层的殊胜知者,叫更殊胜知者;为了表达最高级的意思,就把他称为最为殊胜知者,因此说更殊胜地知名。在第二种解释里,因为能胜知,所以叫殊胜知,也就是极其卓越的慧;拥有更多殊胜知的那一位,就叫更殊胜知者;为了表达最高级的意思,称他为最为殊胜知者,这里的殊胜之处,就在于他的殊胜知程度更高,因此说或者说是更具殊胜知的人。依止它而能完全觉悟,所以叫正觉,这指一切知智和最上道智。因为一切知智以最上道智为近因,最上道智也以一切知智为近因,这两者就叫正觉。其中,按主要作用来见其义,是第一种解释;按近因来见其义,是第二种解释。那为什么这里只取阿拉汉道智呢?难道世尊较低的道智不也是连同习气,各自依其作用而破除障碍吗?因为连同习气的断除,就是所知障的断除吗?这是对的,但那是未圆满的,因为破除障碍还没有完成,所以说或者在阿拉汉道智中。这里为了显示圣者们以最上道而圆满三种觉,所以说了唯以阿拉汉道等。无余是指毫无剩余。被摄受,就是以阿拉汉道所摄受、所证得,即被摄受、被证得。一切,是指那些应当被证得的。以彼,即以正觉——一切知智的近因——阿拉汉道智。巴利
Anucchavikaṃkatvāti yoyaṃ mama pasādo buddhaguṇe ārabbha ogāḷho hutvā uppanno, taṃ anucchavikaṃ anurūpaṃ katvā. Paṭiggahetuṃ sampaṭicchituṃ añño koci na sakkhissati yāthāvato anavabujjhanato. Paṭiggahetuṃ sakkoti tassa hetuto, paccayato, sabhāvato, kiccato, phalato sammadeva paṭivijjhanato. Pūrattanti puṇṇabhāvo. Paggharaṇakāleti vikiraṇakāle, patanakāleti attho. ‘‘Pasanno’’ti iminā pasādassa vattamānatā dīpitāti ‘‘uppannasaddho’’ti imināpi saddhāya paccuppannatā pakāsitāti āha ‘‘evaṃ saddahāmīti attho’’ti. Abhiññāyatīti abhiñño, adhiko abhiñño bhiyyobhiñño, so eva atisayavacanicchāvasena ‘‘bhiyyobhiññataro’’ti vuttoti āha ‘‘bhiyyataro abhiññāto’’ti. Dutiyavikappe pana abhijānātīti abhiññā, abhivisiṭṭhā paññā, bhiyyo abhiññā etassāti bhiyyobhiñño, so eva atisayavacanicchāvasena bhiyyobhiññataro, svāyamassa atisayo abhiññāya bhiyyobhāvakatoti āha ‘‘bhiyyatarābhiñño vā’’ti. Sambujjhati etāyāti sambodhi, sabbaññutaññāṇaṃ, aggamaggañāṇañca. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañhi aggamaggañāṇaṃ, aggamaggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṃ sambodhi nāma. Tattha padhānavasena tadatthadassane paṭhamavikappo, padaṭṭhānavasena dutiyavikappo. Kasmā panettha arahattamaggañāṇasseva gahaṇaṃ, nanu heṭṭhimānipi bhagavato maggañāṇāni savāsanameva yathāsakaṃ paṭipakkhavidhamanavasena pavattāni. Savāsanappahānañhi ñeyyāvaraṇappahānanti? Saccametaṃ, taṃ pana aparipuṇṇaṃ paṭipakkhavidhamanassa vippakatabhāvatoti āha ‘‘arahattamaggañāṇe vā’’ti. Aggamaggavasena cettha ariyānaṃ bodhittayapāripūrīti dassetuṃ ‘‘arahattamaggeneva hī’’tiādi vuttaṃ. Nippadesāti anavasesā. Gahitā hontīti arahattamaggena gahitena adhigatena gahitā adhigatā honti. Sabbanti tehi adhigantabbaṃ. Tenāti sambodhinā sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānena arahattamaggañāṇena.
142 142. 可嚼食物的殊胜性,是就滋味、乐受和效用的力量来说的,所以文中说“在甜味中来临”。称赞方面的殊胜,是就卓越性来说的,所以文中说“在优胜方面”;光明的殊胜,是就广大性来说的,所以说“在宽广方面”。usabha 的言语就是 āsabhī,但这里表示“像 usabha 一样”,所以是 āsabhī。因此文中说“像牛王的语言一样”。为了说明是凭哪种功德而具有那种相似性,所以说“不动、不摇”。无论从哪里听来的传闻,就是 anussava。在明处学问上已经熟悉的老师们,把各种义理一代代传下去让人了解,这种传统就是师徒传承。仅仅凭自己的思维构想出“据说如此、据说这样”,这就是“据说”。因为是从典籍的文本接受而来,自己以接受的方式去把握,就是领受典籍。对所听闻的义理的行相进行思索,就是行相遍寻。同样地,以“就是这样”的见解去审察并安忍,就是见审虑忍。不依靠圣典和证悟,只依循推理的路径去推论,就是寻思。依托比量的方法去把握,就是理趣抓取。因为这是站在佛的境界上,这位长老对世尊的发难,而那不是长老的境界,所以说“像以现量智通达了一样”。像狮子吼一样,就是狮子吼;它与狮子吼的相似性在于殊胜性。为了说明这里应当这样理解,所以说了“狮子吼”等。不迟缓,就是不缓慢。不退缩,就是不恐惧退缩。巴利
142. Khādanīyānaṃ uḷāratā sātarasānubhāvenāti āha ‘‘madhure āgacchatī’’ti. Pasaṃsāya uḷāratā visiṭṭhabhāvenāti āha ‘‘seṭṭhe’’ti, obhāsassa uḷāratā mahantabhāvenāti vuttaṃ ‘‘vipule’’ti. Usabhassa ayanti āsabhī, idha pana āsabhī viyāti āsabhī. Tenāha ‘‘usabhassa vācāsadisī’’ti. Yena pana guṇenassā taṃsadisatā, taṃ dassetuṃ ‘‘acalā asampavedhī’’ti vuttaṃ. Yato kutoci anussavanaṃ anussavo. Vijjāṭṭhānesu kataparicayānaṃ ācariyānaṃ taṃ tamatthaṃ viññāpentī paveṇī ācariyaparamparā. Kevalaṃ attano matiyā ‘‘itikira evaṃkirā’’ti parikappanā itikira. Piṭakassa ganthassa sampadānato sayaṃ sampadānabhāvena gahaṇaṃ piṭakasampadānaṃ. Yathāsutānaṃ atthānaṃ ākārassa parivitakkanaṃ ākāraparivitakko. Tatheva ‘‘evameta’’nti diṭṭhiyā nijjhānakkhamanaṃ diṭṭhinijjhānakkhanti. Āgamādhigamehi vinā takkamaggaṃ nissāya takkanaṃ takko. Anumānavidhiṃ nissāya nayaggāho. Yasmā buddhavisaye ṭhatvā bhagavato ayaṃ therassa codanā, therassa ca so avisayo, tasmā ‘‘paccakkhato ñāṇena paṭivijjhitvā viyā’’ti vuttaṃ. Sīhanādo viyāti sīhanādo, taṃsadisatā cassa seṭṭhabhāvena, so cettha evaṃ veditabboti dassento ‘‘sīhanādo’’tiādimāha. Neva dandhāyantenāti na mandāyantena. Na bhaggarāyantenāti aparisaṅkantena.
“令提出质问”的意思是:让人把质问理清。因为发出经得起推敲的狮子吼的人,从义理上说,就是在那里把质问理清了;而不断追问的人,就是在让他把质问理清。“给予”就是澄清。有些人把它解释成“为了给予”,这并不合理。因为并非发出狮子吼的人,就能在那里给予质问,这样说才讲得通。“摩擦”就是研磨。“正在鼓风”指正在烧灼;这里所说的烧灼,是借鼓风燃烧这个说法来表达。所有那些:指所有那些过去已灭尽的正自觉者。由此表明:那些在你发愿之后、于过去时劫中较近处出现的正自觉者,你在分析声闻智所行境的法时,或许还能像了知魔等那样,了知佛陀们世间心的活动;然而,那些更早以前就已超越、断除了轮回道路、断除了戏论、穷尽了轮转、超越了一切苦的正自觉者,他们那些非声闻智境界之法,你又怎么能知道呢?巴利
Anuyogadāpanatthanti anuyogaṃ sodhāpetuṃ. Vimaddakkhamañhi sīhanādaṃ nadanto atthato tattha anuyogaṃ sodheti nāma. Anuyuñjanto ca naṃ sodhāpeti nāma. Dātunti sodhetuṃ. Keci ‘‘dānattha’’nti atthaṃ vadanti, tadayuttaṃ. Na hi yo sīhanādaṃ nadati, so eva tattha anuyogaṃ detīti yujjati. Nighaṃsananti vimaddanaṃ. Dhamamānanti tāpayamānaṃ, tāpanañcettha gaggariyā dhamāpanasīsena vadati. Sabbe teti sabbe te atīte niruddhe sammāsambuddhe, tenetaṃ dasseti – ye te ahesuṃ atītaṃ addhānaṃ tava abhinīhārato oraṃ sammāsambuddhā, tesaṃ tāva sāvakañāṇagocare dhamme paricchindanto mārādayo viya buddhānaṃ lokiyacittacāraṃ tvaṃ jāneyyāsi. Ye pana te abbhatītā tato parato chinnavaṭumā chinnapapañcā pariyādiṇṇavaṭṭā sabbadukkhavītivattā sammāsambuddhā, tesaṃ sabbesampi sāvakañāṇassa avisayabhūte dhamme kathaṃ jānissasīti.
关于“未来诸佛”中的“pana”这个词,是用来显示区别含义的。它要说明的是:对于过去那些蕴,因为它们曾经存在过,智慧或许还能在它们的范围内运作;但对于未来那些蕴,既然它们完全还没有生起,又怎么能了知呢?它就是在阐明这个意思。因此说“未来的也……”等等。为什么说“以心确定后而了知”呢?难道他心智的范围只限于过去、未来七天内生起的心,而不能了知比这更远的心吗?这并不是依据他心智的作用说的,而是依据宿住随念智和未来分智说的,所以并没有过失。巴利
Anāgatabuddhānaṃ panāti pana-saddo visesatthajotano, tena atītesu tāva khandhānaṃ bhūtapubbattā tattha siyā ñāṇassa savisaye gati, anāgatesu pana sabbaso asañjātesu kathanti imamatthaṃ joteti. Tenāha ‘‘anāgatāpī’’tiādi . ‘‘Cittena paricchinditvā viditā’’ti kasmā vuttaṃ, nanu atītānāgate sattāhe eva pavattaṃ cittaṃ cetopariyañāṇassa visayo, na tato paranti? Nayidaṃ cetopariyañāṇakiccavasena vuttaṃ, atha kho pubbenivāsaanāgataṃsañāṇavasena vuttaṃ, tasmā nāyaṃ doso.
对于已经知道的事,他不作答,因为学处本身就禁止了这种拒绝,而且这就像桥梁被毁一样。那么,长老在两种情形都存在时,为什么只是拒绝,而不分别解答呢?所以说“据说长老”等等。“衡量彼岸的边际”,所以叫“巴拉密”;那本身就是智,所以叫“巴拉密智”;声闻的巴拉密智,就叫“声闻巴拉密智”——在这个词上。这里讨论的并不是声闻智的最高极限,而是一切知智,即了知一切知性的智。不过也有人把“声闻巴拉密智”解释为“在声闻巴拉密智的范围内”。其余的词也是这样。“戒……乃至……有能力”:指有能力了知戒、定、慧、解脱这些被称为因的东西。因为佛陀的戒等,既是佛陀完成佛事的原因,也是别人能知道“这是佛陀”的原因。巴利
Viditaṭṭhāne na karoti sikkhāpadeneva tādisassa paṭikkhepassa paṭikkhittattā, setughātato ca. Kathaṃ pana thero dvayasambhave paṭikkhepameva akāsi, na vibhajja byākāsīti āha ‘‘thero kirā’’tiādi. Pāraṃ pariyantaṃ minotīti pāramī, sā eva ñāṇanti pāramiñāṇaṃ, sāvakānaṃ pāramiñāṇaṃ sāvakapāramiñāṇaṃ, tasmiṃ. Sāvakānaṃ ukkaṃsapariyantagate jānane nāyaṃ anuyogo, atha kho sabbaññutaññāṇe sabbaññutāya jānane. Keci pana ‘‘sāvakapāramiñāṇeti sāvakapāramiñāṇavisaye’’ti atthaṃ vadanti. Tathā sesapadesupi. Sīla..pe… samatthanti sīlasamādhipaññāvimuttisaṅkhātakāraṇānaṃ jānanasamatthaṃ. Buddhasīlādayo hi buddhānaṃ buddhakiccassa, parehi ‘‘buddhā’’ti jānanassa ca kāraṇaṃ.
143 不像比量智那样以疑惑为依托,而是以“这是此”的方式如实持取、确定所知,所以叫做法,指的是现量智。因此说“对法、即现量智来说”。Anueti 是随行的意思,所以称为 anvaya(随行)。因此说“跟随着质问走”。比量智是跟随着已经由现量成就的义理而转起的,由此可知,这就是“由所见推知未见”的比量。对于已经被知道的事物,能知的智在意义上也已经被知道,所以说“比量智,也就是理趣的把握,已经被知道”。Vidito 的意思是已经贯通、已经获得、已经证得。Appamāṇo(无量)就是没有限量,因为境界广大。因此说“没有边际”。Tenā 是说:由于这无边际,或者通过这无边际的智,以此显示:长老对任何想要知道、可以通过推理得知的意义,他的比量智都能在各个地方毫无滞碍、无有障碍地生起。因此说“他由此”等等。这里的 iminā 意为“凭借这个原因”。Pākārassa thirabhāvaṃ uddhamuddhaṃ āpeti:让城墙的坚固向上延伸,所以称为 uddhāpaṃ(城墙基)。ādi 这个词则包含了城门、门闩、壕沟等。Paccantima 指边境的。长老将自己比作一个聪明的守门人,并以这样的方式展现自己,由此引来质问:“为什么说‘一门’?”而发难。凭借那种智慧,一个人被称为 paṇḍito(智者),那种智慧就称为 paṇḍicca(聪慧),所以说“具足聪慧”。在各种应当做的事情上善巧、熟练,称为 veyyattiyaṃ(善巧)。Medhati:伤害失念、加以破坏,因此称为 medhā(慧),拥有这个的就是 medhāvī(有智慧的人)。在每个相应的处所都能生起的,就是 ṭhānuppattikā(随处生起智),即随住处而生起的智慧。Anupariyāyanti etenā:人们借着它而绕行,所以叫 anupariyāyo(环绕路径),也就是那条路,因此称为 anupariyāyapatho(环绕道路),即沿着城墙绕行的路。城墙上需要连接的部分,叫做 pākārasandhi(城墙缝隙),也就是城墙开裂的地方。这个名称是因底下两块砖缺失而产生的,因此说“两块砖缺失的地方”。Chinnaṭṭhāna:指被切割、破裂的地方,或断处。这也被称为 vivara(孔隙)。巴利
143. Anumānañāṇaṃ viya saṃsayapiṭṭhikaṃ ahutvā ‘‘idamida’’nti yathāsabhāvato ñeyyaṃ dhāreti nicchinotīti dhammo, paccakkhañāṇanti āha ‘‘dhammassa paccakkhato ñāṇassā’’ti. Anuetīti anvayoti āha ‘‘anuyogaṃ anugantvā’’ti. Paccakkhasiddhañhi atthaṃ anugantvā anumānañāṇassa pavatti diṭṭhena adiṭṭhassa anumānanti veditabbo. Vidite vedakampi ñāṇaṃ atthato viditameva hotīti ‘‘anumānañāṇaṃ nayaggāho vidito’’ti vuttaṃ. Viditoti viddho paṭiladdho, adhigatoti attho. Appamāṇoti aparimāṇo mahāvisayattā. Tenāha ‘‘apariyanto’’ti. Tenāti apariyantattā, tena vā apariyantena ñāṇena, eteneva thero yaṃ yaṃ anumeyyamatthaṃ ñātukāmo hoti, tattha tatthassa asaṅgamappaṭihaṭaanumānañāṇaṃ pavattatīti dasseti. Tenāha ‘‘so iminā’’tiādi. Tattha imināti iminā kāraṇena. Pākārassa thirabhāvaṃ uddhamuddhaṃ āpetīti uddhāpaṃ, pākāramūlaṃ. Ādi-saddena pākāradvārabandhaparikhādīnaṃ saṅgaho veditabbo. Paccante bhavaṃ paccantimaṃ. Paṇḍitadovārikaṭṭhāniyaṃ katvā thero attānaṃ dassetīti dassento ‘‘ekadvāranti kasmā āhā’’ti codanaṃ samuṭṭhāpesi. Yassā paññāya vasena puriso ‘‘paṇḍito’’ti vuccati, taṃ paṇḍiccanti āha ‘‘paṇḍiccena samannāgato’’ti. Taṃtaṃitikattabbatāsu chekabhāvo byattabhāvo veyyattiyaṃ. Medhati sammosaṃ hiṃsati vidhamatīti medhā, sā etassa atthīti medhāvī. Ṭhāne ṭhāne uppatti etissā atthīti ṭhānuppattikā, ṭhānaso uppajjanakapaññā. Anupariyāyanti etenāti anupariyāyo, so eva pathoti anupariyāyapatho, parito pākārassa anusaṃyāyanamaggo. Pākārabhāgā sandhātabbā etthāti pākārasandhi, pākārassa phullitappadeso. So pana heṭṭhimantena dvinnampi iṭṭhakānaṃ vigamena evaṃ vuccatīti āha ‘‘dvinnaṃ iṭṭhakānaṃ apagataṭṭhāna’’nti. Chinnaṭṭhānanti chinnabhinnappadeso, chinnaṭṭhānaṃ vā. Tañhi ‘‘vivara’’nti vuccati.
“染污”是指污秽不净。“烧灼”是指以烦恼的热恼来煎熬。“逼迫”是指压逼。已经生起的慧,诸盖不能对它做任何事,所以说“令未生的慧不能生起”。“因此”是因为以破坏缘的方式不令生起。于四念处中善安住心,就是在四种念处的修习中,正确地安立了心。依如实的自性而修习,就是按不颠倒的自性,如同对立的法被断除那样来修习。巴利
Kiliṭṭhanti malīnaṃ. Upatāpentīti kilesapariḷāhena santāpenti. Vibādhentīti pīḷenti. Uppannāya paññāya nīvaraṇehi na kiñci kātuṃ sakkāti āha ‘‘anuppannāya paññāya uppajjituṃ na dentī’’ti. Tasmāti paccayūpaghātena uppajjituṃ appadānato. Catūsu satipaṭṭhānesu suṭṭhu ṭhapitacittāti catubbidhāyapi satipaṭṭhānabhāvanāya sammadeva ṭhapitacittā. Yathāsabhāvena bhāvetvāti aviparītasabhāvena yathā paṭipakkhā samucchijjanti, evaṃ bhāvetvā.
在先前那种说法里,念处和觉支是混在一起讲的。为了换个角度来说,才说了“apicetthā”(而在这里……)等话。“混在一起”是指从止、观、道三方面合起来说。因为开头提到“于四念处善安住心”,就把念处理解成观;又因为说到“如实修习七觉支”,而且这些觉支本来就是属于圣道的究竟觉支,当它们完全证得时,世间怙主的一切知智也就证得了。所以大须婆长老说:“如果把觉支理解为圣道,同时兼取一切知智,这个问题就提得好了。”但他的意思是,古代长老们并不是这样理解的。“iti”是指对上述种类的把握。Thero 即舍利弗长老。巴利
Purimanaye satipaṭṭhānāni, bojjhaṅgā ca missakā adhippetāti tato aññathā vattuṃ ‘‘apicetthā’’tiādi vuttaṃ. Missakāti samathavipassanāmaggavasena missakā. ‘‘Catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā’’tiādito vuttattā satipaṭṭhāne vipassanāti gahetvā ‘‘satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā’’ti vuttattā, maggapariyāpannānaṃyeva ca nesaṃ nippariyāyabojjhaṅgabhāvato, tesu ca sabbaso adhigatesu lokanāthena sabbaññutaññāṇampi adhigatameva hotīti ‘‘bojjhaṅge maggo, sabbaññutaññāṇañcāti gahite sundaro pañho bhaveyyā’’ti mahāsivatthero āha, na panevaṃ gahitaṃ porāṇehīti adhippāyo. Itīti vuttappakāraparāmasanaṃ. Theroti sāriputtatthero.
其中,“tattha”是指那些边地城市等。涅槃就像城市,因为想求涅槃的人应当前往它,而已经到达的人则能获得没有危险、安稳快乐的去处。戒就像城墙,因为它从四周保护那些趋向涅槃的人。惭就像绕行的路,因为它是戒墙的依止。正如这样说:“比丘们,所谓绕行的路,就是惭的别名。”圣道就像城门,因为它是进入涅槃城的直路。法将就像聪明的守门人,因为他能辨认出哪些众生已经进入涅槃城、哪些正要进入。“Dinno”就是已给予、已清净的意思。巴利
Tatthāti tesu paccantanagarādīsu. Nagaraṃ viya nibbānaṃ tadatthikehi upagantabbato, upagatānañca parissayarahitasukhādhigamanaṭṭhānato. Pākāro viya sīlaṃ tadupagatānaṃ parito ārakkhabhāvato. Pariyāyapatho viya hirī sīlapākārassa adhiṭṭhānabhāvato. Vuttañhetaṃ ‘‘pariyāyapathoti kho bhikkhu hiriyā etaṃ adhivacana’’nti. Dvāraṃ viya ariyamaggo nibbānanagarappavesanaañjasabhāvato. Paṇḍitadovāriko viya dhammasenāpati nibbānanagarapaviṭṭhapavisanakānaṃ sattānaṃ sallakkhaṇato. Dinnoti dāpito, sodhitoti attho.
144 “为了显示成就”:意思是显示成功、显示证得。“九十五种外道”这句话,是针对这件事才这么说的:长老从前身为游方者,在那之前就为了寻求涅槃而四处游行,他一 一 亲近那些外道,向他们询问涅槃,但他们都没能让他心里满意。而那些外道,前面已经说过了。“就在那里”:是指在给那位外甥说法时所说的教法当中。就像吃着别人已经盛好的饭一样,他把声闻巴拉密智握在手中,也就是证得了。“上上”:因为超越了一个又一个更低下的,所以是上上;正因如此,由于达到了殊胜的状态,所以是胜妙胜妙。或者,“上上”是指一层又一层之上。“胜妙胜妙”是指更胜妙、最胜妙的意思。“黑”:是指黑色的、杂染之法。“白”:是指清净的、白净之法。“相对而置”:是指依照应断与能断之理,依次将两者相对而置。即“这是黑法,这是能断它的”,这样以教法的方式排除黑法而引出白法;“这是白法,由此应当断它”,这样以教法的方式排除白法而引出黑法。“有勤”:是指由于能生果的缘故而有作用。因此说“有异熟”。意思是异熟之法。巴利
144.Nipphattidassanatthanti siddhidassanatthaṃ, adhigamadassanatthanti attho. ‘‘Pañcanavutipāsaṇḍe’’ti idaṃ yasmā thero paribbājako hutvā tato pubbeva nibbānapariyesanaṃ caramāno te te pāsaṇḍino upasaṅkamitvā nibbānaṃ pucchi, te nāssa cittaṃ ārādhesuṃ, taṃ sandhāya vuttaṃ. Te pana pāsaṇḍā heṭṭhā vuttā eva. Tatthevāti tassayeva bhāgineyyassa desiyamānāya desanāya. Parassa vaḍḍhitaṃ bhattaṃ bhuñjanto viya sāvakapāramiñāṇaṃ hatthagataṃ akāsi adhigacchi. Uttaruttaranti heṭṭhimassa heṭṭhimassa uttaraṇato atikkamanato uttaruttaraṃ, tato eva padhānabhāvaṃ pāpitatāya paṇītapaṇītaṃ. Uttaruttaranti vā uparūpari. Paṇītapaṇītanti paṇītataraṃ, paṇītatamañcāti attho. Kaṇhanti kāḷakaṃ saṃkilesadhammaṃ. Sukkanti odātaṃ vodānadhammaṃ. Savipakkhaṃ katvāti pahātabbapahāyakabhāvadassanavasena yathākkamaṃ ubhayaṃ savipakkhaṃ katvā. ‘‘Ayaṃ kaṇhadhammo, imassa ayaṃ pahāyako’’ti evaṃ kaṇhaṃ paṭibāhitvā desanāvasena nīharitvā sukkaṃ, ‘‘ayaṃ sukkadhammo, iminā ayaṃ pahātabbo’’ti evaṃ sukkaṃ paṭibāhitvā kaṇhaṃ.Saussāhanti phaluppādanasamatthatāvasena sabyāpāraṃ. Tenāha ‘‘savipāka’’nti. Vipākadhammanti attho.
对于“在所说的法中”这一句:世尊以你们所说的方式,在那些法里,有一类法叫做声闻巴拉密智,舍利弗已经了知并通达了它。因为一旦这样说,关于了知四谛法这一点,即使没有明说也自然成立。“在四谛法中”:这是古注里展示的解说方式。至于反方观点,后面会讲到。“在这里”:指的是“于法得究竟”这一句。“长老们的交谈”:是指像长老之间对话那样的决断之论。“住在黑山寺的人”:是指住在黑山寺的人。“现在”:是指说出“尊者,我现在……”等话的时候。“然而在这个地方”:是指在“于法得究竟”这句话里,或者指在作为得究竟之因的如理思择中。有人问:“为什么这里说‘于佛功德得究竟’呢?在证得声闻巴拉密智的时候,长老不是已经于佛功德得究竟了吗?”确实如此,但现在是为了显示这一点变得非常明显,才这样说的。“一切”:是指苏马长老所说“在四谛法中”等全部内容。“于阿拉汉果得究竟”:这里也应当依照同样的方式理解质问和回答。虽然法将舍利弗在之前就已经知道“声闻巴拉密智已由我证得”,但现在他通过把握理趣,将那些无量无数、种种不同的佛功德整体摄持起来,并因为事情已经完成,而于那种智慧得究竟。为了显示这一点,大须婆长老说:“……于法,即于声闻巴拉密智得究竟。”巴利
Tasmiṃdesite dhammeti tasmiṃ vuttanayena bhagavā tumhehi desite dhamme ekaccaṃ dhammaṃ nāma sāvakapāramiñāṇaṃ jānitvā paṭivijjhitvā. Taṃjānane hi vutte catusaccadhammajānanaṃ avuttasiddhanti. ‘‘Catusaccadhammesū’’ti idaṃ porāṇaṭṭhakathāyaṃ vuttākāradassanaṃ. Vipakkho pana parato āgamissati. Etthāti ‘‘dhammesu niṭṭhaṃ agama’’nti etasmiṃ pade. Therasallāpoti therānaṃ sallāpasadiso vinicchayavādo . Kāḷavallavāsīti kāḷavallavihāravāsī. Idānīti etarahi ‘‘idāhaṃ bhante’’tiādivacanakāle. Imasmiṃ pana ṭhāneti ‘‘dhammesu niṭṭhaṃ agama’’nti imasmiṃ padese, imasmiṃ vā niṭṭhānakāraṇabhūte yoniso parivitakkane. ‘‘Imasmiṃ pana ṭhāne buddhaguṇesu niṭṭhaṅgato’’ti kasmā vuttaṃ, nanu sāvakapāramiñāṇasamadhigatakāle eva thero buddhaguṇesu niṭṭhaṅgatoti? Saccametaṃ, idāni pana taṃ pākaṭaṃ jātanti evaṃ vuttaṃ. Sabbanti ‘‘catusaccadhammesū’’tiādi sumattherena vuttaṃ sabbaṃ. Arahatte niṭṭhaṅgatoti etthāpi vuttanayeneva anuyogaparihārā veditabbā. Yadipi dhammasenāpati ‘‘sāvakapāramiñāṇaṃ mayā samadhigata’’nti ito pubbepi jānātiyeva, idāni pana asaṅkhyeyyāparimeyyabhede buddhaguṇe nayaggāhavasena pariggahetvā kiccasiddhiyā tasmiṃ ñāṇe niṭṭhaṅgato ahosīti dassento ‘‘mahāsivatthero…pe… dhammesūti sāvakapāramiñāṇe niṭṭhaṅgato’’ti avoca.
佛功德虽然可以从理趣上通达,但长老是以把握理趣的方式如实了知,因为他在弟子巴拉密智上已经这样如实了知而达到究竟,所以弟子巴拉密智本身——无论从它前后辗转生起的方式,还是从依种种所应修习的众多作用来说——才用复数词“于诸法中”来表达。由于以理趣把握的方式统摄了那些无量、不可计量、非他人境界的佛功德,长老对世尊生起了格外殊胜的净信,因此才说了“更加……”等话。说了“善说”之后,为了显示这法的善说性,又说“是出离道”。因为法的善说性,应当通过它能达成宣说此法的目的来理解。它为果的目标而出离,所以叫出离;由于是无间异熟,意思是它在自己生起的当下,就以产生果的方式运作。或者,从轮回流转中出离,所以叫出离;或者说它具有出离的性质。能摧伏贪嗔痴:这里也要连带理解为“显示我对世尊怀有净信”。弯曲等:以“等”字包含邪曲、歪曲,以及行道上的其他过失。长老为了显示:世尊,正如你们诸佛的觉智是善明的,法是善妙的,僧是善行的——正因我在法上得究竟,在弟子巴拉密智上得究竟,这一切对我而言也变得极为清晰,长老为了显示这点而说“世尊善说之法、僧伽善行,我因而生信”。巴利
Buddhaguṇā pana nayato āgatā, te nayaggāhato yāthāvato jānanto sāvakapāramiñāṇe tathājānanavasena niṭṭhaṅgatattā sāvakapāramiñāṇameva tassa aparāparuppattivasena, tena tena bhāvetabbakiccabahutāvasena ca ‘‘dhammesū’’ti puthuvacanena vuttaṃ. Anantāparimeyyānaṃ anaññavisayānaṃ buddhaguṇānaṃ nayato pariggaṇhanena therassa sātisayo bhagavati pasādo uppajjatīti āha ‘‘bhiyyosomattāyā’’tiādi. ‘‘Suṭṭhu akkhāto’’ti vatvā taṃ evassa suṭṭhu akkhātataṃ dassetuṃ ‘‘niyyāniko maggo’’ti vuttaṃ. Svākkhātatā hi dhammassa yadatthaṃ desito, tadatthasādhanena veditabbā. Phalatthāya niyyātīti anantaravipākattā, attano uppattisamanantarameva phalanipphādanavasena pavattatīti attho. Vaṭṭacārakato niyyātīti vā niyyāniko, niyyānasīloti vā. Rāgadosamohanimmadanasamatthoti idhāpi ‘‘pasannosmi bhagavatīti dassetī’’ti ānetvā sambandho. Vaṅkādīti ādi-saddena jimhakuṭile, aññe ca paṭipattidose saṅgaṇhāti. Bhagavā tumhākaṃ buddhasubuddhatā viya dhammasudhammatā, saṅghasuppaṭipatti ca dhammesu niṭṭhaṅgamanena sāvakapāramiñāṇe niṭṭhaṅgatattā mayhaṃ suṭṭhu vibhūtā supākaṭā jātāti dassento thero ‘‘svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno saṅghoti pasīdi’’nti avoca.
善法教导的注释巴利
Kusaladhammadesanāvaṇṇanā
145 “无上性”就是最殊胜的状态。世尊凭哪一种功德而成为无上者,那就是“无上性”,也就是那种无上的境界。因为连那种功德也没有任何更超胜的东西,所以经文才说“他在说你们的教导是无上的”。“于善法中”:这是以善法为对象的处格用法。处格在这里表示对象,所以意思是:世尊在开示善法这方面也是无上的。“显示范围”:就是显示所涉及的领域。因为善法开示的领域就是善法本身。“所宣说的词句”:指“于善法中”这样表述的语句,也就是在“于善法中”这样表述的语句里,或者指如是宣说的法类中。为什么说“五种”呢?难道不应当也以“善巧”之义而取“善”吗?如“你是车之种种支分中的善巧者”等。确实如此,但那“善巧”之义已被“由善巧所生之义”所摄,所以没有单独取出。因为在《本生》中说“尊者的善是否安好?尊者是否无病?”所以说道:“到达本生之方便后,以健康之义,‘善’适用。”在“你们怎么想,居士们,这些法是善还是不善,是有罪还是无罪”等经句中,凡是说为“善”的法,就说为“无罪”,因此说道:“到达经藏之方便后,以无罪之义,‘善’适用。”在阿毗达摩中,“善巧”是作为慧而出现,因此,以如理作意为因的善的“善巧所生之义”,由于显示无恐惧,是“无恐惧之义”,由于说了“善的所作、所积”之后显示可爱异熟,是“乐异熟之义”,这些都是阿毗达摩方式所成立的,所以说道:“阿毗达摩……乃至……以异熟之义。”在《巴希帝咖经》中,称赞世尊的身行等时,法藏者对波斯匿王说:“大王,凡是身行无罪。”善的身行是对国王说的。因为世尊没有乐异熟的业,所以一切远离有罪的身行等说为“善”。但在这里,“于善法中”是说菩提分法为“善”,而那些与止观、道相应的法决定是乐异熟的,因此,仅就远离有罪而言,“善”一词有无罪之义,所以说道:“但在这个……乃至……应当见。”这样作之后,“但这里不取果念处”这句话也就成立,因为只取有异熟者。巴利
145.Anuttarabhāvoti seṭṭhabhāvo. Anuttaro bhagavā yena guṇena, so anuttarabhāvo, taṃ anuttariyaṃ. Yasmā tassāpi guṇassa kiñci uttaritaraṃ natthi eva, tasmā vuttaṃ ‘‘sā tumhākaṃ desanā anuttarāti vadatī’’ti. Kusalesu dhammesūti kusaladhammanimittaṃ. Nimittatthe hi etaṃ bhummaṃ, tasmā kusaladhammadesanāhetupi bhagavāva anuttaroti attho. Bhūmiṃ dassentoti visayaṃ dassento. Kusaladhammadesanāya hi kusalā dhammā visayo. Vuttapadeti ‘‘kusalesu dhammesū’’ti evaṃ vuttavākye, evaṃ vā vuttadhammakoṭṭhāse. ‘‘Pañcadhā’’ti kasmā vuttaṃ, nanu chekaṭṭhenapi kusalaṃ icchitabbaṃ ‘‘kusalo tvaṃ rathassa aṅgapaccaṅgāna’’ntiādīsūti (ma. ni. 2.87)? Saccametaṃ, so pana chekaṭṭho kosallasambhūtaṭṭheneva saṅgahitoti visuṃ na gahito. ‘‘Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmaya’’nti (jā. 1.15.146; 2.22.2008) jātake āgatattā ‘‘jātakapariyāyaṃ patvā ārogyaṭṭhena kusalaṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, gahapatayo, ime dhammā kusalā vā akusalā vā sāvajjā vā anavajjā vā’’tiādīsu suttapadesesu ‘‘kusalā’’ti vuttadhammā eva ‘‘anavajjā’’ti vuttāti āha ‘‘suttantapariyāyaṃ patvā anavajjaṭṭhena kusalaṃ vaṭṭatī’’ti. Abhidhamme ‘‘kosalla’’nti paññā āgatāti yonisomanasikārahetukassa kusalassa kosallasammūtaṭṭho, darathābhāvadīpanato niddarathaṭṭho, ‘‘kusalassa katattā upacitattā’’ti vatvā iṭṭhavipākaniddisanato sukhavipākaṭṭho ca abhidhammanayasiddhoti āha ‘‘abhidhamma…pe… vipākaṭṭhenā’’ti. Bāhitikasutte (ma. ni. 2.358) bhagavato kāyasamācārādike vaṇṇentena dhammabhaṇḍāgārikena ‘‘yo kho mahārāja kāyasamācāro anavajjo’’ti kusalo kāyasamācāro rañño pasenadissa vutto. Na hi bhagavato sukhavipākakammaṃ atthīti sabbasāvajjarahitā kāyasamācārādayo ‘‘kusalā’’ti vuttā, idha pana ‘‘kusalesu dhammesū’’ti bodhipakkhiyadhammā ‘‘kusalā’’ti vuttā, te ca samathavipassanā maggasampayuttā ekantena sukhavipākā evāti avajjarahitatāmattaṃ upādāya anavajjattho kusala-saddoti āha ‘‘imasmiṃ pana…pe… daṭṭhabba’’nti. Evañca katvā ‘‘phalasatipaṭṭhānaṃ pana idha anadhippeta’’nti idañca vacanaṃ samatthitaṃ hoti savipākasseva gahaṇanti katvā.
“以十四种方式”等,应当按《念处经》里所说的方式来了知。以策励之义,是指以策励善法的自性。以作用来说,是指以令未生的不善不生起等作用。正因为这样,它才有四种。以成就之义,是指以令其产生的自性。在神足中,只有欲等具有特殊的自性,其余的并不特殊,而它们的特殊性也在于以欲等为首,所以说“依欲等而有种种不同的自性”。巴利
‘‘Cuddasavidhenā’’tiādi satipaṭṭhāne (dī. ni. 2.376; ma. ni. 1.109) vuttanayena veditabbaṃ. Paggahaṭṭhenāti kusalapakkhassa paggaṇhanasabhāvena. Kiccavasenāti anuppannākusalānuppādanādikiccavasena. Tato eva cassa catubbidhatā. Ijjhanaṭṭhenāti nippajjanasabhāvena. Chandādayo eva iddhipādesu visiṭṭhasabhāvā, itare avisiṭṭhā, tesampi viseso chandādikatoti āha ‘‘chandādivasena nānāsabhāvā’’ti.
依胜解等的自性来说,就是依净信、胜解等的特相。以支持之义来说,就是以支持相应诸法的状态。以不可动摇之义来说,就是以不被对立面动摇的自性。以自相来说,就是胜解等的自性。以出离之义来说,就是从杂染一方和轮回流转中出离之义。以现前等来说,就是以现前、择法、策励、喜、轻安、定、舍这些各自的自性。以因之义来说,就是作为能令涅槃达成之因的状态。以见等来说,就是以见、确定、摄持、生起、净化、策励、现前、定这些各自的自性。巴利
Adhimokkhādisabhāvavasenāti pasādādhimokkhādisalakkhaṇavasena. Upatthambhanaṭṭhenāti sampayuttadhammānaṃ upatthambhanakabhāvena. Akampiyaṭṭhenāti paṭipakkhehi akampiyasabhāvena. Salakkhaṇenāti adhimokkhādisabhāvena. Niyyānaṭṭhenāti saṃkilesapakkhato, vaṭṭacārakato ca niggamanaṭṭhena. Upaṭṭhānādināti upaṭṭhānadhammavicayapaggahasampiyāyanapassambhanasamādhānaajjhupekkhanasaṅkhātena attano sabhāvena. Hetuṭṭhenāti nibbānassa sampāpakahetubhāvena. Dassanādināti dassanābhiniropanapariggahasamuṭṭhāpanavodāpanapaggahupaṭṭhānasamādhānasaṅkhātena attano sabhāvena.
为了显示教法的终点:所谓教法,严格来说,就是三十七种菩提分法。其中,和止观一起运作的,是教法的开端;属于圣道的,是中间;成为果的,是终点。这样说是为了显示这个道理。所以他说“因为教法……”等等。巴利
Sāsanassapariyosānadassanatthanti sāsanaṃ nāma nippariyāyato sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā. Tattha ye samathavipassanāsahagatā, te sāsanassa ādi, maggapariyāpannā majjhe, phalabhūtā pariyosānaṃ, taṃdassanatthaṃ. Tenāha ‘‘sāsanassa hī’’tiādi.
再说“尊者,这就是无上”:这是对已经开始的教导作总结。把已经说过的义理再说一遍,就叫总结。“那个教导”:指对善法的那种教导方式、教导的规则,以及应当教导的内容;或者说,他对那完整、圆满、毫无剩余的一切都完全了知,以最殊胜的智慧了知。正因为他毫无剩余地完全了知,所以再没有更上、更需要了知的了。“因此”:因为被世尊所了知。无论从究竟义上说的法,还是从施设上说的补特伽罗,都没有什么是世尊不知道的;因为一切都被你们完全正确地了知了。在对善法的了知上,以及在教导上,世尊再没有比他更高的了。巴利
Puna etadānuttariyaṃ bhanteti yathāraddhāya desanāya nigamanaṃ. Vuttasseva atthassa puna vacanañhi nigamanaṃ vuttaṃ. Taṃ desananti taṃ kusalesu dhammesu desanāppakāraṃ, desanāvidhiṃ, desetabbañca, sakalaṃ vā sampuṇṇaṃ anavasesaṃ abhijānāti abhivisiṭṭhena ñāṇena jānāti, asesaṃ abhijānanato eva uttari upari abhiññeyyaṃ natthi. Itoti bhagavatā abhiññātato. Añño paramatthavasena dhammo vā paññattivasena puggalo vā ayaṃ nāma yaṃ bhagavā na jānātīti idaṃ natthi na upalabbhati sabbasseva sammadeva tumhehi abhiññātattā. Kusalesu dhammesu abhijānane, desanāyañca bhagavato uttaritaro natthi.
关于处安立的教导的注释巴利
Āyatanapaṇṇattidesanāvaṇṇanā
146 在关于诸处安立的教说中,指的是对眼等诸处以及色等诸处的开示;这些开示是依内处与外处的区分、同类的区分,以及集起、灭尽、食、过患、出离等方面来进行的。这就是这段话的意思。巴利
146.Āyatanapaññāpanāsūti cakkhādīnaṃ, rūpādīnañca āyatanānaṃ sambodhanesu, tesaṃ ajjhattikabāhiravibhāgato, sabhāgavibhāgato, samudayato, atthaṅgamato, āhārato, ādīnavato, nissaraṇato ca desanāyanti attho.
入胎教说的注释巴利
Gabbhāvakkantidesanāvaṇṇanā
147 在“入胎”这些说法里,指的是以胎的形式进入母胎、投入母胎,或者说进入胎中、进入母胎。“进入”是说依靠缘的力量在那里结生,所以看起来就像进入一样,因此这样说。“住”是依相续而安住、持续存在,这种状态又像住在那里一样,所以经文说“居住”。普通世间人的第一次入胎,这里是依据多数人入胎的教法而说为第一次。“第二次入胎”等说法,也应当这样理解。巴利
147.Gabbhokkamanesūti gabbhabhāvena mātukucchiyaṃ avakkamanesu anuppavesesu, gabbhe vā mātukucchismiṃ avakkamanesu. Pavisatīti paccayavasena tattha nibbattento pavisanto viya hotīti katvā vuttaṃ. Ṭhātīti santānaṭṭhitiyā pavattati, tathābhūto ca tattha vasanto viya hotīti āha ‘‘vasatī’’ti. Pakatilokiyamanussānaṃ paṭhamā gabbhāvakkantīti pacuramanussānaṃ gabbhāvakkanti desanāvasena idha paṭhamā. ‘‘Dutiyā gabbhāvakkantī’’tiādīsupi evaṃ yojanā veditabbā.
确实足够,确实恰当。巴利
Alamevāti yuttameva.
不能排出去,说的就是那样的风根本不生起。至于“其余的”,指的是“这是无上”等那一部分经文。巴利
Khipituṃna sakkontīti tathā vātānaṃ anuppajjanameva vadati. Sesanti puna ‘‘etadānuttariya’’tiādi pāṭhappadesaṃ vadati.
关于记说方式的教说注释巴利
Ādesanavidhādesanāvaṇṇanā
148 148. 用这些来指示他人的心,就是“记说”;比如依据已现前的相等等。这些记说因为彼此以不相混杂的方式而存在,所以是记说的方式、记说的部分;在这些记说方式中。因此他说“在记说部分中”。 “由已来的相”:对于他所指示的那个人,以及自己,由已现前的相,因为显示得利、失利等记说方式已经生起,所以说“将会发生某某事”。但在圣典中,只是以“你的心也是这样”等语提到了对他人心的指示,应当看作那只是举例而已。因为正是为了阐明所说“将会发生某某事”这个含义,才引出了这个事例。 “已去的相”就是去的相。“已住的相”是指在自己附近的住的相,是依他人的去和住而应把握的相。人们中能了知他人心的人,或者其他人通过听闻,了知他人的心之后而讲述,也就是听到声音之后…… 夜叉、毗舍遮等,就是作“哼”声的夜叉,以及耳毗舍遮等毗舍遮,还有鸠槃荼、龙等。巴利
148. Parassa cittaṃ ādisati etehīti ādesanāni, yathāupaṭṭhitanimittādīni, tāni eva aññamaññassa asaṃkiṇṇarūpena ṭhitattā ādesanavidhā, ādesanābhāgā, tāsu ādesanavidhāsu. Tenāha ‘‘ādesanakoṭṭhāsesū’’ti. Āgatanimittenāti yassa ādisati, tassa, attano ca upagatanimittena, nimittappattassa lābhālābhādiādisanavidhidassanassa pavattattā ‘‘idaṃ nāma bhavissatī’’ti vuttaṃ. Pāḷiyaṃ pana ‘‘evampi te mano’’tiādinā parassa cittādisanameva āgataṃ, taṃ nidassanamattaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi ‘‘idaṃ nāma bhavissatī’’ti vuttasseva atthassa vibhāvanavasena vatthu āgataṃ. Gatanimittaṃ nāma gamananimittaṃ. Ṭhitanimittaṃ nāma attano samīpe ṭhānanimittaṃ, parassa gamanavasena, ṭhānavasena ca gahetabbanimittaṃ. Manussānaṃ paracittavidūnaṃ, itaresampi vā savanavasena parassa cittaṃ ñatvā kathentānaṃ saddaṃ sutvā. Yakkhapisācādīnanti hiṅkārayakkhānañceva kaṇṇapisācādipisācānaṃ, kumbhaṇḍanāgādīnañca.
以寻的扩散力而言:是依处于扩散状态的、正在现起的寻之力。已生起:是从那寻生起的。说杂乱语者:因为对任何意义都不理解,所以说颠倒的话,或者说种种不同的话。睡眠、放逸等:以“等”字含摄受打击等心态。然而在《大注疏》中说:“我要说这个,我要这样说——当人这样思量时,便会生起一种名为‘寻的扩散声’的声音。”由此可知,对于醒着、处于正常状态、不说杂乱语的人,寻的扩散声有时也会生起,世间称之为“默语”。《大注疏》说这种声音不是耳识所能认知的。阿难陀阿阇梨针对这种情况说:“与表识俱生、由寻所生、由舌颚摇动等产生的微细声音,以天耳听闻后加以记说,这是经中所说。”不过,具有上述特征的声音并非极其微细,对于自己以及站在极近处的人,肉耳也能听到,应当可以这样理解。对于她:即对于那个人。依他:即依他的寻。应当知道,这种记说方式也是通过他心智而获得的。但有些人把“依他”解释为“依那声音”,这是不合理的。因为执取声音并不能把握产生它的心;即使随顺执取声音推求,所把握的也只是那个意义本身,而不是心。因此,有些人说“yaṃ vitakkayato 即思量某个意义”,然后注释为“依他即依那个意义”,这也是被否定的。巴利
Vitakkavipphāravasenāti vipphārikabhāvena pavattavitakkassa vasena. Uppannanti tato samuṭṭhitaṃ. Vippalapantānanti kassaci atthassa abodhanato virūpaṃ, vividhaṃ vā palapantānaṃ. Suttapamattādīnanti ādi-saddena vedanāṭṭakhittacittādīnaṃ saṅgaho. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘idaṃ vakkhāmi, evaṃ vakkhāmīti vitakkayato vitakkavipphārasaddo nāma uppajjatī’’ti (abhi. aṭṭha. 1.vacīkammadvārakathāpi) āgatattā jāgarantānaṃ pakatiyaṃ ṭhitānaṃ avippalapantānaṃ vitakkavipphārasaddo kadāci uppajjatīti viññāyati, yo loke ‘‘mantajappo’’ti vuccati. Yassa mahāaṭṭhakathāyaṃ asotaviññeyyatā vuttā. Tādisañhi sandhāya viññattisahajameva ‘‘jivhātālucalanādikaravitakkasamuṭṭhitaṃ sukhumasaddaṃ dibbasotena sutvā ādisatīti sutte vutta’’nti (dha. sa. mūlaṭī. vacīkammadvārakathāvaṇṇanā) ānandācariyo avoca. Vuttalakkhaṇo eva pana nātisukhumo attano, accāsannappadese ṭhitassa ca maṃsasotassāpi āpāthaṃ gacchatīti sakkā viññātuṃ. Tassāti tassa puggalassa. Tassa vasenāti tassa vitakkassa vasena. Evaṃ ayampi ādesanavidhā cetopariyañāṇavaseneva āgatāti veditabbā . Keci pana ‘‘tassa vasenāti tassa saddassa vasenā’’ti atthaṃ vadanti, taṃ ayuttaṃ. Na hi saddaggahaṇena taṃsamuṭṭhāpakacittaṃ gayhati, saddaggahaṇānusārenapi tadatthasseva gahaṇaṃ hoti, na cittassa. Eteneva yadeke ‘‘yaṃ vitakkayatoti yamatthaṃ vitakkayato’’ti vatvā ‘‘tassa vasenāti tassa atthassa vasenā’’ti vaṇṇenti, tampi paṭikkhittaṃ.
以心所造作的,所以叫心行,也就是受和想。“已安置”的意思是:通过先前的除障,以精勤之力而安立、确立。因此他说“心行已善加安置”。寻的寻思,就是令它生起,所以说“将使之转起”。引出“了知”一词,是为了显示它与前面所说语句的关联。“以到来”,是指依禅那到来的处所。“以前分”,是指依道的全部前分,也就是观的开始。这两者是为了显示这一点:若有人自己已获得禅那、已证得道,见他人为此而修行,便能不依神通、仅凭推测而了知——此人以这种方式修行,必定会获得禅那、必定会证得道。因此他说“以到来而了知”等。“无间”是就出定之时而言的。因为那时,仅以了知已生起的寻,就能了知禅那的退分等差别。巴利
Manasā saṅkharīyantīti manosaṅkhārā, vedanāsaññā. Paṇihitāti purimaparibandhavinayena padhānabhāvena nihitā ṭhapitā. Tenāha ‘‘cittasaṅkhārā suṭṭhapitā’’ti. Vitakkassa vitakkanaṃ nāma uppādanamevāti āha ‘‘pavattessatī’’ti. ‘‘Pajānātī’’ti pubbe vuttapadasambandhadassanavasena āneti. Āgamanenāti jhānassa āgamanaṭṭhānavasena. Pubbabhāgenāti maggassa sabbapubbabhāgena vipassanārambhena. Ubhayaṃ petaṃ yo sayaṃ jhānalābhī, adhigatamaggo ca aññaṃ tadatthāya paṭipajjantaṃ disvā ‘‘ayaṃ iminā nīhārena paṭipajjanto addhā jhānaṃ labhissati, maggaṃ adhigamissatī’’ti abhiññāya vinā anumānavasena jānāti, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘āgamanena jānāti nāmā’’tiādi. Anantarāti vuṭṭhitakālaṃ sandhāyāha. Tadā hi pavattavitakkapajānaneneva jhānassa hānabhāgiyatādivisesapajānanaṃ.
那么,这里要问:他心智在认知他人之心时,是不是因为它是神通心,就能不加区分地了知一切心呢?为了说明并非如此,所以说了“tattha”等话。“不了知圣者”:由于未通达,所以不了知那些使圣者成为圣者的出世间心。就像凡夫因为未通达,所以不了知一切圣者的出世间心;同样,低阶位的圣者因为未通达,也不了知高阶位圣者的出世间心。然而,针对这样的责难——“高阶位者不入低阶位的果等至,难道他就因此不了知那出世间心吗?”——而说“但高阶位者了知低阶位者的心”,意思是:因为他已经通达了。说了“高阶位者不入低阶位等至”之后,接着说明其中的原因:“因为他们的……”。“他们的”指圣者们。低阶位的等至由于达到不同地的层次而止息,所以说“于彼处唯有再生而已”,而不是到达更高地。“以相状等为门而了知的,有时也会有偏差,但以神通智了知的则没有偏差”,所以说了“ceto…pe… natthi”。“那世尊”等,是其余的名称。巴利
Kiṃ panidaṃ cetopariyañāṇaṃ parassa cittaṃ paricchijja jānantaṃ iddhicittabhāvato avisesato sabbesampi cittaṃ jānātīti? Noti dassento ‘‘tatthā’’tiādimāha. Na ariyānanti yena cittena te ariyā nāma jātā, taṃ lokuttaracittaṃ na jānāti appaṭividdhabhāvato . Yathā hi puthujjano sabbesampi ariyānaṃ lokuttaracittaṃ na jānāti appaṭividdhattā, evaṃ ariyopi heṭṭhimo uparimassa lokuttaracittaṃ na jānāti appaṭividdhattā eva . Yathā pana uparimo heṭṭhimaṃ phalasamāpattiṃ na samāpajjati, kiṃ evaṃ so tassa lokuttaracittaṃ na jānātīti codanaṃ sandhāyāha ‘‘uparimo pana heṭṭhimassa jānātī’’ti, paṭividdhattāti adhippāyo. ‘‘Uparimo heṭṭhimaṃ na samāpajjatī’’ti vatvā tattha kāraṇamāha ‘‘tesañhī’’tiādi. Tesanti ariyānaṃ. Heṭṭhimā heṭṭhimā samāpatti bhūmantarappattiyā paṭippassaddhikappā. Tenāha ‘‘tatrupapattiyeva hotī’’ti, na uparibhūmipatti. Nimittādivasena ñātassa kadāci byabhicāropi siyā, na pana abhiññāñāṇena ñātassāti āha ‘‘ceto…pe… natthī’’ti. ‘‘Taṃ bhagavā’’tiādi sesaṃ nāma.
见等至的注释巴利
Dassanasamāpattidesanāvaṇṇanā
149 《梵网经》的注释中说到“梵网”。这是省略了后分词的简略表达。“ātappa”(热勤)指精进,它能烧尽懈怠以及一切属于杂染方面的法。这里之所以只取善的精进,是因为它与不放逸等词相邻出现。“应勤修”是从勤修的角度说的,或者说是为了修习而策励的意思。“应专修”是从专修的角度说的。由于这类词通常以反复修习为对象,所以应当理解:就像“ātappa”这个词一样,其余几个词也是以行为者来立名的。“不放逸”:依此而不放逸于行道,即不忘失之念。“正作意”:依此而正确作意,即如理生起的善心。这里所说的正是修习瑜伽。依教说次序,第一是“见等至”,名为见等至,因为它是依于对业生身中厌逆之相而正确见的方式生起的等至。就本义而言,由于依所说的相状的见等至,以及由于见道果的状态,第一沙门果即是见等至,而无须旁义。巴利
149.Brahmajāleti brahmajālasuttavaṇṇanāyaṃ. Uttarapadalopena hesa niddeso. Ātappanti vīriyaṃ ātappati kosajjaṃ sabbampi saṃkilesapakkhanti. Kusalavīriyasseva hettha gahaṇaṃ appamādādipadantarasannidhānato. Padahitabbatoti padahanato, bhāvanaṃ uddissa vāyamanatoti attho. Anuyuñjitabbatoti anuyuñjanato. Īdisānaṃ padānaṃ bahulaṃkattuvisayatāya icchitabbattā ātappapadassa viya itaresampi kattusādhanatā daṭṭhabbā. Paṭipattiyaṃ nappamajjati etenāti appamādo, satiavippavāso. Sammā manasi karoti etenāti sammāmanasikāro, tathāpavatto kusalacittuppādo. Bhāvanānuyogameva tathā vadati. Desanākkamena paṭhamā, dassanasamāpatti nāma karajakāye paṭikkūlākārassa sammadeva dassanavasena pavattasamāpattibhāvato. Nippariyāyenevāti vuttalakkhaṇadassanasamāpattisannissayattā, dassanamaggaphalabhāvato ca paṭhamasāmaññaphalaṃ pariyāyena vinā dassanasamāpatti.
“越过皮肤、肌肉、血之后,观察骨”,意思是:不去观察那些,只观察骨本身。以骨为所缘、以天眼为基础的禅那等至,按照前面所说的方式,就是以骨为所缘、以天眼为依止的初禅等至。如果有比丘在光明遍上修成第四禅,再以那第四禅作为基础,获得天眼智,在有识的身体中取骨相,然后在那个骨相上以不净作意的方式生起初禅,那么他的这个初禅等至就是第二种见等至。因此说“骨、骨”等等。不过,这里经文中提到的三十二分身作意,是为了清净道而说的。或者说,对于已经修得熟练的人,按照所说的方式观察骨,很容易就能成功。所以这里“此及……”和“越过……”中的“ca”这个词,表示集合的意思。“那禅那”,就是前面所说的初禅。“此”,就是一来果等至。因为它更殊胜地通达了四圣谛,所以不另立别名,从真正意义上说,它就是第二种见等至。它一直持续到第三道为止,所以说“就诸漏尽者而言,说为第四种见等至”。巴利
Atikkamma chavimaṃsalohitaṃ aṭṭhiṃ paccavekkhatīti tāni apaccavekkhitvā aṭṭhimeva paccavekkhati. Aṭṭhiārammaṇā dibbacakkhupādakajjhānasamāpattīti vuttanayena aṭṭhiārammaṇā dibbacakkhuadhiṭṭhānā paṭhamajjhānasamāpatti. Yo hi bhikkhu ālokakasiṇe catutthajjhānaṃ nibbattetvā taṃ pādakaṃ katvā adhigatadibbacakkhuñāṇo hutvā saviññāṇake kāye aṭṭhiṃ pariggahetvā tattha paṭikkūlamanasikāravasena paṭhamaṃ jhānaṃ nibbatteti, tassāyaṃ paṭhamajjhānasamāpatti dutiyā dassanasamāpatti. Tena vuttaṃ ‘‘aṭṭhi aṭṭhī’’tiādi. Yo panettha pāḷiyaṃ dvattiṃsākāramanasikāro vutto, so maggasodhanavasena vutto. Tattha vā kataparicayassa sukheneva vuttanayā aṭṭhipaccavekkhaṇā samijjhatīti. Tenevettha ‘‘imaṃ cevā’’ti ‘‘atikkamma cā’’ti ca-saddo samuccayattho vutto. Taṃ jhānanti yathāvuttaṃ paṭhamajjhānaṃ. Ayanti ayaṃ sakadāgāmiphalasamāpatti . Sātisayaṃ catusaccadassanāgamanato pariyāyena vinā mukhyā dutiyā dassanasamāpatti. Yāva tatiyamaggā vattatīti āha ‘‘khīṇāsavassa vasena catutthā dassanasamāpatti kathitā’’ti.
巴利文里说的“purisassa cā”这个“ca”字表示区分,它借此把这里正在说的这个识,和前面说的那两种等至区分开来,显出它自己的特别之处。因为识不间断地生起,像水流一样,所以识本身就是“识流”。这个识从前一个识那里得到无间缘,又成为后一个识的无间缘而生起,这就是它像水流一样的地方。因此,从应当被认识的角度来说,这里其实只有一个识。所以注释书里说“识流就是识本身”。说“两部分”,就是指此岸部分和彼岸部分。此世间是它的此岸部分,他世间是它的彼岸部分,这两者都和它相连。因此说“住立在此世间”等等。识每一刹那都在坏灭,本来谈不上有什么“住立”,但因为是依着渴爱而说它“住立”,所以解释说“依着欲贪”。正如所说的:巴利
Pāḷiyaṃ purisassa cāti ca-saddo byatireke, tena yathāvuttasamāpattidvayato vuccamānaṃyeva imassa visesaṃ joteti. Avicchedena pavattiyā sotasadisatāya viññāṇameva viññāṇasotaṃ, tadetaṃ viññāṇaṃ purimato anantarapaccayaṃ labhitvā pacchimassa anantarapaccayo hutvā pavattatīti ayaṃ assa sotāgatatāya sotasadisatā, tasmā pajānitabbabhāvena vuttaṃ ekameva cettha viññāṇaṃ , tasmā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘viññāṇasotanti viññāṇamevā’’ti vuttaṃ. Dvīhipi bhāgehīti orabhāgaparabhāgehi. Idhaloko hissa orabhāgo, paraloko parabhāgo dvinnampi vasenetaṃ sambandhanti. Tenāha ‘‘idhaloke patiṭṭhita’’ntiādi. Viññāṇassa khaṇe khaṇe bhijjantassa kāmaṃ natthi kassaci patiṭṭhitatā, taṇhāvasena pana taṃ ‘‘patiṭṭhita’’nti vuccatīti āha ‘‘chandarāgavasenā’’ti. Vuttañhetaṃ –
比丘们,如果对段食有贪、有欢喜、有渴爱,识就会在那里住立、增长。识住立、增长的地方……(中略)……那里在未来就会有再生的出现。等等。巴利
‘‘Kabaḷīkāre ce bhikkhave āhāre atthi rāgo, atthi nandī, atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ viruḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ viruḷhaṃ…pe… atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbattī’’tiādi (saṃ. ni. 2.64; kathā. 296; mahāni. 7).
“业”是指善业和不善业,这里用的是受格。“从业而近行”,意思是以业的状态而近行,指的是识。因为行作识与某个业一起生起,它就完全是以那种业的状态而现起、运作的。“在此世间住立”,是因为它以在此世已作、已积集的业的状态而近行。“牵引业有”,是指业识让与自己相应的业完成速行,再通过结生使它出生,从而朝那个方向牵引。正是因为它有令结生现起的能力,所以说它“在他世间住立”,也就是把自己的果安置在那里。不过有些人说:“不能给出异熟的行作识,叫在此世间住立;能给出的,才叫在他世间住立。”这只是他们自己的看法,因为经中已经说它是“从两边都不断绝”。而且他们所说的“在他世间住立”,其实也就在此世间住立;如果没有在此世间住立,就不可能在他世间住立。“有学者与凡夫的他心智”,是指能辨别有学者和凡夫之心的智。这里是通过说明所辨识之心如何依欲贪而住立,来作解说。巴利
Kammanti kusalākusalakammaṃ, upayogavacanametaṃ. Kammato upagacchantanti kammabhāvena upagacchantaṃ, viññāṇanti adhippāyo. Abhisaṅkhāraviññāṇañhi yena kammunā sahagataṃ, aññadatthu tabbhāvameva upagataṃ hutvā pavattati. Idhaloke patiṭṭhitaṃ nāma idha katūpacitakammabhāvūpagamanato. Kammabhavaṃ ākaḍḍhantanti kammaviññāṇaṃ attanā sampayuttakammaṃ javāpetvā paṭisandhinibbattanena tadabhimukhaṃ ākaḍḍhantaṃ. Teneva paṭisandhinibbattanasāmatthiyena paraloke patiṭṭhitaṃ nāma attano phalassa tattha patiṭṭhāpanena. Keci pana ‘‘abhisaṅkhāraviññāṇaṃ parato vipākaṃ dātuṃ asamatthaṃ idhaloke patiṭṭhitaṃ nāma, dātuṃ samatthaṃ pana paraloke patiṭṭhitaṃ nāmā’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ ‘‘ubhayato abbocchinna’’nti vuttattā. Yañca tehi ‘‘paraloke patiṭṭhita’’nti vuttaṃ, taṃ idhalokepi patiṭṭhitameva. Na hi tassa idhaloke patiṭṭhitabhāvena vinā paraloke patiṭṭhitabhāvo sambhavati. Sekkhaputhujjanānaṃcetopariyañāṇanti sekkhānaṃ , puthujjanānañca cetaso paricchindanakañāṇaṃ. Kathitaṃ paricchinditabbassa cetaso chandarāgavasena patiṭṭhitabhāvajotanato.
第四见等至的含义,应当依照第三见等至中所说的遮遣方式来理解。巴利
Catutthāya dassanasamāpattiyā tatiyadassanasamāpattiyaṃ vuttappaṭikkhepena attho veditabbo.
前面两种等至的意义已经按止的方面讲过了,现在为了按观的方面来说明,所以说了“apica”(再者)等话。因为先前所说的意义确实不能改动。当显示另一种意义时,这个句子就叫作“有变动”。关于“另一种方式”这里:初禅作为第一见等至,这并不新鲜。但第二禅作为第二等至,这里有人说:“依骨色遍证得的第二禅,就是第二见等至。”第三禅也同样是这样证得的。至于见等至的状态,则是这样:比丘先在光明遍上修成第四禅,以它为基础,证得天眼,然后对有识的骨执取,再依骨色遍生起下面三种禅那。第三禅是第三见等至,这是依作为决意基础的天眼智来说的。第四禅是第四见等至:修成色界第四禅,以它为基础,证得天眼智的人,那第四禅就是第四见等至。在这里也应当知道:以辨别有学者和凡夫的心为第三见等至,以辨别阿拉汉的心为第四见等至。这样,这个释义才能和经文相合。在“初道”等当中,以骨为所缘的初禅为基础,初道就是第一见等至;以骨为所缘的第二禅为基础,第二道就是第二见等至;与他心智相应、以第四禅为基础的第三道和第四道,就是第三和第四见等至。这里,对他人心的了知应当从不错乱的角度来理解。巴利
Purimānaṃ dvinnaṃ samāpattīnaṃ pubbe samathavasena atthassa vuttattā idāni vipassanāvasena dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ. Niccalameva pubbe vuttassa atthassa apanetabbato. Atthantaratthatāya dassiyamānāya padaṃ calitaṃ nāma hoti. Aparo nayoti ettha paṭhamajjhānassa paṭhamadassanasamāpattibhāve apubbaṃ natthi. Dutiyajjhānaṃ dutiyāti ettha pana ‘‘aṭṭhikavaṇṇakasiṇavasena paṭiladdhadutiyajjhānaṃ dutiyā dassanasamāpattī’’ti vadanti, tatiyajjhānampi tatheva paṭiladdhaṃ. Dassanasamāpattibhāvo pana yo bhikkhu ālokakasiṇe catutthajjhānaṃ nibbattetvā taṃ pādakaṃ katvā adhigatadibbacakkhuko hutvā saviññāṇake aṭṭhiṃ pariggahetvā tattha vaṇṇakasiṇavasena heṭṭhimāni tīṇi jhānāni nibbatteti, tassa. Tatiyajjhānaṃ tatiyā dassanasamāpatti adhiṭṭhānabhūtassa dibbacakkhuñāṇassa vasena. Catutthajjhānaṃ catutthāti rūpāvacaracatutthajjhānaṃ nibbattetvā taṃ pādakaṃ katvā adhigatadibbacakkhuñāṇassa taṃ catutthajjhānaṃ catutthā dassanasamāpatti. Idhāpi sekkhaputhujjanānaṃ cetaso paricchindanena tatiyā dassanasamāpatti, arahato cittassa paricchindanena catutthā dassanasamāpatti veditabbā. Evañhesā atthavaṇṇanā pāḷiyā saṃsandeyya. ‘‘Paṭhamamaggo’’tiādīsu aṭṭhiārammaṇapaṭhamajjhānapādako paṭhamamaggo paṭhamā dassanasamāpatti. Aṭṭhiārammaṇadutiyajjhānapādako dutiyamaggo dutiyā dassanasamāpatti. Paracittañāṇasahagatā catutthajjhānapādakā tatiyacatutthamaggā tatiyacatutthadassanasamāpattiyoti . Purisassa viññāṇapajānanaṃ panettha asammohavasena daṭṭhabbaṃ.
《补特伽罗施设》的教说注释巴利
Puggalapaṇṇattidesanāvaṇṇanā
150 在“人施设”中,指的是对人们的安立,也就是依功德的差别,把彼此不相混淆地安立起来。依世间的通称来说,就是依世间的共许。因为这是世间的通称,即“有情”“人”等等。在色等诸法上,因执着、黏着而成为有情;因为充满、流散于各类有情群体,又因死亡而坠落,所以称为补特伽罗;因为以相续引导,所以称为那罗;因为滋养自体,所以称为丈夫。如此应当安立、应当称呼。这是为了说明“这一切都是人”这一共通施设,而不是这里所说的不共施设,因此说“在世间施设中”,即属于有情世间的施设。由于这种施设不与其他者共有,所以是无上者。巴利
150.Puggalapaṇṇattīsūti puggalānaṃ paññāpanesu. Guṇavisesavasena aññamaññaṃ asaṅkarato ṭhapanesu. Lokavohāravasenāti lokasammutivasena. Lokavohāro hesa, yadidaṃ ‘‘satto puggalo’’tiādi. Rūpādīsu sattavisattatāya satto. Tassa tassa sattanikāyassa pūraṇato galanato, maraṇavasena patanato ca puggalo. Santatiyā nayanato naro. Attabhāvassa posanato poso. Evaṃ paññāpetabbāsu voharitabbāsu. ‘‘Sabbametaṃ puggalo’’ti imissā sādhāraṇapaññattiyā vibhāvanavasena vuttaṃ, na idhādhippetaasādhāraṇapaññattiyā, tasmā lokapaññattīsūti sattalokagatapaññattīsu. Anuttaro hoti anaññasādhāraṇattā tassa paññāpanassa.
“以两种部分”是指原因;这里是依格复数。这个意思应当通过反复等方式来理解,所以他说“无色定”等。由此应知,这里是把三位长老的主张合在一起:帝毕塔咖秋喇阿跋亚长老的主张这样说:“因为由定的镇伏解脱和由道的断尽解脱而解脱,所以是俱分解脱”;三藏玛哈丹玛·拉奇达长老的主张这样说:“因为从名身和色身解脱,所以是俱分解脱”;帝毕塔咖秋喇阿跋亚长老的主张这样说:“一次由定的镇伏解脱而解脱,一次由道的断尽解脱而解脱,所以是俱分解脱”。应当看出,这三种长老主张在这里被合为一说。“解脱”是指从烦恼解脱,或者说是由镇伏烦恼和断尽烦恼、从名色二身而解脱。“无色定”等语是简别属格。“证得阿拉汉果的不来者”是依照过去曾有的情况说的,因为证得阿拉汉果的人并不叫不来者。“经典”指《人施设》经典。“以身触证八解脱”是指以俱生的名身获得八定。“又以慧见后,他的诸漏已尽”是指以观慧见诸行,以道慧见四谛,四种漏都灭尽。“见后”是“以见为因”的意思。并不是说以慧去看诸漏,而是因为以见为因才灭尽,所以说“见后已尽”,因为灭尽依赖于见。这样,“见”是就漏尽之前先行之作用说的。巴利
Dvīhi bhāgehīti kāraṇe, nissakke cetaṃ puthuvacanaṃ, āvuttiādivasena cāyamattho veditabboti āha ‘‘arūpasamāpattiyā’’tiādi, etena ‘‘samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena, maggena samucchedavimokkhena vimuttattā ubhatobhāgavimutto’’ti evaṃ pavatto tipiṭakacūḷanāgattheravādo, ‘‘nāmakāyato, rūpakāyato ca vimuttattā ubhatobhāgavimutto’’ti evaṃ pavatto tipiṭakamahādhammarakkhitattheravādo, ‘‘samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena ekavāraṃ vimuttova maggena samucchedavimokkhena ekavāraṃ vimuttattā ubhatobhāgavimutto’’ti evaṃ pavatto tipiṭakacūḷābhayattheravādo cāti imesaṃ tiṇṇampi theravādānaṃ ekajjhaṃ saṅgaho katoti daṭṭhabbaṃ. Vimuttoti kilesehi vimutto, kilesavikkhambhanasamucchedanehi vā kāyadvayato vimuttoti attho. Arūpasamāpattīnanti niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Arahattappattaanāgāminoti bhūtapubbagatiyā vuttaṃ. Na hi arahattappatto anāgāmī nāma hoti. Pāḷīti puggalapaññattipāḷi. Aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvāti aṭṭha samāpattiyo sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontīti vipassanāpaññāya saṅkhāragataṃ, maggapaññāya cattāri saccāni passitvā cattāropi āsavā parikkhīṇā honti. Disvāti dassanahetu. Na hi āsave paññāya passanti, dassanakāraṇā pana parikkhīṇā ‘‘disvā parikkhīṇā’’ti vuttā dassanāyattaparikkhīṇattā. Evañhi dassanaṃ āsavānaṃ khayassa purimakiriyābhāvena vuttaṃ.
慧解脱是指“由慧而特别解脱”,因为诸漏已经毫无剩余地灭尽。这里只是为了排除八解脱,而不是要排除作为八解脱一部分的色界禅那。因为,即使只缺少无色界禅那中的某一部分,也不会因此就不具备八解脱。事实上,只要拥有无色界禅那中的任何一种,就已经叫做俱分解脱,而不是慧解脱。巴利
Paññāya visesato muttoti paññāvimutto anavasesato āsavānaṃ parikkhīṇattā. Aṭṭhavimokkhapaṭikkhepavaseneva, na tadekadesabhūtarūpajjhānapaṭikkhepavasena. Evañhi arūpajjhānekadesābhāvepi aṭṭhavimokkhapaṭikkhepo na hotīti siddhaṃ hoti. Arūpāvacarajjhānesu hi ekasmimpi sati ubhatobhāgavimuttoyeva nāma hoti, na paññāvimuttoti.
“触证所触者”意思是:在触之后的紧接着的时刻触证。这里说的是,在触——也就是无色禅那——之后紧接着的那段时间。这里用的是表示持续关联的业格,意思是应当在触之后紧接着的时刻就证得;说“已证得”,是指通过证得的方法而证得。因此说“他于禅那之触”等。“一分漏”是指被下三品道所断的漏。因为一个人通过无色禅那,以镇伏解脱从色身和部分名身中解脱出来,对于称为“灭”的解脱,只是像被照亮、被开显了一样,并没有以身证得它。然而,当他以灭为所缘,断除了一分漏时,就算是以此证得了它。因此,他对于应当证得的灭,按照所照见的那样以名身证得,所以称为“身证者”;但不能说他是“已解脱”,因为他还有一分漏没有断尽。巴利
Phuṭṭhantaṃ sacchikarotīti phuṭṭhānaṃ anto phuṭṭhanto, phuṭṭhānaṃ arūpajjhānānaṃ anantaro kāloti adhippāyo, accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ, phuṭṭhānantarakālameva sacchikātabbaṃ, sacchikato sacchikaraṇūpāyenāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘so jhānaphassa’’ntiādi. Ekacce āsavāti heṭṭhimamaggattayavajjhā āsavā. Yo hi arūpajjhānena rūpakāyato, nāmakāyekadesato ca vikkhambhanavimokkhena vimutto, tena nirodhasaṅkhāto vimokkho ālocito pakāsito viya hoti, na pana kāyena sacchikato. Nirodhaṃ pana ārammaṇaṃ katvā ekaccesu āsavesu khepitesu tena sacchikato hoti, tasmā so sacchikātabbaṃ nirodhaṃ yathālocitaṃ nāmakāyena sacchikarotīti kāyasakkhīti vuccati, na tu vimuttoti ekaccānaṃ āsavānaṃ aparikkhīṇattā.
“得见至”的意思是:在被称为“见”的入流道智之后随即到达。也有写成“因见而得至”的版本,这是要说明:通过被称为四谛之见的“见”而到达灭。因此说“诸行是苦”等。从初果开始直到最高的道,都可称为“见至”,所以说“这也是像身证者一样有六种”。对于“这是苦”,他如实了知:“这就是苦,苦只有这么多,没有超出这个范围的苦。”因为他按真实本质了知,在了知时,除了渴爱之外,把五取蕴了知为“苦谛”。而渴爱才是这个苦的集,苦由此生起,因此他如实了知“这是苦集”。因为这个苦和集到达涅槃后就灭尽、止息、不再转起,因此他如实了知“这是苦灭”。而圣八支道则趣向那个苦灭,因此他如实了知“这是趣向苦灭之道”。至此,已显示异刹那的四谛安立。如今为了在一刹那中显示它,而说“如来所宣示”等。如来所宣示,即如来于菩提树下所通达、所知、已善显。法,即四谛法。已善加照见,即已善见。已善行,即已善加实践,意为他的智慧在这些法中已善巧运作。此,即这样的补特伽罗,被称为“见至”。巴利
Diṭṭhantaṃ pattoti dassanasaṅkhātassa sotāpattimaggañāṇassa anantaraṃ pattoti attho. ‘‘Diṭṭhattā patto’’tipi pāṭho, tena catusaccadassanasaṅkhātāya diṭṭhiyā nirodhassa pattataṃ dīpeti. Tenāha ‘‘dukkhā saṅkhārā’’tiādi. Paṭhamaphalato paṭṭhāya yāva aggamaggā diṭṭhippattoti āha ‘‘esopi kāyasakkhī viya chabbidho hotī’’ti. Idaṃ dukkhanti ‘‘idaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ dukkhaṃ, na ito uddhaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti. Yasmā idaṃ yāthāvasarasato pajānāti, pajānanto ca ṭhapetvā taṇhaṃ pañcupādānakkhandhe ‘‘dukkhasacca’’nti pajānāti. Taṇhaṃ pana idaṃ dukkhaṃ ito samudeti, tasmā ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Yasmā idaṃ dukkhañca samudayo ca nibbānaṃ patvā nirujjhanti vūpasamanti appavattiṃ gacchanti, tasmā taṃ ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ariyo pana aṭṭhaṅgiko maggo taṃ dukkhanirodhaṃ gacchati, tena taṃ ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ettāvatā nānakkhaṇe saccavavatthānaṃ dassitaṃ. Idāni taṃ ekakkhaṇe dassetuṃ ‘‘tathāgatappaveditā’’tiādi vuttaṃ. Tathāgatappaveditāti tathāgatena bodhimaṇḍe paṭividdhā viditā pākaṭā katā. Dhammāti catusaccadhammā. Vodiṭṭhā hontīti sudiṭṭhā honti. Vocaritāti sucaritā, tesu tena paññā suṭṭhu carāpitāti attho. Ayanti ayaṃ evarūpo puggalo ‘‘diṭṭhippatto’’ti vuccati.
“信解脱者”:就是靠相信而解脱。这里是想说明,即使一个人还没有从一切方面解脱,仅凭信也能有解脱的状态。或者说“信胜解者”,意思是以信而胜解。解释方式和前面讲“身证者”时一样。“然而并不像见至者那样”:见至者的诸漏已经灭尽,而信解脱者并不是这样灭尽诸漏的。那么,他们在断除烦恼上有差别吗?没有。那为什么信解脱者达不到见至者的程度呢?因为来因不同。见至者在来因中镇伏烦恼时,能不太费力、不太辛苦地镇伏;信解脱者则要费力、辛苦地镇伏,所以达不到见至者的程度。因此论中说“在这两者之中”等。巴利
Saddhāyavimuttoti saddahanavasena vimutto, etena sabbathā avimuttassapi saddhāmattena vimuttabhāvaṃ dasseti. Saddhāvimuttoti vā saddhāya adhimuttoti attho. Vuttanayenevāti kāyasakkhimhi vuttanayeneva. No ca kho yathā diṭṭhippattassāti yathā diṭṭhippattassa āsavā parikkhīṇā, na evaṃ saddhāya vimuttassāti attho. Kiṃ pana nesaṃ kilesappahāne nānattaṃ atthīti? Natthi. Atha kasmā saddhāvimutto diṭṭhippattaṃ na pāpuṇātīti? Āgamanīyanānattena. Diṭṭhippatto hi āgamanamhi kilese vikkhambhento appadukkhena, akilamanto ca sakkoti vikkhambhetuṃ, saddhāvimutto dukkhena kilamanto vikkhambheti, tasmā diṭṭhippattaṃ na pāpuṇāti. Tenāha ‘‘etesu hī’’tiādi.
慧如实持取、确定所缘,所以叫“法”,也就是慧。“以慧为先”,意思是以慧为主导。“运慧”,就是让慧殊胜地进行;或者说,慧运载这个人,使他朝向涅槃。对“随信行”的解释,也是同样的道理。巴利
Ārammaṇaṃ yāthāvato dhāreti avadhāretīti dhammo, paññā. Paññāpubbaṅgamanti paññāpadhānaṃ. Paññaṃ vāhetīti paññāvāhī, paññaṃ sātisayaṃ pavattetīti attho. Paññā vā imaṃ puggalaṃ vāheti, nibbānābhimukhaṃ gametīti attho. Saddhānusāriniddesepi eseva nayo.
因此,由于《清净道论》中已说,故正从彼《清净道论》本身,此处之义当依其注释中所说的方法而理解。巴利
Tasmāti visuddhimagge (visuddhi. 2.770, 776) vuttattā, tato eva visuddhimagge, taṃ saṃvaṇṇanāsu (visuddhi. ṭī. 2.776) vuttanayenettha attho veditabbo.
《精勤教说》的注释巴利
Padhānadesanāvaṇṇanā
151 “以精勤的方式”是指以修习用功的方式。七觉支被称为“精勤”,是因为它们应当依远离等而精勤修习、应当培育。巴利
151.Padahanavasenāti bhāvanānuyogavasena. Satta bojjhaṅgā padhānāti vuttā vivekanissitādibhāvena padahitabbato bhāvetabbato.
对修行方法的注释巴利
Paṭipadādesanāvaṇṇanā
152 “以苦、以艰难而生起定”:在修行前期、即将进入正行的阶段,以辛苦、艰难、有造作、有加行而疲惫地镇伏烦恼,然后生起出世间定。“缓慢地证知那个境地”:在烦恼已被镇伏之后,长久安住于观修的准备阶段,然后缓慢地、渐渐地证知、通达、亲证、达到那被称为出世间定的境地,这就是它的意思。“这被称为”:因为这种定是这样生起的,又因为镇伏烦恼的修行方式是苦的,而观修准备阶段的慧是缓慢的,所以即使这道心生起时只出现在一个心识刹那中,也依据它的来因,被称为“苦迟通行”。上面三种情况,也应当按同样的方式理解。巴利
152.Dukkhenakasirena samādhiṃ uppādentassāti pubbabhāge āgamanakāle kicchena dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilamantassa kilese vikkhambhetvā lokuttarasamādhiṃ uppādentassa. Dandhaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassāti vikkhambhitesu kilesesu vipassanāparivāse ciraṃ vasitvā taṃ lokuttarasamādhisaṅkhātaṃ ṭhānaṃ dandhaṃ saṇikaṃ abhijānantassa paṭivijjhantassa, sacchikarontassa pāpuṇantassāti attho. Ayaṃ vuccatīti yā esā evaṃ uppajjati, ayaṃ kilesavikkhambhanapaṭipadāya dukkhattā, vipassanāparivāsapaññāya ca dandhattā maggakāle ekacittakkhaṇe uppannāpi paññā āgamanavasena ‘‘dukkhapaṭipadā dandhābhiññā nāmā’’ti vuccati. Upari tīsu padesupi imināva nayena attho veditabbo.
对“语行”等开示的注释。巴利
Bhassasamācārādidesanāvaṇṇanā
153 “语行”就是指言语行为。“安住”是指顺着已经开始的话题不间断地说下去,所以注释说“不中断话路而说”。“与妄语相随属”是指被时不时冒出来的妄语所夹杂。分裂的状态称为“离间”,致力于分裂就是离间语,也就是令分裂显露出来的话,所以注释说“导致分裂的话语”。“粗恶生”是指从粗暴中产生,因为以粗暴为特征而造作了过分的话。为了显示它表现出来的样子,就说了“你是破戒者”等话。对外人的谈论,即使听起来顺耳,也因为会带来他人心中的伤害,所以也属于粗恶一类,为了显示这一点,就说了“你的”等话。“散乱之谈所起”是指以散乱之谈而进行的。“以胜利为先”就是把自己要赢放在第一位。所谓“无论什么也不说”,是句义连接。“曼多”称为慧,是把思量、了知当作思量。“曼多”这个词与“mantetvā”同义,是虚词,所以注释说“审察之后”。“应理之谈”就是指对自己和听者都相应的话。应藏于心,是指因义成就、文成就,以及获得义智等的因由,应放置于心中,应以解脱处的方式作意,这是意思。或者说,即使具足一切支分的话,若说得不是时候,如在非处而说,也不能带来利益,所以说“以应理得时之时”。而为了显示这具足四支的善说之语,因能带来真实觉悟等,对众生有大威力、大利益,就说了“这样说了的话”等。巴利
153.Bhassasamācāreti vacīsamācāre. Ṭhitoti yathāraddhaṃ taṃ avicchedavasena kathento. Tenāha ‘‘kathāmaggaṃ anupacchinditvā kathento’’ti. Musāvādūpasañhitanti antarantarā pavattena musāvādena upasaṃhitaṃ. Vibhūti vuccati visuṃbhāvo, tattha niyuttanti vebhūtikaṃ, tadeva vebhūtiyaṃ, pesuññaṃ. Tenāha ‘‘bhedakaravāca’’nti. Karaṇuttariyalakkhaṇato sārambhato jātāti sārambhajā. Tassā pavattiākāradassanatthaṃ ‘‘tvaṃ dussīlo’’tiādi vuttaṃ. Bahiddhākathā amanāpā, manāpāpi parassa cittavighātāvahattā karaṇuttariyapakkhiyamevāti dassento ‘‘tuyha’’ntiādimāha. Vikkhepakathāpavattanti vikkhepakathāvasena pavattaṃ. Jayapurekkhāro hutvāti attano jayaṃ purakkhatvā. Yaṃ kiñci na bhāsatīti yojanā. ‘‘Mantā’’ti vuccati paññā, mantanaṃ jānananti katvā. ‘‘Mantā’’ti idaṃ ‘‘mantetvā’’ti iminā samānatthaṃ nipātapadanti āha ‘‘upaparikkhitvā’’ti. Yuttakathamevāti attano, suṇantassa ca yuttarūpameva kathaṃ. Hadaye nidahitabbayuttanti atthasampattiyā, byañjanasampattiyā atthavedādipaṭilābhanimittattā citte ṭhapetabbaṃ, vimuttāyatanabhāvena manasi kātabbanti attho. Sabbaṅgasampannāpi vācā akāle bhāsitā abhājane bhāsitā viya na atthāvahāti āha ‘‘yuttapattakālenā’’ti. Ayañca caturaṅgasamannāgatā subhāsitavācā saccasambodhāvahāditāya sattānaṃ mahiddhikā mahānisaṃsāti dassetuṃ ‘‘evaṃ bhāsitā hī’’tiādi vuttaṃ.
戒与行,是指在戒和行两方面都清净,也就是戒清净和意行清净。安住,就是稳固地站立。因为具有真实,所以称为真实,因此说“说真实语者”。这个道理在这里也适用于“有信”,所以说“信具足者”。前面不是已经讲过真实了吗,为什么这里又讲?因为前面讲语行的时候已经说过真实,而这里讲戒,是为了通过遮止对立面来圆满显示戒,所以直接以真实的本来面目来讲。有人可能会说:这是就依托个人的谈论来说的,但讲了真实之后紧接着又讲真实,就成了重复,为了避免给对方留下批评的把柄,所以提出这个疑问。前面讲真实,是为了显示具足四支的善说之语;这里则是为了显示“如此,戒便达到极清净……乃至极少量的……”,所以在这里宣说。关于这个道理,应当引用《罗睺罗教诫经》中所说的:“罗睺罗,那些在明知故犯的妄语面前都毫无羞愧的,他们的沙门性就只有那么一丁点了”等等。巴利
Sīlācāreti sīle ca ācāre ca parisuddhasīle ceva parisuddhamanosamācāre ca. Ṭhitoti patiṭṭhahanto. Saccaṃ etassa atthīti saccoti āha ‘‘saccakatho’’ti. Esa nayo saddhoti etthāpi. Tenāha ‘‘saddhāsampanno’’ti. ‘‘Nanu ca heṭṭhā saccaṃ kathitamevā’’ti kasmā vuttaṃ? Heṭṭhā hi vacīsamācāraṃ kathentena saccaṃ kathitaṃ, paṭipakkhapaṭikkhepavasena idha sīlaṃ kathentena taṃ paripuṇṇaṃ katvā dassetuṃ saccaṃ sarūpeneva kathitaṃ. ‘‘Puggalādhiṭṭhānāya kathāya ārabbhantarañcetaṃ, tathāpi saccaṃ vatvā anantarameva saccassa kathanaṃ punaruttaṃ hotīti parassa codanāvasaro mā hotū’’ti tattha parihāraṃ dātukāmo ‘‘idha kasmā puna vutta’’nti āha. Heṭṭhā vācāsaccaṃ kathitaṃ caturaṅgasamannāgataṃ subhāsitavācaṃ dassentena. Antamaso…pe… dassetuṃ idha vuttaṃ ‘‘evaṃ sīlaṃ suparisuddhaṃ hotī’’ti. Imasmiṃ panatthe ‘‘evaṃ parittakaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ, yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā’’tiādi nayappavattaṃ rāhulovādasuttaṃ dassetabbaṃ.
以正念作门闩守护、关闭诸门,因此说“守护根门”,即所谓“在六根中”等。依照寻求、接受、受用、舍弃的方式,对食物知道适量,就是“于食知量”。“平等”,就是不偏斜。因为舍离身体的不正行等,圆满身体的端正行等,所以是平等行。“于坐”这里的“等”字有“等类”的意思,因此统摄“从障碍法中净化心”等语句。因为通过修习来净化心,才是警寤策励,并不只是排除睡眠。“无惛眠”,就是已远离惛沉与睡眠。那无惛眠的状态,在身懈怠消失时才显现,所以说“远离身懈怠”。“勤精进”这句话已经包含两种精进的发起,为了分别说明,才说“以身精进……”等。聚集在一起、以群体方式居住,共同生活,就是“杂处”,这种杂处也会因烦恼而存在;为了把它区分出来,所以说“众杂处”。与众人混杂就是众杂处。依精进之事而独住,是以证得尚未证得的殊胜境界为因缘而独住,并不只是形式上单独一人。“烦恼杂”,就是心与烦恼俱起的状态。无论怎样,都是依观的方式,或依审察的方式。依止的方式,是心专注于所缘;依观的方式,是心专注于诸法之相。巴利
Guttā satikavāṭena pidahitā dvārā etenāti guttadvāroti āha ‘‘chasu indriyesū’’tiādi . Pariyesanapaṭiggaṇhanaparibhogavissajjanavasena bhojane mattaṃ jānātīti bhojane mattaññū. Samanti avisamaṃ. Samacāritā hi kāyavisamādīni pahāya kāyasamādipūraṇaṃ. Nisajjāyāti ettha iti-saddo ādiattho, tena ‘‘āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetī’’ti evamādiṃ saṅgaṇhāti. Bhāvanāya cittaparisodhanañhi jāgariyānuyogo, na niddāvinodanamattaṃ. Nittandīti vigatathinamiddho. Sā pana nittanditā kāyālasiyavigamane pākaṭā hotīti vuttaṃ ‘‘kāyālasiyavirahito’’ti. ‘‘Āraddhavīriyo’’ti iminā duvidhopi vīriyārambho gahitoti taṃ vibhajitvā dassetuṃ ‘‘kāyikavīriyenāpī’’tiādi vuttaṃ. Saṅgamma gaṇavihāro sahavāso saṅgaṇikā, sā pana kilesehipi evaṃ hotīti tato visesetuṃ ‘‘gaṇasaṅgaṇika’’nti vuttaṃ. Gaṇena saṅgaṇikaṃ gaṇasaṅgaṇikanti. Ārambhavatthuvasenāti anadhigatavisesādhigamakāraṇavasena ekavihārī, na kevalaṃ ekībhāvavasena. Kilesasaṅgaṇikanti kilesasahitacittataṃ. Yathā tathāti vipassanāvasena, paṭisaṅkhānavasena vā. Samathavasena ārammaṇūpanijjhānaṃ. Vipassanāvasena lakkhaṇūpanijjhānaṃ.
善辩才,是指美好的辩才;而那种辩才的成就,一定要和语言上的善巧结合在一起,所以才说“具足语言……以及成就”。所谓“辩才”,既指智慧,也指由智慧现起的话语。其中,辩才与义理相应、与理由相应,就是“相应辩才”。如果被问之后不能立刻迅速回答,辩才就不能无碍畅达,所以是“非无碍辩才”。但这里指的是言语散乱无边的无碍辩才,基于这个意思才说“安住戒行的比丘,不是无碍辩才”。堪能往趣,是指有能力引导趣入未曾听闻之法。堪能受持,是指由于殊胜地具备念与精进,有能力受持如所闻、如所习之法。由思量、由比量而名为“慧”,这是比量智之名。以三种句,是指“具足行、具足坚定、具足慧”这三种句。前者,是指在前面说“勤精进”之处。此处,是指在说“坚定”之处。前面也已将精进作为功德而取,所以说“勤精进之义”。前者,是指在“致力于警寤、修禅”等处,说的是观慧。此处,是指在“坚定、具慧”等处,说的是受持佛语的慧,因为说明了作前后善巧慧等。烦恼欲也像事欲一样,随其所起而可贪著,所以说“不贪著事欲与烦恼欲”。巴利
Kalyāṇapaṭibhānoti sundarapaṭibhāno, sā panassa paṭibhānasampadā vacanacāturiyasahitāva icchitāti āha ‘‘vākkaraṇa…pe… sampanno cā’’ti. ‘‘Paṭibhāna’’nti hi ñāṇampi vuccati ñāṇassa upaṭṭhitavacanampi. Tattha atthayuttaṃ kāraṇayuttaṃ paṭibhānamassāti yuttapaṭibhāno. Pucchitānantarameva sīghaṃ byākātuṃ asamatthatāya no muttapaṭibhānaṃ assāti no muttapaṭibhāno. Idha pana vikiṇṇavāco muttapaṭibhāno adhippetoti adhippāyena ‘‘sīlasamācārasmiñhi ṭhitabhikkhu muttapaṭibhāno na hotī’’ti vuttaṃ. Gamanasamatthāyāti assutaṃ dhammaṃ gametuṃ samatthāya. Dhāraṇasamatthāyāti sātisayaṃ sativīriyasahitatāya yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ dhāretuṃ samatthāya. Munanato anuminanato mutīti anumāna paññāya nāmaṃ. Tīhi padehīti ‘‘gatimā dhitimā mutimā’’ti tīhi padehi. Heṭṭhāti heṭṭhā ‘‘āraddhavīriyo’’ti vuttaṭṭhāne. Idhāti ‘‘dhitimā’’ti vuttaṭṭhāne. Vīriyampi heṭṭhā guṇabhūtaṃ gahitanti vuttovāyamattho. Heṭṭhāti ‘‘jāgariyānuyogamanuyutto, jhāyī’’ti ettha vipassanāpaññā kathitā. Idhāti ‘‘dhitimā mutimā’’ti ettha buddhavacanagaṇhanapaññā kathitā karaṇapubbāparakosallapaññādīpanato. Kilesakāmopi vatthukāmo viya yathāpavatto assādīyatīti vuttaṃ ‘‘vatthukāmakilesakāmesu agiddho’’ti.
对教诫方式等开示内容的注释巴利
Anusāsanavidhādesanādivaṇṇanā
154 以自己的方便作意,是指从自身生起的最初作意,也就是修习的作意。正行道,是指正行于清净之道。巴利
154.Attano upāyamanasikārenāti attani sambhūtena pathamanasikārena bhāvanāmanasikārena. Paṭipajjamānoti visuddhiṃ paṭipajjamāno.
155 关于“烦恼解脱智”:指的是对断除烦恼这件事的了知。巴利
155.Kilesavimuttiñāṇeti kilesappahānajānane.
156 “完全把握”是指限定并掌握,这就是它的意思。他只能随念清净的诸蕴,却无法完全把握名与姓。为了阐明前面已经说过的义理,才说了“因为有一类……”等话。能够完全把握。对于不能把握的人,则是依其不能把握的情况,执取“我曾在那里,有这样的名字”等,这就是所说的意思。所谓“不能把握的人”,是指在向上追溯时不能把握,但在向下追溯时,他的智慧已经稳固。因此说“仅仅随念清净的蕴”等。他并未觉察到这其中的前后矛盾,因为执取恶见使他的智慧变得迟钝。所以说“因为是见行者”。“立场”是指在某一种主张上站定。“决定”是指论说的决定,即确定的主张。因此说“执取了此……”等。巴利
156.Pariyādiyamānoti paricchijja gaṇhantoti attho. Suddhakkhandheyeva anussarati nāmagottaṃ pariyādiyituṃ asakkonto. Vuttamevatthaṃ vivarituṃ ‘‘eko hī’’tiādi vuttaṃ. Sakkoti pariyādiyituṃ. Asakkontassavasena gahitaṃ, ‘‘amutrāsiṃ evaṃnāmo’’tiādi vuttanti attho. Asakkontassāti ca ārohane asakkontassa, orohane pana ñāṇassa thirabhūtattā. Tenāha ‘‘suddhakkhandheyeva anussaranto’’tiādi. Etanti pubbāparavirodhaṃ. Na sallakkhesi diṭṭhābhinivesena kuṇṭhañāṇattā. Tenāha ‘‘diṭṭhigatikattā’’ti. Ṭhānanti ekasmiṃ pakkhe avaṭṭhānaṃ. Niyamoti vādaniyamo paṭiniyatavādatā. Tenāha ‘‘imaṃ gahetvā’’tiādi.
157 “以总数计算”是指:不按“一个、两个”这样的方式去数,而是用合计、总计的方式,把数目合起来算。“以无间断的方式”是指:不采用逐次计数的方式,而是不间断地整体计数——比如“这棵树上有这么多片叶子”,或者“这个水池里有这么多桶水”,像这样把要数的东西合在一起算。因为逐次计数是断断续续进行的,中间会打断。而这种计数不需要依赖听闻的间隔,只用心去算就可以,所以也叫“意计数”,因此说“以意计数”。这里展示的是总数计算,不是分别计算。无法由他人计算,因为是不可计数之故。为了显示慧巴拉密的圆满——如果没有其他巴拉密的圆满,它也不可能圆满——所以说“因为十巴拉密已圆满”。因此说“因为一切知智已善通达”。“令显明这个数量”,是长老的解释。至于经典中所说的“具相、有详细地随念”,那是就他能够随念而言,并不是就寿命、年岁等的计数限定而言,因为那非其境界。巴利
157.Piṇḍagaṇanāyāti ‘‘ekaṃ dve’’tiādinā agaṇetvā saṅkalanapaduppādanādinā piṇḍanavasena gaṇanāya. Acchiddakavasenāti avicchindakagaṇanāvasena gaṇanā kamagaṇanaṃ muñcitvā ‘‘imasmiṃ rukkhe ettakāni paṇṇānī’’ti vā ‘‘imasmiṃ jalāsaye ettakāni udakāḷhakānī’’ti vā evaṃ gaṇetabbassa ekajjhampi piṇḍetvā gaṇanā. Kamagaṇanā hi antarantarā vicchijja pavattiyā pacchindikā. Sā panesā gaṇanā savanantaraṃ anapekkhitvā manasāva gaṇetabbato ‘‘manogaṇanā’’tipi vuccatīti āha ‘‘manogaṇanāyā’’ti. Piṇḍagaṇanameva dasseti, na vibhāgagaṇanaṃ. Saṅkhātuṃ na sakkā aññehi asaṅkhyeyyābhāvato. Paññāpāramiyā pūritabhāvaṃ dassento itarāsaṃ pūraṇena vinā tassā pūraṇaṃ natthīti ‘‘dasannaṃ pāramīnaṃ pūritattā’’ti āha. Tenāha ‘‘sabbaññutaññāṇassa suppaṭividdhattā’’ti. Ettakanti dassethāti dīpeti thero. Yaṃ pana pāḷiyaṃ ‘‘sākāraṃ sauddesaṃ anussaratī’’ti vuttaṃ, taṃ tassa anussaraṇamattaṃ sandhāya vuttaṃ, na āyuno vassādigaṇanāya paricchindanaṃ tassa avisayabhāvato.
158 诸佛世尊的法是无上的,因为不与任何其他人共通。现在,为了说明这个教法中间没有分别,就像打碎的金子没有差别一样,所以说了“过去诸佛也……”等话。也是因为这个原因——即因为无上性,以及与其他诸佛等同的缘故。巴利
158.Tumhākaṃ sammāsambuddhānaṃ yeva anuttarā anaññasādhāraṇattā. Idāni tassā desanāya majjhe bhinnasuvaṇṇassa viya vibhāgābhāvaṃ dassetuṃ ‘‘atītabuddhāpī’’tiādi vuttaṃ. Imināpi kāraṇenāti anuttarabhāvena, aññehi buddhehi ekasadisabhāvena ca.
159 因为成了诸漏的所缘,所以叫有漏。靠近而依着,就是所依,也就是把过失放在上面;与所依一起,所以叫有所依。在非圣者的神通里,有些人因为自己内心的过失而招来别人的责难,这个意思可以用《给瓦塔经》来说明。不称为圣,是因为还有漏。由于是无过失的漏尽者所行持的,所以无过失,因为不与过失一起生起。因此也无责难。这是诸圣者的神通,所以称为圣神通。巴利
159. Āsavānaṃ ārammaṇabhāvūpagamanena sāsavā. Upecca ādhīyantīti upādhī, dosāropanāni, saha upādhīhīti saupādhikā. Anariyiddhiyañhi attano cittadosena ekacce upārambhaṃ dadanti, svāyamattho kevaṭṭasuttena dīpetabbo. No ‘‘ariyā’’ti vuccati sāsavabhāvato. Niddosehi khīṇāsavehi pavattetabbato niddosā dosehi saha appavattanato. Tato eva anupārambhā. Ariyānaṃ iddhīti ariyiddhīti vuccati.
对非不可意想:就是生起可意想,心以可意的行相运转。对不可意:就是对于不欢喜、不中意的事物。界想:就是“诸界”这样的想。移入:就是引导、令生起。对于不可意的事物:就是对于不可意、被想成有情的所缘。或者以慈遍满:就是把愿众生得利益的慈引导过去,在一切处都只对那处遍满它。或者以界的方式移入:就是通过思维法的自性,从界的角度,或者在那里生起审察界的作意。对于可意的有情,比如亲戚朋友等,以如实思维法的自性,通过无常想,对与他们不同的“头发等只是不净的聚集”这一点,遍满不净想,生起不净作意。以六支舍:对于可意、不可意的六种所缘现前时,具有不失去清净本性的特相,因为在六门中生起,所以名为“六支舍”,也就是中舍。巴利
Appaṭikkūlasaññīti iṭṭhasaññī iṭṭhākārena pavattacitto. Paṭikkūleti amanuññe aniṭṭhe . Dhātusaññanti ‘‘dhātuyo’’ti saññaṃ. Upasaṃharatīti upaneti pavatteti. Aniṭṭhasmiṃ vatthusminti aniṭṭhe sattasaññite ārammaṇe. Mettāya vā pharatīti mettaṃ hitesitaṃ upasaṃharanto sabbatthakameva taṃ tattha pharati. Dhātuto vā upasaṃharatīti dhammasabhāvacintanena dhātuso, paccavekkhaṇāya dhātumanasikāraṃ vā tattha pavatteti. Appaṭikkūle satte ñātimittādike yāthāvato dhammasabhāvacintanena aniccasaññāya visabhāgabhūte ‘‘kesādi asucikoṭṭhāsamevā’’ti asubhasaññaṃ pharati asubhamanasikāraṃ pavatteti. Chaḷaṅgupekkhāyāti iṭṭhāniṭṭhachaḷārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvāvijahanalakkhaṇāya chasu dvāresu pavattanato ‘‘chaḷaṅgupekkhāyā’’ti laddhanāmāya tatramajjhattupekkhāya.
所谓“那种说法”,就是指在两种神通中开示说法的类别和说法的轨则。“无余”就是完全、彻底、圆满,以最殊胜的智慧了知。对于无余地了知的人,再没有比这更高的应证之法。“于此”是指世尊自己所证知的。其他无论从胜义上说为法,还是从施设上说为补特伽罗,说“这是世尊所不知的”,这种事不存在、找不到,因为一切世尊都已正确无余地了知。在两种神通的证知和说法上,没有能超过世尊的。这里的“亦”字,不只是总括已说的内容,还应当理解为总括未说的内容。因为通过“尊者,那个”等语句,同样是在显示世尊的功德,也就是在说明净信的生起原因。巴利
Taṃ desananti taṃ dvīsu iddhividhāsu desanappakāraṃ desanāvidhiṃ. Asesaṃ sakalanti asesaṃ niravasesaṃ sampuṇṇaṃ abhivisiṭṭhena ñāṇena jānāti. Asesaṃ abhijānato tato uttari abhiññeyyaṃnatthi. Itoti bhagavato abhiññātato. Añño paramatthavasena dhammo vā paññattivasena puggalo vā ayaṃ nāma yaṃ bhagavā na jānātīti idaṃ natthi na upalabbhati sabbasseva sammadeva tumhehi abhiññātattā. Dvīsu iddhividhāsu abhijānane, desanāyañca bhagavato uttaritaro natthi. Imināpīti pi-saddo na kevalaṃ vuttatthasamuccayattho, atha kho avuttatthasamuccayatthopi daṭṭhabbo. Yaṃ taṃ bhantetiādināpi hi bhagavato guṇadassanaṃ tasseva pasādassa kāraṇavibhāvanaṃ.
以其他方式显示导师功德等的注释。巴利
Aññathāsatthuguṇadassanādivaṇṇanā
160 160. 前面通过“尊者,这是无上的”等语句,已经显示了如上所说的佛陀功德;此后,又以“尊者,那个……”等语句开始了另一种不同的方式,所以说“又以另一种方式”。由于对诸佛的正等正觉生起信解,这些善男子特别被称为菩萨、大菩萨,此为其意趣。因为他们从大誓愿开始,就以决定性的状态心系大菩提、依附大菩提,不为任何事物所动摇。由于他们对大菩提的信心无论如何都不会变异,由此也应看出,他们对于业果的信心也同样没有变异。因此,因为出于想要以殊胜言辞赞叹的意趣,以及“世尊已证得那个”等邻近语句,所以“具信的善男子”这一句具有殊胜所缘。因为证得一切佛功德都以证得出世间法为根本,所以说“九种出世间法”。在“勤精进者”等复合词中,“精进”“力”等是构成部分的词。“等”字包含了“策励”一词,但不包含“堪能”,因为“堪能”不是精进的同义词,而是指具有精进的人。他承担起担子,所以叫堪能者,因此说“能担起那个担子的大丈夫”。“策举精进者”,就是精进不松懈的人。“坚住精进者”,就是通过振奋而达到坚固的精进者。“不共的担”,就是不由他人共同承担的担子。诸世间怙主能承受他人无法承受的。那一切不可思议、不可衡量的种种佛陀功德。巴拉密、佛陀功德、所化众生,这三者对于一切诸佛都是共同的,所以说“过去、未来……没有缺少”。巴利
160. Pubbe ‘‘etadānuttariyaṃ bhante’’tiādinā yathāvuttabuddhaguṇā dassitā, tato añño evāyaṃ pakāro ‘‘yaṃ taṃ bhante’’tiādinā āraddhoti āha ‘‘aparenāpi ākārenā’’ti. Buddhānaṃ sammāsambodhiyā saddahanato visesato saddhā kulaputtā nāma bodhisattā, mahābodhisattāti adhippāyo. Te hi mahābhinīhārato paṭṭhāya mahābodhiyaṃ sattā āsattā laggā niyatabhāvūpagamanena kenaci asaṃhāriyabhāvato. Yato nesaṃ na kathañci tattha saddhāya aññathattaṃ hoti, eteneva tesaṃ kammaphalaṃ saddhāyapi aññathattābhāvo dīpito daṭṭhabbo. Tasmāti yasmā atisayavacanicchāvasena, ‘‘anuppattaṃ taṃ bhagavatā’’ti saddantarasannidhānena ca visiṭṭhavisayaṃ ‘‘saddhena kulaputtenā’’ti idaṃ padaṃ, tasmā. Lokuttaradhammasamadhigamamūlakattā sabbabuddhaguṇasamadhigamassa ‘‘nava lokuttaradhammā’’ti vuttaṃ. ‘‘Āraddhavīriyenā’’tiādīsu samāsapadesu ‘‘vīriyaṃ thāmo’’tiādīni avayavapadāni. Ādi-saddena parakkamapadaṃ saṅgaṇhāti, na dhorayhapadaṃ. Na hi taṃ vīriyavevacanaṃ, atha kho vīriyavantavācakaṃ. Dhurāya niyuttoti hi dhorayho. Tenāha ‘‘taṃ dhuraṃ vahanasamatthena mahāpurisenā’’ti. Paggahitavīriyenāti asithilavīriyena. Thiravīriyenāti ussoḷhībhāvūpagamanena thirabhāvappattavīriyena. Asamadhurehīti anaññasādhāraṇadhurehi. Paresaṃ asayhasahanā hi lokanāthā. Taṃ sabbaṃ acinteyyāparimeyyabhedaṃ buddhānaṃ guṇajātaṃ. Pāramitā, buddhaguṇā, veneyyasattāti yasmā idaṃ tayaṃ sabbesampi buddhānaṃ samānameva, tasmā āha ‘‘atītānāgata…pe… ūno natthī’’ti.
沉溺于欲乐,就是黏着在欲乐里、一头扎进去享受。所谓“谁知道有他世”,意思是抱着这样的看法:“这个‘有’只是单一境界,是诸根活动的范围。”乐,就是合意的、能带来快乐的。女出家者,是指年轻的女苦行者。柔软,是指娇嫩柔弱。多毛,是指有细软幼嫩的毛发。结髻,是指把头发束成髻。令享乐,是指让她们做自己的侍奉者,或者在那里为了享乐而让诸根四处游转。卑劣,是指染污的,是村里愚人的法。凡夫之,是指属于凡夫的。然而,为了说明它如何得到“凡夫之”这一称呼,所以说“为凡夫所习行”。或者,“为非圣者所习行”即非圣。由于“圣”有无过失之义,所以说“非圣即非无过失”。与无益相应,是指与现世、来世等种种广大无益相应。勤修自苦,是指勤修自身的疲惫、憔悴。有苦,是指有苦。有苦之心,是指有苦的心。巴利
Kāmasukhallikānuyoganti kāmasukhe allīnā hutvā anuyuñjanaṃ. Ko jānāti paralokaṃ ‘‘atthī’’ti, ettha ‘‘ko ekavisayoyaṃ indriyagocaro’’ti evaṃdiṭṭhi hutvāti adhippāyo. Sukhoti iṭṭho sukhāvaho. Paribbājikāyāti tāpasaparibbājikāya taruṇiyā. Mudukāyāti sukhumālāya. Lomasāyāti taruṇamudulomavatiyā. Moḷibandhāhīti moḷiṃ katvā bandhakesāhi. Paricārentīti attano pāricārikaṃ karonti, indriyāni vā tattha parito cārenti. Lāmakanti paṭikiliṭṭhaṃ. Gāmavāsīnaṃ bālānaṃ dhammaṃ. Puthujjanānamidanti pothujjanikaṃ. Yathā pana taṃ ‘‘puthujjanānamida’’nti vattabbataṃ labhati, taṃ dassetuṃ ‘‘puthujjanehi sevitabba’’nti āha. Anariyehi sevitabbanti vā anariyaṃ. Yasmā pana niddosattho ariyattho, tasmā ‘‘anariyanti na niddosa’’nti vuttaṃ. Anatthasaṃyuttanti diṭṭhadhammikasamparāyikādivividhavipulānatthasañhitaṃ. Attakilamathānuyoganti attano kilamathassa khedanassa anuyuñjanaṃ. Dukkhaṃ etassa atthīti dukkhaṃ. Dukkhamanaṃ etassāti dukkhamaṃ.
“属于增上心”(ābhicetasikāni):“增上心”指的是殊胜、清净的心,或者叫增上心。在这些增上心里生起的,或者依止增上心的,就叫“属于增上心”。“现法乐住”(diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ):就是在现法中的安乐住处。“现法”指的是眼前这个可见的自身,在其中成为安乐住处,这就是它的意思。这是色界禅那的别名。因为安住在禅那中的修行者,就在这个自身当中体验到远离杂染的出离之乐,所以称为“现法乐住”。由于带有喜,并且与出世间果的微细安乐相连,因此说为“现法乐住”。连同道一起,作为观之基础的禅那被讲述了,如《长部·清净经》等所说:“春达,有这四种乐行道,纯一导向厌离……”所谓第四禅的果定,即第四禅的果定以“现法乐住”的方式被讲述。四种色界禅那被称为“现法乐住禅”,这就是其含义。“随意得者”(nikāmalābhī):就是随自己的意愿而得,随自己的欲求而得。能在想要进入的刹那便入定的,就是其含义。因此说“如愿而得者”(yathākāmalābhī)。“不难得者”(adukkhalābhī):因为敌对法已被彻底断除,所以能轻易入定。“无艰难得者”(akasiralābhī):得无艰难、广大的(定),能随其限量而出定。有人虽然是得者,但不能在想要进入的刹那入定;有人能那样入定,但要艰难地镇伏障碍法;有人能那样入定,也能毫不费力地镇伏障碍法,但不能像筒车一样随其限量而出定。而世尊因为一切障碍法已彻底断除、完全证得自在的缘故,所以这一切都能圆满成就。巴利
Ābhicetasikānanti abhiceto vuccati abhikkantaṃ visuddhaṃ cittaṃ, adhicittaṃ vā, tasmiṃ abhicetasi jātānīti ābhicetasikāni, abhicetosannissitāni vā. Diṭṭhadhammasukhavihārānanti diṭṭhadhamme sukhavihārānaṃ, diṭṭhadhammo vuccati paccakkho attabhāvo, tattha sukhavihārabhūtānanti attho, rūpāvacarajhānānametaṃ adhivacanaṃ. Tāni hi appetvā nisinnā jhāyino imasmiṃyeva attabhāve asaṃkiliṭṭhaṃ nekkhammasukhaṃ vindanti, tasmā ‘‘diṭṭhadhammasukhavihārānī’’ti vuccantīti. Kathitā ‘‘diṭṭhadhammasukhavihāro’’ti sappītikattā, lokuttaravipākasukhumasañhitattā ca. Saha maggena vipassanāpādakajjhānaṃ kathitaṃ ‘‘cattārome cunda sukhallikānuyogā ekantanibbidāyā’’tiādinā (dī. ni. 3.184) catutthajjhānikaphalasamāpattīti catutthajjhānikā phalasamāpatti diṭṭhadhammasukhavihārabhāvena kathitā. Cattāri rūpāvacarāni ‘‘diṭṭhadhammasukhavihārajjhānānī’’ti kathitānīti attho. Nikāmalābhīti nikāmena lābhī attano icchāvasena lābhī. Icchiticchitakkhaṇe samāpajjituṃ samatthoti attho . Tenāha ‘‘yathākāmalābhī’’ti. Adukkhalābhīti sukheneva paccanīkadhammānaṃ samucchinnattā samāpajjituṃ samattho. Akasiralābhīti akasirānaṃ vipulānaṃ lābhī, yathāparicchedeneva vuṭṭhātuṃ samattho. Ekacco hi lābhīyeva hoti, na pana sakkoti icchiticchitakkhaṇe samāpajjituṃ. Ekacco tathā samāpajjituṃ sakkoti, pāribandhake pana kicchena vikkhambheti. Ekacco tathā ca samāpajjati, pāribandhake ca akiccheneva vikkhambheti , na sakkoti nāḷikayantaṃ viya yathāparicchede vuṭṭhātuṃ. Bhagavā pana sabbaso samucchinnapāribandhakattā vasibhāvassa sammadeva samadhigatattā sabbametaṃ sammadeva sakkoti.
随行布施种类的注释巴利
Anuyogadānappakāravaṇṇanā
161 “十千世界界”是指:连同这个世界界一起,围绕着这个世界界而安住的那十千世界界。因为从出生领域的角度把它们合在一起,才说成“一个世界界”;应当知道,按照法性,出生领域就只有那么大。有些人说:“这是从摄持的范围来说的。”一切佛陀的出生领域也都同样只有那么大。他们还这样说:“只有住在其中的天神,才能发生对法的现观。”由于震动、天神前来等而一同出现的轮围世界,凡是能够与之相应、共同起作用的地方,就是出生领域。随同自身威光而施令的地方,就是令领域。成为佛陀智慧对象的地方,就是境领域。这里举出入胎等六种情况,只是举例而已;因为在发大愿等时候,那个世界也会震动。所谓令领域,是指某些部分坏灭、某些部分生成的地方。令的运行,是通过住在其中的天神们以头顶礼接受来实现的。而这完全只是依靠佛陀的威光,并不是出于意图。因为世尊说过“只要他愿意”,所以令也可以运行到更远的地方。巴利
161.Dasasahassilokadhātuyāti imāya lokadhātuyā saddhiṃ imaṃ lokadhātuṃ parivāretvā ṭhitāya dasasahassilokadhātuyā. Jātikhettabhāvena hi taṃ ekajjhaṃ gahetvā ‘‘ekissā lokadhātuyā’’ti vuttaṃ, tattakāya eva jātikhettabhāvo dhammatāvasena veditabbo. ‘‘Pariggahavasenā’’ti keci. Sabbesampi buddhānaṃ tattakaṃ eva jātikhettaṃ. ‘‘Tannivāsīnaṃyeva ca devānaṃ dhammābhisamayo’’ti vadanti. Pakampanadevatūpasaṅkamanādinā jātacakkavāḷena samānayogakkhamaṭṭhānaṃ jātikhettaṃ. Saraseneva āṇāpavattanaṭṭhānaṃ āṇākhettaṃ. Buddhañāṇassa visayabhūtaṃ ṭhānaṃ visayakhettaṃ. Okkamanādīnaṃ channameva gahaṇaṃ nidassanamattaṃ mahābhinīhārādikālepi tassa pakampanalabbhanato. Āṇākhettaṃ nāma, yaṃ ekaccaṃ saṃvaṭṭati, vivaṭṭati ca. Āṇā vattati tannivāsidevatānaṃ sirasā sampaṭicchanena, tañca kho kevalaṃ buddhānaṃ ānubhāveneva, na adhippāyavasena. ‘‘Yāvatā pana ākaṅkheyyā’’ti (a. ni. 3.81) vacanato tato parampi āṇā pavatteyyeva.
所谓“不生起”,意思是:世尊站在这个世界界中这样说:“我没有老师,没有和我相等的人。”(《中部》1.285;2.341;《大品》11;《论事》405)而且在这部经里,当被问到“贤友舍利弗,现在难道有别的沙门或婆罗门,在正觉上和世尊完全相等吗?”(《长部》3.161)时,舍利弗回答:“尊者,我会说没有。”(《长部》3.161)接着,为了说明其中的理由,法将舍利弗举出这部经:“这是不可能的,是没有机会的,即在一个世界界中有两位阿拉汉、正自觉者。”(《长部》3.161;《中部》3.129;《增支部》1.277;《导论》57;《弥兰陀问》5.1.1)他的意思是:除了这个作为佛土的这个世界界之外,佛陀不会在别处生起。巴利
Nuppajjantīti pana atthīti ‘‘na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjatī’’ti (ma. ni. 1.285; 2.341; mahāva. 11; kathā. 405) imissā lokadhātuyā ṭhatvā vadantena bhagavatā, imasmiṃyeva sutte ‘‘kiṃ panāvuso, sāriputta, atthetarahi añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā samasamo sambodhiya’’nti (dī. ni. 3.161) evaṃ puṭṭho ‘‘ahaṃ bhante noti vadeyya’’nti (dī. ni. 3.161) vatvā tassa kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā’’ti (dī. ni. 3.161; ma. ni. 3.129; a. ni. 1.277; netti. 57; mi. pa. 5.1.1) imaṃ suttaṃ dassentena dhammasenāpatinā ca buddhakhettabhūtaṃ imaṃ lokadhātuṃ ṭhapetvā aññattha anuppatti vuttā hotīti adhippāyo.
“同一时”意思就是在一起,也就是在同一时间。那么,这个时间到底是怎么划定的呢?为了说明它是从最后一生结生开始,一直到界般涅槃为止,注释者说“在那里,在菩提座上……”等等。“从坐下的时候开始”,这是按逆序来说的。领域的占有其实早就完成了,也就是所谓“这是诸佛的出生领域”。那么,是谁完成了这个占有呢?是正在出生的菩萨。“从般涅槃开始”,是指从无余涅槃界的般涅槃开始。“在此期间”,是指从菩萨最后一生结生到界般涅槃这两者之间所限定的这段时间。巴利
Ekatoti saha, ekasmiṃ kāleti attho. So pana kālo kathaṃ paricchinnoti? Carimabhave paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya yāva dhātuparinibbānanti dassento ‘‘tattha bodhipallaṅke’’tiādimāha. Nisinnakālato paṭṭhāyāti paṭilomakkamena vadati. Khettapariggaho katova hoti ‘‘idaṃ buddhānaṃ jātikhetta’’nti. Kena pana pariggaho kato? Uppajjamānena bodhisattena. Parinibbānato paṭṭhāyāti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbānato paṭṭhāya. Etthantareti carimabhave bodhisattassa paṭisandhiggahaṇaṃ, dhātuparinibbānanti imehi dvīhi paricchinne etasmiṃ antare.
关于三藏消失的注释巴利
Tipiṭakaantaradhānakathāvaṇṇanā
说了“未被遮止”之后,为了说明其中的原因,就说了“因为三种……”等。由于修行的隐没,教法逐渐衰微,于是另一位(佛陀)就有了出世的机会。“行道”,指的是能带来证悟的前行之道。巴利
‘‘Na nivāritā’’ti vatvā tattha kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘tīṇi hī’’tiādi vuttaṃ. Paṭipattiantaradhānena sāsanassa osakkitattā aparassa uppatti laddhāvasarā hoti. Paṭipadāti paṭivedhāvahā pubbabhāgapaṭipadā.
说了“教理是标准”之后,为了说明这个意思,就以菩萨作为例子,用“如同……”等话来讲。应当知道,这是举了一个低劣的例子。因为他在说明能导向解脱的法的住世时,却举了不能导向解脱的法作为例子。巴利
‘‘Pariyatti pamāṇa’’nti vatvā tamatthaṃ bodhisattaṃ nidassanaṃ katvā dassetuṃ ‘‘yathā’’tiādi vuttaṃ. Tayidaṃ hīnaṃ nidassanaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Niyyānikadhammassa hi ṭhitiṃ dassento aniyyānikadhammaṃ nidasseti.
所谓“纲目消失”,就是指像“若有比丘……”(《巴拉基格》39、44;《巴吉帝亚》45)这类按范例展开的学处根本纲目消失。在称为因缘说的巴帝摩卡中,以及在出家与达上的仪轨中,教法仍然住立。为什么呢?因为就像巴帝摩卡存在时,出家与达上才存在;同样,只有这两者存在时,巴帝摩卡才存在;如果这两者不存在,巴帝摩卡也就不存在。所以,这三者是教法住立的因,因此说“当巴帝摩卡、出家、达上住立时,教法就住立”。或者说,巴帝摩卡依赖于达上,因为未受达上的人没有意愿;而达上又依赖于出家。因此,当巴帝摩卡住立,并且依此而成就的出家与达上也住立时,教法才住立。所谓“衰退”,是把最后的证悟和最后的破戒这两者合在一起说的;从此以后,就称为“毁灭”。意思是:在最后的证悟之后,证悟的教法就毁灭了;在最后的破戒之后,修行的教法就毁灭了。巴利
Mātikāya antarahitāyāti ‘‘yo pana bhikkhū’’tiādi (pārā. 39, 44; pāci. 45) nayappavattāya sikkhāpadapāḷimātikāya antarahitāya. Nidānuddesasaṅkhāte pātimokkhe, pabbajjāupasampadākammesu ca sāsanaṃ tiṭṭhati. Yathā vā pātimokkhe dharante eva pabbajjā upasampadā ca, evaṃ sati eva tadubhaye pātimokkhaṃ tadubhayābhāve pātimokkhābhāvato. Tasmā tayidaṃ tayaṃ sāsanassa ṭhitihetūti āha ‘‘pātimokkhapabbajjāupasampadāsu ṭhitāsu sāsanaṃ tiṭṭhatī’’ti. Yasmā vā upasampadādhīnaṃ pātimokkhaṃ anupasampannassa anicchitattā, upasampadā ca pabbajjādhīnā, tasmā pātimokkhe, taṃ siddhiyā siddhāsu pabbajjupasampadāsu ca sāsanaṃ tiṭṭhati. Osakkitaṃ nāmāti pacchimakapaṭivedhasīlabhedadvayaṃ ekato katvā tato paraṃ vinaṭṭhaṃ nāma hoti, pacchimakapaṭivedhato paraṃ paṭivedhasāsanaṃ, pacchimakasīlabhedato paraṃ paṭipattisāsanaṃ vinaṭṭhaṃ nāma hotīti attho.
教法隐没的注释巴利
Sāsanaantarahitavaṇṇanā
虽然前面已经说过“教法是教法住立的标准”,但教法其实是以修行为因的。如果没有修行,教法就失去了立足之处,就像证悟一样。因此,为了说明修行的隐没是教法衰退的特殊原因,并指出这种教法的衰退最终以佛陀的界般涅槃为终点,才说了“三种般涅槃”等。应当知道:诸界聚集等事,都是依靠诸佛的决意才发生的。巴利
Etena kāmaṃ ‘‘sāsanaṭṭhitiyā pariyatti pamāṇa’’nti vuttaṃ, pariyatti pana paṭipattihetukāti paṭipattiyā asati sā appatiṭṭhā hoti paṭivedho viya, tasmā paṭipattiantaradhānaṃ sāsanosakkanassa visesakāraṇanti dassetvā tayidaṃ sāsanosakkanaṃ dhātuparinibbānosānanti dassetuṃ ‘‘tīṇi parinibbānānī’’tiādi vuttaṃ. Dhātūnaṃ sannipātanādi buddhānaṃ adhiṭṭhānenevāti veditabbaṃ.
“Tā”是指那些光芒。“Kāruññaṃ”是指悲叹所生的怜悯。散布在赡部洲、其他洲岛,以及天界、龙界、梵天界中的舍利,在大菩提座处聚集到一处,放出光芒,在那里火界生起,成为一片火网——应当知道,这一切都只是依导师的决意力而发生的。巴利
Tāti rasmiyo. Kāruññanti paridevanakāruññaṃ. Jambudīpe, dīpantaresu, devanāgabrahmalokesu ca vippakiritvā ṭhitānaṃ dhātūnaṃ mahābodhipallaṅkaṭṭhāne ekajjhaṃ sannipātanaṃ, rasmivissajjanaṃ, tattha tejodhātuyā uṭṭhānaṃ, ekajālibhāvo cāti sabbametaṃ satthu adhiṭṭhānavasenevāti veditabbaṃ.
“不稀奇”是指:即使两位佛陀同时出现,也有“不稀奇”这种过失,这就是它的意思。佛陀们就像从中间切开的黄金一样,彼此没有差别,所以他们的教法也是一味的,因此说“教法也没有差别”,用这一点来成立“不稀奇”。“因为会有争论”这句话则说明:为了避免争论,两位佛陀不会同时出现。巴利
Anacchariyattāti dvīsupi uppajjamānesu acchariyattābhāvadosatoti attho. Buddhā nāma majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya ekasadisāti tesaṃ desanāpi ekarasā evāti āha ‘‘desanāya ca visesābhāvato’’ti, etena ca anacchariyattameva sādheti. ‘‘Vivādabhāvato’’ti etena vivādābhāvatthaṃ dve ekato na uppajjantīti dasseti.
这里的“tattha”是指《弥兰陀问经》(Milindapañha 5.1.1)中的用法。“Ekuddeso”意思是单一类别、没有差别的解说。其余的词句也应当这样理解。巴利
Tatthāti milindapañhe (mi. pa. 5.1.1). Ekuddesoti eko ekavidho abhinno uddeso. Sesapadesupi eseva nayo.
只承载一位佛陀,所以叫“唯持一佛”。这就说明:佛陀的功德就是这样的性质,以至于这个世界无法承载第二位佛陀的功德。因为由殊胜因缘所产生的诸法,其自性的殊胜差别是无法阻挡的。说了“不能承载”之后,又用各种方式来说明这种不能承载,于是说“会震动”等。其中,“会震动”就是会颤抖。“会摇动”就是会摇撼。“会倾斜”就是会偏向一边。“会下沉”就是会陷下去。“会弯曲”就是会向各个方向弯折。“会散碎”就是像被风吹散的干土堆一样四散。“会毁灭”就是会坏灭。“会溃散”就是会彻底溃散。到了那种状态,就哪里也待不住了,所以说“不会得到安住之处”。巴利
Ekaṃ eva buddhaṃ dhāretīti ekabuddhadhāraṇī, etena evaṃsabhāvā ete buddhaguṇā, yena dutiyaṃ buddhaguṇaṃ dhāretuṃ asamatthā ayaṃ lokadhātūti dasseti. Paccayavisesanipphannānañhi dhammānaṃ sabhāvaviseso na sakkā nivāretunti. ‘‘Na dhāreyyā’’ti vatvā tameva adhāraṇaṃ pariyāyehi pakāsento ‘‘caleyyā’’tiādimāha. Tattha caleyyāti paripphandeyya. Kampeyyāti pavedheyya. Nameyyāti ekapassena natā bhaveyya. Oṇameyyāti osīdeyya. Vinameyyāti vividhā ito cito ca nameyya. Vikireyyāti vātena bhusamuṭṭhi viya vippakireyya. Vidhameyyāti vinasseyya. Viddhaṃseyyāti sabbaso viddhastā bhaveyya. Tathābhūtā ca na katthaci tiṭṭheyyāti āha ‘‘na ṭhānaṃ upagaccheyyā’’ti.
现在为了说明这一点,举了个例子,说“就像大王”等等。其中,“samupādikā”(平行上行)的意思是:在水面上平稳地向前行进,也就是在水面上方平行移动。“vaṇṇena”(以色)指外形。“pamāṇena”(以量)指高度。“kisathūlena”(以粗细)指粗细的状态,也就是围度。“dvinnampi”(两者)指两个,或者指两具身体的重量。巴利
Idāni tattha nidassanaṃ dassento ‘‘yathā mahārājā’’tiādimāha. Tattha samupādikāti samaṃ uddhaṃ pajjati pavattatīti samupādikā, udakassa upari samaṃgāminīti attho. Vaṇṇenāti saṇṭhānena. Pamāṇenāti ārohena. Kisathūlenāti kisathūlabhāvena, pariṇāhenāti attho. Dvinnampīti dvepi, dvinnampi vā sarīrabhāraṃ.
“Chādentaṃ”是指让人喜欢、生起欢喜。“Tandīkato”是指因为那种食物而变得迟钝。“Anoṇamitadaṇḍajāto”是指因为吃饱了而身体弯不下来,就像一根弯不下来的棍子。“Sakiṃbhuttova”是指只要吃了一次饱饭就会死。“Atidhammabhārena”是以这样的用意来问:法本来应该让大地安住,却因为自身而震动、毁坏。接着长老说:世间所谓的宝物,能支撑家庭,也被世间所喜爱;它由于自身沉重的性质,成为车子毁坏的因,是过重的。见此,法也以种种利益和安乐支撑着具足它的人,并且因为深奥、不可测量而沉重,为智者所喜爱,成为大地震动的因。为了说明这一点,他说“idha mahārāja dve sakaṭā”等语。由此也应理解,如来入母胎等时大地震动的因由已被阐明。“Ekassā”是指从一处,或从一辆车取宝,即从那辆车取走宝物。巴利
Chādentanti rocentaṃ ruciṃ uppādentaṃ. Tandīkatoti tena bhojanena tandībhūto. Anoṇamitadaṇḍajātoti yāvadatthabhojanena oṇamituṃ asamatthatāya anoṇamitadaṇḍo viya jāto. Sakiṃbhuttovāti ekaṃ vaḍḍhitakaṃ bhuttamattova mareyyāti. Atidhammabhārenāti dhammena nāma pathavī tiṭṭheyya, sakiṃ teneva calati vinassatīti adhippāyena pucchati. Puna thero ratanaṃ nāma loke kuṭumbaṃ sandhārentaṃ, abhimatañca lokena; taṃ attano garusabhāvatāya sakaṭabhaṅgassa kāraṇaṃ atibhārabhūtaṃ diṭṭhamevaṃ dhammo ca hitasukhavisesehi taṃsamaṅginaṃ dhārento, abhimato ca viññūnaṃ gambhīrappameyyabhāvena garusabhāvattā atibhārabhūto pathavicalanassa kāraṇaṃ hotīti dassento ‘‘idha mahārāja dve sakaṭā’’tiādimāha, eteneva tathāgatassa mātukucchiokkamanādikāle pathavikampanakāraṇaṃ saṃvaṇṇitanti daṭṭhabbaṃ. Ekassāti ekasmā, ekassa vā sakaṭassa ratanaṃ tasmā sakaṭato gahetvāti attho.
Osāritaṃ 就是说了出来,意思是已经讲过了。巴利
Osāritanti uccāritaṃ, kathitanti attho.
“殊胜”是指:比一切众生都更殊胜。巴利
Aggoti sabbasattehi aggo.
“Sabhāvapakatikāti”说的是:本性如此,不是人为造作出来的。“Kāraṇamahantattāti”说的是:因为诸因缘广大,也就是由那些被称为巴拉密的广大成佛之法等因缘,生起了佛陀的功德。大地等是广大的事物,而帝释天神等大者,在各自的领域里都只有一个;同样,正自觉者也是伟大的,在自己的领域里也是独一无二的。他的领域是什么呢?就是佛地,也就是一切所知。说“世尊如虚空一般,领域无边,独一无二”,就是在说明:在所说的“一个世界界”之外的其他轮围界中,也没有另外一位佛陀。巴利
Sabhāvapakatikāti sabhāvabhūtā akittimā pakatikā. Kāraṇamahantattāti kāraṇānaṃ mahantatāya, mahantehi buddhakaradhammehi pāramisaṅkhātehi kāraṇehi buddhaguṇānaṃ nibbattitoti vuttaṃ hoti. Pathaviādīni mahantāni vatthūni, mahantā ca sakkabhāvādayo attano attano visaye ekekāva, evaṃ sammāsambuddhopi mahanto attano visaye eko eva. Ko ca tassa visayo? Buddhabhūmi, yāvatakaṃ vā ñeyyamevaṃ ‘‘ākāso viya anantavisayo bhagavā eko eva hotī’’ti vadanto ‘‘ekissā lokadhātuyā’’ti vuttalokadhātuto aññesupi cakkavāḷesu aparassa buddhassa abhāvaṃ dasseti.
“当面对我……”等话所引出的自我授记,因为含义没有颠倒,能让人对导师生起净信;这样正确修行的人,会次第达到出世间法。所以说“法……行道”。所谓“vādassa anupatanaṃ anuppavatti”就是论的随行、不断延续,因此说“就是论”。巴利
‘‘Sammukhā meta’’ntiādinā pavattitaṃ attano byākaraṇaṃ aviparītatthatāya satthari pasāduppādanena sammāpaṭipajjamānassa anukkamena lokuttaradhammāvahampi hotīti āha ‘‘dhammassa…pe… paṭipada’’nti. Vādassa anupatanaṃ anuppavatti vādānupātoti āha ‘‘vādoyevā’’ti.
稀有与未曾有的注释巴利
Acchariyaabbhutavaṇṇanā
162 伍达义是他的名字。因为他身材高大,这位长老就以“大伍达义”为人所知。正是由于他的缘故,律中才允许了十种坐具。五色,是按小号等类别分成的五种。他的身体被由喜所生的殊胜色法广泛遍布,所以被称为“身体无间断地被喜所触”,因此也就间接说明了他具有遍满的特征。appa这个词,像在“以少许辛劳”等语句中那样,在这里是“不存在”的意思,所以说“少欲就是无渴爱”。以三种方式,就是随所得、随能力、随适宜的方式。巴利
162.Udāyīti nāmaṃ, mahāsarīratāya pana thero mahāudāyīti paññāyittha, yassa vasena vinaye nisīdanassa dasā anuññātā. Pañcavaṇṇāti khuddikādibhedato pañcappakārā. Pītisamuṭṭhānehi paṇītarūpehi atibyāpitadeho ‘‘nirantaraṃ pītiyā phuṭasarīro’’ti vutto, tato evassā pariyāyato pharaṇalakkhaṇampi vuttaṃ. Appa-saddo ‘‘appakasirenevā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.101; 5.158; a. ni. 7.71) viya idha abhāvatthoti āha ‘‘appicchatāti nittaṇhatā’’ti. Tīhākārehīti yathālābhayathābalayathāsāruppappakārehi.
他并不是不说,而是确实在说。“以衣等为因”:意思是,他不是为了袈裟等物品生起的因缘而说应机的话。“随可导者”:就是随应被调伏的人而说。他说:“这样,这个人就进入了律。”像“我是一切胜者、一切知者”等偈颂,以及“诸比丘,如来具备十力”等经,也是如此。巴利
Na na katheti kathetiyeva. Cīvarādihetunti cīvaruppādādihetubhūtaṃ payuttakathaṃ na katheti. Veneyyavasenāti vinetabbapuggalavasena. Katheti ‘‘evamayaṃ vinayaṃ upagacchatī’’ti. ‘‘Sabbābhibhū sabbavidūhamasmī’’tiādikā (ma. ni. 1.285; 2.341; mahāva. 11; kathā. 405; dha. pa. 353) gāthāpi ‘‘dasabalasamannāgato, bhikkhave, tathāgato’’tiādikā (saṃ. ni. 2.21, 22) suttantāpi.
163 Abhikkhaṇa 的意思是“经常”。因为这是无偈颂的体裁,又是以问答的方式展开的,所以称为“解释”。其余的一切都很容易理解。巴利
163.Abhikkhaṇanti abhiṇhaṃ. Niggāthakattā, pucchanavissajjanavasena pavattitattā ca ‘‘veyyākaraṇa’’nti vuttaṃ. Sesaṃ sabbaṃ suviññeyyaṃ evāti.