《转轮王经》的注释。
3. Cakkavattisuttavaṇṇanā
关于「自为岛屿、自为皈依」的注释。
Attadīpasaraṇatāvaṇṇanā
80「显了」:指明显;遮止它则为「非显了」,即不明显、隐覆、稀少、难解。对非显了词句的注释,称为「非显了词句的注释」。由于对显了词句无须注释,故特举「非显了」。「母树」:是一种因阴性词而得名、称做「母」的树;由于城市建于该树附近,该城也以「母」闻名,故说「在名为母城的城中」。「在不远处」:指在那座城的不远处。
80.Uttānaṃ vuccati pākaṭaṃ, tappaṭikkhepena anuttānaṃ apākaṭaṃ, paṭicchannaṃ, apacuraṃ, duviññeyyañca. Anuttānānaṃ padānaṃ vaṇṇanā anuttānapadavaṇṇanā. Uttānapadavaṇṇanāya payojanābhāvato anuttānaggahaṇaṃ. ‘‘Mātulā’’ti itthiliṅgavasena laddhanāmo eko rukkho, tassā āsannappadese māpitattā nagarampi ‘‘mātulā’’ tveva paññāyittha. Tena vuttaṃ ‘‘mātulāyanti evaṃ nāmake nagare’’ti. Avidūreti tassa nagarassa avidūre.
诚然,此经从一开始就有「诸比丘,过去久远之时,有位名为坚念的国王……」等阐明过去世系的谈话;而「寿命四万岁的人将会有百岁寿命的儿子……」等,则是详说未来义理的谈话。因此说「以阐明未来世系为特色的经教谈话」。阐明未来义理本是稀有,其中对那位未来正自觉者修行之道的赞叹,更是稀有中的稀有。「以集会」:指聚集。
Kāmañcettha sutte ‘‘bhūtapubbaṃ, bhikkhave, rājā daḷhanemi nāma ahosī’’tiādinā atītavaṃsadīpikā kathā ādito paṭṭhāya āgatā, ‘‘aḍḍhateyyavassasatāyukānaṃ manussānaṃ vassasatāyukā puttā bhavissantī’’tiādinā pana savisesaṃ anāgatatthapaṭisaṃyuttā kathā āgatāti vuttaṃ ‘‘anāgatavaṃsadīpikāya suttantakathāyā’’ti. Anāgatatthadīpanañhi acchariyaṃ, tatthāpi anāgatassa sammāsambuddhassa paṭipattikittanaṃ acchariyatamaṃ. Samāgamenāti sannipātena.
「施食处不可意」等,只是那些人的内心散动而已。「不可意」:即不称心。对诸佛即使造下极微小的过失,也会如重大恶行一般感得极重果报,因此说「与诸佛……是等同的」。「于此」:指在那母城附近,或在那众人之中。
‘‘Bhattaggaṃ amanāpa’’ntiādi kevalaṃ tesaṃ parivitakkamattaṃ. Amanāpanti amanuññaṃ. Buddhesu kato appakopi aparādho appako kāro viya garutaravipākoti āha ‘‘buddhehi saddhiṃ…pe… sadisaṃ hotī’’ti. Tatrāti tasmiṃ mātulanagarassa samīpe, tassaṃ vā parisāyaṃ.
「以自己为岛屿」一句中:虽一般而言,非他者即是我——可依相续而称为「我」,然此处因法在追求利乐上与自我并无差别,故将「法」意许为「我」。由此说「所谓我,是指世间法与出世间法」。「水分两途而去之处」即「岛」,指未被洪水淹没的陆地。此处则因不被欲流等所淹没,如同岛屿,故称为「岛」;以自己为岛屿、为依止者,即称「以自己为岛屿」。由此说出「以自己为岛屿」等语。而此处「岛」的状态即是皈依,故说「这便是它的同义词」。「遮止其他皈依之语」,即遮止其他事物具有皈依本质的言说。因为并非遮止不以其他为皈依而住,而是遮止其他事物本身拥有皈依的本质;遮止了它,也就成立了另一者的遮止。因此说「并非……」等。如今为以另一部经证明此义,而说「这在经中也曾说过……」等。若此处所指的是通常的自我,它如何能成为岛屿与皈依?故此处所意许的「我」应另有其义,于是问:「然而于此,什么称为我呢?」答者为显示所意许的我,说出「世间法与出世间法」。为表明第二转亦是以同义异说而教示,复说「因此说……」等。
Attadīpāti ettha kāmaṃ yo paro na hoti, so attāti sasantāno ‘‘attā’’ti vuccati, hitasukhesibhāvena pana attanibbisesattā dhammo idha ‘‘attā’’ti adhippeto. Tenāha ‘‘attā nāma lokiyalokuttaro dhammo’’ti. Dvidhā āpo gato etthāti dīpo, oghena anajjhotthato bhūmibhāgo. Idha pana kāmoghādīhi anajjhottharaṇīyattā dīpo viyāti dīpo, attā dīpo patiṭṭhā etesanti attadīpā. Tenāha ‘‘attānaṃ dīpa’’ntiādi. Dīpabhāvo cettha paṭisaraṇatāti āha ‘‘idaṃ tasseva vevacana’’nti. Aññasaraṇapaṭikkhepavacananti aññasaraṇabhāvapaṭikkhepavacanaṃ. Idañhi na aññaṃ saraṇaṃ katvā viharaṇasseva paṭikkhepavacanaṃ, atha kho aññassa saraṇasabhāvasseva paṭikkhepavacanaṃ tappaṭikkhepe ca tena itarassāpi paṭikkhepasiddhito. Tenāha ‘‘na hī’’tiādi. Idāni tamevatthaṃ suttantarena sādhetuṃ ‘‘vuttampi ceta’’ntiādi. Yadi ettha pākatiko attā icchito, kathaṃ tassa dīpasaraṇabhāvo, tasmā adhippāyiko ettha attā bhaveyyāti pucchati ‘‘ko panettha attā nāmā’’ti. Itaro yathādhippetaṃ attānaṃ dassento ‘‘lokiyalokuttaro dhammo’’ti. Dutiyavāropi paṭhamavārasseva pariyāyabhāvena desitoti dassetuṃ ‘‘tenāhā’’tiādi vuttaṃ.
「于行境」:指比丘们行处所在之处。因此说「于应行走的适当处所」。那么,这如何是比丘们「自己的」呢?答:「于祖先的领域中」。因为从父——正自觉者——而来,由他指示「这是你们的行境」,故为祖先的领域。「正在行」:此处以属格义而用业格,故说「此即其义」,意为「正在行者的」;由此显示这是格位与语词的颠倒。应知:因烦恼魔无机可乘,其余诸魔亦无机可乘。而此义是就行于行境而说的,但事相是以遮止的方式呈现的。
Gocareti bhikkhūnaṃ gocaraṭṭhānabhūte. Tenāha ‘‘carituṃ yuttaṭṭhāne’’ti. Saketi kathaṃ panāyaṃ bhikkhūnaṃ sakoti āha ‘‘pettike visaye’’ti. Pitito sammāsambuddhato āgatattā ‘‘ayaṃ tumhākaṃ gocaro’’ti tena uddiṭṭhattā pettike visayeti. Carantanti sāmiatthe upayogavacananti āha ‘‘ayamevattho’’ti, carantānanti ca attho, tenāyaṃ vibhattivipallāsenapi vacanavipallāsenapīti dasseti. Kilesamārassa otārālābheneva itaramārānampi otārālābho veditabbo. Ayaṃ panatthoti gocare caraṇaṃ sandhāyāha, vatthu pana byatirekamukhena āgataṃ.
「杀鸟者」指鹰,即大军鸟。「已征服」指以压倒的方式到达、逼近。「不应是我的」:意为「若这只鹰对我来说是不足的」。「犁耕处」指被犁耕过的地方。「土块生起处」指土块被翻起之处。「于自力」即依凭自身之力。「不僵硬」指尚未深入僵硬,或刚生起僵硬。「不呼叫」指不发出叫声。
Sakuṇe hantīti sakuṇagghi, mahāsenasakuṇo. Ajjhappattāti abhibhavanavasena pattā upagatā. Na myāyanti me ayaṃ sakuṇagghi nālaṃ abhavissa. Naṅgalakaṭṭhakaraṇanti naṅgalena kasitappadeso. Leḍḍuṭṭhānanti leḍḍūnaṃ uṭṭhapitaṭṭhānaṃ. Sake baleti attano balahetu. Apatthaddhāti avagāḷhatthambhā sañjātatthambhā. Assaramānāti avhāyantī.
「大土块」:指犁破之处,因干燥而变得如同带有尖角的铁锤一般的大土块。「登上后」:它从土块下方钻入,找准可供藏身之处后,便在土块上方来回经行,默然安立。「来吧」等语,正是显示它默不作声的状态。「整顿」:借着风力,将双翼平放。「攻击」:指猛冲而入。「就在那里」:就在先前鹌鹑站立的那块土块上。「以胸」:用自己的胸部。「它反击」:出于忿怒,以极快速度冲去,在对方打击时将其挫败,故称为反击。「所缘」:指条件。也有一些人说是“机会”。
Mahantaṃ leḍḍunti naṅgalena bhinnaṭṭhāne sukkhatāya tikhiṇasiṅgaayoghanasadisaṃ mahantaṃ leḍḍuṃ. Abhiruhitvāti tassa adhobhāgena attanā pavisitvā nilīnayoggappadesaṃ sallakkhetvā tassupari caṅkamanto assaramāno aṭṭhāsi. ‘‘Ehi kho’’tiādi tassa assaramānākāradassanaṃ. Sannayhāti vātaggahaṇavasena ubho pakkhe samaṃ ṭhapetvā. Paccupādīti pāvisi. Tatthevāti yattha pubbe lāpo ṭhito, tattheva leḍḍumhi . Uranti attano urappadesaṃ. Paccatāḷesīti pati atāḷesi sārambhavasena vegena gantvā paharaṇato vidhārentī patāḷesi. Ārammaṇanti paccayaṃ. ‘‘Avasara’’nti keci.
关于“诸善”等如此展开的开示,其连结为何?正是随顺连结。因为从一开始,世尊便以“诸比丘,应自为岛而住”等教说,借由自为岛、法为岛的法门,含摄了世间与出世间法;在此处,这些法便以“善”这一词而含摄。「无过失相」:指具有与过失相对立的性质。也有人说是指“具有无过失的性质”。在这两种解释中,前者唯指异熟法,后者则也包含异熟法。若如此,它们又如何“受持后转起”呢?不应这样理解:“异熟法如同戒等一样,需先受持而后才能实行。”实际上,「受持」应理解为:在自己的相续中正确纳受,依缘而转起。因为他们说,异熟法由殊胜之缘正确安立于有情的相续中,成为寿命等成就的殊胜状态,并成为未来更高善法生起的近依。「福增长」:此处是以“福”来省略后面的词而说,故为“福果增长”。而“福果”是以部分代整体的省略表达,即“福与福果合称福果”,因此说“应当知道,这是指更上层的福以及福的异熟”。
‘‘Kusalāna’’nti evaṃ pavattāya desanāya ko anusandhi? Yathāanusandhi eva. Ādito hi ‘‘attadīpā, bhikkhave, viharathā’’tiādinā (dī. ni. 3.80) yeva attadhammapariyāyena lokiyalokuttaradhammā gahitā, te yevettha kusalaggahaṇena gahitāti. Anavajjalakkhaṇānanti avajjapaṭipakkhasabhāvānaṃ. ‘‘Avajjarahitasabhāvāna’’nti keci. Tattha purime atthavikappe vipākadhammadhammā eva gahitā, dutiye pana vipākadhammāpi. Yadi evaṃ, kathaṃ tesaṃ samādāya vattananti? Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ ‘‘vipākadhammā sīlādi viya samādāya vattitabbā’’ti. Samādānanti pana attano santāne sammā ādānaṃ paccayavasena pavatti yevāti daṭṭhabbaṃ. Vipākadhammā hi paccayavisesehi sattasantāne sammadeva āhitā āyuādisampattivisesabhūtā uparūparikusalavisesuppattiyā upanissayā hontīti vadanti. Puññaṃ pavaḍḍhatīti ettha puññanti uttarapadalopenāyaṃ niddesoti āha ‘‘puññaphalaṃ vaḍḍhatī’’ti. Puññaphalanti ca ekadesasarūpekasesena vuttaṃ ‘‘puññañca puññaphalañca puññaphala’’nti āha ‘‘uparūpari puññampi puññavipākopi veditabbo’’ti.
「于父母」等仅是举例,因此对于其他类似的、作为因缘资粮的善法,也应当了知。「以爱润之力」:指依作为资粮的爱润之力,而非指相应之力,因为并不存在与爱润相应的善法。「柔和慈心」:指由慈心而极度柔软的心。正如为了显示最极圆满的导向轮转之善而说“于父母……柔和慈心”,同样地,为了显示最极圆满的导向还灭之善,而说“四念处……菩提分法”。此外,布施、持戒等其他法,若作为轮转的资粮,便是导向轮转的善;若作为还灭的资粮,便是导向还灭的善。「最终」:指由于能带来殊胜果报而达到的顶点与极致,以及在天界的殊胜威德圆满,因此特别以“人界”来限定,因为这段开示正是就人界而说的。此处的连结是:道、果、涅槃的成就即是最终。在经文末尾,会以“诸比丘,那时,螺王……”等开示导向还灭之善的果报。
‘‘Mātāpitūna’’ntiādi nidassanamattaṃ, tasmā aññampi evarūpaṃ hetūpanissayaṃ kusalaṃ daṭṭhabbaṃ. Sinehavasenāti upanissayabhūtassa sinehassa vasena, na sampayuttassa. Na hi sinehasampayuttaṃ nāma kusalaṃ atthi. Mudumaddavacittanti mettāvasena ativiya maddavantaṃ cittaṃ. Yathā matthakappattaṃ vaṭṭagāmikusalaṃ dassetuṃ ‘‘mātāpitūnaṃ …pe… mudumaddavacitta’’nti vuttaṃ, evaṃ matthakappattameva vivaṭṭagāmikusalaṃ dassetuṃ ‘‘cattāro sati…pe… bodhipakkhiyadhammā’’ti vuttaṃ. Tadaññepi pana dānasīlādidhammā vaṭṭassa upanissayabhūtā vaṭṭagāmikusalaṃ vivaṭṭassa upanissayabhūtā vivaṭṭagāmikusalanti veditabbā. Pariyosānanti phalavisesāvahatāya phaladāya koṭi sikhāppatti, devaloke ca pavattisirivibhavoti pariyosānaṃ ‘‘manussaloke’’ti visesitaṃ, manussalokavaseneva cāyaṃ desanā āgatāti. Maggaphalanibbānasampatti pariyosānanti yojanā. Vivaṭṭagāmikusalassa vipākaṃ suttapariyosāne dassissati ‘‘atha kho, bhikkhave, saṅkho nāma rājā’’tiādinā (dī. ni. 3.108).
「坚固毂转轮王事」的解说
Daḷhanemicakkavattirājakathāvaṇṇanā
81“于此”是指在“诸比丘,于善法……”等经文开始之处,以通于导向轮回与还灭的方式总说善。在此,依导向轮回的善之脉络,世尊开始了“诸比丘,往昔……”的教导,起初只是简要而说。为了表明世尊正是这样简要阐明后,才对那些领受教法的比丘们展开开示的,所以说“诸比丘”等。其用意是:即便最初仅为简略说明,世尊也已从意义上给予了开显,如同广说一般。
81.Idhāti imasmiṃ ‘‘kusalānaṃ, bhikkhave, dhammāna’’ntiādinā (dī. ni. 3.110) suttadesanāya āraddhaṭṭhāne vaṭṭavivaṭṭagāmibhāvena sādhāraṇe kusalaggahaṇe. Tattha vaṭṭagāmikusalānusandhivasena ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave’’ti desanaṃ ārabhi, ārabhanto ca desiyamānamattaṃ . Dhammapaṭiggāhakānaṃ bhikkhūnaṃ saṅkhepato evaṃ dīpetvā ārabhīti dassetuṃ ‘‘bhikkhave’’tiādi vuttaṃ, paṭhamaṃ tathā adīpentopi bhagavā atthato dīpeti viyāti adhippāyo.
82“稍微倾斜”指仅仅偏移了一点。“退落”指陷入阵中。“朝向轮辋”指正对轮宝的轮辋部分。他们捆缚轮宝,是为了察知它是否已经退落。“此即”指从所说的位置移动。“非强力之过”指当国王强大的力量遭遇无益之事时。
82.Īsakampīti appamattakampi. Avasakkitanti ogatabhaṭṭhaṃ. Nemiabhimukhanti nemippadesassa sammukhā. Bandhiṃsu cakkaratanassa osakkitānosakkitabhāvaṃ jānituṃ. Tadetanti yathāvuttaṭṭhānā cavanaṃ. Atibalavadoseti rañño balavati anatthe upaṭṭhite sati.
“不疏忽者”指对国王的教令毫不放逸、不懈怠之人。
Appamattoti rañño āṇāya pamādaṃ akaronto.
“唯以一大海为边际”:这是就赡部洲而说的。其北面以阿说示那山为界,周匝环绕,故以大海为边际。“依福德威力”:指依能带来转轮王身份的福德威力。
Ekasamuddapariyantamevāti jambudīpameva sandhāya vadati. So uttarato assakaṇṇapabbatena paricchinnaṃ hutvā attānaṃ parikkhipitvā ṭhitaekasamuddapariyanto. Puññiddhivasenāti cakkavattibhāvāvahāya puññiddhiyā vasena.
83“如是已作”:指披上袈裟衣之后。“善行之业”:即指十善业道。
83.Evaṃ katvāti kāsāyāni vatthāni acchādetvā. Sukataṃ kammanti dasakusalakammapathameva vadati.
所谓“十种、十二种”的分别,其后当说。“即是圆满住立者”:指圆满修习而安住者。“于无过”:指远离了与转轮王义务相违的过失,故称无过。“于转轮王应行之务”:指转轮王所应遵行的义务。这如同说“佛陀往王舍城”(《经集》410)一样,是即果而说因的方便;因为已得转轮王位者,确实于这些义务中行持,故如此说。
‘‘Dasavidhaṃ, dvādasavidha’’nti ca vuttavibhāgo parato āgamissati. Pūrentenevāti pūretvā ṭhiteneva. Niddoseti cakkavattivattassa paṭipakkhabhūtānaṃ dosānaṃ apagamane niddose. Cakkavattīnaṃ vatteti cakkavattirājūhi vattitabbavatte. Bhāvini bhūte viya hi upacāro yathā ‘‘agamā rājagahaṃ buddho’’ti (su. ni. 410). Adhigatacakkavattibhāvāpi hi te tattha vattantevāti tathā vuttaṃ.
转轮王圣义务的解说
Cakkavattiariyavattavaṇṇanā
84「以彼为依处之心」:此法不令自己以他种方式运作,故此法即是它的依处,因此称为“以彼为依处”,即依此依处而住的心。「敬重而行」:指以尊崇的方式奉行。因此说:“正如……”等。「恭敬而行」:指如同擎举石伞盖那般,以恭敬的方式行事。因此说:“于彼生起恭敬故”。「尊重而行」:指以尊重的方式,心生喜爱。因此说:“即此……”等。对于如此供养、敬奉者,这些恭敬等便会生起;为显示此义,故说:“以此为所缘……”等。 “由于住于以法为最上、已得此身份”一句,显示:所说法为最上,于过去乃至更过去的前生中,已殷重积习的修行。 “依法的力量而行持一切事务故”一句,显示:在行、住、坐、卧等一切活动中,心皆倾向、朝向、安住于所说的法。「他的」:指防护、保护、守护。保护他人,即是保护他人远离现法无义的损害;由此成就利他,并具足忍辱等功德,从而也保护了自己。「慈心状态」:指慈心持续安住的状态。「覆障」:指衣服、房屋等,能抵御寒冷炎热等,而成为遮蔽。「于内部之人」:指内部的眷属、妻儿等。
84. Aññathā vattituṃ adento so dhammo adhiṭṭhānaṃ etassāti tadadhiṭṭhānaṃ, tena tadadhiṭṭhānena cetasā. Sakkarontoti ādarakiriyāvasena karonto. Tenāha ‘‘yathā’’tiādi. Garuṃ karontoti pāsāṇacchattaṃ viya garukaraṇavasena garuṃ karonto. Tenevāha ‘‘tasmiṃ gāravuppattiyā’’ti. Mānentoti sambhāvanāvasena manena piyāyanto. Tenāha ‘‘tamevā’’tiādi. Evaṃ pūjayato apacāyato evañca yathāvuttasakkārādisambhavoti taṃ dassetuṃ ‘‘taṃ apadisitvā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Dhammādhipatibhūto āgatabhāvenā’’ti iminā yathāvuttadhammassa jeṭṭhakabhāvena purimapurimataraattabhāvesu sakkacca samupacitabhāvaṃ dasseti. ‘‘Dhammavaseneva sabbakiriyānaṃ karaṇenā’’ti etena ṭhānanisajjādīsu yathāvuttadhammaninnapoṇapabbhārabhāvaṃ dasseti. Assāti rakkhāvaraṇaguttiyā. Paraṃ rakkhanto aññaṃ diṭṭhadhammikādianatthato rakkhanto teneva paratthasādhanena khantiādiguṇena attānaṃ tato eva rakkhati. Mettacittatāti mettacittatāya. Nivāsanapārupanagehādīnaṃ sītuṇhādipaṭibāhanena āvaraṇaṃ. Anto janasminti abbhantarabhūte puttadārādijane.
“安住于戒律仪”这句话显示保护;“给予衣物、香、花鬘等”这句话显示遮蔽;其余的部分则显示守护。通过“与食物、薪酬之成就”中的“pi”字,也总括了安住于戒律仪等内容。这种理解方式,在往后所有涉及“pi”字的地方也都同样适用。城镇为其住处,故名城镇居民;同样,地方为其住处,故名地方居民,故说“城镇居民”等。
‘‘Sīlasaṃvare patiṭṭhāpehī’’ti iminā rakkhaṃ dasseti, ‘‘vatthagandhamālādīni dehī’’ti iminā āvaraṇaṃ, itarena guttiṃ. Bhattavetanasampadānenapīti pi-saddena sīlasaṃvare patiṭṭhāpanādīni sampiṇḍeti. Eseva nayo ito paresupi pi-saddaggahaṇesu. Nigamo nivāso etesanti negamā, evaṃ jānapadāti āha ‘‘nigamavāsino’’tiādi.
「九种慢醉」:即通过“我胜”(seyyohamasmi)等(《相应部》4.108;《法集论》1121;《分别论》866;《大义释》21, 178)的理路展现出来的九种称为慢的迷醉。在这里,慢本身以放逸的方式活动,所以称为慢醉。因为乐于美好的身业和语业,故称善调伏(sūrato,此处将u音延长);善调伏的状态就是善调伏性(soracca),也就是身、语业无有违犯,或一切身、语善行。善能自制者称为善自制(sorato),善自制的状态就是善自制性(soracca),也就是前面所说的善行。「贪等」:指贪、嗔、痴、慢等。「以调伏等」:即以调伏、寂止、般涅槃等方式。「一自我」:指一个心,即自己的一部分心,这是一种解释。因为对于贪等的前行部分,应当各自个别地期望调伏等,而不应如同在道心刹那那样,以单一的总聚方式通过简择而断除。或者,「一自我」指因远离独处,即独一的、单独的自我。「适时」:指在应前往拜访他们之时,一次又一次地。
Navavidhā mānamadāti ‘‘seyyohamasmī’’tiādi (saṃ. ni. 4.108; dha. sa. 1121; vibha. 866; mahāni. 21, 178) nayappavattiyā navavidhā mānasaṅkhātā madā. Māno eva hettha pamajjanākārena pavattiyā mānamado. Sobhane kāyikavācasikakamme ratoti sūrato u-kārassa dīghaṃ katvā, tassa bhāvo soraccaṃ, kāyikavācasiko avītikkamo, sabbaṃ vā kāyavacīsucaritaṃ. Suṭṭhu oratoti sorato, tassa bhāvo soraccaṃ, yathāvuttameva sucaritaṃ. Rāgādīnanti rāgadosamohamānādīnaṃ. Damanādīhīti damanasamanaparinibbāpanehi. Ekamattānanti ekaṃ cittaṃ, ekaccaṃ attano cittanti attho. Rāgādīnañhi pubbabhāgiyaṃ damanādipaccekaṃ icchitabbaṃ, na maggakkhaṇe viya ekajjhaṃ paṭisaṅkhānamukhena pajahanato. Ekamattānanti vā vivekavasena ekaṃ ekākinaṃ attānaṃ. Kāle kāleti tesaṃ santikaṃ upasaṅkamitabbe kāle kāle.
「站在这里」:指依结语方式所言之立场:“亲爱的,这即是那件事”。「行」:指圣转轮王之行。「应使之等齐」:应如“十种、十二种”及下文所述数目,不增不减地显示出来。「对非正法的贪」:于不正当处所起的贪著。「不平等贪」:于正当处亦以极强力生起的贪。
Idha ṭhatvāti ‘‘idaṃ kho, tāta, ta’’nti evaṃ nigamanavasena vuttaṭṭhāne ṭhatvā. Vattanti ariyacakkavattivattaṃ. Samānetabbanti ‘‘dasavidhaṃ, dvādasavidha’’nti ca heṭṭhā vuttagaṇanāya ca samānaṃ kātabbaṃ anūnaṃ anadhikaṃ katvā dassetabbaṃ. Adhammarāgassāti ayuttaṭṭhāne rāgassa. Visamalobhassāti yuttaṭṭhānepi ativiya balavabhāvena pavattalobhassa.
轮宝出现之解释
Cakkaratanapātubhāvavaṇṇanā
85「正在行」:指正在圆满行持转轮王之行的人,而非行持不圆满者,故说「圆满而行者」。那么,他的圆满达到何种程度呢?对此,有说:「对于已造作过功德之人,从最低限度来说,十二年内即可圆满;或需二十五年,乃至五十年。此种差别,亦依其对法的意欲是锐利、中等还是柔和而定,而其他人所需的时间则更长。」
85.Vattamānassāti paripuṇṇe cakkavattivatte vattamānassa, no aparipuṇṇeti āha ‘‘pūretvā vattamānassā’’ti. Kittāvatā panassa pāripūrī hotīti? Tattha ‘‘katādhikārassa tāva heṭṭhimaparicchedena dvādasahipi saṃvaccharehi pūrati, pañcavīsatiyā, paññāsāya vā saṃvaccharehi. Ayañca bhedo dhammacchandassapi tikkhamajjhamudutāvasena, itarassa tato bhiyyopī’’ti vadanti.
对第二以下诸转轮王论的解释
Dutiyādicakkavattikathāvaṇṇanā
90「以自己的意乐」:指不顾从传承而来的古旧经典与传统体系,全随自己所欲而行。因此说「古代的」等。
90.Attano matiyāti paramparāgataṃ purāṇaṃ tantiṃ paveṇiṃ laṅghitvā attano icchitākārena. Tenāha ‘‘porāṇaka’’ntiādi.
“不增长”意指不因成就而圆满,也就是不繁荣,因此说“不增长”。同样,经文也提到“某些地方变得空无”。“大臣”是指在各种王事中与国王一同共事的人,没有他们,王事便无法运转。“随众”是指经由传承而成为国王随从的人员,故说“随众行者”。“计算者”是指被安置在相应官位上,如实计算国王收支的人。“尊者”则因出身、家族、博闻、戒行等方面的殊胜,而具足多种卓越特质,这些有大威德者即是大臣,因此说“大大臣”。“军阵者”是指安住于象军等军阵中的人,故说“象师等”。“策略”指智慧。“以策略为生者”是指依靠智慧生活的人,也就是在各种王事中提供建言者。因此,有“策略被称为智慧”等解释。
Napabbantīti samiddhiyā na pūrenti, phītā na hontīti attho. Tenāha ‘‘na vaḍḍhantī’’ti. Tathā cāha ‘‘katthaci suññā hontī’’ti. Tattha tattha rājakicce raññā amā saha vattantīti amaccā, yehi vinā rājakiccaṃ nappavattati. Paramparāgatā hutvā rañño parisāya bhavāti pārisajjā. Tenāha ‘‘parisāvacarā’’ti. Tasmiṃ ṭhānantare ṭhapitā hutvā rañño āyaṃ, vayañca yāthāvato gaṇentīti gaṇakā. Jātikulasutācārādivasena puthuttaṃ gatattā mahatī mattā etesanti mahāmattā, te pana mahānubhāvā amaccā evāti āha ‘‘mahāamaccā’’ti. Ye rañño hatthānīkādīsu avaṭṭhitā, te anīkaṭṭhāti āha ‘‘hatthiācariyādayo’’ti . Mantaṃ paññaṃ asitā hutvā jīvantīti mantassājīvino, matisajīvāti attho, ye tattha tattha rājakicce upadesadāyino. Tenāha ‘‘mantā vuccati paññā’’tiādi.
对寿命、容貌等衰退论的解释
Āyuvaṇṇādiparihānikathāvaṇṇanā
91“因强力的贪”是指这样生起的强欲:“现今这世间穷人实在很多,倘若不布施财物给他们所有人,我的国库便会耗尽。”由此生起强力贪欲。“在上上地”即指在名为六欲天的、层层向上的欲界地中。业的果报可称为最胜,此处是指它“向上通向”,所以说“它的最胜是向上的”。“属天者”指与天界相关的,或以天界为目标的。“十种差别”指天的寿命、容颜、快乐、权威等殊胜特性,以及天的色等果报上的差别。其中,以“容颜”一词含摄自身的容貌;以“色”一词则含摄外部的色所缘。
91.Balavalobhattāti ‘‘imasmiṃ loke idāni daliddamanussā nāma bahū, tesaṃ sabbesaṃ dhane anuppadiyamāne mayhaṃ kosassa parikkhayo hotī’’ti evaṃ uppannabalavalobhattā. Uparūparibhūmīsūti chakāmasaggasaṅkhātāsu uparūparikāmabhūmīsu. Kammassa phalaṃ aggaṃ nāma, taṃ panettha uddhagāmīti āha ‘‘uddhaṃ aggaṃ assā’’ti. Sagge niyuttā, saggappayojanāti vā sovaggikā. Dasannaṃ visesānanti dibbaāyuvaṇṇayasasukhaādhipateyyānañceva dibbarūpādīnañca phalavisesānaṃ . Vaṇṇaggahaṇena cettha sako attabhāvavaṇṇo gahito, rūpaggahaṇena bahiddhā rūpārammaṇaṃ.
92“善加禁止”的意思是:正如这个人以此现有之身无法取用他人未给的财物,便是如此被彻底禁止了。“从根本上被杀”是指通过夺取生命,便从根本上将其杀死。
92.Suṭṭhunisiddhanti yathāyaṃ iminā attabhāvena adinnaṃ ādātuṃ na sakkoti, evaṃ sammadeva tato nisedhitaṃ katvā. Mūlahatanti jīvitā voropanena mūle eva hataṃ.
96因贪欲而转起名为‘行’,此行本身即是‘行’,此处意指淫欲。然而,由于经中说是‘于他人妻’等,因此称之为‘邪行’。
96. Rāgavasena caraṇaṃ carittaṃ, carittameva cārittaṃ, methunanti adhippāyo, taṃ pana ‘‘paresaṃ dāresū’’ti vuttattā ‘‘micchācāra’’nti āha.
100‘敌对见’(paccanīkadiṭṭhi),即与‘有布施’等正见相对立的见解。
100.Paccanīkadiṭṭhīti ‘‘atthi dinna’’ntiādikāya (ma. ni. 1.441; 2.94; vibha. 793) sammādiṭṭhiyā paṭipakkhabhūtā diṭṭhi.
101姨母等事,后文自有说明。‘极强力贪’,指极为强大、粗重的烦恼,由这种贪,会在不适宜的时间、不适宜之处现起。‘邪法’,即错误、颠倒、与事不相应的贪法。因此才说‘男子们’等。
101.Mātucchādikā upari sayameva vakkhati. Atibalavalobhoti ativiya balavā bahalakileso, yena akāle, adese ca pavattati. Micchādhammoti micchā viparīto avisabhāgavatthuko lobhadhammo. Tenāha ‘‘purisāna’’ntiādi.
「这种状态」:当一个人以慈与悲为主导的心而被称作「敬母者」时,那种心生起的状态,以及由此发起的种种行为,即是「敬母者之性」。因此说:「对母亲端正行持,便得此名」。对于应恭敬者不能端正行持,因其为不恭敬等行,此亦是过失。至于完全背逆行持,更是自不待言,故说:「此性的缺失,或与之相违,即是不敬母者之性」。「对于家中年长者」,即指自己家中的年长之人,如伯父、叔父、兄长等。
Tassa bhāvoti yena mettākaruṇāpubbaṅgamena cittena puggalo ‘‘matteyyo’’ti vuccati, so tassa yathāvuttacittuppādo, taṃsamuṭṭhānā ca kiriyā matteyyatā. Tenāha ‘‘mātari sammā paṭipattiyā etaṃ nāma’’nti . Yā sammā pajjitabbe sammā appaṭipatti, sopi doso agāravakiriyādibhāvato. Vippaṭipattiyaṃ pana vattabbameva natthīti āha ‘‘tassā abhāvo ceva tappaṭipakkhatā ca amatteyyatā’’ti. Kule jeṭṭhānanti attano kule vuddhānaṃ mahāpitucūḷapitujeṭṭhakabhātikādīnaṃ.
对人寿十岁那个时期的解释
Dasavassāyukasamayavaṇṇanā
103「Yaṃ」一词在此指时间,且于处所义中为主格,故释为「于其时」。「堪为夫」,即堪任丈夫。因她具足妻德,故说「适合给予」。「最上味」:以其甘甜且具药性,故为最上之味。
103.‘‘Ya’’nti iminā samayo āmaṭṭho, bhummatthe cetaṃ paccattavacananti āha ‘‘yasmiṃ samaye’’ti. Alaṃ patinoti alaṃpateyyā. Tassā pariyattatā bhariyābhāvenāti āha ‘‘dātuṃ yuttā’’ti. Aggarasānīti madhurabhāvena, bhesajjabhāvena ca aggabhūtarasāni.
「将闪耀」:意为以对立的方式而显耀。故说:「甚至连善都不可得」。「啊,这样的人!」对母亲等亲人尚且如此,对于他人,还能指望托付什么呢?啊,真乃具足威德的男子!
Dippissantīti paṭipakkhabhāvena samujjalissanti. Tenāha ‘‘kusalantipi na bhavissatī’’ti . Aho purisoti mātādīsupi īdiso, aññesaṃ kesaṃ kiṃ vissajjessati, aho tejavapurisoti.
“如同家中的女人”,指如同自己家中身为女奴或妻子的女人。“混杂”,指在母亲等亲属中,出现如同对待妻子那样行为的混同。
Gehe mātugāmaṃ viyāti attano gehe dāsibhariyābhūtamātugāmaṃ viya. Missībhāvanti mātādīsu bhariyāya viya cārittasaṅkaraṃ.
“强力忿怒”,指因想要杀害的心理而生起的强烈愤怒。“敌意”,即打击,它以自身粗硬、粗暴的特性逼迫心。因为瞋确有依托对象而燃烧的作用。“害”,即毁坏,由于它能损害意、激怒心。“锐利”,即锋利。应当知道,它的这种锐利性,即使对身体并无损害,乃至对可爱的人,也能跨越所依的对象而现起。因此说“即使对可爱者……”等等。
Balavakopoti hantukāmatāvasena uppattiyā balavakopo. Āghātetīti āhanati, attano kakkhaḷapharusabhāvena cittaṃ vibādhatīti attho. Nissayadahanaraso hi doso. Byāpādetīti vināseti, manopadūsanato manassa pakopanato. Tibbanti tikkhaṃ, sā panassa tikkhatā sarīre avahantepi sinehavatthuṃ laṅghitvāpi pavattiyā veditabbāti āha ‘‘piyamānassapī’’tiādi.
104“劫”指世界的坏灭,这是省略了后分“坏灭”而得的简称;“中间劫”则指在中间发生的世界坏灭。以渴爱等分别的“劫”,若存在于有情之中,便称为“劫”,即有情世间,因此说“中间即是世间坏灭”。这个中间劫有几种?如何生起?结局如何?为阐明这些隐含的问题,才说“所谓中间劫”等。其中“因贪欲炽盛”,指在贪欲增上的众生中转起之时。
104. Kappavināso kappo uttarapadalopena, antarāva kappo antarakappo. Taṇhādibhedo kappo etassa atthīti kappo, sattalokoti āha ‘‘antarāva lokavināso’’ti. Svāyaṃ antarakappo katividho, kathañcassa sambhavo, kiṃ gatikoti antogadhaṃ codanaṃ sandhāyāha ‘‘antarakappo ca nāmā’’tiādi. Lobhussadāyāti lobhādhikāya pajāya vattamānāya.
“他们这样想”:由于过去依传闻与随念,且自身获得了寿量的殊胜。“由树丛等覆盖的密林之处”:即因被树丛等覆盖而成密林之处。“由树木形成的密林”:即由密密紧聚的树木所形成的密林。“河川险阻”:指两岸皆为断崖的河流,从此岸至彼岸都形成险阻;故说“河川的”等。“由山陵造成的不平”:指山与山之间的地带,或于岩崖断处,难以攀登的崎岖不平之处。“同类”:即通过共同生活,使其成为同类、相似。
Evaṃ cintayiṃsūti pubbe yathānussavānussaraṇena, attano ca āyuvisesassa labhanato. Gumbalatādīhi gahanaṃ ṭhānanti gumbalatādīhi sañchannatāya gahanabhūtaṃ ṭhānaṃ. Rukkhehigahananti rukkhehi nirantaranicitehi gahanabhūtaṃ . Nadīvidugganti chinnataṭāhi nadīhi orato, pārato ca viduggaṃ. Tenāha ‘‘nadīna’’ntiādi. Pabbatehi visamaṃ pabbatantaraṃ. Pabbatesu vā chinnataṭesu durārohaṃ visamaṭṭhānaṃ. Sabhāgeti jīvanavasena samānabhāge sadise karissanti.
寿量与容貌等增长的说法的注释
Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā
105“长远”:即长久、长时间。由死亡所导致的亲族灭尽,是不能回返的长远,不像出于国王怖畏等而出走,尚有可能回来。“我们退避”:即我们退缩。“停止”,从义理上说就是断除,因为是舍弃的状态,故说“断除”。“于戒胎中生长”:由于母亲和父亲都持戒,因此在他们肢体所构成的胎中生长,所以说“于戒胎中生长”。这是为了显示:如同时节、食物等,其他外在的缘也能使有情的相续产生特殊的变化。至于此处其余内容,在《梵网经复注》中已说。“田清净”:即作为依处的处所清净。难道这种特殊变化只发生于色相续中吗?确实如此,然而,当色相续被赋予了这样的特殊变化之后,非色相续也因为依止于色相续而得到了助益。譬如,由段食所支持的身体,整个自体都得到了护助;又如,转轮圣王由于殊胜福德的增上,其女宝等不共的种种殊胜才会生起——有转轮王在它们便存在,无转轮王在它们便不存在。同样道理,在那个时代,由于父母具有如前所述的殊胜福德,以此为缘,他们所生的孩子能获得长寿,这
105.Āyatanti vā dīghaṃ cirakālikaṃ. Maraṇavasena hi ñātikkhayo āyato apunarāvattanato, na rājabhayādinā ukkamanavasena punarāvattiyāpi tassa labbhanato. Osakkeyyāmāti orameyyāma. Viramaṇampi atthato pajahanameva pariccajanabhāvatoti āha ‘‘pajaheyyāmāti attho’’ti. Sīlagabbhe vaḍḍhitattāti mātu, pitu ca sīlavantatāya tadavayavabhūte gabbhe vaḍḍhi ‘‘sīlagabbhe vaḍḍhitā’’ti vuttā, etena utuāhārassa viya tadaññassāpi bāhirassa paccayassa vasena sattasantānassa visesādhānaṃ hotīti dasseti. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ brahmajālaṭīkāyaṃ (dī. ni. ṭī. 1.7) vuttameva. Khettavisuddhiyāti adhiṭṭhānabhūtavatthuvisuddhiyā. Nanu ca taṃ visesādhānaṃ jāyamānaṃ rūpasantatiyā eva bhaveyyāti? Saccametaṃ, rūpasantatiyā pana tathā āhitavisesāya arūpasantatipi laddhūpakārā eva hoti tappaṭibaddhavuttibhāvato. Yathā kabaḷīkārāhārena upatthambhite rūpakāye sabbopi attabhāvo anuggahito eva nāma hoti, yathā pana rañño cakkavattino puññavisesaṃ upanissāya tassa itthiratanādīnaṃ anaññasādhāraṇā te te visesā sambhavanti tabbhāve bhāvato, tadabhāve ca abhāvato, evameva tasmiṃ kāle mātāpitūnaṃ yathāvuttapuññavisesaṃ upanissāya tesaṃ puttānaṃ jāyamānānaṃ dīghāyukatā khettavisuddhiyāva hotīti veditabbā saṃvegadhammachandādisamupabrūhitāya tadā tesaṃ kusalacetanāya tathā uḷārabhāvena samuppajjanato. Etthāti imasmiṃ manussaloke, tatthāti yathāvuttaṃ kusaladhammaṃ samādāya vattamāne sattanikāye. Tatthevāti tasmiṃyeva sattanikāye. ‘‘Attanova sīlasampattiyā’’ti vuttaṃ sasantatipariyāpannassa dhammassa tattha visesappaccayabhāvato. Khettavisuddhipi pana idhāpi paṭikkhipituṃ na sakkā.
“分位”:即从四十岁人寿等开始,直至八万岁人寿结束,共十一个分位。“以不与取等”:此处的“等”字,包含了从“于家族中不尊敬长辈”到最后,总计十个恶的分位。
Koṭṭhāsāti cattārīsavassāyukātiādayo asītivassasahassāyukapariyosānā ekādasa koṭṭhāsā. Adinnādānādīhīti ādi-saddena kule jeṭṭhāpacāyikāpariyosānānaṃ dasannaṃ pāpakoṭṭhāsānaṃ gahaṇaṃ.
杂行王出生的解释
Saṅkharājauppattivaṇṇanā
106“如是生起的渴爱”:就是为了享受,由恶口而转起的渴爱。“枯槁”:指成为身体活动能力不足的原因,即身体的收缩。因此说“不开阔的状态”等。“稠密居住”:指村庄、市镇、王都彼此相距不远,密集而居。“无间充满”:似乎无有间隙地充满,因为前来居住的众生非常多。
106.Evaṃ uppajjanakataṇhāti evaṃ vacībhedaṃ pāpanavasena pavattā bhuñjitukāmatā. Anasananti kāyikakiriyāasamatthatāhetubhūto sarīrasaṅkoco. Tenāha ‘‘avipphārikabhāvo’’tiādi. Ghananivāsatanti gāmanigamarājadhānīnaṃ ghananiviṭṭhataṃ aññamaññassa nātidūravattitaṃ. Nirantarapūritoti nirantaraṃ viya puṇṇo tatrupagānaṃ sattānaṃ bahubhāvato.
弥勒佛出世的解释
Metteyyabuddhuppādavaṇṇanā
107先前所说的教法,虽按人寿增长的方式展开,但此处并非依增长而说。若问为何,便答:“确实不……”等。因为众生寿命增长的时期,佛陀不会出现于世——那时对轮回极难生起悚惧。所以,佛陀出世的时间,只在人寿从十万岁向下的时期。
107. Kiñcāpi pubbe vaḍḍhamānakavasena desanā āgataṃ, idaṃ pana na vaḍḍhamānakavasena vuttaṃ. Kasmāti ce āha ‘‘na hī’’tiādi. Sattānaṃ vaḍḍhamānāyukakāle buddhā na nibbattanti saṃsāre saṃvegassa dubbibhāvanīyattā . Tato vassasatasahassato orameva buddhuppādakālo.
108“柱”:因有高耸之义,如同献祭柱一般,故称为柱;而经中所谓的柱,是以柱比喻宫殿,因为它拥有多层的殿堂、楼阁、内室等。“以王为因故”:此言原因,用的是具格,即指出以王的精进成就等作为原因。由于这位国王具足了大国王的威德力与广大名声,又以四种摄事令大众欢喜,因此有名为“大帕那陀”的国王出现。此说出自《大帕那陀本生》。
108. Samussitaṭṭhena yūpo viyāti yūpo, yūpanti ettha sattā anekabhūmikūṭāgārovarakādivantatāyāti yūpo, pāsādo. Rañño hetubhūtenāti hetuatthe karaṇavacanantidassetiussāhasampattiādinā. Mahatā rājānubhāvena, mahatā ca kittisaddena samannāgatattā catūhi saṅgahavatthūhi mahājanassa rañjanato mahāpanādo nāma rājā jāto. Jātaketi mahāpanādajātake (jā. 1.3.40 mahāpanādajātake).
那句“名为巴那都的国王”(Panādo nāma so rājā)对应经文“往昔,那名叫巴那都的国王曾听闻”。由于过去生中身相不同,跋达耆塔长老便以称说他人的方式来称说自己。具寿跋达耆塔长老示现了自己往昔曾居住的金色宫殿后,这样说道。“其柱为金钱”(yassa yūpo suvaṇṇayo)意为:这位国王那如柱的宫殿是金钱所成,即纯金打造。“横广十六量”(tiriyaṃ soḷasubbedho)是说宽度达到十六支箭的射程,实际约有半由旬之广。“竖称千段高”(ubbhamāhusahassadhā)是说这宫殿的高度被说为千段,即有千段之高,实际则高达二十五由旬。另外,有些人为了凑合偈颂的音节,将“ahu”读成长音“āhū”,并解释为“曾有”的意思。
Panādo nāma so rājāti ‘‘atīte panādo nāma so rājā assosī’’ti attabhāvantaratāya attānaṃ paraṃ viya niddisati. Āyasmā hi bhaddajitthero attanā ajjhāvutthapubbaṃ suvaṇṇapāsādaṃ dassetvā evamāha. Yassa yūpo suvaṇṇayoti yassa rañño ayaṃ yūpo pāsādo suvaṇṇayo suvaṇṇamayo. Tiriyaṃ soḷasubbedhoti vitthārato soḷasasarapātappamāṇo, so pana aḍḍhayojanappamāṇo hoti. Ubbhamāhusahassadhāti ubbhaṃ uccabhāvaṃ assa pāsādassa sahassadhā sahassakaṇḍappamāṇaṃ āhu, so pana yojanato pañcavīsatiyojanappamāṇo hoti. Keci panettha gāthāsukhatthaṃ ‘‘āhū’’ti dīghaṃ kataṃ, ahu ahosīti atthaṃ vadanti.
“千段”(sahassakaṇḍo)意为千层;也有版本写作“sahassakhaṇḍo”,意义相同。“有百尖顶”(satageṇḍū)指有数百个小尖顶。“具诸旗”(dhajālū)指在各个小尖顶顶端等处,安插了矛旗、英雄旗等种种旗帜作为庄严。“绿宝所成”(haritāmayo)意为紫磨纯金所造。然而,也有人将“haritāmayo”解释为“用绿宝石镶边”。“乐师”(gandhabbā)指舞乐艺人。“六千乐师分七组”(chasahassāni sattadhā)意为:六千乐师分作七组,在宫殿的七处,为令国王欢悦而舞蹈。据说他们如此舞蹈,仍不能让国王发笑。后来,帝释天王派来一位天乐师,集会之时,国王方才笑了。
Sahassakaṇḍoti sahassabhūmiko, ‘‘sahassakhaṇḍo’’ tipi pāṭho, so eva attho. Satageṇḍūti anekasataniyūhako. Dhajālūti tattha tattha niyūhasikharādīsu patiṭṭhapitehi sattidhajavīraṅgadhajādīhi dhajehi sampanno. Haritāmayoti cāmīkarasuvaṇṇamayo. Keci pana haritāmayoti ‘‘haritamaṇiparikkhaṭo’’ti vadanti. Gandhabbāti naṭā. Chasahassāni sattadhāti chamattāni gandhabbasahassāni sattadhā tassa pāsādassa sattasu ṭhānesu rañño abhiramāpanatthaṃ nacciṃsūti attho. Te evaṃ naccantāpi kira rājānaṃ hāsetuṃ nāsakkhiṃsu. Atha sakko devarājā devanaṭaṃ pesetvā samajjaṃ kāresi, tadā rājā hasīti.
拘胝村(Koṭigāmo)是所建立的村子名。“事”(Vatthu)指跋达耆塔长老的事迹,此事在《长老偈注》(Theragāthāvaṇṇanāya)中已有详载。“另一者”(Itarassa)指那拉迦拉陀天子。“由威力”(Ānubhāvā)是指由福德威力所显现的相。
Koṭigāmo nāma māpito. Vatthūti bhaddajittherassa vatthu. Taṃ theragāthāvaṇṇanāyaṃ (theragā. aṭṭha. bhaddajittheragāthāvaṇṇanāya) vitthārato āgatameva. Itarassāti naḷakāradevaputtassa. Ānubhāvāti puññānubhāvanimittaṃ.
“以布施力而施”(dānavasena datvā),即通过将那宫殿从自我拥有之中分离出去,纳入布施的行列而给予。“舍离”(vissajjetvā),即以心作意施舍后,再通过令其成为应供者所有的方式,以无所期盼的彻底放下而舍弃。“以这些”(ettakenāti)是指从‘诸比丘,往昔……’开始,直至‘他将出家’这一句为止的说法次第。
Dānavasena datvāti taṃ pāsādaṃ attano pariggahabhāvaviyojanena dānamukhe niyojetvā. Vissajjetvāti citteneva pariccajanavasena datvā puna dakkhiṇeyyānaṃ santakabhāvakaraṇena nirapekkhapariccāgavasena vissajjetvā. Ettakenāti ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave’’ti ādiṃ katvā yāva ‘‘pabbajissatī’’ti padaṃ ettakena desanāmaggena.
关于比丘寿命、容貌等增长的说明注释
Bhikkhuno āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā
110“此是比丘于寿命”(Idaṃ bhikkhuno āyusmiṃ),意指在应当完备的寿命之中,这是比丘所希冀的,是他得以长久安住的原因。因此说‘此是寿命之因’。
110.Idaṃbhikkhuno āyusminti āyusmiṃ sādhetabbe idaṃ bhikkhuno icchitabbaṃ cirajīvitāya hetubhāvatoti. Tenāha ‘‘idaṃ āyukāraṇa’’nti.
戒行圆满之人,由无有追悔而生起欢悦、喜、轻安、乐、定与如实智等,由于这些心境所生的殊胜色法遍触其身,身体的色泽便得以澄净明澈,美好的名声亦随之远扬。故有此言‘持戒者……’云云。
Sampannasīlassa avippaṭisārapāmojjapītipassaddhisukhasamādhiyathābhūtañāṇādisambhavato taṃsamuṭṭhānapaṇītarūpehi kāyassa phuṭattā sarīre vaṇṇadhātu vippasannā hoti, kalyāṇo ca kittisaddo abbhuggacchatīti āha ‘‘sīlavato hī’’tiādi.
“远离所生的喜乐等”中,“等”字含摄了定所生的喜乐、无喜的身乐,以及念清净所生的舍乐。
Vivekajaṃ pītisukhādīti ādi-saddena samādhijaṃ pītisukhaṃ, apītijaṃ kāyasukhaṃ, satipārisuddhijaṃ upekkhāsukhañca saṅgaṇhāti.
“带来无违逆性”——对于无量众生,以及自己于那些众生,皆无违逆。它通过施行利益等方式运作,以无量的遍满之力,扩散至一切方位。
Appaṭikkūlatāvahoti appamāṇānaṃ sattānaṃ, attano ca tesu appaṭikkūlabhāvato. Hitūpasaṃhārādivasena pavattiyā sabbadisāsu pharaṇaappamāṇavasena sabbadisāsu vipphārikatā.
之所以说“阿拉汉果的力量”,是因为其法性不动,不为任何人所征服。
‘‘Arahattaphalasaṅkhātaṃ bala’’nti vuttaṃ tassa akuppadhammatāya kenaci anabhibhavanīyabhāvato.
“世间”一词,应如同与“一种力”那样关联,也应当与“难征服、难成就”关联。正是由于他们所依的法是世间所摄,他们的力量才显得难征服、难成就,而非依靠出世间法。“即在此”的意思,就是在这一阿拉汉果中,即以此为目标。
‘‘Loke’’ti idaṃ yathā ‘‘ekabalampī’’ti iminā sambandhīyati, evaṃ ‘‘duppasahaṃ durabhisambhava’’nti imehipi sambandhitabbaṃ. Lokapariyāpanneheva hi dhammehi tesaṃ balassa duppasahatā, durabhisambhavatā, na lokuttarehīti. Etthevāti etasmiṃ arahattaphale eva, tadatthanti attho.
“出世间的福”指出世间的福德,也就是福果。其增长的方式是:由于受持了导向转起的善法,福德便不断增长,直至漏尽。意思是:他们饮用了不死之饮,这是藉由证得下分道果而实现的。
Lokuttarapuññampīti lokuttarapuññampi puññaphalampi. Yāva āsavakkhayā pavaḍḍhati vivaṭṭagāmikusaladhammānaṃ samādānahetūti yojanā. Amatapānaṃ piviṃsu heṭṭhimamaggaphalasamadhigamavasenāti adhippāyo.