3. 《转轮王经》的注释
3. Cakkavattisuttavaṇṇanā
关于“以自己为岛屿、以自己为依靠”的注释
Attadīpasaraṇatāvaṇṇanā
80明显,称为显露;遮止它,就是非显露,即不明显、隐藏、隐密、难以了知。对非显露词句的注释,就叫非显露词句的注释。因为对显露词句作注释没有用处,所以只取非显露的。“母树”是一棵因阴性词而得名、叫做“母”的树;由于城市建在那棵树的附近,那座城也就以“母”而闻名。因此说“在名为母的城中”。不远处,就是指在那座城的附近。
80.Uttānaṃ vuccati pākaṭaṃ, tappaṭikkhepena anuttānaṃ apākaṭaṃ, paṭicchannaṃ, apacuraṃ, duviññeyyañca. Anuttānānaṃ padānaṃ vaṇṇanā anuttānapadavaṇṇanā. Uttānapadavaṇṇanāya payojanābhāvato anuttānaggahaṇaṃ. ‘‘Mātulā’’ti itthiliṅgavasena laddhanāmo eko rukkho, tassā āsannappadese māpitattā nagarampi ‘‘mātulā’’ tveva paññāyittha. Tena vuttaṃ ‘‘mātulāyanti evaṃ nāmake nagare’’ti. Avidūreti tassa nagarassa avidūre.
在这部经里,从一开始就有像“诸比丘,过去久远以前,有一位名叫达哈·内米的国王”这样一段说明过去世系的讲述;而“寿命二百五十岁的人,将来会有寿命百岁的儿子”等等,则是特别与未来之事相关的讲述。因此说“以说明未来世系为特色的经教谈话”。说明未来之事本来就很稀有,而其中对那位未来正自觉者修行之道的赞叹,更是稀有中最稀有的。“以集会”:就是聚集。
Kāmañcettha sutte ‘‘bhūtapubbaṃ, bhikkhave, rājā daḷhanemi nāma ahosī’’tiādinā atītavaṃsadīpikā kathā ādito paṭṭhāya āgatā, ‘‘aḍḍhateyyavassasatāyukānaṃ manussānaṃ vassasatāyukā puttā bhavissantī’’tiādinā pana savisesaṃ anāgatatthapaṭisaṃyuttā kathā āgatāti vuttaṃ ‘‘anāgatavaṃsadīpikāya suttantakathāyā’’ti. Anāgatatthadīpanañhi acchariyaṃ, tatthāpi anāgatassa sammāsambuddhassa paṭipattikittanaṃ acchariyatamaṃ. Samāgamenāti sannipātena.
食堂让人不满意这类话,只是他们心里的盘算罢了。不满意就是不合心意。对诸佛哪怕犯下极小的过失,也会像微小行为一样招来极重的果报,所以说与诸佛……是相同的。在那里,指的是在那舅父之城附近,或者在那群人当中。
‘‘Bhattaggaṃ amanāpa’’ntiādi kevalaṃ tesaṃ parivitakkamattaṃ. Amanāpanti amanuññaṃ. Buddhesu kato appakopi aparādho appako kāro viya garutaravipākoti āha ‘‘buddhehi saddhiṃ…pe… sadisaṃ hotī’’ti. Tatrāti tasmiṃ mātulanagarassa samīpe, tassaṃ vā parisāyaṃ.
在“以自己为岛屿”这一句里,虽然一般说来,不是别人的那个就是自己,所以可以把自身相续称为“我”;但在这里,因为法在追求利益和快乐这一点上跟自我没有差别,所以这里所说的“我”,指的是法。因此说“所谓我,就是世间法和出世间法”。“水从两处流走的地方”就是岛,也就是没有被洪水淹没的陆地。但在这里,因为不会被欲流等淹没,所以像岛一样,就叫岛;以自己为岛、为依靠,就是“以自己为岛屿”。因此说“以自己为岛屿”等等。而这里“岛”的状态就是皈依的意思,所以说“这是它的同义词”。“遮止其他皈依的话”,就是遮止其他事物具有皈依性质的说法。因为这正是在遮止“以他者为皈依而住”,而不是在遮止别的;遮止了这一点,也就等于遮止了另一种情况。因此说“并非……”等等。现在为了用另一部经来证明这个道理,就说“这在经中也说过……”等等。如果这里指的是通常所说的自我,那它怎么能成为岛和皈依呢?所以这里所说的“我”应该另有所指,于是问:“那么这里什么叫做我呢?”回答的人为了显示所意指的我,就说“世间法和出世间法”。为了表明第二转也是在以同义异说的方式开示,所以说“因此说……”等等。
Attadīpāti ettha kāmaṃ yo paro na hoti, so attāti sasantāno ‘‘attā’’ti vuccati, hitasukhesibhāvena pana attanibbisesattā dhammo idha ‘‘attā’’ti adhippeto. Tenāha ‘‘attā nāma lokiyalokuttaro dhammo’’ti. Dvidhā āpo gato etthāti dīpo, oghena anajjhotthato bhūmibhāgo. Idha pana kāmoghādīhi anajjhottharaṇīyattā dīpo viyāti dīpo, attā dīpo patiṭṭhā etesanti attadīpā. Tenāha ‘‘attānaṃ dīpa’’ntiādi. Dīpabhāvo cettha paṭisaraṇatāti āha ‘‘idaṃ tasseva vevacana’’nti. Aññasaraṇapaṭikkhepavacananti aññasaraṇabhāvapaṭikkhepavacanaṃ. Idañhi na aññaṃ saraṇaṃ katvā viharaṇasseva paṭikkhepavacanaṃ, atha kho aññassa saraṇasabhāvasseva paṭikkhepavacanaṃ tappaṭikkhepe ca tena itarassāpi paṭikkhepasiddhito. Tenāha ‘‘na hī’’tiādi. Idāni tamevatthaṃ suttantarena sādhetuṃ ‘‘vuttampi ceta’’ntiādi. Yadi ettha pākatiko attā icchito, kathaṃ tassa dīpasaraṇabhāvo, tasmā adhippāyiko ettha attā bhaveyyāti pucchati ‘‘ko panettha attā nāmā’’ti. Itaro yathādhippetaṃ attānaṃ dassento ‘‘lokiyalokuttaro dhammo’’ti. Dutiyavāropi paṭhamavārasseva pariyāyabhāvena desitoti dassetuṃ ‘‘tenāhā’’tiādi vuttaṃ.
“行境”是指比丘们行走的地方。因此说“应当行走的适当处所”。那么,这怎么是比丘们“自己的”呢?回答说“在父亲的领域里”。因为是从父亲——正自觉者——那里来的,由他指示“这是你们的行境”,所以说是父亲的领域。“正在行走”:这里以属格的含义用了业格,所以说“就是这个意思”,意思是“正在行走者的”;由此显示这是格位和词语的颠倒。应当知道:因为烦恼魔无机可乘,其余诸魔也无机可乘。而这个意思是就行走于行境而说的,但事相是以遮止的方式呈现的。
Gocareti bhikkhūnaṃ gocaraṭṭhānabhūte. Tenāha ‘‘carituṃ yuttaṭṭhāne’’ti. Saketi kathaṃ panāyaṃ bhikkhūnaṃ sakoti āha ‘‘pettike visaye’’ti. Pitito sammāsambuddhato āgatattā ‘‘ayaṃ tumhākaṃ gocaro’’ti tena uddiṭṭhattā pettike visayeti. Carantanti sāmiatthe upayogavacananti āha ‘‘ayamevattho’’ti, carantānanti ca attho, tenāyaṃ vibhattivipallāsenapi vacanavipallāsenapīti dasseti. Kilesamārassa otārālābheneva itaramārānampi otārālābho veditabbo. Ayaṃ panatthoti gocare caraṇaṃ sandhāyāha, vatthu pana byatirekamukhena āgataṃ.
“杀鸟者”,即鸟杀,是一种大军鸟。“已到达者”,即以征服之力到达、接近。“对我无用”,意即这只鸟杀对我将不够。“犁木所作处”,即用犁所耕之地。“土块堆”,即土块被堆起之处。“于自己之力”,即因自己之力。“不僵硬者”,即深陷而僵硬、已变得僵硬。“发声者”,即呼唤。
Sakuṇe hantīti sakuṇagghi, mahāsenasakuṇo. Ajjhappattāti abhibhavanavasena pattā upagatā. Na myāyanti me ayaṃ sakuṇagghi nālaṃ abhavissa. Naṅgalakaṭṭhakaraṇanti naṅgalena kasitappadeso. Leḍḍuṭṭhānanti leḍḍūnaṃ uṭṭhapitaṭṭhānaṃ. Sake baleti attano balahetu. Apatthaddhāti avagāḷhatthambhā sañjātatthambhā. Assaramānāti avhāyantī.
大土块:在犁破的地方,因为干燥,变得像带尖角的铁锤一样的大土块。登上后:它从土块下面钻进去,看准了自己藏身的合适位置,然后在土块上面来回经行,叫喊着站着。“来吧”等话,是为了显示它叫喊的样子。整顿:借着风力,把两只翅膀平放好。攻击:冲了进去。就在那里:就在先前鹌鹑站过的那块土块上。以胸:自己的胸部。它反击:因为愤怒,以极快的速度冲过去,在对方打来时把它挡住并反击。所缘:指条件。也有人说是指“机会”。
Mahantaṃ leḍḍunti naṅgalena bhinnaṭṭhāne sukkhatāya tikhiṇasiṅgaayoghanasadisaṃ mahantaṃ leḍḍuṃ. Abhiruhitvāti tassa adhobhāgena attanā pavisitvā nilīnayoggappadesaṃ sallakkhetvā tassupari caṅkamanto assaramāno aṭṭhāsi. ‘‘Ehi kho’’tiādi tassa assaramānākāradassanaṃ. Sannayhāti vātaggahaṇavasena ubho pakkhe samaṃ ṭhapetvā. Paccupādīti pāvisi. Tatthevāti yattha pubbe lāpo ṭhito, tattheva leḍḍumhi . Uranti attano urappadesaṃ. Paccatāḷesīti pati atāḷesi sārambhavasena vegena gantvā paharaṇato vidhārentī patāḷesi. Ārammaṇanti paccayaṃ. ‘‘Avasara’’nti keci.
对于“诸善”这样展开的教说,它的连结是什么?正是随顺连结。因为从一开始,通过“诸比丘,你们要住于自依”等教导,就已经用自依、法依的方式涵盖了世间法和出世间法,而在这里,这些法又被“善”这个说法涵盖。“无过失相”:指与过失相反的本质。也有人说是指“具有远离过失的本质”。在这两种解释中,前一种只涵盖了具有招引异熟性质的法,后一种则也涵盖了异熟法。如果是这样,那它们怎么“受持而转起”呢?不过,不应该这样理解:异熟法像戒等那样,需要先受持再实行。这里的“受持”应当理解为:在自己的相续中正确地纳受,依缘而现起。因为他们说,异熟法由各种殊胜的缘正确地安置在有情的相续中,成为寿命等种种殊胜成就,并成为未来更上层的善法生起的亲依止缘。“福增长”:这里“福”是省略了后面的词,所以注释说“福果增长”。而“福果”是以部分代替整体的说法,即“福与福果合称福果”,因此说“应当知道,这是指更上层的福以及福的异熟”。
‘‘Kusalāna’’nti evaṃ pavattāya desanāya ko anusandhi? Yathāanusandhi eva. Ādito hi ‘‘attadīpā, bhikkhave, viharathā’’tiādinā (dī. ni. 3.80) yeva attadhammapariyāyena lokiyalokuttaradhammā gahitā, te yevettha kusalaggahaṇena gahitāti. Anavajjalakkhaṇānanti avajjapaṭipakkhasabhāvānaṃ. ‘‘Avajjarahitasabhāvāna’’nti keci. Tattha purime atthavikappe vipākadhammadhammā eva gahitā, dutiye pana vipākadhammāpi. Yadi evaṃ, kathaṃ tesaṃ samādāya vattananti? Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ ‘‘vipākadhammā sīlādi viya samādāya vattitabbā’’ti. Samādānanti pana attano santāne sammā ādānaṃ paccayavasena pavatti yevāti daṭṭhabbaṃ. Vipākadhammā hi paccayavisesehi sattasantāne sammadeva āhitā āyuādisampattivisesabhūtā uparūparikusalavisesuppattiyā upanissayā hontīti vadanti. Puññaṃ pavaḍḍhatīti ettha puññanti uttarapadalopenāyaṃ niddesoti āha ‘‘puññaphalaṃ vaḍḍhatī’’ti. Puññaphalanti ca ekadesasarūpekasesena vuttaṃ ‘‘puññañca puññaphalañca puññaphala’’nti āha ‘‘uparūpari puññampi puññavipākopi veditabbo’’ti.
“父母”等只是举例,因此应当知道,其他像这样作为因和近依的善法也应被视为一样。以爱润之力:是依作为近依的爱润之力,不是指相应之力,因为并不存在与爱润相应的善法。柔和柔软的心:指由慈心而极其柔软的心。正如为了显示达到顶点的导向轮转的善,说了“父母……柔和柔软的心”;同样,为了显示达到顶点的导向还灭的善,说了“四念处……菩提分法”。此外还应知道,布施、持戒等其他法,作为轮转的近依,就是导向轮转的善;作为还灭的近依,就是导向还灭的善。最终:由于能带来殊胜果报,所以是果报的顶点和极致,以及在天界中现起的殊胜威德,因此以“人界”特别限定,因为这段开示正是就人界而说的。道、果、涅槃的成就是最终——这样连接。导向还灭之善的果报,将在经文末尾以“诸比丘,那时,名叫螺的国王……”等来说明。
‘‘Mātāpitūna’’ntiādi nidassanamattaṃ, tasmā aññampi evarūpaṃ hetūpanissayaṃ kusalaṃ daṭṭhabbaṃ. Sinehavasenāti upanissayabhūtassa sinehassa vasena, na sampayuttassa. Na hi sinehasampayuttaṃ nāma kusalaṃ atthi. Mudumaddavacittanti mettāvasena ativiya maddavantaṃ cittaṃ. Yathā matthakappattaṃ vaṭṭagāmikusalaṃ dassetuṃ ‘‘mātāpitūnaṃ …pe… mudumaddavacitta’’nti vuttaṃ, evaṃ matthakappattameva vivaṭṭagāmikusalaṃ dassetuṃ ‘‘cattāro sati…pe… bodhipakkhiyadhammā’’ti vuttaṃ. Tadaññepi pana dānasīlādidhammā vaṭṭassa upanissayabhūtā vaṭṭagāmikusalaṃ vivaṭṭassa upanissayabhūtā vivaṭṭagāmikusalanti veditabbā. Pariyosānanti phalavisesāvahatāya phaladāya koṭi sikhāppatti, devaloke ca pavattisirivibhavoti pariyosānaṃ ‘‘manussaloke’’ti visesitaṃ, manussalokavaseneva cāyaṃ desanā āgatāti. Maggaphalanibbānasampatti pariyosānanti yojanā. Vivaṭṭagāmikusalassa vipākaṃ suttapariyosāne dassissati ‘‘atha kho, bhikkhave, saṅkho nāma rājā’’tiādinā (dī. ni. 3.108).
对“坚固轮毂的转轮王故事”的注释
Daḷhanemicakkavattirājakathāvaṇṇanā
81这里说的是,在“诸比丘,诸善法……”这类经文开始的地方,以共通于轮回和还灭的方式总体提到“善”。其中,世尊依导向轮回的善之关联,开始了“诸比丘,往昔……”的教导;而刚开始时,对所教导的内容只是那样而已。为了表明世尊正是这样简略地阐明之后,才向领受教法的比丘们展开教导,所以说了“诸比丘”等话。其用意是:即使最初并未如此开显,世尊实际上也已经把意义开显出来了,就像详细广说一样。
81.Idhāti imasmiṃ ‘‘kusalānaṃ, bhikkhave, dhammāna’’ntiādinā (dī. ni. 3.110) suttadesanāya āraddhaṭṭhāne vaṭṭavivaṭṭagāmibhāvena sādhāraṇe kusalaggahaṇe. Tattha vaṭṭagāmikusalānusandhivasena ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave’’ti desanaṃ ārabhi, ārabhanto ca desiyamānamattaṃ . Dhammapaṭiggāhakānaṃ bhikkhūnaṃ saṅkhepato evaṃ dīpetvā ārabhīti dassetuṃ ‘‘bhikkhave’’tiādi vuttaṃ, paṭhamaṃ tathā adīpentopi bhagavā atthato dīpeti viyāti adhippāyo.
82稍微倾斜是指哪怕只偏了一点点。退落是指已经陷落下去。朝向轮辋是指正对着轮宝的轮辋部位。他们把轮宝绑住,是为了知道它到底有没有从原位退落。此即是指从所说的那个位置移动。极大的过失是指当强大的不利降临于国王时。
82.Īsakampīti appamattakampi. Avasakkitanti ogatabhaṭṭhaṃ. Nemiabhimukhanti nemippadesassa sammukhā. Bandhiṃsu cakkaratanassa osakkitānosakkitabhāvaṃ jānituṃ. Tadetanti yathāvuttaṭṭhānā cavanaṃ. Atibalavadoseti rañño balavati anatthe upaṭṭhite sati.
所谓“不放逸者”,就是指对国王的命令不放逸、不疏忽懈怠的人。
Appamattoti rañño āṇāya pamādaṃ akaronto.
“唯以一片大海为边界”,这是就赡部洲而说的。那赡部洲北面以阿说示那山为界,四周环绕,因此形成以一片大海为边界。所谓“依福德威力”,是指依靠能带来转轮王身份的福德威力。
Ekasamuddapariyantamevāti jambudīpameva sandhāya vadati. So uttarato assakaṇṇapabbatena paricchinnaṃ hutvā attānaṃ parikkhipitvā ṭhitaekasamuddapariyanto. Puññiddhivasenāti cakkavattibhāvāvahāya puññiddhiyā vasena.
83所谓“这样做了”,就是披上袈裟衣。“善作的业”,说的正是十善业道。
83.Evaṃ katvāti kāsāyāni vatthāni acchādetvā. Sukataṃ kammanti dasakusalakammapathameva vadati.
“十种、十二种”这样的分类,后面还会讲到。“以圆满而住立”:就是以修习圆满而安住。“无过”:因为与转轮王职责相违的过失已经远离,所以叫无过。“转轮王的职责”:就是转轮王们应当履行的职责。比如“佛陀去了王舍城”这种说法,是以过去时来表达未来之事。因为已经获得转轮王身份的人,确实会履行这些职责,所以才那样说。
‘‘Dasavidhaṃ, dvādasavidha’’nti ca vuttavibhāgo parato āgamissati. Pūrentenevāti pūretvā ṭhiteneva. Niddoseti cakkavattivattassa paṭipakkhabhūtānaṃ dosānaṃ apagamane niddose. Cakkavattīnaṃ vatteti cakkavattirājūhi vattitabbavatte. Bhāvini bhūte viya hi upacāro yathā ‘‘agamā rājagahaṃ buddho’’ti (su. ni. 410). Adhigatacakkavattibhāvāpi hi te tattha vattantevāti tathā vuttaṃ.
转轮王圣行义的注释
Cakkavattiariyavattavaṇṇanā
84不令它以别的方式运作,这个法就是它的依处,所以叫“以彼为依处”,也就是以这个依处为所缘的心。敬重,是指以尊崇的方式去做。因此说“正如……”等。恭敬,是指像举起石伞盖那样,以恭敬的方式去做。因此说“于彼生起恭敬故”。尊重,是指以重视的方式,从心里喜爱。因此说“即此……”等。对于这样供养、敬奉的人,恭敬等就会这样生起;为了说明这一点,所以说“以此为所缘……”等。“由于以法为最上、以此身份而来”这句话,说明所说法具有最上的地位,并且在过去一生又一生中都已殷重地积习。“完全依法的力量来做一切事”这句话,说明在行、住、坐、卧等一切活动中,心都倾向、朝向、安住于所说的法。他的,是指防护、遮蔽、守护。保护他人,就是保护他人远离现世无益的损害;正是通过这种成就他人利益、具足忍辱等功德的方式,也保护了自己。慈心状态,是指以慈心而住。覆障,是指衣服、房屋等,通过抵御寒冷炎热等而成为遮蔽。于内部之人,是指内部的眷属、妻儿等人。
84. Aññathā vattituṃ adento so dhammo adhiṭṭhānaṃ etassāti tadadhiṭṭhānaṃ, tena tadadhiṭṭhānena cetasā. Sakkarontoti ādarakiriyāvasena karonto. Tenāha ‘‘yathā’’tiādi. Garuṃ karontoti pāsāṇacchattaṃ viya garukaraṇavasena garuṃ karonto. Tenevāha ‘‘tasmiṃ gāravuppattiyā’’ti. Mānentoti sambhāvanāvasena manena piyāyanto. Tenāha ‘‘tamevā’’tiādi. Evaṃ pūjayato apacāyato evañca yathāvuttasakkārādisambhavoti taṃ dassetuṃ ‘‘taṃ apadisitvā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Dhammādhipatibhūto āgatabhāvenā’’ti iminā yathāvuttadhammassa jeṭṭhakabhāvena purimapurimataraattabhāvesu sakkacca samupacitabhāvaṃ dasseti. ‘‘Dhammavaseneva sabbakiriyānaṃ karaṇenā’’ti etena ṭhānanisajjādīsu yathāvuttadhammaninnapoṇapabbhārabhāvaṃ dasseti. Assāti rakkhāvaraṇaguttiyā. Paraṃ rakkhanto aññaṃ diṭṭhadhammikādianatthato rakkhanto teneva paratthasādhanena khantiādiguṇena attānaṃ tato eva rakkhati. Mettacittatāti mettacittatāya. Nivāsanapārupanagehādīnaṃ sītuṇhādipaṭibāhanena āvaraṇaṃ. Anto janasminti abbhantarabhūte puttadārādijane.
“令安立于戒律仪中”这句话,显示的是保护;“施与衣物、香、花鬘等”这句话,显示的是遮蔽;其余那句则显示守护。通过“施与食物和薪酬”中的“pi”字,也把令安立于戒律仪等内容一并收摄进来。从这之后所有带“pi”字的地方,也都是同样的理解方式。城镇是他们的住处,所以叫城镇居民;同样,乡邑是他们的住处,所以叫乡邑居民,因此说“城镇居民”等等。
‘‘Sīlasaṃvare patiṭṭhāpehī’’ti iminā rakkhaṃ dasseti, ‘‘vatthagandhamālādīni dehī’’ti iminā āvaraṇaṃ, itarena guttiṃ. Bhattavetanasampadānenapīti pi-saddena sīlasaṃvare patiṭṭhāpanādīni sampiṇḍeti. Eseva nayo ito paresupi pi-saddaggahaṇesu. Nigamo nivāso etesanti negamā, evaṃ jānapadāti āha ‘‘nigamavāsino’’tiādi.
九种慢醉,是指通过“我胜”等说法(《相应部》4.108;《法集论》1121;《分别论》866;《大义释》21, 178)所展开的九种理路,称为慢的迷醉。这里,慢本身以放逸的方式活动,所以叫慢醉。乐于美好的身业和语业,所以叫善调伏(sūrato,这里把u音延长);那种状态就是善调伏性(soracca),也就是身业和语业没有违犯,或者说一切身语善行。善能自制的人叫善自制(sorato),那种状态就是善自制性(soracca),也就是前面所说的善行。“贪等”:指贪、嗔、痴、慢等。“以调伏等”:就是以调伏、寂止、般涅槃这些方式。“一自我”:指一个心,也就是自己的一部分心,这是其中一种解释。因为对于贪等的前行部分,应当各自个别地期望调伏等,而不是像在道心刹那那样,以单一的总聚方式通过简择来断除。或者,“一自我”是指因远离而独一、单独的自我。“适时”:指在应当前往拜访他们的时候,一次又一次地。
Navavidhā mānamadāti ‘‘seyyohamasmī’’tiādi (saṃ. ni. 4.108; dha. sa. 1121; vibha. 866; mahāni. 21, 178) nayappavattiyā navavidhā mānasaṅkhātā madā. Māno eva hettha pamajjanākārena pavattiyā mānamado. Sobhane kāyikavācasikakamme ratoti sūrato u-kārassa dīghaṃ katvā, tassa bhāvo soraccaṃ, kāyikavācasiko avītikkamo, sabbaṃ vā kāyavacīsucaritaṃ. Suṭṭhu oratoti sorato, tassa bhāvo soraccaṃ, yathāvuttameva sucaritaṃ. Rāgādīnanti rāgadosamohamānādīnaṃ. Damanādīhīti damanasamanaparinibbāpanehi. Ekamattānanti ekaṃ cittaṃ, ekaccaṃ attano cittanti attho. Rāgādīnañhi pubbabhāgiyaṃ damanādipaccekaṃ icchitabbaṃ, na maggakkhaṇe viya ekajjhaṃ paṭisaṅkhānamukhena pajahanato. Ekamattānanti vā vivekavasena ekaṃ ekākinaṃ attānaṃ. Kāle kāleti tesaṃ santikaṃ upasaṅkamitabbe kāle kāle.
“站在这里”是指:以结语的方式说“亲爱的孩子,就是这个”的时候,就站在这个立场上。“行持”是指圣转轮王的行为。“应当使之齐平”是指:应当依照“十种、十二种”以及下文所说的数目,使之齐平,不增不减地显示出来。“对非正法的贪”是指在不应贪着之处生起的贪。“不平等贪”是指即使在应当贪着之处,也以极其强烈的力量生起的贪。
Idha ṭhatvāti ‘‘idaṃ kho, tāta, ta’’nti evaṃ nigamanavasena vuttaṭṭhāne ṭhatvā. Vattanti ariyacakkavattivattaṃ. Samānetabbanti ‘‘dasavidhaṃ, dvādasavidha’’nti ca heṭṭhā vuttagaṇanāya ca samānaṃ kātabbaṃ anūnaṃ anadhikaṃ katvā dassetabbaṃ. Adhammarāgassāti ayuttaṭṭhāne rāgassa. Visamalobhassāti yuttaṭṭhānepi ativiya balavabhāvena pavattalobhassa.
轮宝出现的注释
Cakkaratanapātubhāvavaṇṇanā
85“正在行”是指正在圆满转轮王之行的时候,而不是尚未圆满的时候,所以说“圆满而行者”。那么,他的圆满要达到什么程度呢?对此有人说:对于已经积累过功德的人,最低限度十二年就能圆满,或者二十五年,或者五十年。这种差别也取决于对法的意欲是锐利、中等还是柔和,而其他人所需的时间则更长。
85.Vattamānassāti paripuṇṇe cakkavattivatte vattamānassa, no aparipuṇṇeti āha ‘‘pūretvā vattamānassā’’ti. Kittāvatā panassa pāripūrī hotīti? Tattha ‘‘katādhikārassa tāva heṭṭhimaparicchedena dvādasahipi saṃvaccharehi pūrati, pañcavīsatiyā, paññāsāya vā saṃvaccharehi. Ayañca bhedo dhammacchandassapi tikkhamajjhamudutāvasena, itarassa tato bhiyyopī’’ti vadanti.
第二等转轮王论的注释
Dutiyādicakkavattikathāvaṇṇanā
90凭自己的聪明,不顾从代代相传下来的古老经典和传统,只按自己想要的方式去做。因此说“古代的”等等。
90.Attano matiyāti paramparāgataṃ purāṇaṃ tantiṃ paveṇiṃ laṅghitvā attano icchitākārena. Tenāha ‘‘porāṇaka’’ntiādi.
“不增长”是指他们不能因成就而圆满,也就是不富足。因此说“不增长”。同样也说“在某些地方变得空无”。在各种王事中与国王一起共事的人就是大臣,没有他们,王事就无法进行。通过传承而成为国王随从的人就是随众,因此说“随众行者”。被安置在那种职位上、如实计算国王收入和支出的人就是算师。因为出身、家族、学识、行为等方面各有差别,所以具有多种伟大特质的人就是大臣,而他们正是有大威德的大臣,因此说“大大臣”。安住在国王的象军等军阵中的人就是军阵者,因此说“象师等”。依靠策略和智慧而生活的人就是以策略为生者,意思是靠智慧活命,他们在各种王事中提供建议。因此说“策略被称为智慧”等等。
Napabbantīti samiddhiyā na pūrenti, phītā na hontīti attho. Tenāha ‘‘na vaḍḍhantī’’ti. Tathā cāha ‘‘katthaci suññā hontī’’ti. Tattha tattha rājakicce raññā amā saha vattantīti amaccā, yehi vinā rājakiccaṃ nappavattati. Paramparāgatā hutvā rañño parisāya bhavāti pārisajjā. Tenāha ‘‘parisāvacarā’’ti. Tasmiṃ ṭhānantare ṭhapitā hutvā rañño āyaṃ, vayañca yāthāvato gaṇentīti gaṇakā. Jātikulasutācārādivasena puthuttaṃ gatattā mahatī mattā etesanti mahāmattā, te pana mahānubhāvā amaccā evāti āha ‘‘mahāamaccā’’ti. Ye rañño hatthānīkādīsu avaṭṭhitā, te anīkaṭṭhāti āha ‘‘hatthiācariyādayo’’ti . Mantaṃ paññaṃ asitā hutvā jīvantīti mantassājīvino, matisajīvāti attho, ye tattha tattha rājakicce upadesadāyino. Tenāha ‘‘mantā vuccati paññā’’tiādi.
关于寿命、容貌等衰退的讨论的注释
Āyuvaṇṇādiparihānikathāvaṇṇanā
91“因为贪欲很强”是指这样生起的强烈贪欲:“如今这世上穷人实在很多,如果给他们分发财物,我的国库就会耗尽。”这就是生起强烈贪欲。“在上上地”是指在称为六欲天的、一层比一层更高的欲界之地中。业的果报可以称为最胜,而在这里它是指向上走的,所以说“它的最胜是向上的”。“属天界的”是指与天界相应的,或者以天界为目标的。“十种差别”是指天界的寿命、容貌、名誉、快乐、权威等殊胜果报,以及天界的色等果报上的种种差别。这里用“容貌”一词包含了自身的容貌,用“色”一词则包含了外在的色所缘。
91.Balavalobhattāti ‘‘imasmiṃ loke idāni daliddamanussā nāma bahū, tesaṃ sabbesaṃ dhane anuppadiyamāne mayhaṃ kosassa parikkhayo hotī’’ti evaṃ uppannabalavalobhattā. Uparūparibhūmīsūti chakāmasaggasaṅkhātāsu uparūparikāmabhūmīsu. Kammassa phalaṃ aggaṃ nāma, taṃ panettha uddhagāmīti āha ‘‘uddhaṃ aggaṃ assā’’ti. Sagge niyuttā, saggappayojanāti vā sovaggikā. Dasannaṃ visesānanti dibbaāyuvaṇṇayasasukhaādhipateyyānañceva dibbarūpādīnañca phalavisesānaṃ . Vaṇṇaggahaṇena cettha sako attabhāvavaṇṇo gahito, rūpaggahaṇena bahiddhā rūpārammaṇaṃ.
92“善加禁止”的意思是:就像这个人用现在这个身体,没办法去拿别人没给的东西,就是这样被彻底禁止了。“从根本上被杀”是指通过夺走生命,就在根上把它杀掉了。
92.Suṭṭhunisiddhanti yathāyaṃ iminā attabhāvena adinnaṃ ādātuṃ na sakkoti, evaṃ sammadeva tato nisedhitaṃ katvā. Mūlahatanti jīvitā voropanena mūle eva hataṃ.
9696. 以贪欲为动机而进行的举止就是“行”,这种行本身也就是“行”,这里指的是淫欲。不过,因为经文说“于他人的妻子”等,所以称之为“邪行”。
96. Rāgavasena caraṇaṃ carittaṃ, carittameva cārittaṃ, methunanti adhippāyo, taṃ pana ‘‘paresaṃ dāresū’’ti vuttattā ‘‘micchācāra’’nti āha.
100敌对见,就是与“有布施”等正见相对立的见解。
100.Paccanīkadiṭṭhīti ‘‘atthi dinna’’ntiādikāya (ma. ni. 1.441; 2.94; vibha. 793) sammādiṭṭhiyā paṭipakkhabhūtā diṭṭhi.
101关于姨母等人(的事迹),后面自然会说到。“极强力贪”是指极其强大、粗重的烦恼,因为这种贪,会在不适当的时间、不适当的地方生起。“邪法”是指错误、颠倒、以不相符的事物为对象的贪法。因此才说“男子们”等等。
101.Mātucchādikā upari sayameva vakkhati. Atibalavalobhoti ativiya balavā bahalakileso, yena akāle, adese ca pavattati. Micchādhammoti micchā viparīto avisabhāgavatthuko lobhadhammo. Tenāha ‘‘purisāna’’ntiādi.
他的“状态”是指:以慈和悲为主导的心,使一个人被称为“敬母者”,也就是他那种如前所说的心生起,以及由那心所发起的种种行为,就是敬母之性。因此说:“对母亲以端正的行为相待,这就叫这个名字。”对于应当恭敬对待的人,若不能端正地对待,这也是过失,因为那属于不恭敬等行为。至于完全违背、颠倒而行,那更不必说了,所以说:“这种状态的缺失,以及与它相反,就是不敬母之性。” “对于家中年长者”,是指自己家中的长辈,比如伯父、叔父、兄长等。
Tassa bhāvoti yena mettākaruṇāpubbaṅgamena cittena puggalo ‘‘matteyyo’’ti vuccati, so tassa yathāvuttacittuppādo, taṃsamuṭṭhānā ca kiriyā matteyyatā. Tenāha ‘‘mātari sammā paṭipattiyā etaṃ nāma’’nti . Yā sammā pajjitabbe sammā appaṭipatti, sopi doso agāravakiriyādibhāvato. Vippaṭipattiyaṃ pana vattabbameva natthīti āha ‘‘tassā abhāvo ceva tappaṭipakkhatā ca amatteyyatā’’ti. Kule jeṭṭhānanti attano kule vuddhānaṃ mahāpitucūḷapitujeṭṭhakabhātikādīnaṃ.
人寿十岁时期的注释
Dasavassāyukasamayavaṇṇanā
103103. 这里用“Yaṃ”这个词指的是时间,而且在处所义里它是主格,所以说“yasmiṃ samaye”(在那个时候)。“Alaṃ patino”就是已达适婚年龄、堪宜配夫。因为她具备妻子的资格,所以说“适合给予”。“Aggarasāni”是因为甘甜,也因为具有药性,所以是最上等的味道。
103.‘‘Ya’’nti iminā samayo āmaṭṭho, bhummatthe cetaṃ paccattavacananti āha ‘‘yasmiṃ samaye’’ti. Alaṃ patinoti alaṃpateyyā. Tassā pariyattatā bhariyābhāvenāti āha ‘‘dātuṃ yuttā’’ti. Aggarasānīti madhurabhāvena, bhesajjabhāvena ca aggabhūtarasāni.
“将会闪耀”:意思是会以对立的方式明亮起来。因此说:“连善的名称也将不存在。” “啊,这样的男子!”对母亲等亲人尚且如此,对其他人还能指望他交出什么呢?啊,真是有大威德的男子!
Dippissantīti paṭipakkhabhāvena samujjalissanti. Tenāha ‘‘kusalantipi na bhavissatī’’ti . Aho purisoti mātādīsupi īdiso, aññesaṃ kesaṃ kiṃ vissajjessati, aho tejavapurisoti.
就像自己家里做奴婢或妻子的女人。混杂,是指在母亲等女性亲属身上,发生像对妻子那样的行为混同。
Gehe mātugāmaṃ viyāti attano gehe dāsibhariyābhūtamātugāmaṃ viya. Missībhāvanti mātādīsu bhariyāya viya cārittasaṅkaraṃ.
“强力忿怒”是指以想杀害对方的心态生起的强烈愤怒。“敌意”就是攻击,意思是说,它以自身粗硬、粗暴的性质逼迫心。因为嗔确实有烧毁所依的作用。“害”就是毁坏,因为它污染意、扰乱心。“锐利”就是锋利。应当知道,即使身体没有受到伤害,甚至越过亲爱对象,它的这种锋利性也照样现起。因此说“即使对亲爱的人……”等等。
Balavakopoti hantukāmatāvasena uppattiyā balavakopo. Āghātetīti āhanati, attano kakkhaḷapharusabhāvena cittaṃ vibādhatīti attho. Nissayadahanaraso hi doso. Byāpādetīti vināseti, manopadūsanato manassa pakopanato. Tibbanti tikkhaṃ, sā panassa tikkhatā sarīre avahantepi sinehavatthuṃ laṅghitvāpi pavattiyā veditabbāti āha ‘‘piyamānassapī’’tiādi.
104“劫的毁灭”称为“劫”,这是省略了后分“毁灭”的说法;在中间就发生的劫,叫“中间劫”。有渴爱等分别的劫,其含义就是“劫”,这是指有情世间而说“中间就是世间毁灭”。这个中间劫有几种?它又是怎么产生的?结局如何?针对这些内含的疑问,才说“所谓中间劫”等。所谓“贪欲炽盛”,是指在贪欲特别强的众生中发生时的情况。
104. Kappavināso kappo uttarapadalopena, antarāva kappo antarakappo. Taṇhādibhedo kappo etassa atthīti kappo, sattalokoti āha ‘‘antarāva lokavināso’’ti. Svāyaṃ antarakappo katividho, kathañcassa sambhavo, kiṃ gatikoti antogadhaṃ codanaṃ sandhāyāha ‘‘antarakappo ca nāmā’’tiādi. Lobhussadāyāti lobhādhikāya pajāya vattamānāya.
他们这样想:是因为过去世依靠代代相传的听闻和随念,再加上自己获得了寿命方面的殊胜。由灌木丛等覆盖的密林之处:就是被灌木丛等遮覆而成为密林的地方。由树木形成的密林:就是被密密层层、毫无间隙的树木所覆盖而成为密林的地方。河川险阻:就是两岸都是断崖的河流,从此岸到彼岸都构成险阻。因此说“河川的”等等。由山陵造成的不平:就是山与山之间的地带。或者是在断崖峭壁的山中,难以攀登的崎岖不平之处。同类:就是依照生活方式,使他们成为同一类、彼此相似。
Evaṃ cintayiṃsūti pubbe yathānussavānussaraṇena, attano ca āyuvisesassa labhanato. Gumbalatādīhi gahanaṃ ṭhānanti gumbalatādīhi sañchannatāya gahanabhūtaṃ ṭhānaṃ. Rukkhehigahananti rukkhehi nirantaranicitehi gahanabhūtaṃ . Nadīvidugganti chinnataṭāhi nadīhi orato, pārato ca viduggaṃ. Tenāha ‘‘nadīna’’ntiādi. Pabbatehi visamaṃ pabbatantaraṃ. Pabbatesu vā chinnataṭesu durārohaṃ visamaṭṭhānaṃ. Sabhāgeti jīvanavasena samānabhāge sadise karissanti.
关于寿命、容貌等增长之说的注释
Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā
105“长远”,意思是长久、经过很长时间。因为死亡而导致的亲族断绝,才是真正长远、不再回返的;不像因为害怕国王等原因而离开,还有可能再回来。“我们退避”,就是我们退缩。“停止”,从意义上说就是断除,因为它的本质就是舍弃,所以说“断除”。“在戒胎中生长”:因为母亲和父亲都持戒,所以在他们身体所形成的胎中生长,因此说“在戒胎中生长”。这是为了说明:就像时节、食物等一样,其他外在的条件也能使有情的相续产生特别。然而,这里应当说的,在《梵网经注》中已经说过了。“田清净”,是说作为依处的处所清净。难道那产生特别(的因)在生起时,不是只依色相续而存在吗?确实如此,但对于如此所置的特别的色相续,非色相续也只是得到了资助而已,因为它依彼而转。譬如由段食所资助的色身,整个自体都算是得到了摄益;又如转轮王的福德特别,依止它,他的女宝等种种不共的特别才得以生起,因为它们有彼则有,无彼则无。同样,那时依止父母如前所说的福德特别,他们所生的儿子们长寿,就只是由于田清净,应当知道,因为当时他们的善思以厌离法、欲等所增上,以那样殊胜的状态生起。“于此”,是指此人间界。“于彼”,是指在依照前述善法而生活的有情类中。“即于彼”,是指在那一模一样的有情类中。“自己的戒圆满”,所说的是因为属于自己相续的法在那时是特别的缘。田清净在这里也不能否定。
105.Āyatanti vā dīghaṃ cirakālikaṃ. Maraṇavasena hi ñātikkhayo āyato apunarāvattanato, na rājabhayādinā ukkamanavasena punarāvattiyāpi tassa labbhanato. Osakkeyyāmāti orameyyāma. Viramaṇampi atthato pajahanameva pariccajanabhāvatoti āha ‘‘pajaheyyāmāti attho’’ti. Sīlagabbhe vaḍḍhitattāti mātu, pitu ca sīlavantatāya tadavayavabhūte gabbhe vaḍḍhi ‘‘sīlagabbhe vaḍḍhitā’’ti vuttā, etena utuāhārassa viya tadaññassāpi bāhirassa paccayassa vasena sattasantānassa visesādhānaṃ hotīti dasseti. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ brahmajālaṭīkāyaṃ (dī. ni. ṭī. 1.7) vuttameva. Khettavisuddhiyāti adhiṭṭhānabhūtavatthuvisuddhiyā. Nanu ca taṃ visesādhānaṃ jāyamānaṃ rūpasantatiyā eva bhaveyyāti? Saccametaṃ, rūpasantatiyā pana tathā āhitavisesāya arūpasantatipi laddhūpakārā eva hoti tappaṭibaddhavuttibhāvato. Yathā kabaḷīkārāhārena upatthambhite rūpakāye sabbopi attabhāvo anuggahito eva nāma hoti, yathā pana rañño cakkavattino puññavisesaṃ upanissāya tassa itthiratanādīnaṃ anaññasādhāraṇā te te visesā sambhavanti tabbhāve bhāvato, tadabhāve ca abhāvato, evameva tasmiṃ kāle mātāpitūnaṃ yathāvuttapuññavisesaṃ upanissāya tesaṃ puttānaṃ jāyamānānaṃ dīghāyukatā khettavisuddhiyāva hotīti veditabbā saṃvegadhammachandādisamupabrūhitāya tadā tesaṃ kusalacetanāya tathā uḷārabhāvena samuppajjanato. Etthāti imasmiṃ manussaloke, tatthāti yathāvuttaṃ kusaladhammaṃ samādāya vattamāne sattanikāye. Tatthevāti tasmiṃyeva sattanikāye. ‘‘Attanova sīlasampattiyā’’ti vuttaṃ sasantatipariyāpannassa dhammassa tattha visesappaccayabhāvato. Khettavisuddhipi pana idhāpi paṭikkhipituṃ na sakkā.
“分位”是指从四十岁寿命等开始,一直到八万岁寿命为止,共十一个分位。“以不与取等”中的“等”字,涵盖了以家族中敬长为终结的十种恶的分位。
Koṭṭhāsāti cattārīsavassāyukātiādayo asītivassasahassāyukapariyosānā ekādasa koṭṭhāsā. Adinnādānādīhīti ādi-saddena kule jeṭṭhāpacāyikāpariyosānānaṃ dasannaṃ pāpakoṭṭhāsānaṃ gahaṇaṃ.
关于造作之王的起源注释
Saṅkharājauppattivaṇṇanā
106像这样生起的渴爱,就是由开口发声而转起的、想要享受的欲望。枯槁,指成为身体活动能力不足的原因,也就是身体的收缩。因此说“不开阔的状态”等。稠密居住,指村庄、市镇、王都彼此相距不远,密集而居。无间充满,指好像没有间隙一样充满,因为前来居住的众生非常多。
106.Evaṃ uppajjanakataṇhāti evaṃ vacībhedaṃ pāpanavasena pavattā bhuñjitukāmatā. Anasananti kāyikakiriyāasamatthatāhetubhūto sarīrasaṅkoco. Tenāha ‘‘avipphārikabhāvo’’tiādi. Ghananivāsatanti gāmanigamarājadhānīnaṃ ghananiviṭṭhataṃ aññamaññassa nātidūravattitaṃ. Nirantarapūritoti nirantaraṃ viya puṇṇo tatrupagānaṃ sattānaṃ bahubhāvato.
弥勒佛出世的注释
Metteyyabuddhuppādavaṇṇanā
107107. 虽然先前是按人寿增长的方式来讲说的,但这里并不是按增长的方式来说。为什么?于是说道:“确实不……”等等。因为众生寿命增长的时期,佛陀不会出世——那时对轮回很难生起厌离。所以,佛陀出世的时间,只在人寿十万岁以下。
107. Kiñcāpi pubbe vaḍḍhamānakavasena desanā āgataṃ, idaṃ pana na vaḍḍhamānakavasena vuttaṃ. Kasmāti ce āha ‘‘na hī’’tiādi. Sattānaṃ vaḍḍhamānāyukakāle buddhā na nibbattanti saṃsāre saṃvegassa dubbibhāvanīyattā . Tato vassasatasahassato orameva buddhuppādakālo.
108108. 以高耸之义,犹如献祭柱,所以叫柱;这里所说的柱,是指宫殿,因为它具有多层殿堂、楼阁、内室等。以王为因故:这句话说的是原因,用具格来表示,即指出以王的精进成就等作为原因。由于这位国王具足了大国王的威德力与广大名声,又以四种摄事令大众欢喜,因此出现了名为大帕那陀的国王。出自《大帕那陀本生》。
108. Samussitaṭṭhena yūpo viyāti yūpo, yūpanti ettha sattā anekabhūmikūṭāgārovarakādivantatāyāti yūpo, pāsādo. Rañño hetubhūtenāti hetuatthe karaṇavacanantidassetiussāhasampattiādinā. Mahatā rājānubhāvena, mahatā ca kittisaddena samannāgatattā catūhi saṅgahavatthūhi mahājanassa rañjanato mahāpanādo nāma rājā jāto. Jātaketi mahāpanādajātake (jā. 1.3.40 mahāpanādajātake).
那位名叫巴那陀的国王——经文说“过去,那位名叫巴那陀的国王曾是”——因为是在不同的生命形态中,所以跋达吉长老把自己说成像是另一个人。具寿跋达吉长老先显示出自己过去曾住过的金色宫殿,然后这样说道。“其柱为金制”,意思是:那位国王的这座宫殿的柱子是金制的,是纯金所造。“横广十六量”,是说宽度有十六支箭的射程,而实际上有半由旬那么大。“竖称千段高”,是说这座宫殿的高度被称为千段,也就是有一千段那么高,而实际上有二十五由旬那么大。不过,有些人在此为了凑合偈颂的音节,把“ahu”读成长音“āhū”,并解释为“曾有”的意思。
Panādo nāma so rājāti ‘‘atīte panādo nāma so rājā assosī’’ti attabhāvantaratāya attānaṃ paraṃ viya niddisati. Āyasmā hi bhaddajitthero attanā ajjhāvutthapubbaṃ suvaṇṇapāsādaṃ dassetvā evamāha. Yassa yūpo suvaṇṇayoti yassa rañño ayaṃ yūpo pāsādo suvaṇṇayo suvaṇṇamayo. Tiriyaṃ soḷasubbedhoti vitthārato soḷasasarapātappamāṇo, so pana aḍḍhayojanappamāṇo hoti. Ubbhamāhusahassadhāti ubbhaṃ uccabhāvaṃ assa pāsādassa sahassadhā sahassakaṇḍappamāṇaṃ āhu, so pana yojanato pañcavīsatiyojanappamāṇo hoti. Keci panettha gāthāsukhatthaṃ ‘‘āhū’’ti dīghaṃ kataṃ, ahu ahosīti atthaṃ vadanti.
“千段”就是有一千层;也有版本写作“千块”,意思一样。“有百尖顶”就是有几百个小尖顶。“具诸旗”就是在各处小尖顶顶端等地方,插上矛旗、英雄旗等各种旗帜,装饰得十分庄严。“绿宝所成”就是紫磨纯金所造。不过也有人把“绿宝所成”解释为“用绿宝石镶边”。“乐师”就是歌舞艺人。“六千乐师分七组”的意思是:六千乐师分成七组,在宫殿的七个地方,为让国王开心而跳舞。据说他们这样跳舞,还是没能让国王笑起来。后来,帝释天王派来一位天乐师,举行集会表演,那时国王才笑了。
Sahassakaṇḍoti sahassabhūmiko, ‘‘sahassakhaṇḍo’’ tipi pāṭho, so eva attho. Satageṇḍūti anekasataniyūhako. Dhajālūti tattha tattha niyūhasikharādīsu patiṭṭhapitehi sattidhajavīraṅgadhajādīhi dhajehi sampanno. Haritāmayoti cāmīkarasuvaṇṇamayo. Keci pana haritāmayoti ‘‘haritamaṇiparikkhaṭo’’ti vadanti. Gandhabbāti naṭā. Chasahassāni sattadhāti chamattāni gandhabbasahassāni sattadhā tassa pāsādassa sattasu ṭhānesu rañño abhiramāpanatthaṃ nacciṃsūti attho. Te evaṃ naccantāpi kira rājānaṃ hāsetuṃ nāsakkhiṃsu. Atha sakko devarājā devanaṭaṃ pesetvā samajjaṃ kāresi, tadā rājā hasīti.
有个村子叫尖顶村,是人工建起来的。“事”指的是跋达吉长老的事迹,这在《长老偈注》里已经详细讲过了。“另一个”指的是竹编匠天子。“由威力”指的是福德威力所显现的相。
Koṭigāmo nāma māpito. Vatthūti bhaddajittherassa vatthu. Taṃ theragāthāvaṇṇanāyaṃ (theragā. aṭṭha. bhaddajittheragāthāvaṇṇanāya) vitthārato āgatameva. Itarassāti naḷakāradevaputtassa. Ānubhāvāti puññānubhāvanimittaṃ.
以布施的方式给出去,是指把那座宫殿从自己的占有中分离出来,以布施之门而行施。舍出去,是指先以心作意施舍,再使它成为应受供养者所有,以无所牵挂的彻底放舍而施出。所谓“以这些”,指的是从“诸比丘,往昔……”开始、一直到“他将出家”这一句为止的这一整段教说。
Dānavasena datvāti taṃ pāsādaṃ attano pariggahabhāvaviyojanena dānamukhe niyojetvā. Vissajjetvāti citteneva pariccajanavasena datvā puna dakkhiṇeyyānaṃ santakabhāvakaraṇena nirapekkhapariccāgavasena vissajjetvā. Ettakenāti ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave’’ti ādiṃ katvā yāva ‘‘pabbajissatī’’ti padaṃ ettakena desanāmaggena.
比丘寿命、容貌等增长的注释
Bhikkhuno āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā
110当寿命应当达成之时,这是比丘所应希求的,因为它是长寿之因。因此说“这是寿命的原因”。
110.Idaṃbhikkhuno āyusminti āyusmiṃ sādhetabbe idaṃ bhikkhuno icchitabbaṃ cirajīvitāya hetubhāvatoti. Tenāha ‘‘idaṃ āyukāraṇa’’nti.
戒行圆满的人,因为不会追悔,就生起欢悦、喜、轻安、乐、定和如实智等;由于这些状态所产生的殊胜色法触及他的身体,身体的气色就变得清净明净,而且美好的名声也会传扬开来。所以说“持戒者……”等等。
Sampannasīlassa avippaṭisārapāmojjapītipassaddhisukhasamādhiyathābhūtañāṇādisambhavato taṃsamuṭṭhānapaṇītarūpehi kāyassa phuṭattā sarīre vaṇṇadhātu vippasannā hoti, kalyāṇo ca kittisaddo abbhuggacchatīti āha ‘‘sīlavato hī’’tiādi.
由远离而生的喜乐等——这里“等”这个字,包含了由定而生的喜乐、没有喜而有的身乐,以及由念清净而生的舍乐。
Vivekajaṃ pītisukhādīti ādi-saddena samādhijaṃ pītisukhaṃ, apītijaṃ kāyasukhaṃ, satipārisuddhijaṃ upekkhāsukhañca saṅgaṇhāti.
它带来不违逆性,是因为对无量众生如此,也因为他自己对那些众生同样没有违逆。它以利益众生等方式持续运作,并以无量的方式遍满一切方向,扩散到一切方向。
Appaṭikkūlatāvahoti appamāṇānaṃ sattānaṃ, attano ca tesu appaṭikkūlabhāvato. Hitūpasaṃhārādivasena pavattiyā sabbadisāsu pharaṇaappamāṇavasena sabbadisāsu vipphārikatā.
所谓“阿拉汉果之力”,是因为它具备不动法性,任何人和任何事物都无法压制它。
‘‘Arahattaphalasaṅkhātaṃ bala’’nti vuttaṃ tassa akuppadhammatāya kenaci anabhibhavanīyabhāvato.
“在世间”这一说法,应像“一种力”那样,用这个(一种力)来连接;同样地,也应与“难征服、难成就”这些连接起来。因为只有对世间所摄的诸法,彼等之力才难征服、难成就,对出世间法则不然。“就在这里”,即就在这个阿拉汉果当中;以它为目标,就是这句话的意思。
‘‘Loke’’ti idaṃ yathā ‘‘ekabalampī’’ti iminā sambandhīyati, evaṃ ‘‘duppasahaṃ durabhisambhava’’nti imehipi sambandhitabbaṃ. Lokapariyāpanneheva hi dhammehi tesaṃ balassa duppasahatā, durabhisambhavatā, na lokuttarehīti. Etthevāti etasmiṃ arahattaphale eva, tadatthanti attho.
“出世间的福”也指出世间的福德,也就是福果。直到漏尽为止,它都在增长,这是因为受持了导向还灭的善法。意思是:他们喝下了不死之饮,这是通过证得下分道果来实现的。
Lokuttarapuññampīti lokuttarapuññampi puññaphalampi. Yāva āsavakkhayā pavaḍḍhati vivaṭṭagāmikusaladhammānaṃ samādānahetūti yojanā. Amatapānaṃ piviṃsu heṭṭhimamaggaphalasamadhigamavasenāti adhippāyo.