《阿塔那帝亚经》的注释
9. Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanā
第一诵分注释
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā
275“如是我闻”这句,就是《阿塔那帝亚经》。这里先解释其中新出现的词句。“在四方安置守护”意思是:为了挡住阿修罗军,为帝释天王在四方布置了守护。“布置了卫队”意思是:部署了兵力。“设置屏障”意思是:在四方安排了守卫。这样为帝释天王把守护妥善布置好后,住在阿塔那塔城,以七位佛陀为对象,诵出了这部护卫经,并宣告说:“谁不听从导师的法令,也不听从我们天王的法令,我们就要对他如此这般。”然后他们又以大夜叉军等四支军队,在自己四方也安排了守护,在深夜已过……中略……坐在一边。
275.Evaṃme sutanti āṭānāṭiyasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – catuddisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvāti asurasenāya nivāraṇatthaṃ sakkassa devānamindassa catūsu disāsu ārakkhaṃ ṭhapetvā. Gumbaṃ ṭhapetvāti balagumbaṃ ṭhapetvā. Ovaraṇaṃ ṭhapetvāti catūsu disāsu ārakkhake ṭhapetvā. Evaṃ sakkassa devānamindassa ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ katvā āṭānāṭanagare nisinnā satta buddhe ārabbha imaṃ parittaṃ bandhitvā ‘‘ye satthu dhammaāṇaṃ amhākañca rājaāṇaṃ na suṇanti, tesaṃ idañcidañca karissāmā’’ti sāvanaṃ katvā attanopi catūsu disāsu mahatiyā ca yakkhasenāyātiādīhi catūhi senāhi ārakkhaṃ saṃvidahitvā abhikkantāya rattiyā…pe… ekamantaṃ nisīdiṃsu.
在“夜已深”这句里,“abhikkanta”这个词出现在灭尽、美妙、庄严、随喜等意思中。其中,像“尊者,夜已深,初夜已过,比丘僧团久坐,尊者,请世尊为比丘们诵巴帝摩卡”这类句子里,它表示灭尽。又像“此人在四种人中更为超胜、更为殊胜”这类句子里,它表示美妙。
Abhikkantāya rattiyāti ettha abhikkantasaddo khayasundarābhirūpaabbhanumodanādīsu dissati. Tattha ‘‘abhikkantā, bhante ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti (a. ni. 8.20) evamādīsu khaye dissati. ‘‘Ayaṃ imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ abhikkantataro paṇītataro cā’’ti (a. ni. 4.100) evamādīsu sundare.
“谁闪耀着神通与名声向我双足礼敬?
以极其殊胜的容色,遍照一切方所。”
‘‘Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṃ; Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṃ disā’’ti. (vi. va. 857);
在这些例子中,是“端严”的意思。在“贤者乔达摩啊,真是殊胜啊!”(《巴拉基格》15)这类语句中,是“随喜”的意思。而在这里,则是“灭尽”的意思。因此,“已过之夜”说的就是“夜分已经完全灭尽之时”。
Evamādīsu abhirūpe. ‘‘Abhikkantaṃ, bho gotamāti (pārā. 15) evamādīsu abbhanumodane . Idha pana khaye. Tena abhikkantāya rattiyā, parikkhīṇāya rattiyāti vuttaṃ hoti.
“殊胜容色”中,这里的“殊胜”一词是“端严”的意思。而“容色”一词则出现在肤色、称赞、种姓类别、原因、形态、量度、色处等含义中。其中,在“世尊具有金色容色”(《中部》2.399)这类句子中,指肤色;在“居士,你是从什么时候开始收集到这些对沙门乔达摩的称赞的?”(《中部》2.77)这类句子中,指称赞;在“乔达摩贤者,有四种姓”(《长部》1.266)这类句子中,指种姓类别;在“那么,到底是因为什么原因才被称为香贼呢?”(《相应部》1.234)这类句子中,指原因;在“变化出巨大的象王形态”(《相应部》1.138)这类句子中,指形态;在“钵有三种量度”(《巴拉基格》602)这类句子中,指量度;在“色、香、味、食素”这类句子中,指色处。在这里,应当取肤色之义。因此,“殊胜容色”说的就是“拥有端严的肤色”。
Abhikkantavaṇṇāti idha abhikkantasaddo abhirūpe. Vaṇṇasaddo pana chavithutikulavaggakāraṇasaṇṭhānapamāṇarūpāyatanādīsu dissati. Tattha ‘‘suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā’’ti (ma. ni. 2.399) evamādīsu chaviyaṃ. ‘‘Kadā saññūḷhā pana te, gahapati, ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā’’ti (ma. ni. 2.77) evamādīsu thutiyaṃ. ‘‘Cattārome , bho gotama, vaṇṇā’’ti (dī. ni. 1.266) evamādīsu kulavagge. ‘‘Atha kena nu vaṇṇena gandhathenoti vuccatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.234) kāraṇe. ‘‘Mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’ti (saṃ. ni. 1.138) evamādīsu saṇṭhāne. ‘‘Tayo pattassa vaṇṇā’’ti (pārā. 602) evamādīsu pamāṇe. ‘‘Vaṇṇo gandho raso ojā’’ti evamādīsu rūpāyatane. So idha chaviyaṃ daṭṭhabbo. Tena ‘‘abhikkantavaṇṇā abhirūpacchavī’’ti vuttaṃ hoti.
“Kevalakappa”中的“kevala”一词,有无余、多数、纯粹、不过、坚定、离系等多种含义。比如“唯一圆满、完全清净的梵行”(《巴拉基格》1)这类句子中,是无余的意思。“多数鸯伽摩揭陀人,带着大量嚼食和啖食正准备过来”(《大品》43)这类句子中,是多数的意思。“纯粹苦蕴的集起”(《大品》1)这类句子中,是纯粹的意思。“这位具寿大概唯有一味信”(《增支部》6.55)这类句子中,是不过的意思。“尊者!阿那律尊者的同修弟子巴希卡,坚定地站在分裂僧伽的立场”(《增支部》4.243)这类句子中,是坚定的意思。“被称为离系者、已住立者、最上士夫”(《增支部》10.12)这类句子中,是离系的意思。而在这里,采用的是无余的意思。
Kevalakappanti ettha kevalasaddo anavasesayebhuyyaabyāmissānatirekadaḷhatthavisaṃyogādianekattho. Tathā hissa ‘‘kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariya’’nti (pārā. 1) evamādīsu anavasesatā attho. ‘‘Kevalakappā ca aṅgamāgadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamitukāmā hontī’’ti (mahāva. 43) evamādīsu yebhuyyatā. ‘‘Kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti (mahāva. 1) evamādīsu abyāmissatā. ‘‘Kevalaṃ saddhāmattakaṃ nūna ayamāyasmā’’ti (a. ni. 6.55) evamādīsu anatirekatā. ‘‘Āyasmato, bhante, anuruddhassa bāhiko nāma saddhivihāriko kevalakappaṃ saṅghabhedāya ṭhito’’ti (a. ni. 4.243) evamādīsu daḷhatthatā. ‘‘Kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccatī’’ti (a. ni. 10.12) evamādīsu visaṃyogo. Idha panassa anavasesattho adhippeto.
“劫”这个词在这里有很多种意思:信受、惯用语、时间、施设、截断、开许、方便、周遍等等。比如“乔达摩尊者,这是可以信受的,正如阿拉汉、正自觉者那样”这类句子里,是信受的意思。“比丘们,我允许用五种沙门惯习来吃水果”这类句子里,是惯用语的意思。“我恒常这样安住”这类句子里,是时间的意思。“这位具寿名叫劫”这类句子里,是施设的意思。“修饰、剪剃须发”这类句子里,是截断的意思。“二指开许是适当的”这类句子里,是开许的意思。“有躺下的方便”这类句子里,是方便的意思。“周遍地照亮竹林”这类句子里,是周遍的意思。而在这里,取的是周遍的意思。所以“周遍地灵鹫山”这句话,应该理解为:毫无遗漏地、周遍地灵鹫山。
Kappasaddo panāyaṃ abhisaddahanavohārakālapaññattichedanavikappalesasamantabhāvādianekattho. Tathā hissa ‘‘okappaniyametaṃ bhoto gotamassa. Yathā taṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti (ma. ni. 1.387) evamādīsu abhisaddahanamattho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’nti (cūḷava. 250) evamādīsu vohāro. ‘‘Yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’ti (ma. ni. 1.387) evamādīsu kālo. ‘‘Iccāyasmā kappo’’ti (su. ni. 1098) evamādīsu paññatti. ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’ti (vi. va. 1094) evamādīsu chedanaṃ. ‘‘Kappati dvaṅgulakappo’’ti (cūḷava. 446) evamādīsu vikappo, atthi kappo nipajjitu’’nti (a. ni. 8.80) evamādīsu leso. ‘‘Kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā’’ti (saṃ. ni. 1.94) evamādīsu samantabhāvo. Idha pana samantabhāvo attho adhippeto. Tasmā ‘‘kevalakappaṃ gijjhakūṭa’’nti ettha anavasesaṃ samantato gijjhakūṭanti evamattho daṭṭhabbo.
“照耀”:是指以衣服、花鬘、装饰和身体所散发的光芒遍照各处,就像月亮和太阳一样,使一切都成为一片光明、一片光辉,这就是它的意思。“坐在一边”:天神们在十力如来身边所坐的地方其实并不多,但在这部经里,他们是出于对护卫经的恭敬才坐在一边。
Obhāsetvāti vatthamālālaṅkārasarīrasamuṭṭhitāya ābhāya pharitvā, candimā viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekapajjotaṃ karitvāti attho. Ekamantaṃ nisīdiṃsūti devatānaṃ dasabalassa santike nisinnaṭṭhānaṃ nāma na bahu, imasmiṃ pana sutte parittagāravavasena nisīdiṃsu.
276多闻天王:虽然四大天王都来了,但多闻天王是十力如来的亲信,善于言谈、训练有素,所以多闻天王对世尊这样说。“伟大”:指具有大权威、大威力。“远离杀生”:先说明杀生在现世和来世的过患,然后教导远离杀生的法。其余几条也是同样的方式。其中,“那里有伟大的夜叉居住”:指在那些住处,有伟大的夜叉固定住在那里。“阿塔那帝亚”:因为在阿塔那塔城集结,所以叫这个名字。那么,世尊难道还有没有亲证的法吗?没有。那多闻天王为什么说“愿世尊受持”等语呢?是为了请求允许。他为了请世尊诵说这个护咒而请求允许,所以这样说。又说:世尊宣说之后,这个护咒将会受到尊重。“为安隐住”:为在行处等四种威仪中获得安稳快乐
276.Vessavaṇoti kiñcāpi cattāro mahārājāno āgatā, vessavaṇo pana dasabalassa vissāsiko kathāpavattane byatto susikkhito, tasmā vessavaṇo mahārājā bhagavantaṃ etadavoca. Uḷārāti mahesakkhānubhāvasampannā. Pāṇātipātā veramaṇiyāti pāṇātipāte diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ ādīnavaṃ dassetvā tato veramaṇiyā dhammaṃ deseti. Sesesupi eseva nayo. Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsinoti tesu senāsanesu santi uḷārā yakkhā nibaddhavāsino. Āṭānāṭiyanti āṭānāṭanagare baddhattā evaṃnāmaṃ. Kiṃ pana bhagavato apaccakkhadhammo nāma atthīti, natthi. Atha kasmā vessavaṇo ‘‘uggaṇhātu, bhante, bhagavā’’tiādimāha? Okāsakaraṇatthaṃ. So hi bhagavantaṃ imaṃ parittaṃ sāvetuṃ okāsaṃ kārento evamāha. Satthu kathite imaṃ parittaṃ garu bhavissatītipi āha. Phāsuvihārāyāti gamanaṭṭhānādīsu catūsu iriyāpathesu sukhavihārāya.
277“有眼者”并不是只有维巴西佛才是有眼者,七位佛陀都是有眼者,所以每一位佛陀都有这七个名号。一切佛陀都是有眼者,一切佛陀都悲悯一切众生,一切佛陀都因为已洗净烦恼而称为洗净者。一切佛陀都摧破魔军,一切佛陀都已住于梵行圆满,一切佛陀都已解脱,一切佛陀都因为从身体各肢节放出光芒而称为放光者。而且,佛陀们不只是有这七个名号而已,还有无量的名号,如说“具足功德的大仙”。
277.Cakkhumantassāti na vipassīyeva cakkhumā, sattapi buddhā cakkhumanto, tasmā ekekassa buddhassa etāni satta satta nāmāni honti. Sabbepi buddhā cakkhumanto, sabbe sabbabhūtānukampino, sabbe nhātakilesattā nhātakā. Sabbe mārasenāpamaddino, sabbe vusitavanto, sabbe vimuttā, sabbe aṅgato rasmīnaṃ nikkhantattā aṅgīrasā. Na kevalañca buddhānaṃ etāneva satta nāmāni asaṅkhyeyyāni nāmāni saguṇena mahesinoti vuttaṃ.
多闻天王则是按照自己广为人知的名号这样说的。这里说的“那些人”,指的是在此处被称为诸漏已尽者、被称为选定者。“不两舌”这一句只是说法上的提纲,实际意思是:不两舌、不粗暴、说柔和的话。“大”是指达到了伟大的境地。也有读作“大”的版本,意思就是大。“离怯弱”是指没有怯弱、远离毛骨悚然。
Vessavaṇo pana attano pākaṭanāmavasena evamāha. Te janāti idha khīṇāsavā janāti adhippetā. Apisuṇāthāti desanāsīsamattametaṃ, amusā apisuṇā apharusā mantabhāṇinoti attho . Mahattāti mahantabhāvaṃ pattā. ‘‘Mahantā’’tipi pāṭho, mahantāti attho. Vītasāradāti nissāradā vigatalomahaṃsā.
“有益”是指通过遍满慈心而带来的利益。在“他们礼敬那”这句里,“那”只是个虚词。“伟大”就是广大。或者正是这种读法,这里所说的是:“世间中那些以烦恼的涅槃而寂灭、如实观见的人,他们礼敬具足明等功德、对诸天神与人类有益的乔达摩——那些人不两舌,愿他们也得到礼敬。”不过在注疏中,“那些人不两舌”被解释为“那些佛陀不两舌”,这样第一首偈颂就只是在赞叹诸佛,因此第一首偈颂是就七位佛陀而说的。第二首偈颂里的“乔达摩”只是说法开头的引子,这一首同样应当知道是就七位佛陀而说的。这里的意思是:世间有智慧的诸天神和人类所礼敬的乔达摩,愿礼敬归于他,也归于他之前的诸佛。
Hitanti mettāpharaṇena hitaṃ. Yaṃ namassantīti ettha yanti nipātamattaṃ. Mahattanti mahantaṃ. Ayameva vā pāṭho, idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘ye cāpi loke kilesanibbānena nibbutā yathābhūtaṃ vipassisuṃ, vijjādiguṇasampannañca hitaṃ devamanussānaṃ gotamaṃ namassanti, te janā apisuṇā, tesampi namatthū’’ti. Aṭṭhakathāyaṃ pana te janā apisuṇāti te buddhā apisuṇāti evaṃ paṭhamagāthāya buddhānaṃyeva vaṇṇo kathito, tasmā paṭhamagāthā sattannaṃ buddhānaṃ vasena vuttā. Dutiyagāthāya ‘‘gotama’’nti desanāmukhamattametaṃ. Ayampi hi sattannaṃyeva vasena vuttāti veditabbā. Ayañhettha attho – loke paṇḍitā devamanussā yaṃ namassanti gotamaṃ, tassa ca tato purimānañca buddhānaṃ namatthūti.
278从哪个地方升起,就是从哪个位置出现。太阳,就是阿提提的儿子,或者这只是太阳这个词的另一个叫法。它有一个巨大的圆轮,所以叫“大圆轮”。当它正在升起的时候,就是在它升起的那个时刻。夜晚也会消失,意思是黑夜消失了。当它已经升起,就是在它升起之后。
278.Yato uggacchatīti yato ṭhānato udeti. Ādiccoti aditiyā putto, vevacanamattaṃ vā etaṃ sūriyasaddassa. Mahantaṃ maṇḍalaṃ assāti maṇḍalīmahā. Yassa cuggacchamānassāti yamhi uggacchamāne. Saṃvarīpi nirujjhatīti ratti antaradhāyati. Yassa cuggateti yasmiṃ uggate.
“湖”就是水湖。“在那里”是指太阳升起的那个地方。“海”就是前面说的那个湖,它不是别的,就是大海。“众河流水”是指水势宽广,或者说是各种河流的水汇入其中,所以叫众河流水。他们就这样知道那个湖在那里。怎么知道呢?他们知道它是“大海、众河流水”。
Rahadoti udakarahado. Tatthāti yato uggacchati sūriyo, tasmiṃ ṭhāne. Samuddoti yo so rahadoti vutto, so na añño, atha kho samuddo. Saritodakoti visaṭodako, saritā nānappakārā nadiyo assa udake paviṭṭhāti vā saritodako. Evaṃ taṃ tattha jānantīti taṃ rahadaṃ tattha evaṃ jānanti . Kinti jānanti? Samuddo saritodakoti evaṃ jānanti.
“从此”是指从须弥山,或者从他们坐的地方算起。“人众”就是指这一大群人。“同一名称”是说都以因陀罗为名。据说他们所有人都是用帝释天王的名字来命名的。“八十、十与一”就是九十一人。“因陀罗名”就是名字叫因陀罗。“佛陀、太阳族”:因为断除了烦恼的沉睡,所以是佛陀;又因为与太阳同属一个种姓,所以是太阳族。“以善巧观察”:以无可指责的、或者说精妙的一切知智观察大众。“非人也礼敬他”:非人也说着“他以一切知智观察大众”,然后礼敬。“这是我等屡屡听闻”:这是我们经常听到的。“礼敬胜者乔达摩,我等礼敬胜者乔达摩”:有人问我们时,我们就回答说:“礼敬胜者乔达摩,我等礼敬胜者乔达摩。”
Itoti sineruto vā tesaṃ nisinnaṭṭhānato vā. Janoti ayaṃ mahājano. Ekanāmāti indanāmena ekanāmā. Sabbesaṃ kira tesaṃ sakkassa devarañño nāmameva nāmamakaṃsu. Asīti dasa eko cāti ekanavutijanā. Indanāmāti indoti evaṃnāmā. Buddhaṃ ādiccabandhunanti kilesaniddāpagamanenāpi buddhaṃ. Ādiccena samānagottatāyapi ādiccabandhunaṃ. Kusalena samekkhasīti anavajjena nipuṇena vā sabbaññutaññāṇena mahājanaṃ olokesi. Amanussāpi taṃ vandantīti amanussāpi taṃ ‘‘sabbaññutaññāṇena mahājanaṃ olokesī’’ti vatvā vandanti. Sutaṃ netaṃ abhiṇhasoti etaṃ amhehi abhikkhaṇaṃ sutaṃ. Jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamanti amhehi puṭṭhā jinaṃ vandāma gotamanti vadanti.
279“由此被称为亡者”:所谓“亡者”,就是已经死去的人;人们说,应当从那个方向把亡者抬出去。“两舌、食脊肉者”:指说离间语的人,以及像吃脊背肉一样在背后指责别人的人。这些人也被说成应当从那个方向抬出去;他们全都被从南门抬出,然后在城南被焚烧、砍断或杀死——人们是这样说的。“从此即是南方”:那些亡者和两舌者等人被抬出去的那个方向,从须弥山或从他们所在的地方来看,从此处说就是南方。“鸠槃荼”:据说这些天神肚子很大,连私处也大得像瓮一样,所以叫鸠槃荼。
279.Yenapetā pavuccantīti petā nāma kālaṅkatā, te yena disābhāgena nīhariyantūti vuccanti. Pisuṇā piṭṭhimaṃsikāti pisuṇāvācā ceva piṭṭhimaṃsaṃ khādantā viya parammukhā garahakā ca. Ete ca yena nīhariyantūti vuccanti, sabbepi hete dakkhiṇadvārena nīharitvā dakkhiṇato nagarassa ḍayhantu vā chijjantu vā haññantu vāti evaṃ vuccanti. Ito sā dakkhiṇā disāti yena disābhāgena te petā ca pisuṇādikā ca nīhariyantūti vuccanti, ito sā dakkhiṇā disā. Itoti sineruto vā tesaṃ nisinnaṭṭhānato vā. Kumbhaṇḍānanti te kira devā mahodarā honti, rahassaṅgampi ca nesaṃ kumbho viya mahantaṃ hoti. Tasmā kumbhaṇḍāti vuccanti.
280太阳落在哪个方向,就是指太阳沉没的那个方位。
280.Yattha coggacchati sūriyoti yasmiṃ disābhāge sūriyo atthaṃ gacchati.
281“以彼”是指那个方向。大须弥,就是大须弥山王。善见,是因为它由黄金构成,所以看起来美好悦目。须弥山的东面是银做的,南面是宝石做的,西面是水晶做的,北面是黄金做的,那一面看起来令人欢喜。因此,从那个方向来看,须弥山就是善见,这就是这里的含义。人们在那里出生,就是说在郁单越那里,人们出生。无我所,就是对于衣服、饰品、饮料、食物等,都没有“这是我的”这种执著。无系属,就是不把女人执取为所属。据说他们不会生起“这是我的妻子”这种我所执,即使见到母亲或姐妹,也不会生起欲贪。
281.Yenāti yena disābhāgena. Mahānerūti mahāsineru pabbatarājā. Sudassanoti sovaṇṇamayattā sundaradassano. Sinerussa hi pācīnapassaṃ rajatamayaṃ, dakkhiṇapassaṃ maṇimayaṃ , pacchimapassaṃ phalikamayaṃ, uttarapassaṃ sovaṇṇamayaṃ, taṃ manuññadassanaṃ hoti. Tasmā yena disābhāgena sineru sudassanoti ayametthattho. Manussā tattha jāyantīti tattha uttarakurumhi manussā jāyanti. Amamāti vatthābharaṇapānabhojanādīsupi mamattavirahitā. Apariggahāti itthipariggahena apariggahā. Tesaṃ kira ‘‘ayaṃ mayhaṃ bhariyā’’ti mamattaṃ na hoti, mātaraṃ vā bhaginiṃ vā disvā chandarāgo nuppajjati.
那里的犁也不会被牵去,不会有人想着“我们要去耕田”而把犁拉到田里。无耕而熟,是指在没人耕种的地上、在森林里,自己自然长出来的。果为米粒,是说它的果实就是米粒本身。
Napi nīyanti naṅgalāti naṅgalānipi tattha ‘‘kasikammaṃ karissāmā’’ti na khettaṃ nīyanti. Akaṭṭhapākimanti akaṭṭhe bhūmibhāge araññe sayameva jātaṃ. Taṇḍulapphalanti taṇḍulāva tassa phalaṃ hoti.
把食物倒入锅中,用无烟的炭火煮熟。“在Tuṇḍikīra煮后”的意思是:倒入锅中,用无烟的炭火煮熟。据说那里有一种叫“光石”的石头。于是他们把三块石头放好,再把锅架上去。火从石头里生起,把食物煮熟。“然后吃食物”的意思是:他们只吃锅里的食物,没有别的汤或配菜;吃的人觉得味道合自己的心意,那就是它的味道。凡是来到那个地方的人,他们一定会给,心里完全没有吝啬。佛陀、独觉佛等有大神通的人到了那里,也会取到食物。
Tuṇḍikīre pacitvānāti ukkhaliyaṃ ākiritvā niddhumaṅgārena agginā pacitvā. Tattha kira jotikapāsāṇā nāma honti. Atha kho te tayo pāsāṇe ṭhapetvā taṃ ukkhaliṃ āropenti. Pāsāṇehi tejo samuṭṭhahitvā taṃ pacati. Tato bhuñjanti bhojananti tato ukkhalito bhojanameva bhuñjanti, añño sūpo vā byañjanaṃ vā na hoti, bhuñjantānaṃ cittānukūloyevassa raso hoti. Te taṃ ṭhānaṃ sampattānaṃ dentiyeva, macchariyacittaṃ nāma na hoti. Buddhapaccekabuddhādayopi mahiddhikā tattha gantvā piṇḍapātaṃ gaṇhanti.
把牛当作独蹄坐骑,意思是抓来一头牛,只把它当作独蹄的坐骑。多闻天王的夜叉侍从们骑上它,随逐诸方,就是朝着各个方向游走。把畜生当作独蹄坐骑,意思是除了牛之外,把其余所有四足畜生都当作独蹄坐骑,游走于各方。
Gāviṃekakhuraṃ katvāti gāviṃ gahetvā ekakhuraṃ vāhanameva katvā. Taṃ abhiruyha vessavaṇassa paricārakā yakkhā. Anuyanti disodisanti tāya tāya disāya caranti. Pasuṃ ekakhuraṃ katvāti ṭhapetvā gāviṃ avasesacatuppadajātikaṃ pasuṃ ekakhuraṃ vāhanameva katvā disodisaṃ anuyanti.
把女人当作坐骑,通常是指把怀孕的女人抓来当坐骑。他们坐在她的背上行走。据说她的背能承受弯腰。其他的女人则被套在车上。把男人当作坐骑,是指抓来男人,套在车上。抓人的时候,他们抓不到有正见的人,大多数是抓边境地区不守戒律的居民。据说有一次,一个地方居民坐在一位长老旁边打瞌睡,长老问:近事男,你怎么这么昏沉?他回答说:尊者,今天我被多闻天王的侍从折磨了一整夜。
Itthiṃ vā vāhanaṃ katvāti yebhuyyena gabbhiniṃ mātugāmaṃ vāhanaṃ karitvā. Tassā piṭṭhiyā nisīditvā caranti. Tassā kira piṭṭhi onamituṃ sahati. Itarā pana itthiyo yāne yojenti. Purisaṃ vāhanaṃ katvāti purise gahetvā yāne yojenti. Gaṇhantā ca sammādiṭṭhike gahetuṃ na sakkonti. Yebhuyyena paccantimamilakkhuvāsike gaṇhanti. Aññataro kirettha jānapado ekassa therassa samīpe nisīditvā niddāyati, thero ‘‘upāsaka ativiya niddāyasī’’ti pucchi. ‘‘Ajja, bhante, sabbarattiṃ vessavaṇadāsehi kilamitomhī’’ti āha.
把少女当作坐骑,就是抓来少女,做成独蹄的坐骑,套在车上。把少年当作坐骑,道理也一样。那位国王的侍从们,就是那位国王的随从。象车、马车,不只是牛车之类的,他们也乘坐象车、马车等四处游走。天车乘,是说还有种种天界的车乘为他们现成备好,这些都是临时化现的车乘。他们即使躺在高楼的胜妙卧榻上,或者坐在凳轿等里面,也能游走。因此说宫殿与轿乘等。属于有名声的大王,就是说这样具足威神力、声名显赫的大王,这些车乘正是为他而现起。
Kumāriṃ vāhanaṃ katvāti kumāriyo gahetvā ekakhuraṃ vāhanaṃ katvā rathe yojenti. Kumāravāhanepi eseva nayo. Pacārā tassa rājinoti tassa rañño paricārikā. Hatthiyānaṃ assayānanti na kevalaṃ goyānādīniyeva, hatthiassayānādīnipi abhiruhitvā vicaranti. Dibbaṃ yānanti aññampi nesaṃ bahuvidhaṃ dibbayānaṃ upaṭṭhitameva hoti, etāni tāva nesaṃ upakappanayānāni. Te pana pāsāde varasayanamhi nipannāpi pīṭhasivikādīsu ca nisinnāpi vicaranti. Tena vuttaṃ ‘‘pāsādā sivikā cevā’’ti. Mahārājassa yasassinoti evaṃ ānubhāvasampannassa yasassino mahārājassa etāni yānāni nibbattanti.
这位国王的这些城在虚空中善筑成,即“其城于虚空善筑成”,意思是这些阿塔那塔等城是在空中被善筑成的,也就是诸城。其中一座城名叫阿塔那塔,一座名叫拘尸那咤,一座名叫波罗拘尸那咤,一座名叫那咤苏利亚,一座名叫波罗拘尸呾那咤。
Tassaca nagarā ahu antalikkhe sumāpitāti tassa rañño ākāse suṭṭhu māpitā ete āṭānāṭādikā nagarā ahesuṃ, nagarāni bhaviṃsūti attho. Ekañhissa nagaraṃ āṭānāṭā nāma āsi, ekaṃ kusināṭā nāma, ekaṃ parakusināṭā nāma, ekaṃ nāṭasūriyā nāma, ekaṃ parakusiṭanāṭā nāma.
再往北,有一座叫迦私万多的城,意思是站在那个地方朝正北方。在它后面,还有一座叫人众的城。另外还有一座叫九十九的城。再有一座叫安巴拉安巴拉瓦提。阿罗迦曼陀则是另一座名叫阿罗迦曼陀的王都。
Uttarena kasivantoti tasmiṃ ṭhatvā ujuṃ uttaradisāya kasivanto nāma aññaṃ nagaraṃ. Janoghamaparena cāti etassa aparabhāge janoghaṃ nāma aññaṃ nagaraṃ. Navanavatiyoti aññampi navanavatiyo nāma ekaṃ nagaraṃ. Aparaṃ ambaraambaravatiyo nāma. Āḷakamandāti aparampi āḷakamandā nāma rājadhānī.
所以,这位多闻大王,据说在还没有佛出世的时代,曾是一个名叫多闻的婆罗门。他建了甘蔗榨坊,装了七台榨机。他把从一间榨坊里产生的收入,布施给来来往往的大众,以此修福。其余几间榨坊在那里产生的收入更多,他因此心生欢喜,把其余榨坊里产生的收入也拿来布施,这样布施了两万年。他死后,投生为四天王天中一位名叫多闻的天子。后来,他在毗沙那王都治理国家。从那时起,他就被称为多闻天王。
Tasmākuvero mahārājāti ayaṃ kira anuppanne buddhe kuvero nāma brāhmaṇo hutvā ucchuvappaṃ kāretvā satta yantāni yojesi. Ekissāya yantasālāya uṭṭhitaṃ āyaṃ āgatāgatassa mahājanassa datvā puññaṃ akāsi. Avasesasālāhi tattheva bahutaro āyo uṭṭhāsi, so tena pasīditvā avasesasālāsupi uppajjanakaṃ gahetvā vīsati vassasahassāni dānaṃ adāsi. So kālaṃ katvā cātumahārājikesu kuvero nāma devaputto jāto. Aparabhāge visāṇāya rājadhāniyā rajjaṃ kāresi. Tato paṭṭhāya vessavaṇoti vuccati.
能各自显现的人,就是在分别观察、教诫义理时,让另外十二位夜叉地方官显现出来。据说,那些夜叉地方官领受教令后,向十二位夜叉门卫报告;夜叉门卫再把教令禀告给大天王。现在为了说明那些夜叉地方官的名字,就说“达多罗”等。其中据说一位叫达多罗,一位叫达达罗,一位叫达多达罗,一位叫欧贾西,一位叫特贾西,一位叫达多贾西。“苏罗王”:一位叫苏罗,一位叫王,一位叫苏罗王。“阿利塔与尼弥”:一位叫阿利塔,一位叫尼弥,一位叫阿利塔尼弥。
Paccesanto pakāsentīti paṭiesanto visuṃ visuṃ atthe upaparikkhamānā anusāsamānā aññe dvādasa yakkharaṭṭhikā pakāsenti. Te kira yakkharaṭṭhikā sāsanaṃ gahetvā dvādasannaṃ yakkhadovārikānaṃ nivedenti. Yakkhadovārikā taṃ sāsanaṃ mahārājassa nivedenti. Idāni tesaṃ yakkharaṭṭhikānaṃ nāmaṃ dassento tatolātiādimāha. Tesu kira eko tatolā nāma, eko tattalā nāma, eko tatotalā nāma, eko ojasi nāma, eko tejasi nāma, eko tatojasī nāma. Sūro rājāti eko sūro nāma, eko rājā nāma, eko sūrorājā nāma, ariṭṭho nemīti eko ariṭṭho nāma, eko nemi nāma, eko ariṭṭhanemi nāma.
名叫“持地”的湖:那里有一个湖,名字就叫“持地”,意思是说有一个五十由旬的大湖。所谓“云从那里降雨”,是说云从那个湖里取了水,然后降下雨来。所谓“雨从那里落下”,是说雨水从那里倾泻下来。据说云一升起来,那个湖里的旧水就会涌出;上面的云升起后,用新水把那个湖灌满,旧水就沉到下面流出去。等湖满了,云就散开了。“集会厅”就是集会厅。据说在那个湖岸边,有一座十二由旬大的宝帐,被一种叫“沙罗婆提”的藤蔓围绕着,这里说的就是那座宝帐。
Rahadopitattha dharaṇī nāmāti tattha paneko nāmena dharaṇī nāma udakarahado atthi, paṇṇāsayojanā mahāpokkharaṇī atthīti vuttaṃ hoti. Yato meghā pavassantīti yato pokkharaṇito udakaṃ gahetvā meghā pavassanti. Vassā yato patāyantīti yato vuṭṭhiyo avattharamānā nigacchanti. Meghesu kira uṭṭhitesu tato pokkharaṇito purāṇaudakaṃ bhassati. Upari megho uṭṭhahitvā taṃ pokkharaṇiṃ navodakena pūreti. Purāṇodakaṃ heṭṭhimaṃ hutvā nikkhamati. Paripuṇṇāya pokkharaṇiyā valāhakā vigacchanti. Sabhāpīti sabhā. Tassā kira pokkharaṇiyā tīre sālavatiyā nāma latāya parikkhitto dvādasayojaniko ratanamaṇḍapo atthi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
亲近就是坐在旁边。那里有常结果的树:在那个地方,围绕着那座亭子,有芒果、阎浮等常常结果的树,还有瞻波、摩罗等常常开花的树,这样显示出来。为种种鸟群所聚集:就是被各种鸟群所充满。为孔雀与苍鹭所鸣唱:就是被孔雀和苍鹭等鸟所充满鸣声、歌颂。
Payirupāsantīti nisīdanti. Tattha niccaphalā rukkhāti tasmiṃ ṭhāne taṃ maṇḍapaṃ parivāretvā sadā phalitā ambajambuādayo rukkhā niccapupphitā ca campakamālādayoti dasseti. Nānādijagaṇāyutāti vividhapakkhisaṅghasamākulā. Mayūrakoñcābhirudāti mayūrehi koñcasakuṇehi ca abhirudā upagītā.
“命命鸟声”在这里是指那些发出“jīva jīvā”叫声的命命鸟,这里也有它们的鸣声。“起心鸟”是指那些发出“起来,心,起来,心”的叫声、在那里活动的起心鸟。“林鸡”是指林中的鸡。“螃蟹”是指金色的螃蟹。“林”是指莲花林。“莲衣鸟”是指一种名叫莲衣鸟的鸟。
Jīvañjīvakasaddetthāti ‘‘jīva jīvā’’ti evaṃ viravantānaṃ jīvañjīvakasakuṇānampi ettha saddo atthi. Oṭṭhavacittakāti ‘‘uṭṭhehi, citta, uṭṭhehi cittā’’ti evaṃ vassamānā uṭṭhavacittakasakuṇāpi tattha vicaranti. Kukkuṭakāti vanakukkuṭakā. Kuḷīrakāti suvaṇṇakakkaṭakā. Vaneti padumavane. Pokkharasātakāti pokkharasātakā nāma sakuṇā.
“鹦鹉、八哥声”是指鹦鹉和八哥的叫声在这里能听到。“执杖童子鸟”是指人面鸟。据说它们用两只手拿着金杖,踩在一片莲叶上,再把金杖放到旁边的莲叶上,就这样到处走动。“那莲池一切时都美丽”是说那座莲池任何时候都美丽。“多闻天王的莲池”是指多闻天王的莲池,也就是以莲花为体,那名为持地的莲池永远不间断地美丽。
Sukasāḷikasaddetthāti sukānañca sāḷikānañca saddo ettha. Daṇḍamāṇavakāni cāti manussamukhasakuṇā. Te kira dvīhi hatthehi suvaṇṇadaṇḍaṃ gahetvā ekaṃ pokkharapattaṃ akkamitvā anantare pokkharapatte suvaṇṇadaṇḍaṃ nikkhipantā vicaranti. Sobhati sabbakālaṃ sāti sā pokkharaṇī sabbakālaṃ sobhati. Kuveranaḷinīti kuverassa naḷinī padumasarabhūtā, sā dharaṇī nāma pokkharaṇī sadā nirantaraṃ sobhati.
282“若有任何人”这句话,是多闻天王在说完阿塔那帝亚守护之后,为了说明它的准备工作而说的。其中,“善持”是指把义理和文句都弄清楚之后,好好地掌握。“遍诵”是指不遗漏任何字句,完整地学下来。如果有人曲解义理和经文,或者完全不熟练地念诵,那么这首护经就没有威力;只有极为熟练地念诵,才会有威力。为了得到利养而学来念诵的人,也不能成就利益;只有站在出离的一边,以慈心作为前导来念诵的人,才能得到利益。他就是在说明这一点。“夜叉侍者”是指受夜叉役使的仆从。
282.Yassa kassacīti idaṃ vessavaṇo āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ niṭṭhapetvā tassā parikammaṃ dassento āha. Tattha suggahitāti atthañca byañjanañca parisodhetvā suṭṭhu uggahitā. Samattā pariyāputāti padabyañjanāni ahāpetvā paripuṇṇaṃ uggahitā. Atthampi pāḷimpi visaṃvādetvā sabbaso vā pana appaguṇaṃ katvā bhaṇantassa hi parittaṃ tejavantaṃ na hoti, sabbaso paguṇaṃ katvā bhaṇantasseva tejavantaṃ hoti. Lābhahetu uggahetvā bhaṇantassāpi atthaṃ na sādheti, nissaraṇapakkhe ṭhatvā mettaṃ purecārikaṃ katvā bhaṇantasseva atthāya hotīti dasseti. Yakkhapacāroti yakkhaparicārako.
“地基”是指家宅的地基。“住处”是指在那里固定居住的地方。“集会”就是相聚。“不娶”是指不适合娶来。“不嫁”是指不适合嫁去。意思是说,不应该和他们做嫁娶的事。“用他们自身完具的特征来骂”:就是把“大眼、大牙”这样指向他们自身特征的、字句完整的辱骂语拿来骂,意思是用夜叉式的咒骂来骂他们。“他的钵也是空的”:那是一个和比丘用的钵一样的铁钵,倒扣在他头上,一直陷到喉咙口,然后他们用铁杵从中间敲它。
Vatthuṃ vāti gharavatthuṃ vā. Vāsaṃ vāti tattha nibaddhavāsaṃ vā. Samitinti samāgamaṃ. Anāvayhanti na āvāhayuttaṃ. Avivayhanti na vivāhayuttaṃ. Tena saha āvāhavivāhaṃ na kareyyunti attho. Attāhipi paripuṇṇāhīti ‘‘kaḷārakkhi kaḷāradantā’’ti evaṃ etesaṃ attabhāvaṃ upanetvā vuttāhi paripuṇṇabyañjanāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṃ yakkhaakkosehi nāma akkoseyyunti attho. Rittampissa pattanti bhikkhūnaṃ pattasadisameva lohapattaṃ hoti. Taṃ sīse nikkujjitaṃ yāva galavāṭakā bhassati. Atha naṃ majjhe ayokhīlena ākoṭenti.
“暴恶”指易怒的人。“乖戾”指互相冲突的人。“凶莽”指行为极其粗暴的人。“他们不尊重大王”意思是他们不听从大王的话,不执行大王的命令。“大王之从属”指二十八位夜叉军主。“从属”指那些夜叉军主所管辖的人。“敌对者”指怨敌和仇人。“应告知”:诵念护经后如果还不能让非人退去,就应当告知这些夜叉,让他们知道,这就是这句话的意思。
Caṇḍāti kodhanā. Ruddhāti viruddhā. Rabhasāti karaṇuttariyā. Neva mahārājānaṃ ādiyantīti vacanaṃ na gaṇhanti, āṇaṃ na karonti. Mahārājānaṃ purisakānanti aṭṭhavīsatiyakkhasenāpatīnaṃ. Purisakānanti yakkhasenāpatīnaṃ ye manassā tesaṃ. Avaruddhā nāmāti paccāmittā verino. Ujjhāpetabbanti parittaṃ vatvā amanusse paṭikkamāpetuṃ asakkontena etesaṃ yakkhānaṃ ujjhāpetabbaṃ, ete jānāpetabbāti attho.
护卫经的准备工作说明
Parittaparikammakathā
在这里,先要讲清楚念诵护卫经之前的准备工作。不要一上来就诵《阿塔那帝亚经》,而是应该先诵《慈经》《幢顶经》《宝经》这三部经,连续诵七天。如果附体的情况解除了,那很好。如果还没有解除,再诵《阿塔那帝亚经》。诵这部经的比丘不能吃粉食或肉,也不能住在坟场。为什么呢?因为非人会趁机钻空子。要把诵护卫经的地方用牛粪等涂抹干净,在那里铺好清净的座位,然后坐下来。
Idha pana ṭhatvā parittassa parikammaṃ kathetabbaṃ. Paṭhamameva hi āṭānāṭiyasuttaṃ na bhaṇitabbaṃ, mettasuttaṃ dhajaggasuttaṃ ratanasuttanti imāni sattāhaṃ bhaṇitabbāni. Sace muñcati, sundaraṃ. No ce muñcati, āṭānāṭiyasuttaṃ bhaṇitabbaṃ, taṃ bhaṇantena bhikkhunā piṭṭhaṃ vā maṃsaṃ vā na khāditabbaṃ, susāne na vasitabbaṃ. Kasmā? Amanussā okāsaṃ labhanti. Parittakaraṇaṭṭhānaṃ haritupalittaṃ kāretvā tattha parisuddhaṃ āsanaṃ paññapetvā nisīditabbaṃ.
念护卫经的比丘,在人们要把他从精舍带回家时,应让手持盾牌和武器的人围着他,再把他带走。不能坐在露天的地方念诵,要关好门窗,坐着时让手持武器的人围在身边,以慈心作为先导,然后才念诵。先让他们受持学处,安立在戒上之后,再为他念护卫经。如果这样还是没办法让他解脱,就把他带回精舍,让他躺在塔院中,做座位供养,点灯,清扫塔院,然后说吉祥话。要击鼓召集所有人。精舍附近的林子里有一棵叫“长老树”的大树,应派人去说:“僧团在等你们来。”在集会的地方,不能有人不来。然后问那个被非人附体的人:“你叫什么名字?”他说出名字后,就用那个名字叫他:“某某!供花供香等功德归你,座位供养的功德归你,钵食的功德归你。僧团已经为了给你礼物而说了大吉祥话。出于对僧团的恭敬,请你放了他!”如果还是不放,就告诉诸天神:“你们知道,这个非人不听我们的话,我们要奉行佛陀的教令。”然后念护卫经。以上暂为在家人的处理办法。如果是比丘被非人附体,就洗净座位,击鼓召集所有人,把花香等功德回向给他,然后念护卫经。这是比丘们的处理办法。
Parittakārako bhikkhu vihārato gharaṃ nentehi phalakāvudhehi parivāretvā netabbo. Abbhokāse nisīditvā na vattabbaṃ, dvāravātapānāni pidahitvā nisinnena āvudhahatthehi saṃparivāritena mettacittaṃ purecārikaṃ katvā vattabbaṃ. Paṭhamaṃ sikkhāpadāni gāhāpetvā sīle patiṭṭhitassa parittaṃ kātabbaṃ. Evampi mocetuṃ asakkontena vihāraṃ ānetvā cetiyaṅgaṇe nipajjāpetvā āsanapūjaṃ kāretvā dīpe jālāpetvā cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā maṅgalakathā vattabbā. Sabbasannipāto ghosetabbo. Vihārassa upavane jeṭṭhakarukkho nāma hoti, tattha bhikkhusaṅgho tumhākaṃ āgamanaṃ paṭimānetīti pahiṇitabbaṃ. Sabbasannipātaṭṭhāne anāgantuṃ nāma na labbhati. Tato amanussagahitako ‘‘tvaṃ ko nāmā’’ti pucchitabbo. Nāme kathite nāmeneva ālapitabbo. Itthannāma tuyhaṃ mālāgandhādīsu patti āsanapūjāya patti piṇḍapāte patti, bhikkhusaṅghena tuyhaṃ paṇṇākāratthāya mahāmaṅgalakathā vuttā, bhikkhusaṅghe gāravena etaṃ muñcāhīti mocetabbo. Sace na muñcati, devatānaṃ ārocetabbaṃ ‘‘tumhe jānātha, ayaṃ amanusso amhākaṃ vacanaṃ na karoti, mayaṃ buddhaāṇaṃ karissāmā’’ti parittaṃ kātabbaṃ. Etaṃ tāva gihīnaṃ parikammaṃ. Sace pana bhikkhu amanussena gahito hoti, āsanāni dhovitvā sabbasannipātaṃ ghosāpetvā gandhamālādīsu pattiṃ datvā parittaṃ bhaṇitabbaṃ. Idaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ.
应当高声呼喊:先击鼓召集全体大众,然后呼喊二十八位夜叉将军的名字。应当大声叫喊:要说出“这个夜叉正在捉住人”这类话,和他们交涉。其中,“捉住”是指附着在身体上。“侵入”是同一个意思的另一种说法。或者也可以理解为:粘住不放,不肯离开。“折磨”是指让已经生起的病加重,从而逼迫恼害人。“迫害”是同一个意思的另一种说法。“伤害”是指让人肌肉消损、血液耗减,从而使人痛苦。“加害”是同一个意思的另一种说法。“不肯放”是指变成坚固的执取,不肯松手。应当这样对他们大声叫喊交涉。
Vikkanditabbanti sabbasannipātaṃ ghosāpetvā aṭṭhavīsati yakkhasenāpatayo kanditabbā. Viravitabbanti ‘‘ayaṃ yakkho gaṇhātī’’tiādīni bhaṇantena tehi saddhiṃ kathetabbaṃ. Tattha gaṇhātīti sarīre adhimuccati. Āvisatīti tasseva vevacanaṃ. Atha vā laggati na apetīti vuttaṃ hoti. Heṭhetīti uppannaṃ rogaṃ vaḍḍhento bādhati. Viheṭhetīti tasseva vevacanaṃ. Hiṃsatīti appamaṃsalohitaṃ karonto dukkhāpeti. Vihiṃsatīti tasseva vevacanaṃ. Na muñcatīti appamādagāho hutvā muñcituṃ na icchati, evaṃ etesaṃ viravitabbaṃ.
283现在要说明的是:应该对哪些夜叉这样呼喊交涉,所以经文接着说“于哪些夜叉”等等。其中,“因陀、索玛”等是他们的名字。在这些名字里,韦萨米达是住在韦萨米达山的一位夜叉。优甘特拉也是住在优甘特拉山的夜叉。希利、尼提与曼迪耶,就是希利、尼提和曼迪耶。摩尼、摩尼、瓦罗、迪伽,就是摩尼、摩尼、瓦罗和迪伽。还有同伴塞利萨咖,就是与他们一起的、另一位名叫塞利萨咖的夜叉。“应对这些夜叉……作禀告”的意思是:这个夜叉折磨他、迫害他、不肯放过他,应当这样向这些夜叉将军们禀告。这样一来,那些夜叉将军就会想:“比丘僧团在行使自己法的权威,我们也要行使我们夜叉王的权威”,于是就会为此尽心尽力。这样,非人就没有可乘之机,佛陀弟子们也能安住安乐。为了说明这一点,经文接着说“诸位,这就是阿塔那帝亚的保护咒”等等。这些内容,以及后面的部分,意思都很浅显明白。
283. Idāni yesaṃ evaṃ viravitabbaṃ, te dassetuṃ katamesaṃ yakkhānantiādimāha. Tattha indo somotiādīni tesaṃ nāmāni. Tesu vessāmittoti vessāmittapabbatavāsī eko yakkho. Yugandharopi yugandharapabbatavāsīyeva. Hiri netti ca mandiyoti hiri ca netti ca mandiyo ca. Maṇi māṇi varo dīghoti maṇi ca māṇi ca varo ca dīgho ca. Atho serīsako sahāti tehi saha añño serīsako nāma. ‘‘Imesaṃ yakkhānaṃ…pe… ujjhāpetabba’’nti ayaṃ yakkho imaṃ heṭheti viheṭheti na muñcatīti evaṃ etesaṃ yakkhasenāpatīnaṃ ārocetabbaṃ. Tato te bhikkhusaṅgho attano dhammaāṇaṃ karoti, mayampi amhākaṃ yakkharājaāṇaṃ karomāti ussukkaṃ karissanti. Evaṃ amanussānaṃ okāso na bhavissati, buddhasāvakānaṃ phāsuvihāro ca bhavissatīti dassento ‘‘ayaṃ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā’’tiādimāha. Taṃ sabbaṃ, tato parañca uttānatthamevāti.