阿吒那胝经注疏
9. Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanā
第一诵分注疏
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā
275“如是我闻”等,是《阿吒那胝经》。此处对前述词句的注释如下:“于四方安置守护后”(catuddisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvā),意为:为阻挡阿修罗军,帝释天王在四方布置了守护。“布置军队后”(gumbaṃ ṭhapetvā),意为:部署了军队。“设置防护后”(ovaraṇaṃ ṭhapetvā),意为:在四方安排了守卫。如是为帝释天王妥善做好守护之后,七位夜叉于阿吒那胝城坐在一起,即以此事为缘结集了这部护卫经,并宣告说:‘凡是不遵从导师的法教令,也不遵从我们王的教令者,我们将对其作如此这般。’随后,大夜叉军等四支军队又在自己周围四方也安置了守护,于深夜已过……乃至……在一边坐下。
275.Evaṃme sutanti āṭānāṭiyasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – catuddisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvāti asurasenāya nivāraṇatthaṃ sakkassa devānamindassa catūsu disāsu ārakkhaṃ ṭhapetvā. Gumbaṃ ṭhapetvāti balagumbaṃ ṭhapetvā. Ovaraṇaṃ ṭhapetvāti catūsu disāsu ārakkhake ṭhapetvā. Evaṃ sakkassa devānamindassa ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ katvā āṭānāṭanagare nisinnā satta buddhe ārabbha imaṃ parittaṃ bandhitvā ‘‘ye satthu dhammaāṇaṃ amhākañca rājaāṇaṃ na suṇanti, tesaṃ idañcidañca karissāmā’’ti sāvanaṃ katvā attanopi catūsu disāsu mahatiyā ca yakkhasenāyātiādīhi catūhi senāhi ārakkhaṃ saṃvidahitvā abhikkantāya rattiyā…pe… ekamantaṃ nisīdiṃsu.
“于深夜已过”中的“已过”(abhikkanta)一词,在灭尽、美妙、庄严、随喜等义中可见。其中,如“尊者,夜已过,初夜分已尽,比丘僧团久坐,尊者,请世尊为诸比丘诵巴帝摩卡”(《增支部·第八集·20》)等句中,表示灭尽。又如“此人在这四种人中,更为超胜、更为殊胜”(《增支部·第四集·100》)等句中,表示美妙。
Abhikkantāya rattiyāti ettha abhikkantasaddo khayasundarābhirūpaabbhanumodanādīsu dissati. Tattha ‘‘abhikkantā, bhante ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti (a. ni. 8.20) evamādīsu khaye dissati. ‘‘Ayaṃ imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ abhikkantataro paṇītataro cā’’ti (a. ni. 4.100) evamādīsu sundare.
‘‘Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṃ; Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṃ disā’’ti. (vi. va. 857);
在上述诸例中,是‘庄严’的意思。在‘真是殊胜啊,乔达摩尊者!’(《波罗夷》15)这类句中,是‘随喜’的意思。而在这里,则是‘灭尽’的意思。因此,‘已过之夜’说的即是‘夜分完全灭尽之时’。
Evamādīsu abhirūpe. ‘‘Abhikkantaṃ, bho gotamāti (pārā. 15) evamādīsu abbhanumodane . Idha pana khaye. Tena abhikkantāya rattiyā, parikkhīṇāya rattiyāti vuttaṃ hoti.
在「庄严容貌」(abhikkantavaṇṇā)这一句中,「已过」一词是‘庄严’的意思。而「容貌」一词则出现在肤色、称赞、种姓类别、原因、形态、量度、色处等意义中。其中,在‘世尊具有金色容貌’(《中部》2.399)这类句中,指肤色;在‘居士,您是何时收集到沙门乔达摩的这些称赞?’(《中部》2.77)这类句中,指称赞;在‘乔达摩尊者,有四种姓’(《长部》1.266)这类句中,指种姓类别;在‘那以何因缘而被称为香贼呢?’(《相应部》1.234)这类句中,指原因;在‘变化出巨大的象王之形’(《相应部》1.138)这类句中,指形态;在‘钵有三种颜色’(《波罗夷》602)这类句中,指量度;在‘色、香、味、食素’这类句中,指色处。在此处,应取肤色之义。因此,「庄严容貌」说的即是‘拥有端严的肤色’。
Abhikkantavaṇṇāti idha abhikkantasaddo abhirūpe. Vaṇṇasaddo pana chavithutikulavaggakāraṇasaṇṭhānapamāṇarūpāyatanādīsu dissati. Tattha ‘‘suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā’’ti (ma. ni. 2.399) evamādīsu chaviyaṃ. ‘‘Kadā saññūḷhā pana te, gahapati, ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā’’ti (ma. ni. 2.77) evamādīsu thutiyaṃ. ‘‘Cattārome , bho gotama, vaṇṇā’’ti (dī. ni. 1.266) evamādīsu kulavagge. ‘‘Atha kena nu vaṇṇena gandhathenoti vuccatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.234) kāraṇe. ‘‘Mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’ti (saṃ. ni. 1.138) evamādīsu saṇṭhāne. ‘‘Tayo pattassa vaṇṇā’’ti (pārā. 602) evamādīsu pamāṇe. ‘‘Vaṇṇo gandho raso ojā’’ti evamādīsu rūpāyatane. So idha chaviyaṃ daṭṭhabbo. Tena ‘‘abhikkantavaṇṇā abhirūpacchavī’’ti vuttaṃ hoti.
“唯有一劫天”中的“唯一”一词,有无余、多数、纯粹、不过、坚定、离系等多种含义。例如:“唯一圆满、完全清净的梵行”(《波罗夷·第一条》)中,为无余义;“唯有一劫天的央伽摩揭陀人,带着大量嚼食和噉食正准备过来”(《大品·第四十三条》)中,为多数义;“纯粹苦蕴的集起”(《大品·第一条》)中,为纯粹义;“这位具寿大概唯有一味信”(《增支部·第六集·第五十五经》)中,为不过义;“尊者!阿那律尊者的同修弟子巴希卡,坚定地站在分裂僧伽的立场”(《增支部·第四集·第二四三经》)中,为坚定义;“被称为离系者、已住立者、最上士夫”(《增支部·第十集·第十二经》)中,为离系义。而此处,采用的是无余义。
Kevalakappanti ettha kevalasaddo anavasesayebhuyyaabyāmissānatirekadaḷhatthavisaṃyogādianekattho. Tathā hissa ‘‘kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariya’’nti (pārā. 1) evamādīsu anavasesatā attho. ‘‘Kevalakappā ca aṅgamāgadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamitukāmā hontī’’ti (mahāva. 43) evamādīsu yebhuyyatā. ‘‘Kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti (mahāva. 1) evamādīsu abyāmissatā. ‘‘Kevalaṃ saddhāmattakaṃ nūna ayamāyasmā’’ti (a. ni. 6.55) evamādīsu anatirekatā. ‘‘Āyasmato, bhante, anuruddhassa bāhiko nāma saddhivihāriko kevalakappaṃ saṅghabhedāya ṭhito’’ti (a. ni. 4.243) evamādīsu daḷhatthatā. ‘‘Kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccatī’’ti (a. ni. 10.12) evamādīsu visaṃyogo. Idha panassa anavasesattho adhippeto.
此“劫”字,则有信受、惯习、时间、施设、截断、开许、方便、周遍等多种含义。例如:“乔达摩尊者!这是可以信受的事。正如阿拉汉、正自觉者所说的那样”(《中部·第一品·第三八七经》)中,为信受义;“诸位比丘!我允许用五种沙门惯习来吃水果”(《小品·第二五〇条》)中,为惯习义;“我恒常如此安住”(《中部·第一品·第三八七经》)中,为时间义;“这位具寿名叫劫”(《经集·第一〇九八偈》)中,为施设义;“修饰、剪剃须发”(《律藏·大品·第一〇九四偈》)中,为截断义;“二指开许是适当的”(《小品·第四四六条》)中,为开许义;“有躺下的方便”(《增支部·第八集·第八十经》)中,为方便义;“周遍地照亮竹林”(《相应部·第一品·第九十四经》)中,为周遍义。而此处,采用的是周遍义。因此,“唯有一劫天、灵鹫山”这一句,应理解为:无余地、周遍地照亮灵鹫山。
Kappasaddo panāyaṃ abhisaddahanavohārakālapaññattichedanavikappalesasamantabhāvādianekattho. Tathā hissa ‘‘okappaniyametaṃ bhoto gotamassa. Yathā taṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti (ma. ni. 1.387) evamādīsu abhisaddahanamattho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’nti (cūḷava. 250) evamādīsu vohāro. ‘‘Yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’ti (ma. ni. 1.387) evamādīsu kālo. ‘‘Iccāyasmā kappo’’ti (su. ni. 1098) evamādīsu paññatti. ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’ti (vi. va. 1094) evamādīsu chedanaṃ. ‘‘Kappati dvaṅgulakappo’’ti (cūḷava. 446) evamādīsu vikappo, atthi kappo nipajjitu’’nti (a. ni. 8.80) evamādīsu leso. ‘‘Kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā’’ti (saṃ. ni. 1.94) evamādīsu samantabhāvo. Idha pana samantabhāvo attho adhippeto. Tasmā ‘‘kevalakappaṃ gijjhakūṭa’’nti ettha anavasesaṃ samantato gijjhakūṭanti evamattho daṭṭhabbo.
“照耀已”:指以衣服、花鬘、装饰、身体所散发的光芒遍照,如同日月,令一切成为一片光明、一片光辉,这就是它的意思。“退坐一面”:天神们在十力如来近旁所坐之处并不多,但在这部经中,出于对护卫经的恭敬,退坐一面。
Obhāsetvāti vatthamālālaṅkārasarīrasamuṭṭhitāya ābhāya pharitvā, candimā viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekapajjotaṃ karitvāti attho. Ekamantaṃ nisīdiṃsūti devatānaṃ dasabalassa santike nisinnaṭṭhānaṃ nāma na bahu, imasmiṃ pana sutte parittagāravavasena nisīdiṃsu.
276「多闻天王」:虽然四大天王都来了,但多闻天王是十力如来的亲信,善于展开对话且训练有素,因此多闻天王向世尊这样说。「伟大」:指具有大权威、大威力者。「于离杀生」:指明示杀生在现世与来世的过患之后,教导远离杀生之法;其余的(远离不与取等)也同理。其中,「彼处有伟大的常居夜叉」:指那些卧坐之处,有伟大的夜叉常住在那里。「阿吒那胝」:因为集结在阿吒那胝城,所以得到这个名字。然而,世尊难道还有未亲证的法吗?没有。那么多闻天王为什么说“尊者!愿世尊学习”等话呢?这是为了请求许可。他正是为了请佛允许而想宣说这部护卫经,所以这样说。同时也是说:由大师宣说,这部护卫经将变得重要。「为安隐住」:指为在行处等四种威仪中获得安稳快乐。
276.Vessavaṇoti kiñcāpi cattāro mahārājāno āgatā, vessavaṇo pana dasabalassa vissāsiko kathāpavattane byatto susikkhito, tasmā vessavaṇo mahārājā bhagavantaṃ etadavoca. Uḷārāti mahesakkhānubhāvasampannā. Pāṇātipātā veramaṇiyāti pāṇātipāte diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ ādīnavaṃ dassetvā tato veramaṇiyā dhammaṃ deseti. Sesesupi eseva nayo. Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsinoti tesu senāsanesu santi uḷārā yakkhā nibaddhavāsino. Āṭānāṭiyanti āṭānāṭanagare baddhattā evaṃnāmaṃ. Kiṃ pana bhagavato apaccakkhadhammo nāma atthīti, natthi. Atha kasmā vessavaṇo ‘‘uggaṇhātu, bhante, bhagavā’’tiādimāha? Okāsakaraṇatthaṃ. So hi bhagavantaṃ imaṃ parittaṃ sāvetuṃ okāsaṃ kārento evamāha. Satthu kathite imaṃ parittaṃ garu bhavissatītipi āha. Phāsuvihārāyāti gamanaṭṭhānādīsu catūsu iriyāpathesu sukhavihārāya.
277「有眼者」:不仅仅毗婆尸佛是有眼者,七位佛陀都是有眼者,因此每一位佛陀都有这七个名号。一切佛陀都是有眼者,一切佛陀都悲悯一切众生,一切佛陀都因为已涤除烦恼而称为涤除者,一切佛陀都摧破魔军,一切佛陀都住于究竟,一切佛陀都解脱,一切佛陀都因从身肢放射光芒而称为放光者。而且不只佛陀有此七名号,凡以具足功德而称为大仙者,其名号也是无量的。
277.Cakkhumantassāti na vipassīyeva cakkhumā, sattapi buddhā cakkhumanto, tasmā ekekassa buddhassa etāni satta satta nāmāni honti. Sabbepi buddhā cakkhumanto, sabbe sabbabhūtānukampino, sabbe nhātakilesattā nhātakā. Sabbe mārasenāpamaddino, sabbe vusitavanto, sabbe vimuttā, sabbe aṅgato rasmīnaṃ nikkhantattā aṅgīrasā. Na kevalañca buddhānaṃ etāneva satta nāmāni asaṅkhyeyyāni nāmāni saguṇena mahesinoti vuttaṃ.
多闻天王是依自己广为人知的名号而这样说的。「那些人」:这里指的是漏尽者。「不两舌」:这只是一个说法的纲要,意指不妄语、不两舌、不恶口、说柔和语。「大」:指达到伟大的状态。也有读作「大」的,意思即是大。「离怯弱」:指没有怯弱、远离汗毛竖立的人。
Vessavaṇo pana attano pākaṭanāmavasena evamāha. Te janāti idha khīṇāsavā janāti adhippetā. Apisuṇāthāti desanāsīsamattametaṃ, amusā apisuṇā apharusā mantabhāṇinoti attho . Mahattāti mahantabhāvaṃ pattā. ‘‘Mahantā’’tipi pāṭho, mahantāti attho. Vītasāradāti nissāradā vigatalomahaṃsā.
「护益」:指通过遍满慈心所成就的护益。「他们礼敬那」:这里的「那」仅是虚词。「大」:指伟大。即此读法所要说的是:“世间中那些由烦恼涅槃而寂灭、如实观见者,以及诸天与人对具足明等功德的护益者乔达摩所礼敬的——那些人不两舌,你们也应当礼敬他们。”而注疏中说,「那些人不两舌」是指那些佛陀是不两舌者,由此第一首偈颂唯是赞叹佛陀,故第一首偈颂是就七位佛陀而说。第二首偈颂中的「乔达摩」仅为开示的起头,这一首同样应知也是就七位佛陀而说。此处含义为:世间有智慧的诸天和人,他们礼敬乔达摩,也应当礼敬乔达摩以及他之前的诸佛。
Hitanti mettāpharaṇena hitaṃ. Yaṃ namassantīti ettha yanti nipātamattaṃ. Mahattanti mahantaṃ. Ayameva vā pāṭho, idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘ye cāpi loke kilesanibbānena nibbutā yathābhūtaṃ vipassisuṃ, vijjādiguṇasampannañca hitaṃ devamanussānaṃ gotamaṃ namassanti, te janā apisuṇā, tesampi namatthū’’ti. Aṭṭhakathāyaṃ pana te janā apisuṇāti te buddhā apisuṇāti evaṃ paṭhamagāthāya buddhānaṃyeva vaṇṇo kathito, tasmā paṭhamagāthā sattannaṃ buddhānaṃ vasena vuttā. Dutiyagāthāya ‘‘gotama’’nti desanāmukhamattametaṃ. Ayampi hi sattannaṃyeva vasena vuttāti veditabbā. Ayañhettha attho – loke paṇḍitā devamanussā yaṃ namassanti gotamaṃ, tassa ca tato purimānañca buddhānaṃ namatthūti.
278「从何处升起」:指从何处方位升起。「太阳」:是阿提提之子,或仅是太阳一词的异名。「有大圆相」:指具有大圆轮。「当它升起时」:指正在升起之时。「夜晚亦灭去」:指夜间隐没。「当它升起已」:指它升起之后。
278.Yato uggacchatīti yato ṭhānato udeti. Ādiccoti aditiyā putto, vevacanamattaṃ vā etaṃ sūriyasaddassa. Mahantaṃ maṇḍalaṃ assāti maṇḍalīmahā. Yassa cuggacchamānassāti yamhi uggacchamāne. Saṃvarīpi nirujjhatīti ratti antaradhāyati. Yassa cuggateti yasmiṃ uggate.
「湖」:指水湖。「彼处」:即太阳升起的地方,于彼处。「海」:所说的那个湖并非他物,正是大海。「众水所集」:指水流分布之处,或说种种河流汇入其中,故称众水所集。「他们如此知晓彼处于彼处」:他们对那个湖在彼处这样了知。如何了知?了知它是“大海、众水所集”。
Rahadoti udakarahado. Tatthāti yato uggacchati sūriyo, tasmiṃ ṭhāne. Samuddoti yo so rahadoti vutto, so na añño, atha kho samuddo. Saritodakoti visaṭodako, saritā nānappakārā nadiyo assa udake paviṭṭhāti vā saritodako. Evaṃ taṃ tattha jānantīti taṃ rahadaṃ tattha evaṃ jānanti . Kinti jānanti? Samuddo saritodakoti evaṃ jānanti.
「从此」:指从须弥山,或从他们坐的地方算起。「人众」:指这大众。「同一名称」:因为他们都以因陀罗为名称,所以是同一名称。据说他们所有人都以帝释天王的名字来命名。「八十一与一」:即九十一人。「因陀罗名」:名字就叫作因陀罗。「佛陀、日种亲戚」:因为舍离了烦恼的沉睡,故为佛陀;又因为与太阳同为乔达摩种姓,故为日种亲戚。「以善巧观察」:以无过失的、或者说微细的一切知智来观察大众。「非人也礼敬彼」:非人也一边说着“他以一切知智观察大众”,一边礼敬。「此是我等屡屡听闻」:这是我们常常听到的。「礼敬胜者乔达摩,我等礼敬胜者乔达摩」:当我们被问到时,便这样回答:“礼敬胜者乔达摩,我等礼敬胜者乔达摩。”
Itoti sineruto vā tesaṃ nisinnaṭṭhānato vā. Janoti ayaṃ mahājano. Ekanāmāti indanāmena ekanāmā. Sabbesaṃ kira tesaṃ sakkassa devarañño nāmameva nāmamakaṃsu. Asīti dasa eko cāti ekanavutijanā. Indanāmāti indoti evaṃnāmā. Buddhaṃ ādiccabandhunanti kilesaniddāpagamanenāpi buddhaṃ. Ādiccena samānagottatāyapi ādiccabandhunaṃ. Kusalena samekkhasīti anavajjena nipuṇena vā sabbaññutaññāṇena mahājanaṃ olokesi. Amanussāpi taṃ vandantīti amanussāpi taṃ ‘‘sabbaññutaññāṇena mahājanaṃ olokesī’’ti vatvā vandanti. Sutaṃ netaṃ abhiṇhasoti etaṃ amhehi abhikkhaṇaṃ sutaṃ. Jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamanti amhehi puṭṭhā jinaṃ vandāma gotamanti vadanti.
279「由此被称为亡者」:所谓“亡者”即是死去的人,他们说应从那个方位把亡者抬出去。「两舌、食脊肉者」:指爱说两舌话的人,以及像吃脊背肉一样在背后指责他人的人。这些人也被认为应从那个方位抬出去,所有这一类人都从南门抬出,然后在城南焚烧、砍断或杀死——他们如此说。「从此即是南方」:正是那些亡者与两舌者等应被抬出去的那个方位,从须弥山或从他们坐的地方来看,那就是南方。「鸠槃荼」:据说这些天神肚子很大,连私处也大得像瓮一样,因此称为鸠槃荼。
279.Yenapetā pavuccantīti petā nāma kālaṅkatā, te yena disābhāgena nīhariyantūti vuccanti. Pisuṇā piṭṭhimaṃsikāti pisuṇāvācā ceva piṭṭhimaṃsaṃ khādantā viya parammukhā garahakā ca. Ete ca yena nīhariyantūti vuccanti, sabbepi hete dakkhiṇadvārena nīharitvā dakkhiṇato nagarassa ḍayhantu vā chijjantu vā haññantu vāti evaṃ vuccanti. Ito sā dakkhiṇā disāti yena disābhāgena te petā ca pisuṇādikā ca nīhariyantūti vuccanti, ito sā dakkhiṇā disā. Itoti sineruto vā tesaṃ nisinnaṭṭhānato vā. Kumbhaṇḍānanti te kira devā mahodarā honti, rahassaṅgampi ca nesaṃ kumbho viya mahantaṃ hoti. Tasmā kumbhaṇḍāti vuccanti.
280「而太阳落于彼处」:即太阳沉没的那个方位。
280.Yattha coggacchati sūriyoti yasmiṃ disābhāge sūriyo atthaṃ gacchati.
281“以彼”(yena):指那个方位。“大须弥”(Mahānerū):指大须弥山王。“善见”(Sudassano):因为是黄金所成,所以美好悦目。须弥山的东面为银所成,南面为宝珠所成,西面为水晶所成,北面为黄金所成,北面的景致令人愉悦。因此,指以那个方位来说,须弥山为善见。“人们生于彼处”(Manussā tattha jāyantī):即在那里、在郁单越,人们出生。“无我所”(Amamā):对于衣物、装饰品、饮料、食物等,都没有“这是我的”这种我所执。“无系属”(Apariggahā):指不执取女人为系属。据说不论是母亲还是姐妹,都不会生起“这是我的妻子”这样的我所执,见到后欲贪也不会生起。
281.Yenāti yena disābhāgena. Mahānerūti mahāsineru pabbatarājā. Sudassanoti sovaṇṇamayattā sundaradassano. Sinerussa hi pācīnapassaṃ rajatamayaṃ, dakkhiṇapassaṃ maṇimayaṃ , pacchimapassaṃ phalikamayaṃ, uttarapassaṃ sovaṇṇamayaṃ, taṃ manuññadassanaṃ hoti. Tasmā yena disābhāgena sineru sudassanoti ayametthattho. Manussā tattha jāyantīti tattha uttarakurumhi manussā jāyanti. Amamāti vatthābharaṇapānabhojanādīsupi mamattavirahitā. Apariggahāti itthipariggahena apariggahā. Tesaṃ kira ‘‘ayaṃ mayhaṃ bhariyā’’ti mamattaṃ na hoti, mātaraṃ vā bhaginiṃ vā disvā chandarāgo nuppajjati.
“犁也不被牵引”(Napi nīyanti naṅgalā):那里,犁不会为了“我们要耕作”而被拉到田里。“无耕而熟”(Akaṭṭhapākimanti):指在未经耕作的地面,在森林中,谷物自己生长成熟。“果为米粒”(Taṇḍulapphalanti):其果实就是米粒本身。
Napi nīyanti naṅgalāti naṅgalānipi tattha ‘‘kasikammaṃ karissāmā’’ti na khettaṃ nīyanti. Akaṭṭhapākimanti akaṭṭhe bhūmibhāge araññe sayameva jātaṃ. Taṇḍulapphalanti taṇḍulāva tassa phalaṃ hoti.
“于锅煮后”(Tuṇḍikīre pacitvānā):放进锅里,用无烟的炭火煮熟。据说那里有一种叫“光石”的石头,他们把三块石头安放好,将锅放上去,火便从石头中生起,将食物煮熟。“然后享用食物”(tato bhuñjanti bhojananti):然后他们就只吃锅里的食物,没有别的汤或配菜,享用者心中觉得合意的味道,就是它的味道。对于来到那里的人,他们一定会给予,完全没有悭吝的心。佛陀、独觉佛等有大神通的人去到那里,也会得到食物。
Tuṇḍikīre pacitvānāti ukkhaliyaṃ ākiritvā niddhumaṅgārena agginā pacitvā. Tattha kira jotikapāsāṇā nāma honti. Atha kho te tayo pāsāṇe ṭhapetvā taṃ ukkhaliṃ āropenti. Pāsāṇehi tejo samuṭṭhahitvā taṃ pacati. Tato bhuñjanti bhojananti tato ukkhalito bhojanameva bhuñjanti, añño sūpo vā byañjanaṃ vā na hoti, bhuñjantānaṃ cittānukūloyevassa raso hoti. Te taṃ ṭhānaṃ sampattānaṃ dentiyeva, macchariyacittaṃ nāma na hoti. Buddhapaccekabuddhādayopi mahiddhikā tattha gantvā piṇḍapātaṃ gaṇhanti.
「将牛作为一蹄坐骑后」(Gāviṃekakhuraṃ katvāti):指捉来牛,把它当作独蹄坐骑。多闻天王的夜叉侍从乘上它,「随逐诸方」(Anuyanti disodisanti):即游走于各个方向。「将畜生作为一蹄坐骑后」(Pasuṃ ekakhuraṃ katvāti):除了牛之外,将其他四足畜生也都作为独蹄坐骑,游走于各方。
Gāviṃekakhuraṃ katvāti gāviṃ gahetvā ekakhuraṃ vāhanameva katvā. Taṃ abhiruyha vessavaṇassa paricārakā yakkhā. Anuyanti disodisanti tāya tāya disāya caranti. Pasuṃ ekakhuraṃ katvāti ṭhapetvā gāviṃ avasesacatuppadajātikaṃ pasuṃ ekakhuraṃ vāhanameva katvā disodisaṃ anuyanti.
“女人作乘”通常是指以怀孕的女人作为坐骑,乘坐在她的背上行走。据说她的背部能够承受俯身。其余的女人则被套在车上。“男子作乘”是指捉来男子,套在车上。抓人时,不能抓取具足正见者,大多抓取边境无律仪的居民。据说有位地方居民坐在一位长老身旁打瞌睡,长老问:“近事男,你怎么这样昏沉?”他答:“尊者,我昨夜被多闻天王的侍从折磨了一整夜,疲累不堪。”
Itthiṃ vā vāhanaṃ katvāti yebhuyyena gabbhiniṃ mātugāmaṃ vāhanaṃ karitvā. Tassā piṭṭhiyā nisīditvā caranti. Tassā kira piṭṭhi onamituṃ sahati. Itarā pana itthiyo yāne yojenti. Purisaṃ vāhanaṃ katvāti purise gahetvā yāne yojenti. Gaṇhantā ca sammādiṭṭhike gahetuṃ na sakkonti. Yebhuyyena paccantimamilakkhuvāsike gaṇhanti. Aññataro kirettha jānapado ekassa therassa samīpe nisīditvā niddāyati, thero ‘‘upāsaka ativiya niddāyasī’’ti pucchi. ‘‘Ajja, bhante, sabbarattiṃ vessavaṇadāsehi kilamitomhī’’ti āha.
「以少女作坐骑」指捉来少女,作为独蹄坐骑,套在车上。少年作坐骑的道理也一样。「彼王的侍从们」指那位国王的随从。「象车、马车」不仅仅指牛车等,他们还乘坐象车、马车等四处游走。「天车乘」指还有其他种种天车乘现成可用,这些都是临时化现的车乘。他们即使躺在宫殿的胜妙卧榻上,或者坐在凳轿等中,也能游走。故说:「宫殿与轿乘等」。「属于有名声的大王」指这样具足威神力、声名显赫的大王,这些车乘正是为他而现起。
Kumāriṃ vāhanaṃ katvāti kumāriyo gahetvā ekakhuraṃ vāhanaṃ katvā rathe yojenti. Kumāravāhanepi eseva nayo. Pacārā tassa rājinoti tassa rañño paricārikā. Hatthiyānaṃ assayānanti na kevalaṃ goyānādīniyeva, hatthiassayānādīnipi abhiruhitvā vicaranti. Dibbaṃ yānanti aññampi nesaṃ bahuvidhaṃ dibbayānaṃ upaṭṭhitameva hoti, etāni tāva nesaṃ upakappanayānāni. Te pana pāsāde varasayanamhi nipannāpi pīṭhasivikādīsu ca nisinnāpi vicaranti. Tena vuttaṃ ‘‘pāsādā sivikā cevā’’ti. Mahārājassa yasassinoti evaṃ ānubhāvasampannassa yasassino mahārājassa etāni yānāni nibbattanti.
“其城于虚空善筑成”,意思是这位国王在虚空中善巧筑成的这些阿吒那胝等城,即是诸城。其中一座城名为阿吒那胝,一座名为拘尸那吒,一座名为波罗拘尸那吒,一座名为那吒苏利耶,一座名为波罗拘尸那吒。
Tassaca nagarā ahu antalikkhe sumāpitāti tassa rañño ākāse suṭṭhu māpitā ete āṭānāṭādikā nagarā ahesuṃ, nagarāni bhaviṃsūti attho. Ekañhissa nagaraṃ āṭānāṭā nāma āsi, ekaṃ kusināṭā nāma, ekaṃ parakusināṭā nāma, ekaṃ nāṭasūriyā nāma, ekaṃ parakusiṭanāṭā nāma.
“北有迦私万多”,谓从此处向正北方,有一座名为迦私万多的城。“人众后者”,指迦私万多之后,有一座名为人众的城。“九十九”,又有一座名为九十九的城。另有一座名为安巴拉安巴拉瓦提。阿罗迦曼陀,则是一座名为阿罗迦曼陀的王都。
Uttarena kasivantoti tasmiṃ ṭhatvā ujuṃ uttaradisāya kasivanto nāma aññaṃ nagaraṃ. Janoghamaparena cāti etassa aparabhāge janoghaṃ nāma aññaṃ nagaraṃ. Navanavatiyoti aññampi navanavatiyo nāma ekaṃ nagaraṃ. Aparaṃ ambaraambaravatiyo nāma. Āḷakamandāti aparampi āḷakamandā nāma rājadhānī.
“因此多闻大王”,据称在无佛出世时,有一位名为多闻的婆罗门,他建造了甘蔗榨坊,安置了七台榨机。从一间榨坊获得的收入,他用以布施往来大众,积累福德。其余榨坊产生的收入更多,他因此生起欢喜,将那些榨坊所得的收入也一并拿来布施,如此布施了二十年。命终之后,他投生为四天王天中名为多闻天王的天子,后来在毗沙那王都治理国事。从此以后,他便被称为多闻天王。
Tasmākuvero mahārājāti ayaṃ kira anuppanne buddhe kuvero nāma brāhmaṇo hutvā ucchuvappaṃ kāretvā satta yantāni yojesi. Ekissāya yantasālāya uṭṭhitaṃ āyaṃ āgatāgatassa mahājanassa datvā puññaṃ akāsi. Avasesasālāhi tattheva bahutaro āyo uṭṭhāsi, so tena pasīditvā avasesasālāsupi uppajjanakaṃ gahetvā vīsati vassasahassāni dānaṃ adāsi. So kālaṃ katvā cātumahārājikesu kuvero nāma devaputto jāto. Aparabhāge visāṇāya rājadhāniyā rajjaṃ kāresi. Tato paṭṭhāya vessavaṇoti vuccati.
“证知而显示”:他们各自证知并分别审察义理,在教诫时令其他十二位夜叉地方官显现。据说,那些夜叉地方官领受教令后,向十二位夜叉门卫通报;夜叉门卫再将教令禀告大天王。此处为说明那些夜叉地方官的名字,而说“达多罗”等。其中,据说一位名为达多罗,一位名为达达罗,一位名为达多达罗,一位名为欧贾西,一位名为特贾西,一位名为达多贾西。“苏罗王”:一位名为苏罗,一位名为王,一位名为苏罗王。“阿利吒与尼弥”:一位名为阿利吒,一位名为尼弥,一位名为阿利吒尼弥。
Paccesanto pakāsentīti paṭiesanto visuṃ visuṃ atthe upaparikkhamānā anusāsamānā aññe dvādasa yakkharaṭṭhikā pakāsenti. Te kira yakkharaṭṭhikā sāsanaṃ gahetvā dvādasannaṃ yakkhadovārikānaṃ nivedenti. Yakkhadovārikā taṃ sāsanaṃ mahārājassa nivedenti. Idāni tesaṃ yakkharaṭṭhikānaṃ nāmaṃ dassento tatolātiādimāha. Tesu kira eko tatolā nāma, eko tattalā nāma, eko tatotalā nāma, eko ojasi nāma, eko tejasi nāma, eko tatojasī nāma. Sūro rājāti eko sūro nāma, eko rājā nāma, eko sūrorājā nāma, ariṭṭho nemīti eko ariṭṭho nāma, eko nemi nāma, eko ariṭṭhanemi nāma.
“名为持地的湖池”:那里有一处名为持地的湖泊,意即有一处五十由旬的大湖。“云从彼处降雨”:云从该湖泊取水而降下雨水。“雨从彼处降下”:雨水从那里倾注而下。据说,当云生起时,该湖泊的旧水便会上涌;上方新生的云用新水注满该湖,旧水则成为底层而流出。湖满之后,云便散去。“集会厅”即集会厅。据说,在那湖岸边有一顶十二由旬的宝帐,被名为sālavatī的藤蔓所围绕,此处所说的即是此宝帐。
Rahadopitattha dharaṇī nāmāti tattha paneko nāmena dharaṇī nāma udakarahado atthi, paṇṇāsayojanā mahāpokkharaṇī atthīti vuttaṃ hoti. Yato meghā pavassantīti yato pokkharaṇito udakaṃ gahetvā meghā pavassanti. Vassā yato patāyantīti yato vuṭṭhiyo avattharamānā nigacchanti. Meghesu kira uṭṭhitesu tato pokkharaṇito purāṇaudakaṃ bhassati. Upari megho uṭṭhahitvā taṃ pokkharaṇiṃ navodakena pūreti. Purāṇodakaṃ heṭṭhimaṃ hutvā nikkhamati. Paripuṇṇāya pokkharaṇiyā valāhakā vigacchanti. Sabhāpīti sabhā. Tassā kira pokkharaṇiyā tīre sālavatiyā nāma latāya parikkhitto dvādasayojaniko ratanamaṇḍapo atthi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
“亲近”指坐下。“那里常有结果的树木”:在那地方,围绕着那顶宝帐,有常结果的芒果树、蒲桃树等,以及常开花的瞻波树、花鬘树等,这正显示此义。“为种种鸟群所集”:谓为种种鸟类群集之所。“为孔雀与苍鹭所鸣唱”:指被孔雀与苍鹭等鸟儿所鸣啭歌咏。
Payirupāsantīti nisīdanti. Tattha niccaphalā rukkhāti tasmiṃ ṭhāne taṃ maṇḍapaṃ parivāretvā sadā phalitā ambajambuādayo rukkhā niccapupphitā ca campakamālādayoti dasseti. Nānādijagaṇāyutāti vividhapakkhisaṅghasamākulā. Mayūrakoñcābhirudāti mayūrehi koñcasakuṇehi ca abhirudā upagītā.
“命命鸟声”是指发出“jīva jīvā”这样鸣声的命命鸟,此处也能听到它们的叫声。“起心鸟”则发出“uṭṭhehi, citta, uṭṭhehi citta”(起来,心;起来,心)的鸣声,在那里游荡。“林鸡”指林中的鸡。“螃蟹”指金色的螃蟹。“林”指莲花林。“莲衣鸟”指一种名为 pokkharasātaka 的鸟。
Jīvañjīvakasaddetthāti ‘‘jīva jīvā’’ti evaṃ viravantānaṃ jīvañjīvakasakuṇānampi ettha saddo atthi. Oṭṭhavacittakāti ‘‘uṭṭhehi, citta, uṭṭhehi cittā’’ti evaṃ vassamānā uṭṭhavacittakasakuṇāpi tattha vicaranti. Kukkuṭakāti vanakukkuṭakā. Kuḷīrakāti suvaṇṇakakkaṭakā. Vaneti padumavane. Pokkharasātakāti pokkharasātakā nāma sakuṇā.
“鹦鹉、八哥声”是指鹦鹉与八哥的鸣声,在这里都能听到。“及执杖童子鸟”指人面鸟。据说它们双手持着金杖,踏在一片莲叶上,再把金杖放到相邻的莲叶上,这样游荡着。“彼池一切时闪耀”是说那座池塘恒常闪耀光辉。“俱吠罗之莲池”是指俱吠罗的莲池,也就是莲花湖,那名为持地者永无间断地闪耀。
Sukasāḷikasaddetthāti sukānañca sāḷikānañca saddo ettha. Daṇḍamāṇavakāni cāti manussamukhasakuṇā. Te kira dvīhi hatthehi suvaṇṇadaṇḍaṃ gahetvā ekaṃ pokkharapattaṃ akkamitvā anantare pokkharapatte suvaṇṇadaṇḍaṃ nikkhipantā vicaranti. Sobhati sabbakālaṃ sāti sā pokkharaṇī sabbakālaṃ sobhati. Kuveranaḷinīti kuverassa naḷinī padumasarabhūtā, sā dharaṇī nāma pokkharaṇī sadā nirantaraṃ sobhati.
282“若有任何人”等语:这是多闻天王在完成阿吒那胝守护后,为了说明其准备工作而宣说的。其中,“善持”是指将义理与文句清净之后,善加掌握。“遍诵”是指不遗漏任何字句,完整地学习。若有人曲解义理与经文,或全然不熟练而诵念,那么这小经便无威神力;唯有极为熟练地诵念,才具有威神力。为利养而学诵者,也不能成就利益;唯有安住于出离,以慈心为前导而诵念者,方能获得利益。这是他所说明的。“夜叉侍者”指受夜叉役使的仆人。
282.Yassa kassacīti idaṃ vessavaṇo āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ niṭṭhapetvā tassā parikammaṃ dassento āha. Tattha suggahitāti atthañca byañjanañca parisodhetvā suṭṭhu uggahitā. Samattā pariyāputāti padabyañjanāni ahāpetvā paripuṇṇaṃ uggahitā. Atthampi pāḷimpi visaṃvādetvā sabbaso vā pana appaguṇaṃ katvā bhaṇantassa hi parittaṃ tejavantaṃ na hoti, sabbaso paguṇaṃ katvā bhaṇantasseva tejavantaṃ hoti. Lābhahetu uggahetvā bhaṇantassāpi atthaṃ na sādheti, nissaraṇapakkhe ṭhatvā mettaṃ purecārikaṃ katvā bhaṇantasseva atthāya hotīti dasseti. Yakkhapacāroti yakkhaparicārako.
“或地基”指家宅的地基。“或住处”指在那里的固定住所。“集会”即相聚。“不娶”意为不适合娶。“不嫁”意为不适合嫁,即不应与他们进行嫁娶之事。“以自身完具的特征咒骂”:指用如“黑眼、黑牙”等指向他们自身特征的、音节完整的恶语来辱骂,也就是用夜叉的诅咒咒骂他们。“他的钵也是空的”:有一个如同比丘所用的铁钵,倒扣在头上,深陷至喉咙处,然后他们用铁杵在中间敲击。
Vatthuṃ vāti gharavatthuṃ vā. Vāsaṃ vāti tattha nibaddhavāsaṃ vā. Samitinti samāgamaṃ. Anāvayhanti na āvāhayuttaṃ. Avivayhanti na vivāhayuttaṃ. Tena saha āvāhavivāhaṃ na kareyyunti attho. Attāhipi paripuṇṇāhīti ‘‘kaḷārakkhi kaḷāradantā’’ti evaṃ etesaṃ attabhāvaṃ upanetvā vuttāhi paripuṇṇabyañjanāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṃ yakkhaakkosehi nāma akkoseyyunti attho. Rittampissa pattanti bhikkhūnaṃ pattasadisameva lohapattaṃ hoti. Taṃ sīse nikkujjitaṃ yāva galavāṭakā bhassati. Atha naṃ majjhe ayokhīlena ākoṭenti.
“暴恶”指易怒。“乖戾”指违逆。“凶莽”指行为极端粗暴。“他们不尊重大王”指不听从他们的话,不遵守命令。“大王之从属”指二十八位夜叉军主的从属。“从属”指那些夜叉军主所统辖的人们。“被囚禁者”指怨敌和仇人。“应告知”:如果诵念小经后仍不能令非人退却,则应当告知这些夜叉,让他们知晓,这就是意思。
Caṇḍāti kodhanā. Ruddhāti viruddhā. Rabhasāti karaṇuttariyā. Neva mahārājānaṃ ādiyantīti vacanaṃ na gaṇhanti, āṇaṃ na karonti. Mahārājānaṃ purisakānanti aṭṭhavīsatiyakkhasenāpatīnaṃ. Purisakānanti yakkhasenāpatīnaṃ ye manassā tesaṃ. Avaruddhā nāmāti paccāmittā verino. Ujjhāpetabbanti parittaṃ vatvā amanusse paṭikkamāpetuṃ asakkontena etesaṃ yakkhānaṃ ujjhāpetabbaṃ, ete jānāpetabbāti attho.
小经的预备工作说明。
Parittaparikammakathā
现在,应当说明小经的准备工作。首先,不应立即诵念《阿吒那胝经》,而应先诵《慈经》《幢顶经》《宝经》这三部经,持续七日。如果附体的情况解除,那很好。若未解除,才诵《阿吒那胝经》。诵此经的比丘不应食鱼肉,也不应住在坟场。这是什么缘故呢?因为非人会得到可乘之机。应将诵小经的场所用牛粪等涂拭干净,铺设清净的座位,然后坐下。
Idha pana ṭhatvā parittassa parikammaṃ kathetabbaṃ. Paṭhamameva hi āṭānāṭiyasuttaṃ na bhaṇitabbaṃ, mettasuttaṃ dhajaggasuttaṃ ratanasuttanti imāni sattāhaṃ bhaṇitabbāni. Sace muñcati, sundaraṃ. No ce muñcati, āṭānāṭiyasuttaṃ bhaṇitabbaṃ, taṃ bhaṇantena bhikkhunā piṭṭhaṃ vā maṃsaṃ vā na khāditabbaṃ, susāne na vasitabbaṃ. Kasmā? Amanussā okāsaṃ labhanti. Parittakaraṇaṭṭhānaṃ haritupalittaṃ kāretvā tattha parisuddhaṃ āsanaṃ paññapetvā nisīditabbaṃ.
行护卫经的比丘,当被从寺院迎请至在家人的住处时,应由手持盾牌与刀杖者簇拥护卫而行。不可坐于露天处诵念,应关好门窗,安坐于手持武器者的围绕之中,以慈心为导首而作诵念。须先令他们受持学处、安住于戒,再为其行护卫经。若如此仍不能使被附体者脱困,则将其带回寺院,令躺卧于塔庙庭中,作座位供养,燃灯,清扫塔庙庭院,随后宣说吉祥语。应击鼓召集全体大众。在寺院附近的林中,若有一棵公认最古老的大树,应遣人往告:‘僧团正等候你们的降临。’于集会之处,任何人不得无故缺席。随后,应问那位被非人所附者:‘你叫什么名字?’待其说出名字后,便以其名称唤:‘某甲!此花香等善利归于你,座位供养的善利归于你,施食的善利归于你。僧团已为你宣说大吉祥语。出于对僧团的恭敬,请释放此人!’若仍不释放,则应禀告诸天:‘诸天当知,此非人不听从我等之言,我等将执行佛陀的命令。’而后行护卫经。以上是在家人的预备之法。若比丘被非人所附,则应洗净座位,击鼓集众,对花香等作善利回向,然后诵护卫经。这是比
Parittakārako bhikkhu vihārato gharaṃ nentehi phalakāvudhehi parivāretvā netabbo. Abbhokāse nisīditvā na vattabbaṃ, dvāravātapānāni pidahitvā nisinnena āvudhahatthehi saṃparivāritena mettacittaṃ purecārikaṃ katvā vattabbaṃ. Paṭhamaṃ sikkhāpadāni gāhāpetvā sīle patiṭṭhitassa parittaṃ kātabbaṃ. Evampi mocetuṃ asakkontena vihāraṃ ānetvā cetiyaṅgaṇe nipajjāpetvā āsanapūjaṃ kāretvā dīpe jālāpetvā cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā maṅgalakathā vattabbā. Sabbasannipāto ghosetabbo. Vihārassa upavane jeṭṭhakarukkho nāma hoti, tattha bhikkhusaṅgho tumhākaṃ āgamanaṃ paṭimānetīti pahiṇitabbaṃ. Sabbasannipātaṭṭhāne anāgantuṃ nāma na labbhati. Tato amanussagahitako ‘‘tvaṃ ko nāmā’’ti pucchitabbo. Nāme kathite nāmeneva ālapitabbo. Itthannāma tuyhaṃ mālāgandhādīsu patti āsanapūjāya patti piṇḍapāte patti, bhikkhusaṅghena tuyhaṃ paṇṇākāratthāya mahāmaṅgalakathā vuttā, bhikkhusaṅghe gāravena etaṃ muñcāhīti mocetabbo. Sace na muñcati, devatānaṃ ārocetabbaṃ ‘‘tumhe jānātha, ayaṃ amanusso amhākaṃ vacanaṃ na karoti, mayaṃ buddhaāṇaṃ karissāmā’’ti parittaṃ kātabbaṃ. Etaṃ tāva gihīnaṃ parikammaṃ. Sace pana bhikkhu amanussena gahito hoti, āsanāni dhovitvā sabbasannipātaṃ ghosāpetvā gandhamālādīsu pattiṃ datvā parittaṃ bhaṇitabbaṃ. Idaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ.
「应高呼」(Vikkanditabbanti):击鼓召集全体大众后,应高呼二十八位夜叉将军之名。「应呼喊」(Viravitabbanti):通过说‘此夜叉在执捉(人)’等语,与之进行交涉。其中,「执捉」(gaṇhāti)是指附着于身体上。「侵入」(āvisati)是其同义语。或亦可理解为:粘着不去,不肯离身。「折磨」(heṭheti)是指令已生之疾病加剧,从而逼恼于人。「迫害」(viheṭheti)是其同义语。「伤害」(hiṃsati)是指令肌肉消损、血液减耗,从而带来痛苦。「加害」(vihiṃsati)是其同义语。「不肯释放」(na muñcati)是指成为坚固的执取,不肯松手。应如此对他们进行呼喊交涉。
Vikkanditabbanti sabbasannipātaṃ ghosāpetvā aṭṭhavīsati yakkhasenāpatayo kanditabbā. Viravitabbanti ‘‘ayaṃ yakkho gaṇhātī’’tiādīni bhaṇantena tehi saddhiṃ kathetabbaṃ. Tattha gaṇhātīti sarīre adhimuccati. Āvisatīti tasseva vevacanaṃ. Atha vā laggati na apetīti vuttaṃ hoti. Heṭhetīti uppannaṃ rogaṃ vaḍḍhento bādhati. Viheṭhetīti tasseva vevacanaṃ. Hiṃsatīti appamaṃsalohitaṃ karonto dukkhāpeti. Vihiṃsatīti tasseva vevacanaṃ. Na muñcatīti appamādagāho hutvā muñcituṃ na icchati, evaṃ etesaṃ viravitabbaṃ.
283283. 今为指明应对哪些夜叉如此呼喊交涉,故经文发问「于哪些夜叉」(katamesaṃ yakkhānanti)等。其中,「因陀、苏摩」等是他们之名。此中,毗奢蜜多罗(Vessāmitta)是居住于毗奢蜜多罗山的一位夜叉。由犍陀罗(Yugandhara)亦是居住于由犍陀罗山的夜叉。希利、尼提与曼迪耶(Hiri netti ca mandiyoti):即希利、尼提及曼迪耶。摩尼、摩尼、瓦罗、迪伽(Maṇi māṇi varo dīghoti):即摩尼、摩尼、瓦罗及迪伽。复有同伴舍利沙迦(Atho serīsako sahāti):与他们为伴者,另有名为舍利沙迦的一位夜叉。「应对这些夜叉……作禀告」(Imesaṃ yakkhānaṃ…pe… ujjhāpetabbanti)之义为:此夜叉折磨他、迫害他、不肯放过他——应如此向这些夜叉将军们禀告。如是,诸夜叉将军便会思惟:‘比丘僧团在行使其法的权威,我等亦当行使夜叉王的权威’,因而为此尽心。
283. Idāni yesaṃ evaṃ viravitabbaṃ, te dassetuṃ katamesaṃ yakkhānantiādimāha. Tattha indo somotiādīni tesaṃ nāmāni. Tesu vessāmittoti vessāmittapabbatavāsī eko yakkho. Yugandharopi yugandharapabbatavāsīyeva. Hiri netti ca mandiyoti hiri ca netti ca mandiyo ca. Maṇi māṇi varo dīghoti maṇi ca māṇi ca varo ca dīgho ca. Atho serīsako sahāti tehi saha añño serīsako nāma. ‘‘Imesaṃ yakkhānaṃ…pe… ujjhāpetabba’’nti ayaṃ yakkho imaṃ heṭheti viheṭheti na muñcatīti evaṃ etesaṃ yakkhasenāpatīnaṃ ārocetabbaṃ. Tato te bhikkhusaṅgho attano dhammaāṇaṃ karoti, mayampi amhākaṃ yakkharājaāṇaṃ karomāti ussukkaṃ karissanti. Evaṃ amanussānaṃ okāso na bhavissati, buddhasāvakānaṃ phāsuvihāro ca bhavissatīti dassento ‘‘ayaṃ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā’’tiādimāha. Taṃ sabbaṃ, tato parañca uttānatthamevāti.