《迦那瓦萨跋经》的注释
5. Janavasabhasuttavaṇṇanā
那提迦等授记的注释
Nātikiyādibyākaraṇavaṇṇanā
273-275“周围”这个词,既能表达“四周”的意思,也能表达“附近”的意思,所以注释里说它是“四周、附近”的意思。通过重复这个词,则凸显了“四周”的含义。至于“附近”那些地方,因为经文里说“住在那提迦”,所以那提迦人得到授记这件事已经清楚了。而对于“周围”的那些地方,世尊作了授记,在那里,对侍奉者们所作的授记虽然没有明说,但自然成立;或者因为后面将以举例的方式说明,所以这里只说“周围、周围的各个地方”。这里的“侍奉者”指近事男,因此注释说“佛陀、法、僧伽的侍奉者们”。“于诸再生中”就是“于诸出生中”。“于智趣与福德的诸再生中”:其中,“智趣的再生”指各种道智之进行的生起,针对这一点经中说“由于五下分结的灭尽”等等;“福德的再生”则指投生到各个天界。“在一切处”,指在“跋耆、末罗等”所说的那一切四个地方。“在先前那些”,是针对经文里说到的那些地方而说的。“就在那十个地方中”:他为侍奉者们授记,是因为在那里有许多应被授记的人。住在那提迦的人就是那提迦人。
273-275.‘‘Parito’’ti padaṃ yathā samantatthavācako, evaṃ samīpatthavācakopi hotīti samantā sāmantāti attho vutto. Āmeḍitena pana samantattho jotito. Yassa pana sāmantā janapadesu ‘‘nātike viharatī’’ti vuttattā nātikassāti viññāto yamattho. Yassa parito janapadesu byākaroti, tattha paricārakārakānaṃ byākaraṇaṃ avuttasiddhaṃ, nidassanavasena vā tassa vakkhamānattā ‘‘parito parito janapadesu’’ icceva vuttaṃ. Paricāraketi upāsake. Tenāha ‘‘buddhadhammasaṅghānaṃ paricārake’’ti. Upapattīsūti nibbattīsu. Ñāṇagatipuññānaṃ upapattīsūti ettha ñāṇagatūpapatti nāma tassa tassa maggañāṇagamanassa nibbatti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ parikkhayā’’tiādi. Puññūpapatti nāma taṃtaṃdevanikāyūpapatti. Sabbatthāti ‘‘vajjimallesū’’tiādike sabbattha catūsupi padesu. Purimesūti pāḷiyaṃ vutte sandhāyāha. Dasasuyevāti tesu eva dasasu janapadesu. Paricārake byākaroti byakātabbānaṃ bahūnaṃ tattha labbhanato. Nātike bhavā nātikiyā.
已经达到决定,也就是已经到达结论、作出决断。
Niṭṭhaṅgatāti niṭṭhaṃ nicchayaṃ upagatā.
关于阿难的讨论的注释
Ānandaparikathāvaṇṇanā
276因为僧伽的善行是以法的善法性为根据,而法的善法性又是以佛陀的善觉性为根据,所以“奇哉法!奇哉僧伽!”这样赞叹法与僧伽的功德,实质上就是对佛陀功德的赞叹。因此,“呈现赞颂世尊的样子”这句话,也是通过“奇哉法”等说法来表达其含义的。
276. Yasmā saṅghasuppaṭipatti nāma dhammasudhammatāya, dhammasudhammatā ca buddhasubuddhatāya, tasmā ‘‘aho dhammo, aho saṅgho’’ti dhammasaṅghaguṇakittanāpi atthato buddhaguṇakittanā eva hotīti ‘‘bhagavantaṃ kittayamānarūpā’’ti padassa ‘‘aho dhammo’’tiādināpi attho vutto.
278智趣,是指像“由于五下分结的灭尽”等语句所说的、以断除应断之法而运行的道智之行进。正因为依据这智趣,每位圣者才有化生等差别,所以针对他们那样的来世,才说“即是指智的来世”。
278.Ñāṇagatīti ‘‘pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā’’tiādinā āgataṃ pahātabbapahānavasena pavattaṃ maggañāṇagamanaṃ. Yasmā tassā eva ñāṇagatiyā vasena tassa tassa ariyapuggalassa opapātikatādiviseso, tasmā taṃ tādisaṃ tassa abhisamparāyaṃ sandhāyāha ‘‘ñāṇābhisamparāyamevā’’ti.
279对已寂静者存敬、被看见,所以叫“近寂静者”。见已寂静者,就是已寂静者充满。这里“如照耀般”中的 ra 是词间连接音,iva 这个词表示“极其”的意思,所以说“极其照耀”。
279. Upasantaṃ pati sammati ālokīyatīti upasantapatiso. Upasantadassano upasantaussanno. Bhātirivāti ettha ra-kāro padasandhikaro, iva-saddo bhusatthoti āha ‘‘ativiya bhātī’’ti.
迦那瓦萨跋夜叉的注释
Janavasabhayakkhavaṇṇanā
280这位天子名叫迦那瓦萨跋,因为他在众人之中最为殊胜,就像牛群中的牛王一样。
280. Jeṭṭhakabhāvena jane vasabhasadisoti janavasabhoti assa devaputtassa nāmaṃ ahosi.
他从天界死后,七次转生到人界做国王;从人界死后,七次转生为天人。这里说的“就在此处”,就是指在这个四大王天里,在这里他也是多闻天王的同伴。
Ito devalokā cavitvā sattakkhattuṃ manussaloke rājabhūtassa. Manussalokā cavitvā sattakkhattuṃ devabhūtassa. Etthevāti etasmiṃyeva cātumahārājikabhave, etthāpi vessavaṇassa sahabyatāvasena.
281281. “希求”就是“期望”,也就是祈求。这里说的“以期望”,是指想要造作善法的那种善欲。所以他〔注释者〕说“为了趣入一来道”等等。“从那天开始”里的“agga”一词是“开始”的同义词,所以解释说“以那天作为开始”。“以前的……不堕恶趣”:这是说,在那么长的时间里,他〔天子〕一直从善趣往生到善趣,因为他造作了那样的善业。从普萨正自觉者出世的时候起,这位天子就已经积集了以趋向解脱为依止的善法资粮。“不稀奇”就是一再地稀奇,所以他〔注释者〕说“只是一再地稀奇罢了”。“自己的会众”就是自己的随从。所谓“如同见到世尊一般”,是说在他作意之后,就像那二百四十万位有情以智慧亲见世尊那样,你们〔指天子的会众〕所见的也是如此。他〔天子〕说:“这是我亲从多闻天王面前听来的。”
281. Āsisanaṃ āsā, patthanā. Āsāsīsena cettha kattukamyatākusalacchandaṃ vadati. Tenevāha ‘‘sakadāgāmimaggatthāyā’’tiādi. Yadaggeti ettha agga-saddo ādipariyāyoti āha ‘‘taṃ divasaṃ ādiṃ katvā’’ti. ‘‘Purimaṃ…pe… avinipāto’’ti idaṃ yathā tattakaṃ kālaṃ sugatito sugatūpapattiyeva ahosi, tathā katūpacitakusalakammattā. Phussassa sammāsambuddhassa kālato pabhuti hi sambhatavivaṭṭūpanissayakusalasambhāro esa devaputto. Anacchariyanti anu anu acchariyaṃ. Tenāha ‘‘punappunaṃ acchariyamevā’’ti. Sayaṃparisāyāti sakāya parisāya. Bhagavato diṭṭhasadisamevāti āvajjanasamanantaraṃ yathā te bhagavato catuvīsatisatasahassamattā sattā ñāṇagatito diṭṭhā, evaṃ tumhehi diṭṭhasadisameva. Vessavaṇassa sammukhā sutaṃ mayāti vadati.
天众集会处的注释
Devasabhāvaṇṇanā
282“为雨安居作招待”是指:通过安排守护,来照顾比丘们,让他们能这样快乐地修习沙门法。而他的自恣招待,则是为了让那些自恣之后前往导师身边的比丘,在路上能避开危险。为了听法而前往远处的人,也是同样的道理。他自己也会为了听法而来到这里聚集。“于这些处”就是指这些圣者们居住的各个地方。
282.Vassūpanāyikasaṅgahatthanti vassūpanāyikāya ārakkhāsaṃvidhānavasena bhikkhūnaṃ saṅgahaṇatthaṃ ‘‘vassūpagatā bhikkhū evaṃ sukhena samaṇadhammaṃ karontī’’ti, pavāraṇasaṅgaho panassa pavāretvā satthu santikaṃ gacchantānaṃ bhikkhūnaṃ antarāmagge parissayapariharaṇatthaṃ. Dhammassavanatthaṃ dūraṭṭhānaṃ gacchantesupi eseva nayo. Attanāpi āgantvā dhammassavanatthaṃ sannipatiyeva. Etthetthāti ettha ettha ayyānaṃ vasanaṭṭhāne.
“那时也”是指在说“尊者,前些日子”的时候。正是由于这个原因,就是指雨安居的因缘。所以经中说:“在那个十五日伍波萨他日、雨安居时”等等。关于座位:在善法堂天众会所,先是三十三天众坐下,然后四大天王坐在那座堂的四个门口,这就是他们在座位和坐次上的常规做法。
Tadāpīti ‘‘purimāni bhante divasānī’’ti vuttakālepi. Eteneva kāraṇenāti vassūpanāyikanimittameva. Tenāha pāḷiyaṃ ‘‘tadahuposathe pannarase vassūpanāyikāyā’’tiādi. Āsanepi nisajjāya sudhammāya devasabhāya paṭhamaṃ devesu tāvatiṃsesu nisinnesu tassā catūsu dvāresu cattāro mahārājāno nisīdanti, idaṃ nesaṃ āsane nisajjāya cārittaṃ hoti.
“以什么目的”是指以什么事务、以什么需要。“为了守护”是指守护本身这个意义。“已说之语”是指这些大王们,即已说之语者。
Yenatthenāti yena kiccena yena payojanena. Ārakkhatthanti ārakkhabhūtamatthaṃ. Vuttaṃ vacanaṃ etesanti vuttavacanā, mahārājāno.
283已经超越,也就是已经克服、战胜。
283.Atikkamitvāti abhibhavitvā.
关于常童子梵天神的注释
Sanaṅkumārakathāvaṇṇanā
284284. 无法亲证、无法达到、无法证得,所以是不可达到的。因此经文说“未到达的”等等。眼本身就是见色的路径、通道和方式,所以叫“眼界”;针对“在那个眼界中”这句话,注释说“在眼净色中”;或者,因为眼界是适合眼活动的范围,所以注释说“或者在视野范围内”。“不能胜”就是不能压倒、不能进入其活动范围的意思。“一层一层向下”是指从三十三天开始逐层往下,不是从四大王天开始,也不是从梵众天开始。有人这样说:“四大王天能看见三十三天的本生色身,同样,下层的梵天神也能看见上层的。”这种说法不对。因为下层梵天神并不能看见上层梵天神的结生色,只能看见化现出来的色身,应当这样理解。
284. Abhisambhavituṃ adhigantuṃ asakkuṇeyyo anabhisambhavanīyo. Tenāha ‘‘appattabbo’’tiādi. Cakkhuyeva patho rūpadassanassa maggo upāyoti cakkhupatho, tasmiṃ cakkhupathasminti āha ‘‘cakkhupasāde’’ti, cakkhussa gocarayoggo vā cakkhupathoti āha ‘‘āpāthe vā’’ti. Nābhibhavatīti na abhibhavati, gocarabhāvaṃ na gacchatīti attho. Heṭṭhā heṭṭhāti tāvatiṃsato paṭṭhāya heṭṭhā heṭṭhā, na cātumahārājikato paṭṭhāya, nāpi brahmapārisajjato paṭṭhāya. ‘‘Cātumahārājikā hi tāvatiṃsānaṃ yathā jātirūpāni passituṃ sakkonti, tathā brahmāno heṭṭhimā uparimāna’’nti keci, taṃ na yuttaṃ. Na hi heṭṭhimā brahmāno uparimānaṃ mūlapaṭisandhirūpaṃ passituṃ sakkonti, māpitameva passituṃ sakkontīti daṭṭhabbaṃ.
他听着听着就睡着了:这是说,当他在心里思量诸趣的时候,向外散开的寻被切断,心就收缩了。他说“我的祖父”,是指着世尊说的。
Suṇantovaniddaṃ okkamīti gatiyo upadhārento bahi visaṭavitakkavicchedena saṅkocaṃ āpannacittatāya. Mayhaṃ ayyakassāti bhagavantaṃ sandhāya vadati.
他有五顶髻,所以叫五髻;就像五髻乾闼婆那样,他说“像五髻乾闼婆一样”。Mamāyanti 就是喜爱、贪恋的意思。
Pañca sikhā etassāti pañcasikho, pañcasikho viya pañcasikhoti āha ‘‘pañcasikhagandhabbasadiso’’ti. Mamāyantīti piyāyanti.
285善解脱,是指从声音的种种过失中彻底解脱出来。为了说明:因为被胆、痰等障碍所阻,声音就会浑浊不清;而由于没有这些障碍,所以声音清澈通畅,因此说“无障碍”。能让人了知,所以是“可了知”;这个词含有内在的原因,是主动作用的含义,因此说“能令义理明了”。声音的甘甜就是柔和,所以说“甘甜柔软”。值得听闻,所以是“堪听”。又因为值得听闻并且入耳舒适,所以说“悦耳”。凝聚,就是浑然成团。不像敲击破裂的铜器声那样成为许多部分,而是无部分、一体,这就是它的含义。因此说“一体密实”。也正是以此说明他的声音不散漫。又因为声音生起的根源很深,所以说它甚深,因此说“从脐底……”等。这样生起的声音,仅仅是依舌头等的击触而生。也不甜腻,因为各发声部位都很轻巧。也传不远,因为没有雄浑的气势。回响,是指因极其广大而具有殊胜回响,或是指值得赞叹的回响。因此说“具足大云……等”。
285.Sumuttoti saradosehi suṭṭhu mutto. Yehi pittasemhādīhi palibuddhattā saro avissaṭṭho siyā, tadabhāvato vissaṭṭhoti dassento āha ‘‘apalibuddho’’ti. Viññāpetīti viññeyyo, antogadhahetuattho kattusādhano esa viññeyyasaddoti āha ‘‘atthaviññāpano’’ti. Sarassa madhuratā nāma maddavanti āha ‘‘madhuro mudū’’ti. Savanaṃ arahatīti savanīyo. Savanārahatāya ca āpāthasukhatāyāti āha ‘‘kaṇṇasukho’’ti. Bindūti piṇḍito. Ākoṭitabhinnakaṃsasaddo viya anekāvayavo ahutvā niravayavo, ekabhāvoti attho. Tenāha ‘‘ekagghano’’ti, etenevassa avisāritā saṃvaṇṇitā daṭṭhabbā. Gambhīruppattiṭṭhānatāya cassa gambhīratāti āha ‘‘nābhimūlato’’tiādi. Evaṃ samuṭṭhitoti jīvhādippahāramattasamuṭṭhito. Amadhuro ca hoti uppattiṭṭhānānaṃ parilahubhāvato. Na ca dūraṃ sāveti vīrabhāvābhāvato. Ninnādī suvipulabhāvato savisesaṃ ninnādo, pāsaṃsaninnādo vā. Tenāha ‘‘mahāmegha…pe… yutto’’ti.
后句对后句,指第二、第四、第六、第八句。前句对前句,依次指第一、第三、第五、第七句。只是义理,指就是对义理的说明。应当知道,他的清晰性是为了可了知性,柔和性是为了堪听性,凝聚性是为了不散性,甚深性是为了深沉回响性。关于随会众多少,这里的yathā一词是表示数量,不是表示方式等,所以说随顺会众的数量,这表明他的声音只随着听众人数的多少而发出,这是他的本性。因此说仅此数量等。
Pacchimaṃ pacchimanti dutiyaṃ, catutthaṃ, chaṭṭhaṃ, aṭṭhamañca padaṃ. Purimassa purimassāti yathākkamaṃ paṭhamassa, tatiyassa, pañcamassa, sattamassa ca. Atthoyevāti atthaniddeso eva. Vissaṭṭhatā hissa viññeyyatāya veditabbā, mañjubhāvo savanīyatāya, bindubhāvo avisāritāya, gambhīrabhāvo ninnāditāyāti. Yathāparisanti ettha yathā-saddo parimāṇavācī, na pakārādivācīti āha ‘‘yattakāparisā’’ti, tena parisappamāṇaṃ evassa saro niccharati, ayamassa dhammatāti dasseti. Tenāha ‘‘tattakamevā’’tiādi.
“凡有任何……”这一段,是为了用陈述原因的方式,来论证前面“乃至那位世尊……”等话所说的含义:因为他们恒常亲近三皈依处,又安立在戒中,所以能获得六欲天的圆满福报。因此说“凡有任何……说”。“以无疑而受持的皈依”:指通过圣道而获得的皈依。因为他们已经完全断除了疑惑,对三宝具有不动净信,依凡夫信心的层面深入了知佛等功德,应当知道,这是就他们已不再需要他人引导这一点,方便说为“以无疑而受持的皈依”。(“乾闼婆天众”指乾闼婆天神之群;“乳树”指一种产乳的树,也指以此树磨成的粉末。)
‘‘Ye hi kecī’’tiādi ‘‘yāvañca so bhagavā’’tiādinā vuttassa atthassa hetukittanavasena samatthanaṃ saraṇesu nesaṃ niccasevanena, sīlesu ca patiṭṭhāpanena chakāmasaggasampattianuppādanato. Tenāha ‘‘ye hi keci…pe… vadatī’’ti. Nibbematikagahitasaraṇeti maggenāgatasaraṇagamane. Te hi sabbaso samugghātitavicikicchatāya ratanattaye aveccappasādena samannāgatāyeva, pothujjanikasaddhāya vasena buddhādīnaṃ guṇe ogāhetvā jānanti, aparaneyyabuddhino te pariyāyato nibbematikagahitasaraṇā veditabbā. Gandhabbadevagaṇanti gandhabbadevasamūhaṃ. Tukā vuccati khīriṇī yā tukātipi vuccati. Tassā cuṇṇaṃ tukāpiṭṭhaṃ. Taṃ koṭṭetvā pakkhittaṃ ghanaṃ nirantaracitaṃ hutvā tiṭṭhati.
已修习神足的注释
Bhāvitaiddhipādavaṇṇanā
287“善安立”:就是以各种好的方式让人知道、让人明白;或者是不混杂地安立。而那种让人明白、不混杂地安立,从意义上说就是开示,所以说“善说”。“以成就之义”:就是圆满成就之义,意思是作为成就的原因。“以住立之义”:就是确定、住立之义。以神变为足,就是“神足”,意思是获得神变的方法。正因为依靠它一层一层地增进,达到并证得被称为殊胜的神变,所以称为“足”。“能成就”:就是圆满成就、产生,意思是神变。“神变”就是“足”,就是神变的组成部分,意思是神变。“以堪任神变之义”:就是以堪能成就神变之义。“以堪任神变之义”:就是以适合成就神变之义。因为界有多种意义,所以“su”这个前缀加上“vi”就是适合之义;或者“visavana”就是“pajjana”,“visavitā”就是“堪任神变”,其中“kāmakāritā”就是“visavitā”。因此说“再三”等。“以神变变化之义”:就是以种种形态变化的神变。因此说“以种种方式变现,为了展示”。
287.Supaññattāti suṭṭhu pakārehi ñāpitā bodhitā, asaṅkarato vā ṭhapitā, taṃ pana bodhanaṃ, asaṅkarato ṭhapanañca atthato desanā evāti āha ‘‘sukathitā’’ti. Ijjhanaṭṭhenāti samijjhanaṭṭhena, nippajjanassa kāraṇabhāvenāti attho. Patiṭṭhānaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena. Iddhiyā pādoti iddhipādo, iddhiyā adhigamupāyoti attho. Tena hi yasmā uparūpari visesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti, tasmā ‘‘pādo’’ti vuccati. Ijjhatīti iddhi, samijjhati nippajjatīti attho. Iddhi eva pādo iddhipādo, iddhikoṭṭhāsoti attho. Evaṃ tāva ‘‘cattāro iddhipādā’’ti ettha attho veditabbo. Iddhipahonakatāyāti iddhiyā nipphādane samatthabhāvāya. Iddhivisavitāyāti iddhiyā nipphādane yogyabhāvāya. Anekatthattā hi dhātūnaṃ yogyattho vi-pubbo su-saddo, visavanaṃ vā pajjanaṃ visavitā, tattha kāmakāritā visavitā. Tenāha ‘‘punappuna’’ntiādi. Iddhivikubbanatāyāti vikubbaniddhiyā vividharūpakaraṇāya. Tenāha ‘‘nānappakārato katvā dassanatthāyā’’ti.
比丘把欲作为主导,获得定,获得心一境性,这称为欲定(《分别论》432)。从这段经文可以知道,这是省略了“主导”这个词而构成复合词,所以说“以欲为主导的定”就是“欲定”。不过,从显示“主导”一词含义的角度来看,应当理解为注疏中所说的“以欲为因,或以欲为主导的定,就是欲定”。有人说,“勤行体”就是“精进体”。因为提到“勤行”是为了排除“有为行”等含义。或者,能造作种种殊胜,所以叫“行”,而一切精进也都是“行”。其中,为了排除能成就四种作用之外的其他含义,而说“勤行”,所以“勤行体”就是“最胜体”的意思。又因为指的是四种精进,所以用复数来说明。按照各别复合词组合方式来解释,前面在“神足”中说的“足”具有方法义和部分义,这里则随相应情况而说。应当知道,这是针对即将说到的各种获得的前分,作为作者神变而说的;或者,是针对《后分小品》中所说的,以欲等神足所应成就的神变为作者神变,而欲等则是工具神变而说的。因此,“以成就义为神变”这里,是把作者义和工具义合在一起说的。为了先显示作者义,所以说“或以圆成同义语的成就义”;接着显示另一义,就说“依这些而成就……”等。“已说”:在哪里说的?在神足分别的经文里(《分别论》434)。“如是住者”:指以那种方式而住的人,也就是获得并安住于那些欲等法之后的意思。用“受蕴”等,把欲等包括在内,说明了四蕴。“其余”指其余的神足。
‘‘Chandañca bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassekaggataṃ, ayaṃ vuccati chandasamādhī’’ti (vibha. 432) imāya pāḷiyā chandādhipati samādhi chandasamādhīti adhipatisaddalopaṃ katvā samāso vuttoti viññāyati, adhipatisaddatthadassanavasena pana ‘‘chandahetuko, chandādhiko vā samādhi chandasasamādhī’’ti aṭṭhakathāyaṃvuttanti veditabbaṃ. ‘‘Padhānabhūtāti vīriyabhūtā’’ti keci vadanti. Saṅkhatasaṅkhārādinivattanatthañhi padhānaggahaṇanti. Atha vā taṃ taṃ visesaṃ saṅkharotīti saṅkhāro, sabbampi vīriyaṃ. Tattha catukiccasādhakato aññassa nivattanatthaṃ padhānaggahaṇanti padhānabhūtā seṭṭhabhūtāti attho. Catubbidhassa pana vīriyassa adhippetattā bahuvacananiddeso kato. Visuṃ samāsayojanavasena yo pubbe iddhipādattho pādassa upāyatthataṃ, koṭṭhāsatthatañca gahetvā yathāyogavasena idha vutto, so vakkhamānānaṃ paṭilābhapubbabhāgānaṃ kattukaraṇiddhibhāvaṃ, uttaracūḷabhājanīye vā vuttehi chandādīhi iddhipādehi sādhetabbāya iddhiyā kattiddhibhāvaṃ, chandādīnañca karaṇiddhibhāvaṃ sandhāya vuttoti veditabbo, tasmā ‘‘ijjhanaṭṭhena iddhī’’ti ettha kattuattho, karaṇattho ca ekajjhaṃ gahetvā vuttoti kattuatthaṃ tāva dassetuṃ ‘‘nipphattipariyāyena ijjhanaṭṭhena vā’’ti vatvā itaraṃ dassento ‘‘ijjhantietāyā’’tiādimāha. Vuttanti kattha vuttaṃ? Iddhipādavibhaṅgapāṭhe. (Vibha. 434) tathābhūtassāti tenākārena bhūtassa, te chandādidhamme paṭilabhitvā ṭhitassāti attho. ‘‘Vedanākkhandho’’tiādīhi chandādayo antokatvā cattāropi khandhā kathitā. Sesesūti sesiddhipādesu.
在解说精进神足时,“具足精进定勤行”这一表述中,精进出现了两次。其中,前一个精进是对定的修饰,即“以精进为增上主的定,就是精进定”;后一个则是显示具足支。因为在一切情况下,具足支只有两种:定和勤行。欲等只是对定的修饰,而勤行只以“勤”这个词来修饰,并不是以欲等来修饰,所以这里并没有说勤行以精进为增上主。精进只是作为对定的修饰而存在;就具足支而言,由于说了“勤行”这个词而有所说明,但也并不是说以两种精进来具足。然而,因为定由欲等而变得殊胜,与这殊胜定相应的勤行以及其他诸法也随之殊胜,所以依据对定的修饰而说四种神足。而欲等的修饰作用,是依据显示各自的所依而成立的,因此在“欲定……神足”中,“足”字也有“所依”的意思,是以“方法”之义而说欲等为神足。正因如此,在阿毗达摩《后分小品》(《分别论》456)中,以“四种神足:欲神足……”等,只说欲等是神足。在《问分》(《分别论》457以下)中,虽然以“四种神足:在此,比丘欲定……”等作为总说,也只是分别欲等的善等性质。因为显示所依神足,正是为了显示方法神足。否则,就不会有四种的差别。应当知道,这里是依据经义来作抉择。现在,为了依据获得的前分来分别显示神足,说了“复次……”等,这很容易理解。这里神足的讨论只是简略地说了。
Vīriyiddhipādaniddese ‘‘vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgata’’nti dvikkhattuṃ vīriyaṃ āgataṃ. Tattha purimaṃ samādhivisesanaṃ ‘‘vīriyādhipati samādhi vīriyasamādhī’’ti, dutiyaṃ samannāgamaṅgadassanaṃ. Dveyeva hi sabbattha samannāgamaṅgāni, samādhi, padhānasaṅkhāro ca. Chandādayo hi samādhivisesanāni, padhānasaṅkhāro pana padhānavacaneneva visesito, na chandādīhīti na idha vīriyādhipatitā padhānasaṅkhārassa vuttā hoti. Vīriyañca samādhiṃ visesetvā ṭhitameva, samannāgamaṅgavasena pana padhānasaṅkhāravacanena vuttanti nāpi dvīhi vīriyehi samannāgamo vutto hoti. Yasmā pana chandādīhi visiṭṭho samādhi, tathāvisiṭṭheneva ca tena sampayutto padhānasaṅkhāro, sesadhammā ca, tasmā samādhivisesanānaṃ vasena cattāro iddhipādā vuttā, visesanabhāvo ca chandādīnaṃ taṃtaṃavassayadassanavasena hotīti ‘‘chandasamādhi…pe… iddhipāda’’nti ettha nissayatthepi pāda-sadde upāyatthena chandādīnaṃ iddhipādatā vuttā hoti. Teneva hi abhidhamme uttaracūḷabhājanīye (vibha. 456) ‘‘cattāro iddhipādā chandiddhipādo’’tiādinā chandādīnameva iddhipādatā vuttā. Pañhapucchake (vibha. 457 ādayo) ‘‘cattāro iddhipādā idha bhikkhu chandasamādhī’’tiādinā ca uddesaṃ katvāpi puna chandādīnaṃyeva kusalādibhāvo vibhatto. Upāyiddhipādadassanatthameva hi nissayiddhipādadassanaṃ kataṃ, aññathā catubbidhatā na siyāti. Ayamettha pāḷivasena atthavinicchayo veditabbo. Idāni paṭilābhapubbabhāgānaṃ vasena iddhipāde vibhajitvā dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ, taṃ suviññeyyameva. Idha iddhipādakathā saṅkhepeneva vuttāti āha ‘‘vitthārena pana…pe… vuttā’’ti.
有些人指的是无畏山寺的住众。在他们当中,有些人说“所谓神变,是不成立的”,有些人说“然而神足是不成立的”。“不成立”的意思是在究竟义上无法成立,也就是不存在。“被指明”是指从阿毗达摩的诵本(《分别论》458)和《长部注》(《长部注》2.287)中引来的,因为这段开示是以不同于前面方式的角度来宣说的。欲本身就是神足,所以叫欲神足。其余几项也应这样理解。“而这些”是指这部经里说到的那些神足。拉塔巴拉长老心想:“只要有欲求,他们怎么会不允许呢?”于是他七天不吃饭,让父母同意后出家,完全依靠欲而证得了出世间法,所以注释者说“拉塔巴拉长老……证得了出世间法”。索纳长老专心修行,发起精进,他本是极其娇贵的人,即使脚上磨出了水泡,也不让精进退下来,所以注释者说“索纳长老以精进为首要”。所生长老心想:“有心志的人,有什么事办不成呢?”于是以心为主导来修行,所以注释者说“所生长老以心为首要”。摩卡拉迦长老则依止于思择,因此世尊为他说了“观察世间为空”的空性教导,这是为了依靠智慧来压制我慢,也是为了以智慧来把握。世尊被问了两次,就回答了这个问题。所以注释者说“摩卡拉迦长老以思择为首要”。
Kecīti abhayagirivāsino. Tesu hi ekacce ‘‘iddhi nāma anipphannā’’ti vadanti, ekacce ‘‘iddhipādo pana anipphanno’’ti vadanti, anipphannoti ca paramatthato asiddho, natthīti attho. Ābhatoti abhidhammapāṭhato (vibha. 458) dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.287) ānīto purimanayato aññenākārena desanāya pavattattā. Chando eva iddhipādo chandiddhipādo. Eseva nayo sesesupi. Ime panāti imasmiṃ sutte āgatā iddhipādā . Raṭṭhapālatthero (ma. ni. 2.293; a. ni. aṭṭha. 1.1.210; apa. aṭṭha. 2.raṭṭhapālattheraapadānavaṇṇanāya vitthāro) ‘‘chande sati kathaṃ nānujānissantī’’ti sattāhaṃ bhattāni abhuñjitvā mātāpitaro anujānāpetvā pabbajitvā chandameva avassāya lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattesīti āha ‘‘raṭṭhapālatthero…pe… nibbattesī’’ti. Soṇatthero (mahāva. 243; a. ni. 6.55; theragā. aṭṭha. terasanipāta; apa. aṭṭha. 2.soṇakoṭivīsattheraapadānavaṇṇanāya vitthāro) bhāvanamanuyutto āraddhavīriyo paramasukhumālo pādesu phoṭesu jātesupi vīriyaṃ nappaṭipassambhesīti āha ‘‘soṇatthero vīriyaṃ dhuraṃ katvā’’ti. Sambhūtatthero (theragā. aṭṭha. 2.sammūtattheragāthāvaṇṇanāya vitthāro) ‘‘cittavato kiṃ nāma na sijjhatī’’ti cittaṃ pubbaṅgamaṃ katvā bhāvanaṃ ārādhesīti āha ‘‘sambhūtatthero cittaṃ dhuraṃ katvā’’ti. Moghatthero vīmaṃsaṃ avassayi, tasmā tassa bhagavā ‘‘suññato lokaṃ avekkhassū’’ti (su. ni. 1125; bu. vaṃ. 54.353; mahā. ni. 186; cūḷani. mogharājamāṇavapucchā 144; mogharājamāṇavapucchāniddese 88; netti. 5; peṭako. 22, 31) suññatākathaṃ kathesi, paññānissitamānaniggahatthaṃ, paññāya pariggahatthañca dvikkhattuṃ pucchito samāno pañhaṃ kathesi. Tenāha ‘‘āyasmā mogharājā vīmaṃsaṃ dhuraṃ katvā’’ti.
一再地生起欲,就像不断派遣一样,所以说这与欲的现起相似。
Punappunaṃ chanduppādanaṃ pesanaṃ viya hotīti chandassa upaṭṭhānasadisatā vuttā.
通过“勇力”这个词,是在用勇力的极致来说明勇敢的状态。又因为具有力量的缘故,应当看出精进与勇敢有相似之处。
Parakkamenāti parakkamasīsena sūrabhāvaṃ vadati. Thāmabhāvato ca vīriyassa sūrabhāvasadisatā daṭṭhabbā.
因为以思惟为主导,所以说心的状态与商议、筹划相似。
Cintanappadhānattā cittassa mantasaṃvidhānasadisatā vuttā.
出身成就,就是出身殊胜。因为“于一切法中,慧为最胜”这句话,所以把审察说成与出身成就相似。不过在《迷惑冰消》(《分别论注》433)里,则是把心如意足说成与出身成就相似,把审察如意足说成与咒力相似。
Jātisampatti nāma visiṭṭhajātitā. ‘‘Sabbadhammesu ca paññā seṭṭhā’’ti vīmaṃsāya jātisampattisadisatā vuttā. Sammohavinodaniyaṃ (vibha. aṭṭha. 433) pana cittiddhipādassa jātisampattisadisatā, vīmaṃsiddhipādassa mantabalasadisatā ca yojitā.
“有多种”是说它的种类不止一种,所以经文说“种种”。“种类”这个词和“部分”是同义词,就像“以一种方式,智的所依……”等处所说的那样。因此说“神变种类”就是神变的部分。
Anekaṃ vihitaṃ vidhaṃ etassāti anekavihitanti āha ‘‘anekavidha’’nti. Vidha-saddo koṭṭhāsapariyāyo ‘‘ekavidhena ñāṇavatthū’’tiādīsu (vibha. 751) viyāti āha ‘‘iddhividhanti iddhikoṭṭhāsa’’nti.
三种获得机会的注释
Tividhaokāsādhigamavaṇṇanā
288“乐”这个词,是三种乐共通的说法,所以注释说“禅那乐、道乐、果乐”。然而,由于种种安止成就之故而不为主,所以近行禅那乐和观乐在这里不予取受。在前两种得机会的情况下,这三种乐都能得到;但在第三种情况下又怎么说呢?在那里,虽然不能三种都得到,但确实能得到两种。这只是按照实际能得到的情况来说的,就像“砂砾、石堆,或行或立的鱼群”等例子那样。所谓“交杂”,就是与之混合、趋近、具备;而说“相应之心”,是指他与那些法相应的心也存在。所谓“圣法”,就是能使人成为圣者的法。所谓“以方法”,是从方式上说;所谓“以道”,是从道上说;所谓“以因”,是从因上说。因为,依哪种方式而有法随法之行,他以此趋近,所以那就是“方法”;那由于是获得该法的道,所以是“道”;由于是它的所作,所以说是“因”。
288.‘‘Sukhassā’’ti idaṃ tiṇṇampi sukhānaṃ sādhāraṇavacananti āha ‘‘jhānasukhassa maggasukhassa phalasukhassā’’ti. Nānappanāpattatāya pana appadhānattā upacārajjhānasukhassa, vipassanāsukhassa cettha aggahaṇaṃ. Purimesu tāva dvīsu okāsādhigamesu tīṇipi sukhāni labbhanti, tatiye pana kathanti? Tattha kāmaṃ tīṇi na labbhanti, dve pana labbhantiyeva. Yathālābhavasena hetaṃ vuttaṃ. ‘‘Sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampī’’tiādīsu (dī. ni. 1.249; ma. ni. 1.433; 2.259; a. ni. 1.45, 46) viya. Saṃsaṭṭhoti saṃsaggaṃ upagato samaṅgībhūto, so pana tehi samannāgatacittopi hotīti vuttaṃ ‘‘sampayuttacitto’’ti. Ariyadhammanti ariyabhāvakaraṃ dhammaṃ. Upāyatoti vidhito. Pathatoti maggato. Kāraṇatoti hetuto. Yena hi vidhinā dhammānudhammapaṭipatti hoti, so upeti etenāti upāyo, so tadadhigamassa maggabhāvato patho, tassa karaṇato kāraṇanti ca vuccati.
“以无常等角度作意”这句话是概括性的说法,为了展开说明它的含义,就说了“所谓如理作意”等等。其中,“方便作意”是指作为善法生起之因的作意。“道作意”是指那方便作意本身作为道的作意。以无常等:因为诸行有尽头、不能恒常,所以对属于三地的诸行作意“无常”——这样配合理解。其余各项也按同样方式理解。不过这里有一个区别:在苦方面,是因为那些行本身被生灭所逼迫,具有苦的性质,所以作意为苦;在无我方面,是因为有不自在的含义,具有无我的自性;在不净方面,是因为有不净的自性。实际上,一切属于三地的有为法都漏泄着烦恼的不净,都完全可以称为“不净”。“或以随顺于谛”:这是从随顺于通达谛理的方式来说的。“心的转向”等说法,是指那些作为转向的缘、在它之前生起的意门善速行过程,借由果报的名称而这样称呼。依靠它的力量,它就成为善法生起的亲依止缘。转向,因为使有分心转向,所以叫“心的转向”;一再地转向,所以叫“随转向”。把心从有分的所缘那里引开、转向别的所缘,所以叫“投入”。完全地作意,所以叫“等持”。在随那个所缘一再紧接着生起时,便去作意、安住,所以叫“作意”。这被称为:这就是具有方便作意特征的如理作意,依靠它,一个人能够转向苦等诸谛。
‘‘Aniccantiādivasena manasi karotī’’ti saṅkhepato vuttamatthaṃ vivarituṃ ‘‘yoniso manasikāro nāmā’’tiādi vuttaṃ. Tattha upāyamanasikāroti kusaladhammappavattiyā kāraṇabhūto manasikāro. Pathamanasikāroti tassa eva maggabhūto manasikāro. Anicceti ādiantavantatāya, anaccantikatāya ca anicce tebhūmake saṅkhāre ‘‘anicca’’nti manasikāroti yojanā. Eseva nayo sesesupi. Ayaṃ pana viseso tasmiṃyeva udayabbayapaṭipīḷanatāya dukkhanato, dukkhamato ca dukkhe, avasavattanatthena, anattasabhāvatāya ca anattani, asucisabhāvatāya asubhe. Sabbampi hi tebhūmakaṃ saṅkhataṃ kilesāsucipaggharaṇato ‘‘asubha’’ntveva vattuṃ arahati. Saccānulomikena vāti saccābhisamayassa anulomanavasena. ‘‘Cittassa āvaṭṭanā’’tiādinā āvajjanāya paccayabhūtā tato purimuppannā manodvārikā kusalajavanappavatti phalavohāreneva tathā vuttā. Tassā hi vasena sā kusaluppattiyā upanissayo hotīti. Āvajjanā hi bhavaṅgacittaṃ āvaṭṭetīti cittassa āvaṭṭanā, anu anu āvaṭṭetīti anvāvaṭṭanā. Bhavaṅgārammaṇato aññaṃ ābhujatīti ābhogo. Samannāharatīti samannāhāro. Tadevārammaṇaṃ attānaṃ anubandhitvā anubandhitvā uppajjamāne manasi karoti ṭhapetīti manasikāro. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ upāyamanasikāralakkhaṇo yonisomanasikāro nāma vuccati, yassa vasena puggalo dukkhādīni saccāni āvajjituṃ sakkoti.
不混杂,就是不相混,远离并脱离了欲等。因为由远离欲等混杂而生起的乐,就是离欲而生的喜与乐,所以说“初禅之乐”。初禅之乐虽然确实也是喜,但在经典中,由于它也能成为身乐的缘,所以特别称之为“乐”;这里也一样,把属于禅那的喜称为乐,把另一种喜称为喜。因此说“乐”。这里用从格表示原因,所以说“由于禅那乐的缘由”。“后后喜悦”,是指因证得禅那,随后通过观察等方式反复生起的喜悦。
Asaṃsaṭṭhoti na saṃsaṭṭho kāmādīhi vivitto vinābhūto. Kāmādivisaṃsaggahetu uppajjanakasukhaṃ nāma vivekajaṃ pītisukhanti āha ‘‘paṭhamajjhānasukha’’nti. Kāmaṃ paṭhamajjhānasukhampi somanassameva, suttesu pana taṃ kāyikasukhassāpi paccayabhāvato visesato ‘‘sukha’’ntveva vuccatīti idhāpi jhānabhūtaṃ somanassaṃ sukhanti, itaraṃ somanassaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘sukhā’’ti. Hetumhi nissakkavacananti āha ‘‘jhānasukhapaccayā’’ti. Aparāparaṃ somanassanti jhānādhigamahetu paccavekkhaṇādivasena punappunaṃ uppajjanakasomanassaṃ.
令欢喜就是pamudo,也就是稚嫩的喜,由此而有pamudā。在“欢悦,是喜之义”等说法中,稚嫩的喜被称为“欢悦”;但在这里,所指的是一种殊胜的喜悦,即pamudo,也就是“欢悦”所要表达的意思。而这种喜不可能离开喜悦而存在,由于两者不可分离,所以说“更强的喜与喜悦”。为了说明禅那的直接对立面,才说“镇伏了五盖”。其实,禅那会镇伏与它同处的一切烦恼、一切不善法,因为它占据了自己的空间而安住,不被对立之法所胜。因此——因夺取了空间,意思是获得了机会。或者,由于是获得道果之乐的空间状态,所以是空间;它的获得就是获得空间。而在前一种解释中,以它获得空间、机会,所以是获得空间。
Pamodanaṃ pamudo, taruṇapīti, tato pamudā. ‘‘Pāmojjaṃ pītatthāyā’’tiādīsu taruṇapīti ‘‘pāmojja’’nti vuccati, idha pana pakaṭṭho mudo pamudo pāmojjanti adhippetaṃ, tañca somanassarahitaṃ natthīti avinābhāvitāya ‘‘balavataraṃ pītisomanassa’’nti vuttaṃ. Jhānassa ujuvipaccanīkataṃ sandhāya ‘‘pañca nīvaraṇāni vikkhambhetvā’’ti vuttaṃ. Jhānaṃ pana tadekaṭṭhe sabbepi kilese, sabbepi akusale dhamme vikkhambhetiyeva, attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati paṭipakkhadhammehi anabhibhavanīyato. Tasmāti okāsaggahaṇato, laddhokāsatāyāti attho. Maggaphalasukhādhigamāya okāsabhāvato vā okāso, assa adhigamo okāsādhigamo. Purimapakkhe pana okāsaṃ avasaraṃ adhigacchati etenāti okāsādhigamo.
由于色法有自己的本性,由于只依色法而运作,以及由于具有扩散性,所以承认入出息寻与伺是粗的,于是说:“身行和语行暂且算是粗的。”但从相反的立场来看,又不承认某些受与想的粗重性,所以问:“心行怎么会是粗的呢?”另一位则说出理由:“因为还没有被断除。”并用“身行确实……”等话展开说明这个意思。“那些”指的就是心行。还没有被断除的行,因为还能取得行的相,所以可以称为“粗”;已经被断除的,则因为没有那个相,所以说它们是“细”。因此说:“依已断除的来说,由于未被断除,所以变成了名为粗的。”在圣典中,因为说到“身行的止息”,所以解释说“乐”是“第四禅果等至之乐”;又因为说到“心行的止息”,所以说是“从灭尽定出定的人”。应当知道,语行的止息,是随着身行的止息而成就的。正因为这样才说:“第二禅……没有另外宣说。”虽然在圣典中,意义上已经成立,但为了让这个意义更加清楚明白,还是从事相上把它拿出来说明。因为在圣者的律法中,通过义理推论来阐明,并不是阿毗达摩教说的常规方式。就像镇伏诸盖是证得初禅的方法一样,镇伏苦与乐也是证得第四禅的方法,因此说:“第四禅是镇伏了苦与乐……”其余部分,和前面说明的方式一样。
Rūpasabhāvatāya , ekantarūpādhīnavuttitāya, savipphārikatāya ca ānāpānavitakkavicārānaṃ thūlabhāvaṃ anujānanto ‘‘kāyavacīsaṅkhārā tāva oḷārikā hontū’’ti āha. Tabbidhuratāya pana ekaccānaṃ vedanāsaññānaṃ thūlataṃ ananujānanto ‘‘cittasaṅkhārā kathaṃ oḷārikā’’ti āha. Itaro ‘‘appahīnattā’’ti kāraṇaṃ vatvā ‘‘kāyasaṅkhārā hī’’tiādinā tamatthaṃ vivarati. Teti cittasaṅkhārā. Appahīnā saṅkhārā labbhamānasaṅkhāranimittatāya ‘‘oḷārikā’’ti vattuṃ arahanti, pahīnā pana tadabhāvato ‘‘sukhumā’’ti āha ‘‘pahīne upādāyaappahīnattā oḷārikā nāma jātā’’ti. Pāḷiyaṃ ‘‘kāyasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā’’ti vuttattā ‘‘sukhanti catutthajjhānikaphalasamāpattisukha’’nti vuttaṃ. ‘‘Cittasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā’’ti pana vuttattā ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassā’’ti vuttaṃ. Vacīsaṅkhārapaṭippassaddhi kāyasaṅkhārapaṭippassaddhiyāva siddhāti veditabbā. Tenevāha ‘‘dutiya…pe… visuṃ na vuttānī’’ti. Pāḷiyaṃ pana atthato siddhāpi supākaṭabhāvena vibhāvetuṃ sarūpato gaṇhāti. Na hi ariyavinaye atthāpattivibhāvanā abhidhammadesanāya pakatīti. Yathā nīvaraṇavikkhambhanañca paṭhamassa jhānassa adhigamāya upāyo, evaṃ sukhadukkhavikkhambhanaṃ catutthassa jhānassa adhigamāya upāyoti ‘‘catutthajjhānaṃ sukhaṃ dukkhaṃ vikkhambhetvā’’ti vuttaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
与无明、贪等过失一起存在的,就是有过失的,也就是不善;因为没有这些过失,所以是无过失的,也就是善。想要获得自己的利益和安乐的人应当去亲近的,是应习近的,也就是善;与此相反的,是不应习近的,也就是不善。因为性质低劣,所以是卑劣的,也就是不善;因为性质殊胜,所以是殊胜的,也就是善。像这样,有过失等三组二法,应当依照它们各自对应的善与不善业道来了知。一切:就是如上所说、被四种二法所涵盖的全部法类。随其所应,黑与白因为彼此对立,有对与无对因为无二元性。覆蔽轮回的无明,因为如实通达四圣谛而被断除。正是由此,阿拉汉道的明生起。乐:像这样通过业道之门遍察三地诸法,策励起观,依道的次第安住于阿拉汉果的行者,他所拥有的阿拉汉道乐和阿拉汉果乐,就是这里所说的乐。这两者实相含摄,因为没有间隔。
Avijjārāgādīhi saha vajjehīti sāvajjaṃ, akusalaṃ, tadabhāvato anavajjaṃ kusalaṃ. Attano hitasukhaṃ ākaṅkhantena sevanīyato sevitabbaṃ, kusalaṃ, tabbipariyāyato na sevitabbaṃ, akusalaṃ. Lāmakabhāvena hīnaṃ, akusalaṃ, seṭṭhabhāvena paṇītaṃ, kusalanti sāvajjadukādayo tayopi dukā yathārahaṃ etesaṃ kusalākusalakammapathānaṃ vaseneva veditabbā. Sabbanti yathāvuttaṃ sabbaṃ catūhi dukehi saṅgahitaṃ dhammajātaṃ. Yathārahaṃ kaṇhañca sukkañca paṭidvandibhāvato, sappaṭibhāgañca appaṭibhāgañca advayabhāvato. Vaṭṭapaṭicchādikā avijjā pahīyati catunnaṃ ariyasaccānaṃ sammadeva paṭivijjhanato. Tato eva arahattamaggavijjā uppajjati. Sukhanti evaṃ kammapathamukhena tebhūmakadhamme sammasitvā vipassanaṃ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā arahatte patiṭṭhahantassa yaṃ arahattamaggasukhañceva arahattaphalasukhañca, taṃ idha ‘‘sukha’’nti adhippetaṃ. Antogadhā eva nānantariyabhāvato.
所谓“依三十八种所缘”,就是依巴利圣典中出现的三十八种业处。因为它们是按初禅等层次来说的,所以应当详细展开来讲——这就是这里的意旨。接着用“如何……”等话,把那个内容详细展开,从方法上显示出来。“在二十四个地方”等句中所应说的内容,在《大般涅槃经注》里已经说过了。“引导进入灭尽定之后”这句话,也把无色界禅那包括进来了,因为没有无色界禅那就不可能进入灭尽定,而且无色界禅那的本质就是第四禅。“十种近行禅那”,是指除了身至念和入出息念之外的八种随念,再加上想差别,共十种近行禅那。增上戒是能导向定的,所以以它为下端、以初禅为终点,因此说“增上戒学首先获得机会”。增上心以第四禅为顶点,因为无色界禅那包含在其中,而且果定禅那也以它为究竟,所以说“增上心学第二”。达到顶峰的增上慧学,就是最上道的明,所以说“增上慧学第三”。为了显示以三学的方式引出三种机会,并且显示应当按相应的经典来引出,所以说了“在沙门果经中”等话。
Aṭṭhatiṃsārammaṇavasenāti pāḷiyaṃ āgatānaṃ aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānānaṃ vasena. Vitthāretvā kathetabbā paṭhamajjhānādivasena āgatattāti adhippāyo. ‘‘Katha’’ntiādinā tameva vitthāretvā kathanaṃ nayato dasseti. ‘‘Catuvīsatiyā ṭhānesū’’tiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ mahāparinibbānavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.219) vuttameva. ‘‘Nirodhasamāpattiṃ pāpetvā’’ti iminā arūpajjhānānipi gahitāni honti tehi vinā nirodhasamāpattisamāpajjanassa asambhavato, catutthajjhānasabhāvattā ca tesaṃ. Dasa upacārajjhānānīti ṭhapetvā kāyagatāsatiṃ ānāpānañca aṭṭha anussatiyo, saññāvavatthānañcāti dasa upacārajjhānāni. Adhisīlaṃ nāma samādhisaṃvattaniyanti tassa heṭṭhimantena paṭhamajjhānaṃ pariyosānanti vuttaṃ ‘‘adhisīlasikkhā paṭhamaṃ okāsādhigamaṃ bhajatī’’ti. Adhicittaṃ nāma catutthajjhānaniṭṭhaṃ tadantogadhattā arūpajjhānānaṃ, tappariyosānattā phalajjhānānanti vuttaṃ ‘‘adhicittasikkhā dutiya’’nti. Matthakappattā adhipaññāsikkhā nāma aggamaggavijjāti āha ‘‘adhipaññāsikkhā tatiya’’nti. Sikkhattayavasena tayo okāsādhigame nīharantena yathārahaṃ taṃtaṃsuttavasenapi nīharitabbanti dassento ‘‘sāmaññaphalepī’’tiādimāha.
从三学依次参与三种机会的获得时起,由于以这三学为修行重点,三藏也依次参与它们,为了说明这一点,所以说了“然而在三藏中……”等话。“分别三藏之后”:意思是按照三种机会获得的次第,把三藏展开详细解说之后,我们将能够讲说。“会合之后”:就是把那里所说的义理,与此经的义理融合统一起来。“说得不好”:如果是用不相关联的说法,或者用过分冗长啰嗦的说法而说得不好,就不能称为善说,因为只有以那样的方式说才是善说,所以说“三部藏……便成为善说”。
Yadaggena ca tisso sikkhā yathākkamaṃ tayo okāsādhigame bhajanti, tadaggena tappadhānattā yathākkamaṃ tīṇi piṭakāni te bhajantīti dassetuṃ ‘‘tīsu panā’’tiādi vuttaṃ. Tīṇipiṭakāni vibhajitvāti tiṇṇaṃ okāsādhigamānaṃ vasena yathānupubbaṃ tīṇi piṭakāni vitthāretvā kathetuṃ labhissāmāti. Samodhānetvāti samāyojetvā tattha vuttamatthaṃ imassa suttassa atthabhāvena samānetvā. Dukkathitanti asambandhakathanena, atipapañcakathanena vā duṭṭhu kathitanti na sakkā vattuṃ tathākathanasseva sukathanabhāvatoti āha ‘‘tepiṭakaṃ…pe… sukathitaṃ hotī’’ti.
四念处注释
Catusatipaṭṭhānavaṇṇanā
289289. 不能只靠阿毗达摩的法门来把握“善”的含义,还要依据《婆希提迦经》的法门,所以说“以及果善”。“安稳”:就是以四种轭来说,没有灾患。“正确地入定”:就是依止禅与观而好好地入定。“心一境性”:因为散乱已被远远驱除,心达到了专一、不散乱。“于自身的身”:就是依身随观,在自身内身正确地入定时,如经中所说:“入定者如实了知、如实知见。”他在自身这里生起智见之后,又对外面他人的身也生起智见。因此(论师)说:“将智投向他人之身。”
“正确地清净”:以正确入定的缘为助伴,与智相应的净信,令自身内身得以安立。“在一切处”:于一切处。已说念,这是连接。世间与出世间混合而说,因为随观智与智见二者共通。
289. Na kevalaṃ abhidhammapariyāyeneva kusalaṭṭho gahetabbo, atha kho bāhitikapariyāyena pīti āha ‘‘phalakusalassa cā’’ti. Khemaṭṭhenāti catūhipi yogehi anupaddavabhāvena . Sammā samāhitoti samathavasena ceva vipassanāvasena ca suṭṭhu samāhito. Ekaggacittoti vikkhepassa dūrasamussāritattā ekaggataṃ avikkhepaṃ pattacitto. Attano kāyatoti ajjhattaṃ kāye kāyānupassanāvasena sammā samāhitacitto samāno ‘‘samāhito yathābhūtaṃ pajānāti passatī’’ti (saṃ. ni. 3.5; 5.1071, 1072; netti. 40; mi. pa. 1.14) vacanato. Tattha ñāṇadassanaṃ nibbattento tato bahiddhā parassa kāyepi ñāṇadassanaṃ nibbatteti. Tenāha ‘‘parassa kāyābhimukhaṃ ñāṇaṃ pesetī’’ti. Sammā vippasīdatīti sammā samādhānapaccayena abhippasādena ñāṇūpasañhitena ajjhattaṃ kāyaṃ okappeti. Sabbatthāti sabbaṭṭhānesu. Sati kathitāti yojanā. Lokiyalokuttaramissakā kathitā anupassanāñāṇadassanānaṃ tadubhayasādhāraṇabhāvato.
七定资具的注释
Sattasamādhiparikkhāravaṇṇanā
290这里,在这段论述中,对于以禅那为轴、以精进为轮、以圣道为车的修行者,戒被说成是它的庄严,所以说“装饰,就叫做资具”。以七种城的资具来说,就是围绕城市加以守护的设施:护城河、壁垒、城墙、城门柱、横闩门栓、城墙上的垛口,以这七种城的资具。果由它而具备,所以叫资粮,也就是因。因为药物通过平息疾病,而成为维持生命的因。以随从资具来说,就是以称为随从的资具来说。因为资具,也就是正见等道法,通过对正定作俱生缘等方式来协助、来促成。亲近而依止,就是近依。与近依俱行的,就是有近依,所以说“有近依”。这里所说的“近依”,指的是作为助力因缘而存在的法群。此人有正确、殊胜、美好的见,所以叫正见者,指那个人。而因为他已是安立了正见的人,所以说“安住于正见者”。正思惟能胜任:当道正见完成对苦等的遍知等作用时,正思惟在断除欲贪寻思等之后,为了显示它如何在自己的作用成就上得以胜任,而说“正思惟生起”。这个道理适用于所有句子:在“正思惟者的正语能胜任”等其余句子中,也依此已说的道理类推。
290.Etthāti imissā kathāya. Jhānakkhassa vīriyacakkassa ariyamaggarathassa sīlaṃ vibhūsanabhāvena vuttanti āha ‘‘alaṅkāro parikkhāro nāmā’’ti. Sattahi nagaraparikkhārehīti nagaraṃ parivāretvā rakkhaṇakehi kataparikkhepo, parikhā, uddāpo, pākāro, esikā, palighā, pākārapakkhaṇḍilanti imehi sattahi nagaraparikkhārehi. Sambharīyati phalaṃ etenāti sambhāro, kāraṇaṃ. Bhesajjañhi byādhivūpasamanena jīvitassa kāraṇaṃ. Parivāraparikkhāravasenāti parivārasaṅkhātaparikkhāravasena. Parikkhāro hi sammādiṭṭhiyādayo maggadhammā sammāsamādhissa sahajātādipaccayabhāvena parikaraṇato abhisaṅkharaṇato. Upecca nissīyatīti upanisā, saha upanisāyāti saupanisoti āha ‘‘saupanissayo’’ti, sahakārīkāraṇabhūto dhammasamūho idha ‘‘upanissayo’’ti adhippeto. Sammā pasatthā sundarā diṭṭhi etassāti sammādiṭṭhi, puggalo, tassa sammādiṭṭhissa. So pana yasmā patiṭṭhitasammādiṭṭhiko, tasmā vuttaṃ ‘‘sammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassā’’ti. Sammāsaṅkappo pahotīti maggasammādiṭṭhiyā dukkhādīsu parijānanādikiccaṃ sādhentiyā kāmavitakkādike samugghāṭento sammāsaṅkappo yathā attano kiccasādhane pahoti, tathā pavattiṃ panassa dassento āha ‘‘sammāsaṅkappo pavattatī’’ti. Esa nayo sabbapadesūti ‘‘sammāsaṅkappassa sammāvācā pahotī’’tiādīsu sesapadesu yathāvuttamatthaṃ atidisati.
在这里,对于为了证得涅槃而修行的修行者来说,正见有很大的帮助。正如经中所说:“慧是明灯,慧是利剑。”因为他用慧破除无明的黑暗,消灭烦恼的盗贼,安稳地到达涅槃,所以在讲圣道的时候,正见被放在第一位来讲。而在这里,因为是针对个人来说法的教导方式,所以经文说“对于有正见的人”。又因为具有正见的人,是依出离的思惟等来正确地思惟,而不是依贪欲的思惟等来思惟,所以有正见的人,他的正思惟才能发挥作用。又因为正思惟对正语有帮助。就像经中所说:“居士,先经过思惟和考虑,然后才开口说话。”所以有正思惟的人,他的正语才能发挥作用。又因为人们通常是先用言语约定“我们要做这个那个”,然后那些行为才被正确地付诸实行,所以言语对身业有帮助,因此有正语的人,他的正业才能发挥作用。又因为只有断除了四种语恶行和三种身恶行、圆满两种善行的人,才能圆满以正命为第八的戒,其他人则做不到,所以有正语和有正业的人,他们的正命才能发挥作用。对于具足清净正见而成就正命的人来说,由于如理精进的生起,所以有正命的人,他的正精进才能发挥作用。如理精进的人,在身体等四个对象上,念能够很好地安立,所以有正精进的人,他的正念才能发挥作用。又因为这样善加安立的念,能够勘察对定有帮助和无帮助的诸法之后,将心专注于单一的所缘,所以有正念的人,他的正定才能发挥作用。这个次第是就修行前期不同时刻的正见等来说的;而在圣道生起的那一刹那,正见等则是就各自同时生起等关系来说的,“有正见的人,他的正思惟才能发挥作用”等这些句子的含义应当这样理解,而这里所要表达的正是这个意思。因此论中说“这个道理……”等等。
Ettha ca yasmā nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahūpakārā sammādiṭṭhi. Tathā hi sā ‘‘paññāpajjoto, paññāsattha’’nti ca vuttā. Tāya hi so avijjandhakāraṃ vidhamitvā kilesacore ghātento khemena nibbānaṃ pāpuṇāti, tasmā ariyamaggakathāyaṃ sammādiṭṭhi ādito gayhati, idha pana puggalādhiṭṭhānadesanāya ‘‘sammādiṭṭhissā’’ti vuttaṃ. Yasmā pana sammādiṭṭhipuggalo nekkhammasaṅkappādivasena sammadeva saṅkappeti, na micchākāmasaṅkappādivasena, tasmā sammādiṭṭhissa sammāsaṅkappo pahoti. Yasmā ca sammāsaṅkappo sammāvācāya upakārako. Yathāha ‘‘pubbe kho gahapati vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindatī’’ti, (saṃ. ni. 2.348) tasmā sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti. Yasmā pana ‘‘idañcidañca karissāmā’’ti hi paṭhamaṃ vācāya saṃvidahitvā yebhuyyena te te kammantā sammā payojīyanti, tasmā vācā kāyakammassa upakārikāti sammāvācassa sammākammanto pahoti. Yasmā pana catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ, tividhañca kāyaduccaritaṃ pahāya ubhayaṃ sucaritaṃ pūrentasseva ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pūrati, na itarassa , tasmā sammāvācassa sammākammantassa ca sammāājīvo pahoti. Visuddhidiṭṭhisamudāgatasammāājīvassa yoniso padhānassa sambhavato sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti. Yoniso padahantassa kāyādīsu catūsu vatthūsu sati sūpaṭṭhitā hotīti sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Yasmā evaṃ sūpaṭṭhitā sati samādhissa upakārānupakārānaṃ dhammānaṃ gatiyo samannesitvā pahoti ekattārammaṇe cittaṃ samādhātuṃ, tasmā sammāsatissa sammāsamādhi pahotīti. Ayañca nayo pubbabhāge nānākkhaṇikānaṃ sammādiṭṭhiādīnaṃ vasena vutto, maggakkhaṇe pana sammādiṭṭhiādīnaṃ tassa tassa sahajātādivasena vutto ‘‘sammādiṭṭhissa sammāsaṅkappo pahotī’’tiādīnaṃ padānamattho yutto, ayameva ca idhādhippeto. Tenāha ‘‘ayaṃ panattho’’tiādi.
所谓“道智”,是指安住在属于道范围内的智,也就是具备那种智的人的状态。因为道的智慧以正确照见四圣谛的意义,被称为“道正见”;而正是这个智慧,由于能如实了知、通达四圣谛,在这里也被称为“道智”。“道解脱”,是指通过道而从烦恼中解脱,也就是正断断除。“果正见”只是换一个名称说为“果正智”,这个换名的说法应当依照前面已说的道理来理解。而“果解脱”则应理解为止息断。
Maggañāṇeti maggapariyāpannañāṇe ṭhitassa taṃsamaṅgino. Maggapaññā hi catunnaṃ saccānaṃ sammādassanaṭṭhena ‘‘maggasammādiṭṭhī’’ti vuttā, sā eva nesaṃ yāthāvato jānanato paṭivijjhanato idha ‘‘maggañāṇa’’ntipi vuttā. Maggavimuttīti maggena kilesānaṃ vimuccanaṃ samucchedappahānameva. Phalasammādiṭṭhi eva ‘‘phalasammāñāṇa’’nti pariyāyena vuttaṃ, pariyāyavacanañca vuttanayānusārena veditabbaṃ. Phalavimutti pana paṭippassaddhippahānaṃ daṭṭhabbaṃ.
“不死之门”说的是圣道。而它并不像导师把拳头攥起来那样留一手,而是毫无间隔、毫无隐藏,因为它在人们当中已经被充分阐明,所以是敞开的。“依法调伏者”是指在圣法中得到调伏的人。而这里应当理解为以彻底断除烦恼的方式来调伏,因此说“依正知而得以出离”。
Amatassa dvārāti ariyamaggamāha. So pana vinā ca ācariyamuṭṭhinā anantaraṃ abāhiraṃ karitvā yāvadeva manussehi suppakāsitattā vivaṭo. Dhammavinītāti ariyadhamme vinītā. So panettha kilesānaṃ samucchedavinayavasena veditabboti āha ‘‘sammāniyyānena niyyātā’’ti.
“Atthi”(有)是一个表示存在意义的质词,就像在“此身中有头发”等句子里的用法一样,所以注释者说“有不来者”。因此也说“而且这里确实有一来者”。外在的、作为结缚之缘、成为再生之因的那一份福分,她还有,所以叫“有福分者”。这里应当理解,“有”在这个语境中是一种特别殊胜的含义。“有惭者”:意思是惊恐、害怕。这并不是在说“不存在”,而是在表明“确实存在”。
Atthīti puthutthavisayaṃ nipātapadaṃ ‘‘atthi imasmiṃ kāye kesā’’tiādīsu (dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110; 3.154; saṃ. ni. 4.127; a. ni. 6.29; 10.60; vibha. 356; khu. pā. 2.1.dvattiṃsaākāra; netti. 47) viyāti āha ‘‘anāgāmino ca atthī’’ti. Tenevāha ‘‘atthi cevettha sakadāgāmino’’ti. Bahiddhā saṃyojanapaccayo nibbattihetubhūto puññabhāgo etissā atthīti puññabhāgā, atisayavisiṭṭho cettha atthiattho veditabbo. Ottappamānoti uttasanto bhāyanto. Na pana natthi, atthi evāti dīpeti.
291“assa”指的是多闻天王。但他并没有邪见,因为他已经证悟了真理。说“在现观上没有差别”,是为了表明:一切佛陀的一切知功德全都同等。
291.Assāti vessavaṇassa. Laddhi pana na atthi paṭividdhasaccattā. ‘‘Abhisamaye viseso natthī’’ti etena sabbepi sabbaññuguṇā sabbabuddhānaṃ sadisā evāti dasseti.
292由于理由相同,这里所说的“这些文句”并不只是指“这即是梵行”等文句,还包括“迦那瓦萨跋夜叉说明此义”等文句。
292. Kāraṇassa ekarūpattā imāni pana padānīti na kevalaṃ ‘‘tayidaṃ brahmacariya’’ntiādīni padāni, atha kho ‘‘imamatthaṃ janavasabho yakkho’’tiādīni padāni pīti.