《迦那瓦沙巴经》的注释
5. Janavasabhasuttavaṇṇanā
对难提迦等地授记的注释
Nātikiyādibyākaraṇavaṇṇanā
273-275“如是我闻”等,即是《迦那瓦沙巴经》。以下是对其中晦涩词句的注释:“遍诸方域”意为在一切周遭的地区。“侍者”是指对佛、法、僧的侍奉者。“于诸趣”是指在智慧与福德的投生趣中。“于迦尸、憍萨罗”意为在迦尸国与憍萨罗国,即迦尸国境及憍萨罗国境。此释义通用于所有情况。然而,在鸯伽、摩揭陀、臾那迦、剑浮阇、阿湿迦、阿槃提这六国中,他并不予以授记。于十六大国中,仅对前面十国作出授记。“难提迦人”是指难提迦村的居民。
273-275.Evaṃme sutanti janavasabhasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā – parito parito janapadesūti samantā samantā janapadesu. Paricāraketi buddhadhammasaṅghānaṃ paricārake. Upapattīsūti ñāṇagatipuññānaṃ upapattīsu. Kāsikosalesūti kāsīsu ca kosalesu ca, kāsiraṭṭhe ca kosalaraṭṭhe cāti attho. Esa nayo sabbattha. Aṅgamagadhayonakakambojaassakaavantiraṭṭhesu pana chasu na byākaroti. Imesaṃ pana soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ purimesu dasasuyeva byākaroti. Nātikiyāti nātikagāmavāsino.
“依此”是指依于他们那不还者等状态。“闻已”是说他们听闻了世尊以一切知智审察并作出授记的答问后,于不还者等果位生起了定解。正是由于这不还者等状态,他们心生欢喜。然而,在《义注》中,“依此”的“此”被解释为“那些难提迦人”。在这层意义上,“na”字仅作为一个无实义的语助词。
Tenāti tena anāgāmiādibhāvena. Sutvāti sabbaññutaññāṇena paricchinditvā byākarontassa bhagavato pañhābyākaraṇaṃ sutvā tesaṃ anāgāmiādīsu niṭṭhaṅgatā hutvā. Tena anāgāmiādibhāvena attamanā ahesuṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana tenāti te nātikiyāti vuttaṃ. Etasmiṃ atthe na-kāro nipātamattaṃ hoti.
关于阿难叙说的注释
Ānandaparikathāvaṇṇanā
277“正以称扬世尊的方式而命终者”是说,他如此称扬道:“啊!佛陀真是殊胜!啊!法真是殊胜!啊!僧真是殊胜!啊!法被善说!”他正是这样称扬着而命终。“令大众生净信”是说:“我们的父亲、母亲、兄弟、姐妹、儿子、女儿、伙伴,曾与我们一同进食,一同休息,我们曾为他做过种种令他欢喜之事。听说此人已证不还、一来或须陀洹。啊!真是善哉!啊!真是妙极了!”大众如此生起了净信。
277.Bhagavantaṃ kittayamānarūpoti aho buddho, aho dhammo, aho saṅgho; aho dhammo svākkhātoti evaṃ kittayantova kālamakāsi. Bahujano pasīdeyyāti amhākaṃ pitā mātā bhātā bhaginī putto dhītā sahāyako, tena amhehi saddhiṃ ekato bhuttā, ekato sayitā, tassa idañcidañca manāpaṃ akarimha, so kira anāgāmī sakadāgāmī sotāpanno; aho sādhu, aho suṭṭhūti evaṃ bahujano pasādaṃ āpajjeyya.
278“趣”指智慧之趣。“死后趣”指智慧之死后趣。“看见了”是指他看见了哪些人?答:看见了二十四万人。
278.Gatinti ñāṇagatiṃ. Abhisamparāyanti ñāṇābhisamparāyameva. Addasā khoti kittake jane addasa? Catuvīsatisatasahassāni.
279“见寂静相者”意为见到寂静之相。“明耀如兄”表示极为光明、极为闪耀。“诸根”指以意为第六的六根。“我亲眼看见了,阿难”——他说,他所看见的既不是十人、二十人、百人、千人,而是不多不少,正好二十四万人。
279.Upasantapadissoti upasantadassano. Bhātirivāti ativiya bhāti, ativiya virocati. Indriyānanti manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ. Addasaṃ kho ahaṃ ānandāti neva dasa, na vīsati, na sataṃ, na sahassaṃ, anūnādhikāni catuvīsatisatasahassāni addasanti āha.
迦那瓦沙巴夜叉的注释
Janavasabhayakkhavaṇṇanā
280然而,见到如此众多的人依止我而从苦中解脱,我心中生起极大的喜悦,心变得明净。由于心明净,由心所生的血液也变得明净;血液明净之后,以意为第六的诸根也都变得明净。说了所有这些之后,于是便说:“那时,阿难……”等。在这里,那位夜叉由于听闻了世尊说法,成为十一万大众之首,并证得入流果,因此得名迦那瓦沙巴。
280. Disvā pana me ettako jano maṃ nissāya dukkhā pamuttoti balavasomanassaṃ uppajji, cittaṃ pasīdi, cittassa pasannattā cittasamuṭṭhānaṃ lohitaṃ pasīdi, lohitassa pasannattā manacchaṭṭhāni indriyāni pasīdiṃsūti sabbamidaṃ vatvā atha kho ānandātiādimāha. Tattha yasmā so bhagavato dhammakathaṃ sutvā dasasahassādhikassa janasatasahassassa jeṭṭhako hutvā sotāpanno jāto, tasmā janavasabhotissa nāmaṃ ahosi.
「从此七」:从该天界死后往生七有。「从彼七」:从该人界死后往生七有。「十四轮回」:即所有十四种蕴的相续。「我随念住处」:即以生命形态而了知住处。「我昔日居住之处」:指我昔在天界曾与多闻天王同住,在人间曾为国王,在此身之前我曾居住。由昔日如此住故,加之今成入流者,又于三事积累大量福德,依此福德力,我虽有往生上界之力,却因对久居之处的强烈眷恋,便即于此出生。
Ito sattāti ito devalokā cavitvā satta. Tato sattāti tato manussalokā cavitvā satta. Saṃsārāni catuddasāti sabbāpi catuddasakhandhapaṭipāṭiyo. Nivāsamabhijānāmīti jātivasena nivāsaṃ jānāmi. Yattha me vusitaṃ pureti yattha devesu ca vessavaṇassa sahabyataṃ upagatena manussesu ca rājabhūtena ito attabhāvato pureyeva mayā vusitaṃ. Pure evaṃ vusitattā eva ca idāni sotāpanno hutvā tīsu vatthūsu bahuṃ puññaṃ katvā tassānubhāvena upari nibbattituṃ samatthopi dīgharattaṃ vusitaṭṭhāne nikantiyā balavatāya ettheva nibbatto.
281「而且我的期望持续存在」——此句显示:我并非仅作为入流者便放逸散漫度日,而是为了证得一来道,发起了观,展现“今日即证、今日即证”这般充满精进而住。「自从那时」:指在兰提瓦园初次得见世尊而成为入流者之日,即针对彼日而说。「尊者!自从那时起,我于长时中自知为不退堕者,即知不退堕」——此句意为:从那天起,尊者!我将涵盖十四种有身的过去漫长岁月皆视为不退堕,我自知经由在兰提瓦园以入流道证得了不退堕法性。「不稀奇」即不寻常。反复思量,此事本身即是稀有:因事出行,竟在途中得遇世尊。另有一事亦极稀有:我自多闻天王于集会中亲闻的说法,竟与见世尊时完全一致。二种因缘:即途中相遇之事,及转述自多闻天王前亲闻说法之愿。
281.Āsā ca pana me santiṭṭhatīti imināhaṃ sotāpannoti na suttappamattova hutvā kālaṃ vītināmesiṃ. Sakadāgāmimaggatthāya pana me vipassanā āraddhā. Ajjeva ajjeva paṭivijjhissāmīti evaṃ saussāho viharāmīti dasseti. Yadaggeti laṭṭhivanuyyāne paṭhamadassane sotāpannadivasaṃ sandhāya vadati. Tadagge ahaṃ, bhante, dīgharattaṃ avinipāto avinipātaṃ sañjānāmīti taṃdivasaṃ ādiṃ katvā, ahaṃ, bhante, purimaṃ catuddasaattabhāvasaṅkhātaṃ dīgharattaṃ avinipāto laṭṭhivanuyyāne sotāpattimaggavasena adhigataṃ avinipātadhammataṃ sañjānāmīti attho. Anacchariyanti anuacchariyaṃ. Cintayamānaṃ punappunaṃ acchariyamevidaṃ yaṃ kenacideva karaṇīyena gacchanto bhagavantaṃ antarāmagge addasaṃ. Idampi acchariyaṃ yañca vessavaṇassa mahārājassa sayaṃparisāya bhāsato bhagavato diṭṭhasadisameva sammukhā sutaṃ. Dve paccayāti antarāmagge diṭṭhabhāvo ca vessavaṇassa sammukhā sutaṃ ārocetukāmatā ca.
天众集会处注释
Devasabhāvaṇṇanā
282「已聚集」——为何聚集?谓他们以四种因缘聚集:为入雨安居之集会,为自恣之集会,为听闻正法,及为享受巴利恰答咖树的游戏之乐。此中,「明日是入雨安居日」——于阿沙荼月满月之日,二天界之诸天子善法堂天众集会处聚集共议:「某寺有一比丘入雨安居,某寺有二、三、四、五、十、二十、三十、四十、五十、一百、一千比丘入雨安居;于诸彼处,汝等当为诸尊者善作守护。」如是,完成入雨安居之集会。
282.Sannipatitāti kasmā sannipatitā? Te kira catūhi kāraṇehi sannipatanti. Vassūpanāyikasaṅgahatthaṃ, pavāraṇāsaṅgahatthaṃ, dhammasavanatthaṃ, pāricchattakakīḷānubhavanatthanti. Tattha sve vassūpanāyikāti āsāḷhīpuṇṇamāya dvīsu devalokesu devā sudhammāya devasabhāya sannipatitvā mantenti asukavihāre eko bhikkhu vassūpagato, asukavihāre dve tayo cattāro pañca dasa vīsati tiṃsaṃ cattālīsaṃ paññāsaṃ sataṃ sahassaṃ bhikkhū vassūpagatā, etthettha ṭhāne ayyānaṃ ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ karothāti evaṃ vassūpanāyikasaṅgaho kato hoti.
那时,他们也因同一事而聚集。‘这是他们的座位’——这是四大王的座位。待他们坐定之后,方才是我们的座位。
Tadāpi eteneva kāraṇena sannipatitā. Idaṃ tesaṃ hoti āsanasminti idaṃ tesaṃ catunnaṃ mahārājānaṃ āsanaṃ hoti. Evaṃ tesu nisinnesu atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti.
“为了那事”:即为了入雨安居之事。“思惟了那事、商议了那事”:意为为了守护住于阿兰若的比丘僧团而思惟那事。在此,“你们应当为出雨安居的比丘僧团安排好守护”:这是与四大王商议后所说。所谓“已说之语”中的“ti”:三十三位天子这么说,四大王则称为“已说之语”。同样,三十三位天子是随教诫者,其他天子则称为“被随教诫之语”。然而,这两处的“ti”仅是一个不变词。“未离去”:指尚未离去。
Yenatthenāti yena vassūpanāyikatthena. Taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvāti taṃ araññavāsino bhikkhusaṅghassa ārakkhatthaṃ cintayitvā. Etthettha vuṭṭhabhikkhusaṅghassa ārakkhaṃ saṃvidahathāti catūhi mahārājehi saddhiṃ mantetvā. Vuttavacanāpi tanti tettiṃsa devaputtā vadanti, mahārājāno vuttavacanā nāma. Tathā tettiṃsa devaputtā paccānusāsanti, itare paccānusiṭṭhavacanā nāma. Padadvayepi pana tanti nipātamattameva. Avipakkantāti agatā.
283“广大”:即广博、巨大。“天威神力”:指一切天人的衣饰、庄严、宫殿与身光,能遍满十二由旬。而大福德者的身光,则能遍满一百由旬。常童子梵天的光明,更超越了那样的天威神力。
283.Uḷāroti vipulo mahā. Devānubhāvanti yā sā sabbadevatānaṃ vatthālaṅkāravimānasarīrānaṃ pabhā dvādasa yojanāni pharati. Mahāpuññānaṃ pana sarīrappabhā yojanasataṃ pharati. Taṃ devānubhāvaṃ atikkamitvā.
“这是梵天的前行相”:正如太阳将要升起时,曙光便是其前导、其前行相;同样,这也是梵天的“前行相”。这是为了阐明这个意义。
Brahmunohetaṃ pubbanimittanti yathā sūriyassa udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇuggaṃ, evameva brahmunopi etaṃ – ‘‘pubbanimitta’’nti dīpeti.
关于常童子梵天谈话的注释
Sanaṅkumārakathāvaṇṇanā
284“不可接近”:指无法达到,意思是三十三天的天人们看不见他。“在眼界中”:指在眼净色或视野的范围内。他不在天人们眼界的范围内,无法达到,也就是说不能超越。因为低处的天人们,只能看见高处的天人们所化作的粗显有身;而高处的天人们,则能看见低处的天人们的有身,并且可以随自己的意愿而行。“获得喜”:就是获得喜悦。“刚刚灌顶继位”:指现在刚刚经过灌顶、继承了王位。不过这个意义,应当借助杜达伽摩尼无畏王的事迹来阐明——
284.Anabhisambhavanīyoti apattabbo, na taṃ devā tāvatiṃsā passantīti attho. Cakkhupathasminti cakkhupasāde āpāthe vā. So devānaṃ cakkhussa āpāthe sambhavanīyo pattabbo na hoti, na abhibhavatīti vuttaṃ hoti. Heṭṭhā heṭṭhā hi devatā uparūpari devānaṃ oḷārikaṃ katvā māpitameva attabhāvaṃ passituṃ sakkonti, vedapaṭilābhanti tuṭṭhipaṭilābhaṃ. Adhunābhisitto rajjenāti sampati abhisitto rajjena. Ayaṃ panattho duṭṭhagāmaṇiabhayavatthunā dīpetabbo –
据说,他征服了三十二位泰米尔王,在阿努罗陀补罗灌顶继位后,内心充满喜悦和欢愉,整整一个月都无法入睡。于是,他向比丘僧团禀告说:“尊者,我睡不着。”僧团告诉他说:“那么,大王,请您今天就受持布萨吧。”他便受持了布萨。僧团回去后,派了八位比丘前往,吩咐他们说:“请诵习《双论》。”那八位比丘去了之后,对国王说:“大王,请您躺下。”然后就开始诵习。国王听着诵习,便睡着了。上座们说:“不要吵醒国王。”就离开了。国王第二天日出时醒来,没见到上座们,便问:“诸位尊者去哪了?”旁边的人回答:“他们知道您已经入睡,就离去了。”国王说:“各位贤友啊,我的尊者们对于孩子们没有他们不知道的药,他们竟然连让人安睡的药都知道呢。”
So kira dvattiṃsa damiḷarājāno vijitvā anurādhapure pattābhiseko tuṭṭhasomanassena māsaṃ niddaṃ na labhi, tato – ‘‘niddaṃ na labhāmi, bhante’’ti bhikkhusaṅghassa ācikkhi. Tena hi, mahārāja, ajja uposathaṃ adhiṭṭhāhīti. So ca uposathaṃ adhiṭṭhāsi. Saṅgho gantvā – ‘‘cittayamakaṃ sajjhāyathā’’ti aṭṭha ābhidhammikabhikkhū pesesi. Te gantvā – ‘‘nipajja tvaṃ, mahārājā,’’ti vatvā sajjhāyaṃ ārabhiṃsu. Rājā sajjhāyaṃ suṇantova niddaṃ okkami. Therā – rājānaṃ mā pabodhayitthāti pakkamiṃsu. Rājā dutiyadivase sūriyuggamane pabujjhitvā there apassanto – ‘‘kuhiṃ ayyā’’ti pucchi. Tumhākaṃ niddokkamanabhāvaṃ ñatvā gatāti. Natthi, bho, mayhaṃ ayyakassa dārakānaṃ ajānanakabhesajjaṃ nāma, yāva niddābhesajjampi jānanti yevāti āha.
“五髻”:指他化作与五髻乾闼婆相似的模样。据说,一切天神都珍爱五髻乾闼婆天子的身体,所以梵天也化现出那样的形态出现。“结跏趺坐而坐”:即盘起跏趺而坐。
Pañcasikhoti pañcasikhagandhabbasadiso hutvā. Pañcasikhagandhabbadevaputtassa kira sabbadevatā attabhāvaṃ mamāyanti. Tasmā brahmāpi tādisaṃyeva attabhāvaṃ nimminitvā pāturahosi. Pallaṅkena nisīdīti pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi.
“流散”:指完全释然,毫无牵挂。“明了”:指能令人了知义理。“优美”:即甜美、柔和。“悦耳”:指值得听闻,听来悦耳。“密实”:指浑然一体。“不散”:即非常清晰,不散乱。“甚深”:指声音从脐部根本处生起,显得深沉,而不只是依靠舌、齿、唇、腭等部位的击发。因为那样发出的声音既不动听,也无法远传。“出妙音”:像大雨倾泻之声,或如大鼓之声,能发出洪亮的响声。在此应当知道,后面的每一句,都是为了进一步阐明前面那一句所要表达的意义。“随众”:指随与会大众的数量,令同等数量的人都能了知;他的声音只在会场内部回荡,不会传到外面。至于“若有任何人等”这一段开始,是为了说明他为了利益多数众生而行道。“皈依”:并非指那些随随便便皈依的人,而是指那些无疑无惑、真实领受皈依的人。“充满乾闼婆身”:就是充满了乾闼婆天神的群体。这是说:自从我们的导师出现于世间以来,六欲天界等各处的会众,就如同盛满的容器,又如连绵的芦苇林,无有间断。
Vissaṭṭhoti sumutto apalibuddho. Viññeyyoti atthaviññāpano. Mañjūti madhuro mudu. Savanīyoti sotabbayuttako kaṇṇasukho. Bindūti ekagghano. Avisārīti suvisado avippakiṇṇo. Gambhīroti nābhimūlato paṭṭhāya gambhīrasamuṭṭhito, na jivhādantaoṭṭhatālumattappahārasamuṭṭhito. Evaṃ samuṭṭhito hi amadhuro ca hoti, na ca dūraṃ sāveti. Ninnādīti mahāmeghamudiṅgasaddo viya ninnādayutto. Apicettha pacchimaṃ pacchimaṃ padaṃ purimassa purimassa atthoyevāti veditabbo. Yathāparisanti yattakā parisā, tattakameva viññāpeti. Anto parisāyaṃ yevassa saddo samparivattati, na bahiddhā vidhāvati. Ye hi kecīti ādi bahujanahitāya paṭipannabhāvadassanatthaṃ vadati. Saraṇaṃ gatāti na yathā vā tathā vā saraṇaṃ gate sandhāya vadati. Nibbematikagahitasaraṇe pana sandhāya vadati. Gandhabbakāyaṃ paripūrentīti gandhabbadevagaṇaṃ paripūrenti. Iti amhākaṃ satthu loke uppannakālato paṭṭhāya cha devalokādīsu piṭṭhaṃ koṭṭetvā pūritanāḷi viya saravananaḷavanaṃ viya ca nirantaraṃ jātaparisāti āha.
对修习神足的解说
Bhāvitaiddhipādavaṇṇanā
287“乃至……善巧安立”:彼世尊、我的导师,对这些法的安立与宣说,是如此的完善。在此文中,“神足”:以成就的意义称为“神”,以安立的意义称为“足”,应当这样理解。“以神足之充分成就”:指由于神足的能力充分。“以神足之自在”:指由于达到神足自在的状态,也就是说,经由反复不断地修习,而于种种变化中达到熟练自在。“以神足之神变自在”:指由于能变现神足的种种境界,也就是为了以种种方式加以显示。在“具足欲定勤行”等句中,“欲定”,是以欲为因、或以欲为增上的定,这是以想要做的欲求为主导而获得之定的同义语。“勤行”,是指那些称为勤策的诸行,这是完成四种作用的正勤精进的同义语。“具足”,即具备了欲定与勤行。“神足”:从果的角度来说,是以成就的意义;或者说,依止这些法,众生得以成就、增长、达到殊胜——这些被称之为“神”的、与神通心相应的欲定与勤行等法,从作为安立基础的意义来说即是“足”,而其余的心、心所聚则是“足”的含义。正如所说:“神足,即是指在那情况下的受蕴、想蕴、行蕴、识蕴。”(《分别论》434)其余的语句也应当
287.Yāvasupaññattā cime tena bhagavatāti tena mayhaṃ satthārā bhagavatā yāva supaññattā yāva sukathitā. Iddhipādāti ettha ijjhanaṭṭhena iddhi, patiṭṭhānaṭṭhena pādāti veditabbā. Iddhipahutāyāti iddhipahonakatāya. Iddhivisavitāyāti iddhivipajjanabhāvāya, punappunaṃ āsevanavasena ciṇṇavasitāyāti vuttaṃ hoti. Iddhivikubbanatāyāti iddhivikubbanabhāvāya, nānappakārato katvā dassanatthāya. Chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgatantiādīsu chandahetuko chandādhiko vā samādhi chandasamādhi, kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhissetaṃ adhivacanaṃ. Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Samannāgatanti chandasamādhinā ca padhānasaṅkhārena ca upetaṃ. Iddhipādanti nipphattipariyāyena ijjhanaṭṭhena vā, ijjhanti etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena iddhīti saṅkhyaṃ gatānaṃ abhiññācittasampayuttānaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūto sesacittacetasikarāsīti attho. Vuttañhetaṃ – ‘‘iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho’’ti (vibha. 434). Iminā nayena sesesupi attho veditabbo. Yatheva hi chandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi chandasamādhīti vutto, evaṃ vīriyaṃ, cittaṃ, vīmaṃsaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi vīmaṃsāsamādhīti vuccati. Apica upacārajjhānaṃ pādo, paṭhamajjhānaṃ iddhi. Saupacāraṃ paṭhamajjhānaṃ pādo, dutiyajjhānaṃ iddhīti evaṃ pubbabhāge pādo, aparabhāge iddhīti evamettha attho veditabbo. Vitthārena iddhipādakathā visuddhimagge ca vibhaṅgaṭṭhakathāya ca vuttā.
然而,有些人主张:“神通是已成就的,神足则未成就。”为破斥此说,《阿毗达摩》中引用了名为《后细品》的经文:“有四种神足:欲神足、精进神足、心神足、观神足。其中,什么是欲神足?比丘有时为了舍断诸邪见、为证得初地,而修习出世间、导向出离、趋向损减的禅那,即远离诸欲……具足初禅而住,是苦迟通行。当时生起的任何欲求、冀求、想要作为的意愿、对善法的欲,这就称为欲神足,其余诸法与欲神足相应。”(《分别论》458)这些全是从出世间角度来说的。在此,赖吒和罗长老以欲为主导而证得出世间法,首那长老以精进为主导,桑菩多长老以心为主导,尊者摩诃罗阇以观为主导。
Keci pana ‘‘nipphannā iddhi. Anipphanno iddhipādo’’ti vadanti, tesaṃ vādamaddanatthāya abhidhamme uttaracūḷikavāro nāma ābhato – ‘‘cattāro iddhipādā chandiddhipādo, vīriyiddhipādo, cittiddhipādo, vīmaṃsiddhipādo. Tattha katamo chandiddhipādo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ. Yo tasmiṃ samaye chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando, ayaṃ vuccati chandiddhipādo, avasesā dhammā chandiddhipādasampayuttā’’ti (vibha. 458). Ime pana lokuttaravaseneva āgatā. Tattha raṭṭhapālatthero chandaṃ dhuraṃ katvā lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattesi. Soṇatthero vīriyaṃ dhuraṃ katvā, sambhūtatthero cittaṃ dhuraṃ katvā, āyasmā mogharājā vīmaṃsaṃ dhuraṃ katvāti.
在此,犹如四位大臣之子,他们都渴望获得官位而亲近国王。其中一人热衷于侍奉,了解国王的意向与喜好,日夜不停地服侍,从而赢得国王的欢心,获得了官位。如同此人,应知这便是以“欲”为主导而证得出世间法的人。
Tattha yathā catūsu amaccaputtesu ṭhānantaraṃ patthetvā rājānaṃ upanissāya viharantesu eko upaṭṭhāne chandajāto rañño ajjhāsayañca ruciñca ñatvā divā ca ratto ca upaṭṭhahanto rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Yathā so, evaṃ chandadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
另有一人则想:“谁能天天去侍奉呢?待有事发生时,我当以勇力博取满意。”后来边境发生叛乱,国王派遣他前往,他便以勇力摧伏敌军,获得了官位。如同此人,应知这便是以“精进”为主导而证得出世间法的人。
Eko pana – ‘‘divase divase upaṭṭhātuṃ ko sakkoti, uppanne kicce parakkamena ārādhessāmī’’ti kupite paccante raññā pahito parakkamena sattumaddanaṃ katvā ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Yathā so, evaṃ vīriyadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
另有一人思忖:「日日侍奉,乃至以胸挡箭,皆是沉重的负担,我应以谋略之力博取他的满意。」他因精通武士之学,便凭藉计略安排赢得了国王的欢心,从而获得了官位。如同此人,应知这便是以「心」为主导、证得出世间法的人。
Eko – ‘‘divase divase upaṭṭhānampi urena sattisarapaṭicchannampi bhāroyeva, mantabalena ārādhessāmī’’ti khattavijjāya kataparicayattā mantasaṃvidhānena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ pāpuṇāti. Yathā so, evaṃ cittadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
又有一人想:「何必靠这些侍奉、勇力与谋略?国王会将官位赐予出身高贵者,当他赐予那样的人时,自然也会赐予我。」他仅凭高贵的出身便获得了官位。如同此人,应知这便是依靠极清净的「观」,以「观」为主导而证得出世间法的人。
Aparo – ‘‘kiṃ imehi upaṭṭhānādīhi, rājāno nāma jātisampannassa ṭhānantaraṃ denti, tādisassa dento mayhaṃ dassatī’’ti jātisampattimeva nissāya ṭhānantaraṃ pāpuṇi, yathā so, evaṃ suparisuddhaṃ vīmaṃsaṃ nissāya vīmaṃsadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
「种种」即多种多样。「神变类」即神变的种类。
Anekavihitanti anekavidhaṃ. Iddhividhanti iddhikoṭṭhāsaṃ.
三种得机会的解释
Tividhaokāsādhigamavaṇṇanā
288“证得乐”:即为了证得禅那乐、道乐与果乐。“相应”:指与彼相应的心。“圣法”:即由圣者世尊、佛陀所宣说之法。“听闻”:指于导师面前,或由比丘、比丘尼等教授时所听闻。“如理作意”:即为方便、为途径、为如理,以“无常”等门而作意。如所说:“所谓如理作意,即是方便作意、途径作意——于无常作意‘无常’,于苦作意‘苦’,于无我作意‘无我’,于不净作意‘不净’;或随顺真理之转心、更转心、倾向、等持、作意。是名如理作意。”于如是如理作意中,发业现行——此为“相应”之义。“不相应”:即远离住处贪、烦恼贪而住。“乐生起”:指初禅乐生起。“从乐而有更大的喜悦”:指从等至出定者,以禅那乐为缘,辗转生起喜悦。“微喜”:以满意为相、微弱的喜。“欢悦”:指较强之喜与悦。“第一得”:初禅镇伏五盖,得其自在而安住,故称“第一得”。
288.Sukhassādhigamāyāti jhānasukhassa maggasukhassa phalasukhassa ca adhigamāya. Saṃsaṭṭhoti sampayuttacitto. Ariyadhammanti ariyena bhagavatā buddhena desitaṃ dhammaṃ. Suṇātīti satthu sammukhā bhikkhubhikkhunīādīhi vā desiyamānaṃ suṇāti. Yoniso manasikarotīti upāyato pathato kāraṇato ‘anicca’ntiādivasena manasi karoti. ‘‘Yoniso manasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro, anicce aniccanti dukkhe dukkhanti anattani anattāti asubhe asubhanti saccānulomikena vā cittassa āvaṭṭanā anvāvaṭṭanā ābhogo samannāhāro manasikāro, ayaṃ vuccati yonisomanasikāro’’ti. Evaṃ vutte yonisomanasikāre kammaṃ ārabhatīti attho. Asaṃsaṭṭhoti vatthukāmehipi kilesakāmehipi asaṃsaṭṭho viharati. Uppajjati sukhanti uppajjati paṭhamajjhānasukhaṃ. Sukhā bhiyyo somanassanti samāpattito vuṭṭhitassa jhānasukhapaccayā aparāparaṃ somanassaṃ uppajjati. Pamudāti tuṭṭhākārato dubbalapīti. Pāmojjanti balavataraṃ pītisomanassaṃ. Paṭhamo okāsādhigamoti paṭhamajjhānaṃ pañcanīvaraṇāni vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘paṭhamo okāsādhigamo’’ti vuttaṃ.
“粗显”:于此,身行、语行之粗显自不待言,心行何以成为粗显?因未断故。身行由第四禅断除,语行由第二禅断除,心行由灭尽定断除。如此,即使身行、语行已断,心行犹存,相比已断之行,便称粗显。“乐”:指从灭尽定出定时,所生第四禅果等至之乐。“从乐而有更大的喜悦”:从果等至出定者,辗转生起喜悦。“第二得”:第四禅镇伏乐与苦,得其自在而安住,故称“第二得”。此处,于提及第四禅时,第二、第三禅已摄其中,故不别说。
Oḷārikāti ettha kāyavacīsaṅkhārā tāva oḷārikā hontu, cittasaṅkhārā kathaṃ oḷārikāti? Appahīnattā. Kāyasaṅkhārā hi catutthajjhānena pahīyanti, vacīsaṅkhārā dutiyajjhānena, cittasaṅkhārā nirodhasamāpattiyā. Iti kāyavacīsaṅkhāresu pahīnesupi te tiṭṭhantiyevāti pahīne upādāya appahīnattā oḷārikā nāma jātā. Sukhanti nirodhā vuṭṭhahantassa uppannaṃ catutthajjhānikaphalasamāpattisukhaṃ. Sukhā bhiyyo somanassati phalasamāpattito vuṭṭhitassa aparāparaṃ somanassaṃ. Dutiyo okāsādhigamoti catutthajjhānaṃ sukhaṃ dukkhaṃ vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘dutiyo okāsādhigamo’’ti vuttaṃ. Dutiyatatiyajjhānāni panettha catutthe gahite gahitāneva hontīti visuṃ na vuttānīti.
“如‘此是善’等句”中,善即十善业道;不善即十不善业道。有罪过、苦等,亦当依此而了知。所有这些,即黑、白及有对应者,名为“黑白有对应法”。唯有涅槃是无对应者。“无明被断除”:即遮蔽轮回的无明被断除。“明生起”:即阿罗汉道之明生起。“乐”:即阿罗汉道乐与果乐。“从乐而有更大的喜悦”:从果等至出定者,辗转生起喜悦。“第三得”:阿罗汉道镇伏一切烦恼,得其自在而安住,故称“第三得”。其余诸道,于提及此道时即已摄受,故不别说。
Idaṃ kusalantiādīsu kusalaṃ nāma dasakusalakammapathā. Akusalanti dasaakusalakammapathā. Sāvajjadukādayopi etesaṃ vaseneva veditabbā. Sabbañceva panetaṃ kaṇhañca sukkañca sappaṭibhāgañcāti kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ. Nibbānameva hetaṃ appaṭibhāgaṃ. Avijjā pahīyatīti vaṭṭapaṭicchādikā avijjā pahīyati. Vijjā uppajjatīti arahattamaggavijjā uppajjati. Sukhanti arahattamaggasukhañceva phalasukhañca. Sukhā bhiyyo somanassanti phalasamāpattito vuṭṭhitassa aparāparaṃ somanassaṃ. Tatiyo okāsādhigamoti arahattamaggo sabbakilese vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘tatiyo okāsādhigamo’’ti vutto. Sesamaggā pana tasmiṃ gahite antogadhā evāti visuṃ na vuttā.
这三种得机会,应依三十八种所缘详细解说。如何解说?依《清净道论》所说的方法,将一切所缘区分为近行与安止,然后在二十四处中,初禅应解说为“第一得机会”;于十三处,第二禅与第三禅;于十五处,第四禅与灭尽定,应解说为“第二得机会”。另外,十种近行禅那作为道的近因,则属于第三得机会。再者,于三学之中,增上戒学属于第一得机会,增上心学属于第二,增上慧学属于第三,也应依学而解说。依《沙门果经》:从小戒开始,直至初禅,为第一得机会;从第二禅至非想非非想处,为第二得机会;从观开始,直至阿拉汉道,为第三得机会。依三藏来分:律藏为第一得机会,经藏为第二,阿毗达摩藏为第三,也应依三藏解说。
Ime pana tayo okāsādhigamā aṭṭhatiṃsārammaṇavasena vitthāretvā kathetabbā. Kathaṃ? Sabbāni ārammaṇāni visuddhimagge vuttanayeneva upacāravasena ca appanāvasena ca vavatthapetvā catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamajjhānaṃ ‘‘paṭhamo okāsādhigamo’’ti kathetabbaṃ. Terasasu ṭhānesu dutiyatatiyajjhānāni, pannarasasu ṭhānesu catutthajjhānañca nirodhasamāpattiṃ pāpetvā ‘‘dutiyo okāsādhigamo’’ti kathetabbaṃ. Dasa upacārajjhānāni pana maggassa padaṭṭhānabhūtāni tatiyaṃ okāsādhigamaṃ bhajanti. Apica tīsu sikkhāsu adhisīlasikkhā paṭhamaṃ okāsādhigamaṃ bhajati, adhicittasikkhā dutiyaṃ, adhipaññāsikkhā tatiyanti evaṃ sikkhāvasenapi kathetabbaṃ. Sāmaññaphalepi cūḷasīlato yāva paṭhamajjhānā paṭhamo okāsādhigamo , dutiyajjhānato yāva nevasaññānāsaññāyatanā dutiyo , vipassanāto yāva arahattā tatiyo okāsādhigamoti evaṃ sāmaññaphalasuttantavasenapi kathetabbaṃ. Tīsu pana piṭakesu vinayapiṭakaṃ paṭhamaṃ okāsādhigamaṃ bhajati, suttantapiṭakaṃ dutiyaṃ, abhidhammapiṭakaṃ tatiyanti evaṃ piṭakavasenapi kathetabbaṃ.
据说,古时的大长老们在入雨安居时,便会诵持此经。是何缘故?因为他们想:“如此,我们便可开演三藏而说法了。”须知,将三藏融合而说,不可谓“不善说”。唯有令三藏悉皆参与而说,此经方为“善说”。
Pubbe kira mahātherā vassūpanāyikāya imameva suttaṃ paṭṭhapenti. Kiṃ kāraṇā? Tīṇi piṭakāni vibhajitvā kathetuṃ labhissāmāti. Tepiṭakena hi samodhānetvā kathentassa dukkathitanti na sakkā vattuṃ. Tepiṭakaṃ bhajāpetvā kathitameva idaṃ suttaṃ sukathitaṃ hotīti.
四念处注释
Catusatipaṭṭhānavaṇṇanā
289“证得善”:是为证得道之善与果之善。此二者,从无过失之义或安稳之义而言,皆是善。其中,“正定”:即于自身内身,心得安定、专一。“于外在他身引发如实知见”:即将自身之观智转向他人之身。此方法适用于一切处。再者,于一切处中,“具念”一词,指执取身等为所缘之念;“世间”一词,指所执取之身等世间。当知,此中所说四念处,乃世间与出世间合说。
289.Kusalassādhigamāyāti maggakusalassa ceva phalakusalassa ca adhigamatthāya. Ubhayampi hetaṃ anavajjaṭṭhena khemaṭṭhena vā kusalameva. Tattha sammāsamādhiyatīti tasmiṃ ajjhattakāye samāhito ekaggacitto hoti. Bahiddhā parakāye ñāṇadassanaṃ abhinibbattetīti attano kāyato parassa kāyābhimukhaṃ ñāṇaṃ peseti. Esa nayo sabbattha. Sabbattheva ca satimāti padena kāyādipariggāhikā sati, lokoti padena pariggahitakāyādayova loko. Cattāro cete satipaṭṭhānā lokiyalokuttaramissakā kathitāti veditabbā.
七定资具注释
Sattasamādhiparikkhāravaṇṇanā
290“定资具”一词中,资具有三种含义。正如《相应部》所说:“车以戒为资具,以禅那为轴,以精进为轮”——此处的“资具”意为庄严具。《增支部》中说:“以七种城资具而善加防护”——此处的“资具”意为随从。《长部》中说:“病缘药、活命资具”——此处的“资具”意为必需品。然而在此处,是依据“随从”这一含义而说“七种定资具”。“被资具围绕”即被随从围绕。此定名为“圣正定”,犹如被七宝围绕的转轮王一般,被七支所围绕,故称“圣正定”。而“有近依”一句,也是说“有近依”,即“有随从”之意。“于正见安住者”指安住于正见之人;“正思维生起”指正思维运转起来。这一道理适用于所有文句。其中的含义,应当从道与果两方面来理解。如何理解?对于安住于道正见者,道正思维便会生起……乃至……安住于道智者,道解脱便会生起。同样,对于安住于果正见者,果正思维便会生起……乃至……安住于果智者,果解脱便会生起。
290.Samādhiparikkhārāti ettha tayo parikkhārā. ‘‘Ratho sīlaparikkhāro jhānakkho cakkavīriyo’’ti (saṃ. ni. 5.4) hi ettha alaṅkāro parikkhāro nāma. ‘‘Sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataṃ hotī’’ti (a. ni. 7.67) ettha parivāro parikkhāro nāma. ‘‘Gilānapaccayajīvitaparikkhāro’’ti (dī. ni. 3.182) ettha sambhāro parikkhāro nāma. Idha pana parivāraparikkhāravasena ‘‘satta samādhiparikkhārā’’ti vuttaṃ. Parikkhatāti parivāritā. Ayaṃ vuccati so ariyo sammāsamādhīti ayaṃ sattahi ratanehi parivuto cakkavattī viya sattahi aṅgehi parivuto ‘‘ariyo sammāsamādhī’’ti vuccati. Saupaniso itipīti saupanissayo itipi vuccati, saparivāro yevāti vuttaṃ hoti. Sammādiṭṭhissāti sammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa. Sammāsaṅkappo pahotīti sammāsaṅkappo pavattati. Esa nayo sabbapadesu. Ayaṃ panattho maggavasenāpi phalavasenāpi veditabbo. Kathaṃ? Maggasammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa maggasammāsaṅkappo pahoti…pe… maggañāṇe ṭhitassa maggavimutti pahoti. Tathā phalasammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa phalasammāsaṅkappo pahoti…pe… phalasammāñāṇe ṭhitassa phalavimutti pahotīti.
“善说”等词已于《清净道论》中解说。“已打开”意为敞开。“不死”意为涅槃。“门”意为进入的道路。“以不动净信”意为以不动摇的净信。“法所调伏”意为通过正确的出离方式而得出离。
Svākkhātotiādīni visuddhimagge vaṇṇitāni. Apārutāti vivaṭā. Amatassāti nibbānassa. Dvārāti pavesanamaggā. Aveccappasādenāti acalappasādena. Dhammavinītāti sammāniyyānena niyyātā.
“为了其余众生的利益”是针对不来者所说,同时也表明有不来者存在。“福分所生”指由福分所生。“惭惧”指正生起惭惧之心。由此他表明:出于对妄语的畏惧,我不能说“这或许有时是妄语”,并非我没有判定的能力。
Atthāyaṃ itarā pajāti anāgāmino sandhāyāha, anāgāmino ca atthīti vuttaṃ hoti. Puññabhāgāti puññakoṭṭhāsena nibbattā. Ottappanti ottappamāno. Tena kadāci nāma musā assāti musāvādabhayena saṅkhātuṃ na sakkomi, na pana mama saṅkhātuṃ balaṃ natthīti dīpeti.
291“你意如何,贤者?”这句话,仅是向多闻天王提问,并非认为“这样的导师过去不曾有”或“将来也不会有”。因为一切诸佛的证悟并无差别。
291.Taṃ kiṃ maññati bhavanti iminā kevalaṃ vessavaṇaṃ pucchati, na panassa evarūpo satthā nāhosīti vā na bhavissatīti vā laddhi atthi. Sabbabuddhānañhi abhisamaye viseso natthi.
292“自己的众中”指在自己的会众当中。“此梵行”指整个三学梵行。其余内容浅显易懂。而这些文句,是结集法的长老们所安立的。
292.Sayaṃparisāyanti attano parisāyaṃ. Tayidaṃ brahmacariyanti taṃ idaṃ sakalaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ. Sesaṃ uttānameva. Imāni pana padāni dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitānīti.