5. 《迦那瓦萨跋经》的注释
5. Janavasabhasuttavaṇṇanā
难提迦人等的授记注释
Nātikiyādibyākaraṇavaṇṇanā
273-275“如是我闻”这一段,就是《迦那瓦萨跋经》。下面是对其中难解词语的注释:“遍诸方域”是指在四面八方、各个地区。“侍者”是指侍奉佛、法、僧的人。“于诸往生处”是指在智慧与福德的往生处。“于迦尸、憍萨罗”是指在迦尸国和憍萨罗国,也就是迦尸国境和憍萨罗国境,这个解释适用于所有类似情况。但在鸯伽、摩揭陀、臾那迦、剑浮阇、阿湿迦、阿槃提这六国,他没有作出授记。在这十六大国中,他只对前面十国作出授记。“难提迦人”是指难提迦村的居民。
273-275.Evaṃme sutanti janavasabhasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā – parito parito janapadesūti samantā samantā janapadesu. Paricāraketi buddhadhammasaṅghānaṃ paricārake. Upapattīsūti ñāṇagatipuññānaṃ upapattīsu. Kāsikosalesūti kāsīsu ca kosalesu ca, kāsiraṭṭhe ca kosalaraṭṭhe cāti attho. Esa nayo sabbattha. Aṅgamagadhayonakakambojaassakaavantiraṭṭhesu pana chasu na byākaroti. Imesaṃ pana soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ purimesu dasasuyeva byākaroti. Nātikiyāti nātikagāmavāsino.
“依此”是指凭着他们已达到不来果等状态。“听闻之后”是说,他们听了世尊以一切知智审察并作出授记的答问之后,对那些不来果等果位生起了定解。正是凭着这不来果等状态,他们心生欢喜。不过在《义注》里,“依此”的“此”被解释为“那些难提迦人”。在这个意思上,“na”只是一个没有实义的语助词。
Tenāti tena anāgāmiādibhāvena. Sutvāti sabbaññutaññāṇena paricchinditvā byākarontassa bhagavato pañhābyākaraṇaṃ sutvā tesaṃ anāgāmiādīsu niṭṭhaṅgatā hutvā. Tena anāgāmiādibhāvena attamanā ahesuṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana tenāti te nātikiyāti vuttaṃ. Etasmiṃ atthe na-kāro nipātamattaṃ hoti.
阿难尊者讲述部分的注释
Ānandaparikathāvaṇṇanā
277他以赞叹世尊的方式死去:他这样赞叹道:“啊,佛陀!啊,法!啊,僧伽!啊,法被善说!”他就这样赞叹着命终了。为了让大众生起净信:我们的父亲、母亲、兄弟、姊妹、儿子、女儿、朋友,曾和我们一起吃饭,一起睡觉,我们曾为他做过种种合他心意的事,据说他是不来、一来或入流者。啊,真好!啊,太好了!大众就这样生起了净信。
277.Bhagavantaṃ kittayamānarūpoti aho buddho, aho dhammo, aho saṅgho; aho dhammo svākkhātoti evaṃ kittayantova kālamakāsi. Bahujano pasīdeyyāti amhākaṃ pitā mātā bhātā bhaginī putto dhītā sahāyako, tena amhehi saddhiṃ ekato bhuttā, ekato sayitā, tassa idañcidañca manāpaṃ akarimha, so kira anāgāmī sakadāgāmī sotāpanno; aho sādhu, aho suṭṭhūti evaṃ bahujano pasādaṃ āpajjeyya.
278“趣”是指智慧的趣向。“死后趣”就是指智慧的死后趣向。“看见了”是说他看见了多少人?看见了二百四十万人。
278.Gatinti ñāṇagatiṃ. Abhisamparāyanti ñāṇābhisamparāyameva. Addasā khoti kittake jane addasa? Catuvīsatisatasahassāni.
279“已寂止者”就是指见到寂止的人。“如照耀一般”是说极其明亮、极其耀眼。“诸根”指以意为第六的六根。“我确实看见了,阿难”——他说,他看见的既不是十人,不是二十人,不是一百人,也不是一千人,而是不多不少,正好二百四十万人。
279.Upasantapadissoti upasantadassano. Bhātirivāti ativiya bhāti, ativiya virocati. Indriyānanti manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ. Addasaṃ kho ahaṃ ānandāti neva dasa, na vīsati, na sataṃ, na sahassaṃ, anūnādhikāni catuvīsatisatasahassāni addasanti āha.
迦那瓦萨跋夜叉的注释
Janavasabhayakkhavaṇṇanā
280280. 不过,当我看到这么多众生依靠我而解脱了苦,心中就生起强烈的欢喜,心变得清净。因为心清净,由心而生的血也清净了;因为血清净,以意为第六的诸根也都清净了。说完这一切之后,接着便说“那时,阿难……”等话。其中,那位夜叉因为听了世尊说法,成为十一万人众中的上首,并证得入流果,所以得名迦那瓦萨跋。
280. Disvā pana me ettako jano maṃ nissāya dukkhā pamuttoti balavasomanassaṃ uppajji, cittaṃ pasīdi, cittassa pasannattā cittasamuṭṭhānaṃ lohitaṃ pasīdi, lohitassa pasannattā manacchaṭṭhāni indriyāni pasīdiṃsūti sabbamidaṃ vatvā atha kho ānandātiādimāha. Tattha yasmā so bhagavato dhammakathaṃ sutvā dasasahassādhikassa janasatasahassassa jeṭṭhako hutvā sotāpanno jāto, tasmā janavasabhotissa nāmaṃ ahosi.
“从这里”是指从此处天界死后投生到人间的七次。“从那里”是指从彼处人界死后投生到天界的七次。“十四种轮回”是指全部十四种蕴的相续系列。“我忆念过去生”是指我以出生方式了知过去生。“我过去曾居住之处”是指:我曾生在天界与多闻天王为伴,也曾生在人界做国王,甚至在此生命之前我就已经住过那里。因为过去曾这样居住过,加上如今已成为入流者,又在三件事上积累了广大福德,凭借这份福德的力量,我本来有能力投生到更高的境界,但因为对长久居住之处的贪恋太强,所以就在此处投生了。
Ito sattāti ito devalokā cavitvā satta. Tato sattāti tato manussalokā cavitvā satta. Saṃsārāni catuddasāti sabbāpi catuddasakhandhapaṭipāṭiyo. Nivāsamabhijānāmīti jātivasena nivāsaṃ jānāmi. Yattha me vusitaṃ pureti yattha devesu ca vessavaṇassa sahabyataṃ upagatena manussesu ca rājabhūtena ito attabhāvato pureyeva mayā vusitaṃ. Pure evaṃ vusitattā eva ca idāni sotāpanno hutvā tīsu vatthūsu bahuṃ puññaṃ katvā tassānubhāvena upari nibbattituṃ samatthopi dīgharattaṃ vusitaṭṭhāne nikantiyā balavatāya ettheva nibbatto.
281我的期望仍然存在——通过这句话,我表明自己是入流者,而且并非放逸懈怠、虚度时光。为了证得一来道,我已经发起了观。我这样安住,充满热忱:“就在今天,就在今天,我必将通达证悟。” “自从那时起”:这是指在拉提瓦园初次见到世尊、成为入流者的那一天。“尊者,自从那时起,我在漫长的时间中知道自己是不退堕者”——意思是:从那天开始,尊者,我把过去十四种生命形态那么长的时间都算作不退堕,我知道自己通过在拉提瓦园修入流道而证得了不退堕的法性。“亦是稀奇”就是随顺稀奇。反复思量,这本身就是稀有的事:我因为某件事出门,竟然在途中见到了世尊。还有一件稀有的事:我从多闻天王在集会中的说法那里,亲耳听到与见到世尊时完全一致的内容。两种因缘:就是在途中见到世尊这件事,以及想要转述从多闻天王面前亲闻之法的愿望。
281.Āsā ca pana me santiṭṭhatīti imināhaṃ sotāpannoti na suttappamattova hutvā kālaṃ vītināmesiṃ. Sakadāgāmimaggatthāya pana me vipassanā āraddhā. Ajjeva ajjeva paṭivijjhissāmīti evaṃ saussāho viharāmīti dasseti. Yadaggeti laṭṭhivanuyyāne paṭhamadassane sotāpannadivasaṃ sandhāya vadati. Tadagge ahaṃ, bhante, dīgharattaṃ avinipāto avinipātaṃ sañjānāmīti taṃdivasaṃ ādiṃ katvā, ahaṃ, bhante, purimaṃ catuddasaattabhāvasaṅkhātaṃ dīgharattaṃ avinipāto laṭṭhivanuyyāne sotāpattimaggavasena adhigataṃ avinipātadhammataṃ sañjānāmīti attho. Anacchariyanti anuacchariyaṃ. Cintayamānaṃ punappunaṃ acchariyamevidaṃ yaṃ kenacideva karaṇīyena gacchanto bhagavantaṃ antarāmagge addasaṃ. Idampi acchariyaṃ yañca vessavaṇassa mahārājassa sayaṃparisāya bhāsato bhagavato diṭṭhasadisameva sammukhā sutaṃ. Dve paccayāti antarāmagge diṭṭhabhāvo ca vessavaṇassa sammukhā sutaṃ ārocetukāmatā ca.
天众集会处的注释
Devasabhāvaṇṇanā
282282. “已聚集”——为什么聚集?据说他们以四种原因而聚集:为了举行入雨安居的集会,为了举行自恣的集会,为了听闻正法,以及为了享受巴利恰答咖树的游戏之乐。其中,“明天是入雨安居日”——在阿沙荼月满月那天,两个天界的众天神在善法堂天众集会处聚集商议:“某座寺院有一位比丘入雨安居,某座寺院有两位、三位、四位、五位、十位、二十位、三十位、四十位、五十位、一百位、一千位比丘入雨安居;在这些地方,你们要为诸位尊者好好安排守护。”这样,就完成了入雨安居的集会。
282.Sannipatitāti kasmā sannipatitā? Te kira catūhi kāraṇehi sannipatanti. Vassūpanāyikasaṅgahatthaṃ, pavāraṇāsaṅgahatthaṃ, dhammasavanatthaṃ, pāricchattakakīḷānubhavanatthanti. Tattha sve vassūpanāyikāti āsāḷhīpuṇṇamāya dvīsu devalokesu devā sudhammāya devasabhāya sannipatitvā mantenti asukavihāre eko bhikkhu vassūpagato, asukavihāre dve tayo cattāro pañca dasa vīsati tiṃsaṃ cattālīsaṃ paññāsaṃ sataṃ sahassaṃ bhikkhū vassūpagatā, etthettha ṭhāne ayyānaṃ ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ karothāti evaṃ vassūpanāyikasaṅgaho kato hoti.
那时他们也是因为同样的原因聚在一起。这是他们的座位——这是四大天王的座位。等他们坐好之后,才轮到我们的座位。
Tadāpi eteneva kāraṇena sannipatitā. Idaṃ tesaṃ hoti āsanasminti idaṃ tesaṃ catunnaṃ mahārājānaṃ āsanaṃ hoti. Evaṃ tesu nisinnesu atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti.
“为了那个目的”是指为了入雨安居这件事。“思惟了那个目的、商议了那个目的”是指为了守护住在森林里的比丘僧团而思惟。“在这里,你们应当为已入雨安居的比丘僧团安排好守护”——这是与四大王一起商议后说的。所谓“已说之语”中的“ti”:三十三位天子这样说,四大王就被称为“已说之语”。同样,三十三位天子是随教诫者,其他天子则被称为“被随教诫之语”。不过这两处的“ti”只是一个语气词。“未离去”是指还没有走。
Yenatthenāti yena vassūpanāyikatthena. Taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvāti taṃ araññavāsino bhikkhusaṅghassa ārakkhatthaṃ cintayitvā. Etthettha vuṭṭhabhikkhusaṅghassa ārakkhaṃ saṃvidahathāti catūhi mahārājehi saddhiṃ mantetvā. Vuttavacanāpi tanti tettiṃsa devaputtā vadanti, mahārājāno vuttavacanā nāma. Tathā tettiṃsa devaputtā paccānusāsanti, itare paccānusiṭṭhavacanā nāma. Padadvayepi pana tanti nipātamattameva. Avipakkantāti agatā.
283“殊胜”是指广大、宏大。“天威神力”是指所有天人的衣服、装饰、宫殿和身体的光明,能遍满十二由旬。而有大福德者的身体光明,则能遍满一百由旬。常童子梵天神的光明,更超越了那样的天威神力。
283.Uḷāroti vipulo mahā. Devānubhāvanti yā sā sabbadevatānaṃ vatthālaṅkāravimānasarīrānaṃ pabhā dvādasa yojanāni pharati. Mahāpuññānaṃ pana sarīrappabhā yojanasataṃ pharati. Taṃ devānubhāvaṃ atikkamitvā.
这就是梵天的前行相。就像太阳将要升起时,曙光就是它的先导、它的前行相;同样,这也是梵天的前行相。这是在说明这个意思。
Brahmunohetaṃ pubbanimittanti yathā sūriyassa udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇuggaṃ, evameva brahmunopi etaṃ – ‘‘pubbanimitta’’nti dīpeti.
常童子梵天神谈话的注释
Sanaṅkumārakathāvaṇṇanā
284“不可接近”是指无法达到,意思是三十三天的天人们看不见他。“在眼界中”是指在眼净色或视野范围内。他不在天人们眼界的范围内,无法达到,也就是说不能超越。因为下面的天神们只能看见上面的天人们化作的粗显身体。“获得喜悦与满足”就是获得喜悦与满足。“刚刚灌顶继位”是指现在刚刚经过灌顶、继承了王位。不过这个意义,应当借助杜塔嘎玛尼无畏王的事迹来阐明——
284.Anabhisambhavanīyoti apattabbo, na taṃ devā tāvatiṃsā passantīti attho. Cakkhupathasminti cakkhupasāde āpāthe vā. So devānaṃ cakkhussa āpāthe sambhavanīyo pattabbo na hoti, na abhibhavatīti vuttaṃ hoti. Heṭṭhā heṭṭhā hi devatā uparūpari devānaṃ oḷārikaṃ katvā māpitameva attabhāvaṃ passituṃ sakkonti, vedapaṭilābhanti tuṭṭhipaṭilābhaṃ. Adhunābhisitto rajjenāti sampati abhisitto rajjena. Ayaṃ panattho duṭṭhagāmaṇiabhayavatthunā dīpetabbo –
据说他征服了三十二位泰米尔国王后,在阿努拉德普勒举行灌顶即位,因为满心欢喜,整整一个月都睡不着。于是他对僧团说:“尊者,我睡不着。”僧团就说:“那么,大王,今天您就受持伍波萨他吧。”他就受持了伍波萨他。僧团回去后,派了八位精通阿毗达摩的比丘去,吩咐他们:“你们去诵《心双论》。”他们去了以后,对国王说:“大王,您躺下吧。”然后就开始诵。国王听着诵经,就睡着了。那些上座心想“别吵醒国王”,就走了。国王第二天日出时醒来,不见那些上座,就问:“尊者们去哪儿了?”有人告诉他:“他们知道您睡着了,就走了。”国王说:“各位贤友,我的尊者们对孩子们没有不知道的药,连让人睡觉的药都知道呢。”
So kira dvattiṃsa damiḷarājāno vijitvā anurādhapure pattābhiseko tuṭṭhasomanassena māsaṃ niddaṃ na labhi, tato – ‘‘niddaṃ na labhāmi, bhante’’ti bhikkhusaṅghassa ācikkhi. Tena hi, mahārāja, ajja uposathaṃ adhiṭṭhāhīti. So ca uposathaṃ adhiṭṭhāsi. Saṅgho gantvā – ‘‘cittayamakaṃ sajjhāyathā’’ti aṭṭha ābhidhammikabhikkhū pesesi. Te gantvā – ‘‘nipajja tvaṃ, mahārājā,’’ti vatvā sajjhāyaṃ ārabhiṃsu. Rājā sajjhāyaṃ suṇantova niddaṃ okkami. Therā – rājānaṃ mā pabodhayitthāti pakkamiṃsu. Rājā dutiyadivase sūriyuggamane pabujjhitvā there apassanto – ‘‘kuhiṃ ayyā’’ti pucchi. Tumhākaṃ niddokkamanabhāvaṃ ñatvā gatāti. Natthi, bho, mayhaṃ ayyakassa dārakānaṃ ajānanakabhesajjaṃ nāma, yāva niddābhesajjampi jānanti yevāti āha.
五髻:他化作和五髻乾闼婆一样的模样。据说,所有天神都把五髻乾闼婆天子的身体执为自己的所有物,所以梵天神也化现出同样的身形才出现。结跏趺坐而坐:盘起跏趺坐了下来。
Pañcasikhoti pañcasikhagandhabbasadiso hutvā. Pañcasikhagandhabbadevaputtassa kira sabbadevatā attabhāvaṃ mamāyanti. Tasmā brahmāpi tādisaṃyeva attabhāvaṃ nimminitvā pāturahosi. Pallaṅkena nisīdīti pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi.
“完全释放”是指彻底解脱、毫无滞碍。“可被了知”是指能让人明白意义。“优美”是指甜美、柔和。“值得听闻”是指值得听、能让耳朵舒服。“凝实”是指浑然一体。“不散乱”是指非常清晰、不杂乱。“甚深”是指从脐部根本处生起,深沉厚重,而不只是靠舌、齿、唇、腭碰触发出来的声音。因为那样发出来的声音既不动听,也不能传远。“有回响”是指像大雷云或大鼓的声音那样,带有轰鸣回荡的特质。此外还应知道:此处每一句后句,都应当理解为前一句的意义。“随众”是指随与会大众的数量,令同等数量的人都能了知。他的声音只在与会大众之内回荡,不会向外流散。“凡有任何……”等语,是为了显示他致力于大众利益而说的。“已皈依”并非泛指以任何一种方式皈依,而是指以无疑心所摄持的皈依。“遍满乾闼婆众”是指遍满乾闼婆天众。如是,从我大师出现于世之时起,在六欲天等处,与会大众相续不断,犹如捣碎米粉装满管子,又如林中的声林一般。因此说道。
Vissaṭṭhoti sumutto apalibuddho. Viññeyyoti atthaviññāpano. Mañjūti madhuro mudu. Savanīyoti sotabbayuttako kaṇṇasukho. Bindūti ekagghano. Avisārīti suvisado avippakiṇṇo. Gambhīroti nābhimūlato paṭṭhāya gambhīrasamuṭṭhito, na jivhādantaoṭṭhatālumattappahārasamuṭṭhito. Evaṃ samuṭṭhito hi amadhuro ca hoti, na ca dūraṃ sāveti. Ninnādīti mahāmeghamudiṅgasaddo viya ninnādayutto. Apicettha pacchimaṃ pacchimaṃ padaṃ purimassa purimassa atthoyevāti veditabbo. Yathāparisanti yattakā parisā, tattakameva viññāpeti. Anto parisāyaṃ yevassa saddo samparivattati, na bahiddhā vidhāvati. Ye hi kecīti ādi bahujanahitāya paṭipannabhāvadassanatthaṃ vadati. Saraṇaṃ gatāti na yathā vā tathā vā saraṇaṃ gate sandhāya vadati. Nibbematikagahitasaraṇe pana sandhāya vadati. Gandhabbakāyaṃ paripūrentīti gandhabbadevagaṇaṃ paripūrenti. Iti amhākaṃ satthu loke uppannakālato paṭṭhāya cha devalokādīsu piṭṭhaṃ koṭṭetvā pūritanāḷi viya saravananaḷavanaṃ viya ca nirantaraṃ jātaparisāti āha.
修习神足的注释
Bhāvitaiddhipādavaṇṇanā
287这些法,那位世尊已经彻底安立、彻底宣说。——意思是:我的导师、那位世尊,对这些法已经彻底安立、彻底宣说。
神足在这里应当这样理解:以成就的意义叫神,以安立的意义叫足。
以神足的充分成就:意思是神足有能力、够充分。
以神足的自在:意思是达到神足自在的状态;也就是说,通过反复不断地修习而达到熟练自在。
以神足的神变自在:意思是能变现神足的各种境界,也就是为了以种种方式显示出来。
在欲定勤行等说法中,欲定就是以欲为因、以欲为增上的定;这是说,以想要去做的欲求作为主导而获得的定。勤行是指那些作为主要推动力的行,这是完成四种作用的正勤精进的同义语。具足就是具备了欲定和勤行。
神足:从果的角度说,是以成就的意义;或者说,众生依靠这些法而成就、增长、达到殊胜——这些被称为神的、与神通心相应的欲定和勤行等法,从作为安立基础的意义上说就是足,其余的心和心所聚则是足的内容。正如经中所说:“神足,就是在那情况下的受蕴、想蕴、行蕴、识蕴。”(《分别论》434)
其余的也应当按这个方式理解:正如以欲为增上而获得的定称为欲定,同样,以精进、心、观为增上而获得的定,就称为精进定、心定、观定。
此外,近行定是足,初禅是神;带有近行定的初禅是足,第二禅是神。这样,在前一阶段是足,在后一阶段是神——这里应当这样理解。
关于神足的详细讨论,在《清净道论》和《分别论注》中已经说过。
287.Yāvasupaññattā cime tena bhagavatāti tena mayhaṃ satthārā bhagavatā yāva supaññattā yāva sukathitā. Iddhipādāti ettha ijjhanaṭṭhena iddhi, patiṭṭhānaṭṭhena pādāti veditabbā. Iddhipahutāyāti iddhipahonakatāya. Iddhivisavitāyāti iddhivipajjanabhāvāya, punappunaṃ āsevanavasena ciṇṇavasitāyāti vuttaṃ hoti. Iddhivikubbanatāyāti iddhivikubbanabhāvāya, nānappakārato katvā dassanatthāya. Chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgatantiādīsu chandahetuko chandādhiko vā samādhi chandasamādhi, kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhissetaṃ adhivacanaṃ. Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Samannāgatanti chandasamādhinā ca padhānasaṅkhārena ca upetaṃ. Iddhipādanti nipphattipariyāyena ijjhanaṭṭhena vā, ijjhanti etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena iddhīti saṅkhyaṃ gatānaṃ abhiññācittasampayuttānaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūto sesacittacetasikarāsīti attho. Vuttañhetaṃ – ‘‘iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho’’ti (vibha. 434). Iminā nayena sesesupi attho veditabbo. Yatheva hi chandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi chandasamādhīti vutto, evaṃ vīriyaṃ, cittaṃ, vīmaṃsaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi vīmaṃsāsamādhīti vuccati. Apica upacārajjhānaṃ pādo, paṭhamajjhānaṃ iddhi. Saupacāraṃ paṭhamajjhānaṃ pādo, dutiyajjhānaṃ iddhīti evaṃ pubbabhāge pādo, aparabhāge iddhīti evamettha attho veditabbo. Vitthārena iddhipādakathā visuddhimagge ca vibhaṅgaṭṭhakathāya ca vuttā.
有些人却说:“神通是已成就的,神足是未成就的。”为了驳斥他们的说法,论师引用了《阿毗达摩》中的《后细品》:“有四种神足:欲神足、精进神足、心神足、观神足。其中,什么是欲神足?比丘有时为了断除诸邪见、为了证得初地,而修习出世间、导向出离、趋向损减、属于苦行道迟通达的禅那——他远离诸欲,进入初禅,并安住于其中。那时生起的欲、欲求、想要去做的意愿、对善法的欲,这就叫作欲神足;其余与欲神足相应的心所法,也属于欲神足。”这些内容都是从出世间的角度来说的。其中,赖吒长老以欲为主导,证得了出世间法;索纳长老以精进为主导;桑菩多长老以心为主导;尊者摩卡拉迦以观为主导。
Keci pana ‘‘nipphannā iddhi. Anipphanno iddhipādo’’ti vadanti, tesaṃ vādamaddanatthāya abhidhamme uttaracūḷikavāro nāma ābhato – ‘‘cattāro iddhipādā chandiddhipādo, vīriyiddhipādo, cittiddhipādo, vīmaṃsiddhipādo. Tattha katamo chandiddhipādo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ. Yo tasmiṃ samaye chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando, ayaṃ vuccati chandiddhipādo, avasesā dhammā chandiddhipādasampayuttā’’ti (vibha. 458). Ime pana lokuttaravaseneva āgatā. Tattha raṭṭhapālatthero chandaṃ dhuraṃ katvā lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattesi. Soṇatthero vīriyaṃ dhuraṃ katvā, sambhūtatthero cittaṃ dhuraṃ katvā, āyasmā mogharājā vīmaṃsaṃ dhuraṃ katvāti.
在这里,就像四个大臣的儿子都想得到那个官位,于是都依靠国王生活。其中一个人对侍奉国王生起了兴趣,摸清了国王的心思和喜好,白天黑夜都去侍奉,终于讨得国王欢心,得到了那个官位。就像这个人一样,应当知道,这就是以欲为主导来证得出世间法的人。
Tattha yathā catūsu amaccaputtesu ṭhānantaraṃ patthetvā rājānaṃ upanissāya viharantesu eko upaṭṭhāne chandajāto rañño ajjhāsayañca ruciñca ñatvā divā ca ratto ca upaṭṭhahanto rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Yathā so, evaṃ chandadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
另有一种人,他心里想:“谁能天天去侍候呢?等有事发生了,我再靠努力去让他满意。”后来边境叛乱,国王派他去,他靠努力打败了敌人,得到了官位。就像这个人一样,应当知道,这就是以精进为主导来证得非世间法(涅槃)的人。
Eko pana – ‘‘divase divase upaṭṭhātuṃ ko sakkoti, uppanne kicce parakkamena ārādhessāmī’’ti kupite paccante raññā pahito parakkamena sattumaddanaṃ katvā ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Yathā so, evaṃ vīriyadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
另有一人想:“天天去侍奉,甚至用胸口替国王挡矛和箭,都是沉重的负担,我要靠咒术的力量来讨他欢心。”他因为熟悉刹帝利之学,就用咒术安排,赢得了国王的欢心,从而得到了官位。就像这个人一样,应当知道,这是以“心”为主导而证得出世间法的人。
Eko – ‘‘divase divase upaṭṭhānampi urena sattisarapaṭicchannampi bhāroyeva, mantabalena ārādhessāmī’’ti khattavijjāya kataparicayattā mantasaṃvidhānena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ pāpuṇāti. Yathā so, evaṃ cittadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
另一人想:“何必靠这些侍奉之类的事呢?国王总是把官位赐给出身高贵的人,他赐给那样的人时,也会赐给我。”他仅仅依靠出身的高贵就得到了官位。应当知道,就像这个人一样,依靠极清净的观,以观为主导而证得出世间法的人,也是如此。
Aparo – ‘‘kiṃ imehi upaṭṭhānādīhi, rājāno nāma jātisampannassa ṭhānantaraṃ denti, tādisassa dento mayhaṃ dassatī’’ti jātisampattimeva nissāya ṭhānantaraṃ pāpuṇi, yathā so, evaṃ suparisuddhaṃ vīmaṃsaṃ nissāya vīmaṃsadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
“种种”就是多种多样。“神变类”就是神变的种类。
Anekavihitanti anekavidhaṃ. Iddhividhanti iddhikoṭṭhāsaṃ.
三种得机会的注释
Tividhaokāsādhigamavaṇṇanā
288证得乐:是为了证得禅那的乐、道的乐和果的乐。相应:指与那相应的心。圣法:指由圣者世尊、佛陀所宣说的法。听闻:指在导师面前听闻,或由比丘、比丘尼等人宣说时听闻。如理作意:是以方法、以途径、以原因,依照“无常”等的方式作意。正如所说:“所谓如理作意,就是以方法作意、以途径作意——于无常作意‘无常’,于苦作意‘苦’,于无我作意‘无我’,于不净作意‘不净’;或者随顺真理而令心转向、随转、倾向、专注、作意,这称为如理作意。”这样说时,是说明在如理作意上开始业。不相应:与事欲和烦恼欲都不相应而住。乐生起:初禅乐生起。从乐而有更大的喜悦:从等至出定者,以禅那乐为缘,辗转生起喜悦。欢悦:从满足的状态而起的微弱喜。喜悦:较强的喜与悦。第一种机会的证得:初禅镇伏五盖后,取得自己的机会而住,因此说“第一种机会的证得”。
288.Sukhassādhigamāyāti jhānasukhassa maggasukhassa phalasukhassa ca adhigamāya. Saṃsaṭṭhoti sampayuttacitto. Ariyadhammanti ariyena bhagavatā buddhena desitaṃ dhammaṃ. Suṇātīti satthu sammukhā bhikkhubhikkhunīādīhi vā desiyamānaṃ suṇāti. Yoniso manasikarotīti upāyato pathato kāraṇato ‘anicca’ntiādivasena manasi karoti. ‘‘Yoniso manasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro, anicce aniccanti dukkhe dukkhanti anattani anattāti asubhe asubhanti saccānulomikena vā cittassa āvaṭṭanā anvāvaṭṭanā ābhogo samannāhāro manasikāro, ayaṃ vuccati yonisomanasikāro’’ti. Evaṃ vutte yonisomanasikāre kammaṃ ārabhatīti attho. Asaṃsaṭṭhoti vatthukāmehipi kilesakāmehipi asaṃsaṭṭho viharati. Uppajjati sukhanti uppajjati paṭhamajjhānasukhaṃ. Sukhā bhiyyo somanassanti samāpattito vuṭṭhitassa jhānasukhapaccayā aparāparaṃ somanassaṃ uppajjati. Pamudāti tuṭṭhākārato dubbalapīti. Pāmojjanti balavataraṃ pītisomanassaṃ. Paṭhamo okāsādhigamoti paṭhamajjhānaṃ pañcanīvaraṇāni vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘paṭhamo okāsādhigamo’’ti vuttaṃ.
这里说的“粗显”是指:身行和语行暂且可以说是粗显的,但心行怎么会是粗显的呢?因为还没有被断除。身行确实是由第四禅断除的,语行是由第二禅断除的,心行是由灭尽定断除的。这样一来,即使身行和语行已经被断除,它们仍然还存在,所以相对于已被断除的身行和语行来说,由于心行尚未被断除,它就被称为粗显。“乐”是指从灭尽定出定时生起的、属于第四禅果等至的乐。“从乐而有更大的喜悦”是指从果等至出定后,接连不断地生起喜悦。“第二得”是指第四禅镇伏了乐和苦,把握住自己的立足处而安住,因此说为“第二得”。在这里,第二禅和第三禅在说到第四禅时就已经被包括在内了,所以没有另外单独说。
Oḷārikāti ettha kāyavacīsaṅkhārā tāva oḷārikā hontu, cittasaṅkhārā kathaṃ oḷārikāti? Appahīnattā. Kāyasaṅkhārā hi catutthajjhānena pahīyanti, vacīsaṅkhārā dutiyajjhānena, cittasaṅkhārā nirodhasamāpattiyā. Iti kāyavacīsaṅkhāresu pahīnesupi te tiṭṭhantiyevāti pahīne upādāya appahīnattā oḷārikā nāma jātā. Sukhanti nirodhā vuṭṭhahantassa uppannaṃ catutthajjhānikaphalasamāpattisukhaṃ. Sukhā bhiyyo somanassati phalasamāpattito vuṭṭhitassa aparāparaṃ somanassaṃ. Dutiyo okāsādhigamoti catutthajjhānaṃ sukhaṃ dukkhaṃ vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘dutiyo okāsādhigamo’’ti vuttaṃ. Dutiyatatiyajjhānāni panettha catutthe gahite gahitāneva hontīti visuṃ na vuttānīti.
在“这是善”等说法里,善指的是十善业道,不善指的是十不善业道。有罪、有苦等分类,也应当依照这些来理解。而这一切,无论是黑、白,还是具有对应关系的,就称为“黑白有对应法”。只有涅槃是没有对应法的。“无明被断除”,是说遮蔽轮回的无明被断除了。“明生起”,是说阿拉汉道的明生起。“乐”,是指阿拉汉道的乐和果的乐。“从乐而有更大的喜悦”,是指从果等至出定后,一再生起的喜悦。“第三得”,是说阿拉汉道镇伏了一切烦恼,取得了自己的立足处而安住,因此称为“第三得”。其余诸道,在取得这一道时就已经包含在内了,所以没有另外单独说明。
Idaṃ kusalantiādīsu kusalaṃ nāma dasakusalakammapathā. Akusalanti dasaakusalakammapathā. Sāvajjadukādayopi etesaṃ vaseneva veditabbā. Sabbañceva panetaṃ kaṇhañca sukkañca sappaṭibhāgañcāti kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ. Nibbānameva hetaṃ appaṭibhāgaṃ. Avijjā pahīyatīti vaṭṭapaṭicchādikā avijjā pahīyati. Vijjā uppajjatīti arahattamaggavijjā uppajjati. Sukhanti arahattamaggasukhañceva phalasukhañca. Sukhā bhiyyo somanassanti phalasamāpattito vuṭṭhitassa aparāparaṃ somanassaṃ. Tatiyo okāsādhigamoti arahattamaggo sabbakilese vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘tatiyo okāsādhigamo’’ti vutto. Sesamaggā pana tasmiṃ gahite antogadhā evāti visuṃ na vuttā.
这三种得机会,要依三十八种所缘来详细解说。怎么解说呢?把一切所缘都按照《清净道论》所说的方法,分近行和安止来判定,然后在二十四处中,初禅应说为“第一得机会”;在十三处中,第二禅和第三禅,在十五处中,第四禅以及灭尽定,应说为“第二得机会”。至于十种近行禅那,它们是道的近因,属于第三得机会。此外,在三学中,增上戒学属于第一得机会,增上心学属于第二,增上慧学属于第三,也应依三学来解说。依《沙门果经》来说:从小戒开始,直到初禅,是第一得机会;从第二禅直到非想非非想处,是第二得机会;从观开始,直到阿拉汉道,是第三得机会,也应依《沙门果经》来解说。在三藏中,律藏属于第一得机会,经藏属于第二,阿毗达摩藏属于第三,也应依三藏来解说。
Ime pana tayo okāsādhigamā aṭṭhatiṃsārammaṇavasena vitthāretvā kathetabbā. Kathaṃ? Sabbāni ārammaṇāni visuddhimagge vuttanayeneva upacāravasena ca appanāvasena ca vavatthapetvā catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamajjhānaṃ ‘‘paṭhamo okāsādhigamo’’ti kathetabbaṃ. Terasasu ṭhānesu dutiyatatiyajjhānāni, pannarasasu ṭhānesu catutthajjhānañca nirodhasamāpattiṃ pāpetvā ‘‘dutiyo okāsādhigamo’’ti kathetabbaṃ. Dasa upacārajjhānāni pana maggassa padaṭṭhānabhūtāni tatiyaṃ okāsādhigamaṃ bhajanti. Apica tīsu sikkhāsu adhisīlasikkhā paṭhamaṃ okāsādhigamaṃ bhajati, adhicittasikkhā dutiyaṃ, adhipaññāsikkhā tatiyanti evaṃ sikkhāvasenapi kathetabbaṃ. Sāmaññaphalepi cūḷasīlato yāva paṭhamajjhānā paṭhamo okāsādhigamo , dutiyajjhānato yāva nevasaññānāsaññāyatanā dutiyo , vipassanāto yāva arahattā tatiyo okāsādhigamoti evaṃ sāmaññaphalasuttantavasenapi kathetabbaṃ. Tīsu pana piṭakesu vinayapiṭakaṃ paṭhamaṃ okāsādhigamaṃ bhajati, suttantapiṭakaṃ dutiyaṃ, abhidhammapiṭakaṃ tatiyanti evaṃ piṭakavasenapi kathetabbaṃ.
据说,从前大长老们在入雨安居时,就是以这部经作为开端来诵持的。为什么呢?因为他们想:这样我们就能分别开演三藏来说法了。确实,把三藏汇合起来说法,不能说这是恶说。只有依止三藏而说的这部经,才算是善说。
Pubbe kira mahātherā vassūpanāyikāya imameva suttaṃ paṭṭhapenti. Kiṃ kāraṇā? Tīṇi piṭakāni vibhajitvā kathetuṃ labhissāmāti. Tepiṭakena hi samodhānetvā kathentassa dukkathitanti na sakkā vattuṃ. Tepiṭakaṃ bhajāpetvā kathitameva idaṃ suttaṃ sukathitaṃ hotīti.
四念处注释
Catusatipaṭṭhānavaṇṇanā
289为了证得善:也就是为了证得道之善和果之善。这两者都因为无过失、因为安稳,所以就是善。其中,正定是指:在自身之内,心安定下来、专一集中。在外在他身引发如实知见是指:把自己的智见转向他人的身体。这个道理在一切处都一样。而且在一切处,具念这个词指的是摄持身等所缘的念,世间这个词指的是所摄持的身等世间。应当知道,这里所说的四念处,是世间与出世间混合在一起说的。
289.Kusalassādhigamāyāti maggakusalassa ceva phalakusalassa ca adhigamatthāya. Ubhayampi hetaṃ anavajjaṭṭhena khemaṭṭhena vā kusalameva. Tattha sammāsamādhiyatīti tasmiṃ ajjhattakāye samāhito ekaggacitto hoti. Bahiddhā parakāye ñāṇadassanaṃ abhinibbattetīti attano kāyato parassa kāyābhimukhaṃ ñāṇaṃ peseti. Esa nayo sabbattha. Sabbattheva ca satimāti padena kāyādipariggāhikā sati, lokoti padena pariggahitakāyādayova loko. Cattāro cete satipaṭṭhānā lokiyalokuttaramissakā kathitāti veditabbā.
七定资具的注释
Sattasamādhiparikkhāravaṇṇanā
290“定资具”这里,资具有三种。正如《相应部》中说:“车以戒为资具,以禅那为轴,以精进为轮”——这里的“资具”是指庄严具。《增支部》中说:“以七种城资具善加防护”——这里的“资具”是指随从。《长部》中说:“病缘药、活命资具”——这里的“资具”是指必需品。但在这里,是依“随从”这一层含义说“七种定资具”。“被资具围绕”就是被随从围绕。这被称为“圣正定”,就像被七宝围绕的转轮王一样,被七支围绕,所以称为“圣正定”。“有近依”也就是“有近依”,意思是“有随从”。“于正见安住者”指安住在正见中的人。“正思惟生起”指正思惟运转起来。这个道理适用于所有文句。不过,这个含义应当从道和果两方面来理解。怎么理解?安住在道正见中的人,道正思惟便生起……乃至……安住在道智中的人,道解脱便生起。同样,安住在果正见中的人,果正思惟便生起……乃至……安住在果智中的人,果解脱便生起。
290.Samādhiparikkhārāti ettha tayo parikkhārā. ‘‘Ratho sīlaparikkhāro jhānakkho cakkavīriyo’’ti (saṃ. ni. 5.4) hi ettha alaṅkāro parikkhāro nāma. ‘‘Sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataṃ hotī’’ti (a. ni. 7.67) ettha parivāro parikkhāro nāma. ‘‘Gilānapaccayajīvitaparikkhāro’’ti (dī. ni. 3.182) ettha sambhāro parikkhāro nāma. Idha pana parivāraparikkhāravasena ‘‘satta samādhiparikkhārā’’ti vuttaṃ. Parikkhatāti parivāritā. Ayaṃ vuccati so ariyo sammāsamādhīti ayaṃ sattahi ratanehi parivuto cakkavattī viya sattahi aṅgehi parivuto ‘‘ariyo sammāsamādhī’’ti vuccati. Saupaniso itipīti saupanissayo itipi vuccati, saparivāro yevāti vuttaṃ hoti. Sammādiṭṭhissāti sammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa. Sammāsaṅkappo pahotīti sammāsaṅkappo pavattati. Esa nayo sabbapadesu. Ayaṃ panattho maggavasenāpi phalavasenāpi veditabbo. Kathaṃ? Maggasammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa maggasammāsaṅkappo pahoti…pe… maggañāṇe ṭhitassa maggavimutti pahoti. Tathā phalasammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa phalasammāsaṅkappo pahoti…pe… phalasammāñāṇe ṭhitassa phalavimutti pahotīti.
善说等词在《清净道论》里已经宣说过了。敞开就是已打开。不死就是涅槃。门就是进入的道路。以不动摇净信就是以不可动摇的净信。法所调伏就是通过正确的引导而被引导。
Svākkhātotiādīni visuddhimagge vaṇṇitāni. Apārutāti vivaṭā. Amatassāti nibbānassa. Dvārāti pavesanamaggā. Aveccappasādenāti acalappasādena. Dhammavinītāti sammāniyyānena niyyātā.
“还有这其余众生”这句话,是针对不来者说的,同时也说明确实有不来者存在。“福分”是指由福业之分而生的。“惭惧”是指惭惧者。他借此表明:由于害怕妄语,我无法思量“这或许有时会是妄语”,但并非我没有思量的能力。
Atthāyaṃ itarā pajāti anāgāmino sandhāyāha, anāgāmino ca atthīti vuttaṃ hoti. Puññabhāgāti puññakoṭṭhāsena nibbattā. Ottappanti ottappamāno. Tena kadāci nāma musā assāti musāvādabhayena saṅkhātuṃ na sakkomi, na pana mama saṅkhātuṃ balaṃ natthīti dīpeti.
291他问“你们怎么想”的时候,只是向多闻天王发问,并不是认为“这样的导师过去没有”或者“将来也不会有”。因为一切诸佛的证悟并没有差别。
291.Taṃ kiṃ maññati bhavanti iminā kevalaṃ vessavaṇaṃ pucchati, na panassa evarūpo satthā nāhosīti vā na bhavissatīti vā laddhi atthi. Sabbabuddhānañhi abhisamaye viseso natthi.
292“自己的众中”就是在自己的会众里。“此梵行”就是指这整个三学梵行。其余的内容都很浅显易懂。而这些文句,是结集法的长老们所安立的。
292.Sayaṃparisāyanti attano parisāyaṃ. Tayidaṃ brahmacariyanti taṃ idaṃ sakalaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ. Sesaṃ uttānameva. Imāni pana padāni dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitānīti.