7. 《阇利耶经》的注释
7. Jāliyasuttavaṇṇanā
两位出家者的故事注释
Dvepabbajitavatthuvaṇṇanā
378说了“在瞿希陀居士所建的僧园里”之后,为了从源头简要说明:那位名叫瞿希陀居士的人是谁?他又是怎样建起这座僧园的?世尊又是怎样住在那里?——为了把这一切从起因开始简要地展示出来,所以说了“据说从前”等话。其中“从那里”是指从阿拉迦巴国。“那时”是指他们进入那个村庄的那一天。“浓厚的乳粥”是指浓稠而量多的乳粥。“不在附近”是指不在家里,到外面去了。“吼叫”就是发出叫声。他因声音的成就而被称为“作吼声天子”。“由于聪明”是指凭借智慧的聪敏。他生为瞿希陀居士,也正是因为那样的声音成就,才得到了“瞿希陀”这个名字。
378. ‘‘Ghositena seṭṭhinā kate ārāme’’ti vatvā tattha koyaṃ ghositaseṭṭhi nāma, kathañcānena ārāmo kārito, kathaṃ vā tattha bhagavā vihāsīti taṃ sabbaṃ samudāgamato paṭṭhāya saṅkhepatova dassetuṃ ‘‘pubbe kirā’’tiādi vuttaṃ. Tatoti allakapparaṭṭhato. Tadāti tesaṃ taṃ gāmaṃ paviṭṭhadivase. Balavapāyāsanti garutaraṃ bahupāyāsaṃ. Asannihiteti gehato bahi gate. Bhussatīti ravati. Ghosakadevaputtotveva nāmaṃ ahosi saraghosasampattiyā. Veyyattiyenāti paññāveyyattiyena. Ghositaseṭṭhi nāma jāto tāya eva cassa sarasampattiyā ghositanāmatā.
为了让身体得到滋养:因为在雪山以果实和根茎为食,身体疲惫,所以用咸酸的食物来滋养、满足身体。渴了就是口渴。疲劳就是身体疲倦。据说他们到了那棵榕树,看见它光彩夺目,心想:住在这里的天神一定有大神力吧,愿这位天神消除我们长途跋涉的疲劳。因此说住在那里的……坐下。那位就是给孤独居士。雇工们,是指为了工钱而做事的奴仆和佣人。通常的饭食报酬,是指平时应给的饭食报酬。因为那天他受持布萨,即使他们没有干活,也应当按工作日那样给予饭食报酬,这就是意思。任何一位,是指任何一个雇工。
Sarīrasantappanatthanti himavante phalamūlāhāratāya kilantasarīrā loṇambilasevanena tassa santappanatthaṃ pīnanatthaṃ. Tasitāti pipāsitā. Kilantāti parissantakāyā. Te kira taṃ vaṭarukkhaṃ patvā tassa sobhāsampattiṃ disvā mahānubhāvā maññe ettha adhivatthā devatā, ‘‘sādhu vatāyaṃ devatā amhākaṃ addhānaparissamaṃ vinodeyyā’’ti cintesuṃ, tena vuttaṃ ‘‘tattha adhivatthā…pe… nisīdiṃsū’’ti. Soti anāthapiṇḍiko gahapati. Bhatakānanti bhatiyā veyyāvaccaṃ karontānaṃ dāsapesakammakarānaṃ. Pakatibhattavetananti pakatiyā dātabbabhattavetanaṃ, tadā uposathikattā kammaṃ akarontānampi kammakaraṇadivasena dātabbabhattavetanamevāti attho. Kañcīti kañcipi bhatakaṃ.
“非难”是指:抓住别人的话之后,对它发起攻击、加以逼迫,也就是以看出过失的方式去冲撞,这就是它的意思。因此说“怀着非难的意图,想要把论点提出来”——也就是想要把过失拿出来、把它安立起来。他们以毁谤的方式来说,所以叫“论”,也就是过失。“想要把那个提出来”,就是想要把它安立起来。所谓“命即是身”,在这里,那个被认定为“命”的东西,正是被认定为“身”的东西;他们采取“把色看作我”这样的论点来说。或者,把色和我二者当成不二,以这样观察的方式说“有情”,或者是指着外道所构想出来的我而说。所谓“坏灭”,就是依坏灭、毁灭而消失。由于这样,不许命与身二者有差异,又由于见到身的坏灭。这里并不是说:如同具有坏灭的身那样,虽然命与身的差异未被见到,命的坏灭也被说了出来;同样,由于未见坏灭,所以不许身也有差异,不能这样理解,因为那种坏灭是现量成立的,而且离开了所造色与四大种所成色,身也不存在。因此说“成为断见”。
Upecca parassa vācāya ārambhanaṃ bādhanaṃ upārambho, dosadassanavasena ghaṭṭananti attho, tenāha ‘‘upārambhādhippāyena vādaṃ āropetukāmā hutvā’’ti. Vadanti nindanavasena kathenti etenāti hi vādo, doso. Taṃ āropetukāmā, patiṭṭhāpetukāmā hutvāti attho. ‘‘Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti, idha yaṃ vatthuṃ jīvasaññitaṃ, tadeva sarīrasaññitanti ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’ti vādaṃ gahetvā vadanti. Rūpañca attānañca advayaṃ katvā samanupassanavasena ‘‘satto’’ti vā bāhirakaparikappitaṃ attānaṃ sandhāya vadanti. Bhijjatīti nirudayavināsavasena vinassati. Tena jīvasarīrānaṃ anaññattānujānanato, sarīrassa ca bhedadassanato. Na hettha yathā bhedavatā sarīrato anaññattā adiṭṭhopi jīvassa bhedo vutto, evaṃ adiṭṭhabhedato anaññattā sarīrassāpi abhedoti sakkā viññātuṃ tassa bhedassa paccakkhasiddhattā, bhūtupādāyarūpavinimuttassa ca sarīrassa abhāvatoti āha ‘‘ucchedavādo hotī’’ti.
有人说“命是一回事,身是另一回事”,意思是:被称为命的那个东西是一回事,被称为身的那个东西是另一回事。他们是抱着“观我具有色”这类观点才这么说的。因为在色里能看到坏灭,而在我里却没有这种坏灭,于是“我是常住的”这个结论就必然跟着来。所以论主说:“对你们来说……就落入了。”
‘‘Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti aññadeva vatthuṃ jīvasaññitaṃ, aññaṃ vatthuṃ sarīrasaññitanti ‘‘rūpavantaṃ attānaṃ samanupassatī’’tiādinayappavattaṃ vādaṃ gahetvā vadanti. Rūpe bhedassa diṭṭhattā, attani ca tadabhāvato attā niccoti āpannamevāti āha ‘‘tumhākaṃ…pe… āpajjatī’’ti.
379-380这个问题就像替不孕的女人估算孩子的身高一样,只能先放一边。在这里,导师像国王闭上眼睛那样,接着为他们开示法义,从“那么,贤友们,请听”开始说起,所以说“那时世尊”等等。那正是指中道。
379-380. Tayidaṃ nesaṃ vañjhāsutassa dīgharassatāparikappanasadisanti katvā ṭhapanīyoyaṃ pañhoti tattha rājanimīlanaṃ katvā satthā upari nesaṃ ‘‘tena hāvuso suṇāthā’’tiādinā dhammadesanaṃ ārabhīti āha ‘‘atha bhagavā’’tiādi. Tassā yevāti majjhimāya paṭipadāya.
以信心出家的人,是指因为相信业与业果而离家修行,心里想“我要这样从轮回的痛苦中解脱出来”,这样走上出家之路以后,圆满持守与出家身份相应的戒律,又通过初禅让心得定。所谓“此为说”,意思是:那种依止于见染污的言论,比如“命即是身”等,是用来显示烦恼轮回的彻底了知,这就叫“说”。“不是无犹豫者”,是指对诸法还没有超越疑惑,还在各处犹豫、摇摆不定。
Saddhāpabbajitassāti saddhāya pabbajitassa ‘‘evamahaṃ ito vaṭṭadukkhato nissarissāmī’’ti evaṃ pabbajjaṃ upagatassa tadanurūpañca sīlaṃ pūretvā paṭhamajjhānena samāhitacittassa. Etaṃ vattunti etaṃ kilesavaṭṭaparibuddhidīpanaṃ ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’ntiādikaṃ diṭṭhisaṃkilesanissitaṃ vacanaṃ vattunti attho. Nibbicikiccho na hotīti dhammesu tiṇṇavicikiccho na hoti, tattha tattha āsappanaparisappanavasena pavattatīti attho.
我这样了知这个:那位比丘成就并安住于初禅时,对于与它相应的心法,我是这样了知的。但我并不这样说:就像那些执持邪见的人,把这类法连同它的所依一起执取为没有差别,于是说命就是身;或者把这两者执取为有差别,于是说命是一回事、身是另一回事,就这样宣说自己错误的执著。而我并不这样说,因为那法已经被彻底遍知,所以说然而等语。外道们大多数只能这样生起遍禅,所以说修习遍的准备。因为禅那的证得是靠修习的力量,而修习又是通过认知地遍等途径进行的,所以用想来代表说明,因此说以想力而生起。由此又说某者认知地遍等。这对他不合适:因为世尊在许多地方都说过然而我并不这样说,所以这不应该说——这是注疏者的意图,意思是连全知的世尊都不这样说,因此说他们以慢心而说。其余各处都容易理解。
Etamevaṃ jānāmīti yena so bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, etaṃ sasampayuttadhammaṃ cittanti evaṃ jānāmi. No ca evaṃ vadāmīti yathā diṭṭhigatikā taṃ dhammajātaṃ sanissayaṃ abhedato gaṇhantā ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti vā tadubhayaṃ bhedato gaṇhantā ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti vā attano micchāgāhaṃ pavedenti, ahaṃ pana na evaṃ vadāmi tassa dhammassa supariññātattā, tenāha ‘‘atha kho’’tiādi . Bāhirakā yebhuyyena kasiṇajjhānāni eva nibbattentīti āha ‘‘kasiṇaparikammaṃ bhāvantessā’’ti. Yasmā bhāvanānubhāvena jhānādhigamo, bhāvanā ca pathavīkasiṇādisañjānanamukhena hotīti saññāsīsena niddisīyati, tasmā āha ‘‘saññābalena uppanna’’nti. Tenāha – ‘‘pathavīkasiṇameko sañjānātī’’tiādi. ‘‘Na kallaṃ tasseta’’nti idaṃ yasmā bhagavatā tattha tattha ‘‘atha ca panāhaṃ na vadāmī’’ti vuttaṃ, tasmā na vattabbaṃ kiretaṃ kevalinā uttamapurisenāti adhippāyenāha, tena vuttaṃ ‘‘maññamānā vadantī’’ti. Sesaṃ sabbattha suviññeyyameva.