第5篇《库塔丹达经》的注释
5. Kūṭadantasuttavaṇṇanā
323“前两经”指的是《安巴塔经》和《索纳丹达经》这两部经。“只是依照已说的方式”意思是:此处出现的、与那里出现者相似的,从义理解释的角度来说,就是依照前面已经说过的方式;应当依照那里所说的方式来理解,这就是这段话的意思。因为《梵网经》的注释中说“幼嫩的芒果树就是芒果幼树”,所以说“芒果幼树与《梵网经》中所说的相似”。
323.Purimasuttadvayeti ambaṭṭhasoṇadaṇḍasuttadvaye. Vuttanayamevāti yaṃ tattha āgatasadisaṃ idhāgataṃ taṃ atthavaṇṇanato vuttanayameva, tattha vuttanayeneva veditabbanti attho. ‘‘Taruṇo ambarukkho ambalaṭṭhikā’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.2) brahmajālasuttavaṇṇanāyaṃ vuttanti āha ‘‘ambalaṭṭhikā brahmajāle vuttasadisāvā’’ti.
经文里说“大祭祀已筹办”,意思是:把祭祀坑建好之后,为了举行大祭祀,已经摆好了有生命的和无生命的各种祭具。而“已筹办”是说这些祭具已经那样准备妥当了,所以说“已筹办就是已备好”。“百头幼牛”指已经长到年轻力壮阶段的一百头健壮牛犊;不过这些还只是牛犊,并不是已驯服的耕牛或壮牛,因此说“百牛”。“这些”指从公牛等一直到羊的牲畜。“种种”指种类各别。从数量上说,这种种性已经由“七百”这个数目限定下来了。“禽兽”既包括水牛、麋鹿、花鹿、鹿、羚羊等兽类,也包括孔雀、野鸡、鹧鸪、鸽等鸟类。
Yaññāvāṭaṃ sampādetvā mahāyaññaṃ uddissa saviññāṇakāni, aviññāṇakāni ca yaññūpakaraṇāni upaṭṭhapitānīti vuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘mahāyañño upakkhaṭo’’ti, taṃ upakkharaṇaṃ tesaṃ tathāsajjananti āha ‘‘upakkhaṭoti sajjito’’ti. Vacchatarasatānīti yuvabhāvappattāni balavavacchasatāni, te pana vacchā eva honti, na dammā balibaddā cāti āha ‘‘vacchasatānī’’ti. Eteti usabhādayo urabbhapariyosānā. Anekesanti anekajātikānaṃ. Saṅkhyāvasena anekatā sattasataggahaṇeneva paricchinnā. Migapakkhīnanti mahiṃsarurupasadakuruṅgagokaṇṇamigānañceva morakapiñjaratittirakapotādipakkhīnañca.
328对于被称为祭祀的福德,能防止和排除它的杂染,这叫作离,也就是驱除追悔。正因为这些离使那福德之流不被截断而保持下来,所以称为安立。又说,它们在祭祀的初、中、后三个阶段持续起作用,使祭祀得以安立,所以说安立就是令其安住的意思。能资助、能完备,就是资具,也叫眷属。因此说十六资具就是十六种眷属。
328. Yaññasaṅkhātassa puññassa yo saṃkileso, tassa nivāraṇato nisedhanato vidhā vuccanti vippaṭisāravinodanā. Tato eva tā taṃ puññābhisandaṃ avicchinditvā ṭhapentīti ‘‘ṭhapanā’’ti vuttā. Tāsaṃ pana yaññassa ādimajjhapariyosānavasena tīsu kālesu pavattiyā yañño tiṭṭhapanoti āha ‘‘tiṭṭhapananti attho’’ti. Parikkharonti abhisaṅkharontīti parikkhārā, parivārāti vuttaṃ. ‘‘Soḷasaparikkhāranti soḷasaparivāra’’nti.
大胜王祭祀的注释
Mahāvijitarājayaññakathāvaṇṇanā
336“过去所行”是指自己过去世所生的、作为菩提资粮的善行。正如那个譬喻所说,这善行就像紧跟着自己、稳固可靠的宝藏一样。所谓“富裕”,是指拥有丰足财富的状态,这是就各种具体情形而说的,所以说“任何人凭自己所有的财富而成为富裕的人”。“大富者”也是如此,为了显示它达到最高程度,所以说“具有广大、无量、无法计数的财富”。从可享用、可受用的角度,特别是就欲乐来说,这称为“财”,所以说“依五种欲乐来说”。“以块、以块的方式”是指没有分成器具、装饰品等不同形态,而纯粹是一块块、一段段的形式。
336.Pubbacaritanti attano purimajātisambhūtaṃ bodhisambhārabhūtaṃ puññacariyaṃ. Tathā hissa anugāminova nidhissa thāvaro nidhi nidassito. Aḍḍhatā nāma vibhavasampannatā, sā taṃ taṃ upādāyupādāya vuccatīti āha ‘‘yo koci attano santakena vibhavena aḍḍho hotī’’ti . Tathā mahaddhanatāpīti taṃ ukkaṃsagataṃ dassetuṃ ‘‘mahatā aparimāṇasaṅkhyena dhanena samannāgato’’ti vuttaṃ. Bhuñjitabbato paribhuñjitabbato visesato kāmā bhogo nāmāti āha ‘‘pañcakāmaguṇavasenā’’ti. Piṇḍapiṇḍavasenāti bhājanālaṅkārādivibhāgaṃ ahutvā kevalaṃ khaṇḍakhaṇḍavasena.
“摩沙迦等”里的“等”字,把盘、碟之类也包括进去了。“器皿等”里的“等”字,把衣物、床铺、住所之类也包括进去了。金、银、摩尼、珍珠、琉璃、金刚、珊瑚,这些被称为“七宝”。稻、米等是“早谷”,因为是以穗上的果实来算的。反过来,绿豆、黑豆等就是“晚谷”。所谓“每日……的方式”,就是按每天应当享用、应当布施、应当增值等规矩,让钱财和谷物流转起来。
Māsakādīti ādi-saddena thālakādiṃ saṅgaṇhāti. Bhājanādīti ādi-saddena vatthaseyyāvasathādiṃ saṅgaṇhāti. Suvaṇṇarajatamaṇimuttāveḷuriyavajirapavāḷāni ‘‘sattaratanānī’’ti vadanti. Sālivīhiādi pubbaṇṇaṃ purakkhataṃsassaphalanti katvā. Tabbipariyāyato muggamāsādi aparaṇṇaṃ. Devasikaṃ…pe… vasenāti divase divase paribhuñjitabbadātabbavaḍḍhetabbādividhinā parivattanakadhanadhaññavasena.
“库”是指堆放谷物的地方,作为库的房舍就是“仓库”,所以说“充满谷物……的房舍”。这样先指出藏宝室是“国库”、堆放谷物的地方是“仓库”之后,现在为了用另一种方式说明它,就说了“或者”等话。其中,就像剑鞘因为能保护剑的锋利而被称为“库”,同样,为了护持国王的锐气,象、马、车、步四种军兵被称为“库”,所以说“四种库:象库、马库、车库、步库”。由于说了“物品仓库”这个词,就已经涵盖了一切存放物品的地方,所以说有三种仓库。“我有这么多”等等,是国王明明知道那些物品,却让司库官说出来,一方面是为了让集会大众安静下来,另一方面是心想“这样我就不会像平常那样骚动了”。
Koṭṭhaṃ vuccati dhaññassa āṭhapanaṭṭhānaṃ, koṭṭhabhūtaṃ agāraṃ koṭṭhāgāraṃ tenāha ‘‘dhaññena…pe… gāro cā’’ti. Evaṃ sāragabbhaṃ ‘‘koso’’ti, dhaññassa āṭhapanaṭṭhānañca ‘‘koṭṭhāgāra’’nti dassetvā idāni tato aññathā taṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yathā asino tikkhabhāvaparihārato paricchado ‘‘koso’’ti vuccati, evaṃ rañño tikkhabhāvapariharaṇattā caturaṅginī senā ‘‘koso’’ti āha ‘‘catubbidho koso hatthī assā rathā pattī’’ti. ‘‘Vatthakoṭṭhāgāraggahaṇeneva sabbassāpi bhaṇḍaṭṭhapanaṭṭhānassa gahitattā tividhaṃ koṭṭhāgāranti vuttaṃ. ‘‘Idaṃ evaṃ bahu’’ntiādi rājā tamatthaṃ jānantova bhaṇḍāgārikena kathāpetvā parisāya nissaddabhāvāpādanatthañca āha evaṃ me pakatikkhobho na bhavissatīti.
337-8那位婆罗门心里盘算:既是为了让地方上没有灾祸,也是为了让祭祀能长久延续下去。因此他说了“这位国王……”等等的话。
337-8.Brāhmaṇo cintesi janapadassa anupaddavatthañceva yaññassa ca cirānupavattanatthañca, tenāha ‘‘ayaṃ rājā’’tiādi.
盗贼破坏众生的利益与安乐,又带来无益与痛苦,所以他们本身就是刺,被称为“盗贼刺”。就像杀害村民叫“屠村”,同样,对行路者的掠夺和逼迫就叫“劫路”。所谓“行非法者”,是指行为背离正法、专做不应做的事,也就是有这种习性的人;或者,从保护自己领地内民众等免于损害的角度说,刹帝利应当奉行“刹帝利法”,这里的意思是说他不奉行这种法。盗贼因为像木桩一样,所以叫“盗贼木桩”。就像田里的木桩会阻碍耕作等顺利进行,并以根系的蔓延阻碍庄稼生长,同样,盗贼在王国中阻碍王令顺利推行,并以根株的生长阻碍地方的繁荣。因此说“盗贼因为像木桩一样,所以叫‘盗贼木桩’”。因为vadha一词也有伤害之意,所以说“或以杀害,或以击打”。以“镣铐等”中的“等”字,包括绳索、锁链等捆绑。所谓“损失”,是指财物损减,所以说“你们取去百钱”等。“作五髻秃头”是指剃成鸦尾状;“浇牛粪”是指在头上浇淋粪汁;“结短杖”是指系上枷锁。以“如此等”中的“等”字,包括剃光头后以灰布拍打等。“我将根除”是指我将拔除、除去之义。“能努力”是指因为先前在那个地方已经熟习,所以能发起努力。“应随顺给予”是指应随顺、次第给予,所以说“所给不足”等。作证与呈上文书,是想连同增长或不连同增长再次取得;但这里没有这种情况,所以说“未作证”等,因此说“以断根的方式”。以种种方式带来、聚集、积聚物品,因此叫“带来之物”,即商品本金。
Sattānaṃ hitassa sukhassa ca vidūsanato ahitassa dukkhassa ca āvahanato corā eva kaṇṭakā, tehi corakaṇṭakehi. Yathā gāmavāsīnaṃ ghātā gāmaghātā, evaṃ panthikānaṃ duhanā vibādhanā panthaduhanā. Adhammakārīti dhammato apetassa ayuttassa karaṇasīlo, attano vijite janapadādīnaṃ tato anatthato tāyanena khattiyo yo khattadhammo, tassa vā akaraṇasīloti attho. Dassavo eva khīlasadisattā dassukhīlaṃ. Yathā hi khette khīlaṃ kasanādīnaṃ sukhappavattiṃ , mūlasantānena sassassa buddhiñca vibandhati, evaṃ dassavo rajje rājāṇāya sukhappavattiṃ, mūlaviruḷhiyā janapadānaṃ paribuddhiñca vibandhanti. Tena vuttaṃ ‘‘dassavo eva khīlasadisattā dassukhīla’’nti. Vadha-saddo hiṃsanatthopi hotīti vuttaṃ ‘‘māraṇena vā koṭṭanena vā’’ti. Addubandhanādināti ādi-saddena rajjubandhanasaṅkhalikabandhanādiṃ saṅgaṇhāti. Jāniyāti dhanajāniyā, tenāha ‘‘sataṃ gaṇhathā’’tiādi. Pañcasikhamuṇḍakaraṇanti kākapakkhakaraṇaṃ. Gomayasiñcananti sīse chakaṇodakāvasecanaṃ. Kudaṇḍakabandhananti gaddulabandhanaṃ. Evamādīnīti ādi-saddena khuramuṇḍaṃ karitvā bhasmapuṭapothanādiṃ saṅgaṇhāti. Ūhanissāmīti uddharissāmi, apanessāmīti attho. Ussahantīti pubbe tattha kataparicayatāya ussāhaṃ kātuṃ sakkonti. Anuppadetūti anu anu padetu, tenāha ‘‘dinne appahonte’’tiādi. Sakkhikaraṇapaṇṇāropanāni vaḍḍhiyā saha vā vinā vā puna gahetukāmassa, idha pana taṃ natthīti āha ‘‘sakkhiṃ akatvā’’tiādi, tenāha ‘‘mūlacchejjavasenā’’ti. Pakārato bhaṇḍāni ābharati sambharati paricayati etenāti pābhataṃ, bhaṇḍamūlaṃ.
每天应给的食物,叫“日日食”。按“每月、每伍波萨他”等所说的应给报酬,叫“按月费用”等。对各个家族、各种工作、各种勇健程度,应分别配上“相应”这个词。将军等,是指官位。因为专心于自己的工作,又没有灾祸,所以成为财富和粮食的积聚者。“安稳而住”,指没有灾祸地持续存在,因此说“无畏”,意思是从任何地方都无所畏惧。
Divase divase dātabbabhattaṃ devasikabhattaṃ. ‘‘Anumāsaṃ, anuposatha’’ntiādinā dātabbaṃ vetanaṃ māsikādiparibbayaṃ. Tassa tassa kulānurūpena kammānurūpena sūrabhāvānurūpenāti paccekaṃ anurūpa-saddo yojetabbo. Senāpaccādi ṭhānantaraṃ. Sakakammapasutattā , anupaddavattā ca dhanadhaññānaṃ rāsiko rāsikārabhūto. Khemena ṭhitāti anupaddavena pavattā, tenāha ‘‘abhayā’’ti, kutocipi bhayarahitāti attho.
四种资具的注释
Catuparikkhāravaṇṇanā
339“随从”是指在各种事务中跟随、随顺的人,所以叫随从;随从本身就叫“随从者”,就像“威力”本身就叫“威力”一样。“他的”是指国王的。“他们”是指那些随从的刹帝利等人。他们会不高兴,心想:“他这是把我们排除在外了。”有固定而丰厚收入的村落叫“城镇”,意思是收入不断增长、富足的大村。“地方”这个词的意思和前面说的一样。由于六种本性的缘故,国王能增进利益和安乐,而随从等人是其中的一部分,所以说:“你们的允许对我将是长远的利益和安乐。”
339. Tasmiṃ tasmiṃ kicce anuyanti anuvattantīti anuyantā, anuyantā eva ānuyantā yathā ‘‘anubhāvo eva ānubhāvo’’ti. Assāti rañño. Teti ānuyantakhattiyādayo. Attamanā na bhavissanti ‘‘amhe ettha bahi karotī’’ti. Nibandhavipulāgamo gāmo nigamo, vivaḍḍhitamahāāyo mahāgāmoti attho. Janapada-saddo heṭṭhā vuttattho eva. Channaṃ pakatīnaṃ vasena rañño hitasukhābhibuddhi, tadekadesā ca ānuyantādayoti vuttaṃ ‘‘yaṃ tumhākaṃ anujānanaṃ mama bhaveyya dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.
大臣之所以叫“大臣”,是因为他们共同参与处理事务,也就是完成王国政务的人。而他们又是国王所喜爱、常随左右的人,所以经文说“亲爱的朋友”。存在于国王集会中的人,就是“廷臣”。那他们是谁呢?经文说“其余的执行命令者”,意思是:前面所说的随从刹帝利等其余的人,就是执行国王命令的人。即使有可布施的东西,如果没有威力的成就和眷属的成就,也无法那样布施;而且到了年老时,那样的国王这两样也会衰退,所以说“在年老时……无法做到”。“以允许”就是经允许、同意。“同党”就是同伴,是祭祀的组成部分。“资具”就是装备,也就是所需的物资。这些是那场祭祀的组成部分,如同眷属一样,所以说“成为眷属”。
Amā saha bhavanti kiccesūti amaccā, rajjakiccavosāsanakā. Te pana rañño piyā, sahapavattanakā ca hontīti āha ‘‘piyasahāyakā’’ti. Rañño parisati bhavāti pārisajjā, te pana keti āha ‘‘sesā āṇattikarā’’ti, yathāvuttaānuyantakhattiyādī hi avasesā rañño āṇākarāti attho. Satipi deyyadhamme ānubhāvasampattiyā, parivārasampattiyā ca abhāve tādisaṃ dātuṃ na sakkā, vuḍḍhakāle ca tādisānampi rājūnaṃ tadubhayaṃ hāyatevāti āha ‘‘mahallakakāle…pe… na sakkā’’ti. Anumatiyāti anujānanena, pakkhāti sapakkhā yaññassa aṅgabhūtā. Parikkharontīti parikkhārā, sambhārā. Ime tassa yaññassa aṅgabhūtā parivārā viya hontīti āha ‘‘parivārā bhavantī’’ti.
八种资具的注释
Aṭṭhaparikkhāravaṇṇanā
340“以名声”是指以威力,因此说“由于有能力发号施令”。信,就是相信“布施者能亲自感受布施的果报”。在布施上勇猛的人,叫做“布施勇者”,他对该施之物连一丝一毫的执著都不生起,慷慨地舍出去。这个含义应当通过“业属于自己”这一智的锐利明澈来了知,所以说“并非仅凭信心”等等。因为对某人来说,“业属于自己”就像亲眼所见一样现前,所以才这样说他。所谓“他所布施的”,就是他布施给别人的应施之物。成为那物的主宰之后,就是彻底压伏对那物的贪欲,以主宰者的身份来布施,因为那物无法征服他。说了“不是奴仆,不是朋友”之后,为了从随顺和相反两方面说明这两者,所以说了“凡是……”等话。作为奴仆而布施,是因为渴爱而陷入对布施物的奴役状态。作为朋友而布施,是因为没有舍弃对那物的喜爱爱著。作为主人而布施,是因为在那件事上把自己从渴爱的奴役中解脱出来,征服了它而运作。这种运作,就类似于主人的享用。
340.Yasasāti ānubhāvena, tenāha ‘‘āṇāṭhapanasamatthatāyā’’ti. Saddahatīti ‘‘dātā dānassa phalaṃ paccanubhotī’’ti pattiyāyati. Dāne sūroti dānasūro deyyadhamme īsakampi saṅgaṃ akatvā muttacāgo. Svāyamattho kammassakataññāṇassa tikkhavisadabhāvena veditabbo, tenāha ‘‘na saddhāmattakenevā’’tiādi. Yassa hi kammassakatā paccakkhato viya upaṭṭhāti, so evaṃ vutto. Yaṃ dānaṃ detīti yaṃ deyyadhammaṃ parassa deti. Tassa pati hutvāti tabbisayaṃ lobhaṃ suṭṭhu abhibhavanto tassa adhipati hutvā deti anadhibhavanīyattā. ‘‘Na dāso, na sahāyo’’ti vatvā tadubhayaṃ anvayato, byatirekato ca dassetuṃ ‘‘yo hī’’tiādi vuttaṃ. Dāso hutvā deti taṇhāya dānassa dāsabyataṃ upagatattā. Sahāyo hutvā deti tassa piyabhāvānissajjanato. Sāmī hutvā deti tattha taṇhādāsabyato attānaṃ mocetvā abhibhuyya pavattanato. Sāmiparibhogasadisā hetassāyaṃ pavattatīti.
已经止息恶行的人才是沙门,已经除灭恶行的人才是婆罗门——这是按照最胜之义来解释的。至于那些仅仅因为出家形象就被叫作沙门、仅仅因为出身种姓就被叫作婆罗门的人,在这里其实已经被“贫者”等说法涵盖进去了,这才是这段话的真正用意。“穷困者”,是指陷入谋生艰难、生活困苦的人,所以说“贫穷的人”。“旅人”,是指走在长途路上的人。“乞求者”,是指靠称扬施主的功德、宣说业果道理来乞讨的人,比如裸形外道之类,因此经文里说“所愿的、所施的”等等。“一把之量”,是按稻米等来说的;“一钵之量”,是按粥饭等来说的。所谓“井”,是指可以下去浸入其中取水的地方;河流、湖泊等一切公共的取水处,都像井一样,所以说“成为井”等等。“所闻即是所闻之生”里的“生”字,只是表示“所闻”本身,并没有别的意思,就像“懈怠所生”这类说法一样。
Samitapāpāsamaṇā, bāhitapāpā brāhmaṇā ukkaṭṭhaniddesena, pabbajjāmattasamaṇā jātimattabrāhmaṇā pana kapaṇādiggahaṇenevettha gahitāti adhippāyo. Duggatāti dukkarajīvikaṃ upagatā kasiravuttikā, tenāha ‘‘daliddamanussā’’ti. Addhikāti addhānamaggagāmino. Vaṇibbakāti dāyakānaṃ guṇakittanavasena, kammaphalakittanamukhena ca yācanakā seyyathāpi naggacariyādayo, tenāha ‘‘iṭṭhaṃ dinna’’ntiādi. ‘‘Pasatamatta’’nti vīhitaṇḍulādivasena vuttaṃ, ‘‘sarāvamatta’’nti yāgubhattādivasena. Opānaṃ vuccati ogāhetvā pātabbato naditaḷākādīnaṃ sabbasādhāraṇatitthaṃ opānaṃ viya bhūtoti opānabhūto, tenāha ‘‘udapānabhūto’’tiādi. Sutameva sutajātanti jāta-saddassa anatthantaravācakatamāha yathā ‘‘kosajāta’’nti.
这位国王能思考过去等义理的能力,应当理解为是依据推理而来,也是依据“应当这样做”的规则而来,而不是像诸佛那样对那里有直接的亲见。为了说明这一点,才说了“过去”等话。首先,富足等确实可以成为祭祀的资具,因为没有这些,祭祀就办不成;但良好的出身和端正的容貌又怎么说呢?因此说了“据说他们”等话。在这里,有些人认为“这个人是恶生”等说法不一定成立,就说:“为了表明富足等是祭祀的绝对支分,而良好的出身和端正的容貌则不是,所以用了‘据说’一词。”这种说法没有实质意义,因为祭祀的发起本来是以一切条件共通为前提的,对某些人来说也许会有那样的分别思惟,而为了表明这种分别思惟也没有存在的余地,所以才那样说。而“据说”一词,应当理解为是在暗示当时那位婆罗门心中盘算的情形。所谓“如是等”,通过“等”字应当知道还包含了“这个丑陋者、贫穷者、少威势者、无信者、少闻者、不知义者、无智慧者”这些描述。
Atītādiatthacintanasamatthatā nāmassa rañño anumānavasena, itikattabbatāvasena ca veditabbā , na buddhānaṃ viya tattha paccakkhadassitāyāti dassetuṃ ‘‘atīte’’tiādi vuttaṃ. Aḍḍhatādayo tāva yaññassa parikkhārā hontu tehi vinā tassa asijjhanato, sujātatā surūpatā pana kathanti āha ‘‘etehi kirā’’tiādi. Ettha ca keci ‘‘yathā aḍḍhatādayo yaññassa ekaṃsato aṅgāni, na evamabhijātatā, abhirūpatā cāti dassetuṃ kirasaddaggahaṇa’’nti vadanti ‘‘ayaṃ dujjāto’’tiādi vacanassa anekantikataṃ maññamānā, tayidaṃ asāraṃ, sabbasādhāraṇavasena hesa yaññārambho tattha siyā kesañci tathāparivitakkoti tassāpi avakāsābhāvādassanatthaṃ tathā vuttattā. Kira-saddo pana tadā brāhmaṇena cintitākārasūcanattho daṭṭhabbo. Evamādīnīti ādi-saddena ‘‘ayaṃ virūpo daliddo appesakkho assaddho appassuto anatthaññū na medhāvī’’ti etesaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
四资具等的注释
Catuparikkhārādivaṇṇanā
341“手持祭勺者”这句,通过说明国师自己亲手拿起汤匙,就显示出:在布施时,应当亲手去做,并且恭敬地去做。至于“恶生者”这句,这里的含义也应当按照前面所说的方式来理解。
341.‘‘Sujaṃ paggaṇhantāna’’nti purohitassa sayameva kaṭacchuggahaṇajotanena evaṃ sahatthā, sakkaccañca dāne yuttatā icchitabbāti dasseti . Evaṃ dujjātassāti etthāpi heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.
342“三种处”是指布施的初、中、后三个阶段,也就是三种状态。“动摇”就是摇摆不定,不能保持先前那种稳固的样子。“于作业之义”是指第三格(具格)的意义。这里的属格词是行为主体,它是配合“应作”这个词来用的。说了“不应生起追悔”之后,为了说明不生追悔的方法,便说“然而,前思应确立为不动摇”。其中,“不动摇”就是坚固、不被任何东西所动摇。“应确立”就是应好好地安立。因为这样去做,不仅当下的布施能如愿成就,未来也能获得广大的果报,所以说“以此显示布施能成为大果”,这是因为布施没有被追悔所染污。“施与思”就是舍离之思。所谓施与思的不动摇,是指由于先前造作之力,舍离之心变得广大;而随念思的不动摇,则是指事后恭敬地省察:“啊,我作了布施,真好,作得真妙啊!”应这样理解。如果不这样做,也就是不按所说的方式使施与思和随念思安住不动,反而生起追悔,那么即使因为对殊胜的福田作了布施而获得广大的财富,他的心也不会倾向于那些财富。这是怎样的情况呢?回答说:“就像那位投生到大号叫地狱的商主居士一样。”
342.Tiṇṇaṃ ṭhānānanti dānassa ādimajjhapariyosānabhūtāsu tīsu bhūmīsu, avatthāsūti attho. Calantīti kampanti purimākārena na tiṭṭhanti. Karaṇattheti tatiyāvibhattiatthe. Kattari hetaṃ sāmivacanaṃ karaṇīyasaddāpekkhāya. ‘‘Paccānutāpo na kattabbo’’ti vatvā tassa akaraṇūpāyaṃ dassetuṃ ‘‘pubbacetanā pana acalā patiṭṭhapetabbā’’ti vuttaṃ. Tattha acalāti daḷhā kenaci asaṃhīrā. Patiṭṭhapetabbāti supatiṭṭhitā kātabbā. Evaṃ karaṇena hi yathā taṃ dānaṃ sampati yathādhippāyaṃ nippajjati, evaṃ āyatimpi vipulaphalatāyāti āha ‘‘evañhi dānaṃ mahapphalaṃ hotīti dassetī’’ti, vippaṭisārena anupakkiliṭṭhabhāvato. Muñcacetanāti pariccāgacetanā. Tassā niccalabhāvo nāma muttacāgatā pubbābhisaṅkhāravasena uḷārabhāvo, samanussaraṇacetanāya pana niccalabhāvo ‘‘aho mayā dānaṃ dinnaṃ sādhu suṭṭhū’’ti tassa sakkaccaṃ paccavekkhaṇāvasena veditabbo. Tathā akarontassāti muñcacetanaṃ, tattha paccāsamanussaraṇacetanañca vuttanayena niccalaṃ akarontassa vippaṭisāraṃ uppādentassa. Khettavisese pariccāgassa katattā laddhesupi uḷāresubhogesu cittaṃ nāpi namati. Yathā kathanti āha ‘‘mahāroruvaṃ upapannassa seṭṭhigahapatino viyā’’ti.
据说,那位商主看见独觉佛德嘎拉斯奇站在自家门口托钵,就吩咐妻子说:“给这位沙门钵食!”说完便去侍奉国王了。商主的妻子天生聪慧,她心想:“我嫁过来这么久,从没听他说过‘给这个人’这样的话。想来这位一定是独觉佛。我不能随便打发,要供养上好的钵食。”于是她走上前,以五处触地顶礼独觉佛,接过他的钵,请他进入内宅,在铺设好的座位上坐下。她用纯净的香米煮好饭,又备好与之相配的硬食、菜肴和汤羹,再用外用的香料装饰好,亲手奉到独觉佛手上,然后顶礼。独觉佛心想:“我也应当利益其他独觉佛。”于是他没有食用,只作了随喜祝福便离开了。那位商主侍奉完国王,在回来的路上看见独觉佛,便问:“我刚才说过‘给这位钵食’就离开了,您收到钵食了吗?”独觉佛回答:“是的,商主,收到了。”商主说:“让我看看。”便伸长脖子往钵里看。这时钵食的香气升腾起来,充满他的鼻腔。他无法稳住心念,想道:“我这是白白浪费了一大笔钱财啊!”后来便生起了追悔。追悔生起的情形,在巴利经文中以“宁可如此”等语句已经说明。而这位商主曾为了财产杀害了弟弟的一个儿子,因此投生到大号叫地狱。然而由于布施钵食的功德,他七次投生到善趣天界,七次投生在商主家中,而且他的心从不倾向于那些丰厚的财富,因此说“也不倾向于丰厚的财富”。
So kira tagarasikhiṃ paccekabuddhaṃ attano gehadvāre piṇḍāya ṭhitaṃ disvā ‘‘imassa samaṇassa piṇḍapātaṃ dehī’’ti bhariyaṃ āṇāpetvā rājupaṭṭhānatthaṃ pakkāmi. Seṭṭhibhariyā sappaññajātikā, sā cintesi ‘‘mayā ettakena kālena ‘imassa dethā’ti vacanamattaṃ pissa na sutapubbaṃ, ayañca maññe ahosi paccekasambuddho, yathā tathā adatvā paṇītaṃ piṇḍapātaṃ dassāmī’’ti upagantvā paccekasambuddhaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ ādāya antonivesane paññattāsane nisīdāpetvā parisuddhehi sālitaṇḍulehi bhattaṃ sampādetvā tadanurūpaṃ khādanīyaṃ, byañjanaṃ, sūpeyyañca abhisaṅkharitvā bahi gandhehi alaṅkaritvā paccekasambuddhassa hatthesu patiṭṭhapetvā vandi. Paccekabuddho ‘‘aññesampi paccekabuddhānaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti aparibhuñjitvāva anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sopi kho seṭṭhi rājupaṭṭhānaṃ katvā āgacchanto paccekabuddhaṃ disvā ahaṃ ‘‘tumhākaṃ piṇḍapātaṃ dethā’’ti vatvā pakkanto, api vo laddho piṇḍapātoti. Āma seṭṭhi laddhoti. ‘‘Passāmā’’ti gīvaṃ ukkhipitvā olokesi. Athassa piṇḍapātagandho uṭṭhahitvā nāsapuṭaṃ pūresi. So ‘‘mahā vata me dhanabyayo jāto’’ti cittaṃ sandhāretuṃ asakkonto pacchā vippaṭisārī ahosi. Vippaṭisārassa pana uppannākāro ‘‘varameta’’ntiādinā (saṃ. ni. 1.131) pāḷiyaṃ āgatoyeva. Bhātu panāyaṃ ekaṃ puttakaṃ sāpateyyakāraṇā jīvitā voropesi, tena mahāroruvaṃ upapanno. Piṇḍapātadānena panesa sattakkhattuṃ suggatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno, sattakkhattumeva ca seṭṭhikule nibbatto, na cāssa uḷāresu bhogesu cittaṃ nami, tena vuttaṃ ‘‘nāpi uḷāresu bhogesu cittaṃ namatī’’ti.
343343. 由于它能依照自身相应的程度,产生有界限、有分际的果报,所以叫“行相”,也就是“因”。因此说“以十种行相”,就是“以十种原因”。或者说“从受者一方生起”,是指果报以较强的力量生起时,就只从受者一方生起;而另一种果报,则可能从施物生起,也可能从随从眷属等人那里生起。“适合生起”就是值得生起。这是针对那些杀生者本身而说的。这里所说的“祭祀”,指的是布施,不是投火供养,所以说“愿祭祀者成为施者”。“释放吧”,就是依放舍之心而释放。“内部的”,就是内在的,意思是在自己的相续中。
343. Ākaroti attano anurūpatāya samariyādaṃ saparicchedaṃ phalaṃ nibbattetīti ākāro, kāraṇanti āha ‘‘dasahi ākārehīti dasahi kāraṇehī’’ti. Paṭiggāhakato vāti balavataro hutvā uppajjamāno paṭiggāhakatova uppajjati, itaro pana deyyadhammato, parivārajanatopi uppajjeyyeva. Uppajjituṃ yuttanti uppajjanārahaṃ. Tesaṃyeva pāṇātipātīnaṃ. Yajanaṃ nāmettha dānaṃ adhippetaṃ, na aggijuhananti āha ‘‘yajataṃ bhavanti detu bhava’’nti. Vissajjatūti muttacāgavasena vissajjatu. Abbhantaranti ajjhattaṃ, sakasantāneti attho.
344前面已经讲过祭祀的十六种资具,那是把它们作为祭祀的所依来说的。这里则因为随喜是以开示等方式发起的,所以说“以十六种行相”。意思是,先用自己说法的力量把果报展示出来,就像亲眼看到一样,然后又因为反复解说的缘故,所以用了重复的表达。所谓“那义理”,就是前面说的、依布施果报而说的业果关系。“劝导之后”,意思是不只是听过就算了,而是像国王那样,真正把那个义理领受下来,放在心上,好好把握住、持守不失,这样恭敬地让他接受。重复表达的原因,前面已经说过了。
344. Heṭṭhā soḷasa parikkhārā vuttā yaññassa te vatthuṃ katvā, idha pana sandassanādivasena anumodanāya āraddhattā vuttaṃ ‘‘soḷasahi ākārehī’’ti. Dassetvā attano desanānubhāvena paccakkhato viya phalaṃ dassetvā, anekavāraṃ pana kathanato ca āmeḍitavacanaṃ. Tamatthanti yathāvuttaṃ dānaphalavasena kammaphalasambandhaṃ. Samādapetvāti sutamattameva akatvā yathā rājā tamatthaṃ sammadeva ādiyati citte karonto suggahitaṃ katvā gaṇhāti, tathā sakkaccaṃ ādāpetvā. Āmeḍitakāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva.
“以去除追悔”这一说法只是举例说明。因为贪、嗔、痴、嫉妒、悭吝、傲慢等,同样是布施心的随烦恼;去除这些,也能激发布施心,使它变得锐利、清净。或者,因为追悔更为邻近,所以只取了去除追悔来说;因为即使布施已经进行,追悔仍可能生起。将如实存在的功德引发欢喜踊跃,就是称扬赞叹,所以说“美妙啊你……作了称赞而说”。所谓“依法”,就是依真实。因为真实不离法,所以称为法;因为具有寂静之行,所以称为等;因为合理,所以称为因。
‘‘Vippaṭisāravinodanenā’’ti idaṃ nidassanamattaṃ lobhadosamohaissāmacchariyamānādayopi hi dānacittassa upakkilesā, tesaṃ vinodanenapi taṃ samuttejitaṃ nāma hoti tikkhavisadabhāvappattito. Āsannatarabhāvato vā vippaṭisārassa tabbinodanameva gahitaṃ, pavattitepi hi dāne tassa sambhavato. Yāthāvato vijjamānehi guṇehi tuṭṭhapahaṭṭhabhāvāpādanaṃ sampahaṃsananti āha ‘‘sundaraṃ te…pe… thutiṃ katvā kathesī’’ti. Dhammatoti saccato. Saccañhi dhammato anapetattā dhammaṃ, upasamacariyābhāvato samaṃ, yuttabhāvena kāraṇanti ca vuccatīti.
345在那场祭祀中,连砍树割草这样的事都没有发生,更何况杀生呢?为了强调确实完全没有杀生,也为了说明那场祭祀完全没有被颠倒的执见所污染,经文在说了“牛没有被杀”等等之后,又说了“树没有被砍”等等。因此接着说“何况牛……”等等。“为敷草”是指为了划分场地。“以林鬘遮覆”是指像用林中花朵编成的花鬘那样覆盖。“或铺于地上”是指围绕坛场的地面铺展开来。“内宅仆从等”包括家中出生的、用钱财买来的、作为随从带来的、自愿为仆的。“在之前”是指在付工钱之前,早早地就做了。“取来而作”是指每天取来让他们劳作。“被叱责”就是被呵斥。“唯以爱语”就是只用好听的话。“以糖蜜等”这里的“等”字表示还包括没有列举到的其他东西,因此应当知道,还包括种种最上等的、精致的嚼食、啖食等,以及衣服、花鬘、香、涂香、车乘、床座等等。因此说“以殊胜的,混合酥油等的……”等等。
345. Tasmiṃ yaññe rukkhatiṇacchedopi nāma nāhosi, kuto pāṇavadhoti pāṇavadhābhāvasseva daḷhīkaraṇatthaṃ sabbaso viparītagāhāvidūsitañcassa dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘neva gāvo haññiṃsū’’ti ādiṃ vatvāpi ‘‘na rukkhā chijjiṃsū’’tiādi vuttaṃ, tenāha ‘‘kiṃ pana gāvo’’tiādi. Barihisatthāyāti paricchedanatthāya. Vanamālāsaṅkhepenāti vanapupphehi ganthitamālāniyāmena. Bhūmiyaṃ vā pattharantīti vedibhūmiṃ parikkhipantā tattha pantharanti. Antogehadāsādayoti antojātadhanakkītakaramarānītasayaṃdāsā. Pubbamevāti bhatikaraṇato pageva. Gahetvā karontīti divase divase gahetvā karonti. Tajjitāti gajjitā. Piyasamudācārenevāti iṭṭhavacaneneva. Phāṇitena cevāti ettha ca-saddo avuttasamuccayattho, tena paṇītapaṇītānaṃ nānappakārānaṃ khādanīyabhojanīyādīnañceva vatthamālāgandhavilepanayānaseyyādīnañca saṅgaho daṭṭhabbo, tenāha ‘‘paṇītehi sappitelādisammissehevā’’tiādi.
346“Saṃ”就是财富,拥有财富的人就叫“sapati”,也就是富人。因为能带来现世的利益和来世的利益,所以称它为他的财产(sāpateyya),那也就是财富本身。因此说“pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāya”,意思是拿了大量财富。“gāmabhāgena”是指按列举的方式,或者在村里应得的那一份。
346. Saṃ nāma dhanaṃ, tassa patīti sapati, dhanavā. Diṭṭhadhammikasamparāyikahitāvahattā tassa hitanti sāpateyyaṃ, tadeva dhanaṃ. Tenāha ‘‘pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāyāti bahuṃ dhanaṃ gahetvā’’ti. Gāmabhāgenāti saṅkittanavasena gāme vā gahetabbabhāgena.
347“喝粥后”是用粥来代指早餐,说的是吃过早餐。所谓“在祭祀场的东边”,意思是离国王的布施堂不太远的东边方向;因为在那里吃过早餐后,身体不会疲惫,傍晚就能到达布施堂。“在祭祀场的南边”等说法,道理也是这样。
347.‘‘Yāguṃ pivitvā’’ti yāgusīsena pātarāsabhojanamāha. Puratthimena yaññavāṭassāti rañño dānasālāya nātidūre puratthimadisābhāgeti attho, yato tattha pātarāsaṃ bhuñjitvā akilantarūpāyeva sāyanhe sālaṃ pāpuṇanti ‘‘dakkhiṇena yaññavāṭassā’’ti ādīsupi eseva nayo.
348所谓“侍奉”,就是把世尊看得重要,恭敬地侍奉。
348.Parihārenāti bhagavantaṃ garuṃ katvā agāravaparihārena.
常施与随顺家族传统的祭祀的注释
Niccadānaanukulayaññavaṇṇanā
349起身之后又再起身,是指在布施时恭敬地付出起身的精进。“资具更少”,是说所需资具极其微少。“所举行的祭祀”,是指由这些资具的聚集,而生起恼害众生的祭祀。“事务更少”,意思是事务极其微少。“果报更大者”,是说这布施的异熟果特别大,称为大果,既广大又与布施同类。“利益更大者”,是说其等流果等利益特别大,超胜广大。“恒常布施”,是指应当恒常、坚固、不间断地行布施。“顺族姓施”,是依家族次第而行的布施,因此经中说“我们的……”等等。“常续布施”,是指被绑定、规定之后,以传承的方式持续进行的布施。
349.Uṭṭhāya samuṭṭhāyāti dāne uṭṭhānavīriyaṃ sakkaccaṃ katvā. Appasambhārataroti ativiya parittasambhāro. Samārabhīyati yañño etehīti samārambhā, sambhārasambharaṇavasena pavattasattapīḷā. Appaṭṭhataroti pana ativiya appakiccoti attho. Vipākasaññitaṃ atisayena mahantaṃ sadisaphalaṃ etassāti mahapphalataro. Udayasaññitaṃ atisayena mahantaṃ nissandādiphalaṃ etassāti mahānisaṃsataro. Dhuvadānānīti dhuvāni thirāni acchinnāni katvā dātabbadānāni. Anukulayaññānīti anukulaṃ kulānukkamaṃ upādāya dātabbadānāni, tenāha ‘‘amhāka’’ntiādi. Nibaddhadānānīti nibandhetvā niyametvā paveṇīvasena pavattitadānāni.
用象牙做成的牙签,在那里刻上施主们的名字。国王的,是指白车王的。
Hatthidantena pavattitā dantamayasalākā, yattha dāyakānaṃ nāmaṃ aṅkanti. Raññoti setavāhanarañño.
“等”这个字,涵盖了像“鹰啊,你为什么扑下来抓住我这块肉”这一类的话。以施主来说,有布施前的思、布施时的思、布施后的思这三支;以受施者来说,有离贪、离嗔、离痴这三支,这样就是具足六支的布施。由于思不断地一次次生起,就像大河、像洪流一样,从这边那边汇流、倾泻而持续不断,这福德就叫作福德流。
Ādīnīti ādi-saddena ‘‘seno viya maṃsapesiṃ kasmā okkhanditvā gaṇhāsī’’ti evamādīnaṃ saṅgaho. Pubbacetanāmuñcacetanāaparacetanāsampattiyā dāyakassa vasena tīṇi aṅgāni, vītarāgatāvītadosatāvītamohatāpaṭipattiyā dakkhiṇeyyassa vasena tīṇīti evaṃ chaḷaṅgasamannāgatāya dakkhiṇāya. Aparāparaṃ uppajjanakacetanāvasena mahānadī viya, mahogho viya ca ito cito ca abhisanditvā okkhanditvā pavattiyā puññameva puññābhisando.
350事务没有结束的时候,因为施主每天都要为此操劳,所以说“以一”等。事务也有结束的时候,因为已经动工的住处,哪怕只花很少时间也能完成,所以说“叶屋”等。“依经的途径”,就是依照经文本身的理路。(《中部》1.12, 13;《增支部》2.58)“九种利益”,就是防护寒冷等,最终以乐于独居静处为归宿的九种好处。这些利益是就“少事”而说的。
350.Kiccapariyosānaṃ natthi divase divase dāyakassa byāpārāpajjanato, tenāha ‘‘ekenā’’tiādi. Kiccapariyosānaṃ atthi yathāraddhassa āvāsassa katipayenāpi kālena parisamāpetabbato, tenāha ‘‘paṇṇasāla’’ntiādi. Suttantapariyāyenāti suttantapāḷinayena. (Ma. ni. 1.12, 13; a. ni. 2.58) nava ānisaṃsāti sītapaṭighātādayo paṭisallānārāmapariyosānā nava udayā. Appamattatāya cete vuttā.
因为布施住处的人,等于布施了一切种类的资具。即使比丘在两三个村庄托钵乞食,什么都没得到就回来了,只要走进一座有树荫和水的园林,沐浴之后,在坐卧处躺一会儿,起来坐下,身体就像被注入了力量一样。而在外面游走时,身体的气色被风和日晒消耗;进入住处,关上门躺一会儿,不相顺的相续就平息了,相顺的相续就稳定下来,气色就像被重新注入了一样。在外面游走时,脚被荆棘刺到,被树桩撞到,还会遇到蛇等危险以及盗贼的怖畏;进入住处,关上门躺下,所有这些危险都不会发生。诵经的人会生起法喜之乐,修业处的人会生起寂止之乐,因为远离了外面的散乱。在外面游走时,身上出汗,眼睛颤动,刚进坐卧处时连床座等都看不清;坐一会儿之后,眼睛变得明净,就像被注入了明澈一样,门窗、床座等都能看清了。人们看到有比丘住在这个住处,就会以四种资具恭敬地供养承事。因此说“布施住处的人,等于布施了一切种类的资具”,所以应当了知以上所说的这一切利益。因此说“这些是就少事务而说的”。
Yasmā āvāsaṃ dentena nāma sabbampi paccayajātaṃ dinnameva hoti. Dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassapi chāyūdakasampannaṃ ārāmaṃ pavisitvā nhāyitvā patissaye muhuttaṃ nipajjitvā vuṭṭhāya nisinnassa kāye balaṃ āharitvā pakkhittaṃ viya hoti . Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya muhuttaṃ nipannassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti, vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti. Bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayā ceva corabhayañca uppajjati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nipannassa sabbe te parissayā na honti, sajjhāyantassa dhammapītisukhaṃ, kammaṭṭhānaṃ manasi karontassa upasamasukhañca uppajjati bahiddhā vikkhepābhāvato. Bahi vicarantassa ca kāye sedā muccanti, akkhīni phandanti, senāsanaṃ pavisanakkhaṇe mañcapīṭhādīni na paññāyanti, muhuttaṃ nisinnassa pana akkhīnaṃ pasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti. Etasmiñca āvāse vasantaṃ disvā manussā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahanti. Tena vuttaṃ ‘‘āvāsaṃ dentena nāma sabbampi paccayajātaṃ dinnameva hotī’’ti, tasmā ete yathāvuttā sabbepi ānisaṃsā veditabbā. Tena vuttaṃ ‘‘appamattatāya cete vuttā’’ti.
寒是指由内部界扰动而生起的寒冷,或由外界时节变化而生起的寒冷。热是指火的灼热,应当知道它出现在森林大火等情形中。防护就是挡住,也就是做到让由这两者导致的身心逼恼不发生。因为身体被寒热逼迫时,心散乱的比丘就无法如理精勤。猛兽是指狮、虎等凶暴的野兽。因为进入有防护的住处、关上门坐下后,这些危险就不会发生。爬虫是指任何爬行的长条类动物,比如蛇等。蚊只是举例,牛虻等也应包括在其中。寒季是指由寒季时节或因七日连绵降雨等而生起的寒冷触感。雨是指应当连接为挡住随时生起的降雨。
Sītanti ajjhattaṃ dhātukkhobhavasena vā bahiddhā utuvipariṇāmavasena vā uppajjanakasītaṃ. Uṇhanti aggisantāpaṃ, tassa vanaḍāhādīsu (vanadāhādīsu vā sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.295) sambhavo veditabbo. Paṭihantīti paṭibāhati, yathā tadubhayavasena kāyacittānaṃ bādhanaṃ na hoti, evaṃ karoti. Sītuṇhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahituṃ na sakkoti. Vāḷamigānīti sīhabyagghādicaṇḍamige. Guttasenāsanañhi āraññakampi pavisitvā dvāraṃ pidhāya nisinnassa te parissayā na hontīti. Sarīsapeti ye keci sarante gacchante dīghajātike sappādike. Makaseti nidassanamattametaṃ, ḍaṃsādīnampi etesveva (etaneva sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.295) saṅgaho daṭṭhabbo. Sisireti sisirakālavasena, sattāhavaddalikādivasena ca uppanne sisirasamphasse. Vuṭṭhiyoti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo paṭihanatīti yojanā.
猛烈的风与热:所谓“猛烈的风”,是指能连根拔起、摧折树木等而刮起的狂风,也包括夹带尘土沙砾等各种形态的风;所谓“猛烈的日晒之热”,是指在暑热时节出现的酷烈阳光。被防护:就是被挡住、被遮止。为了庇护:就是让心从各种所缘上收回来,以乐于独处静修为目的。为了安乐:就是由于没有上述那些危险,得以安住于舒适之中。为了禅修:就是把心系在三十八种所缘中的任何一个上,专注地思维观察。为了观照:就是以无常等角度去审察诸行。
Vātātapo ghoroti rukkhagacchādīnaṃ ummūlabhañjanādivasena pavattiyā ghoro sarajaarajādibhedo vāto ceva gimhapariḷāhasamayesu uppattiyā ghoro sūriyātapo ca. Paṭihaññatīti paṭibāhīyati. Leṇatthanti nānārammaṇato cittaṃ nivattetvā paṭisallānārāmatthaṃ. Sukhatthanti vuttaparissayābhāvena phāsuvihāratthaṃ. Jhāyitunti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu yattha katthaci cittaṃ upanibandhitvā upanijjhāyituṃ. Vipassitunti aniccādito saṅkhāre sammasituṃ.
住在住处。让人建造,就是使人建起来。令人欢喜,就是让人住得舒适安乐。应当把多闻的人安置在这里。建好之后,就该在这些住处里安置多闻、持戒、具足善法的人。安置他们时,为了让这些多闻者不因资具而劳累,就该这样布施食物、饮料、衣服和坐卧处:对正直、具足意乐的人,以对业与业果以及对三宝功德的净信,怀着清净之心。
Vihāreti patissaye. Kārayeti kārāpeyya. Rammeti manorame nivāsasukhe. Vāsayettha bahussuteti kāretvā pana ettha vihāresu bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya, te nivāsento pana tesaṃ bahussutānaṃ yathā paccayehi kilamatho na hoti, evaṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu ajjhāsayasampannesu kammakammaphalānaṃ, ratanattayaguṇānañca saddahanena vippasannena cetasā.
现在为了说明在家众和出家众互相帮助的利益,说了“te tassā”这个偈颂。其中,“te”(他们)指多闻的人;“tassā”(对他)指对那位近事男;“dhammaṃ desenti”(宣说法)指宣说能消除整个轮回之苦的正法;“yaṃ so dhammaṃ idhaññāya”(他在这里了知此法之后):这位近事男在这个教法中,通过正确修行而了知此正法,证得最高道之后成为无漏者,般涅槃,以十一种火的熄灭而变得清凉。
Idāni gahaṭṭhapabbajitānaṃ aññamaññūpakāritaṃ dassetuṃ ‘‘te tassā’’ti gāthamāha. Tattha teti bahussutā. Tassāti upāsakassa. Dhammaṃ desentīti sakalavaṭṭadukkhapanūdanaṃ saddhammaṃ desenti. Yaṃ so dhammaṃ idhaññāyāti so upāsako yaṃ saddhammaṃ imasmiṃ sāsane sammāpaṭipajjanena jānitvā aggamaggādhigamena anāsavo hutvā parinibbāti ekādasaggivūpasamena sīti bhavati.
从防御寒冷等(利益)开始,以观(毗婆舍那)为终结的十三种,加上获得食物、听闻正法、领悟正法、般涅槃,这样一共十七种。
Sītapaṭighātādayo vipassanāvasānā terasa, annādilābho, dhammassavanaṃ, dhammāvabodho, parinibbānanti evaṃ sattarasa.
351“自己的所有物”就是“我所拥有的”。这是针对那些难以割舍、无法克制贪心的人说的。或者在僧团或群体面前——这是句子的连接方式。“在那里”指在这样受持的皈依中。意思是,对于有智慧的人而言,并不需要一次又一次地重复受持。“这是舍命的福”——意思是“你若不破坏这样受持的皈依,我就杀了你”,即使有人拿着锋利的刀来夺命,他也会更加坚定地说:“我绝不说佛陀不是佛陀、法不是法、僧不是僧。”这是就坚定受持皈依而言说的。
351.Attano santakāti attaniyā. Duppariccajanaṃ lobhaṃ niggaṇhituṃ asakkontassa. Saṅghassa vā gaṇassa vā santiketi yojanā. Tatthāti yathāgahite saraṇe. Natthi punappunaṃ kattabbatā viññūjātikassāti adhippāyo. ‘‘Jīvitapariccāgamayaṃ puñña’’nti ‘‘sace tvaṃ na yathāgahitaṃ saraṇaṃ bhindissati, evāhaṃ taṃ māremī’’ti yadipi koci tiṇhena satthena jīvitā voropeyya, tathāpi ‘‘nevāhaṃ buddhaṃ na buddhoti, dhammaṃ na dhammoti, saṅghaṃ na saṅghoti vadāmī’’ti daḷhataraṃ katvā gahitasaraṇassa vasena vuttaṃ.
352已经皈依的人,应当以恭敬的身、语、意来供养三宝,并且要断除在这当中的杂染。至于诸学处,则只是受持而已,遇到实际情境时也只是不犯而已。因此应当知道,比起皈依,戒的建立更为简单,也更不费力。又因为戒能通过施予一切众生寿命等而放下刀杖,并且是一切世间与出世间功德的所依,所以应当看出,戒的果报更大、利益更多。
352. Saraṇaṃ upagatena kāyavācācittehi sakkaccaṃ vatthuttayapūjā kātabbā, tattha ca saṃkileso parihanitabbo, sikkhāpadāni pana samādānamattaṃ, sampattavatthuto viramaṇamattañcāti saraṇagamanato sīlassa appaṭṭhataratā, appasamārambhataratā ca veditabbā. Sabbesaṃ sattānaṃ jīvitadānādinā daṇḍanidhānato, sakalalokiyalokuttaraguṇādhiṭṭhānato cassa mahapphalamahānisaṃsataratā daṭṭhabbā.
按照接下来要讲的方式,由于它是怨仇的因,所以杀生等恶法被称为怨仇。它对杀生者这样作意:“我就站在这里,你怎么还敢过来?”就像把人赶走一样,它把怨仇驱除出去,因此叫veramaṇī(离)。或者说,众生依靠它而远离恶法,本来应该说“viramaṇī”,但按照语源规则,把i变成了e,所以说成“veramaṇī”。没有受戒的人,在遇到具体情境时只是没有违犯,这种离叫“遇境离”。通过受持戒律而生起的离,叫“受持离”。圣道被称为“桥梁”,属于圣道、以彻底断除的方式灭除恶法的离,叫“断桥离”。现在为了说明这三种离各自的特点,说了“其中”等话。“防护”的意思是以不违犯的方式避开。“我不杀”等句中,iti这个词是引语的开头标记,用它来涵盖“不取不与”等开头的句子;或者用vā(或)这个词来表示,所以说“当受持诸学处时”。
Vakkhamānanayena ca verahetutāya veraṃ vuccati pāṇātipātādipāpadhammo, taṃ maṇati ‘‘mayi idha ṭhitāya kathaṃ āgacchasī’’ti tajjentī viya nīharatīti veramaṇī, tato vā pāpadhammato viramati etāyāti ‘‘viramaṇī’’ti vattabbe niruttinayena ikārassa ekāraṃ katvā ‘‘veramaṇī’’ti vuttā. Asamādinnasīlassa sampattato yathāupaṭṭhitavītikkamitabbavatthuto virati sampattavirati. Samādānavasena uppannā virati samādānavirati. Setu vuccati ariyamaggo, tappariyāpannā hutvā pāpadhammānaṃ samucchedavasena ghātanavirati setughātavirati. Idāni tisso viratiyo sarūpato dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Pariharatīti avītikkamavasena parivajjeti. Na hanāmīti ettha iti-saddo ādiattho, tena ‘‘adinnaṃ nādiyāmī’’ti evaṃ ādīnaṃ saṅgaho, vā-saddena vā, tenāha ‘‘sikkhāpadāni gaṇhantassā’’ti.
与道相应的,就是与正见等道相应的。现在为了说明这些离在所缘上的差别,说了“其中”等话。前两种是遇境离和受持离。后一种是断桥离。如果一次性受持全部学处,那么它们全都是一体的,破一条就全都破了;如果各别受持,那就只破那一条。这是就居士的情况说的。但断桥离不会破,因为它断除了对立面,本性不可动摇,所以说“即使在另一生也是如此”。由因成就,意思是就像人和畜生身体的竖立或横长是出生时就决定的那样,这是从因的角度说成就。好比菩萨入胎时,菩萨母亲的戒是由法性本身成就的,这叫法性成就;或者由道法性、由圣道之力成就,也叫法性成就。纠正邪见是沉重的苦,所以皈依比受持学处更为重大,并非不重大,这就是这里的意图。即使是随便受持的人,也就是不以恭敬尊重而受持的人;即使是好好受持的人,也就是恭敬受持学处的人,也不必修加倍或三倍的努力。
Maggasampayuttāti sammādiṭṭhiyādimaggasampayuttā. Idāni tāsaṃ viratīnaṃ ārammaṇato vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Purimā dveti sampattasamādānaviratiyo. Pacchimāti setughātavirati. Sabbānipi bhinnāni honti ekajjhaṃ samādinnattā. Tadeva bhijjati visuṃ visuṃ samādinnattā . Gahaṭṭhavasena cetaṃ vuttaṃ. Bhedo nāma natthi paṭipakkhasamucchindanena akuppasabhāvattā, tenāha ‘‘bhavantarepī’’ti. Yonisiddhanti manussatiracchānānaṃ uddhaṃ tiriyameva dīghatā viya jātisiddhanti attho. Bodhisatte kucchigate bodhisattamātusīlaṃ viya dhammatāya sabhāveneva siddhaṃ dhammatāsiddhaṃ, maggadhammatāya vā ariyamaggānubhāvena siddhaṃ dhammatāsiddhaṃ. Diṭṭhiujukaraṇaṃnāma bhāriyaṃ dukkhaṃ, tasmā saraṇagamanaṃ sikkhāpadasamādānato mahaṭṭhatarameva, na appaṭṭhataranti adhippāyo. Yathā tathā vā gaṇhantassāpīti ādaragāravaṃ akatvā samādiyantassāpi. Sādhukaṃ gaṇhantassāpīti sakkaccaṃ sīlāni samādiyantassāpi, na diguṇaṃ, tiguṇaṃ vā ussāho karaṇīyo.
因为戒能施与无畏,所以戒本身就是布施;或者说,它以毫无保留的悲悯护念一切有情,因此称为布施,也就是戒。由于它被了知为“最上”,所以称为“最上知”。由于它被了知为长久,所以称为“久知”。由于它被了知为“诸圣者、善士的传承”,所以称为“传承知”。在“古代的”等说法中,这些是过去诸圣者所有的,所以称为“古代的”。因为它完全不曾被任何善士以任何方式搅乱、丢弃、抛弃,所以称为“不杂”。这个道理对他们来说,过去如此,现在如此,未来也如此,所以说“过去不曾杂、现在不杂、未来也不会杂”。正因如此,它们不被轻视、不被拒绝,因为智者沙门婆罗门从来不会认可杀生等恶法。由于对无量众生施与无畏,也就是对一切众生放下刀杖,所以使整个有情界都无所怖畏。没有任何人会从圣弟子处产生怖畏。无怨,就是没有怨敌;无害,就是没有痛苦。
Abhayadānatāya sīlassa dānabhāvo, anavasesaṃ vā sattanikāyaṃ dayati tena rakkhatīti dānaṃ, sīlaṃ. ‘‘Aggānī’’ti ñātattā aggaññāni. Cirarattatāya ñātattā rattaññāni. ‘‘Ariyānaṃ sādhūnaṃ vaṃsānī’’ti ñātattā vaṃsaññāni.‘‘Porāṇānī’’tiādīsu purimānaṃ etāni porāṇāni. Sabbaso kenacipi pakārena sādhūhi na kiṇṇāni na khittāni na chaḍḍitānīti asaṅkiṇṇāni. Ayañca nayo nesaṃ yathā atīte, evaṃ etarahi, anāgate cāti āha ‘‘asaṅkiṇṇapubbāni na saṅkiyanti na saṅkiyissantī’’ti. Tato eva appapikuṭṭhāni na paṭikkhittāni. Na hi kadācipi viññū samaṇabrāhmaṇā hiṃsādipāpadhammaṃ anujānanti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ detīti sabbesu bhūtesu nihitadaṇḍattā sakalassapi sattanikāyassa bhayābhāvaṃ deti. Na hi ariyasāvakato kassaci bhayaṃ hoti. Averanti verābhāvaṃ. Abyāpajjhanti niddukkhataṃ.
五戒是一切时都能受持的,但它并不是绝对的解脱之因;而皈依则以佛陀出世为因缘,并且绝对是解脱之因。那么,为什么说五戒比皈依有更大的果报呢?为此说“虽然……”等。“最上”就是最高。“立足于皈依之后”这句话,是说这种戒是由皈依所造作的。
Nanu ca pañcasīlaṃ sabbakālikaṃ, na ca ekantato vimuttāyatanaṃ, saraṇagamanaṃ pana buddhuppādahetukaṃ, ekantavimuttāyatanañca, tattha kathaṃ saraṇāgamanato pañcasīlassa mahapphalatāti āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Jeṭṭhakanti uttamaṃ. ‘‘Saraṇagamaneyeva patiṭṭhāyā’’ti iminā tassa sīlassa saraṇagamanena abhisaṅkhatatamāha.
353像这样,就是指这样成为杂染的对治法。关于“以之前所说的功德”这句,这里之前所说的功德指的是皈依、具足戒、守护根门等。“修习初禅不会感到疲倦”,这是句子的连接方式。“那些”指的是初禅等。“初禅”是以最殊胜的情况来说的,所以说“一劫”,意思是一个大劫。不过,低劣的初禅和中等程度的初禅,分别给予无数劫的三分之一和半劫的寿命。“第二禅八劫”等说法,也应当按这个方式理解,并且要以大劫为单位来把握。或者,因为这里所指的是殊胜的禅那,为了显示更大的果报而作此开示,所以说“初禅一劫”等。“正是那个”就是指第四禅。如果是这样,那无色界的情况又怎么说呢?于是说“空无边处等”。
353.Īdisamevāti evaṃ saṃkilesaṃ paṭipakkhameva hutvā. Heṭṭhā vuttehi guṇehīti ettha heṭṭhā vuttaguṇā nāma saraṇagamanaṃ, sīlasampadā, indriyesu guttadvāratāti evaṃ ādayo. Paṭhamajjhānaṃ nibbattento na kilamatīti yojanā. Tānīti paṭhamajjhānādīni. ‘‘Paṭhamajjhāna’’nti ukkaṭṭhaniddeso ayanti āha ‘‘ekaṃ kappa’’nti, ekaṃ mahākappanti attho. Hīnaṃ pana paṭhamajjhānaṃ, majjhimañca asaṅkhyeyyakappassa tatiyaṃ bhāgaṃ, upaḍḍhakappañca āyuṃ deti. ‘‘Dutiyaṃ aṭṭhakappe’’ti ādīsupi iminā nayena attho veditabbo, mahākappavaseneva ca gahetabbaṃ. Yasmā vā paṇītāniyevettha jhānāni adhippetāni mahapphalatarabhāvadassanaparattā desanāya, tasmā ‘‘paṭhamajjhānaṃ ekaṃ kappa’’ntiādi vuttaṃ. Tadevāti catutthajjhānameva. Yadi evaṃ kathaṃ āruppatāti āha ‘‘ākāsānañcāyatanādī’’tiādi.
当观以正确的方式运作,藉由破除常想等对立面,它就在前分阶段使菩提分法生起,并为修观者带来极大的喜与悦;因此说“观……无有”。所以世尊说:
Sammadeva niccasaññādipaṭipakkhavidhamanavasena pavattamānā pubbabhāgiye eva bodhipakkhiyadhamme sammānentī vipassanā vipassakassa anappakaṃ pītisomanassaṃ samāvahatīti āha ‘‘vipassanā…pe… abhāvā’’ti. Tenāha bhagavā –
“每当如实观察诸蕴的生起与灭去,
有智慧的人就能得到喜悦和欢欣,这就是不死。”
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374);
这段开示之所以依这个顺序展开,是依于依次生起这些智者的力量而转起的,所以才说“安住在观智上而令其生起”,意思是把前一层又前一层智作为后一层又后一层智的立足处来讲。“同类色化身”说的是由意所成神通变化出来的身体,这是其他人不具备的特殊作用,因此经文说“自身……大果报”等。“能示现变化”是因为有能力展示变化。变化就是造出象、马等各种不同的形相;因为有能力展示这种变化,所以说能示现变化。“所欲之处”指的是过去世中所欲的蕴处。“令完成”就是令其结束。
Yasmā ayaṃ desanā iminā anukkamena imāni ñāṇāni nibbattentassa vasena pavattitā, tasmā ‘‘vipassanāñāṇe patiṭṭhāya nibbattento’’ti heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ uparimassa uparimassa patiṭṭhābhūtaṃ katvā vuttaṃ. Samānarūpanimmānaṃ nāma manomayiddhiyā aññehi asādhāraṇakiccanti āha ‘‘attano…pe… mahapphalā’’ti. Vikubbanadassanasamatthatāyāti hatthiassādivividharūpakaraṇaṃ vikubbanaṃ, tassa dassanasamatthabhāvena. Icchiticchitaṭṭhānaṃ nāma purimajātīsu icchiticchito khandhappadeso. Samāpentoti pariyosāpento.
库塔丹达宣告自己成为近事男之事的注释
Kūṭadantaupāsakattapaṭivedanākathāvaṇṇanā
354-8所有这些众生:就是“七百头公牛”等经文里说到的一切众生。困惑的状态:因为他在世尊面前听闻了法,对众生生起了悲悯,安住其中,心里想:“我怎么能为了杀害而让人捆绑这么多众生呢?”于是心中生起了纷乱困惑的状态。听闻:就是听闻“已从束缚中获释”。由于爱欲消失,心得堪任、无病;由于嗔恨消失,以慈心而心得柔软、不僵硬;由于掉举和悔恨被断除,散乱消失,心得无盖障、不被那些盖障遮蔽;由于昏沉睡眠消失,心得昂扬,因策励而不迟钝;由于疑消失,因已信解正道而心得清净。所以说“堪任心等”,这是依随顺说法的力量,就镇伏诸盖而说的。至于这里在义理上未展开的部分,都很容易理解。
354-8.Sabbete pāṇayoti ‘‘satta ca usabhasatānī’’tiādinā vutte sabbe pāṇino. Ākulabhāvoti bhagavato santike dhammassa sutattā pāṇīsu anuddayaṃ upaṭṭhapetvā ṭhitassa ‘‘kathañhi nāma mayā tāva bahū pāṇino māraṇatthāya bandhāpitā’’ti citte paribyākulabhāvo udapādi. Sutvāti ‘‘bandhanato mocitā’’ti sutvā. Kāmacchandavigamena kallacittatā arogacittatā, byāpādavigamena mettāvasena muducittatā akathinacittatā, uddhaccakukkuccappahānena vikkhepavigamanato vinīvaraṇacittatā tehi na pihitacittatā, thinamiddhavigamena udaggacittatā saṃpaggaṇhanavasena alīnacittatā, vicikicchāvigamena sammāpaṭipattiyā adhimuttatāya pasannacittatā ca hotīti āha ‘‘kallacittantiādi anupubbikathānubhāvena vikkhambhitanīvaraṇataṃ sandhāya vutta’’nti. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.