5. 《究罗檀头经》的注释
5. Kūṭadantasuttavaṇṇanā
323「前两经」指《阿摩昼经》与《种德经》。「所说的方法即是」意为:凡在前两经中已出现、与此处相似的内容,从义理注释的角度而言,即依前两经已说之法;当依彼处所说之法而解。因《梵网经》注中曾言「幼嫩芒果树即芒果苗圃」,故说「芒果苗圃与《梵网经》中所说相似」。
323.Purimasuttadvayeti ambaṭṭhasoṇadaṇḍasuttadvaye. Vuttanayamevāti yaṃ tattha āgatasadisaṃ idhāgataṃ taṃ atthavaṇṇanato vuttanayameva, tattha vuttanayeneva veditabbanti attho. ‘‘Taruṇo ambarukkho ambalaṭṭhikā’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.2) brahmajālasuttavaṇṇanāyaṃ vuttanti āha ‘‘ambalaṭṭhikā brahmajāle vuttasadisāvā’’ti.
经文中说「大祭祀已筹办」,意指:建造完祭祀坑后,为举行大祭祀,已陈设了有生命的与无生命的各类祭具。而「已筹办」指这些用具已如此这般地准备妥当,故说「已筹办即是已备好」。「百头幼牛」指已达年轻力壮状态的一百头健壮牛犊;但这些还只是牛犊,并非已驯服的耕牛或壮牛,因此说「百牛」。「这些」指从公牛等直至羊的牲畜。「种种」指种类各别。从数量上说,这一种种性已由「七百」之数所限定。「禽兽」既包括水牛、麋鹿、花鹿、鹿、羚羊等兽类,也包括孔雀、野鸡、鹧鸪、鸽等鸟类。
Yaññāvāṭaṃ sampādetvā mahāyaññaṃ uddissa saviññāṇakāni, aviññāṇakāni ca yaññūpakaraṇāni upaṭṭhapitānīti vuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘mahāyañño upakkhaṭo’’ti, taṃ upakkharaṇaṃ tesaṃ tathāsajjananti āha ‘‘upakkhaṭoti sajjito’’ti. Vacchatarasatānīti yuvabhāvappattāni balavavacchasatāni, te pana vacchā eva honti, na dammā balibaddā cāti āha ‘‘vacchasatānī’’ti. Eteti usabhādayo urabbhapariyosānā. Anekesanti anekajātikānaṃ. Saṅkhyāvasena anekatā sattasataggahaṇeneva paricchinnā. Migapakkhīnanti mahiṃsarurupasadakuruṅgagokaṇṇamigānañceva morakapiñjaratittirakapotādipakkhīnañca.
328对于称为“祭祀”的福德所产生的杂染,能加以遮止、排除者,称为“离”,也就是驱除追悔。正是这些“离”使福德之流不被中断而得以保持,因此称为“安立”。而且,它们能在祭祀的初、中、后三个阶段起作用,令祭祀稳固,所以说“安立的意思就是令安住”。“资具”是指能使其完备之物,即眷属。因此说:“十六资具就是十六种眷属”。
328. Yaññasaṅkhātassa puññassa yo saṃkileso, tassa nivāraṇato nisedhanato vidhā vuccanti vippaṭisāravinodanā. Tato eva tā taṃ puññābhisandaṃ avicchinditvā ṭhapentīti ‘‘ṭhapanā’’ti vuttā. Tāsaṃ pana yaññassa ādimajjhapariyosānavasena tīsu kālesu pavattiyā yañño tiṭṭhapanoti āha ‘‘tiṭṭhapananti attho’’ti. Parikkharonti abhisaṅkharontīti parikkhārā, parivārāti vuttaṃ. ‘‘Soḷasaparikkhāranti soḷasaparivāra’’nti.
《大胜王祭祀论》的注释
Mahāvijitarājayaññakathāvaṇṇanā
336“过去所行”指自己在过去生中所积累的、作为菩提资粮的善行。这善行正如世尊所譬喻,是紧随不离、坚实可靠的宝藏。“富裕”这个词,指拥有丰厚资源的状态。这是根据不同对象而说的,所以说“任何凭借自己拥有的财产而成为富裕的人”。“大富者”也是如此。为显示其最上状态,故说“具足广大无量、无法计数的财富”。从可享用、可受用的角度,尤其就欲乐而言,此即称为“财”,所以这里说“依五种欲功德来说”。“以块、以块的方式”是指那些财物并未被制成器具、装饰品等不同形态,纯粹是一块块、一段段的形式。
336.Pubbacaritanti attano purimajātisambhūtaṃ bodhisambhārabhūtaṃ puññacariyaṃ. Tathā hissa anugāminova nidhissa thāvaro nidhi nidassito. Aḍḍhatā nāma vibhavasampannatā, sā taṃ taṃ upādāyupādāya vuccatīti āha ‘‘yo koci attano santakena vibhavena aḍḍho hotī’’ti . Tathā mahaddhanatāpīti taṃ ukkaṃsagataṃ dassetuṃ ‘‘mahatā aparimāṇasaṅkhyena dhanena samannāgato’’ti vuttaṃ. Bhuñjitabbato paribhuñjitabbato visesato kāmā bhogo nāmāti āha ‘‘pañcakāmaguṇavasenā’’ti. Piṇḍapiṇḍavasenāti bhājanālaṅkārādivibhāgaṃ ahutvā kevalaṃ khaṇḍakhaṇḍavasena.
“摩沙迦等”中的“等”字,包含了盘、碟等器物。“器皿等”中的“等”字,包含了衣物、床铺、住所等。金、银、摩尼宝珠、珍珠、琉璃、金刚、珊瑚,这些被称为“七宝”。稻、米等是“早稻”(主要谷物),以穗上结实为果。与此相对的,绿豆、黑豆等是“晚稻”(次要谷物)。“每日……的方式”指:按照每日应享用、应布施、应增长等规矩,以此方式流转的钱财与谷物。
Māsakādīti ādi-saddena thālakādiṃ saṅgaṇhāti. Bhājanādīti ādi-saddena vatthaseyyāvasathādiṃ saṅgaṇhāti. Suvaṇṇarajatamaṇimuttāveḷuriyavajirapavāḷāni ‘‘sattaratanānī’’ti vadanti. Sālivīhiādi pubbaṇṇaṃ purakkhataṃsassaphalanti katvā. Tabbipariyāyato muggamāsādi aparaṇṇaṃ. Devasikaṃ…pe… vasenāti divase divase paribhuñjitabbadātabbavaḍḍhetabbādividhinā parivattanakadhanadhaññavasena.
「库」指堆放谷物之处,称为库的房舍即「仓库」,故说:「充满谷物……的房舍」。如此,先明示藏宝室为「国库」、堆放谷物处为「仓库」之后,现在为以另一种方式显示,而说「或者」等。此中,如剑鞘为护剑之锋利而称为「库」,如是,为护国王之劲锐,象、马、车、步四军便称为「库」,故说:「四种库为:象库、马库、车库、步库」。「由说『物品仓库』这一词,便已总摄一切存放物品之处,故说(彼处)有三种库」。「『我有如此这般等』」是国王明知其物而令司库官唱出,一方面为使集会的大众安静,另方面(心想:)「如此我便不会生起惯常的骚动矣」。
Koṭṭhaṃ vuccati dhaññassa āṭhapanaṭṭhānaṃ, koṭṭhabhūtaṃ agāraṃ koṭṭhāgāraṃ tenāha ‘‘dhaññena…pe… gāro cā’’ti. Evaṃ sāragabbhaṃ ‘‘koso’’ti, dhaññassa āṭhapanaṭṭhānañca ‘‘koṭṭhāgāra’’nti dassetvā idāni tato aññathā taṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yathā asino tikkhabhāvaparihārato paricchado ‘‘koso’’ti vuccati, evaṃ rañño tikkhabhāvapariharaṇattā caturaṅginī senā ‘‘koso’’ti āha ‘‘catubbidho koso hatthī assā rathā pattī’’ti. ‘‘Vatthakoṭṭhāgāraggahaṇeneva sabbassāpi bhaṇḍaṭṭhapanaṭṭhānassa gahitattā tividhaṃ koṭṭhāgāranti vuttaṃ. ‘‘Idaṃ evaṃ bahu’’ntiādi rājā tamatthaṃ jānantova bhaṇḍāgārikena kathāpetvā parisāya nissaddabhāvāpādanatthañca āha evaṃ me pakatikkhobho na bhavissatīti.
337-8那位婆罗门(究罗檀头)既为地方无灾,亦为祭祀能长久延续而思惟,以此因缘而说:「此国王……」等。
337-8.Brāhmaṇo cintesi janapadassa anupaddavatthañceva yaññassa ca cirānupavattanatthañca, tenāha ‘‘ayaṃ rājā’’tiādi.
因破坏众生的利益与安乐、带来无益与痛苦,故盗贼即是「刺」,他们即为「盗贼刺」。犹如对村民的杀戮为「屠村」,如是,对行路者的侵夺逼迫即为「劫路」。「行非法者」指行为背离正法、行不应行者,即有此习行者;或,由护己领土内之人民等免于非义而言,刹帝利即是「刹帝利法」,此谓不行彼法。盗贼因与荆棘相似而称「盗贼荆棘」。譬如田中荆棘会阻碍耕作等顺利进行,并以根部蔓延而妨碍庄稼生长,如是,盗贼于国土中,会阻碍王命的顺利推行,并以根之破坏而妨碍各地方之繁荣,故说「盗贼因与荆棘相似而称盗贼荆棘」。「杀」一词亦有伤害义,故说「以杀害或以殴打」。「以捆绑手足等」的「等」字,包含了以绳捆绑、以锁链捆绑等。「损失」即财物损减,故说「你们取去百钱」等。「作五髻秃头」即剃成鸦尾状。「浇牛粪」指于头上浇淋粪汁。「绑小杖」即系上颈枷。「如这些等」的「等」字,包含剃光头发后以灰袋扑打等。「我将拔除」乃拔起、除去之意。「能努力」指因先前于彼处已熟习,故能发起努力。「应随给」即随其所应而给与……
Sattānaṃ hitassa sukhassa ca vidūsanato ahitassa dukkhassa ca āvahanato corā eva kaṇṭakā, tehi corakaṇṭakehi. Yathā gāmavāsīnaṃ ghātā gāmaghātā, evaṃ panthikānaṃ duhanā vibādhanā panthaduhanā. Adhammakārīti dhammato apetassa ayuttassa karaṇasīlo, attano vijite janapadādīnaṃ tato anatthato tāyanena khattiyo yo khattadhammo, tassa vā akaraṇasīloti attho. Dassavo eva khīlasadisattā dassukhīlaṃ. Yathā hi khette khīlaṃ kasanādīnaṃ sukhappavattiṃ , mūlasantānena sassassa buddhiñca vibandhati, evaṃ dassavo rajje rājāṇāya sukhappavattiṃ, mūlaviruḷhiyā janapadānaṃ paribuddhiñca vibandhanti. Tena vuttaṃ ‘‘dassavo eva khīlasadisattā dassukhīla’’nti. Vadha-saddo hiṃsanatthopi hotīti vuttaṃ ‘‘māraṇena vā koṭṭanena vā’’ti. Addubandhanādināti ādi-saddena rajjubandhanasaṅkhalikabandhanādiṃ saṅgaṇhāti. Jāniyāti dhanajāniyā, tenāha ‘‘sataṃ gaṇhathā’’tiādi. Pañcasikhamuṇḍakaraṇanti kākapakkhakaraṇaṃ. Gomayasiñcananti sīse chakaṇodakāvasecanaṃ. Kudaṇḍakabandhananti gaddulabandhanaṃ. Evamādīnīti ādi-saddena khuramuṇḍaṃ karitvā bhasmapuṭapothanādiṃ saṅgaṇhāti. Ūhanissāmīti uddharissāmi, apanessāmīti attho. Ussahantīti pubbe tattha kataparicayatāya ussāhaṃ kātuṃ sakkonti. Anuppadetūti anu anu padetu, tenāha ‘‘dinne appahonte’’tiādi. Sakkhikaraṇapaṇṇāropanāni vaḍḍhiyā saha vā vinā vā puna gahetukāmassa, idha pana taṃ natthīti āha ‘‘sakkhiṃ akatvā’’tiādi, tenāha ‘‘mūlacchejjavasenā’’ti. Pakārato bhaṇḍāni ābharati sambharati paricayati etenāti pābhataṃ, bhaṇḍamūlaṃ.
“日日饭食”是指每日应施的食物。“按月、按布萨”等,是指应给的报酬,即每月的费用等。对于不同的家族、不同的工作、不同的勇健程度,应分别配上“相应”一词。将军等是指官位。因为专精于本业且无灾祸,所以他们成为财富与粮谷的积聚者。“安稳而住”指没有灾祸而长存,因此说“无怖”,意为从一切处皆无怖畏。
Divase divase dātabbabhattaṃ devasikabhattaṃ. ‘‘Anumāsaṃ, anuposatha’’ntiādinā dātabbaṃ vetanaṃ māsikādiparibbayaṃ. Tassa tassa kulānurūpena kammānurūpena sūrabhāvānurūpenāti paccekaṃ anurūpa-saddo yojetabbo. Senāpaccādi ṭhānantaraṃ. Sakakammapasutattā , anupaddavattā ca dhanadhaññānaṃ rāsiko rāsikārabhūto. Khemena ṭhitāti anupaddavena pavattā, tenāha ‘‘abhayā’’ti, kutocipi bhayarahitāti attho.
四资具的解释
Catuparikkhāravaṇṇanā
339“随从”是指在种种事务中跟随、顺从的人,这样的随从者即称为“随从者”,正如“随力”即称为“随力”一样。“assa”是指国王的。“te”是指那些随从的刹帝利等。他们会心里不高兴,心想:“他这是把我们排除在外。”拥有固定、广大收入的村落是“城镇”,意思是收入增长的富足大村。“地方”一词,意义与前面所说相同。由于六种本性的缘故,国王能增进利益与安乐,而随从等是其中的一部分,因此说:“你们的允许对我将是长远的利益与安乐。”
339. Tasmiṃ tasmiṃ kicce anuyanti anuvattantīti anuyantā, anuyantā eva ānuyantā yathā ‘‘anubhāvo eva ānubhāvo’’ti. Assāti rañño. Teti ānuyantakhattiyādayo. Attamanā na bhavissanti ‘‘amhe ettha bahi karotī’’ti. Nibandhavipulāgamo gāmo nigamo, vivaḍḍhitamahāāyo mahāgāmoti attho. Janapada-saddo heṭṭhā vuttattho eva. Channaṃ pakatīnaṃ vasena rañño hitasukhābhibuddhi, tadekadesā ca ānuyantādayoti vuttaṃ ‘‘yaṃ tumhākaṃ anujānanaṃ mama bhaveyya dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.
“大臣”是因为共同存在于事务中而得称,即完成王国事务的人。而他们又是国王所喜爱、且共同生活的人,所以说是“亲爱的朋友”。存在于国王集会中的人,称为“廷臣”。他们是谁呢?即“其余的执行命令者”,如前所说的随从刹帝利等便是其余的人,意思就是执行国王命令的人。即使有可施之物,如果没有威力的成就与眷属的成就,就不能像那样布施;而且到了老年,那样的国王这两者也会衰退,所以说“在老年时……不能做到”。“以允许”是指以随顺的允许;“同党”即同伴,是祭祀的组成部分。“资具”即装备,也就是所需的物资。这些是该祭祀的组成部分,如同眷属,所以说“成为眷属”。
Amā saha bhavanti kiccesūti amaccā, rajjakiccavosāsanakā. Te pana rañño piyā, sahapavattanakā ca hontīti āha ‘‘piyasahāyakā’’ti. Rañño parisati bhavāti pārisajjā, te pana keti āha ‘‘sesā āṇattikarā’’ti, yathāvuttaānuyantakhattiyādī hi avasesā rañño āṇākarāti attho. Satipi deyyadhamme ānubhāvasampattiyā, parivārasampattiyā ca abhāve tādisaṃ dātuṃ na sakkā, vuḍḍhakāle ca tādisānampi rājūnaṃ tadubhayaṃ hāyatevāti āha ‘‘mahallakakāle…pe… na sakkā’’ti. Anumatiyāti anujānanena, pakkhāti sapakkhā yaññassa aṅgabhūtā. Parikkharontīti parikkhārā, sambhārā. Ime tassa yaññassa aṅgabhūtā parivārā viya hontīti āha ‘‘parivārā bhavantī’’ti.
八资具的解释
Aṭṭhaparikkhāravaṇṇanā
340“以名声”即依凭威力,故说“由于能发号施令的能力”。信,即相信“施者能感受布施的果报”。于布施勇悍者,名为“布施勇者”,于应施之物,虽微末亦不悭执,坦然舍离。此义当依“业属己有”智之锐利明彻而解了,故说“非仅凭信心”等。因其业属己有智现前分明,故如是说。凡其所施的施物,即凡所施与他人的应施之物。成为彼物之主后,即善加克伏对彼之贪,成为其主宰而施,因不被彼物所征服故。已说“非奴、非友”后,为显此二者之随顺与相违,故说“凡”等。为奴而施,是指因渴爱而行布施的奴仆状态。为友而施,是指因舍离对彼的喜着而施。为主而施,是指于彼处令自身从渴爱的奴役中解脱,征服彼物而转起。如此转起,类似主人的受用。
340.Yasasāti ānubhāvena, tenāha ‘‘āṇāṭhapanasamatthatāyā’’ti. Saddahatīti ‘‘dātā dānassa phalaṃ paccanubhotī’’ti pattiyāyati. Dāne sūroti dānasūro deyyadhamme īsakampi saṅgaṃ akatvā muttacāgo. Svāyamattho kammassakataññāṇassa tikkhavisadabhāvena veditabbo, tenāha ‘‘na saddhāmattakenevā’’tiādi. Yassa hi kammassakatā paccakkhato viya upaṭṭhāti, so evaṃ vutto. Yaṃ dānaṃ detīti yaṃ deyyadhammaṃ parassa deti. Tassa pati hutvāti tabbisayaṃ lobhaṃ suṭṭhu abhibhavanto tassa adhipati hutvā deti anadhibhavanīyattā. ‘‘Na dāso, na sahāyo’’ti vatvā tadubhayaṃ anvayato, byatirekato ca dassetuṃ ‘‘yo hī’’tiādi vuttaṃ. Dāso hutvā deti taṇhāya dānassa dāsabyataṃ upagatattā. Sahāyo hutvā deti tassa piyabhāvānissajjanato. Sāmī hutvā deti tattha taṇhādāsabyato attānaṃ mocetvā abhibhuyya pavattanato. Sāmiparibhogasadisā hetassāyaṃ pavattatīti.
“已平息诸恶者”是沙门,“已断除诸恶者”是婆罗门,此是依殊胜义而解说。至于仅以出家相状被称为沙门、仅凭种姓被称为婆罗门者,在此则用“贫者”等词涵摄,这是言外之意。“穷困者”,指那些陷于难为生计、维生困苦之人,故说“贫穷的人”。“旅人”,指行于长途者。“乞求者”,指通过称扬施主功德、宣说业果之理而行乞者,如裸形外道等,故有“所愿的、所施的”等语句。“一把之量”,指米粒等的分量;“一钵之量”,指粥饭等的分量。所谓“井”,指可以浸入取水之处。河流、湖泊等一切公共的渡处,皆以井为体,故说“成为井”等。而“所闻即是所闻之生”中的“生”字,只是一个无关义别的虚词,如同“库所生”等,唯是名称。
Samitapāpāsamaṇā, bāhitapāpā brāhmaṇā ukkaṭṭhaniddesena, pabbajjāmattasamaṇā jātimattabrāhmaṇā pana kapaṇādiggahaṇenevettha gahitāti adhippāyo. Duggatāti dukkarajīvikaṃ upagatā kasiravuttikā, tenāha ‘‘daliddamanussā’’ti. Addhikāti addhānamaggagāmino. Vaṇibbakāti dāyakānaṃ guṇakittanavasena, kammaphalakittanamukhena ca yācanakā seyyathāpi naggacariyādayo, tenāha ‘‘iṭṭhaṃ dinna’’ntiādi. ‘‘Pasatamatta’’nti vīhitaṇḍulādivasena vuttaṃ, ‘‘sarāvamatta’’nti yāgubhattādivasena. Opānaṃ vuccati ogāhetvā pātabbato naditaḷākādīnaṃ sabbasādhāraṇatitthaṃ opānaṃ viya bhūtoti opānabhūto, tenāha ‘‘udapānabhūto’’tiādi. Sutameva sutajātanti jāta-saddassa anatthantaravācakatamāha yathā ‘‘kosajāta’’nti.
能思考过去等义理的能力,应知是依于这位国王的推理,以及依于“应如此做”的规式而来,并非如诸佛那般对此有亲见之智。为显此义,故说“过去”等语。首先,富足等虽可成为祭祀的资具,因无此则祭祀不成就;然而,良善的出身与端正的容貌又如何呢?因此说“据说他们”等语。在此,有人以为“此人是恶生”等语未必成立,便说:“为显示富足等是祭祀的绝对支分,而良善的出身与端正的容貌则非,故用‘据说’一词。”此说并无实义,因为祭祀的发起原以一切条件共通为前提,对于某些人或可有那样的分别思惟,而为了显示这种分别思惟也没有存在的余地,所以才如此说。而“据说”一词,应理解为当时那位婆罗门心中所计度的情形。所谓“如是等”,以“等”字含摄了“此丑陋者、贫穷者、少威势者、无信者、少闻者、不知义者、无智慧者”这些描述。
Atītādiatthacintanasamatthatā nāmassa rañño anumānavasena, itikattabbatāvasena ca veditabbā , na buddhānaṃ viya tattha paccakkhadassitāyāti dassetuṃ ‘‘atīte’’tiādi vuttaṃ. Aḍḍhatādayo tāva yaññassa parikkhārā hontu tehi vinā tassa asijjhanato, sujātatā surūpatā pana kathanti āha ‘‘etehi kirā’’tiādi. Ettha ca keci ‘‘yathā aḍḍhatādayo yaññassa ekaṃsato aṅgāni, na evamabhijātatā, abhirūpatā cāti dassetuṃ kirasaddaggahaṇa’’nti vadanti ‘‘ayaṃ dujjāto’’tiādi vacanassa anekantikataṃ maññamānā, tayidaṃ asāraṃ, sabbasādhāraṇavasena hesa yaññārambho tattha siyā kesañci tathāparivitakkoti tassāpi avakāsābhāvādassanatthaṃ tathā vuttattā. Kira-saddo pana tadā brāhmaṇena cintitākārasūcanattho daṭṭhabbo. Evamādīnīti ādi-saddena ‘‘ayaṃ virūpo daliddo appesakkho assaddho appassuto anatthaññū na medhāvī’’ti etesaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
以下是四资具等的注释。
Catuparikkhārādivaṇṇanā
341“善生者”一句,通过显示国师亲自执取汤匙,表明在布施时理应如此亲手并恭敬地施与,才为合宜。同样地,对于“恶生者”一句,其义也应依前文所述之理而解。
341.‘‘Sujaṃ paggaṇhantāna’’nti purohitassa sayameva kaṭacchuggahaṇajotanena evaṃ sahatthā, sakkaccañca dāne yuttatā icchitabbāti dasseti . Evaṃ dujjātassāti etthāpi heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.
342“三种处”意指布施的初、中、后三个阶段,即三时之状态。“动摇”即摇摆不定,不能保持先前的稳固状态。“于作业之义”是指第三转位(具格)的意义。在此,那个属格词是行为主体,它是相对于“应作”一词而用的。在宣说了“不应生起追悔”之后,为了显示不生追悔的方法,便说:“然而,前思则应确立为不动摇。”其中,“不动摇”即坚固、不被任何事物所动摇。“应确立”即应妥善安立。以此而行,不仅当下的布施能如愿成就,未来也能获得广大的果报,故说“以此显示布施能成为大果”,这是因为布施未被追悔所染污的缘故。“施与思”即舍离之思。所谓施与思的不动摇性,是指由于先前造作之力,舍离之心变得广大;而随念思的不动摇性,则是指事后恭敬省察:“啊,我作了布施,真好,作得真妙啊!”应如此理解。倘若不这样做,即不依所说之法使施与思及随念思安住不动,反而生起追悔,那么即便因对殊胜福田作了布施而获得广大财富,他的心也不会倾向于那些财富。此为何等情形?答:“就如那位投生至大叫唤地狱的商主居士一般。”
342.Tiṇṇaṃ ṭhānānanti dānassa ādimajjhapariyosānabhūtāsu tīsu bhūmīsu, avatthāsūti attho. Calantīti kampanti purimākārena na tiṭṭhanti. Karaṇattheti tatiyāvibhattiatthe. Kattari hetaṃ sāmivacanaṃ karaṇīyasaddāpekkhāya. ‘‘Paccānutāpo na kattabbo’’ti vatvā tassa akaraṇūpāyaṃ dassetuṃ ‘‘pubbacetanā pana acalā patiṭṭhapetabbā’’ti vuttaṃ. Tattha acalāti daḷhā kenaci asaṃhīrā. Patiṭṭhapetabbāti supatiṭṭhitā kātabbā. Evaṃ karaṇena hi yathā taṃ dānaṃ sampati yathādhippāyaṃ nippajjati, evaṃ āyatimpi vipulaphalatāyāti āha ‘‘evañhi dānaṃ mahapphalaṃ hotīti dassetī’’ti, vippaṭisārena anupakkiliṭṭhabhāvato. Muñcacetanāti pariccāgacetanā. Tassā niccalabhāvo nāma muttacāgatā pubbābhisaṅkhāravasena uḷārabhāvo, samanussaraṇacetanāya pana niccalabhāvo ‘‘aho mayā dānaṃ dinnaṃ sādhu suṭṭhū’’ti tassa sakkaccaṃ paccavekkhaṇāvasena veditabbo. Tathā akarontassāti muñcacetanaṃ, tattha paccāsamanussaraṇacetanañca vuttanayena niccalaṃ akarontassa vippaṭisāraṃ uppādentassa. Khettavisese pariccāgassa katattā laddhesupi uḷāresubhogesu cittaṃ nāpi namati. Yathā kathanti āha ‘‘mahāroruvaṃ upapannassa seṭṭhigahapatino viyā’’ti.
据说,那位商主见到一位名叫多伽罗尸弃的独觉佛站在自己家门口托钵,便吩咐妻子道:“去给这位沙门钵食!”说罢,便出门去侍奉国王了。商主的妻子天生聪慧,她心想:“我嫁过来这么久,从未听他说过‘给这个人’这样的话,想来这位必定是独觉佛。我不可轻慢,应当供养上好的钵食。”于是她上前,以头面顶礼独觉佛,接过他的钵,请他进入内宅,在铺设好的座位上请他坐下。随后,她用纯净的香米煮饭,并备妥与之相配的硬食、菜肴及汤羹,再用外用香料将食物庄严装饰,亲手奉至独觉佛手上,并再次顶礼。独觉佛心想:“我也应利益其他独觉佛同伴。”于是他没有食用这些食物,仅仅作了随喜祝福便离去了。话说那位商主,在侍奉完国王回来的路上,看到了独觉佛,便问道:“我刚才因事匆忙,吩咐说‘去给这位钵食’便离开了,您可曾收到钵食?”独觉佛回答:“是的,商主,我已收到。”商主说:“让我看看。”说完,他便伸着脖子往钵里探看。就在此时,钵食的香气升腾起来,充满他的鼻腔。他一闻到,心中立刻想道:“哎呀!
So kira tagarasikhiṃ paccekabuddhaṃ attano gehadvāre piṇḍāya ṭhitaṃ disvā ‘‘imassa samaṇassa piṇḍapātaṃ dehī’’ti bhariyaṃ āṇāpetvā rājupaṭṭhānatthaṃ pakkāmi. Seṭṭhibhariyā sappaññajātikā, sā cintesi ‘‘mayā ettakena kālena ‘imassa dethā’ti vacanamattaṃ pissa na sutapubbaṃ, ayañca maññe ahosi paccekasambuddho, yathā tathā adatvā paṇītaṃ piṇḍapātaṃ dassāmī’’ti upagantvā paccekasambuddhaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ ādāya antonivesane paññattāsane nisīdāpetvā parisuddhehi sālitaṇḍulehi bhattaṃ sampādetvā tadanurūpaṃ khādanīyaṃ, byañjanaṃ, sūpeyyañca abhisaṅkharitvā bahi gandhehi alaṅkaritvā paccekasambuddhassa hatthesu patiṭṭhapetvā vandi. Paccekabuddho ‘‘aññesampi paccekabuddhānaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti aparibhuñjitvāva anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sopi kho seṭṭhi rājupaṭṭhānaṃ katvā āgacchanto paccekabuddhaṃ disvā ahaṃ ‘‘tumhākaṃ piṇḍapātaṃ dethā’’ti vatvā pakkanto, api vo laddho piṇḍapātoti. Āma seṭṭhi laddhoti. ‘‘Passāmā’’ti gīvaṃ ukkhipitvā olokesi. Athassa piṇḍapātagandho uṭṭhahitvā nāsapuṭaṃ pūresi. So ‘‘mahā vata me dhanabyayo jāto’’ti cittaṃ sandhāretuṃ asakkonto pacchā vippaṭisārī ahosi. Vippaṭisārassa pana uppannākāro ‘‘varameta’’ntiādinā (saṃ. ni. 1.131) pāḷiyaṃ āgatoyeva. Bhātu panāyaṃ ekaṃ puttakaṃ sāpateyyakāraṇā jīvitā voropesi, tena mahāroruvaṃ upapanno. Piṇḍapātadānena panesa sattakkhattuṃ suggatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno, sattakkhattumeva ca seṭṭhikule nibbatto, na cāssa uḷāresu bhogesu cittaṃ nami, tena vuttaṃ ‘‘nāpi uḷāresu bhogesu cittaṃ namatī’’ti.
343“行相”(ākāro),是指能依自身相应的程度,产生有界限、有分际的果报,因此称为行相,亦即因。所以说“以十种行相”,就是“以十种原因”。所谓“或从受者生起”,是指果报以较强之势生起时,它唯从受者一方生起;而其他果报,则可能从施物或随从眷属等处生起。“适合生起”即值得生起,这正是针对那些杀生者而说。这里所说的“祭祀”(yajanaṃ),意指布施,而非投火供养,因此说:“愿祭祀者成为施者”。“释放吧”,即依放舍之心而释放。“内部的”,即内在的,指在自身的相续中。
343. Ākaroti attano anurūpatāya samariyādaṃ saparicchedaṃ phalaṃ nibbattetīti ākāro, kāraṇanti āha ‘‘dasahi ākārehīti dasahi kāraṇehī’’ti. Paṭiggāhakato vāti balavataro hutvā uppajjamāno paṭiggāhakatova uppajjati, itaro pana deyyadhammato, parivārajanatopi uppajjeyyeva. Uppajjituṃ yuttanti uppajjanārahaṃ. Tesaṃyeva pāṇātipātīnaṃ. Yajanaṃ nāmettha dānaṃ adhippetaṃ, na aggijuhananti āha ‘‘yajataṃ bhavanti detu bhava’’nti. Vissajjatūti muttacāgavasena vissajjatu. Abbhantaranti ajjhattaṃ, sakasantāneti attho.
344前文已说过祭祀的十六种资具,是作为祭祀的依处而说;此处则因随喜是以开示等方式而发起,故说“以十六种行相”。这是指,借由自身说法威力,将果报如同现前般显示出来;又因反复解说,所以用了重复语。所谓“那义理”,即如前所说,依布施果报所关联的业果关系。“劝导后”,并非仅只是听过就算,而是如同国王一般,正确地领受那义理,记在心中,善加把握而持守,如此恭敬地令其受持之后。重复语的原因,如前所述。
344. Heṭṭhā soḷasa parikkhārā vuttā yaññassa te vatthuṃ katvā, idha pana sandassanādivasena anumodanāya āraddhattā vuttaṃ ‘‘soḷasahi ākārehī’’ti. Dassetvā attano desanānubhāvena paccakkhato viya phalaṃ dassetvā, anekavāraṃ pana kathanato ca āmeḍitavacanaṃ. Tamatthanti yathāvuttaṃ dānaphalavasena kammaphalasambandhaṃ. Samādapetvāti sutamattameva akatvā yathā rājā tamatthaṃ sammadeva ādiyati citte karonto suggahitaṃ katvā gaṇhāti, tathā sakkaccaṃ ādāpetvā. Āmeḍitakāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva.
“以去除追悔”(vippaṭisāravinodanena),这仅是举例;因为贪、嗔、痴、嫉妒、悭吝、慢等,也是布施心的随烦恼,去除这些,同样能激发布施心,令其变得锐利、清净。或者,由于追悔较为邻近,故仅取其去除;因为即使在布施进行之后,追悔仍可能生起。将如实存在的功德引发欢喜踊跃,即是称扬赞叹(sampahaṃsana),故说:“美妙啊你……作了称赞而说”。所谓“依法”(dhammato),即依真实。因为真实不离法,故称为法;由于具有寂静行,故称为善(sama);由于合理,故称为因。
‘‘Vippaṭisāravinodanenā’’ti idaṃ nidassanamattaṃ lobhadosamohaissāmacchariyamānādayopi hi dānacittassa upakkilesā, tesaṃ vinodanenapi taṃ samuttejitaṃ nāma hoti tikkhavisadabhāvappattito. Āsannatarabhāvato vā vippaṭisārassa tabbinodanameva gahitaṃ, pavattitepi hi dāne tassa sambhavato. Yāthāvato vijjamānehi guṇehi tuṭṭhapahaṭṭhabhāvāpādanaṃ sampahaṃsananti āha ‘‘sundaraṃ te…pe… thutiṃ katvā kathesī’’ti. Dhammatoti saccato. Saccañhi dhammato anapetattā dhammaṃ, upasamacariyābhāvato samaṃ, yuttabhāvena kāraṇanti ca vuccatīti.
345在那场祭祀中,连砍树、割草都不曾发生,何况杀生?为了强调确实无人杀生,也为了显示这场祭祀完全未被颠倒邪执所染污,经文在说了“牛不被杀”等之后,又说了“树不被砍”等。因此说:“何况牛……”等。“为敷草”(barihisatthāya),即为了划分场地。“以林鬘遮覆”,即如同以林中花朵编成的花鬘那样来覆盖。“或铺于地上”,即围绕坛场地面而铺展。那些“内宅仆从等”(antogehadāsādayo),包括在家生的、以财买的、作为随属带来的、自愿为仆的。“在之前”(pubbameva),即在付工钱之前,早早地。“取来而作”,即日日取来令其劳作。“被叱责”(tajjitā),即被呵斥。“唯以爱语”,即唯以悦耳之言。“以糖蜜等”(phāṇitena ceva),这里的“ca”字表示未列举之事的合集,由此应知还包括种种殊胜、精致的嚼食、啖食等,以及衣服、花鬘、香、涂香、车乘、床座等。因此说:“以殊胜的,混合酥油等的……”
345. Tasmiṃ yaññe rukkhatiṇacchedopi nāma nāhosi, kuto pāṇavadhoti pāṇavadhābhāvasseva daḷhīkaraṇatthaṃ sabbaso viparītagāhāvidūsitañcassa dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘neva gāvo haññiṃsū’’ti ādiṃ vatvāpi ‘‘na rukkhā chijjiṃsū’’tiādi vuttaṃ, tenāha ‘‘kiṃ pana gāvo’’tiādi. Barihisatthāyāti paricchedanatthāya. Vanamālāsaṅkhepenāti vanapupphehi ganthitamālāniyāmena. Bhūmiyaṃ vā pattharantīti vedibhūmiṃ parikkhipantā tattha pantharanti. Antogehadāsādayoti antojātadhanakkītakaramarānītasayaṃdāsā. Pubbamevāti bhatikaraṇato pageva. Gahetvā karontīti divase divase gahetvā karonti. Tajjitāti gajjitā. Piyasamudācārenevāti iṭṭhavacaneneva. Phāṇitena cevāti ettha ca-saddo avuttasamuccayattho, tena paṇītapaṇītānaṃ nānappakārānaṃ khādanīyabhojanīyādīnañceva vatthamālāgandhavilepanayānaseyyādīnañca saṅgaho daṭṭhabbo, tenāha ‘‘paṇītehi sappitelādisammissehevā’’tiādi.
346“Saṃ”意为财富,拥有财富者称为“sapati”,即富人。由于能带来现法利益与后世利益,故称其为他的财产(sāpateyya),也就是财富本身。因此说:“持大量财产(pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāya)”,即取来众多财富。所谓“依村分”(gāmabhāgena),是指按列举的方式,在村中应得的那一份。
346. Saṃ nāma dhanaṃ, tassa patīti sapati, dhanavā. Diṭṭhadhammikasamparāyikahitāvahattā tassa hitanti sāpateyyaṃ, tadeva dhanaṃ. Tenāha ‘‘pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāyāti bahuṃ dhanaṃ gahetvā’’ti. Gāmabhāgenāti saṅkittanavasena gāme vā gahetabbabhāgena.
347“喝粥后”(yāguṃ pivitvā)是以粥代表早餐,指用过早餐。所谓“在祭祀场的东方”(puratthimena yaññavāṭassa),是指离国王的布施厅堂不远的东方区域;在那里用过早餐后,身体不会感到疲倦,傍晚时分便能到达厅堂。对于“在祭祀场的南方”等,道理也是如此。
347.‘‘Yāguṃ pivitvā’’ti yāgusīsena pātarāsabhojanamāha. Puratthimena yaññavāṭassāti rañño dānasālāya nātidūre puratthimadisābhāgeti attho, yato tattha pātarāsaṃ bhuñjitvā akilantarūpāyeva sāyanhe sālaṃ pāpuṇanti ‘‘dakkhiṇena yaññavāṭassā’’ti ādīsupi eseva nayo.
348“以侍奉”(parihārena),意即恭敬世尊,以尊重的态度行侍奉。
348.Parihārenāti bhagavantaṃ garuṃ katvā agāravaparihārena.
「恒常布施随顺祭祀」的注释。
Niccadānaanukulayaññavaṇṇanā
349“起身勤行”(uṭṭhāya samuṭṭhāyā),是指在布施中恭敬地付出起身精进。“资具更少”(appasambhārataro),是说所需资具极其微少。“有准备的祭祀”(samārambhā),是指由这些所需资具的聚集,而生起恼害众生的祭祀。“事务更少”(appaṭṭhataro),则是指事务极其微少。“果报更大者”(mahapphalataro),是说此布施的异熟果特别大,称为大果,既超胜广大,又有与布施相应的同类果。“利益更大者”(mahānisaṃsataro),是指其等流果等利益特别大,超胜广大。“恒常布施”(dhuvadānāni),即应当恒常、坚固、不间断地行布施。“顺族姓施”(anukulayaññāni),是依家族次第而行的布施,因此经中说“我们的……”等等。“常续布施”(nibaddhadānāni),是指被绑定、规定之后,以传承的方式持续进行的布施。
349.Uṭṭhāya samuṭṭhāyāti dāne uṭṭhānavīriyaṃ sakkaccaṃ katvā. Appasambhārataroti ativiya parittasambhāro. Samārabhīyati yañño etehīti samārambhā, sambhārasambharaṇavasena pavattasattapīḷā. Appaṭṭhataroti pana ativiya appakiccoti attho. Vipākasaññitaṃ atisayena mahantaṃ sadisaphalaṃ etassāti mahapphalataro. Udayasaññitaṃ atisayena mahantaṃ nissandādiphalaṃ etassāti mahānisaṃsataro. Dhuvadānānīti dhuvāni thirāni acchinnāni katvā dātabbadānāni. Anukulayaññānīti anukulaṃ kulānukkamaṃ upādāya dātabbadānāni, tenāha ‘‘amhāka’’ntiādi. Nibaddhadānānīti nibandhetvā niyametvā paveṇīvasena pavattitadānāni.
“象牙制的签”(hatthidantena pavattitā dantamayasalākā),即由象牙制成,上面刻有施主名字的签。“国王的”(rañño),指白车王。
Hatthidantena pavattitā dantamayasalākā, yattha dāyakānaṃ nāmaṃ aṅkanti. Raññoti setavāhanarañño.
“Ādīni”(等):以“等”字包含了“如鹰扑肉片,你为何跃下抓住?”这类语句。具足六支的布施:依施主而有施前思、施时思、施后思这三支的成就;依应供者而有离贪、离嗔、离痴这三支的成就。如此便是六支具足的布施。由于思心所相续不断地生起,犹如大河、犹如洪流,从各方汇合、奔涌而转起,此福德便名为福德流。
Ādīnīti ādi-saddena ‘‘seno viya maṃsapesiṃ kasmā okkhanditvā gaṇhāsī’’ti evamādīnaṃ saṅgaho. Pubbacetanāmuñcacetanāaparacetanāsampattiyā dāyakassa vasena tīṇi aṅgāni, vītarāgatāvītadosatāvītamohatāpaṭipattiyā dakkhiṇeyyassa vasena tīṇīti evaṃ chaḷaṅgasamannāgatāya dakkhiṇāya. Aparāparaṃ uppajjanakacetanāvasena mahānadī viya, mahogho viya ca ito cito ca abhisanditvā okkhanditvā pavattiyā puññameva puññābhisando.
350(第一种)事务无终:因为施主日复一日地忙于事务,故说“以一”等。(第二种)事务有终:因为已经动工的住处,即使只用少许时间也能完成,故说“叶屋”等。“依经的途径”:即依经文理路。(《中部》1.12,13;《增支部》2.58)“九种利益”:即防护寒冷等,以乐居静处为究竟的九种利益。而这些利益被说为微小,是相对于其他利益而言的。
350.Kiccapariyosānaṃ natthi divase divase dāyakassa byāpārāpajjanato, tenāha ‘‘ekenā’’tiādi. Kiccapariyosānaṃ atthi yathāraddhassa āvāsassa katipayenāpi kālena parisamāpetabbato, tenāha ‘‘paṇṇasāla’’ntiādi. Suttantapariyāyenāti suttantapāḷinayena. (Ma. ni. 1.12, 13; a. ni. 2.58) nava ānisaṃsāti sītapaṭighātādayo paṭisallānārāmapariyosānā nava udayā. Appamattatāya cete vuttā.
因为布施住处,就等于布施了一切种类的资具。即使比丘在两三个村庄托钵后,空手而归,进入有树荫、有水、令人愉悦的园中,沐浴毕,在坐卧处稍卧片刻,起而坐定,身体便仿佛注入了力量。在外游历时,身体的肤色被风与热所劳损;进入住处关上门躺下片刻,不适的相续便止息,安适的相续便确立,气色宛如被注入一般。在外游历时,脚被荆棘所刺,被树桩所撞,还会遭遇蛇等灾患与盗贼怖畏;进入住处关上门躺下,所有这些灾患便不会发生。诵经者生起法喜之乐,修习业处者获得寂止之乐,皆因远离了外界的散乱。在外游历时,身上出汗,眼睛颤动,刚入坐卧处时看不见床座等物;稍坐片刻,眼目即变得明净,就好像被注入了明澈,门窗、床座等都能清楚看见。人们见比丘住在此处,便会以四资具恭敬承事。因此说‘布施住处,就等于布施了一切资具’,应当了知上述这一切利益。因此说‘而这些利益被说为微小’。
Yasmā āvāsaṃ dentena nāma sabbampi paccayajātaṃ dinnameva hoti. Dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassapi chāyūdakasampannaṃ ārāmaṃ pavisitvā nhāyitvā patissaye muhuttaṃ nipajjitvā vuṭṭhāya nisinnassa kāye balaṃ āharitvā pakkhittaṃ viya hoti . Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya muhuttaṃ nipannassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti, vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti. Bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayā ceva corabhayañca uppajjati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nipannassa sabbe te parissayā na honti, sajjhāyantassa dhammapītisukhaṃ, kammaṭṭhānaṃ manasi karontassa upasamasukhañca uppajjati bahiddhā vikkhepābhāvato. Bahi vicarantassa ca kāye sedā muccanti, akkhīni phandanti, senāsanaṃ pavisanakkhaṇe mañcapīṭhādīni na paññāyanti, muhuttaṃ nisinnassa pana akkhīnaṃ pasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti. Etasmiñca āvāse vasantaṃ disvā manussā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahanti. Tena vuttaṃ ‘‘āvāsaṃ dentena nāma sabbampi paccayajātaṃ dinnameva hotī’’ti, tasmā ete yathāvuttā sabbepi ānisaṃsā veditabbā. Tena vuttaṃ ‘‘appamattatāya cete vuttā’’ti.
其中,“寒”指由内部界扰动或外界时节变化所生的寒冷;“热”指火的灼热,当知此在森林大火等时出现。“防护”意为遮止,令由寒热二者所生的身、心逼恼不起,如是而作。因为身体遭寒热逼迫时,心散乱的比丘便不能如理精勤。“猛兽”指狮、虎等凶暴的兽类,因为进入有防护的坐卧处、关上门坐下,这些灾患便不会生起。“爬虫”指任何蠕动爬行的长体动物,如蛇等。“蚊”仅是一例,牛虻等也应含摄其中。“寒冷时节”指寒季或七日连绵降雨等时生起的寒冷触感。“降雨”指无论何时生起的雨水,都能被防护,应如此连接。
Sītanti ajjhattaṃ dhātukkhobhavasena vā bahiddhā utuvipariṇāmavasena vā uppajjanakasītaṃ. Uṇhanti aggisantāpaṃ, tassa vanaḍāhādīsu (vanadāhādīsu vā sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.295) sambhavo veditabbo. Paṭihantīti paṭibāhati, yathā tadubhayavasena kāyacittānaṃ bādhanaṃ na hoti, evaṃ karoti. Sītuṇhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahituṃ na sakkoti. Vāḷamigānīti sīhabyagghādicaṇḍamige. Guttasenāsanañhi āraññakampi pavisitvā dvāraṃ pidhāya nisinnassa te parissayā na hontīti. Sarīsapeti ye keci sarante gacchante dīghajātike sappādike. Makaseti nidassanamattametaṃ, ḍaṃsādīnampi etesveva (etaneva sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.295) saṅgaho daṭṭhabbo. Sisireti sisirakālavasena, sattāhavaddalikādivasena ca uppanne sisirasamphasse. Vuṭṭhiyoti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo paṭihanatīti yojanā.
“猛暴的风与热”:指拔起、摧折树木等而吹动的猛烈风,兼含带有尘垢等的风,以及在暑热时节生起的猛烈日晒之热。“被防护”:即被遮止。“为庇护所义”:为使心从种种所缘回转,乐于隐居之义。“为安乐义”:为因无有上述灾患而安住轻安之义。“为禅那”:为将心固定于三十八所缘中某一所缘,进行审察。“为观”:为以无常等思惟诸行。
Vātātapo ghoroti rukkhagacchādīnaṃ ummūlabhañjanādivasena pavattiyā ghoro sarajaarajādibhedo vāto ceva gimhapariḷāhasamayesu uppattiyā ghoro sūriyātapo ca. Paṭihaññatīti paṭibāhīyati. Leṇatthanti nānārammaṇato cittaṃ nivattetvā paṭisallānārāmatthaṃ. Sukhatthanti vuttaparissayābhāvena phāsuvihāratthaṃ. Jhāyitunti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu yattha katthaci cittaṃ upanibandhitvā upanijjhāyituṃ. Vipassitunti aniccādito saṅkhāre sammasituṃ.
「Vihāre」(在住处):指在坐卧处。「Kāraye」(令建造):指令人建造。「Rammeti」(可爱乐的):指令人愉悦、住起来安乐。「Vāsayettha bahussute」(应安置多闻者于此):建造之后,应在这些住处中安置多闻、持戒、有善法的比丘。安置他们时,为了使这些多闻者不因资具而疲劳,应这样施予食物、饮料、衣服和坐卧具:以清净心,确信业、业果以及三宝的功德,对于具足正直意乐的人。
Vihāreti patissaye. Kārayeti kārāpeyya. Rammeti manorame nivāsasukhe. Vāsayettha bahussuteti kāretvā pana ettha vihāresu bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya, te nivāsento pana tesaṃ bahussutānaṃ yathā paccayehi kilamatho na hoti, evaṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu ajjhāsayasampannesu kammakammaphalānaṃ, ratanattayaguṇānañca saddahanena vippasannena cetasā.
现在为了说明在家众与出家众彼此互相的利益,而宣说“Te tassa…”等偈颂。其中,“Te”(他们)指多闻的比丘们;“Tassa”(对他)指对那位优婆塞;“Dhammaṃ desenti”(说正法)指宣说能消除整个轮回之苦的正法;“Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya”(他于此了知此正法已):这位优婆塞在此教法中,通过正确行道了知此正法,证得最高道后成为无漏,般涅槃,熄灭十一种火而变得清凉。
Idāni gahaṭṭhapabbajitānaṃ aññamaññūpakāritaṃ dassetuṃ ‘‘te tassā’’ti gāthamāha. Tattha teti bahussutā. Tassāti upāsakassa. Dhammaṃ desentīti sakalavaṭṭadukkhapanūdanaṃ saddhammaṃ desenti. Yaṃ so dhammaṃ idhaññāyāti so upāsako yaṃ saddhammaṃ imasmiṃ sāsane sammāpaṭipajjanena jānitvā aggamaggādhigamena anāsavo hutvā parinibbāti ekādasaggivūpasamena sīti bhavati.
从防护寒冷等利益开始,到观为终点的十三种利益,加上获得食物、听闻正法、悟解法、般涅槃,这样一共十七种利益。
Sītapaṭighātādayo vipassanāvasānā terasa, annādilābho, dhammassavanaṃ, dhammāvabodho, parinibbānanti evaṃ sattarasa.
351“我所”(attaniyā):指属于自己之物。这是对那难以舍离、无法克制贪欲的人而言。在僧团或群体面前——这是句子的连接。“在此处”指在如此受持的皈依中。意思是,对有智慧的人而言,并不需要反复受持。“这是舍命之福”——意思是“你若破坏如此受持的皈依,我便杀你”,即使有人手持利刃来夺命,也依然坚定地说:“我绝不说佛陀非佛陀、法非法、僧非僧”,这是依坚固受持的皈依而说。
351.Attano santakāti attaniyā. Duppariccajanaṃ lobhaṃ niggaṇhituṃ asakkontassa. Saṅghassa vā gaṇassa vā santiketi yojanā. Tatthāti yathāgahite saraṇe. Natthi punappunaṃ kattabbatā viññūjātikassāti adhippāyo. ‘‘Jīvitapariccāgamayaṃ puñña’’nti ‘‘sace tvaṃ na yathāgahitaṃ saraṇaṃ bhindissati, evāhaṃ taṃ māremī’’ti yadipi koci tiṇhena satthena jīvitā voropeyya, tathāpi ‘‘nevāhaṃ buddhaṃ na buddhoti, dhammaṃ na dhammoti, saṅghaṃ na saṅghoti vadāmī’’ti daḷhataraṃ katvā gahitasaraṇassa vasena vuttaṃ.
352已经皈依的人应当以恭敬的身语意供养三宝,并应断除其中的染污;而戒学处仅仅是通过受持而得,在遇到实际情境时只须避免违犯。由此应知:与皈依相比,戒的建立更加显著,也更加费力。然而,由于戒能施予一切众生寿命等而放下刀杖,并成为一切世间与出世间功德的所依,因此戒的果报更大、利益更多,应当如此看待。
352. Saraṇaṃ upagatena kāyavācācittehi sakkaccaṃ vatthuttayapūjā kātabbā, tattha ca saṃkileso parihanitabbo, sikkhāpadāni pana samādānamattaṃ, sampattavatthuto viramaṇamattañcāti saraṇagamanato sīlassa appaṭṭhataratā, appasamārambhataratā ca veditabbā. Sabbesaṃ sattānaṃ jīvitadānādinā daṇḍanidhānato, sakalalokiyalokuttaraguṇādhiṭṭhānato cassa mahapphalamahānisaṃsataratā daṭṭhabbā.
“怨仇”(vera):由于是怨仇的因,杀生等恶法被称为怨仇。它如此作意:“我在此处,你为何而来?”如同驱逐来者一般将其移除,因此称为“离怨”(veramaṇī);或者,由于依此而远离恶法,本应说“viramaṇī”,依语源规则将i转变成e,而说为“veramaṇī”。未受戒的人在遇到境时,只要不犯过,这种离是“遇境离”。通过受持而生起的离是“受持离”。圣道被称为“桥梁”,属于圣道、以断除的方式灭除恶法的离是“断桥离”。现在为了显示这三种离的各自特相,说“其中”等。“防护”是指由不违犯而避开。“我不杀”等句中,iti音是引句开头,以此包含了“不取不与”等开头,或者用“或”字表示,所以说“当受持诸学处时”。
Vakkhamānanayena ca verahetutāya veraṃ vuccati pāṇātipātādipāpadhammo, taṃ maṇati ‘‘mayi idha ṭhitāya kathaṃ āgacchasī’’ti tajjentī viya nīharatīti veramaṇī, tato vā pāpadhammato viramati etāyāti ‘‘viramaṇī’’ti vattabbe niruttinayena ikārassa ekāraṃ katvā ‘‘veramaṇī’’ti vuttā. Asamādinnasīlassa sampattato yathāupaṭṭhitavītikkamitabbavatthuto virati sampattavirati. Samādānavasena uppannā virati samādānavirati. Setu vuccati ariyamaggo, tappariyāpannā hutvā pāpadhammānaṃ samucchedavasena ghātanavirati setughātavirati. Idāni tisso viratiyo sarūpato dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Pariharatīti avītikkamavasena parivajjeti. Na hanāmīti ettha iti-saddo ādiattho, tena ‘‘adinnaṃ nādiyāmī’’ti evaṃ ādīnaṃ saṅgaho, vā-saddena vā, tenāha ‘‘sikkhāpadāni gaṇhantassā’’ti.
“与道相应”:即与正见等道相应。现在为了显示这些离在所缘上的差别,说“其中”等。前两种离是遇境离和受持离。最后一种是断桥离。如果一次性受持所有学处,那么破一条,即所有学处皆破;如果各别受持,则仅破那一条。这是就居士而言。但断桥离不会破,因为它以断除对立而不可动摇,所以说“即使在另一生也是如此”。“由因成就”:正如人与畜生的身体是竖直还是横长,是由出生决定的,这是从因成就的意义。如同菩萨入胎时,菩萨母亲的戒是由法性本身成就的,这称为法性成就;或者由道法性、由圣道之力成就,也称为法性成就。纠正邪见是沉重的苦,因此皈依比受持学处更为显著,并非不显著,这就是(此处的)意图。即使是随便受持的人,即不以恭敬尊重而受持的人;即使是善受持的人,即恭敬受戒的人,也不必修加倍或三倍的努力。
Maggasampayuttāti sammādiṭṭhiyādimaggasampayuttā. Idāni tāsaṃ viratīnaṃ ārammaṇato vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Purimā dveti sampattasamādānaviratiyo. Pacchimāti setughātavirati. Sabbānipi bhinnāni honti ekajjhaṃ samādinnattā. Tadeva bhijjati visuṃ visuṃ samādinnattā . Gahaṭṭhavasena cetaṃ vuttaṃ. Bhedo nāma natthi paṭipakkhasamucchindanena akuppasabhāvattā, tenāha ‘‘bhavantarepī’’ti. Yonisiddhanti manussatiracchānānaṃ uddhaṃ tiriyameva dīghatā viya jātisiddhanti attho. Bodhisatte kucchigate bodhisattamātusīlaṃ viya dhammatāya sabhāveneva siddhaṃ dhammatāsiddhaṃ, maggadhammatāya vā ariyamaggānubhāvena siddhaṃ dhammatāsiddhaṃ. Diṭṭhiujukaraṇaṃnāma bhāriyaṃ dukkhaṃ, tasmā saraṇagamanaṃ sikkhāpadasamādānato mahaṭṭhatarameva, na appaṭṭhataranti adhippāyo. Yathā tathā vā gaṇhantassāpīti ādaragāravaṃ akatvā samādiyantassāpi. Sādhukaṃ gaṇhantassāpīti sakkaccaṃ sīlāni samādiyantassāpi, na diguṇaṃ, tiguṇaṃ vā ussāho karaṇīyo.
由于戒能施与无畏,因此戒具有布施的体性;或者说,它以无余的悲悯守护有情界,故称为布施,也就是戒。因为被认知为“最上”,所以称为“最上知”(aggaññāni)。因为被认知为长久,所以称为“久知”(rattaññāni)。因为被认知为“圣者善士的传承”,所以称为“传承知”(vaṃsaññāni)。在“古代”等词中,过去的这些称为“古代”(porāṇāni)。由于完全不以任何方式被善士搅散、抛弃、舍弃,故称为“不杂”(asaṅkiṇṇāni)。此理于过去、现在、未来皆同,所以说“不杂于前、不杂于今、不杂于后”。因此,它们不被轻蔑、不被拒绝,因为智者沙门婆罗门从不认可杀生等恶法。由于对无量众生施与无畏,对一切众生放下刀杖,故给予整个有情界无有恐怖。圣弟子不会对任何人生起怖畏。无怨即无怨害,无恼即无苦。
Abhayadānatāya sīlassa dānabhāvo, anavasesaṃ vā sattanikāyaṃ dayati tena rakkhatīti dānaṃ, sīlaṃ. ‘‘Aggānī’’ti ñātattā aggaññāni. Cirarattatāya ñātattā rattaññāni. ‘‘Ariyānaṃ sādhūnaṃ vaṃsānī’’ti ñātattā vaṃsaññāni.‘‘Porāṇānī’’tiādīsu purimānaṃ etāni porāṇāni. Sabbaso kenacipi pakārena sādhūhi na kiṇṇāni na khittāni na chaḍḍitānīti asaṅkiṇṇāni. Ayañca nayo nesaṃ yathā atīte, evaṃ etarahi, anāgate cāti āha ‘‘asaṅkiṇṇapubbāni na saṅkiyanti na saṅkiyissantī’’ti. Tato eva appapikuṭṭhāni na paṭikkhittāni. Na hi kadācipi viññū samaṇabrāhmaṇā hiṃsādipāpadhammaṃ anujānanti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ detīti sabbesu bhūtesu nihitadaṇḍattā sakalassapi sattanikāyassa bhayābhāvaṃ deti. Na hi ariyasāvakato kassaci bhayaṃ hoti. Averanti verābhāvaṃ. Abyāpajjhanti niddukkhataṃ.
然而,五戒是通一切时的,却并非绝对的解脱之因;而皈依则以佛陀出世为因缘,且绝对是解脱之因。既然如此,为什么说皈依比五戒有更大的果报?为此说“虽然……”等。“最上”(jeṭṭhaka)意为最高。“立足于皈依之后”是指此戒由皈依所造作。
Nanu ca pañcasīlaṃ sabbakālikaṃ, na ca ekantato vimuttāyatanaṃ, saraṇagamanaṃ pana buddhuppādahetukaṃ, ekantavimuttāyatanañca, tattha kathaṃ saraṇāgamanato pañcasīlassa mahapphalatāti āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Jeṭṭhakanti uttamaṃ. ‘‘Saraṇagamaneyeva patiṭṭhāyā’’ti iminā tassa sīlassa saraṇagamanena abhisaṅkhatatamāha.
353正如这样,即是如此成为杂染的对治。所谓“以之前所说的功德”,此处之前所说的功德即指皈依、戒成就、守护根门等。修习初禅而不感疲倦,这是相应的连结。“那些”是指初禅等。“初禅”是依殊胜者而说的,因此说“一劫”,即指一大劫。而低劣的初禅与中等的初禅,分别给予无数劫的三分之一和半劫的寿命。“第二禅八劫”等,也应按此理推知,并以一大劫来把握。或者,由于此处所指为殊胜的禅那,为显示更大的果报而作此说,故说“初禅一劫”等。“正是那个”即指第四禅。既然如此,那么无色界的寿量又如何呢?于是说“空无边处等”等。
353.Īdisamevāti evaṃ saṃkilesaṃ paṭipakkhameva hutvā. Heṭṭhā vuttehi guṇehīti ettha heṭṭhā vuttaguṇā nāma saraṇagamanaṃ, sīlasampadā, indriyesu guttadvāratāti evaṃ ādayo. Paṭhamajjhānaṃ nibbattento na kilamatīti yojanā. Tānīti paṭhamajjhānādīni. ‘‘Paṭhamajjhāna’’nti ukkaṭṭhaniddeso ayanti āha ‘‘ekaṃ kappa’’nti, ekaṃ mahākappanti attho. Hīnaṃ pana paṭhamajjhānaṃ, majjhimañca asaṅkhyeyyakappassa tatiyaṃ bhāgaṃ, upaḍḍhakappañca āyuṃ deti. ‘‘Dutiyaṃ aṭṭhakappe’’ti ādīsupi iminā nayena attho veditabbo, mahākappavaseneva ca gahetabbaṃ. Yasmā vā paṇītāniyevettha jhānāni adhippetāni mahapphalatarabhāvadassanaparattā desanāya, tasmā ‘‘paṭhamajjhānaṃ ekaṃ kappa’’ntiādi vuttaṃ. Tadevāti catutthajjhānameva. Yadi evaṃ kathaṃ āruppatāti āha ‘‘ākāsānañcāyatanādī’’tiādi.
当观以正确的方式,依破除常想等对立面而运作时,它在前行道中令诸菩提分法生起,为修观者带来极大的喜与悦,故说‘观……无有’。因此世尊说:
Sammadeva niccasaññādipaṭipakkhavidhamanavasena pavattamānā pubbabhāgiye eva bodhipakkhiyadhamme sammānentī vipassanā vipassakassa anappakaṃ pītisomanassaṃ samāvahatīti āha ‘‘vipassanā…pe… abhāvā’’ti. Tenāha bhagavā –
无论何时,当他正确地思惟诸蕴之生灭:
他便获得喜与悦,那即是了知者的不死。
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374);
这段开示是依此顺序,为渐次生起诸智的人而宣说的,因此,“立于观智而令生起”的意思,是把前一层的智慧作为后一层智慧的立足处而说。“同类色化身”指由意所成神通化现的身,这是他人所没有的特殊作用,故说“自身……大果报”等。“能示现变化”:因具备展示变化的能力。变化即是造作象、马等种种形相;由于具备展示这种变化的能力,故称能示现变化。“所欲之处”:指过去生中希望投生的那部分蕴。“令完成”:即令其结束。
Yasmā ayaṃ desanā iminā anukkamena imāni ñāṇāni nibbattentassa vasena pavattitā, tasmā ‘‘vipassanāñāṇe patiṭṭhāya nibbattento’’ti heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ uparimassa uparimassa patiṭṭhābhūtaṃ katvā vuttaṃ. Samānarūpanimmānaṃ nāma manomayiddhiyā aññehi asādhāraṇakiccanti āha ‘‘attano…pe… mahapphalā’’ti. Vikubbanadassanasamatthatāyāti hatthiassādivividharūpakaraṇaṃ vikubbanaṃ, tassa dassanasamatthabhāvena. Icchiticchitaṭṭhānaṃ nāma purimajātīsu icchiticchito khandhappadeso. Samāpentoti pariyosāpento.
究罗檀头了知自身近事男身份之谈说的注释
Kūṭadantaupāsakattapaṭivedanākathāvaṇṇanā
354-8354-8.“所有这些众生”:即“七百头公牛”等经文所指的一切众生。“困惑的状态”:因在世尊面前听闻了法,对众生生起悲悯而安住,心想:“我怎么可以为了杀害而让人捆绑这么多众生呢?”心中便生起散乱困惑的状态。“听闻”:即听闻“已从束缚中获释”的消息。由于爱欲消失,他获得适合作意的心、无病的心;由于嗔恨消失,依慈爱心而得柔软、不僵硬的心;由于掉举和悔恨被断除,散乱消失,心变得远离诸盖、不被盖障遮蔽;由于昏沉睡眠消失,心变得昂扬,因策励而不迟钝;由于疑消失,因已趋向正道而生起净信心。因此说“适合作意的心等”,这是依随顺说法的威力,就镇伏诸盖而言的。此外,此处未展开的义理,皆易了知。
354-8.Sabbete pāṇayoti ‘‘satta ca usabhasatānī’’tiādinā vutte sabbe pāṇino. Ākulabhāvoti bhagavato santike dhammassa sutattā pāṇīsu anuddayaṃ upaṭṭhapetvā ṭhitassa ‘‘kathañhi nāma mayā tāva bahū pāṇino māraṇatthāya bandhāpitā’’ti citte paribyākulabhāvo udapādi. Sutvāti ‘‘bandhanato mocitā’’ti sutvā. Kāmacchandavigamena kallacittatā arogacittatā, byāpādavigamena mettāvasena muducittatā akathinacittatā, uddhaccakukkuccappahānena vikkhepavigamanato vinīvaraṇacittatā tehi na pihitacittatā, thinamiddhavigamena udaggacittatā saṃpaggaṇhanavasena alīnacittatā, vicikicchāvigamena sammāpaṭipattiyā adhimuttatāya pasannacittatā ca hotīti āha ‘‘kallacittantiādi anupubbikathānubhāvena vikkhambhitanīvaraṇataṃ sandhāya vutta’’nti. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.