《种德经》注疏
4. Soṇadaṇḍasuttavaṇṇanā
300因为具有殊胜美妙的肢体,故被称为 “有肢者”(aṅgā)”——这是指那些王子,因此说 “安伽(aṅgā)意为肢体庄严” 等。此处也是指他们,并非只在《阿摩昼经》中才如此。“不让他们前来”(Āgantuṃ na dassanti):是在指出前来会见的过患之后,通过拒绝的方式不让他们来,意即不予许可。由于青莲花、无忧树、迦尼迦罗树、黑檀、茉莉花和国王树交杂其间,那片瞻波树林应被视为 “以青等五色花装饰的”。他们指出,并非只有瞻波树才开出青等五色的花。“世尊住在花香馥郁的瞻波树林中” 这一句表明,并非在建城时这座城市就有许多瞻波树,而是后来才如此。建城时,因瞻波树繁茂,此城才得名 “瞻波”(Campā)。“由于主宰性”(Issarattā)是指居于统治地位。“因拥有军队,故称‘有军者’(seniko),‘有军者’即 seniyo”,此处所说的拥有特指拥有众多,因此说 “因拥有大军” 。
300. Sundarabhāvena sātisayāni aṅgāni etesaṃ atthīti aṅgā, rājakumārāti āha ‘‘aṅgā nāma aṅgapāsādikatāyā’’tiādi. Idhāpi adhippetā, na ambaṭṭhasutte eva. Āgantuṃ na dassantīti āgamane ādīnavaṃ dassetvā paṭikkhipanavasena āgantuṃ na dassanti, nānujānissantīti adhippāyo. Nīlāsokakaṇikārakoviḷārakundarājarukkhehi sammissatāya taṃ campakavanaṃ ‘‘nīlādipañcavaṇṇakusumapaṭimaṇḍita’’nti daṭṭhabbaṃ. Na campakarukkhānaṃyeva nīlādipañcakusumatāyāti vadanti. ‘‘Bhagavā kusumagandhasugandhe campakavane viharatī’’ti iminā na māpanakāle eva tasmiṃ nagare campakarukkhā ussannā, atha kho aparabhāge pīti dasseti. Māpanakāle hi campakānaṃ ussannatāya sā nagarī ‘‘campā’’ti nāmaṃ labhi. Issarattāti adhipatibhāvato. Senā etassa atthīti seniko, seniko eva seniyo, atthitā cettha bahubhāvavisiṭṭhāti vuttaṃ ‘‘mahatiyā senāya samannāgatattā’’ti.
301-2“Saṃhatā” 意为聚集、集合。本应说 “有僧团的”(saṅghino),却说成 “有群”(saṅghī),这是以单数形式表达复数意义,特指那些婆罗门和居士,因此他说 “这些”(etesaṃ)。为国王、王族等人保管物品的人称为 khatā,因保护(tāyana)他们,故称 khattā。当他受遣至某地时,会排除那些人的过失,依法依理回答所问之事,因此注释说 “能解答所问的问题”。因家世称号等而有重大分量,故称 “大臣”(mahāmatto)。
301-2.Saṃhatāti sannipatitā, ‘‘saṅghino’’ti vattabbe ‘‘saṅghī’’ti puthutthe ekavacanaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ adhippetattā, tenāha ‘‘etesa’’nti. Rājarājaññādīnaṃ bhaṇḍadharā purisā khatā, nesaṃ tāyanato khattā. So hi yehi yattha pesito, tattha tesaṃ dosaṃ pariharanto yuttapattavasena pucchitamatthaṃ katheti, tenāha ‘‘pucchitapañhe byākaraṇasamattho’’ti. Kulāpadesādinā mahatī mattā etassāti mahāmatto.
这是《种德经》中关于种德品德之论的注疏。
Soṇadaṇḍaguṇakathāvaṇṇanā
303所谓“殊胜的国土”,即指“无尘国”(virajja);“无尘国”即是 verajja,就如同“vekataṃ vesayaṃ”那样的音变。“种种”的 verajja 即是“各式各样”的 verajja,在那里出生等等,一切都应依照前面所说的方式来理解。“最上婆罗门”:由于出身成就、财富成就、明成就而更为卓越,或者说,是位殊胜的婆罗门。“无集会”(asannipāto):因被利养的悭吝所逼迫,他不会前来集会,便如同没有集会一样。
303. Visiṭṭhaṃ rajjaṃ virajjaṃ, virajjameva verajjaṃ yathā ‘‘vekataṃ vesaya’’nti, nānāvidhaṃ verajjaṃ nānāverajjaṃ, tattha jātātiādinā sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Uttamabrāhmaṇoti abhijanasampattiyā vittasampattiyā vijjāsampattiyā uggatataro, uḷāro vā brāhmaṇo. Asannipātoti lābhamaccharena nippīḷitatāya asannipāto viya bhavissati.
“Aṅgeti”:令知晓,令了知,即是“aṅga”(因、理由),是“因”的意思,因此说“以此也为理由”。若只说“双方善生”(ubhato sujāto),可能被理解为从某两方面善生。而“善生”(sujāta)一词,如在“善生而容貌端严”等句中,是表示外貌成就的用语。为阐明这是就出身而说善生,故说“从母方及父方”。世间虽也因嫡子而获得母、父之称,但此处专指亲生嫡子,为显明此义,故说“纯净受胎者”(saṃsuddhagahaṇiko)。执持并孕育胎儿者,即 gahaṇī,也就是名为胎宫的母腹之处。又因能消化所食之物、执持而不呕吐,故名 gahaṇī,也就是业生的火界。
‘‘Aṅgeti gameti ñāpetīti aṅgaṃ, hetūti āha ‘‘imināpi kāraṇenā’’ti. ‘‘Ubhato sujāto’’ti ettake vutte yehi kehici dvīhi bhāgehi sujātatā viññāyeyya. Sujāta-saddo ca ‘‘sujāto cārudassano’’tiādīsu (theragā. 818) ārohasampattipariyāyoti jātivaseneva sujātataṃ vibhāvetuṃ ‘‘mātito ca pitito cā’’ti vuttaṃ. Anorasaputtavasenāpi loke mātupitusamaññā dissati, idha panassa orasaputtavaseneva icchitāti dassetuṃ ‘‘saṃsuddhagahaṇiko’’ti vuttaṃ. Gabbhaṃ gaṇhāti dhāretīti gahaṇī, gabbhāsayasaññito mātukucchippadeso. Yathābhuttassa āhārassa vipācanavasena gaṇhanato achaḍḍanato gahaṇī, kammajatejodhātu.
父和母合称为父母(pitaro)。父母的父母是祖父祖母(pitāmahā)。他们组成的一对称为「祖父双」(pitāmahayuga)。因此,一直到第七代的祖父双,也就是祖父和祖母的对偶,应该这样来理解这里的意义。这样,通过提及祖父,也就把外祖父包含在内了。在注释书中并没有另外列出外祖父。这里的“yuga”(双)一词,应按单数残余的方式理解为“一对又一对”。这样一来,各个地方的对偶就都已被包括,所以注释说“自此以上的一切先人,都由祖父一词所包含”。这里提到“男子”,应当知道是以显著的方式来表述的。这样,经典中“从母方”这句话才能说得通。“Akkhitta”(未被责难):未遭到呵斥。“Anavakkhitta”(未被抛弃):在信心施食等祭祀中不曾被抛弃、被摒弃。关于“出身论”(jātivāda),为了显示它是表示原因的词,所以说了“以什么原因”等。在这里,“从双方……到第七代祖父双”这段经文,通过称扬纯净受胎的状况,显示了婆罗门没有胎藏的过失;“未被责难”显示没有行为的过失,因为有情会因为行为过失而遭受呵斥;“未被诽谤”显示没有不正当的交往,因为有情也会因为不正当的交往而遭到辱骂。
Pitā ca mātā ca pitaro, pitūnaṃ pitaro pitāmahā, tesaṃ yugo dvando pitāmahayugo, tasmā, yāva sattamā pitāmahayugā pitāmahadvandāti evamettha attho daṭṭhabbo. Evañhi pitāmahaggahaṇeneva mātāmahopi gahitoti. So aṭṭhakathāyaṃ visuṃ na uddhaṭo. Yuga-saddo cettha ekasesanayena daṭṭhabbo ‘‘yugo ca yugo ca yugā’’ti. Evañhi tattha tattha dvandaṃ gahitameva hoti, tenāha ‘‘tato uddhaṃ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva gahitā’’ti. Purisaggahaṇañcettha ukkaṭṭhaniddesavasena katanti daṭṭhabbaṃ. Evañhi ‘‘mātito’’ti pāḷivacanaṃ samatthitaṃ hoti. Akkhittoti appattakhepo. Anavakkhittoti saddhathālipākādīsu na avakkhitto na chaḍḍito. Jātivādenāti hetumhi karaṇavacananti dassetuṃ ‘‘kena kāraṇenā’’tiādi vuttaṃ. Ettha ca ‘‘ubhato…pe… pitāmahayugā’’ti etena brāhmaṇassa yonidosābhāvo dassito saṃsuddhagahaṇikabhāvakittanato, ‘‘akkhitto’’ti iminā kiriyāparādhābhāvo. Kiriyāparādhena hi sattā khepaṃ pāpuṇanti. ‘‘Anupakkuṭṭho’’ti iminā ayuttasaṃsaggābhāvo. Ayuttasaṃsaggampi hi paṭicca sattā akkosaṃ labhanti.
“Issara”(主宰者):由感得自在的业力,而有统御的习性。他的这种主宰性因财富的成就而显现,因此注释以富裕作为同义词而说“富裕即主宰者”。他拥有地下和藏在空中楼阁里的巨大财富,故称大财富者(mahaddhano)。“Tassa”指属于此、属于彼。他们说:“从正面与反面来说明不前去拜见的原因。”
Issaroti ādhipateyyasaṃvattaniyakammabalena īsanasīlo, sā panassa issaratā vibhavasampattipaccayā pākaṭā jātāti aḍḍhatāpariyāyabhāveneva vadanto ‘‘aḍḍhoti issaro’’ti āha. Mahantaṃ dhanaṃ assa bhūmigatañceva vehāsaṭṭhañcāti mahaddhano. Tassāti tassa tassa . Vadanti ‘‘anvayato, byatirekato ca anupasaṅkamanakāraṇaṃ kittemā’’ti.
“Adhikarūpa”(殊胜色身):指殊胜的形体,即最上之身。值得观看,故称“dassanīyo”(可观看),因此说“适合观看”。能生净信,故称“pāsādiko”(令喜悦),因此说“由于能生起内心的净信”。“Vaṇṇassa”:指肤色界。“Sarīra”(身体):指具有特定构造形态,由手、足、颈、头等部分组合而成的整体,此整体由形态而被认知,故说“以极美的肤色……成就”。于一切肤色中,金色最为殊胜,故说“具足最胜之金色”。确实,诸佛与转轮王皆为金色身。“Brahmavacchasī”(梵容):指最上色身的光辉,即金色光辉,正是此义。为了说明此义,才说“如同大梵天之身那样,具备如是之身”,而不是指身体如梵天那样端直。“Akhuddāvakāso dassanāya”(观看的机缘不小):由于身高、体宽的成就以及各肢节的圆满,人们得以观见其身的机缘并非狭小有限,因此他说“一切……”等。
Adhikarūpoti visiṭṭharūpo uttamasarīro. Dassanaṃ arahatīti dassanīyo, tenāha ‘‘dassanayoggo’’ti. Pasādaṃ āvahatīti pāsādiko, tenāha ‘‘cittappasādajananato’’ti. Vaṇṇassāti vaṇṇadhātuyā. Sarīranti sannivesavisiṭṭhaṃ karacaraṇagīvāsīsādiavayavasamudāyaṃ, so ca saṇṭhānamukhena gayhatīti ‘‘paramāya vaṇṇapokkharatāyāti…pe… sampattiyā cā’’ti vuttaṃ. Sabbavaṇṇesu suvaṇṇavaṇṇova uttamoti vuttaṃ ‘‘seṭṭhena suvaṇṇavaṇṇena samannāgato’’ti. Tathā hi buddhā, cakkavattino ca suvaṇṇavaṇṇāva honti. Brahmavacchasīti uttamasarīrābho, suvaṇṇābho icceva attho. Imameva hi atthaṃ sandhāya ‘‘mahābrahmuno sarīrasadiseneva sarīrena samannāgato’’ti vuttaṃ, na brahmujugattataṃ. Akhuddāvakāso dassanāyāti ārohapariṇāhasampattiyā, avayavapāripūriyā ca dassanāya okāso na khuddako, tenāha ‘‘sabbānevā’’tiādi.
具有禁止与行持等特征的戒,故称“具戒者”(sīlavā)。而他的这种戒,因久知(久已通达)而得以增长、增广,故称“增长戒者”(vuddhasīlī)。又由于他始终对此如理精勤,故称“具足增长戒”。以上所说,皆仅就五戒而言,因为在那个层面上没有更高的戒,而他们也不知有更高的戒。
Yamaniyamalakkhaṇaṃ sīlamassa atthīti sīlavā. Taṃ panassa rattaññutāya vuddhaṃ vaḍḍhitaṃ atthīti vuddhasīlī. Tena ca sabbadā sammāyogato vuddhasīlena samannāgato. Sabbametaṃ pañcasīlamattameva sandhāya vadanti tato paraṃ sīlassa tattha abhāvato, tesañca ajānanato.
因为发音部位和方式的成就,以及修学的成就,在任何地方都毫无欠缺,因此它的文句、词句、音节都圆满具足,这就称为“圆满文句词句”(parimaṇḍalapadabyañjanā)。或者,能够通过它来通达义理的,就是“文句”(pada),指名等;能够表达所欲之义的,就是“词句”(byañjana),指语句。因为它们的圆满,所以说“圆满文句词句”。因为语言是令义理得以知晓的工具,所以它就是“作语”(vākkaraṇa),也就是发出的音声。说“充满”(pūre),是指那位婆罗门的功德具足圆满,或者指他所应说的义理圆满:第一种意思指处所(容器),用依格;第二种意思指对象范围。“由于柔和”是表明他语言的柔软温和状态,指不被胆汁、痰等所障碍。“简略说”(sandiṭṭha):如同已经展现了一切,实际上只说了其中一部分。“迟缓说”(vilambita):指缓慢、拖延地说。或者也可读作“sandiddhavilambitādi”,其中“sandiddha”是指令人产生疑惑的表达。用“等”字来涵盖其余。
Ṭhānakaraṇasampattiyā, sikkhāsampattiyā ca katthacipi anūnatāya parimaṇḍalapadāni byañjanāni akkharāni etissāti parimaṇḍalapadabyañjanā. Atha vā pajjati attho etenāti padaṃ, nāmādi. Yathādhippetamatthaṃ byañjetīti byañjanaṃ, vākyaṃ. Tesaṃ paripuṇṇatāya parimaṇḍalapadabyañjanā. Atthañāpane sādhanatāya vācāva karaṇanti vākkaraṇaṃ, udāhāraghoso. Guṇaparipuṇṇabhāvena tassa brāhmaṇassa, tena vā bhāsitabbaatthassa. Pūre puṇṇabhāve. Pūreti ca purimasmiṃ atthe ādhāre bhummaṃ, dutiyasmiṃ visaye. ‘‘Sukhumālattanenā’’ti iminā tassā vācāya mudusaṇhabhāvamāha. Apalibuddhāya pittasemhādīhi. Sandiṭṭhaṃ sabbaṃ dassetvā viya ekadesaṃ kathanaṃ. Vilambitaṃ saṇikaṃ cirāyitvā kathanaṃ. ‘‘Sandiddhavilambitādī’’ti vā pāṭho. Tattha sandiddhaṃ sandehajanakaṃ. Ādi-saddena dukkhalitānukaḍḍhitādiṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Ādimajjhapariyosānaṃ pākaṭaṃ katvā’’ti iminā tassā vācāya atthapāripūriṃ vadanti.
“老”(jiṇṇo)等这些词句,是容易理解的,而且它们的含义在前面已经讲过了。但是在第二种解释方式中,“老”(jiṇṇo)并不是仅仅指年纪上的衰老,而是指由于家族世代相传而显得古老,因此说“老,即古旧”(jiṇṇoti porāṇo)等,这表明那位婆罗门因为家族背景而拥有显赫的地位。因为接下来会依据出身的增长,而说他“得高龄”(vayo anuppatto),又因为功德的增长比起这个更加殊胜,所以说「增长者,即具足戒行等功德增长的人」(vuddhoti sīlācārādiguṇavuddhiyā yutto)。同样地,因为接下来要依据出身长老(jātimahallaka)来说,所以用「长老」(mahallako)这个词来配合表达他拥有大量财富。「已入道者」(maggapaṭipanna):指已经进入婆罗门的修行之道,也就是在行为上完全不偏离这种道轨。「最后期」(antimavaya):指晚年。
‘‘Jiṇṇo’’tiādīni padāni suviññeyyāni, heṭṭhā vuttatthāni ca. Dutiyanaye pana jiṇṇoti nāyaṃ jiṇṇatā vayomattena, atha kho kulaparivaṭṭena purāṇatāti āha ‘‘jiṇṇoti porāṇo’’tiādi, tena tassa brāhmaṇassa kulavasena uditoditabhāvamāha. Jātivuddhiyā ‘‘vayoanuppatto’’ti vakkhamānattā, guṇavuddhiyā tato sātisayattā ca ‘‘vuddhoti sīlācārādiguṇavuddhiyā yutto’’ti āha. Tathā jātimahallakatāya vakkhamānattā ‘‘mahallako’’ti padena vibhavamahattatā yojitā. Maggapaṭipannoti brāhmaṇānaṃ paṭipattivīthiṃ upagato taṃ avokkamma caraṇato. Antimavayanti pacchimavayaṃ.
佛德论释注
Buddhaguṇakathāvaṇṇanā
304为了表明这对于那位婆罗门来说是不合适的,而说了“但这并不适当”(na kho pana metaṃ yuttaṃ)等:和那样有大神力的圣者们相提并论,就连用执牛角一决高下的方式来比试放火,都不是像我这样的人应该做的,更何况是想要胜人一筹呢?「相似」(sadisā):指在某一点上相似。因为佛陀的功德,绝没有任何部分的相似功德能在他人身上找到。「其他」(itare):指与自己的功德不相匹配的功德。「此」(idaṃ):指发生的这类事情。「牛蹄水」(gopadakaṃ):指留在牛蹄印里的水。
304. Tādisehi mahānubhāvehi saddhiṃ yugaggāhavasenapi dahanaṃ na mādisānaṃ anucchavikaṃ, kuto pana ukkaṃsananti idaṃ brāhmaṇassa na yuttarūpanti dassento āha ‘‘na kho pana metaṃ yutta’’ntiādi. Sadisāti ekadesena sadisā. Na hi buddhānaṃ guṇehi sabbathā sadisā kecipi guṇā aññesu labbhanti. Itareti attano guṇehi asadisaguṇe. Idanti idaṃ atthajātaṃ. Gopadakanti gāviyā pade ṭhitaudakaṃ.
“十六万家族”(saṭṭhikulasatasahassaṃ),即按家族传承计算,有六万加上十万个家族,这是从净饭大王世系相承而来的家族数目。“即使在那当中”(tesupi),指在那四个宝藏当中。“每每取走便又恢复”(gahitagahitaṃ):不论取走多少,被取走的地方都会立刻重新充满财富,恢复原来的样子。“确实无量”(aparimāṇoyevā):没有人能用“它只有这么多”来限定,所以不可限量,确实无穷无尽。
Saṭṭhikulasatasahassanti saṭṭhisahassādhikaṃ kulasatasahassaṃ kulapariyāyenāti suddhodanamahārājassa kulānukkamena āgataṃ. Tesupīti tesupi catūsu nidhīsu. Gahitagahitanti gahitaṃ gahitaṃ ṭhānaṃ pūratiyeva dhanena paṭipākatikameva hoti. Aparimāṇoyevāti ‘‘ettako eso’’ti kenaci paricchindituṃ asakkuṇeyyatāya aparicchinno eva.
“在那里”(tattha):指在床榻上。“作狮子卧”(sīhaseyyaṃ kappesi):正如阿修罗王罗睺无法从长、宽、高任何维度去测度世尊以神通所化现的色身分际,世尊正是以这样的方式,用神通力化现色身,作出狮子卧。
Tatthāti mañcake. Sīhaseyyaṃ kappesīti yathā rāhu asurindo āyāmato, vitthārato ubbedhato ca bhagavato rūpakāyassa paricchedaṃ gahetuṃ na sakkoti, tathā rūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharonto sīhaseyyaṃ kappesi.
因为远离烦恼,以清净的含义而称为“圣”,所以说“圣、最上、清净”。以无过失的含义为善,而不是以乐报的含义。在有些地方有八万四千众生,在有些地方则有无量的人天,因为在二十四个处所,有无数、无法计算的人天饮用了道果甘露,纵使以百千俱胝等数量来算也极为众多,因此,世尊通过教导无上的行持与学处,成为众多人的导师。“那些”是指除了欲贪之外,世尊已断除的其他烦恼。“游戏”是指嬉戏、贪著财物。
Kilesehi ārakattā parisuddhaṭṭhena ariyanti āha ‘‘ariyaṃ uttamaṃ parisuddha’’nti. Anavajjaṭṭhena kusalaṃ, na sukhavipākaṭṭhena. Katthaci caturāsītipāṇasahassāni, katthaci aparimāṇāpi devamanussā yasmā catuvīsatiyā ṭhānesu asaṅkhyeyyā aparimeyyā devamanussā maggaphalāmataṃ piviṃsu, koṭisatasahassādiparimāṇenapi bahū eva, tasmā anuttarācārasikkhāpanavasena bhagavā bahūnaṃ ācariyo. Teti kāmarāgato aññe bhagavato pahīnakilese. Keḷanāti keḷāyanā dhanāyanā.
「以无恶为先」:意为将无恶置于首位而行,或不将恶置于首位而行。为阐明此义,故说「以无恶,即殊胜的出世间法」等。此处,「无恶」指恶的对立面,也指远离诸恶。因依止最殊胜的佛陀、世尊,藉由他的教法而生起圣种性;或因对如梵天般的世尊行恭敬、尊重,并依教修行;又或因通达最殊胜的圣道,故称为「知梵者」,即属于圣弟子这一类的有情。因此,经中才说「舍利弗」等。为说明「知梵众」一词,也可依出身——自然婆罗门来理解,故又说了「另外」等。
Apāpapurekkhāroti apāpe pure karoti, na vā pāpaṃ purato karotītipi apāpapurekkhāroti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘apāpe navalokuttaradhamme’’tiādi vuttaṃ. Tattha apāpeti pāpapaṭipakkhe, pāparahite ca. Brahmani seṭṭhe buddhe bhagavati bhavā tassa dhammadesanāvasena ariyāya jātiyā jātattā, brahmuno vā bhagavato hitā garukaraṇādinā, yathānusiṭṭhapaṭipattiyā ca, brahmaṃ vā seṭṭhaṃ ariyamaggaṃ jānātīti brahmaññā, ariyasāvakasaṅkhātā pajā, tenāha ‘‘sāriputtā’’tiādi. Pakatibrāhmaṇajātivasenāpi ‘‘brahmaññāya pajāyā’’ti padassa attho veditabboti dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ.
「越国、越聚落」:此处,「国土」指王国,因国王依之而统治;「聚落」则为国土的一部分区域,因人们于此获得安乐的生活。又,整句可解为:世尊观察到了他们提问中的过失,也了知他们自认不堪胜任;然而,在清楚了知他们具备听闻资粮、智慧成熟及内心倾向之后,便为他们解答。
Tiroraṭṭhā tirojanapadāti ettha rajjaṃ raṭṭhaṃ, rājanti rājāno etenāti, tadekadesabhūtā padesā pana janapado,janā pajjanti ettha sukhajīvikaṃ pāpuṇantīti. Pucchāya vā dosaṃ sallakkhetvāti sambandho. Asamatthatanti attano asamatthataṃ. Bhagavā vissajjeti tesaṃ upanissayasampattiṃ, ñāṇaparipākaṃ, cittācārañca ñatvāti adhippāyo.
以「说欢迎」,表示先作怡悦交谈,再行爱护之语;以「温和」,表示言语柔软;以「和蔼」,表示善于承接话端;以「不皱眉」,表示于一切处容貌澄净;以「展颜」,表示和悦易语;以「先语」,表示为令佛法惠及他人而开方便门,这也就阐明了世尊怀有利乐有情的心意。
‘‘Ehisvāgatavādī’’ti iminā sukhasambhāsapubbakaṃ piyavāditaṃ dasseti, ‘‘sakhilo’’ti iminā saṇhavācataṃ, ‘‘sammodako’’ti iminā paṭisandhārakusalataṃ, ‘‘abhākuṭiko’’ti iminā sabbattheva vippasannamukhataṃ, ‘‘uttānamukho’’ti iminā sukhālāpataṃ, ‘‘pubbabhāsī’’ti iminā dhammānuggahassa okāsakaraṇato hitajjhāsayataṃ bhagavato vibhāveti.
“yattha kira”中的“kira”一词,表示不赞同。由此表明:在世尊所住之处,人们免于灾祸,并非依靠天神之力,而是依靠佛陀的威力。因此说“此外”等。
Yattha kirāti kira-saddo arucisūcanattho, tena bhagavatā adhivutthapadese na devatānubhāvena manussānaṃ anupaddavatā, atha kho buddhānubhāvenāti dasseti. Tenāha ‘‘apicā’’tiādi.
“应受教导者”一词,指的是可受教导的有情群体。为了特别显示由此而产生的圣弟子僧团,故说“自己修习”等,这是鉴于紧随其后的话可能是规定,也可能是禁止。而通过“那样的”一词,则否定了前文“自己修习”等所说的那种可能。“或者是指前句所说的”,这是采纳了另一种可能。“在许多外道师之中”:指富兰那等众多外道师之中,这里的属格表示“从其中加以区分”。“原因”是指以少欲知足等为特征的品德。“新来的客比丘”指新抵达的外来比丘。“我通晓”:我能决断、能了知,所以说“我知道”。“即使有别样说法者一劫”,这是一个不真实的假设句,因为实际并不存在那样说法的人。
Anusāsitabboti vineyyajanasamūho gayhatīti nibbattitaṃ ariyasaṅghameva dassetuṃ ‘‘sayaṃ vā’’tiādi vuttaṃ, anantarassa vidhi paṭisedho vāti katvā. ‘‘Tādisovā’’ti iminā ‘‘sayaṃ vā’’tiādinā vuttavikappo eva paccāmaṭṭhoti. ‘‘Purimapadasseva vā’’ti vikappantaraggahaṇaṃ. Bahūnaṃ titthakarānanti pūraṇādīnaṃ anekesaṃ titthakarānaṃ, niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. Kāraṇenāti appicchasantuṭṭhatādisamāropanalakkhaṇena kāraṇena. Āgantukā navakāti abhinavā āgantukā abbhāgatā. Pariyāpuṇāmīti paricchindituṃ jānāmi sakkomi, tenāha ‘‘jānāmī’’ti. ‘‘Kappampi ce aññamabhāsamāno’’ti abhūtaparikappanavacanametaṃ tathā bhāsamānassa abhāvato.
305305. “Alaṃ”一词也有“应当”的意思,如“确实应厌离”等句中所示,因此说“alameva的意思是确实应当”。用袋子携带以便食用、受用的东西,所以路粮称为puṭosaṃ。由携带袋子的男人(puṭaṃsena purisena)而来。
305. Alaṃ-saddo arahattopi hoti ‘‘alameva nibbinditu’’ntiādīsu (saṃ. ni. 1.124) viyāti āha ‘‘alamevāti yuttamevā’’ti. Puṭena netvā asitabbato paribhuñjitabbato puṭosaṃ vuccati pātheyyaṃ. Puṭaṃsena purisena.
种德婆罗门思惟的注释
Soṇadaṇḍaparivitakkavaṇṇanā
307“两边派”指依邪见者与正见者这两边而成为两派。“伪诈者”指狡诈之人。
307.Ubhatopakkhikāti micchādiṭṭhisammādiṭṭhīnaṃ vasena ubhayapakkhikā. Kerāṭikāti saṭhā.
婆罗门施设的注释
Brāhmaṇapaññattivaṇṇanā
309“恼害”即内心的痛苦。
309.Vighātanti cittadukkhaṃ.
311-3“苏佳勺”:指那些为了献祭而拿起祭勺的人,也就是正在预备祭祀者,意为“在祭祀者之中”。其中,“第一者”指在聚集于那里的祭祀活动中最为首要、居于首位的那一位。“第二者”指紧接其后的一位。在此,“Suja”一词以工具格形式用为宾格,故说“用苏佳勺”。由于火供是祭祀中的首要部分,祭祀中所布施的物品是以苏佳勺来布施的,因此说“用苏佳勺布施”。所谓“古师”,指的是注释系统的老师们。“从差别而言”,指从明与行的差别来说,而不是仅指那些婆罗门所希求的普通明行。“关于最胜的婆罗门”,指由于具备无上应供者的资格,故成为最为殊胜的婆罗门。“婆罗门的教义”,即婆罗门所成立的结论。“不要破坏它,不要毁灭它”。
311-3.Sujanti homadabbiṃ paggaṇhantesūti juhanatthaṃ gaṇhanakesu, irubbijjesūti attho. Paṭhamo vāti tattha sannipatitesu yajanakiriyāyaṃ sabbapadhāno vā. Dutiyo vāti tadanantaro vā. ‘‘Suja’’nti karaṇe etaṃ upayogavacananti āha ‘‘sujāyā’’ti. Aggihuttapamukhatāya yaññassa yaññe diyyamānaṃ sujāmukhena dīyatīti āha ‘‘sujāya diyyamāna’’nti. Porāṇāti aṭṭhakathācariyā. Visesatoti vijjācaraṇavisesato, na brāhmaṇehi icchitavijjācaraṇamattato. Uttamabrāhmaṇassāti anuttaradakkhiṇeyyatāya ukkaṭṭhabrāhmaṇassa. Brāhmaṇasamayanti brāhmaṇasiddhantaṃ. Mā bhindi mā vināsesi.
316“相等”,是指它本身就是相等的,因此才称为相等。即便从低劣与殊胜的对比来说,有时也会被说成“相等”;为否定这种说法,他才说“除去部分相等”等。“显示家族等的究竟”,是指展示家族等各方面的优越性。“那么,你们或许会这样想”,意思是如果你们生起了这样的思惟。种姓能成就婆罗门性,咒语和出身也同理。唯有戒,才能真实成就婆罗门性。为何呢?他解释道:“因为在那情况下……”等。认为“种姓等”是婆罗门性的构成部分,这纯然是迷乱,因为那是由未经如实审察而产生的骄慢。
316.Samasamoti samoyeva hutvā samo. Hīnopamavasenapi samatā vuccatīti taṃ nivattento ‘‘ṭhapetvā ekadesasamatta’’ntiādimāha. Kulakoṭiparidīpananti kulaādiparidīpanaṃ athāpisiyāti athāpi tumhākaṃ evaṃ parivitakko siyā. Brāhmaṇabhāvaṃ sādheti vaṇṇo. Mantajātīsupi eseva nayo. Sīlameva sādhessati brāhmaṇabhāvaṃ. Kasmāti ce? Āha ‘‘tasmiñhissā’’tiādi. Sammohamattaṃ vaṇṇādayoti vaṇṇamantajātiyo hi brāhmaṇabhāvassa aṅganti sammohamattametaṃ asamavekkhitābhimānabhāvato.
戒与慧之论的注释
Sīlapaññākathāvaṇṇanā
317“婆罗门所问的问题已得解说”,是指依“具戒者……”等语,只就戒与慧二支,如实地解答了所问的问题;在此如实解答的意义上,该问题已得解说。“他的”,指须那丹达的。“戒清净”,指由戒的成就,于一切处皆清净、无染污。“破戒者,慧从何处来?”因其心未得定。“对于迟钝、愚昧的人,戒又从何而来?”意思是,对于迟钝、愚昧、智慧低劣者,戒从何而来?因其不了知戒的分类与令戒清净的方法。所谓殊胜、最上的智,即是慧。为排除普通的智,才特说此“慧”字。由于它能以种种方式了知,故称有慧者。因此解释说:“慧,即指智慧本身。”
317.Kathito brāhmaṇena pañhoti ‘‘sīlavā ca hotī’’tiādinā dvinnameva aṅgānaṃ vasena yathāpucchito pañho yāthāvato vissajjito etthāti etasmiṃ yathāvissajjite atthe. Tassāti soṇadaṇḍassa. Sīlaparisuddhāti sīlasampattiyā sabbaso suddhā anupakkiliṭṭhā. Kuto dussīle paññā asamāhitattā tassa. Jaḷe eḷamūge kuto sīlanti jaḷe eḷamūge duppaññe kuto sīlaṃ sīlavibhāgassa, sīlaparisodhanūpāyassa ca ajānanato. Pakaṭṭhaṃ ukkaṭṭhaṃ ñāṇaṃ paññāṇanti, pākatikaṃ ñāṇaṃ nivattetuṃ ‘‘paññāṇa’’nti vuttanti tayidaṃ pakārehi jānanato paññāvāti āha ‘‘paññāṇanti paññā yevā’’ti.
“以戒洗涤”:指以作为定之近因的戒,洗除一切烦恼垢秽而变得清净、洁净。因此他说“然而是如何……”等。此处,“洗涤”即被净化之义。就像“大六十岁长老”一样,即如那位六十高龄的大长老。“即使仅以受的把握”:此处,受的把握是指如实把握当下生起的受的自性后,将无常、苦、变易法三相运用其上而转起的观;即观察到“此受依触而生,彼触则是无常、苦、变易法”。当他如此修观时,便能以“乐受”安然承受彼受,了知“唯有受在感受”。“镇伏了受之后”:意即不再随顺已生起的苦受,转而着手修观,以那正确的观破除该苦受。正如“鳄鱼俯卧”那样:犹如鳄鱼以胸贴地趴伏于地。“以慧洗涤了戒”:通过使戒达到不破损等状态,于修行初、中、后诸阶段,以智慧令戒彻底净化。
Sīlenadhotāti samādhipadaṭṭhānena sīlena sakalasaṃkilesamalavisuddhiyā dhotā visuddhā, tenāha ‘‘kathaṃ panā’’tiādi. Tattha dhovatīti sujjhati. Mahāsaṭṭhivassatthero viyāti saṭṭhivassamahāthero viya. Vedanāpariggahamattampīti ettha vedanāpariggaho nāma yathāuppannaṃ vedanaṃ sabhāvarasato upadhāretvā ‘‘ayaṃ vedanā phassaṃ paṭicca, so phasso anicco dukkho vipariṇāmadhammo’’ti lakkhaṇattayaṃ āropetvā pavattitavipassanā. Evaṃ vipassantena ‘‘sukhena sakkā sā vedanā adhivāsetuṃ ‘‘vedanā eva vediyatī’’ti. Vedanaṃ vikkhambhetvāti yathāuppannaṃ dukkhaṃ vedanaṃ ananuvattitvā vipassanaṃ ārabhitvā vīthiṃ paṭipannāya vipassanāya taṃ vinodetvā. Saṃsumārapatitenāti kumbhīlena viya bhūmiyaṃ urena nipajjanena. Paññāya sīlaṃ dhovitvāti akhaṇḍādibhāvāpādanena sīlaṃ ādimajjhapariyosānesu paññāya suvisodhitaṃ katvā.
318“为何说‘说了’呢?”这是在询问后面开示的原因。所谓“惭”,是指因为众人这样认定:“沙门乔达摩通过揭示戒与种姓的功德过失,解答了所提的问题”,所以他怀有惭耻。“以若干为最上”:意谓我们的最高境界仅仅到此程度——也就是五戒,以及解释三吠陀的智慧;我们并不具备从特征等方面抽取出并加以辨别的了解,戒与慧对我们来说只是口头说说而已。因此他说:“戒与慧仅是言说,是我们最上的。”“然而此殊胜处”:此句是期待作出结论,因而用在说明戒的部分。于是他说:“唯以戒给出了结论。”而在《沙门果》中,则是唯以“沙门果”作为结语;在说明慧的部分,是以禅那慧为依止,再通过观慧而给出慧的结论。因此他说:“初禅等。”
318.‘‘Kasmā āhā’’ti uparidesanāya kāraṇaṃ pucchati. Lajjā nāma ‘‘sīlassa jātiyā ca guṇadosapakāsanena samaṇena gotamena pucchitapañhaṃ vissajjesī’’ti parisāya paññātatā. Ettakaparamāti ettakaukkaṃsakoṭikā pañca sīlāni, vedattayavibhāvanaṃ paññañca lakkhaṇādito niddhāretvā jānanaṃ natthi, kevalaṃ tattha vacīparamā mayanti dassetīti āha ‘‘sīlapaññāṇanti vacanameva paramaṃ amhāka’’nti. ‘‘Ayaṃ pana viseso’’ti idaṃ niyyātanāpekkhaṃ sīlaniddese, tenāha ‘‘sīlamicceva niyyātita’’nti. Sāmaññaphale pana ‘‘sāmaññaphala’’ micceva niyyātitaṃ, paññāniddese pana jhānapaññaṃ adhiṭṭhānaṃ katvā vipassanāpaññāvaseneva paññāniyyātanaṃ kataṃ, tenāha ‘‘paṭhamajjhānādīnī’’ti.
关于种德自称近事男之告知的解说
Soṇadaṇḍaupāsakattapaṭivedanākathāvaṇṇanā
321-2“孙儿”:指儿子的儿子。“不恭敬”:此处并非真的不恭敬。此人并不是因为对世尊不恭敬,才说“我则确实……”等话,而是因为害怕自己的利益受损。由于此人用种种方式让自己在众人中受到敬仰,以虚夸令他人惊奇,一心求取利养而四处游走,所以他才那样说。因此注释说:“据说以此……”等。
321-2.Nattāti puttaputto. Agāravaṃ nāma natthi, na cāyaṃ bhagavati agāravena ‘‘ahañceva kho panā’’tiādimāha, atha kho attalābhaparihānibhayena. Ayañhi yathā tathā attano mahājanassa sambhāvanaṃ uppādetvā kohaññena pare vimhāpetvā lābhuppādaṃ nijigisanto vicarati, tasmā tathā avoca, tenāha ‘‘iminā kirā’’tiādi.
“随顺彼时之机”:意思是,随顺他当时内心意乐的运作状况。由于那时他倾向于还灭的智慧尚未成熟,世尊便只开示了与现世增上相关的法义。因此注释说“开示了现法利益与来世利益之义”,便是令他对此现量明了的意思。“于善法中”:指在三界善法中,也可说在四界善法中。因此注释说“为未来涅槃之因,或属习行分”。“在那里”:即在善法中,如同所劝导的那样。正确地策励这位婆罗门,使他在福业上达到越来越增上、锐利的状态。这实质上就是令他对此生起精进。所以注释说“使之有精进力”。就这样,对福业有了精进力,而如此具足功德的人,必然会成就现法利益;正因如此,凭借这种精进力,并且随喜他所具有的其他功德,便正确地让他达到了欢喜踊跃的状态。
Taṅkhaṇānurūpāyāti yādisī tadā tassa ajjhāsayappavatti, tadanurūpāyāti attho. Tassa tadā tādisassa vivaṭṭasannissitassa ñāṇassa paripākassa abhāvato kevalaṃ abbhudayanissito eva attho dassitoti āha ‘‘diṭṭhadhammikasamparāyikamatthaṃ sandassetvā’’ti, paccakkhato vibhāvetvāti attho. Kusale dhammeti tebhūmake kusale dhamme, ‘‘catubhūmake’’tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva, tenevāha ‘‘āyatiṃ nibbānatthāya vāsanābhāgiyā vā’’ti. Tatthāti kusaladhamme yathā samādapite. Nanti brāhmaṇaṃ samuttejetvāti sammadeva uparūpari nisānetvā puññakiriyāya tikkhavisadabhāvaṃ āpādetvā. Taṃ pana atthato tattha ussāhajananaṃ hotīti āha ‘‘saussāhaṃ katvā’’ti . Evaṃ puññakiriyāya saussāhatā, evarūpaṃ guṇasamaṅgitā ca niyamato diṭṭhadhammikā atthasampādanīti evaṃ saussāhatāya, aññehi ca tasmiṃ vijjamānaguṇehi sampahaṃsetvā sammadeva haṭṭhatuṭṭhabhāvaṃ āpādetvā.
若世尊为他降下了法雨,他为何未证殊胜成就?故注疏云「然而这位婆罗门……」等。若然如此,世尊为何又对他降下那样的法雨?故说「那纯粹是为了他……」等。应知世尊的说法绝非无有义利。
Yadi bhagavā dhammaratanavassaṃ vassi, atha kasmā so visesaṃ nādhigacchatīti āha ‘‘brāhmaṇo panā’’tiādi. Yadi evaṃ kasmā bhagavā tassa tathā dhammaratanavassaṃ vassīti āha ‘‘kevalamassā’’tiādi. Na hi bhagavato niratthakā desanā hotīti.