4. 《索纳丹达经》的注释
4. Soṇadaṇḍasuttavaṇṇanā
300由于他们具有殊胜美妙的肢体,所以称为“有肢者”(aṅgā),这里说的是那些王子,因此说“安伽(aṅgā)就是肢体庄严”等等。这里也是指他们,不是只在《安巴塔经》里才这样。“不让他们前来”:是指出来到这里的过患之后,以拒绝的方式不让他们来,意思是不会允许。由于与蓝莲花树、无忧树、迦尼迦罗树、拘毗罗树和君陀罗王树交杂在一起,那片瞻波树林应当看作“以青等五色花装饰的”。他们说,并不是只有瞻波树才开青等五色的花。“世尊住在花香馥郁的瞻波树林中”这一句表明,不仅在建城时那座城里就有很多瞻波树,而且后来也有。建城时,因为瞻波树繁茂,那座城才得名“瞻波”(Campā)。“由于主宰性”是指居于统治地位。他拥有军队,所以叫“有军者”(seniko),有军者就是seniyo,这里所说的“有”特指拥有很多,因此说“因为拥有大军”。
300. Sundarabhāvena sātisayāni aṅgāni etesaṃ atthīti aṅgā, rājakumārāti āha ‘‘aṅgā nāma aṅgapāsādikatāyā’’tiādi. Idhāpi adhippetā, na ambaṭṭhasutte eva. Āgantuṃ na dassantīti āgamane ādīnavaṃ dassetvā paṭikkhipanavasena āgantuṃ na dassanti, nānujānissantīti adhippāyo. Nīlāsokakaṇikārakoviḷārakundarājarukkhehi sammissatāya taṃ campakavanaṃ ‘‘nīlādipañcavaṇṇakusumapaṭimaṇḍita’’nti daṭṭhabbaṃ. Na campakarukkhānaṃyeva nīlādipañcakusumatāyāti vadanti. ‘‘Bhagavā kusumagandhasugandhe campakavane viharatī’’ti iminā na māpanakāle eva tasmiṃ nagare campakarukkhā ussannā, atha kho aparabhāge pīti dasseti. Māpanakāle hi campakānaṃ ussannatāya sā nagarī ‘‘campā’’ti nāmaṃ labhi. Issarattāti adhipatibhāvato. Senā etassa atthīti seniko, seniko eva seniyo, atthitā cettha bahubhāvavisiṭṭhāti vuttaṃ ‘‘mahatiyā senāya samannāgatattā’’ti.
301-2“Saṃhatā”是聚集、集合的意思。本来应该说“有僧团的”,却说成“有群的”,这是用单数来表达复数,因为这里指的是那些婆罗门和居士,所以他说“这些人的”。为国王、王族等人保管物品的人叫khatā,因为他们保护这些人,所以叫khattā。当他被派到某处时,会为那些人排除过失,按照合宜合理的方式回答所问的事,因此说“能解答所问的问题”。因为家世称号等而有很大的分量,所以叫大臣。
301-2.Saṃhatāti sannipatitā, ‘‘saṅghino’’ti vattabbe ‘‘saṅghī’’ti puthutthe ekavacanaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ adhippetattā, tenāha ‘‘etesa’’nti. Rājarājaññādīnaṃ bhaṇḍadharā purisā khatā, nesaṃ tāyanato khattā. So hi yehi yattha pesito, tattha tesaṃ dosaṃ pariharanto yuttapattavasena pucchitamatthaṃ katheti, tenāha ‘‘pucchitapañhe byākaraṇasamattho’’ti. Kulāpadesādinā mahatī mattā etassāti mahāmatto.
索纳丹达功德说的注释
Soṇadaṇḍaguṇakathāvaṇṇanā
303303. 殊胜的统治就是殊胜统治,殊胜统治本身就是verajja,就像“vekataṃ vesayaṃ”那样的音变一样;种种不同的verajja就是nānāverajja。在那里出生等等,一切都应当依照前面所说的方式来理解。最上婆罗门:因为出身、财富、学识三方面的成就而格外超胜,或者说,是位尊贵的婆罗门。无集会:由于被利养的悭吝所逼迫,他就像不来集会一样。
303. Visiṭṭhaṃ rajjaṃ virajjaṃ, virajjameva verajjaṃ yathā ‘‘vekataṃ vesaya’’nti, nānāvidhaṃ verajjaṃ nānāverajjaṃ, tattha jātātiādinā sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Uttamabrāhmaṇoti abhijanasampattiyā vittasampattiyā vijjāsampattiyā uggatataro, uḷāro vā brāhmaṇo. Asannipātoti lābhamaccharena nippīḷitatāya asannipāto viya bhavissati.
“Aṅga”的意思是“使人知道、让人明白”,所以就是“因、理由”。因此说“也是因为这个理由”。如果只说“两边善生”,那么只要从任何两方面都可以被理解为“善生”。而“善生”这个词,像在“善生且容貌端严”等语句里,是用来表示身材成就的。为了说明这里是就出身来说善生,所以接着说“从母方和父方”。在世间,即使就非亲生儿子而言,也会见到父母的称谓,但这里要表明的是,只就亲生儿子来说才符合这里的意趣,所以说“纯净受胎者”。执持并孕育胎儿,就是 gahaṇī,也就是名为胎宫的母腹部位。因为能依消化所吃食物的作用而执持、不吐弃,所以叫 gahaṇī,也就是业生的火界。
‘‘Aṅgeti gameti ñāpetīti aṅgaṃ, hetūti āha ‘‘imināpi kāraṇenā’’ti. ‘‘Ubhato sujāto’’ti ettake vutte yehi kehici dvīhi bhāgehi sujātatā viññāyeyya. Sujāta-saddo ca ‘‘sujāto cārudassano’’tiādīsu (theragā. 818) ārohasampattipariyāyoti jātivaseneva sujātataṃ vibhāvetuṃ ‘‘mātito ca pitito cā’’ti vuttaṃ. Anorasaputtavasenāpi loke mātupitusamaññā dissati, idha panassa orasaputtavaseneva icchitāti dassetuṃ ‘‘saṃsuddhagahaṇiko’’ti vuttaṃ. Gabbhaṃ gaṇhāti dhāretīti gahaṇī, gabbhāsayasaññito mātukucchippadeso. Yathābhuttassa āhārassa vipācanavasena gaṇhanato achaḍḍanato gahaṇī, kammajatejodhātu.
父亲和母亲合起来叫“父母”。父母的父母就是祖父祖母。他们一对一对地组合,就是“祖父对”。因此,从这一代一直往上到第七代的祖父对,都应这样理解其含义。这样一来,只要提到“祖父”,外祖父也就一并包括了。所以注释书里没有另外单独列出外祖父。这里的“yuga”一词,应按“单数余义”的方式理解为“一对又一对”。这样,各处所说的对偶就都已被涵盖,因此注释说:“从此以上的一切先人,都由‘祖父’一词所包括。”这里提到“男子”,应当理解为是以最显著的方式来说的。这样,经典中“从母方”这句话才成立。“未被呵斥”是指没有遭到斥责。“未被抛弃”是指在信心施食等场合中没有被丢弃、没有被舍弃。关于“出身论”,为了说明这是表示原因的说法,所以说了“以什么原因”等。在这里,“从双方……直到第七代祖父对”这一段,通过称赞纯净受胎的状态,显示了婆罗门没有胎藏方面的过失;“未被呵斥”显示没有行为上的过失,因为有情会因为行为过失而遭到呵斥;“未被诽谤”显示没有不正当的交往,因为有情也会因为不正当的交往而遭到辱骂。
Pitā ca mātā ca pitaro, pitūnaṃ pitaro pitāmahā, tesaṃ yugo dvando pitāmahayugo, tasmā, yāva sattamā pitāmahayugā pitāmahadvandāti evamettha attho daṭṭhabbo. Evañhi pitāmahaggahaṇeneva mātāmahopi gahitoti. So aṭṭhakathāyaṃ visuṃ na uddhaṭo. Yuga-saddo cettha ekasesanayena daṭṭhabbo ‘‘yugo ca yugo ca yugā’’ti. Evañhi tattha tattha dvandaṃ gahitameva hoti, tenāha ‘‘tato uddhaṃ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva gahitā’’ti. Purisaggahaṇañcettha ukkaṭṭhaniddesavasena katanti daṭṭhabbaṃ. Evañhi ‘‘mātito’’ti pāḷivacanaṃ samatthitaṃ hoti. Akkhittoti appattakhepo. Anavakkhittoti saddhathālipākādīsu na avakkhitto na chaḍḍito. Jātivādenāti hetumhi karaṇavacananti dassetuṃ ‘‘kena kāraṇenā’’tiādi vuttaṃ. Ettha ca ‘‘ubhato…pe… pitāmahayugā’’ti etena brāhmaṇassa yonidosābhāvo dassito saṃsuddhagahaṇikabhāvakittanato, ‘‘akkhitto’’ti iminā kiriyāparādhābhāvo. Kiriyāparādhena hi sattā khepaṃ pāpuṇanti. ‘‘Anupakkuṭṭho’’ti iminā ayuttasaṃsaggābhāvo. Ayuttasaṃsaggampi hi paṭicca sattā akkosaṃ labhanti.
“Issara”(主宰者)这个词,是因为靠感得主宰地位的业力而养成统御的习性。他这种主宰性,又因财富成就的因缘而明显表现出来,所以注释者以“富裕”作为同义词,说“富裕就是主宰者”。他拥有大量埋在地下和置于空中的财富,所以叫“大财富者”(mahaddhano)。“Tassa”就是属于这个、属于那个。他们说:“从正面和反面来说明不前去拜见的原因。”
Issaroti ādhipateyyasaṃvattaniyakammabalena īsanasīlo, sā panassa issaratā vibhavasampattipaccayā pākaṭā jātāti aḍḍhatāpariyāyabhāveneva vadanto ‘‘aḍḍhoti issaro’’ti āha. Mahantaṃ dhanaṃ assa bhūmigatañceva vehāsaṭṭhañcāti mahaddhano. Tassāti tassa tassa . Vadanti ‘‘anvayato, byatirekato ca anupasaṅkamanakāraṇaṃ kittemā’’ti.
殊胜色身,就是殊胜的形体,最上的身体。值得观看,所以叫“值得观看”,因此说“适合观看”。能带来净信,所以叫“能令净信”,因此说“能生起内心的净信”。关于肤色,是指肤色这一界。身体,是指具有特定构造的、由手、脚、颈、头等部分组合而成的整体,而这个整体是通过形态被认知的,所以说“以极美的肤色……乃至……成就”。在一切肤色中,只有金色最为殊胜,所以说“具足最殊胜的金色”。因为确实诸佛和转轮王都是金色之身。梵容,是指最上色身的光辉,也就是金色光辉的意思。正是针对这个意思,才说“具备如同大梵天身体那样的身体”,而不是指像梵天神那样身体端直。观看的余地不小,是指由于身高、体宽的圆满,以及各肢节的完备,观看的余地并不狭小,因此说“一切……”等等。
Adhikarūpoti visiṭṭharūpo uttamasarīro. Dassanaṃ arahatīti dassanīyo, tenāha ‘‘dassanayoggo’’ti. Pasādaṃ āvahatīti pāsādiko, tenāha ‘‘cittappasādajananato’’ti. Vaṇṇassāti vaṇṇadhātuyā. Sarīranti sannivesavisiṭṭhaṃ karacaraṇagīvāsīsādiavayavasamudāyaṃ, so ca saṇṭhānamukhena gayhatīti ‘‘paramāya vaṇṇapokkharatāyāti…pe… sampattiyā cā’’ti vuttaṃ. Sabbavaṇṇesu suvaṇṇavaṇṇova uttamoti vuttaṃ ‘‘seṭṭhena suvaṇṇavaṇṇena samannāgato’’ti. Tathā hi buddhā, cakkavattino ca suvaṇṇavaṇṇāva honti. Brahmavacchasīti uttamasarīrābho, suvaṇṇābho icceva attho. Imameva hi atthaṃ sandhāya ‘‘mahābrahmuno sarīrasadiseneva sarīrena samannāgato’’ti vuttaṃ, na brahmujugattataṃ. Akhuddāvakāso dassanāyāti ārohapariṇāhasampattiyā, avayavapāripūriyā ca dassanāya okāso na khuddako, tenāha ‘‘sabbānevā’’tiādi.
他有以制止和奉行为特征的戒,所以叫具戒者。而他的这种戒因为长久以来的了知而增长、增广,所以叫增长戒者。又因为他始终正确地与之相应,所以叫具足增长戒。他们说这些全都只是针对五戒而言,因为在那个层次之上戒的不存在,而他们也不知道。
Yamaniyamalakkhaṇaṃ sīlamassa atthīti sīlavā. Taṃ panassa rattaññutāya vuddhaṃ vaḍḍhitaṃ atthīti vuddhasīlī. Tena ca sabbadā sammāyogato vuddhasīlena samannāgato. Sabbametaṃ pañcasīlamattameva sandhāya vadanti tato paraṃ sīlassa tattha abhāvato, tesañca ajānanato.
因为发音部位和发音方式都圆满,修学也圆满,在任何方面都毫无欠缺,所以他的词句和音节都圆满具足,这就叫圆满词句音节。或者,能借它通达意义的叫词句,也就是名词等;能表达所想要表达的意义的叫音节,也就是语句。因为这两者都圆满完备,所以叫圆满词句音节。因为语言是让人知道意义的工具,所以语言本身就是作语,也就是发出的声音。说充满,是指那位婆罗门功德圆满具足,或者指他应当说的意义圆满。前一种意思指处所,用依格;后一种意思指对象范围。由于柔和,这是说明他语言的柔软温和,不被胆汁、痰等所阻碍。简略说,就像把一切都展示出来一样,其实只说了其中一部分。迟缓说,就是缓慢、拖延地说。也可以读作简略迟缓等,其中简略是指会让人产生疑惑的表达。等字涵盖了其余如吃力、拖长等情形。把开头、中间、结尾都说得清楚明白,这是说明他语言的义理圆满。
Ṭhānakaraṇasampattiyā, sikkhāsampattiyā ca katthacipi anūnatāya parimaṇḍalapadāni byañjanāni akkharāni etissāti parimaṇḍalapadabyañjanā. Atha vā pajjati attho etenāti padaṃ, nāmādi. Yathādhippetamatthaṃ byañjetīti byañjanaṃ, vākyaṃ. Tesaṃ paripuṇṇatāya parimaṇḍalapadabyañjanā. Atthañāpane sādhanatāya vācāva karaṇanti vākkaraṇaṃ, udāhāraghoso. Guṇaparipuṇṇabhāvena tassa brāhmaṇassa, tena vā bhāsitabbaatthassa. Pūre puṇṇabhāve. Pūreti ca purimasmiṃ atthe ādhāre bhummaṃ, dutiyasmiṃ visaye. ‘‘Sukhumālattanenā’’ti iminā tassā vācāya mudusaṇhabhāvamāha. Apalibuddhāya pittasemhādīhi. Sandiṭṭhaṃ sabbaṃ dassetvā viya ekadesaṃ kathanaṃ. Vilambitaṃ saṇikaṃ cirāyitvā kathanaṃ. ‘‘Sandiddhavilambitādī’’ti vā pāṭho. Tattha sandiddhaṃ sandehajanakaṃ. Ādi-saddena dukkhalitānukaḍḍhitādiṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Ādimajjhapariyosānaṃ pākaṭaṃ katvā’’ti iminā tassā vācāya atthapāripūriṃ vadanti.
“老”等这些词很容易理解,它们的含义前面已经讲过了。不过在第二种解释方式里,“老”并不是指单纯年纪上的衰老,而是指由于家族世代相承而显得古老,所以经文说“老,就是古旧”等等,这是说明那位婆罗门因为家族出身而地位显赫。因为接下来要依据出身的增长而说他“已到高龄”,又因为功德增长比出身增长更为殊胜,所以说“增长,就是具足戒行等功德增长”。同样,因为接下来要依据出身长老来说,所以用“长老”这个词来搭配说明他财富广大。“已入道者”,是指已经走上婆罗门的修行之道,在行为上不偏离这条道路。“最后期”,就是指晚年。
‘‘Jiṇṇo’’tiādīni padāni suviññeyyāni, heṭṭhā vuttatthāni ca. Dutiyanaye pana jiṇṇoti nāyaṃ jiṇṇatā vayomattena, atha kho kulaparivaṭṭena purāṇatāti āha ‘‘jiṇṇoti porāṇo’’tiādi, tena tassa brāhmaṇassa kulavasena uditoditabhāvamāha. Jātivuddhiyā ‘‘vayoanuppatto’’ti vakkhamānattā, guṇavuddhiyā tato sātisayattā ca ‘‘vuddhoti sīlācārādiguṇavuddhiyā yutto’’ti āha. Tathā jātimahallakatāya vakkhamānattā ‘‘mahallako’’ti padena vibhavamahattatā yojitā. Maggapaṭipannoti brāhmaṇānaṃ paṭipattivīthiṃ upagato taṃ avokkamma caraṇato. Antimavayanti pacchimavayaṃ.
佛德论释注释
Buddhaguṇakathāvaṇṇanā
304304. 为了说明“和那样有大神力的圣者们相提并论,就连以竞争相抗的方式来看待放火,都不是像我这样的人应该做的,更何况是想要胜人一筹呢?”——这对于那位婆罗门来说是不合适的,所以说了“但这并不适当”等话。“相似”:指在某一点上相似。因为佛陀的德行,绝没有任何一部分相似的德行能在别人身上找到。“其他”:指与自己的德行不相似的德行。“此”:指发生的这类事情。“牛蹄水”:指留在牛蹄印里的水。
304. Tādisehi mahānubhāvehi saddhiṃ yugaggāhavasenapi dahanaṃ na mādisānaṃ anucchavikaṃ, kuto pana ukkaṃsananti idaṃ brāhmaṇassa na yuttarūpanti dassento āha ‘‘na kho pana metaṃ yutta’’ntiādi. Sadisāti ekadesena sadisā. Na hi buddhānaṃ guṇehi sabbathā sadisā kecipi guṇā aññesu labbhanti. Itareti attano guṇehi asadisaguṇe. Idanti idaṃ atthajātaṃ. Gopadakanti gāviyā pade ṭhitaudakaṃ.
“十六万家族”是指六万加上十万个家族,按家族世系来算,是从苏托达那大王一族一代代传下来的。 “即使在那当中”是指在四个宝藏当中。 “每每取走便又恢复”:不管取走多少,被取走的地方都会立刻重新充满财富,恢复原来的样子。 “确实无量”:没有人能用“它只有这么多”来限定它,所以不可限量,确实无穷无尽。
Saṭṭhikulasatasahassanti saṭṭhisahassādhikaṃ kulasatasahassaṃ kulapariyāyenāti suddhodanamahārājassa kulānukkamena āgataṃ. Tesupīti tesupi catūsu nidhīsu. Gahitagahitanti gahitaṃ gahitaṃ ṭhānaṃ pūratiyeva dhanena paṭipākatikameva hoti. Aparimāṇoyevāti ‘‘ettako eso’’ti kenaci paricchindituṃ asakkuṇeyyatāya aparicchinno eva.
在那里,指的是在床上。铺开狮子卧:就像阿修罗王罗睺无论从长度、宽度还是高度,都无法测知世尊色身的界限;世尊同样以神通化现出这样的色身,铺开狮子卧。
Tatthāti mañcake. Sīhaseyyaṃ kappesīti yathā rāhu asurindo āyāmato, vitthārato ubbedhato ca bhagavato rūpakāyassa paricchedaṃ gahetuṃ na sakkoti, tathā rūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharonto sīhaseyyaṃ kappesi.
因为远离烦恼,以清净之义而称为“圣”,所以经中说“圣、最上、清净”。以无过失之义为善,而不是以能带来乐果之义。在某些地方有八万四千众生,在某些地方也有无量的人天,因为在二十四个处所,有无数、不可计量的人天饮下了道果甘露,即使以百千俱胝等数量来计算也还是很多,因此,世尊以教导无上的行持与学处,成为许多人的导师。“那些”是指欲贪之外、世尊已断除的其他烦恼。“游戏”是指嬉戏、贪著财物。
Kilesehi ārakattā parisuddhaṭṭhena ariyanti āha ‘‘ariyaṃ uttamaṃ parisuddha’’nti. Anavajjaṭṭhena kusalaṃ, na sukhavipākaṭṭhena. Katthaci caturāsītipāṇasahassāni, katthaci aparimāṇāpi devamanussā yasmā catuvīsatiyā ṭhānesu asaṅkhyeyyā aparimeyyā devamanussā maggaphalāmataṃ piviṃsu, koṭisatasahassādiparimāṇenapi bahū eva, tasmā anuttarācārasikkhāpanavasena bhagavā bahūnaṃ ācariyo. Teti kāmarāgato aññe bhagavato pahīnakilese. Keḷanāti keḷāyanā dhanāyanā.
“以无恶为先”:就是把无恶放在前面来做,或者不把恶放在前面来做。为了说明这个意思,才说了“以无恶,即九出世间法”等话。这里,“无恶”指的是恶的对立面,也指远离恶。因为依止最殊胜的佛陀、世尊,通过他宣说教法而生于圣种性;或者因为对如梵天神般的世尊行恭敬、尊重等,并依教奉行;又或者因为了知最殊胜的圣道,所以称为“知梵者”,也就是属于圣弟子的那类有情。因此才说“舍利弗”等。为了说明“知梵众”这个词也可以按出身——即自然婆罗门来理解,所以又说了“另外”等话。
Apāpapurekkhāroti apāpe pure karoti, na vā pāpaṃ purato karotītipi apāpapurekkhāroti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘apāpe navalokuttaradhamme’’tiādi vuttaṃ. Tattha apāpeti pāpapaṭipakkhe, pāparahite ca. Brahmani seṭṭhe buddhe bhagavati bhavā tassa dhammadesanāvasena ariyāya jātiyā jātattā, brahmuno vā bhagavato hitā garukaraṇādinā, yathānusiṭṭhapaṭipattiyā ca, brahmaṃ vā seṭṭhaṃ ariyamaggaṃ jānātīti brahmaññā, ariyasāvakasaṅkhātā pajā, tenāha ‘‘sāriputtā’’tiādi. Pakatibrāhmaṇajātivasenāpi ‘‘brahmaññāya pajāyā’’ti padassa attho veditabboti dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ.
“越国、越聚落”这句话里,“国”指王国,因为国王凭它来统治;“聚落”则是国土中的一部分区域,因为人们在那里过上安乐的生活。或者可以把整句理解为:世尊看出他们提问中的过失,此中关联如此。“没有能力”指自己的无能。世尊在了解他们善根条件、智慧成熟、内心倾向之后,就为他们解答。
Tiroraṭṭhā tirojanapadāti ettha rajjaṃ raṭṭhaṃ, rājanti rājāno etenāti, tadekadesabhūtā padesā pana janapado,janā pajjanti ettha sukhajīvikaṃ pāpuṇantīti. Pucchāya vā dosaṃ sallakkhetvāti sambandho. Asamatthatanti attano asamatthataṃ. Bhagavā vissajjeti tesaṃ upanissayasampattiṃ, ñāṇaparipākaṃ, cittācārañca ñatvāti adhippāyo.
用“说欢迎”这一句,说明他先以愉快的交谈作为开场,然后才说亲切爱护的话;用“温和”这一句,说明他言语柔软;用“和蔼”这一句,说明他善于接话、与人衔接交谈;用“不皱眉”这一句,说明他在任何场合都面容清净明朗;用“易近人”这一句,说明他说话平易、容易亲近;用“率先说话”这一句,说明他先开口,为的是给他人接受佛法的利益创造机会,从而显示世尊怀有利益众生的心意。
‘‘Ehisvāgatavādī’’ti iminā sukhasambhāsapubbakaṃ piyavāditaṃ dasseti, ‘‘sakhilo’’ti iminā saṇhavācataṃ, ‘‘sammodako’’ti iminā paṭisandhārakusalataṃ, ‘‘abhākuṭiko’’ti iminā sabbattheva vippasannamukhataṃ, ‘‘uttānamukho’’ti iminā sukhālāpataṃ, ‘‘pubbabhāsī’’ti iminā dhammānuggahassa okāsakaraṇato hitajjhāsayataṃ bhagavato vibhāveti.
“yattha kira”里的“kira”这个词,表示不赞同。这就说明:在世尊所居住的地方,人们没有遭受灾祸,不是靠天神的威力,而是靠佛陀的威力。因此才说“apica”等话。
Yattha kirāti kira-saddo arucisūcanattho, tena bhagavatā adhivutthapadese na devatānubhāvena manussānaṃ anupaddavatā, atha kho buddhānubhāvenāti dasseti. Tenāha ‘‘apicā’’tiādi.
“应当被教导”指的是应当受教化的众生群体。为了说明由此产生的正是圣僧团,所以接着说了“自己或者……”等话,这是考虑到紧接在后面的内容既可能是规定,也可能是禁止。通过“那样的”这一说法,正是重新确认了前面“自己或者……”等所说的那种选择。“或者就是前一句所说的”,这是提出另一种选择。“在许多外道师当中”,是指布拉纳等众多外道师当中,这里的属格表示从其中区分出来。“以原因”,是指以少欲知足等为特征的这种原因。“新来的客比丘”,是指新到、刚来的外来比丘。“我通晓”,是指我能界定、能知道、能做到,因此说“我知道”。“即使我不说别的,哪怕一劫”,这是一种不符合事实的假设说法,因为实际上并不存在那样说法的人。
Anusāsitabboti vineyyajanasamūho gayhatīti nibbattitaṃ ariyasaṅghameva dassetuṃ ‘‘sayaṃ vā’’tiādi vuttaṃ, anantarassa vidhi paṭisedho vāti katvā. ‘‘Tādisovā’’ti iminā ‘‘sayaṃ vā’’tiādinā vuttavikappo eva paccāmaṭṭhoti. ‘‘Purimapadasseva vā’’ti vikappantaraggahaṇaṃ. Bahūnaṃ titthakarānanti pūraṇādīnaṃ anekesaṃ titthakarānaṃ, niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. Kāraṇenāti appicchasantuṭṭhatādisamāropanalakkhaṇena kāraṇena. Āgantukā navakāti abhinavā āgantukā abbhāgatā. Pariyāpuṇāmīti paricchindituṃ jānāmi sakkomi, tenāha ‘‘jānāmī’’ti. ‘‘Kappampi ce aññamabhāsamāno’’ti abhūtaparikappanavacanametaṃ tathā bhāsamānassa abhāvato.
305“Alaṃ”这个词也有“应当”的意思,比如在“确实应当厌离”这类句子里就是这样,所以说“alameva 就是确实应当”。因为是用袋子带着、可以吃、可以受用的东西,所以旅途用的干粮叫做 puṭosaṃ。这是从“带着袋子的男人”(puṭaṃsena purisena)这个说法来的。
305. Alaṃ-saddo arahattopi hoti ‘‘alameva nibbinditu’’ntiādīsu (saṃ. ni. 1.124) viyāti āha ‘‘alamevāti yuttamevā’’ti. Puṭena netvā asitabbato paribhuñjitabbato puṭosaṃ vuccati pātheyyaṃ. Puṭaṃsena purisena.
对索纳丹达婆罗门思惟的注释
Soṇadaṇḍaparivitakkavaṇṇanā
307两边派是指依邪见和正见这两边而属两边者。伪诈者是指狡诈的人。
307.Ubhatopakkhikāti micchādiṭṭhisammādiṭṭhīnaṃ vasena ubhayapakkhikā. Kerāṭikāti saṭhā.
婆罗门施设的注释
Brāhmaṇapaññattivaṇṇanā
309“恼害”指的是内心的痛苦。
309.Vighātanti cittadukkhaṃ.
311-3“苏佳”是指那些为了献祭而拿起祭勺的人,也就是从事祭祀的人。所谓“第一者”,是指在聚集于那里的祭祀活动中最为首要、居于首位的那一位。“第二者”是指紧接其后的那一位。这里“Suja”一词是以宾格的形式用作工具格的意义,所以说“用苏佳勺”。由于火供是祭祀中最首要的部分,祭祀中所布施的物品是通过苏佳勺来布施的,因此说“用苏佳勺布施”。所谓“古师”,指的是注释传统的老师们。“从差别而言”,是指从明与行的差别来说,而不是仅指婆罗门所希求的普通明行。“关于最胜的婆罗门”,是指因为具备无上应供者的资格,所以成为最为殊胜的婆罗门。“婆罗门的教义”,就是婆罗门所成立的结论。不要破坏它,不要毁灭它。
311-3.Sujanti homadabbiṃ paggaṇhantesūti juhanatthaṃ gaṇhanakesu, irubbijjesūti attho. Paṭhamo vāti tattha sannipatitesu yajanakiriyāyaṃ sabbapadhāno vā. Dutiyo vāti tadanantaro vā. ‘‘Suja’’nti karaṇe etaṃ upayogavacananti āha ‘‘sujāyā’’ti. Aggihuttapamukhatāya yaññassa yaññe diyyamānaṃ sujāmukhena dīyatīti āha ‘‘sujāya diyyamāna’’nti. Porāṇāti aṭṭhakathācariyā. Visesatoti vijjācaraṇavisesato, na brāhmaṇehi icchitavijjācaraṇamattato. Uttamabrāhmaṇassāti anuttaradakkhiṇeyyatāya ukkaṭṭhabrāhmaṇassa. Brāhmaṇasamayanti brāhmaṇasiddhantaṃ. Mā bhindi mā vināsesi.
316“相等”是指本身就是相等,所以叫相等。即使从以劣者为喻的角度来说,有时也会被称为“相等”;为了否定这种说法,他才说“除去部分相等”等。“显示家族等的究竟”,是指展示家族等方面的优越。所谓“那么,你们或许会这样想”,意思是你们可能生起这样的念头。种姓能成就婆罗门性,咒语和出身也是如此。唯有戒才能真正成就婆罗门性。为什么呢?他说“因为在那情况下……”等。认为种姓等是婆罗门性的组成部分,这纯粹是迷乱,因为那是未经如实审察而产生的骄慢。
316.Samasamoti samoyeva hutvā samo. Hīnopamavasenapi samatā vuccatīti taṃ nivattento ‘‘ṭhapetvā ekadesasamatta’’ntiādimāha. Kulakoṭiparidīpananti kulaādiparidīpanaṃ athāpisiyāti athāpi tumhākaṃ evaṃ parivitakko siyā. Brāhmaṇabhāvaṃ sādheti vaṇṇo. Mantajātīsupi eseva nayo. Sīlameva sādhessati brāhmaṇabhāvaṃ. Kasmāti ce? Āha ‘‘tasmiñhissā’’tiādi. Sammohamattaṃ vaṇṇādayoti vaṇṇamantajātiyo hi brāhmaṇabhāvassa aṅganti sammohamattametaṃ asamavekkhitābhimānabhāvato.
戒与慧的讨论注释
Sīlapaññākathāvaṇṇanā
317婆罗门所问的问题已经解说完毕——也就是依据“具戒者……”等语,只从戒和慧这两支来如实回答所问的问题;在这个如实回答的意义上,问题已经解说完毕。“他的”,指的是索纳丹达的。“戒清净”,是指以戒的圆满而在一切方面都清净、没有染污。“破戒的人,慧从哪里来?”因为他内心没有得定。“对于迟钝、愚昧的人,戒又从哪里来?”意思是,对于迟钝、愚昧、智慧低劣的人,戒从哪里来呢?因为他们不知道戒的分类,也不知道让戒清净的方法。所谓殊胜、最上的智,就是慧。为了排除普通的智,才说这个“慧”字。由于它能以种种方式了知,所以说是有慧的人。因此解释说:“慧,就是指智慧本身。”
317.Kathito brāhmaṇena pañhoti ‘‘sīlavā ca hotī’’tiādinā dvinnameva aṅgānaṃ vasena yathāpucchito pañho yāthāvato vissajjito etthāti etasmiṃ yathāvissajjite atthe. Tassāti soṇadaṇḍassa. Sīlaparisuddhāti sīlasampattiyā sabbaso suddhā anupakkiliṭṭhā. Kuto dussīle paññā asamāhitattā tassa. Jaḷe eḷamūge kuto sīlanti jaḷe eḷamūge duppaññe kuto sīlaṃ sīlavibhāgassa, sīlaparisodhanūpāyassa ca ajānanato. Pakaṭṭhaṃ ukkaṭṭhaṃ ñāṇaṃ paññāṇanti, pākatikaṃ ñāṇaṃ nivattetuṃ ‘‘paññāṇa’’nti vuttanti tayidaṃ pakārehi jānanato paññāvāti āha ‘‘paññāṇanti paññā yevā’’ti.
“以戒洗涤”:意思是,借着作为定的基础的戒,把一切烦恼污垢彻底洗净,变得清净、洁净。所以他说“那么,是怎样的……”等等。在这里,“洗涤”就是变得清净的意思。就像那位六十岁的大长老一样,也就是像那位六十岁高龄的大长老。“即使只是对受的把握”这里,所谓对受的把握,就是如实观察当下生起的受的自性,然后把无常、苦、变易法这三相套上去,令观照生起;也就是观察到“这个受是依触而生的,那个触是无常、苦、会变坏的”。如是观照者,能以安乐轻易堪忍那个受,即“受只是受而已”。“镇伏了受之后”:不再随顺已生起的苦受,转而着手修观,以那已进入观道、正在进行的观破除该苦受。如鳄鱼仆地那样:就像鳄鱼以胸腹趴在地上一样。“以慧洗涤戒之后”:通过令戒成为不缺、不破等状态,在初、中、后皆以慧把戒善加清净之后。
Sīlenadhotāti samādhipadaṭṭhānena sīlena sakalasaṃkilesamalavisuddhiyā dhotā visuddhā, tenāha ‘‘kathaṃ panā’’tiādi. Tattha dhovatīti sujjhati. Mahāsaṭṭhivassatthero viyāti saṭṭhivassamahāthero viya. Vedanāpariggahamattampīti ettha vedanāpariggaho nāma yathāuppannaṃ vedanaṃ sabhāvarasato upadhāretvā ‘‘ayaṃ vedanā phassaṃ paṭicca, so phasso anicco dukkho vipariṇāmadhammo’’ti lakkhaṇattayaṃ āropetvā pavattitavipassanā. Evaṃ vipassantena ‘‘sukhena sakkā sā vedanā adhivāsetuṃ ‘‘vedanā eva vediyatī’’ti. Vedanaṃ vikkhambhetvāti yathāuppannaṃ dukkhaṃ vedanaṃ ananuvattitvā vipassanaṃ ārabhitvā vīthiṃ paṭipannāya vipassanāya taṃ vinodetvā. Saṃsumārapatitenāti kumbhīlena viya bhūmiyaṃ urena nipajjanena. Paññāya sīlaṃ dhovitvāti akhaṇḍādibhāvāpādanena sīlaṃ ādimajjhapariyosānesu paññāya suvisodhitaṃ katvā.
318“为什么说呢?”这是在追问后面开示的原因。所谓“惭”,是指大众都这样知道:“沙门乔达摩通过说明戒与出身带来的功德和过失,回答了向他提出的问题”,因此他感到羞惭。“以若干为最高”:意思是我们的最高水准只到这一步——也就是五戒,以及解释三吠陀的智慧;我们并没有从特征等方面去确定并了知的能力,戒和慧对我们来说只是嘴上说说而已。所以他说:“戒与慧只是言说,是我们最高的。” “然而这是差别”:这句是期待得出结论,用在说明戒的部分,因此他说:“只是以戒作出了结论。” 而在《沙门果》中,则只是以“沙门果”作出结论;在说明慧的部分,则是以禅那慧为基础,仅从观慧的角度来给出慧的结论,因此他说:“初禅等。”
318.‘‘Kasmā āhā’’ti uparidesanāya kāraṇaṃ pucchati. Lajjā nāma ‘‘sīlassa jātiyā ca guṇadosapakāsanena samaṇena gotamena pucchitapañhaṃ vissajjesī’’ti parisāya paññātatā. Ettakaparamāti ettakaukkaṃsakoṭikā pañca sīlāni, vedattayavibhāvanaṃ paññañca lakkhaṇādito niddhāretvā jānanaṃ natthi, kevalaṃ tattha vacīparamā mayanti dassetīti āha ‘‘sīlapaññāṇanti vacanameva paramaṃ amhāka’’nti. ‘‘Ayaṃ pana viseso’’ti idaṃ niyyātanāpekkhaṃ sīlaniddese, tenāha ‘‘sīlamicceva niyyātita’’nti. Sāmaññaphale pana ‘‘sāmaññaphala’’ micceva niyyātitaṃ, paññāniddese pana jhānapaññaṃ adhiṭṭhānaṃ katvā vipassanāpaññāvaseneva paññāniyyātanaṃ kataṃ, tenāha ‘‘paṭhamajjhānādīnī’’ti.
关于索纳丹达表明自己是在家信徒的注释
Soṇadaṇḍaupāsakattapaṭivedanākathāvaṇṇanā
321-2“不是儿子”就是孙子。“不恭敬”并不是真的不恭敬。他并不是因为对世尊不恭敬才说“我确实……”这类话,而是因为害怕自己失去利益。这个人用各种手段让大众对自己生起崇敬,靠虚伪矫饰让别人惊叹,一心追逐利养的来源而四处游走,所以他才那样说。因此注释里说“据说以此……”等等。
321-2.Nattāti puttaputto. Agāravaṃ nāma natthi, na cāyaṃ bhagavati agāravena ‘‘ahañceva kho panā’’tiādimāha, atha kho attalābhaparihānibhayena. Ayañhi yathā tathā attano mahājanassa sambhāvanaṃ uppādetvā kohaññena pare vimhāpetvā lābhuppādaṃ nijigisanto vicarati, tasmā tathā avoca, tenāha ‘‘iminā kirā’’tiādi.
“随顺当时的情况”是指:他那时内心的意乐是怎样运作的,就随顺那个样子。意思是说,随顺与之相应的情况。因为那时他那种倾向于还灭的智慧还没有成熟,所以世尊只开示了与现世增上有关的利益,因此说“开示了现法利益和来世利益”,意思是让他当下就能清楚明白。“于善法中”是指在三界善法中,其实也应该说是在四界善法中,所以注释里说“为未来涅槃之因,或属于习行分”。“在那里”是指在善法中,如同所劝导的那样。“他”是指正确地策励那位婆罗门之后,让他一再地深入观察,使他在福业上变得越来越锐利、越来越清晰。这实质上就是让他对此生起精进,所以说“使他有了精进力”。像这样对福业有了精进力,再加上具足这样的功德,必然会成就现法利益;因此,凭借这种精进力,并且随喜他所具有的其他功德,就正确地让他达到了欢喜踊跃的状态。
Taṅkhaṇānurūpāyāti yādisī tadā tassa ajjhāsayappavatti, tadanurūpāyāti attho. Tassa tadā tādisassa vivaṭṭasannissitassa ñāṇassa paripākassa abhāvato kevalaṃ abbhudayanissito eva attho dassitoti āha ‘‘diṭṭhadhammikasamparāyikamatthaṃ sandassetvā’’ti, paccakkhato vibhāvetvāti attho. Kusale dhammeti tebhūmake kusale dhamme, ‘‘catubhūmake’’tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva, tenevāha ‘‘āyatiṃ nibbānatthāya vāsanābhāgiyā vā’’ti. Tatthāti kusaladhamme yathā samādapite. Nanti brāhmaṇaṃ samuttejetvāti sammadeva uparūpari nisānetvā puññakiriyāya tikkhavisadabhāvaṃ āpādetvā. Taṃ pana atthato tattha ussāhajananaṃ hotīti āha ‘‘saussāhaṃ katvā’’ti . Evaṃ puññakiriyāya saussāhatā, evarūpaṃ guṇasamaṅgitā ca niyamato diṭṭhadhammikā atthasampādanīti evaṃ saussāhatāya, aññehi ca tasmiṃ vijjamānaguṇehi sampahaṃsetvā sammadeva haṭṭhatuṭṭhabhāvaṃ āpādetvā.
如果世尊降下了法宝雨,那他为什么没有证得殊胜成就呢?于是注释说“然而这位婆罗门……”等等。如果真是这样,世尊为什么还对他那样降下法宝雨呢?于是注释说“那纯粹是为了他……”等等。因为世尊的开示确实不会没有意义。
Yadi bhagavā dhammaratanavassaṃ vassi, atha kasmā so visesaṃ nādhigacchatīti āha ‘‘brāhmaṇo panā’’tiādi. Yadi evaṃ kasmā bhagavā tassa tathā dhammaratanavassaṃ vassīti āha ‘‘kevalamassā’’tiādi. Na hi bhagavato niratthakā desanā hotīti.