12. 《罗希恰经》的注释巴利
12. Lohiccasuttavaṇṇanā
关于罗希恰婆罗门故事的注释巴利
Lohiccabrāhmaṇavatthuvaṇṇanā
501 萨拉瓦帝咖:这是依阴性词性而取的该村名称。有些人说,是因为曾为村长。他家族中有一位名叫卢希多的先人,由于这个缘故,罗希恰这个名字便是从这位婆罗门的族姓而来的。巴利
501.Sālavatikāti itthiliṅgavasena tassa gāmassa nāmaṃ. Gāmaṇikābhāvenāti keci. Lohito nāma tassa kule pubbapuriso, tassa vasena lohiccoti tassa brāhmaṇassa gottato āgataṃ nāmaṃ.
502 所谓“恶见”,只是指一种见解本身,所以说“并不是断见或常见中的任何一种”。因为没有任何恶见能脱离对断见或常见的执取。“确实在说”,这是显示那种见解在世间是公开可见的。“不同于自己的他人”,意思是:就像相对于教导者而言,受教者是“他人”,同样,相对于受教者而言,教导者也是“他人”,所以说“他人对他人,即他人是他人”等等。这里“将作”这个词是配合“什么”而用的未来时说法;或者也是为了显示,即使在未来,由他也没有对该者应作之事。善法,即无过失的法、远离烦恼的法、导向解脱的法,这是其义。“我将为他人说法”,他们令自己被他人围绕而游走,这有什么意义呢?即使对于了知他人意乐的佛陀来说,若没有随顺,那也不会发生。因此,以自己所得……应住,他这样说。因此他说:“如是,我说这恶法、贪法。”巴利
502. ‘‘Diṭṭhigata’’nti laddhimattaṃ adhippetanti āha ‘‘na pana ucchedasassatānaṃ aññatara’’nti. Na hi ucchedasassatagāhavinimutto koci diṭṭhigāho atthi. ‘‘Bhāsati yevā’’ti tassā laddhiyā loke pākaṭabhāvaṃ dasseti. Attato añño paroti yathā anusāsakato anusāsitabbo paro, evaṃ anusāsitabbatopi anusāsako paroti vuttaṃ ‘‘paro parassāti paro yo’’tiādi. Kiṃ-saddāpekkhāya cettha ‘‘karissatī’’ti anāgatakālavacanaṃ, anāgatepi vā tena tassa kātabbaṃ natthīti dassanatthaṃ. Kusalaṃ dhammanti anavajjadhammaṃ nikkilesadhammaṃ vimokkhadhammanti attho. ‘‘Paresaṃ dhammaṃ kathessāmī’’ti tehi attānaṃ parivārāpetvā vicaraṇaṃ kiṃ atthiyaṃ āsayabuddhassāpi anurodhena vinā taṃ na hotīti tasmā attanā paṭiladdhaṃ…pe… vihātabbanti vadati. Tenāha ‘‘evaṃ sampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmī’’ti.
504 罗希恰是婆罗门。巴利
504.Soti lohicco brāhmaṇo.
508 “谈论起来舒服”的意思是:为了言谈之安乐,也就是能舒服地说话,也能舒服地听。这里“或许真的会”应当理解为因喜悦而重复强调。正因如此,这话被称为“佛陀之吼”。因为在这种场合,世尊特别生起喜悦和欢喜。所以他才说“这大概就是这里的用意”等等。巴利
508.Kathāphāsukatthanti kathāsukhatthaṃ, sukhena kathaṃ kathetuñceva sotuñcāti attho. Appeva nāma siyāti ettha pītivasena āmeḍitaṃ daṭṭhabbaṃ. Tathā hi taṃ ‘‘buddhagajjita’’nti vuccati . Bhagavā hi īdisesu ṭhānesu visesato pītisomanassajāto hoti. Tenāha ‘‘ayaṃ kirettha adhippāyo’’tiādi.
关于追问罗希恰婆罗门的注释巴利
Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā
509 集起,就是寿的生起。接下来的“震动”一词,有渴望的意思,所以说“想要就是它的意思”。或者,以殊胜的利益来悲悯、护持他人的人,就是希望他人得利益者。成就是指通过反复修习而达成,变得强而有力,也就是不再被障碍、不被遏止,因此说“成为决定”。持邪见的人投生到地狱。巴利
509.Samudayasañjātīti āyuppādo. Anupubbo kampī-saddo ākaṅkhanattho hotīti ‘‘icchatīti attho’’ti vuttaṃ. Sātisayena vā hitena anukampako anuggaṇhanako hitānukampī. Sampajjatīti āsevanalābhena nippajjati balavatī hoti, avaggahāti attho, tenāha ‘‘niyatā hotī’’ti. Niraye nibbattati micchādiṭṭhiko.
510-11 第二再生:通过“难道憍萨罗王波斯匿……”等说法,来论证第二再生的合理依据。世尊是以譬喻为引子来显示其理由。“而这些善男子”是指那些使天胎成熟的人——应这样连接理解。所谓“不能”,是因为缺乏亲依止的成就,或者智慧尚未成熟。然而那些读作“成熟”的人,由于“天胎”一词的词序颠倒,便没有意义。其含义应依照第二种读法所说的来理解。“对不利者的哀愍”,是就具有那种状态的有情而言。“天”,指存在于天界。“胎”,指以成熟的方式维系相续。“六欲天”是一种举例说明。梵天界同样可以获得“天胎”的状态,因为是以天住为因。这样一来,“修习禅那者”这句话也就得以成立。他们能随自己所愿安住于安乐之中,所以称为“有”,即天宫。由于能带来天神之身,所以称为“天”。依照前面所说的道理,就是“胎”。布施等是能导向天界的福业差别。“天有”,即包含在天界中的再生有。能带来它的业有,前面已经把握了。巴利
510-11.Dutiyaṃ upapattinti ‘‘nanu rājā pasenadī kosalo’’tiādinā dutiyaṃ upapattiṃ sādhanayuttiṃ. Kāraṇañhi bhagavā upamāmukhena dasseti. Ye cimeti ye ca ime kulaputtā dibbā gabbhā paripācentīti yojanā. Asakkuṇantā upanissayasampattiyā, ñāṇaparipākassa vā abhāvena. Ye pana ‘‘paripaccantī’’ti paṭhanti, tesaṃ ‘‘dibbe gabbhe’’ti vacanavipallāsena payojanaṃ natthi. Attho ca dutiyavikappe vuttanayena veditabbo. Ahitānukampitā ca taṃsamaṅgisattavasena. Divi bhavāti dibbā. Gabbhenti paripaccanavasena santānaṃ pabandhentīti gabbhā. ‘‘Channaṃ devalokāna’’nti nidassanavacanametaṃ. Brahmalokassāpi hi dibbagabbhabhāvo labbhateva dibbavihārahetukattā. Evañca katvā ‘‘bhāvanaṃ bhāvayamānā’’ti idampi vacanaṃ samatthitaṃ hoti. Bhavanti ettha yathāruci sukhasamappitāti bhavā, vimānāni. Devabhāvāvahattā dibbā. Vuttanayeneva gabbhā. Dānādayo devalokasaṃvattaniyapuññavisesā.Dibbā bhavāti devalokapariyāpannā upapattibhavā. Tadāvaho hi kammabhavo pubbe gahito.
三种应当被批评的人的注释巴利
Tayocodanārahavaṇṇanā
513 “不确定地”就是指没有明确指定对象,像“你是持这种见解的人,是造成众生不幸的人”这样,没有具体指向谁。“慢”就是指“我知道这个,我看见这个”这种智者式的傲慢。“破除”就是摧毁、令其舍弃的意思。三位导师:没有成就自身利益、也不教导弟子的导师;没有成就自身利益、但教导弟子的导师;已经成就自身利益、却不教导弟子的导师——就是这三种导师。而第四种,也就是正自觉者,则不应受到呵责。所以世尊先把这三种应受呵责的导师说了出来,心想“只有被他问时才讲”,然后才说明第四种导师。在这里,第四种导师虽然是独一无二、没有第二个人、不与任何人共有的,但世尊仍然针对那些依超人法而被称为“法所成身”的人,把那些功德部分作为导师的立足处来显示,说道:“罗希恰,这一位也是导师。”巴利
513.Aniyamitenevāti aniyameneva ‘‘tvaṃ evaṃdiṭṭhiko evaṃ sattānaṃ anatthassa kārako’’ti evaṃ anuddesikeneva . Mānanti ‘‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmī’’ti evaṃ paṇḍitamānaṃ. Bhinditvāti vidhametvā, jahāpetvāti attho. Tayo satthāreti asampāditaattahito anovādakarasāvako, asampāditaattahito ovādakarasāvako, sampāditaattahito anovādakarasāvakoti ime tayo satthāre. Catuttho pana sammāsambuddho na codanāraho hotīti ‘‘tena pucchite eva kathessāmī’’ti codanārahe tayo satthāre paṭhamaṃ dassesi , pacchā catutthaṃsatthāraṃ. Kāmañcettha catuttho satthā eko adutiyo anaññasādhāraṇo, tathāpi so yesaṃ uttarimanussadhammānaṃ vasena ‘‘dhammamayo kāyo’’ti vuccati, tesaṃ samudāyabhūtopi te guṇāvayave satthuṭṭhāniye katvā dassento bhagavā ‘‘ayampi kho, lohicca, satthā’’ti abhāsi.
“Aññā”这个说法,是省略了 ya 音之后的形式,就像“sayaṃ abhiññā”等处的用法一样。“Aññāya”则是表示这个意思的目的格,所以注释里说“为了知”。因为他已经自称是声闻弟子而仍安住于那种身份,却只部分地遵行他的教法,所以说“没有持续不断地遵行他的教法”。“越轨而行”就是随心所欲地做。“退回”是指因为不欢喜、不恭敬而离开,因此说“不情愿”等等。“一位女性”就是一个女人。“一个男子可能欲求”是一个男子可能欲求与那个不情愿的女人结合。以退堕等门显示男女关系,是为了表明那位导师对弟子们的行持是出于对居家生活的顾念。因为极度离染,所以连看都不想看。由于贪,是指因眷属而生的利养恭敬之贪。其中“令成办”是指令安立于那行持之法而成办。“令端正”是指除去身曲等。巴利
Aññāti ya-kāralopena niddeso ‘‘sayaṃ abhiññā’’ti ādīsu (dī. ni. 1.28, 37, 52; ma. ni. 1.284; 2.341; a. ni. 2.5; 10.11; mahāva. 11; dha. pa. 353; kathā. 405) viya. Aññāyāti ca tadatthiye sampadānavacananti āha ‘‘ājānanatthāyā’’ti. Sāvakattaṃ paṭijānitvā ṭhitattā ekadesenassa sāsanaṃ karontīti āha ‘‘nirantaraṃ tassa sāsanaṃ akatvā’’ti. Ukkamitvā vattantīti yathicchitaṃ karontīti attho. Paṭikkamantiyāti anabhiratiyā agāravena apagacchantiyā, tenāha ‘‘anicchantiyā’’tiādi. Ekāyāti ekāya itthiyā. Eko iccheyyāti eko puriso tāya anicchantiyā sampayogaṃ kāmeyya. Osakkanādimukhena itthipurisasambandhanidassanaṃ gehasitaapekkhāvasena tassa satthuno sāvakesu paṭipattīti dasseti. Ativiya virattabhāvato daṭṭhumpi anicchamānaṃ. Lobhenāti parivāravasena uppajjanakalābhasakkāralobhena. Tattha sampādehīti tasmiṃ paṭipattidhamme patiṭṭhitaṃ katvā sampādehi. Ujuṃ karohi kāyavaṅkādivigamena.
515 像这样应受呵责:按照上面所说的方式,以劝导弟子们不陷于懈怠之力,应受呵责,不像第一种那样以“你的贪法竟是这样的……”等话语呵责,也不像第二种那样以“你先自己在那方面成就吧……”等话语呵责。为什么?因为第三种导师已经成就了自身的利益。巴利
515.Evaṃ codanaṃ arahatīti evaṃ vuttanayena sāvakesu appossukkabhāvāpādane niyojanavasena codanaṃ arahati, na paṭhamo viya ‘‘evarūpo tava lobhadhammo’’tiādinā, na ca dutiyo viya ‘‘attānameva tāva tattha sampādehī’’tiādinā. Kasmā? Sampāditaattahitatāya tatiyassa.
不应受呵责的导师之注释巴利
Nacodanārahasatthuvaṇṇanā
516 516. 在“不应受呵责”这一句中,所谓“应受呵责”,是指对导师的违犯、对弟子的违犯,或者对两者共同的违犯;而这一切在这位导师身上都不存在,所以为了说明“不应受呵责”这个意思,才说了“这位……”等话。巴利
516. ‘‘Na codanāraho’’ti ettha yasmā codanārahatā nāma satthuvippaṭipattiyā vā sāvakavippaṭipattiyā vā ubhayavippaṭipattiyā vā, tayidaṃ sabbampi imasmiṃ satthari natthi, tasmā na codanārahoti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘ayañhī’’tiādi vuttaṃ.
517 “被我执取的见”,是指有人把不实的过失强加在完全无可指责、真正依正法修行、并且正确地为他人开示正行道的导师身上,因此错误地执取那种会使人堕入地狱的恶见。“地狱悬崖”,就是被称为地狱的大悬崖。因为会掉进那里,所以叫悬崖。“天路高地”,就是成为通往天界之路的福德之地。其余内容很容易理解。巴利
517.Mayāgahitāya diṭṭhiyāti sabbaso anavajje sammāpaṭipanne paresaṃ sammadeva sammāpaṭipattiṃ dessente satthari abhūtadosāropanavasena micchāgahitāya nirayagāminiyā pāpadiṭṭhiyā . Narakapapātanti narakasaṅkhātaṃ mahāpapātaṃ. Papatanti tatthāti hi papāto. Saggamaggathaleti saggagāmimaggabhūte puññadhammathale. Sesaṃ suviññeyyameva.