12. 关于《露遮经》的注释(Lohiccasuttavaṇṇanā)
12. Lohiccasuttavaṇṇanā
关于露遮婆罗门故事的注释(Lohiccabrāhmaṇavatthuvaṇṇanā)
Lohiccabrāhmaṇavatthuvaṇṇanā
501501.「萨拉瓦帝咖」(Sālavatikā):这是依阴性词尾所取的该村名称。也有说是由于身为村长(而得名)。其家族中有一位名叫卢醯多(Lohito)的先人,以此缘故,“露遮”(Lohicca)便成为这位婆罗门从族姓而来的名字。
501.Sālavatikāti itthiliṅgavasena tassa gāmassa nāmaṃ. Gāmaṇikābhāvenāti keci. Lohito nāma tassa kule pubbapuriso, tassa vasena lohiccoti tassa brāhmaṇassa gottato āgataṃ nāmaṃ.
502「恶见」:这只是指一种单纯的执取,所以经中说“既非断见,也非常见中的任何一种”。事实上,没有任何恶见能够脱离对断见或常见的执取。「确实在说」:这句话显示这种见解在世间的广为人知。「不同于自己的他人」意思是:就像应受教导者相对于教导者是“他人”,同样地,教导者相对于应受教导者也是“他人”,因此说“‘他人对他’即是他人是他人”等。这里的「将作」是呼应“什么”这个词而用的未来时表达;或者,也是为了显示即使在未来的时间里,也根本不存在他应为他人做之事。「善法」指的是无过失的法、远离烦恼的法、导向解脱的法。所谓“我将为他人说法”,是指让那些人来围绕、追随自己而游行,但这有什么实质利益呢?如果没有顺应心意与理解,那是不可能发生的,因此才说应当……而安住。他也因此说:“这样的成就,即是邪恶的贪法。”
502. ‘‘Diṭṭhigata’’nti laddhimattaṃ adhippetanti āha ‘‘na pana ucchedasassatānaṃ aññatara’’nti. Na hi ucchedasassatagāhavinimutto koci diṭṭhigāho atthi. ‘‘Bhāsati yevā’’ti tassā laddhiyā loke pākaṭabhāvaṃ dasseti. Attato añño paroti yathā anusāsakato anusāsitabbo paro, evaṃ anusāsitabbatopi anusāsako paroti vuttaṃ ‘‘paro parassāti paro yo’’tiādi. Kiṃ-saddāpekkhāya cettha ‘‘karissatī’’ti anāgatakālavacanaṃ, anāgatepi vā tena tassa kātabbaṃ natthīti dassanatthaṃ. Kusalaṃ dhammanti anavajjadhammaṃ nikkilesadhammaṃ vimokkhadhammanti attho. ‘‘Paresaṃ dhammaṃ kathessāmī’’ti tehi attānaṃ parivārāpetvā vicaraṇaṃ kiṃ atthiyaṃ āsayabuddhassāpi anurodhena vinā taṃ na hotīti tasmā attanā paṭiladdhaṃ…pe… vihātabbanti vadati. Tenāha ‘‘evaṃ sampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmī’’ti.
504「他」指露遮婆罗门。
504.Soti lohicco brāhmaṇo.
508「为言谈安乐」意即为了言谈的安乐,也就是为了能够舒适地说话,也让对方舒适地听闻。在此处,「或许可能」应视为因喜悦而重复的强调语气。也正因如此,这句话被称为「佛陀的狮子吼」。因为在此类场合,世尊尤其生起喜悦与满足。由此才说:“这确实是此处的意图”等等。
508.Kathāphāsukatthanti kathāsukhatthaṃ, sukhena kathaṃ kathetuñceva sotuñcāti attho. Appeva nāma siyāti ettha pītivasena āmeḍitaṃ daṭṭhabbaṃ. Tathā hi taṃ ‘‘buddhagajjita’’nti vuccati . Bhagavā hi īdisesu ṭhānesu visesato pītisomanassajāto hoti. Tenāha ‘‘ayaṃ kirettha adhippāyo’’tiādi.
关于审问露遮婆罗门的注释(Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā)
Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā
509「集起」(Samudayasañjātī),即寿的生起。随后的 kampī 一词含有渴望之义,故说“想要(icchatī)即其义”。以殊胜利益而怀慈悯、予以护持者,称为利益慈悯者。「成就」(Sampajjatī)指由反复修习而得,从而强而有力,亦即不再被障碍、不被遏止,因此说“成为决定”(niyatā hotī)。持邪见者投生于地狱。
509.Samudayasañjātīti āyuppādo. Anupubbo kampī-saddo ākaṅkhanattho hotīti ‘‘icchatīti attho’’ti vuttaṃ. Sātisayena vā hitena anukampako anuggaṇhanako hitānukampī. Sampajjatīti āsevanalābhena nippajjati balavatī hoti, avaggahāti attho, tenāha ‘‘niyatā hotī’’ti. Niraye nibbattati micchādiṭṭhiko.
510-11「第二再生」:即通过“难道拘萨罗王波斯匿……”等方式,来论证第二再生的合理性。世尊以譬喻显示其原因。“而这些善男子”乃是指那些令“天胎”成熟的善男子们——应如此连接文句。“不能者”:由于缺乏亲依止的成就,或智慧未成熟故。然而,那些读作“成熟”的人,于“天胎”一词,因词序颠倒便不成义。其义应依第二选择所说而理解。“于不利的哀愍”,是就具足彼状态之有情而说。“天”,指存在于天界者。“胎”,指以成熟的方式摄持相续。“六欲天”是一种举例。梵天界同样有“天胎”的状态,因为是以天住为因。如此,所谓“修习禅那者”这句话便得以成立。他们能随其所愿安住于安乐中,故称为“有”,即天宫。由于能带来天神之身的状态,故称为“天”。依前述之理,即“胎”。布施等是能导向天界的福业差别。“天有”,即包含于天界的再生有。能带来它的业有,已于前文把握。
510-11.Dutiyaṃ upapattinti ‘‘nanu rājā pasenadī kosalo’’tiādinā dutiyaṃ upapattiṃ sādhanayuttiṃ. Kāraṇañhi bhagavā upamāmukhena dasseti. Ye cimeti ye ca ime kulaputtā dibbā gabbhā paripācentīti yojanā. Asakkuṇantā upanissayasampattiyā, ñāṇaparipākassa vā abhāvena. Ye pana ‘‘paripaccantī’’ti paṭhanti, tesaṃ ‘‘dibbe gabbhe’’ti vacanavipallāsena payojanaṃ natthi. Attho ca dutiyavikappe vuttanayena veditabbo. Ahitānukampitā ca taṃsamaṅgisattavasena. Divi bhavāti dibbā. Gabbhenti paripaccanavasena santānaṃ pabandhentīti gabbhā. ‘‘Channaṃ devalokāna’’nti nidassanavacanametaṃ. Brahmalokassāpi hi dibbagabbhabhāvo labbhateva dibbavihārahetukattā. Evañca katvā ‘‘bhāvanaṃ bhāvayamānā’’ti idampi vacanaṃ samatthitaṃ hoti. Bhavanti ettha yathāruci sukhasamappitāti bhavā, vimānāni. Devabhāvāvahattā dibbā. Vuttanayeneva gabbhā. Dānādayo devalokasaṃvattaniyapuññavisesā.Dibbā bhavāti devalokapariyāpannā upapattibhavā. Tadāvaho hi kammabhavo pubbe gahito.
三种应受呵责者之注释
Tayocodanārahavaṇṇanā
513「确实未确定者」——即“确实不确定地”,如“你是持如是见者,是众生无义的制造者”这般,不明确指定对象的说法。“慢”——即“我知此,我见此”的智者之慢。“破除”——即摧毁、令弃舍。三位导师:指未成就自利、不教导弟子的导师,未成就自利而教导弟子的导师,已成就自利却不教导弟子的导师,此三种。第四种正自觉者则“不受呵责”。因此,世尊先开示了被问时才说的这三种应受呵责的导师,然后阐明第四种导师。此处,第四种导师虽独一无二,不与余人共,但世尊仍将依超人法、称为“法所成身”的功德部分,作为导师的立足处而显示:“露遮!此导师亦是如此。”
513.Aniyamitenevāti aniyameneva ‘‘tvaṃ evaṃdiṭṭhiko evaṃ sattānaṃ anatthassa kārako’’ti evaṃ anuddesikeneva . Mānanti ‘‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmī’’ti evaṃ paṇḍitamānaṃ. Bhinditvāti vidhametvā, jahāpetvāti attho. Tayo satthāreti asampāditaattahito anovādakarasāvako, asampāditaattahito ovādakarasāvako, sampāditaattahito anovādakarasāvakoti ime tayo satthāre. Catuttho pana sammāsambuddho na codanāraho hotīti ‘‘tena pucchite eva kathessāmī’’ti codanārahe tayo satthāre paṭhamaṃ dassesi , pacchā catutthaṃsatthāraṃ. Kāmañcettha catuttho satthā eko adutiyo anaññasādhāraṇo, tathāpi so yesaṃ uttarimanussadhammānaṃ vasena ‘‘dhammamayo kāyo’’ti vuccati, tesaṃ samudāyabhūtopi te guṇāvayave satthuṭṭhāniye katvā dassento bhagavā ‘‘ayampi kho, lohicca, satthā’’ti abhāsi.
“Aññā”是省略 ya 音而成的,正如“sayaṃ abhiññā”等词(长部 1.28, 37, 52;中部 1.284, 2.341;增支部 2.5, 10.11;大品 11;法句 353;论事 405)的构词方式。“aññāya”则是具此义的目的格,故说“为了知”。他既自称声闻弟子,却只是部分地遵行其教法,因此说“没有持续不断地遵行他的教法”。“越轨而行”即随心所欲而行。“退回”则指因不喜、不恭敬而离去,故说“不情愿”等。“一位女性”即一个女人。“一个男子可能欲求”是指男子可能希望与那不情愿的女子结合。以退缩等情形显示男女关系,旨在说明那种导师的声闻弟子们如何依随对世俗生活的贪求而行。由于极度离染,连看都不愿看。“贪”即出于对眷属等的渴求而对利养恭敬生起的贪著。“在那里成就”,是指令其安住并成就于彼修行法门。“使正直”,即通过去除身体等的歪斜而令其正直。
Aññāti ya-kāralopena niddeso ‘‘sayaṃ abhiññā’’ti ādīsu (dī. ni. 1.28, 37, 52; ma. ni. 1.284; 2.341; a. ni. 2.5; 10.11; mahāva. 11; dha. pa. 353; kathā. 405) viya. Aññāyāti ca tadatthiye sampadānavacananti āha ‘‘ājānanatthāyā’’ti. Sāvakattaṃ paṭijānitvā ṭhitattā ekadesenassa sāsanaṃ karontīti āha ‘‘nirantaraṃ tassa sāsanaṃ akatvā’’ti. Ukkamitvā vattantīti yathicchitaṃ karontīti attho. Paṭikkamantiyāti anabhiratiyā agāravena apagacchantiyā, tenāha ‘‘anicchantiyā’’tiādi. Ekāyāti ekāya itthiyā. Eko iccheyyāti eko puriso tāya anicchantiyā sampayogaṃ kāmeyya. Osakkanādimukhena itthipurisasambandhanidassanaṃ gehasitaapekkhāvasena tassa satthuno sāvakesu paṭipattīti dasseti. Ativiya virattabhāvato daṭṭhumpi anicchamānaṃ. Lobhenāti parivāravasena uppajjanakalābhasakkāralobhena. Tattha sampādehīti tasmiṃ paṭipattidhamme patiṭṭhitaṃ katvā sampādehi. Ujuṃ karohi kāyavaṅkādivigamena.
515如此,他“应受呵责”——即依前述方式,因令声闻弟子陷于懈怠而应受呵责。他不像第一种那样呵责:“你的贪法竟是如此……”等,也不像第二种那样呵责:“你先自己成就那里的修行吧……”等。何以故?因为第三种导师已成就自利。
515.Evaṃ codanaṃ arahatīti evaṃ vuttanayena sāvakesu appossukkabhāvāpādane niyojanavasena codanaṃ arahati, na paṭhamo viya ‘‘evarūpo tava lobhadhammo’’tiādinā, na ca dutiyo viya ‘‘attānameva tāva tattha sampādehī’’tiādinā. Kasmā? Sampāditaattahitatāya tatiyassa.
不应受呵责导师之注释
Nacodanārahasatthuvaṇṇanā
516此处“不应受呵责”:所谓“应受呵责”,或因导师的违犯,或因声闻弟子的违犯,或因二者共同的违犯;而这些情况在这位导师身上悉皆无有,故他“不应受呵责”。为阐明此义,故说“因为此……”等语。
516. ‘‘Na codanāraho’’ti ettha yasmā codanārahatā nāma satthuvippaṭipattiyā vā sāvakavippaṭipattiyā vā ubhayavippaṭipattiyā vā, tayidaṃ sabbampi imasmiṃ satthari natthi, tasmā na codanārahoti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘ayañhī’’tiādi vuttaṃ.
517“我所执取的见”——是指将不实的过失强加于全然无过、如法修行并为他人如理开示导正之道的导师身上,由此错误执取、能令堕入地狱的恶邪见。“地狱悬崖”,即名为地狱的大悬崖。堕于其中,故称为悬崖。“天路高地”,即成为通往天界之道的福德高地。其余内容易于理解。
517.Mayāgahitāya diṭṭhiyāti sabbaso anavajje sammāpaṭipanne paresaṃ sammadeva sammāpaṭipattiṃ dessente satthari abhūtadosāropanavasena micchāgahitāya nirayagāminiyā pāpadiṭṭhiyā . Narakapapātanti narakasaṅkhātaṃ mahāpapātaṃ. Papatanti tatthāti hi papāto. Saggamaggathaleti saggagāmimaggabhūte puññadhammathale. Sesaṃ suviññeyyameva.