第13章《三明经》的注释
13. Tevijjasuttavaṇṇanā
518在“uttarena”这个词里,“ena”这个音是表示方向的词,从第五格语尾来看,想要表达的是“不远”的意思。因此,为了说明“uttarena”这个词表达的是“不远”,就说“在不远的北方”。不过,文法家们认为,当“ena”这个音连用时,表示范围的词应该用业格。但这里的意思其实是按属格来理解的,所以这里就按属格的用法来说了。
518.Uttarenāti ettha ena-saddo disāvācīsaddato pañcamīantato adūrattho icchito, tasmā uttarena-saddena adūratthajotanaṃ dassento ‘‘adūre uttarapasse’’ti āha. Akkharacintakā pana ena-saddayoge avadhivācini pade upayogavacanaṃ icchanti. Attho pana sāmivaseneva icchitoti idha sāmivacanavaseneva vuttaṃ.
519“家族行仪等”中的“等”字,涵盖了精通咒语、容貌端正等成就。“为了诵习咒语”,是指为了诵习阿闼婆咒语,所以他说“阻止了许多其他人进入”。
519.Kulacārittādīti ādi-saddena mantajjhenābhirūpatādisampattiṃ saṅgaṇhāti. Mantasajjhāyakaraṇatthanti āthabbaṇamantānaṃ sajjhāyakaraṇatthaṃ, tenāha ‘‘aññesaṃ bahūnaṃ pavesanaṃ nivāretvā’’ti.
《道与非道论》的注释
Maggāmaggakathāvaṇṇanā
520“腿行”是指来回经行时从这里走到那里的行走。因为这种行走是为了消除双腿的疲劳,所以这样称呼。因此经文说“来回经行的、四处游行的”。这样说是因为两者都适用于来回经行和四处游行。他们确实是相互为伴,彼此行为相同。“道”是指以正直的方式朝向所期望之处,依靠它能够到达,所以叫“道”,也就是直道。与此不同的就是非道,这里说的正是在道与非道之中。“实践”是指通往梵天界之道的预备修行阶段。
520.‘‘Jaṅghacāra’’nti caṅkamato ito cito ca caraṇamāha. So hi jaṅghāsu kilamathavinodanattho cāroti tathā vutto. Tenāha ‘‘anucaṅkamantānaṃ anuvicarantāna’’nti. Tenāti ubhosupi anucaṅkamanānuvicāraṇānaṃ labbhanato. Sahāyā hi te aññamañña sabhāgavuttikā. ‘‘Maggo’’ti icchitaṭṭhānaṃ ujukaṃ maggati upagacchati etenāti maggo, ujumaggo. Tadañño amaggo, tasmiṃ magge ca amagge ca. Paṭipadanti brahmalokagāmimaggassa pubbabhāgapaṭipadaṃ.
“能导出”就是“导出者”,而它本身被称为“导出”,所以经文说“正在导出”。因为“导出”是依据所导出的个人而成立的,所以“正在导出”是指个人以如理实践的方式正在导出,这样的道被称为“能导出”。“做”是指在自身的相续中生起。因为仅仅在那里生起,就已经叫作实践了。“共住”:一起存在、一起运作,所以叫共住者,也就是共同运作的。它的状态就是共住性,因此说“为了共住的状态”等等。而共住的状态应当理解为同处一界,或者彼此邻近,因此说“为了在同一处显现”。“就是自己老师的教说”,是指只把自己老师沸伽罗娑罗所说的教说当作老师之教,赞叹它、抬高它,说“这就是正直之道,这就是真实之路”,如此加以称赞和推崇。婆罗堕阇也同样是只把自己老师多罗库所说的教说当作老师之教,赞叹它、抬高它而四处游走。这是连接方式。由于他如此这般地执取,所以经文才那样说。
Niyyātīti niyyānīyo, so eva ‘‘niyyāniko’’ti vuttoti āha ‘‘niyyāyanto’’ti. Yasmā niyyātapuggalavasenassa niyyānikabhāvo , tasmā ‘‘niyyāyanto’’ti puggalassa yoniso paṭipajjanavasena niyyāyanto maggo ‘‘niyyātī’’ti vutto. Karotīti attano santāne uppādeti. Uppādentoyeva hi tattha paṭipajjati nāma. Saha byeti vattatīti sahabyo, sahavattanako . Tassa bhāvo sahabyatāti āha ‘‘sahabhāvāyā’’tiādi. Sahabhāvoti ca salokatā, samīpatā vā veditabbā, tenāha ‘‘ekaṭṭhāne pātubhāvāyā’’ti. Sakameva ācariyavādanti attano ācariyena pokkharasātinā kathitameva ācariyavādaṃ. Thometvā paggaṇhitvā ‘‘ayameva ujumaggo ayamañjasāyano’’ti pasaṃsitvā ukkaṃsitvā. Bhāradvājopisakamevāti bhāradvājopi māṇavo attano ācariyena tārukkhena kathitameva ācariyavādaṃ thometvā paggaṇhitvā vicaratīti yojanā. Tena vuttanti tena yathā tathā vā abhiniviṭṭhabhāvena vuttaṃ pāḷiyaṃ.
521-2“不能导出的”,是指没有神通变化。他们只是互相指出对方论点里的毛病,想借此显示不颠倒的道理,但实际上完全没有超胜之处。互相之间的论点,从一开始就执取彼此对立,这就叫诤论;而它又借着争论的方式,一次又一次地发生,所以叫做争论。因此说“先产生的诤论,后来变成争论”。这两种——诤论和争论——虽然分开来说,本质上都是对立冲突。不同老师的论点,即是喜好各异的老师们的言论状态。种种论,即是多种多样的论。因此说是种种论。
521-2.Aniyyānikā vāti appāṭihāriyāva aññamaññassa vāde dosaṃ dassetvā aviparītatthadassanatthaṃ uttararahitā eva. Aññamaññassa vādassa ādito viruddhaggahaṇaṃ viggaho, sveva vivadanavasena aparāparaṃ uppanno vivādoti āha ‘‘pubbuppattiko viggaho aparabhāge vivādo’’ti. Duvidhopi eso viggaho, vivādoti dvidhā vuttopi virodho. Nānāācariyānaṃ vādatoti nānārucikānaṃ ācariyānaṃ vādabhāvato. Nānāvādo nānāvidho vādoti katvā.
523“其中任何一个”,是指在你们两人中的任何一个。“在某一处”,是指在自论和他论中的任何一处。没有疑惑,是说没有“这是道吗,还是不是道”这样的犹豫和疑。但对于这是不是真正的直道,他们仍有疑惑。因此说“据说他确实……”等。而世尊如果看出他们对一切事物都抱着“这是道”的想法,既然如此,便问:“你们因何而起诤论?”
523.Ekassāpīti tumhesu dvīsu ekassāpi. Ekasminti sakavādaparavādesu ekasmimpi. Saṃsayo natthīti ‘‘maggo nu kho, na maggo nu kho’’ti saṃsayo vicikicchā natthi. Añjasāyanabhāve pana saṃsayo. Tenāha ‘‘esa kirā’’tiādi. Bhagavā pana yadi sabbattha maggasaññino, evaṃ sati ‘‘kismiṃ vo viggaho’’ti pucchati.
524想要到达的地方,能直接、正直地走向它、抵达它,所以叫“道”,也就是直道。与此不同的,就是“非道”——这是这里所说的意思。所谓“这一切”,就是指所有那些由不同老师所说的各种道。
524. ‘‘Icchitaṭṭhānaṃ ujukaṃ maggati upagacchati etenāti maggo, ujumaggo. Tadañño amaggo’’ti vutto vāyamattho. Sabbe teti sabbepi te nānāācariyehi vuttamaggā.
经文里说的“供牺僧婆罗门”等,指的是这些人。“阿达罗”是一种特定的祭祀,因为他们与这种祭祀相关,所以那些诵持《夜柔吠陀》咒文的人就被称为“供牺僧”,也就是《夜柔吠陀》的专家。而那些诵持帝帝利亚仙人所作咒文的人,被称为“帝帝利亚”,同样也是《夜柔吠陀》的专家——因为帝帝利亚本来就是《夜柔吠陀》的一个支派。“羌陀”特指《沙摩吠陀》,因为他们用音声来歌咏它,所以被称为“羌多咖”,也就是《沙摩吠陀》的专家;也有人读作“羌多迦”,意思一样。因为其中包含许多赞诵,所以称为“多赞吠陀”,也就是《梨俱吠陀》;研习这部吠陀的人,就称为“多赞吠陀师”。
Ye pāḷiyaṃ ‘‘addhariyā brāhmaṇā’’tiādinā vuttā. Addharo nāma yaññaviseso, tadupayogibhāvato ‘‘addhariyā’’ tveva vuccanti yajūni, tāni sajjhāyantīti addhariyā, yajubbedino. Ye ca tittiriisinā kate mante sajjhāyanti, te tittiriyā, yajubbedino eva. Yajubbedasākhā hesā, yadidaṃ tittiraṃ. Chando vuccati visesato sāmavedo, taṃ sarena kāyantīti chandokā, sāmavedino. ‘‘Chandogā’’tipi paṭhanti, so evattho. Bahavo irayo etthāti bavhāri, irubbedo. Taṃ adhīyantīti bavhārijjhā.
“众多”在这里有一个譬喻对应:就像那些不同的道路,最终都一定通向那个村庄或城镇;同样,婆罗门们所宣说的种种道路,最终也一定通向梵天界、与梵天共住。
‘‘Bahūnī’’ti etthāyaṃ upamāsaṃsandanā – yathā te nānāmaggā ekaṃsato tassa gāmassa vā nigamassa vā pavesāya honti, evaṃ brāhmaṇehi paññāpiyamānāpi nānāmaggā brahmalokūpagamanāya brahmunā sahabyatāya ekaṃseneva hontīti.
527-529“va”这个音只是用来连接词与词的,它本身没有意义;加上这个音,只是为了把两个词连起来,这就是它的意思。“暗盲传承”就是指暗盲者。“五十、六十个盲人”这个说法,是为了说明那暗盲传承就像一大群盲人一样,不值得跟着走。因为他们就是这样想的:“我们已经走了很久了。”所谓“只是名称”,是因为它没有实际内容,仅仅是个名称而已。而那种说法,虽然被他们当成精华,却因为只是名称、没有实质,所以是低劣的,因此说“只是低劣的”。
527-529.Va-kāro āgamasandhimattanti anatthako va-kāro, tena vaṇṇāgamena padantarasandhimattaṃ katanti attho. Andhapaveṇīti andhapanti. ‘‘Paññāsasaṭṭhi andhā’’ti idaṃ tassā andhapaveṇiyā mahato gacchagumbassa anuparigamanayogyatādassanaṃ. Evañhi te ‘‘suciraṃ velaṃ maggaṃ gacchāmā’’ti evaṃ saññino honti. Nāmakaṃyevāti atthābhāvato nāmamattaṃyeva, taṃ pana bhāsitaṃ tehi sārasaññitampi nāmamattatāya asārabhāvato nihīnamevāti āha ‘‘lāmakaṃyevā’’ti.
530“Yato”这个词是处格意义的从格,同时也普遍地说明,并落在具体情形上,所以经文说“在那个时候”。“祈求”就是希望、渴望的意思。所谓“上升”,是因为日月对世间有大利益,所以才这样赞叹。据说这是婆罗门们的见解:“由于婆罗门的祈求,日月天子才运行到世间,放出光明。”
530.Yatoti bhummatthe nissakkavacanaṃ, sāmaññajotanā ca visese avatiṭṭhatīti āha ‘‘yasmiṃ kāle’’ti. Āyācantīti patthenti. Uggamanaṃ lokassa bahukārabhāvato tathā thomanāti. Ayaṃ kira brāhmaṇānaṃ laddhi ‘‘brāhmaṇānaṃ āyācanāya candimasūriyā gantvā loke obhāsaṃ karontī’’ti.
532那么,在这里又该怎么说呢?意思是:对于那位并非肉眼可见的梵天,这些通达三吠陀的婆罗门尚且能宣说与之共住之道;可对于肉眼可见的日月,他们却连与之共住之道都说不出来,那还有什么可说的呢?这里说的“yattha”(于何处),指的就是前面已经说过的“idha pana”(然而在此处)那个意思。
532.Idha pana kiṃ vattabbanti imasmiṃ pana appaccakkhabhūtassa brahmuno sahabyatāya maggadesane tevijjānaṃ kiṃ vattabbaṃ atthi, ye paccakkhabhūtānampi candimasūriyānaṃ sahabyatāya maggaṃ desetuṃ na sakkontīti adhippāyo. ‘‘Yatthā’’ti ‘‘idha panā’’ti vuttamevatthaṃ paccāmasati.
阿奇罗瓦底河譬喻的解说
Aciravatīnadīupamākathāvaṇṇanā
542完全充满,就是圆满具足。正因为这样,河水才满到乌鸦都能喝到。彼岸,就是对面的河岸。此岸,就是这一边的河岸。来吧,就是过来。
542.Samabharitāti sampuṇṇā. Tato eva kākapeyyā. Pārāti paratīraṃ. Apāranti orimatīraṃ. Ehīti āgaccha.
544五戒……乃至应当知道,因为自制、律仪等婆罗门法都包含在其中。与这些相反的,就是与五戒等相反的五种怨仇等。说了“再者”之后又说“此外”,是为了把另一条河的譬喻也一并收摄进来。
544.Pañcasīla…pe… veditabbā yamaniyamādibrāhmaṇadhammānaṃ tadantogadhabhāvato. Tabbiparītāti pañcasīlādiviparītā pañca verādayo. ‘‘Punapī’’ti vatvā ‘‘aparampī’’ti vacanaṃ itarāyapi nadi upamāya saṅgaṇhanatthaṃ.
546“可欲求之义”,就是值得渴求的状态。“束缚之义”,就是由于这种值得渴求的状态,而对众生之心产生系缚的状态。虽然“德”这个词在其他意义上也有用例,但在这里那些意义都不可能存在,所以依据排除其余可能的方式,只有束缚义才相合。为了说明这一点,便从“我允许”等语句开始进行义项分析,表明这里所指的就是束缚义。因为如果就色等法值得渴求的状态来说,“薄膜”义并不适用,此时也不承认它们具有值得渴求的性质。同样,在“堆聚”义和“利益”义上,也因为没有承认值得渴求的性质,所以不适用。通过排除其余可能,束缚义便被采纳。因为从它们成为值得渴求的那一刻起,就已经具有束缚的状态了。
546.Kāmayitabbaṭṭhenāti kāmanīyabhāvena. Bandhanaṭṭhenāti teneva kāmetabbabhāvena sattānaṃ cittassa ābandhanabhāvena. Kāmañcāyaṃ guṇa-saddo atthantaresupi diṭṭhappayogo, tesaṃ panettha asambhavato pārisesañāyena bandhanaṭṭheyeva yuttoti dassetuṃ ‘‘anujānāmī’’tiādinā atthuddhāro āraddho, esevāti bandhanaṭṭho eva. Na hi rūpādīnaṃ kāmetabbabhāve vuccamāne paṭalaṭṭho yujjati tathā kāmetabbatāya anadhippetattā. Rāsaṭṭhaānisaṃsaṭṭhesupi eseva nayo tathāpi kāmetabbatāya anadhippetattā. Pārisesato pana bandhanaṭṭho gahito. Yadaggena hi nesaṃ kāmetabbatā, tadaggena bandhanabhāvo cāti.
“组分”这个义项在这里也说得通,因为眼所识等以组分的性质而成为它们可欲求的。而“德”这个字也见于“组分”之义,比如“应当双倍增长”等语句中;“成就”这个义项也是如此——
Koṭṭhāsaṭṭhopi tesu yujjateva cakkhuviññeyyādikoṭṭhāsabhāvena nesaṃ kāmetabbato. Koṭṭhāse ca guṇa-saddo dissati ‘‘diguṇaṃ vaḍḍhetabba’’ntiādīsu, sampadāṭṭhopi –
那位大仙有无数的名称,因为他具足功德。
名字应该根据功德来安立,即使有上千个名字也是如此。
‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino; Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato’’ti. (dha. sa. aṭṭha. 1313; udā. aṭṭha. 53; paṭi. ma. aṭṭha. 76);
在“等”字所涵盖的范围内,那个(例子)在这里也不适用,所以没有引用它。
Ādīsu sopi idha na yujjatīti anuddhaṭo.
“眼所识”是指应当由眼识来了知;而那种了知就是看,所以经文说“应当被看”。“应当由耳识来听”等等,就用这个方式来类推。即使是寻找来的,也被称为“可意”,但这里指的不是那个,所以说“不论是被寻找来的还是不是”。成为可意所缘,就是成为乐的所缘。“可贪”是指值得贪求的。以可意的性质使心感到满足,所以叫“悦意”。“可爱种类”是指具有可爱的体性。
Cakkhuviññeyyāti cakkhuviññāṇena vijānitabbā, tena pana vijānanaṃ dassanamevāti āha ‘‘passitabbā’’ti. ‘‘Sotaviññāṇena sotabbā’’ti evamādi etenupāyenāti atidisati. Gavesitampi ‘‘iṭṭha’’nti vuccati, taṃ idha nādhippetanti āha ‘‘pariyiṭṭhā vā hontu mā vā’’ti. Iṭṭhārammaṇabhūtāti sukhārammaṇabhūtā. Kāmanīyāti kāmetabbā. Iṭṭhabhāvena manaṃ appāyantīti manāpā. Piyajātikāti piyasabhāvā.
被贪欲征服后,去享用五种欲乐,这就是这里的关联。“迷醉的相状”,就是愚痴的相状。“深切沉溺”,就是执持不放、牢牢抓住、沉陷其中,所以说“沉入”。“达到究竟”,就是吞下去之后,以使之彻底完成的方式达到终点。“过患”,是因为看不到现在和将来享用欲乐时的祸害。从食物、衣服等受用之因相的杂染中出离、脱离,这叫作“出离”,也就是经过如理作意之后受用它们的智慧。因为没有这种智慧,所以是“无出离慧”。为了说明这个意思,就说了“在此……”等话。
Gedhenāti lobhena abhibhūtā hutvā pañcakāmaguṇe paribhuñjantīti yojanā. Mucchākāranti mohanākāraṃ. Adhiosannāti adhiggayha ajjhosāya avasannā, tenāha ‘‘ogāḷhā’’ti. Pariniṭṭhānappattāti gilitvā pariniṭṭhāpanavasena pariniṭṭhānaṃ upagatā. Ādīnavanti kāmaparibhoge sampati, āyatiñca dosaṃ apassantā. Ghāsacchādanādisambhoganimittasaṃkilesato nissaranti apagacchanti etenāti nissaraṇaṃ, yoniso paccavekkhitvā tesaṃ paribhogapaññā. Tadabhāvato anissaraṇapaññāti imamatthaṃ dassento ‘‘idametthā’’tiādimāha.
548-9它们从一开始就阻止善法的生起。“阻止”就是完全地挡住。“覆盖”就像浸入水中一样盖住。“遍覆”就是全面地盖住。“就遮障等而言”就是从遮障等的意义上说。因为它们由于反复串习的力量,后面的每一个都比前面的每一个更加坚固等等,所以这样说。
548-9.Āvarantīti kusalappavattiṃ āditova nivārenti. Nivārentīti niravasesato vārayanti. Onandhantīti ogāhantā viya chādenti. Pariyonandhantīti sabbaso chādenti. Āvaraṇādīnaṃ vasenāti āvaraṇādiatthānaṃ vasena. Te hi āsevanabalavatāya purimapurimehi pacchimapacchimā daḷhataratamādibhāvappattā vuttā.
连缀论述的注释
Saṃsandanakathāvaṇṇanā
550当有对女人的执取时,男子对五种欲乐的执取就完全圆满了,所以说“有执取者”,就是因对女人的执取而成为有执取者。而说“以对女人的执取为非执取”,这是为了显示那些三明婆罗门虽然可见有执取,却没有粗重的执取。这样的三明婆罗门,跟梵天有什么可相比的呢?因为梵天完全没有执取。以无恨之心则无恨,那又怎么会有恨的运作呢?这是要表达的意思。所谓“心的病”,是指名为心生起的病;由此也说明了他整个色身的病。所谓“恼害”,就是苦。“掉举、恶作等”中的“等”字,包含了与它们同类的杂染法。当作为不修行之因的疑存在时,心就绝不会在人的掌控之下;如果疑已断除,心就能自在运作,所以说“由于没有疑,心能自在运作”。“随心而行”,就是被心支配,因此说运作在心的掌控之下。并非如此——不像那些婆罗门那样被心支配;而是因为获得了禅那与神通的自主力,能使心在自己的掌控之下,所以称为自在者。
550. Itthipariggahe sati purisassa pañcakāmaguṇapariggaho paripuṇṇo eva hotīti vuttaṃ ‘‘sapariggahoti itthipariggahena sapariggaho’’ti. ‘‘Itthipariggahena apariggaho’’ti ca idaṃ tevijjabrāhmaṇesu dissamānapariggahānaṃ duṭṭhullatamapariggahābhāvadassanaṃ. Evaṃbhūtānaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ kā brahmunā saṃsandanā, brahmā pana sabbena sabbaṃ apariggahoti. Veracittena avero, kuto etassa verappayogoti adhippāyo. Cittagelaññasaṅkhātenāti cittuppādagelaññasaññitena, tenassa sabbarūpakāyagelaññabhāvo vutto hoti. Byāpajjhenāti dukkhena. Uddhaccakukkuccādīhīti ādi-saddena tadekaṭṭhā saṃkilesadhammā saṅgayhanti. Appaṭipattihetubhūtāya vicikicchāya sati na kadāci cittaṃ purisassa vase vattati, pahīnāya pana siyā vasavattananti āha ‘‘vicikicchāya abhāvato cittaṃ vase vattetī’’ti. Cittagatikāti cittavasikā, tenāha cittassa vase vattantī’’ti. Na tādisoti brāhmaṇā viya cittavasiko na hoti, atha kho vasībhūtajjhānābhiññatāya cittaṃ attano vase vattetīti vasavattī.
552“通往梵天界的道”是指在应当修习、或应当被宣说的通往梵天界的道上;当他们宣说它时,就是这个意思。“靠近”是指把不是道的东西当成“道”,以错误的修行去靠近,或者加以认可。就像陷入泥沼一样:因为泥沼表面大约一指或半指深的地方是干的,就误以为“这是平地”,结果陷进深可没人数尺的大泥沼里。“进入”是指把通往恶趣的道误认为通往梵天界的道,从而一头扎进去。正因为这样,他们沉陷下去,陷入沮丧。“如此”是指按照“这是平地”等前面所说的方式。“沉陷”是指沉没下去。“如渡干河一般渡过去”是指他们以为自己是在渡过干涸的河。“因此”是指因为他们以三明把不是道的东西当成“道”去靠近,所以沉陷,因此。“如”是指如同他们以“这是平地”想而陷入泥沼。而“就在这里”是指在这个身体里。“得不到快乐或愉悦”是指得不到禅那之乐或观之愉悦,更何况道之乐或涅槃之愉悦呢,这就是意思。“显示道者”是指被认为能显示道者。“荒野”是对森林的异名,因此说“无村落的大森林”。对鹿等野兽来说,也是没有可享用树木的。由于荆棘很多,连转身都不可能。亲属的灾祸、毁灭是亲属之难。同样,应当知道财难和戒难。疾病本身就是灾祸,因为它障碍,所以是疾病之难。同样,也应当知道见难。
552.Brahmalokamaggeti brahmalokagāmimagge paṭipajjitabbe, paññapetabbe vā, taṃ paññapentāti adhippāyo. Upagantvāti amaggameva ‘‘maggo’’ti micchāpaṭipajjanena upagantvā, paṭijānitvā vā. Paṅkaṃ otiṇṇā viyāti matthake ekaṅgulaṃ vā upaḍḍhaṅgulaṃ vā sukkhatāya ‘‘samatala’’nti saññāya anekaporisaṃ mahāpaṅkaṃ otiṇṇā viya. Anuppavisantīti apāyamaggaṃ brahmalokamaggasaññāya ogāhayanti. Tato eva saṃsīditvā visādaṃ pāpuṇanti. Evanti ‘‘samatala’’ntiādinā vuttanayena. Saṃsīditvāti nimmujjitvā. Sukkhataraṇaṃ maññe tarantīti sukkhanaditaraṇaṃ taranti maññe. Tasmāti yasmā tevijjā amaggameva ‘‘maggo’’ti upagantvā saṃsīdanti, tasmā. Yathāteti yathā te ‘‘samatala’’nti saññāya paṅkaṃ otiṇṇā. Idheva cāti imasmiñca attabhāve. Sukhaṃ vā sātaṃ vā na labhantīti jhānasukhaṃ vā vipassanāsātaṃ vā na labhanti, kuto maggasukhaṃ vā nibbānasātaṃ vāti adhippāyo. Maggadīpakanti maggadīpakābhimataṃ. ‘‘Iriṇa’’nti araññāniyā idaṃ adhivacananti āha ‘‘agāmakaṃ mahārañña’’nti . Migaruruādīnampi anupabhogarukkhehi. Parivattitumpi na sakkā honti mahākaṇṭakatāya. Ñātīnaṃ byasanaṃ vināso ñātibyasanaṃ. Evaṃ bhogasīlabyasanāni veditabbāni. Rogo eva byasati vibādhatīti rogabyasanaṃ. Evaṃ diṭṭhibyasanampi daṭṭhabbaṃ.
554「已生而长」是指出生之后被抚养长大。由于没有亲密相处,所以不能完全显现。「久已离家」是指出家之后经过了很长时间。「迟钝」是指在回答时缓慢、犹豫,而这种拖延是因为内心犹豫,所以说「由于疑而延迟」。「困惑」是指惊惧的状态。在注疏中,「困惑」即是惊惧,依此意,所以说为「执取僵硬的状态」。
554.Jātasaṃvaḍḍhoti jāto hutvā saṃvaḍḍhito. Na sabbaso paccakkhā honti paricayābhāvato. Ciranikkhantoti nikkhanto hutvā cirakālo. Dandhāyitattanti vissajjane mandattaṃ saṇikavutti, taṃ pana saṃsayavasena cirāyanaṃ nāma hotīti āha ‘‘kaṅkhāvasena cirāyitatta’’nti. Vitthāyitattanti sārajjitattaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana vitthāyitattaṃ nāma chambhitattanti adhippāyena ‘‘thaddhabhāvaggahaṇa’’nti vuttaṃ.
555「u-」这个前缀和「lumpa」这个词结合时,「lumpa」就是「拔出」的意思,所以对于「ullumpatu」这个词,注释者说的是「应该拔出」的意思。因为词根和前缀结合时,词根就会表达某种特殊含义,就像「uddharatu」(应该拔出)一样。
555.U-iti upasaggayoge lumpa-saddo uddharaṇattho hotīti ‘‘ullumpatū’’ti padassa uddharatūti atthamāha. Upasaggavasena hi dhātu-saddā atthavisesavuttino honti yathā ‘‘uddharatū’’ti.
梵天界道开示的注释
Brahmalokamaggadesanāvaṇṇanā
556一个人如果力量特别强大,就被称为“有力者”,所以这里说“具足力者”。吹螺的人就是吹响螺号、并让声音从螺号中发出来的人。安止定正好合适,因为它能让心从对立面中真正地解脱出来。
556. Yassa atisayena balaṃ atthi, so ‘‘balavā’’ti vuttoti āha ‘‘balasampanno’’ti. Saṅkhaṃ dhamayatīti saṅkhadhamako, taṃ dhamayitvā tato saddapavattako. Appanāva vaṭṭati paṭipakkhato sammadeva cetaso vimuttibhāvato.
所谓“有限量所作的业”,是指欲界的业,因为它没有镇伏那些能造成有限量的杂染法。正因为这样,那属于梵住前行阶段的有限量,一旦要超越它,就无法按限定对象、不限定对象以及遍满各方的方式去扩展。反过来讲,所谓“无量所作的业”,则是色界和无色界的业,所以经文说“因为这个……”等等。其中,在无色界里,不能按限定对象或不限定对象的方式来遍满,也同样不能按方向来遍满。
Pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacaraṃ pamāṇakarānaṃ saṃkilesadhammānaṃ avikkhambhanato. Tathā hi taṃ brahmavihārapubbabhāgabhūtaṃ pamāṇaṃ atikkamitvā odissakaanodissakadisāpharaṇavasena vaḍḍhetuṃ na sakkā. Vuttavipariyāyato pana appamāṇakataṃ kammaṃ nāma rūpārūpāvacaraṃ, tenāha ‘‘tañhī’’tiādi. Tattha arūpāvacare odissakānodissakavasena pharaṇaṃ na labbhati, tathā disāpharaṇaṃ.
有些人却说,那无色界业可以依“来处/理趣”而获得,这种说法并不妥当。因为无色界并不是梵住的等流果,而是遍的等流果。所以应当这样理解:那种经过善加修习、达到自在的无色界业,才被称为“无量所作”。另有一些人说,由殊胜的梵住修习所造作的相续而生起的业,以及从梵住等至出定后证入的无色界禅那,依这个理趣,从遍满的限量来说,可以称为“无量所作”。这应当审察之后再接受。
Keci pana taṃ āgamanavasena labbhatīti vadanti, tadayuttaṃ. Na hi brahmavihāranissando āruppaṃ, atha kho kasiṇanissando, tasmā yaṃ suvibhāvitaṃ vasībhāvaṃ pāpitaṃ āruppaṃ, taṃ ‘‘appamāṇakata’’nti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Yaṃ vā sātisayaṃ brahmavihārabhāvanāya abhisaṅkhatena santānena nibbattitaṃ, yañca brahmavihārasamāpattito vuṭṭhāya samāpannaṃ arūpāvacarajjhānaṃ, taṃ iminā pariyāyena pharaṇappamāṇavasena appamāṇakatanti vattuṃ vaṭṭatīti apare. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
“色界业与无色界业”:就是指色界业和无色界业存在的时候。“不滞留、不停住”:即使已经造作并积累的欲界业,只要已证得且没有退失的广大禅那,它就能压伏、遮止欲界业,自己成为滞留的一方,使欲界业没有能力继续给予结生,因此无法存留。“附着”:就是遮止、阻挡。“住立”:就是有能力站得住。“遍满”:就是反过来遍满。“遍尽”:就是耗尽那业的能力。所谓“业的遍尽”,就是遮止那业的果报生起,而让自己的果报生起,所以说“遮止了那业的果报”等等。如此,“慈等住者”,就是依上面所说的慈等梵住而成为慈等住者。
Rūpāvacarārūpāvacarakammeti rūpāvacarakamme, arūpāvacarakamme ca sati. Na ohīyati na tiṭṭhatīti katūpacitampi kāmāvacarakammaṃ yathādhigate mahaggatajjhāne aparihīne taṃ abhibhavitvā paṭibāhitvā sayaṃ ohīyakaṃ hutvā paṭisandhiṃ dātuṃ samatthabhāve na tiṭṭhati. Laggitunti āvarituṃ nisedhetuṃ. Ṭhātunti paṭibalo hutvā ṭhātuṃ. Pharitvāti paṭippharitvā. Pariyādiyitvāti tassa sāmatthiyaṃ khepetvā. Kammassa pariyādiyanaṃ nāma tassa vipākuppādanaṃ nisedhetvā attano vipākuppādananti āha ‘‘tassa vipākaṃ paṭibāhitvā’’tiādi. Evaṃ mettādivihārīti evaṃ vuttānaṃ mettādīnaṃ brahmavihārānaṃ vasena mettādivihārī.
559在《起世因本经》中……“获得了”:按照《起世因本经》里所说的方式,他们获得了具足戒和阿罗汉果。其余内容很容易理解。
559.Aggaññasutte…pe… alatthunti aggaññasutte āgatanayena upasampadañceva arahattañca alatthuṃ paṭilabhiṃsu. Sesaṃ suviññeyyameva.