13. 《三明经》注释
13. Tevijjasuttavaṇṇanā
518在“uttarenā”一词中,“ena”声是方向词,作为第五格语尾,取“邻近”义。为显明“uttarena”的邻近义,故说“在不远的北方(adūre uttarapasse)”。然而,文法家主张,与“ena”声相连时,表范围的词应取业格。但此处意义实依属格解,故此处据属格而说。
518.Uttarenāti ettha ena-saddo disāvācīsaddato pañcamīantato adūrattho icchito, tasmā uttarena-saddena adūratthajotanaṃ dassento ‘‘adūre uttarapasse’’ti āha. Akkharacintakā pana ena-saddayoge avadhivācini pade upayogavacanaṃ icchanti. Attho pana sāmivaseneva icchitoti idha sāmivacanavaseneva vuttaṃ.
519“家族的行仪等(kulacārittādi)”:“等”字含摄精通咒语、容貌庄严等成就。“为诵习咒语”是指为诵习阿闼婆咒语,因此他说:“阻止了许多其他人进入。”
519.Kulacārittādīti ādi-saddena mantajjhenābhirūpatādisampattiṃ saṅgaṇhāti. Mantasajjhāyakaraṇatthanti āthabbaṇamantānaṃ sajjhāyakaraṇatthaṃ, tenāha ‘‘aññesaṃ bahūnaṃ pavesanaṃ nivāretvā’’ti.
《道非道论》注释
Maggāmaggakathāvaṇṇanā
520“腿行(Jaṅghacāra)”一词,指的是在经行时各处行走的行走方式。之所以称为腿行,是因为这是一种为消除双腿疲劳而行持的方法。因此,经文说“来回行走的、四处游行的(anucaṅkamantānaṃ anuvicarantānaṃ)”。之所以如此说,是因为他们两人都能进行来回行走和四处游行。他们确实互为同伴,彼此过着相同的生活习性。“道(maggo)”的意思,是能正直地通向所希冀之处,依循它便可以抵达,因此称为道,也就是直道(ujumaggo)。与它相异的,便称为非道(amagga)。这里正是在谈论道与非道这两种情形。“实践(paṭipadā)”,是指趣向梵天界之道的前行准备,也就是预备的修行阶段。
520.‘‘Jaṅghacāra’’nti caṅkamato ito cito ca caraṇamāha. So hi jaṅghāsu kilamathavinodanattho cāroti tathā vutto. Tenāha ‘‘anucaṅkamantānaṃ anuvicarantāna’’nti. Tenāti ubhosupi anucaṅkamanānuvicāraṇānaṃ labbhanato. Sahāyā hi te aññamañña sabhāgavuttikā. ‘‘Maggo’’ti icchitaṭṭhānaṃ ujukaṃ maggati upagacchati etenāti maggo, ujumaggo. Tadañño amaggo, tasmiṃ magge ca amagge ca. Paṭipadanti brahmalokagāmimaggassa pubbabhāgapaṭipadaṃ.
“导出(niyyātī)”:因为能导出,所以称为导出者(niyyānīyo),其本身就叫作“导出(niyyāniko)”。因此经文说“正在导出的(niyyāyanto)”。由于“导出”是依据所导出的补特伽罗而成立的,所以“正在导出的”是指补特伽罗以如理实践的方式正在导出,这样的道便称为“导出(niyyātī)”。“做(karotī)”,是指在自身相续中生起。因为仅仅是在那里生起,就已经是在实践了。“共住(sahabya)”:一起存在、一起运转,故称为共住者(sahabyo),也就是共同运作的。它的状态便是共住性(sahabyatā),因此说“为了共住的状态(sahabhāvāya)”等等。而共住的状态,应当理解为一起出现在同一世界,或者彼此邻近。因此又说“为了在同一处显现(ekaṭṭhāne pātubhāvāya)”。“就是自己老师的教说(sakameva ācariyavādaṃ)”,是指只将自己老师沸伽罗娑罗所说的教说当作老师之教,赞叹它、抬高它,说:“这就是正直之道,这就是真实之路”,如此。
Niyyātīti niyyānīyo, so eva ‘‘niyyāniko’’ti vuttoti āha ‘‘niyyāyanto’’ti. Yasmā niyyātapuggalavasenassa niyyānikabhāvo , tasmā ‘‘niyyāyanto’’ti puggalassa yoniso paṭipajjanavasena niyyāyanto maggo ‘‘niyyātī’’ti vutto. Karotīti attano santāne uppādeti. Uppādentoyeva hi tattha paṭipajjati nāma. Saha byeti vattatīti sahabyo, sahavattanako . Tassa bhāvo sahabyatāti āha ‘‘sahabhāvāyā’’tiādi. Sahabhāvoti ca salokatā, samīpatā vā veditabbā, tenāha ‘‘ekaṭṭhāne pātubhāvāyā’’ti. Sakameva ācariyavādanti attano ācariyena pokkharasātinā kathitameva ācariyavādaṃ. Thometvā paggaṇhitvā ‘‘ayameva ujumaggo ayamañjasāyano’’ti pasaṃsitvā ukkaṃsitvā. Bhāradvājopisakamevāti bhāradvājopi māṇavo attano ācariyena tārukkhena kathitameva ācariyavādaṃ thometvā paggaṇhitvā vicaratīti yojanā. Tena vuttanti tena yathā tathā vā abhiniviṭṭhabhāvena vuttaṃ pāḷiyaṃ.
521-2“非导出者(aniyyānikā vā)”,是指不具备教诫神变的人。他们只是互相指出对方论点中的过失,以求见到没有颠倒的义理,却终究毫无任何超胜之处。互相的论点,一开始就相互执取对立的错误,这称为“诤论(viggaho)”;它又依着争论的方式前前后后不断发生,因此说“初生的诤论,后时的争论(pubbuppattiko viggaho aparabhāge vivādo)”。这两种诤论与争论,虽分而言之,但本质上都是相互违逆的。由于不同的老师持有不同的教说,其喜好各不相同,因此各自的论点便种种有别,故而说是种种论。
521-2.Aniyyānikā vāti appāṭihāriyāva aññamaññassa vāde dosaṃ dassetvā aviparītatthadassanatthaṃ uttararahitā eva. Aññamaññassa vādassa ādito viruddhaggahaṇaṃ viggaho, sveva vivadanavasena aparāparaṃ uppanno vivādoti āha ‘‘pubbuppattiko viggaho aparabhāge vivādo’’ti. Duvidhopi eso viggaho, vivādoti dvidhā vuttopi virodho. Nānāācariyānaṃ vādatoti nānārucikānaṃ ācariyānaṃ vādabhāvato. Nānāvādo nānāvidho vādoti katvā.
523“其中一者”,是指你们两人中的任意一人。“于一处”,是指在自己之论与他人之论这两者中的任意一处。所谓没有疑惑,是指没有“这是道呢,还是非道呢”这样的犹豫、疑。然而,对于这究竟是不是真正的直道,他们却仍有疑惑。因此说“据说他确实……”等。而世尊看出他们对一切事物都抱着“这就是道”的想法,于是便这样问:“你们因何而起诤论?”
523.Ekassāpīti tumhesu dvīsu ekassāpi. Ekasminti sakavādaparavādesu ekasmimpi. Saṃsayo natthīti ‘‘maggo nu kho, na maggo nu kho’’ti saṃsayo vicikicchā natthi. Añjasāyanabhāve pana saṃsayo. Tenāha ‘‘esa kirā’’tiādi. Bhagavā pana yadi sabbattha maggasaññino, evaṃ sati ‘‘kismiṃ vo viggaho’’ti pucchati.
524“正直之道”:因为能正直地到达、通抵所欲求的目标,所以称为“道”,也就是正直之道。与此不同的,则称为“非道”——这是此处所说的含义。而“这一切”,即所有那些由各派老师所宣说的种种道路。
524. ‘‘Icchitaṭṭhānaṃ ujukaṃ maggati upagacchati etenāti maggo, ujumaggo. Tadañño amaggo’’ti vutto vāyamattho. Sabbe teti sabbepi te nānāācariyehi vuttamaggā.
“这一切”,是指在经文中以“供牺僧婆罗门”等所称的那些人。“Addhara”是一种特定的祭祀,因与此祭祀相关,他们被称为“供牺僧”,也就是诵持《夜柔吠陀》咒文的人,为《夜柔吠陀》专家。而那些诵持由帝帝利亚仙人所作咒文的人,则称为“帝帝利亚”,同样也是《夜柔吠陀》专家——因为帝帝利亚本是《夜柔吠陀》的一支。“Chanda”特指《沙摩吠陀》,因以音声歌咏之,故称这些人为“羌多咖”,即《沙摩吠陀》专家;也有读作“chandogā”的,义同。因其中含有众多灾患咒文,故称“灾患吠陀”,也就是《阿闼婆吠陀》;研习此吠陀者,称为“灾患吠陀师”。
Ye pāḷiyaṃ ‘‘addhariyā brāhmaṇā’’tiādinā vuttā. Addharo nāma yaññaviseso, tadupayogibhāvato ‘‘addhariyā’’ tveva vuccanti yajūni, tāni sajjhāyantīti addhariyā, yajubbedino. Ye ca tittiriisinā kate mante sajjhāyanti, te tittiriyā, yajubbedino eva. Yajubbedasākhā hesā, yadidaṃ tittiraṃ. Chando vuccati visesato sāmavedo, taṃ sarena kāyantīti chandokā, sāmavedino. ‘‘Chandogā’’tipi paṭhanti, so evattho. Bahavo irayo etthāti bavhāri, irubbedo. Taṃ adhīyantīti bavhārijjhā.
“众多”一词,在此有这样一个譬喻对应:如同那些不同的道路,归根结底都是为了进入那个村庄或城镇;同样地,婆罗门们所教导的种种道路,归根结底也都是为了到达梵天界、与梵天共住,由此便决然成为唯一的道路。
‘‘Bahūnī’’ti etthāyaṃ upamāsaṃsandanā – yathā te nānāmaggā ekaṃsato tassa gāmassa vā nigamassa vā pavesāya honti, evaṃ brāhmaṇehi paññāpiyamānāpi nānāmaggā brahmalokūpagamanāya brahmunā sahabyatāya ekaṃseneva hontīti.
527-529那个“va”字,仅为连接语句而插入的音缀,它没有实际意义,通过这一音的增添,只起到了连接词语的作用——这便是它的含义。所谓“暗盲传承”,即指暗盲之人。而“五十、六十个盲人”这一说法,是为了显示那种暗盲传承不宜跟随那一大群盲人而行。正因如此,他们才会生起“我们已经走了很久的路”这样的认知。所谓“唯成名称”,是因为它没有真实内涵,仅为名称而已。而那种言说,虽被他们执取为精要,却因其徒有名称而无实质,故是低劣的,因此说它“唯是低劣”。
527-529.Va-kāro āgamasandhimattanti anatthako va-kāro, tena vaṇṇāgamena padantarasandhimattaṃ katanti attho. Andhapaveṇīti andhapanti. ‘‘Paññāsasaṭṭhi andhā’’ti idaṃ tassā andhapaveṇiyā mahato gacchagumbassa anuparigamanayogyatādassanaṃ. Evañhi te ‘‘suciraṃ velaṃ maggaṃ gacchāmā’’ti evaṃ saññino honti. Nāmakaṃyevāti atthābhāvato nāmamattaṃyeva, taṃ pana bhāsitaṃ tehi sārasaññitampi nāmamattatāya asārabhāvato nihīnamevāti āha ‘‘lāmakaṃyevā’’ti.
530“Yato”(从何处)一词,在此用作处格意义的从格,先指示一个普遍情况,再将其限定于特定事件上,因此说“在那个时候”。“祈求”即是希望、渴望的意思。而“上升”,则是因为日月对世间有大利益,才这样赞叹。据说,这是婆罗门们的见解:“由于婆罗门的祈请,日月才运行到世间,放出光明。”
530.Yatoti bhummatthe nissakkavacanaṃ, sāmaññajotanā ca visese avatiṭṭhatīti āha ‘‘yasmiṃ kāle’’ti. Āyācantīti patthenti. Uggamanaṃ lokassa bahukārabhāvato tathā thomanāti. Ayaṃ kira brāhmaṇānaṃ laddhi ‘‘brāhmaṇānaṃ āyācanāya candimasūriyā gantvā loke obhāsaṃ karontī’’ti.
532然而此处,那些三明婆罗门又有什么可说呢?意思是:对于并非现前可见的梵天,他们尚且能宣说与之共住之道;可对于那些现前可见的日月天子,却连与之共住之道都宣说不出来,那还有什么可说呢?这里的“yattha”(于此处)一词,即是回指前文所说的“idha panā”(然而此处)。
532.Idha pana kiṃ vattabbanti imasmiṃ pana appaccakkhabhūtassa brahmuno sahabyatāya maggadesane tevijjānaṃ kiṃ vattabbaṃ atthi, ye paccakkhabhūtānampi candimasūriyānaṃ sahabyatāya maggaṃ desetuṃ na sakkontīti adhippāyo. ‘‘Yatthā’’ti ‘‘idha panā’’ti vuttamevatthaṃ paccāmasati.
阿致罗筏底河譬喻的解说。
Aciravatīnadīupamākathāvaṇṇanā
542“俱满”:完全充满,因此河水充盈,乃至乌鸦亦可站立而饮。“彼岸”:对岸。“此岸”:近岸。“来”:过来。
542.Samabharitāti sampuṇṇā. Tato eva kākapeyyā. Pārāti paratīraṃ. Apāranti orimatīraṃ. Ehīti āgaccha.
544五戒……乃至应当了知……等等,因为自制、律仪等婆罗门法皆摄在其中。所谓相反的,即与五戒等相反的,如五种怨仇等。先说“再者”而后又说“此外”,是为了将另一条河的譬喻也含摄进来。
544.Pañcasīla…pe… veditabbā yamaniyamādibrāhmaṇadhammānaṃ tadantogadhabhāvato. Tabbiparītāti pañcasīlādiviparītā pañca verādayo. ‘‘Punapī’’ti vatvā ‘‘aparampī’’ti vacanaṃ itarāyapi nadi upamāya saṅgaṇhanatthaṃ.
546“可欲求之义”:即处于值得渴求的状态。“束缚之义”:即由于此可欲求的状态,而对有情之心产生系缚的状态。虽然“德”(guṇa)字在其他意义中也有用例,但此处这些意义并不可能存在,故依余除之理,唯有束缚义才相合。为明此义,便从“我允许”等句开始析出义项,表明所指唯此束缚义。因为就色等可欲求的状态而言,“薄膜”义并不适用,此时亦不承认其值得渴求的性质。同样,于“堆聚”义与“利益”义,亦因不承认可欲求性质,故不适用。由此余除,束缚义被采纳。因为自它们成为可欲求的那一刻起,便已具备束缚的状态了。
546.Kāmayitabbaṭṭhenāti kāmanīyabhāvena. Bandhanaṭṭhenāti teneva kāmetabbabhāvena sattānaṃ cittassa ābandhanabhāvena. Kāmañcāyaṃ guṇa-saddo atthantaresupi diṭṭhappayogo, tesaṃ panettha asambhavato pārisesañāyena bandhanaṭṭheyeva yuttoti dassetuṃ ‘‘anujānāmī’’tiādinā atthuddhāro āraddho, esevāti bandhanaṭṭho eva. Na hi rūpādīnaṃ kāmetabbabhāve vuccamāne paṭalaṭṭho yujjati tathā kāmetabbatāya anadhippetattā. Rāsaṭṭhaānisaṃsaṭṭhesupi eseva nayo tathāpi kāmetabbatāya anadhippetattā. Pārisesato pana bandhanaṭṭho gahito. Yadaggena hi nesaṃ kāmetabbatā, tadaggena bandhanabhāvo cāti.
“份量义”于此亦属合理,因为眼所识等作为组分的性质,使它们成为可欲求的。而“德”字在份量义中亦可看到,如“应双倍增长”等语句;“成就义”也是如此——
Koṭṭhāsaṭṭhopi tesu yujjateva cakkhuviññeyyādikoṭṭhāsabhāvena nesaṃ kāmetabbato. Koṭṭhāse ca guṇa-saddo dissati ‘‘diguṇaṃ vaḍḍhetabba’’ntiādīsu, sampadāṭṭhopi –
那位大仙因具足德,而有无数的名称;
凭藉功德,名字才值得被称扬,纵使有千个名字也是如此。
‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino; Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato’’ti. (dha. sa. aṭṭha. 1313; udā. aṭṭha. 53; paṭi. ma. aṭṭha. 76);
在“等”字所涵盖的那些当中,该义于此亦不适用,故未加引述。
Ādīsu sopi idha na yujjatīti anuddhaṭo.
「眼所识」:即应被眼识认知的东西;而那个认知就是看,所以说“应被看”。至于“耳所闻”等,就用这个方法来类推。即使是寻觅来的,也可被称为“可意”,但此处不是指这个,所以说“不论是否被寻觅”。成为可意的所缘,就是乐的所缘。「可贪」:即值得贪求的。以可意性让心满足,所以称为「可意」。「可爱种类」:即具有可爱的体性。
Cakkhuviññeyyāti cakkhuviññāṇena vijānitabbā, tena pana vijānanaṃ dassanamevāti āha ‘‘passitabbā’’ti. ‘‘Sotaviññāṇena sotabbā’’ti evamādi etenupāyenāti atidisati. Gavesitampi ‘‘iṭṭha’’nti vuccati, taṃ idha nādhippetanti āha ‘‘pariyiṭṭhā vā hontu mā vā’’ti. Iṭṭhārammaṇabhūtāti sukhārammaṇabhūtā. Kāmanīyāti kāmetabbā. Iṭṭhabhāvena manaṃ appāyantīti manāpā. Piyajātikāti piyasabhāvā.
「被贪」:即为贪欲所征服后受用五种欲功德,此为彼之关联。「迷醉的相状」:即愚痴的相状。「深切执取」:即执持、固守、沉入,故说「沉入」。「达到究竟」:即吞咽后,以令之究竟的方式达到究竟。由不见现在与将来受用欲乐时的过患,故说「不见过患」。从对食物、衣物等受用之相的染污中出离、脱离,这称为「出离」,也就是如理作意后受用它们的智慧。因为无此智慧,故是「无出离慧」。为显此义,便说「在此……」等。
Gedhenāti lobhena abhibhūtā hutvā pañcakāmaguṇe paribhuñjantīti yojanā. Mucchākāranti mohanākāraṃ. Adhiosannāti adhiggayha ajjhosāya avasannā, tenāha ‘‘ogāḷhā’’ti. Pariniṭṭhānappattāti gilitvā pariniṭṭhāpanavasena pariniṭṭhānaṃ upagatā. Ādīnavanti kāmaparibhoge sampati, āyatiñca dosaṃ apassantā. Ghāsacchādanādisambhoganimittasaṃkilesato nissaranti apagacchanti etenāti nissaraṇaṃ, yoniso paccavekkhitvā tesaṃ paribhogapaññā. Tadabhāvato anissaraṇapaññāti imamatthaṃ dassento ‘‘idametthā’’tiādimāha.
548-9「障」:从初始即阻碍善法的生起与运作。「遮」:无余彻底地阻挡。「覆」:如沉浸其中般地覆盖。「遍覆」:全面彻底地覆盖。就遮障等的作用而言,亦即从遮障等的意义说。由于反复串习之力,后来的诸盖较前者更为坚固等,故如是说。
548-9.Āvarantīti kusalappavattiṃ āditova nivārenti. Nivārentīti niravasesato vārayanti. Onandhantīti ogāhantā viya chādenti. Pariyonandhantīti sabbaso chādenti. Āvaraṇādīnaṃ vasenāti āvaraṇādiatthānaṃ vasena. Te hi āsevanabalavatāya purimapurimehi pacchimapacchimā daḷhataratamādibhāvappattā vuttā.
对谈之说的注释
Saṃsandanakathāvaṇṇanā
550当有对女人的执取时,男子对五种欲功德的执取便完全圆满,因此说「有执取者」,即因对女人的执取而为有执取者。而说「以对女人的执取为非执取」,是为了显示那些三明婆罗门虽可见执取,却缺乏粗重的执取。这样的三明婆罗门,与梵天有什么可相提并论的呢?因为梵天全然无执。由于无瞋的心便无瞋,又怎会有瞋的运用呢?这是所要表达的意思。所谓「心的病」,是指名为心生起的病;由此也说明了所有色身的病。所谓「恼害」,即是苦。至于「掉举、恶作等」,「等」字包含了与之俱起的杂染法。当作为不修行之原因的疑存在时,心绝不会在人的掌控之下;若已断除疑,则能自在,故说「由于无疑,心能自在运作」。「随心而行的」,即被心所支配,故说「心在掌控之下」。并非如此,不像那些婆罗门那样被心支配;因为获得禅那与神通,达到自主,能使心在自己的掌控下,故称「自在者」。
550. Itthipariggahe sati purisassa pañcakāmaguṇapariggaho paripuṇṇo eva hotīti vuttaṃ ‘‘sapariggahoti itthipariggahena sapariggaho’’ti. ‘‘Itthipariggahena apariggaho’’ti ca idaṃ tevijjabrāhmaṇesu dissamānapariggahānaṃ duṭṭhullatamapariggahābhāvadassanaṃ. Evaṃbhūtānaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ kā brahmunā saṃsandanā, brahmā pana sabbena sabbaṃ apariggahoti. Veracittena avero, kuto etassa verappayogoti adhippāyo. Cittagelaññasaṅkhātenāti cittuppādagelaññasaññitena, tenassa sabbarūpakāyagelaññabhāvo vutto hoti. Byāpajjhenāti dukkhena. Uddhaccakukkuccādīhīti ādi-saddena tadekaṭṭhā saṃkilesadhammā saṅgayhanti. Appaṭipattihetubhūtāya vicikicchāya sati na kadāci cittaṃ purisassa vase vattati, pahīnāya pana siyā vasavattananti āha ‘‘vicikicchāya abhāvato cittaṃ vase vattetī’’ti. Cittagatikāti cittavasikā, tenāha cittassa vase vattantī’’ti. Na tādisoti brāhmaṇā viya cittavasiko na hoti, atha kho vasībhūtajjhānābhiññatāya cittaṃ attano vase vattetīti vasavattī.
552「梵天界道」:意谓在通往梵天界的道路上应当修习,或应当被教导;当他们如此宣说时,即此含义。「靠近」:指将非道执为「道」,以错误的修行去靠近,或加以认同。正如陷入泥沼:因为泥沼表面约一指或半指厚的地方是干的,便生起「这是平地」的想法,结果陷进深可没数人的大泥沼中。「进入」:指将通往恶趣的道误认为通往梵天界的道,从而深陷其中。因此,他们沉没下去,遭遇失望。「如此」:正如前面所说的「以为是平地」等那样。「沉没」即陷入。他们自以为在渡干涸的河流,如同渡河一般。正因这些三明婆罗门把非道当作「道」去靠近,结果沉没了,所以……「如同」:如同他们因「平地」之想而陷入泥沼。「就在此身之中」:即于当前这一期生命中。他们得不到快乐或安适,意思是连禅那的快乐或观的安适都得不到,更遑论道的快乐或涅槃的安适了,此为隐含之义。所谓「道的岛屿」:是指被他们误认为道之岛的事物。「荒野」是森林的同义词,所以说「没有村落的大森林」。在这片森林里,即便是鹿、野兽等,那些树木也无法被利用,无法得到受用。
552.Brahmalokamaggeti brahmalokagāmimagge paṭipajjitabbe, paññapetabbe vā, taṃ paññapentāti adhippāyo. Upagantvāti amaggameva ‘‘maggo’’ti micchāpaṭipajjanena upagantvā, paṭijānitvā vā. Paṅkaṃ otiṇṇā viyāti matthake ekaṅgulaṃ vā upaḍḍhaṅgulaṃ vā sukkhatāya ‘‘samatala’’nti saññāya anekaporisaṃ mahāpaṅkaṃ otiṇṇā viya. Anuppavisantīti apāyamaggaṃ brahmalokamaggasaññāya ogāhayanti. Tato eva saṃsīditvā visādaṃ pāpuṇanti. Evanti ‘‘samatala’’ntiādinā vuttanayena. Saṃsīditvāti nimmujjitvā. Sukkhataraṇaṃ maññe tarantīti sukkhanaditaraṇaṃ taranti maññe. Tasmāti yasmā tevijjā amaggameva ‘‘maggo’’ti upagantvā saṃsīdanti, tasmā. Yathāteti yathā te ‘‘samatala’’nti saññāya paṅkaṃ otiṇṇā. Idheva cāti imasmiñca attabhāve. Sukhaṃ vā sātaṃ vā na labhantīti jhānasukhaṃ vā vipassanāsātaṃ vā na labhanti, kuto maggasukhaṃ vā nibbānasātaṃ vāti adhippāyo. Maggadīpakanti maggadīpakābhimataṃ. ‘‘Iriṇa’’nti araññāniyā idaṃ adhivacananti āha ‘‘agāmakaṃ mahārañña’’nti . Migaruruādīnampi anupabhogarukkhehi. Parivattitumpi na sakkā honti mahākaṇṭakatāya. Ñātīnaṃ byasanaṃ vināso ñātibyasanaṃ. Evaṃ bhogasīlabyasanāni veditabbāni. Rogo eva byasati vibādhatīti rogabyasanaṃ. Evaṃ diṭṭhibyasanampi daṭṭhabbaṃ.
554「已生而长」:即出生之后被抚养长大。由于缺乏亲密,故不能完全舍断。「久已离家」:指出家后经过了很长时间。「迟钝」:指在回答时缓慢、犹豫,而这是由于内心犹豫所导致的延迟,因此说「由于疑而延迟」。「困惑」:指惊悚的状态。在注疏中,「困惑」即是惊悚,依此意,故说为「执取僵硬的状态」。
554.Jātasaṃvaḍḍhoti jāto hutvā saṃvaḍḍhito. Na sabbaso paccakkhā honti paricayābhāvato. Ciranikkhantoti nikkhanto hutvā cirakālo. Dandhāyitattanti vissajjane mandattaṃ saṇikavutti, taṃ pana saṃsayavasena cirāyanaṃ nāma hotīti āha ‘‘kaṅkhāvasena cirāyitatta’’nti. Vitthāyitattanti sārajjitattaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana vitthāyitattaṃ nāma chambhitattanti adhippāyena ‘‘thaddhabhāvaggahaṇa’’nti vuttaṃ.
555前缀「u-」在与词根「lumpa」结合时,即表「拔出」之意,因此,「ullumpatu」一词意为「愿他拔出」。因为词根的意义往往随前缀而展现特殊含义,正如「uddharatu」一词。
555.U-iti upasaggayoge lumpa-saddo uddharaṇattho hotīti ‘‘ullumpatū’’ti padassa uddharatūti atthamāha. Upasaggavasena hi dhātu-saddā atthavisesavuttino honti yathā ‘‘uddharatū’’ti.
梵天界道开示注释
Brahmalokamaggadesanāvaṇṇanā
556凡是具有超常力量的人,便被称为“有力者”,因此说是“具足力者”。“吹螺者”即吹响螺,并由此发出声音之人。安止定恰为合适,因其令心从相违的烦恼中正确地解脱。
556. Yassa atisayena balaṃ atthi, so ‘‘balavā’’ti vuttoti āha ‘‘balasampanno’’ti. Saṅkhaṃ dhamayatīti saṅkhadhamako, taṃ dhamayitvā tato saddapavattako. Appanāva vaṭṭati paṭipakkhato sammadeva cetaso vimuttibhāvato.
“限量所作业”是指欲界之业,因为未镇伏那些造成限量的因素与杂染法。的确,那属于梵住前分的限量,若予以超越,便无法依限定、非限定及遍满诸方的方式而增长。然而,从相反的角度而言,“无量所作业”则是色界及无色界之业,故经中说“因为这个……”等。其中,于无色界,既不能以限定或非限定的方式遍满,同样也不能进行方向上的遍满。
Pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacaraṃ pamāṇakarānaṃ saṃkilesadhammānaṃ avikkhambhanato. Tathā hi taṃ brahmavihārapubbabhāgabhūtaṃ pamāṇaṃ atikkamitvā odissakaanodissakadisāpharaṇavasena vaḍḍhetuṃ na sakkā. Vuttavipariyāyato pana appamāṇakataṃ kammaṃ nāma rūpārūpāvacaraṃ, tenāha ‘‘tañhī’’tiādi. Tattha arūpāvacare odissakānodissakavasena pharaṇaṃ na labbhati, tathā disāpharaṇaṃ.
然而有些人说,那无色界的业可依理趣而获得,这并不恰当。因为无色并非梵住的等流,而是遍的等流。因此,应当这样看待:那种善加修习并达至自在的无色界业,才被称为“无量所作”。或者,另有一些论师说,由殊胜的梵住修习所造作成的相续而生起的业,以及从梵住等至出定之后证入的无色界禅那,依此理趣,基于遍满的限量,可称为“无量所作”。对此应详加审察,然后接受。
Keci pana taṃ āgamanavasena labbhatīti vadanti, tadayuttaṃ. Na hi brahmavihāranissando āruppaṃ, atha kho kasiṇanissando, tasmā yaṃ suvibhāvitaṃ vasībhāvaṃ pāpitaṃ āruppaṃ, taṃ ‘‘appamāṇakata’’nti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Yaṃ vā sātisayaṃ brahmavihārabhāvanāya abhisaṅkhatena santānena nibbattitaṃ, yañca brahmavihārasamāpattito vuṭṭhāya samāpannaṃ arūpāvacarajjhānaṃ, taṃ iminā pariyāyena pharaṇappamāṇavasena appamāṇakatanti vattuṃ vaṭṭatīti apare. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
“色界业与无色界业”:即指色界业与无色界业存在时。“不滞留、不存留”:即使已造作并累积了欲界业,只要已证得且未退失的广大禅那,它便能征服、遮止欲界业,自己成为滞留者,而使欲界业在尚有能力给予结生时,也无法存留。“附着”:即遮止与阻挡。“住立”:即成为有能力而住立。“遍满”:即反遍满。“遍尽”:即耗尽彼业的能力。所谓“业的遍尽”,是指遮止彼业的果报生起,而令自己的果报生起,因此说“遮止了彼业的果……”等。如此,“慈等住者”,即依上述慈等梵住而成为慈等住者。
Rūpāvacarārūpāvacarakammeti rūpāvacarakamme, arūpāvacarakamme ca sati. Na ohīyati na tiṭṭhatīti katūpacitampi kāmāvacarakammaṃ yathādhigate mahaggatajjhāne aparihīne taṃ abhibhavitvā paṭibāhitvā sayaṃ ohīyakaṃ hutvā paṭisandhiṃ dātuṃ samatthabhāve na tiṭṭhati. Laggitunti āvarituṃ nisedhetuṃ. Ṭhātunti paṭibalo hutvā ṭhātuṃ. Pharitvāti paṭippharitvā. Pariyādiyitvāti tassa sāmatthiyaṃ khepetvā. Kammassa pariyādiyanaṃ nāma tassa vipākuppādanaṃ nisedhetvā attano vipākuppādananti āha ‘‘tassa vipākaṃ paṭibāhitvā’’tiādi. Evaṃ mettādivihārīti evaṃ vuttānaṃ mettādīnaṃ brahmavihārānaṃ vasena mettādivihārī.
559559.在《起世因本经》中……“获得了”:他们依《起世因本经》中所说的方式,获得了具足戒与阿拉汉果。其余内容是容易理解的。
559.Aggaññasutte…pe… alatthunti aggaññasutte āgatanayena upasampadañceva arahattañca alatthuṃ paṭilabhiṃsu. Sesaṃ suviññeyyameva.
以十三部经庄严的《戒蕴品》的义理注释——名为“隐义阐明”——已经完成。
Niṭṭhitā ca terasasuttapaṭimaṇḍitassa sīlakkhandhavaggassa atthavaṇṇanāya