《给哇吒经》解说
11. Kevaṭṭasuttavaṇṇanā
给哇吒居士子的事迹解说
Kevaṭṭagahapatiputtavatthuvaṇṇanā
481「波波利菴婆林」:指波波利长者那片芒果繁茂的林苑。据说,那位长者为世尊建造了合适的香室,也为比丘僧团修建了夜间住处、日间住处、小屋、凉亭等,以墙垣围绕,配上庄严的门楼,将这精舍献给以佛陀为首的僧团;不过仍沿用旧名,称为“波波利菴婆林”。「给哇吒」:这是他的名字。有人说,因为他受过渔夫们的保护,或是在渔夫们当中长大,故得此称呼。关于「居士子」,虽然那时他已承袭了居士的地位,但因父亲才去世不久,所以仍依照先前的通称,还叫他“居士子”;因此经文说“居士大家”。所谓「大家」(mahāsālo),是由于拥有巨大财富而称为巨富;“大家”的意思,就像“我是大家,非常细嫩”等(《增支部》3.39)的说法一样,是把辅音“拉”(ra)转为“拉”(la)来读的。「具足信」:指具备普通凡夫的信仰。
481.Pāvārikambavaneti pāvārikaseṭṭhino ambabahule upavane. Taṃ kira so seṭṭhī bhagavato anucchavikaṃ gandhakuṭiṃ, bhikkhusaṅghassa ca rattiṭṭhānadivāṭṭhānakuṭimaṇḍapādīni sampādetvā pākāraparikkhittaṃ dvārakoṭṭhakasampannaṃ katvā buddhappamukhassa saṅghassa niyyātesi, purimavohārena pana ‘‘pāvārikambavana’’nti vuccati, tasmiṃ pāvārikambavane. Kevaṭṭoti idaṃ tassa nāmaṃ kevaṭṭehi saṃrakkhitattā, tesaṃ vā santike saṃvaḍḍhitattāti keci. ‘‘Gahapatiputtassā’’ti ettha kāmaṃ tadā so gahapatiṭṭhāne ṭhito, pitu panassa acirakālaṃkatatāya purimasamaññāya ‘‘gahapatiputto’’ tveva voharīyati, tenāha ‘‘gahapati mahāsālo’’ti. Mahāvibhavatāya mahāsāro, gahapatīti attho ra-kārassa la-kāraṃ katvā ‘‘mahāsālo sukhumālo aha’’ntiādīsu (a. ni. 3.39) viya. Saddhāsampannoti pothujjanikāya saddhāya vasena saddhā samannāgato.
「三弥提」:意思是完全成就,指他的财富、福报达到了圆满、极其丰足。经文说“安置在那个职位上”,是指世尊命令某位比丘说:“来吧,比丘,你每半个月、每个月或每年一次,为了激发人们的信心而示现神变吧”,并让他在那个位置上履行职责,这就叫“安置在那个职位上”。「超人之法」:是指佛陀等超越常人的圣者们所证得的法。这里的“超人”是表示区分对象的从格,因为这个神变正是从常人法中区分出来的,也就是指“超越常人法”。「燃烧的灯」:意思是正在燃烧着的灯。
Samiddhāti sammadeva iddhā, iddhiyā vibhavasampattiyā vepullappattāti attho. ‘‘Ehi tvaṃ bhikkhu anvaddhamāsaṃ, anumāsaṃ, anusaṃvaccharaṃ vā manussānaṃ pasādāya iddhipāṭihāriyaṃ karohī’’ti ekassa bhikkhuno āṇāpanaṃ tasmiṃ ṭhāne tassa ṭhapanaṃ nāma hotīti āha ‘‘ṭhānantare ṭhapetū’’ti. Uttarimanussānaṃdhammatoti uttarimanussānaṃ buddhādīnaṃ adhigamadhammato. Niddhāraṇe cetaṃ nissakkaṃ. Iddhipāṭihāriyañhi tato niddhāreti. Manussadhammato uttarīti pakatimanussadhammato upari. Pajjalitapadīpoti pajjalanto padīpo.
482「我不令其退没」:意即我不会让他从功德成就上退失,所以经文才说“戒的破坏”等等。这是增长信靠、扩大信赖,让自己对世尊的信赖状态变得显著、昭彰,明白地表现出来。
482.Na dhaṃsemīti guṇasampattito na cāvemi, tenāha ‘‘sīlabheda’’ntiādi. Vissāsaṃ vaḍḍhetvā bhagavati attano vissatthabhāvaṃ brūhetvā vibhūtaṃ pākaṭaṃ katvā.
神变的解说
Iddhipāṭihāriyavaṇṇanā
483-4「过患」:即指过失、缺点。 「犍陀罗明咒」:有小犍陀罗明咒和大犍陀罗明咒两种。其中,小犍陀罗明咒是一种能了知死去不满三年的有情投生何处的明咒。大犍陀罗明咒不仅了知这些,还能了知更久远的;其效用大致与神变智相近,能成就大部分神通范畴的变化事。据说,修成此明咒的人,在合适的地点与时间持诵咒语后,能将自己显现为种种不同的形态,也能显现出大象等物;本人也会变得仪表出众,还能安住于火界、安住于水界,乃至在虚空中展现自身。这一切都应视为如同幻术的景象。「痛苦」:即苦痛、受刺恼,因此注释说“被折磨”。
483-4.Ādīnavanti dosaṃ. Gandhārīti cūḷagandhārī, mahāgandhārīti dve gandhārīvijjā. Tattha cūḷagandhārī nāma tivassato oraṃ matānaṃ sattānaṃ upapannaṭṭhānajānanavijjā. Mahāgandhārī tampi jānāti tato uttaripi iddhividhañāṇakappaṃ yebhuyyena iddhividhakiccaṃ sādheti. Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise desakāle mantaṃ parijappitvā bahudhāpi attānaṃ dasseti, hatthiādīnipi dasseti, dassanīyopi hoti, aggithambhampi karoti, jalathambhampi karoti, ākāsepi attānaṃ dasseti. Sabbaṃ indajālasadisaṃ daṭṭhabbaṃ. Aṭṭoti dukkhito bādhito, tenāha ‘‘pīḷito’’ti.
记心神变的解说
Ādesanāpāṭihāriyavaṇṇanā
485「心所(cetasika)」一词,本是对于那些与心结合、与心相应的法之通称。然而,在把握此共通之称时,其实也已把握了心的种种差别,因其是以共通相来显示,却落实于差别之处。为了阐明此处摄取心所的用意,故说“意指喜悦与忧”。在此,摄取「喜悦」,即显示了与喜悦同处的贪等及信等;摄取「忧」,则显示了瞋等。至于「寻与伺」,它们本身就是以寻和伺的形态被显示的。像这样,「你的心意」:意即你的心意是以如此方式在活动。那是如何活动的呢?于是便说“或伴有喜悦”等等。而“像这样,你的心意”这一句,只是显示其伴有喜悦或伴有忧的状况,并非将每一种伴有喜悦或伴有忧的具体对象都一一列出。第二种:指的是“你的心意还有此”这一句。此处的“还有”一词中,iti是举例之词,如“有一端,迦旃延,就是‘有’”等比量,故说“正在思惟此义与彼义”;pi字则
485. Kāmaṃ ‘‘cetasika’’nti padaṃ ye cetasi niyuttā cittena sampayuttā, tesaṃ sādhāraṇavacanaṃ, sādhāraṇe pana gahite cittaviseso gahitova hoti, sāmaññajotanā ca visese avatiṭṭhatīti cetasikaggahaṇassa adhippāyaṃ vivaranto ‘‘somanassadomanassaṃ adhippeta’’nti āha. Somanassaggahaṇena cettha tadekaṭṭhā rāgādayo, saddhādayo ca dassitā honti, domanassaggahaṇena dosādayo. Vitakkavicārā pana sarūpeneva dassitā. Evaṃ tava manoti iminā ākārena tava mano pavattoti attho . Kena pakārena pavattoti āha ‘‘somanassito vā’’tiādi. ‘‘Evaṃ tava mano’’ti idaṃ pana somanassitatādimattadassanaṃ, na pana yena yena somanassito vā domanassito vā, taṃ taṃ dassanaṃ. Dutiyanti ‘‘itthampi te mano’’ti idaṃ. Itipīti ettha iti-saddo nidassanattho ‘‘atthīti kho, kaccāna, ayameko anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) viya, tenāha ‘‘imañca imañca atthaṃ cintayamāna’’nti pi-saddo vuttatthasampiṇḍanattho. Parassa cintaṃ manati jānāti etenāti cintāmaṇi. Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise desakāle mantaṃ parijappitvā yassa cittaṃ jānitukāmo, tassa diṭṭhasutādivisesasañjānanamukhena cittācāraṃ anuminanto kathetīti keci. Apare ‘‘vācaṃ niccharāpetvā tattha akkharasallakkhaṇavasenā’’ti vadanti.
教诫神变注疏
Anusāsanīpāṭihāriyavaṇṇanā
486「令转起」:成为转起者,即依转起的方式而言。因为「唯」这个词,是依所教导的教诫,以规则的方式及遮止的方式,对转起之相的把握;而它通过显示正思惟与邪思惟的转起之相而运作,是为了阐明其中的功德与过患。其意是“唯是无常想,而非常想”。之所以取用「唯」字,是为遮止对立之法。此处取用「唯」字的含义与用意,也应依前述之理来理解。取用「此」字,道理亦然。「对五种欲功德之贪染」应视为仅是举例,因为也欲断除其余之贪以及瞋等;而断除那些,就如同为了放出腐血而以清除先前的腐肉为方便一样,是排除其余贪等的方便,所以这样说。「唯是出世间法」这一决定,因其为对立面之故,应视为旨在遮止有过失的法,因为那些作为证悟彼法之方便与功德的其他无过失法,与彼并无间隔。展示神变:意指通过显示神通,去消除他人心相续中净信等的对立面。依此道理,其余
486.Pavattentāti pavattanakā hutvā, pavattanavasenāti attho. ‘‘Eva’’nti hi padaṃ yathānusiṭṭhāya anusāsaniyā vidhivasena, paṭisedhavasena ca pavattiākāraparāmasanaṃ, sā ca sammāvitakkānaṃ micchāvitakkānañca pavattiākāradassanavasena pavattati tattha ānisaṃsassa ādīnavassa ca vibhāvanatthaṃ. Aniccasaññameva na niccasaññanti attho. Paṭiyogīnivattanatthañhi eva-kāraggahaṇaṃ. Idhāpi evaṃ saddaggahaṇassa attho, payojanañca vuttanayeneva veditabbaṃ. Idaṃgahaṇepi eseva nayo. Pañcakāmaguṇikarāganti nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ, tadaññarāgassa, dosādīnañca pahānassa icchitattā, tappahānassa ca tadaññarāgādikhepanassa upāyabhāvato tathā vuttaṃ duṭṭhalohitavimocanassa pubbaduṭṭhamaṃsakhepanūpāyatā viya. Lokuttaradhammamevāti avadhāraṇaṃ paṭipakkhabhāvato sāvajjadhammanivattanaparaṃ daṭṭhabbaṃ tassādhigamūpāyānisaṃsabhūtānaṃ tadaññesaṃ anavajjadhammānaṃ nānantariyabhāvato. Iddhividhaṃ iddhipāṭihāriyanti dasseti iddhidassanena parasantāne pasādādīnaṃ paṭipakkhassa haraṇato. Iminā nayena sesapadadvayepi attho veditabbo. Satataṃ dhammadesanāti sabbakālaṃ desetabbadhammadesanā.
“以神变(Iddhipāṭihāriyenā)”:此为具格,表伴随义,意思是“与神变一起”。“以他心神变(Ādesanāpāṭihāriyenā)”中,道理相同。应理解为“这是法将(Dhammasenāpatissa)所常行的”。以“了知心行(Cittācāraṃ ñatvā)”显示他心神变;以“开示了法(Dhammaṃ desesī)”显示教诫神变。说“诸佛恒常说法(buddhānaṃ satataṃ dhammadesanā)”,是为了彰显教诫神变于此处的殊胜。前两种神变易受讥嫌,因为它们容易被人以看似合理的理由来讥嫌;它们有过失,因为它们并非断除过失的方便。正因为有过失,它们不能长久安立,不能久住。由于不能长久安立,故说它们“不导出”——这是从结果推究其原因。正因为不具足导出的特性,所以它们不是能长久安住之法。教诫神变则没有讥嫌,因为它以清净为来源,也以清净为所依。正因如此,它没有过失。确实,在教诫神变中,不可能生起前后矛盾等过失。由于没有过失,所以它能
Iddhipāṭihāriyenāti sahayoge karaṇavacanaṃ, iddhipāṭihāriyena saddhinti attho. Ādesanāpāṭihāriyenāti etthāpi eseva nayo. Dhammasenāpatissa āciṇṇanti yojanā. ‘‘Cittācāraṃ ñatvā’’ti iminā ādesanāpāṭihāriyaṃ dasseti. ‘‘Dhammaṃ desesī’’ti iminā anusāsanīpāṭihāriyaṃ ‘‘buddhānaṃ satataṃ dhammadesanā’’ti anusāsanīpāṭihāriyassa tattha sātisayatāya vuttaṃ. Saupārambhāni patirūpena upārambhitabbato. Sadosāni dosasamucchindanassa anupāyabhāvato. Sadosattā eva addhānaṃ na tiṭṭhanti cirakālaṭṭhāyīni na honti. Addhānaṃ atiṭṭhanato na niyyantīti phalena hetuno anumānaṃ. Aniyyānikatāya hi tāni anaddhaniyāni. Anusāsanīpāṭihāriyaṃ anupārambhaṃ visuddhippabhavato, visuddhinissayato ca. Tato eva niddosaṃ. Na hi tattha pubbāparavirodhādidosasambhavo. Niddosattā eva addhānaṃ tiṭṭhati paravādavātehi, kilesavātehi ca anupahantabbato. Tasmāti yathāvuttakāraṇato, tena saupārambhādiṃ, anupārambhādiṃ cāti ubhayaṃ ubhayattha yathākkamaṃ gārayhapāsaṃsabhāvānaṃ hetubhāvena paccāmasati.
“大种灭尽寻求者”之事义释
Bhūtanirodhesakavatthuvaṇṇanā
487“为了显示不具导出的性质(Aniyyānikabhāvadassanatthaṃ)”:因为那位寻求大种的比丘,虽于前两种神变已得自在,成为善巧者,却未能了悟那名为“大种无余灭尽”的涅槃。因此,那两种神变由于并不带来导出,故为不具导出性——这是为了说明它们不具导出的性质。而第三种教诫神变,对于修习它的人来说,决定能带来导出,所以为了显示它具足导出性。
487.Aniyyānikabhāvadassanatthanti yasmā mahābhūtapariyesako bhikkhu purimesu dvīsu pāṭihāriyesu vasippatto kusalopi samāno mahābhūtānaṃ aparisesanirodhasaṅkhātaṃ nibbānaṃ nāvabujjhi , tasmā tāni niyyānāvahatābhāvato aniyyānikānīti tesaṃ aniyyānikabhāvadassanatthaṃ. Tatiyaṃ pana takkarassa ekantato niyyānāvahanti tasseva niyyānikabhāvadassanatthaṃ.
这样显示了这段开示的主要目的之后,现在为了显示附带的目的,才又进一步说“再者(apicā)”等。“寻求大种者(Mahābhūte pariyesanto)”:是指通过无余灭尽的方式去寻找大种的人,也就是在审查那些大种的无余灭尽——这就是它的意思。“游历后(Vicaritvā)”:被法性所催促而去游历之后。据说,如同那位比丘出生时即有大地震动等那样,他这样去游历,也是法性所成的。为了彰显他的伟大性(Mahantabhāvappakāsanatthaṃ):就是为了彰显在包含天人的世间中,不与任何人共通的、诸佛大神力的那种伟大。“这也是一种原因(Idañca kāraṇaṃ)”:在一切佛陀的教法中,会有这样一位比丘,能够彰显当时佛陀的大神力,这也是在显示其中的一种原因。
Evametissā desanāya mukhyapayojanaṃ dassetvā idāni anusaṅgikampi dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Mahābhūte pariyesantoti aparisesaṃ nirujjhanavasena mahābhūte gavesanto, tesaṃ anavasesanirodhaṃ vīmaṃsantoti attho. Vicaritvāti dhammatāya codiyamāno vicaritvā. Dhammatāsiddhaṃ kiretaṃ, yadidaṃ tassa bhikkhuno tathā vicaraṇaṃ, yathā abhijātiyaṃ mahāpathavikampādi. Mahantabhāvappakāsanatthanti sadevake loke anaññasādhāraṇassa buddhānaṃ mahantabhāvassa mahānubhāvatāya dīpanatthaṃ. Idañca kāraṇanti sabbesampi buddhānaṃ sāsane īdiso eko bhikkhu tadānubhāvappakāsano hotīti idampi kāraṇaṃ dassento.
“于何处”(Kattha):此是相的处格,故“于何处”意为“在什么处所、以什么为原因”。“缘于何”(Kiṃ āgammā):意为“证得了什么作为所缘之缘”,故他说“达到了什么”。“他们”(Te):指那些大种。“以不转起的方式”(Appavattivasenā):以不再生起的方式。“以一切行相”(Sabbākārenā):指从词义、特征等行相——从源头、聚、粉碎、多样、单一、可分别、不可分别、同类、异类、内、外、摄、缘的具备、缘的分别等行相;也指从具备资具、略说资具、分别、各自特征、略说特征、分别特征等行相——以此一切行相。
Katthāti nimitte bhummaṃ, tasmā katthāti kismiṃ ṭhāne kāraṇabhūte. Kiṃ āgammāti kiṃ ārammaṇaṃ paccayabhūtaṃ adhigantvā, tenāha ‘‘kiṃ pattassā’’ti. Teti mahābhūtā. Appavattivasenāti anuppajjanavasena. Sabbākārenāti vacanatthalakkhaṇādisamuṭṭhānakalāpacuṇṇanānattekattavinibbhogāvinibbhoga- sabhāgavisabhāgaajjhattikabāhirasaṅgahapaccayasamannāhārapaccayavibhāgākārato, sasambhārasaṅkhepasasambhāravibhattisalakkhaṇasaṅkhepasalakkhaṇavibhattiākārato cāti sabbena ākārena.
488“天”:因他们在此具足五种欲功德而游走、嬉戏、照耀,故称为天、天界。“通往天界之道”:他们通过此道前往、到达那里,故称为通往天界之道。“行使自在”这里指能随心所欲到达想去之处。四大王是他们的主宰,故称“四大王天”。那些证得道果的天人,对这一问题的内容只能了知一部分,他们心想:“然而这个问题属于佛陀的境界。”因此说不知道,故他说“在佛陀境界中”等。这里所说的“彻底压制”,是指逼迫,故他说“再三追问”。“更殊胜者”:指在容貌的成就以及智慧、辩才等功德方面都超过我们,比其他人更为可爱可意。“更胜妙者”:指更为崇高,故他说“最上者”。
488. Dibbanti ettha pañcahi kāmaguṇehi samaṅgībhūtā hutvā vicaranti, kīḷanti, jotanti cāti devo, devaloko. Taṃ yanti upagacchanti etenāti devayāniyo. Vasaṃ vattentoti ettha vasavattanaṃ nāma yathicchitaṭṭhānagamanaṃ. Cattāro mahārājāno etesaṃ issarāti cātumahārājikā yā devatā maggaphalalābhino tā tamatthaṃ ekadesena jāneyyuṃ buddhavisayo panāyaṃ pañhoti cintetvā ‘‘na jānāmā’’ti āhaṃsu, tenāha ‘‘buddhavisaye’’tiādi. Ajjhottharaṇaṃ nāmettha nippīḷananti āha ‘‘punappunaṃ pucchatī’’ti. Abhikkantatarāti rūpasampattiyā ceva paññāpaṭibhānādiguṇehi ca amhe abhibhuyya paresaṃ kāmanīyatarā. Paṇītatarāti uḷāratarā, tenāha ‘‘uttamatarā’’ti.
491-3“与通往天界之道相似的”:因为此处意指的正是神变智。“或是通往天界之道……所有这些都只是神变智的名称”,此乃是依照巴利圣典及诸注疏各处流传下来的惯例而说。
491-3.Devayāniyasadiso iddhividhañāṇasseva adhippetattā. ‘‘Devayāniyamaggoti vā …pe… sabbametaṃ iddhividhañāṇasseva nāma’’nti idaṃ pāḷiyaṃ aṭṭhakathāsu ca tattha tattha āgataruḷhivasena vuttaṃ.
494「到来之前的相」:即梵天到来之前便已显现的预兆。「显露」:指显现出来。「变得明显」:即变得清晰可辨。
494.Āgamanapubbabhāge nimittanti brahmuno āgamanassa pubbabhāge uppajjananimittaṃ. Pāturahosīti āvi bhavi. Pākaṭo ahosīti pakāso ahosi.
497「以一分」:即以一部分,具体指依执受而说,也就是属于有情相续的那一部分,这是它的含义。‘于非执受中也是如此’:是指在非根所执的色法中也是如此。「以无分」:即以毫无剩余的方式。「于问而迷惘者」:是指不知道该如何恰当地提出问题的人。「显示了提问的过失后」:意思是,阐明了他那种提问方式的过失之后。因为解答必须与提问相符,要以与提问同类的方式来作答;而如来们从不偏离主题、答非所问;然而,若解答只在义理上相符,提问者却无法理解,便会陷入困惑。因此,教导如何提问是诸佛的常行法式。所以他这么说‘教导了提问之后’等。
497.Padesenāti ekadesena, upādinnakavasena, sattasantānapariyāpannenāti attho. Anupādinnakepīti anindriyabaddhepi. Nippadesato anavasesato. Pucchāmūḷhassāti pucchituṃ ajānantassa. Pucchāya dosaṃ dassetvāti tena katapucchāya pucchitākāre dosaṃ vibhāvetvā. Yasmā vissajjanaṃ nāma pucchānurūpaṃ pucchāsabhāgena vissajjetabbato, na ca tathāgatā virajjhitvā katapucchānurūpaṃ vissajjenti, atthasabhāgatāya ca vissajjanassa pucchakā tadatthaṃ anavabujjhantā sammuyhanti, tasmā pucchāya sikkhāpanaṃ buddhāciṇṇaṃ, tenāha ‘‘pucchaṃ sikkhāpetvā’’tiādi.
498「无依着」:即没有缘,意思是一切原因都已彻底断除。「所执取者」:仅仅是指与根相连的色法。由于色法的聚集是朝向一方、依相续而安立的,在色相续中以形状而立‘长’之名,相较于长而于微小者立‘短’之名,而这两者特别地是通过取色形相来把握的,因此说:‘长与短’是依形状而说的所造色。在分量的微细中,有‘细’的名称;相较于细,于粗大者则有‘粗’的名称。这两者也同样特别地是通过取色形相来把握的,因此他说‘也以此……’等。这里的‘也’字,据说是在总结此义:即前面‘依形状而说了所造色’一句,实际上也仅仅是在说它的颜色。「美」:即美丽、可意的意思。「不美」:即不美丽、不可意的意思,这样说,是为了说明它是指可意与不可意的所缘。在长与短、细与粗、美与不美这三组中,所取的都是所造色,因为大种色已别别把握。「名」:是指受、想、行、识这四蕴。因为它们朝着所缘而‘倾向’,并有‘令了知、命名’的作用,所以称为‘名’。前文以‘长、短’等所论述的内容,在这里则依‘变坏’
498.Appatiṭṭhāti appaccayā, sabbaso samucchinnakāraṇāti attho. Upādinnaṃ yevāti indriyabaddhameva. Yasmā ekadisābhimukhaṃ santānavasena saṇṭhite rūpappabandhe dīghasamaññā taṃ upādāya tato appake rassasamaññā tadubhayañca visesato rūpaggahaṇamukhena gayhati, tasmā āha ‘‘dīghañca rassañcāti saṇṭhānavasena upādārūpaṃ vutta’’nti. Appaparimāṇe rūpasaṅghāte aṇusamaññā, taṃ upādāya tato mahati thūlasamaññā. Idampi dvayaṃ visesato rūpaggahaṇamukhena gayhati, tenāha ‘‘imināpī’’tiādi. Pi-saddena cettha ‘‘saṇṭhānavasena upādārūpaṃ vutta’’nti etthāpi vaṇṇamattameva kathitanti imamatthaṃ samuccinatīti vadanti. Subhanti sundaraṃ, iṭṭhanti attho. Asubhanti asundaraṃ, aniṭṭhanti vuttaṃ hoti. Tenevāha ‘‘iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ panevaṃ kathita’’nti. Dīghaṃ rassaṃ, aṇuṃ thūlaṃ, subhāsubhanti tīsu ṭhānesu upādārūpasseva gahaṇaṃ, bhūtarūpānaṃ visuṃ gahitattā. Nāmanti vedanādikkhandhacatukkaṃ tañhi ārammaṇābhimukhaṃ namanato, nāmakaraṇato ca ‘‘nāma’’nti vuccati. Heṭṭhā ‘‘dīghaṃ rassa’’ntiādinā vuttameva idha ruppanaṭṭhena ‘‘rūpa’’nti gahitanti āha ‘‘dīghādibhedaṃ rūpañcā’’ti. Dīghādīti ca ādi-saddena āpādīnañca saṅgaho daṭṭhabbo. Yasmā vā dīghādisamaññā na rūpāyatanavatthukāva, atha kho bhūtarūpavatthukāpi. Tathā hi saṇṭhānaṃ phusanamukhenapi gayhati, tasmā dīgharassādiggahaṇena bhūtarūpampi gayhatevāti ‘‘dīghādibhedaṃ rūpa’’micceva vuttaṃ. Kiṃ āgammāti kiṃ adhigantvā kissa adhigamahetu. ‘‘Uparujjhatī’’ti idaṃ anuppādanirodhaṃ sandhāya vuttaṃ, na khaṇanirodhanti āha ‘‘asesametaṃ nappavattatī’’ti.
499「应被知」:意为应以殊胜的方式了知,即应以最殊胜的智慧——圣道智,现前亲证。以此义故,说“这是涅槃的名称”。「能指示」即指示,指能被眼识所了别的事物。「无指示」即不能被指示,也就是不能被眼识所了别,这是他们的说法。或者,“指示”也指譬喻,「无指示」是说它没有譬喻。因为恒常、唯一、极其寂静殊胜的涅槃,无论到哪里都找不到可与之比拟的相似譬喻。凡是本来无而后有,有后又灭去的,即是“有为”,它以生、灭为边际,是有边际的;而无为的涅槃是恒常的,它完全没有‘生’与‘灭’这两个边际,因此也没有所谓“新性灭尽”的老化,所以说:‘没有生起的边际……乃至……无有边际’。在介绍了‘渡场’这一名称之后,为了显示其词源,他解释道:‘他们在此处饮水,由此称为饮处’。此处‘饮处’即饮水之处。依词源规则,音转为bha。或从‘完全清净’义上说,它是‘遍放光明’,即因不被任何事物染污,从一切方面看来都是光辉的。「止灭」:对于已证得……
499.Viññātabbanti visiṭṭhena ñātabbaṃ, ñāṇuttamena ariyamaggañāṇena paccakkhato jānitabbanti attho, tenāha ‘‘nibbānassetaṃ nāma’’nti. Nidissatīti nidassanaṃ, cakkhuviññeyyaṃ. Na nidassanaṃ anidassanaṃ, acakkhuviññeyyanti etamatthaṃ vadanti. Nidassanaṃ vā upamā, taṃ etassa natthīti anidassanaṃ. Na hi nibbānassa niccassa ekassa accantasantapaṇītasabhāvassa sadisaṃ nidassanaṃ kutoci labbhatīti. Yaṃ ahutvā sambhoti, hutvā paṭiveti taṃ saṅkhataṃ udayavayantehi saantaṃ, asaṅkhatassa pana nibbānassa niccassa te ubhopi antā na santi, tato eva navabhāvāpagamasaṅkhāto jarantopi tassa natthīti āha ‘‘uppādanto…pe… ananta’’nti. ‘‘Titthassa nāma’’nti vatvā tattha nibbacanaṃ dassetuṃ ‘‘papanti etthāti papa’’nti vuttaṃ. Ettha hi papanti pānatitthaṃ. Bha-kāro kato niruttinayena. Visuddhaṭṭhena vā sabbatopabhaṃ, kenaci anupakkiliṭṭhatāya samantato pabhassaranti attho . Yena nibbānaṃ adhigataṃ, taṃ santatipariyāpannānaṃyeva idha anuppādanirodho adhippetoti vuttaṃ ‘‘upādinnakadhammajātaṃ nirujjhati appavattaṃ hotī’’ti.
「于彼处」:是指在“以识的灭”这句经文中所说的那个处所。「识」:将识单独提出,因为它是应被分别的。「此在此处止灭」:意为在这个涅槃中,此名色依于最后识的灭——以不再生起的方式——在无余涅槃界中灭尽。因此他说:“犹如燃尽的灯芯火焰,进入不可施设的状态”。这里的“最后识”特指阿拉汉的死亡心。此外,诸如“即使是对于行作识”等表述,也是从有余涅槃的角度来宣说无余涅槃,因为其要旨是名色毫无剩余、彻底止灭,故他说:“以不再生起的方式止灭”。「以入流道智」:这是表示“作者”或“工具”的具格用法。而“以灭”则指原因。「此处」:即在这个涅槃里。其余在意义上未作特别分析的部分,皆容易理解。
Tatthāti ‘‘viññāṇassa nirodhenā’’ti yaṃ padaṃ vuttaṃ, tasmiṃ. ‘‘Viññāṇa’’nti viññāṇaṃ uddharati vibhattabbattā etthetaṃ uparujjhatīti etasmiṃ nibbāne etaṃ nāmarūpaṃ carimakaviññāṇanirodhena anuppādavasena nirujjhati anupādisesāya nibbānadhātuyā, tenāha ‘‘vijjhātadīpasikhā viya apaṇṇattikabhāvaṃ yātī’’ti. ‘‘Carimakaviññāṇa’’nti hi arahato cuticittaṃ adhippetaṃ. ‘‘Abhisaṅkhāraviññāṇassāpī’’tiādināpi saupādisesanibbānamukhena anupādisesanibbānameva vadati nāmarūpassa anavasesato uparujjhanassa adhippetattā, tenāha ‘‘anuppādavasena uparujjhatī’’ti. Sotāpattimaggañāṇenāti kattari, karaṇe vā karaṇavacanaṃ. Nirodhenāti pana hetumhi. Etthāti etasmiṃ nibbāne. Sesamettha yaṃ atthato na vibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.