《凯瓦塔经》的注释
11. Kevaṭṭasuttavaṇṇanā
给哇咤居士子的事迹解说
Kevaṭṭagahapatiputtavatthuvaṇṇanā
481波波利庵婆林,就是波波利长者的那片芒果茂盛的园林。据说,那位长者给世尊建了一座合适的香室,又为比丘僧团建了夜间住处、日间住处、小屋、凉亭等,用围墙围起来,还造了门楼,然后把这处精舍献给了以佛陀为首的僧团。不过因为沿用旧名,所以还是叫“波波利庵婆林”,也就是在那片波波利庵婆林里。给哇咤,这是他的名字。有人说,因为他受到渔夫们的保护,或者是在渔夫们身边长大的,所以得了这个名字。说到“居士子”,虽然那时他处于居士的身份,但因为他的父亲不久前去世,所以沿用旧称,仍被称为“居士子”,因此说“居士、大富”。因为拥有大财富,所以是大富,意思是居士,这是把r音变成l音,就像“我是大富、娇生惯养”等(增支部3.39)中那样。具足信心,就是以凡夫信心的力量而具有信心。
481.Pāvārikambavaneti pāvārikaseṭṭhino ambabahule upavane. Taṃ kira so seṭṭhī bhagavato anucchavikaṃ gandhakuṭiṃ, bhikkhusaṅghassa ca rattiṭṭhānadivāṭṭhānakuṭimaṇḍapādīni sampādetvā pākāraparikkhittaṃ dvārakoṭṭhakasampannaṃ katvā buddhappamukhassa saṅghassa niyyātesi, purimavohārena pana ‘‘pāvārikambavana’’nti vuccati, tasmiṃ pāvārikambavane. Kevaṭṭoti idaṃ tassa nāmaṃ kevaṭṭehi saṃrakkhitattā, tesaṃ vā santike saṃvaḍḍhitattāti keci. ‘‘Gahapatiputtassā’’ti ettha kāmaṃ tadā so gahapatiṭṭhāne ṭhito, pitu panassa acirakālaṃkatatāya purimasamaññāya ‘‘gahapatiputto’’ tveva voharīyati, tenāha ‘‘gahapati mahāsālo’’ti. Mahāvibhavatāya mahāsāro, gahapatīti attho ra-kārassa la-kāraṃ katvā ‘‘mahāsālo sukhumālo aha’’ntiādīsu (a. ni. 3.39) viya. Saddhāsampannoti pothujjanikāya saddhāya vasena saddhā samannāgato.
三弥提的意思是:完全成就了,也就是在神通、财富与福报上达到了圆满。经文说“安置在别的职位上”,是因为世尊曾命令一位比丘说:“来吧,比丘,你每半个月、每个月或每年一次,为了激发人们的净信而示现神通变化吧”,让他在那个位置上承担这件事,这就叫“安置在别的职位上”。“超人之法”,是指佛陀等超越常人的圣者们所证得的法。这里的“超人”是表示区分对象的从格,因为神通变化正是从常人法中区分出来的,也就是“超越常人法”。“燃烧的灯”,就是正在燃烧着的灯。
Samiddhāti sammadeva iddhā, iddhiyā vibhavasampattiyā vepullappattāti attho. ‘‘Ehi tvaṃ bhikkhu anvaddhamāsaṃ, anumāsaṃ, anusaṃvaccharaṃ vā manussānaṃ pasādāya iddhipāṭihāriyaṃ karohī’’ti ekassa bhikkhuno āṇāpanaṃ tasmiṃ ṭhāne tassa ṭhapanaṃ nāma hotīti āha ‘‘ṭhānantare ṭhapetū’’ti. Uttarimanussānaṃdhammatoti uttarimanussānaṃ buddhādīnaṃ adhigamadhammato. Niddhāraṇe cetaṃ nissakkaṃ. Iddhipāṭihāriyañhi tato niddhāreti. Manussadhammato uttarīti pakatimanussadhammato upari. Pajjalitapadīpoti pajjalanto padīpo.
482“我不令其退没”:意思是我不让他从功德成就上退失,所以经文才说“戒的破坏”等等。这是增长信靠、扩大信赖,让自己对世尊的信赖状态变得显著、昭彰,明白地表现出来。
482.Na dhaṃsemīti guṇasampattito na cāvemi, tenāha ‘‘sīlabheda’’ntiādi. Vissāsaṃ vaḍḍhetvā bhagavati attano vissatthabhāvaṃ brūhetvā vibhūtaṃ pākaṭaṃ katvā.
神变的解说
Iddhipāṭihāriyavaṇṇanā
483-4过患,就是过失。(“痛苦”:苦痛、受刺恼,因此注释说“被折磨”。)犍陀罗明,分为小犍陀罗明和大犍陀罗明两种。其中,小犍陀罗明是一种能知道死去不满三年的众生投生到哪里的明咒。大犍陀罗明则连那些也能知道,而且还能知道比这更久远的,大体上跟神变智差不多,能成办大多数神通变化的事。据说,修成这种明咒的人,在适当的地方和时间诵咒之后,能把自己变化出许多不同的样子,也能变出大象等种种东西,自己也会变得好看,还能制造火柱、水柱,甚至能在空中显示自己。这一切都应视为如同因陀罗网一样。
483-4.Ādīnavanti dosaṃ. Gandhārīti cūḷagandhārī, mahāgandhārīti dve gandhārīvijjā. Tattha cūḷagandhārī nāma tivassato oraṃ matānaṃ sattānaṃ upapannaṭṭhānajānanavijjā. Mahāgandhārī tampi jānāti tato uttaripi iddhividhañāṇakappaṃ yebhuyyena iddhividhakiccaṃ sādheti. Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise desakāle mantaṃ parijappitvā bahudhāpi attānaṃ dasseti, hatthiādīnipi dasseti, dassanīyopi hoti, aggithambhampi karoti, jalathambhampi karoti, ākāsepi attānaṃ dasseti. Sabbaṃ indajālasadisaṃ daṭṭhabbaṃ. Aṭṭoti dukkhito bādhito, tenāha ‘‘pīḷito’’ti.
记心神变的解说
Ādesanāpāṭihāriyavaṇṇanā
485“心所”这个词,是那些与心相连、和心相应的法的通称。不过,一旦把握了这个通称,其实也就把握了心的具体差别,因为共通性的说明最终会落在具体差别上。为了阐明这里取“心所”一词的用意,所以说“意指喜与忧”。这里,取“喜”就显示了与喜同组的贪等和信等,取“忧”就显示了嗔等。而“寻与伺”则是直接按其本身的样子显示的。像这样,你的意——意思是你的意是以这种方式运作的。是以哪种方式运作呢?所以说“或从喜”等等。而“像这样,你的意”这一句,只是显示有喜等状态而已,并不是把每一种有喜或有忧的具体情形都一一列出来。第二句,指的是“你的意也是如此”这一句。这里的“也”字,iti是表示举例,就像“有一边,迦旃延,这就是‘有’”等经文中的用法一样,因此说“正在思惟这个义和那个义”;pi字则是用来把已说的内容总括起来的。能了知他人之心,叫做“心宝”。据说,成就这种明的人,在适当的地方和时间诵持咒语后,如果想了解某人的心,就通过观察对方所见所闻等特殊迹象,来推测其心的运作方式并说出来——这是某些人的说法。另一些人则说:“让对方说出话来,然后根据字母的特征来观察。”
485. Kāmaṃ ‘‘cetasika’’nti padaṃ ye cetasi niyuttā cittena sampayuttā, tesaṃ sādhāraṇavacanaṃ, sādhāraṇe pana gahite cittaviseso gahitova hoti, sāmaññajotanā ca visese avatiṭṭhatīti cetasikaggahaṇassa adhippāyaṃ vivaranto ‘‘somanassadomanassaṃ adhippeta’’nti āha. Somanassaggahaṇena cettha tadekaṭṭhā rāgādayo, saddhādayo ca dassitā honti, domanassaggahaṇena dosādayo. Vitakkavicārā pana sarūpeneva dassitā. Evaṃ tava manoti iminā ākārena tava mano pavattoti attho . Kena pakārena pavattoti āha ‘‘somanassito vā’’tiādi. ‘‘Evaṃ tava mano’’ti idaṃ pana somanassitatādimattadassanaṃ, na pana yena yena somanassito vā domanassito vā, taṃ taṃ dassanaṃ. Dutiyanti ‘‘itthampi te mano’’ti idaṃ. Itipīti ettha iti-saddo nidassanattho ‘‘atthīti kho, kaccāna, ayameko anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) viya, tenāha ‘‘imañca imañca atthaṃ cintayamāna’’nti pi-saddo vuttatthasampiṇḍanattho. Parassa cintaṃ manati jānāti etenāti cintāmaṇi. Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise desakāle mantaṃ parijappitvā yassa cittaṃ jānitukāmo, tassa diṭṭhasutādivisesasañjānanamukhena cittācāraṃ anuminanto kathetīti keci. Apare ‘‘vācaṃ niccharāpetvā tattha akkharasallakkhaṇavasenā’’ti vadanti.
教诫神变的注释
Anusāsanīpāṭihāriyavaṇṇanā
486“使转起”:成为能令转起者,也就是依转起的方式来说。因为“唯”这个字,是依照所教导的教诫,从规则和遮止两方面来把握转起的方式;而这是通过显示正思惟和邪思惟的转起方式来说明的,目的是为了阐明其中的功德与过患。意思是:唯是无常想,而非常想。取用“唯”字,是为了遮止对立之法。这里取用“唯”字的含义和用意,也应当依照前面所说的方式来理解。取用“此”字,道理也是一样。“对五种欲功德之贪染”应当看作只是举例,因为其他贪染以及嗔等的断除也是所希求的,而断除那些贪染等,正是舍断其他贪染等的方便,所以说如此,犹如吐出毒血是吐出先前所中毒肉的方便一样。“唯是出世间法”这一限定,应当看作是从对治方面遮止有罪法,因为证得它的方便和功德,与其他无罪法并非不同。“示现种种神变、神变神通”,是通过显示神变,来去除他人相续中信心等的对立面。依此方式,其余两词的含义也应当理解。“恒常说法”:于一切时中应说的法之开示。
486.Pavattentāti pavattanakā hutvā, pavattanavasenāti attho. ‘‘Eva’’nti hi padaṃ yathānusiṭṭhāya anusāsaniyā vidhivasena, paṭisedhavasena ca pavattiākāraparāmasanaṃ, sā ca sammāvitakkānaṃ micchāvitakkānañca pavattiākāradassanavasena pavattati tattha ānisaṃsassa ādīnavassa ca vibhāvanatthaṃ. Aniccasaññameva na niccasaññanti attho. Paṭiyogīnivattanatthañhi eva-kāraggahaṇaṃ. Idhāpi evaṃ saddaggahaṇassa attho, payojanañca vuttanayeneva veditabbaṃ. Idaṃgahaṇepi eseva nayo. Pañcakāmaguṇikarāganti nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ, tadaññarāgassa, dosādīnañca pahānassa icchitattā, tappahānassa ca tadaññarāgādikhepanassa upāyabhāvato tathā vuttaṃ duṭṭhalohitavimocanassa pubbaduṭṭhamaṃsakhepanūpāyatā viya. Lokuttaradhammamevāti avadhāraṇaṃ paṭipakkhabhāvato sāvajjadhammanivattanaparaṃ daṭṭhabbaṃ tassādhigamūpāyānisaṃsabhūtānaṃ tadaññesaṃ anavajjadhammānaṃ nānantariyabhāvato. Iddhividhaṃ iddhipāṭihāriyanti dasseti iddhidassanena parasantāne pasādādīnaṃ paṭipakkhassa haraṇato. Iminā nayena sesapadadvayepi attho veditabbo. Satataṃ dhammadesanāti sabbakālaṃ desetabbadhammadesanā.
“以神变”这一说法,是在表示伴随关系的动作语,意思是“与神变一起”。“以他心神变”这里也是同样的道理。应理解为“这是法将所常行的”。用“了知心行”这句话,显示的是他心神变;用“开示了法”这句话,显示的是教诫神变。说“诸佛恒常说法”,是因为教诫神变在这方面更为殊胜,所以才这样说。前两种神变容易招致讥嫌,因为它们容易被人用看似合理的理由来指责;它们带有过失,因为它们不是断除过失的方法。正因为带有过失,它们不能长久安立,不能长久存在。由于不能长久安立,所以说它们“不导出”——这是从结果来推知原因。正因为不具有导出的性质,所以它们不是能长久安住之法。教诫神变则没有讥嫌,因为它以清净为来源,也以清净为所依。正因如此,它没有过失。在教诫神变中,确实不可能产生前后矛盾等过失。由于没有过失,所以它能长久安立,不会被外道的议论之风和烦恼之风所摧毁。因此,依据上述理由,它(教诫神变)以“无讥嫌”等功德而受到赞叹,而前两种(神变)以“有讥嫌”等过失而受到呵责。这样,两者各自对应,作为可呵责与可赞叹的原因,而依次加以引用。
Iddhipāṭihāriyenāti sahayoge karaṇavacanaṃ, iddhipāṭihāriyena saddhinti attho. Ādesanāpāṭihāriyenāti etthāpi eseva nayo. Dhammasenāpatissa āciṇṇanti yojanā. ‘‘Cittācāraṃ ñatvā’’ti iminā ādesanāpāṭihāriyaṃ dasseti. ‘‘Dhammaṃ desesī’’ti iminā anusāsanīpāṭihāriyaṃ ‘‘buddhānaṃ satataṃ dhammadesanā’’ti anusāsanīpāṭihāriyassa tattha sātisayatāya vuttaṃ. Saupārambhāni patirūpena upārambhitabbato. Sadosāni dosasamucchindanassa anupāyabhāvato. Sadosattā eva addhānaṃ na tiṭṭhanti cirakālaṭṭhāyīni na honti. Addhānaṃ atiṭṭhanato na niyyantīti phalena hetuno anumānaṃ. Aniyyānikatāya hi tāni anaddhaniyāni. Anusāsanīpāṭihāriyaṃ anupārambhaṃ visuddhippabhavato, visuddhinissayato ca. Tato eva niddosaṃ. Na hi tattha pubbāparavirodhādidosasambhavo. Niddosattā eva addhānaṃ tiṭṭhati paravādavātehi, kilesavātehi ca anupahantabbato. Tasmāti yathāvuttakāraṇato, tena saupārambhādiṃ, anupārambhādiṃ cāti ubhayaṃ ubhayattha yathākkamaṃ gārayhapāsaṃsabhāvānaṃ hetubhāvena paccāmasati.
寻求大种灭尽者之事义的解说
Bhūtanirodhesakavatthuvaṇṇanā
487为了显示它们不具有导出的性质:因为那位寻求大种的比丘,虽然在前两种神变上已经达到自在,成为善巧者,却没能了悟那被称为“大种无余灭尽”的涅槃。所以,那两种神变因为不能带来导出,就是不具导出性的——这是为了说明它们不具导出的性质。而第三种,对于修习它的人来说,决定能带来导出,所以是为了显示它具足导出的性质。
487.Aniyyānikabhāvadassanatthanti yasmā mahābhūtapariyesako bhikkhu purimesu dvīsu pāṭihāriyesu vasippatto kusalopi samāno mahābhūtānaṃ aparisesanirodhasaṅkhātaṃ nibbānaṃ nāvabujjhi , tasmā tāni niyyānāvahatābhāvato aniyyānikānīti tesaṃ aniyyānikabhāvadassanatthaṃ. Tatiyaṃ pana takkarassa ekantato niyyānāvahanti tasseva niyyānikabhāvadassanatthaṃ.
这样显示了这段开示的主要目的之后,现在为了显示附带的目的,又进一步说“再者”等。“寻求大种者”:以无余灭尽的方式去寻找大种,也就是在审查那些大种的无余灭尽——这就是它的意思。“游历后”:被法性所催促而去游历之后。据说,那位比丘这样去游历,也是法性所成的,就像他出生时大地震动等一样。为了彰显伟大性:就是为了彰显在包含天人的世间中,诸佛不与任何人共通的伟大,也就是显示他们的大神力。这也是一种原因:在一切佛陀的教法中,都会有这样一位比丘,能够彰显当时佛陀的大神力,这也是在显示其中的一种原因。
Evametissā desanāya mukhyapayojanaṃ dassetvā idāni anusaṅgikampi dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Mahābhūte pariyesantoti aparisesaṃ nirujjhanavasena mahābhūte gavesanto, tesaṃ anavasesanirodhaṃ vīmaṃsantoti attho. Vicaritvāti dhammatāya codiyamāno vicaritvā. Dhammatāsiddhaṃ kiretaṃ, yadidaṃ tassa bhikkhuno tathā vicaraṇaṃ, yathā abhijātiyaṃ mahāpathavikampādi. Mahantabhāvappakāsanatthanti sadevake loke anaññasādhāraṇassa buddhānaṃ mahantabhāvassa mahānubhāvatāya dīpanatthaṃ. Idañca kāraṇanti sabbesampi buddhānaṃ sāsane īdiso eko bhikkhu tadānubhāvappakāsano hotīti idampi kāraṇaṃ dassento.
“在何处”是指关于相的处格,因此“在何处”意思是在什么处所、作为什么原因。“缘于什么”是指证得了什么作为所缘、作为缘,所以他说“达到了什么”。“它们”是指那些大种。“以不转起的方式”是指以不再生起的方式。“以一切行相”是指:从词义、特征等行相——从源头、聚、粉碎、多样、单一、可分别、不可分别、同类、异类、内、外、摄、缘的具备、缘的分别等行相;也从具备资具、略说资具、分别、各自特征、略说特征、分别特征等行相——以这一切行相。
Katthāti nimitte bhummaṃ, tasmā katthāti kismiṃ ṭhāne kāraṇabhūte. Kiṃ āgammāti kiṃ ārammaṇaṃ paccayabhūtaṃ adhigantvā, tenāha ‘‘kiṃ pattassā’’ti. Teti mahābhūtā. Appavattivasenāti anuppajjanavasena. Sabbākārenāti vacanatthalakkhaṇādisamuṭṭhānakalāpacuṇṇanānattekattavinibbhogāvinibbhoga- sabhāgavisabhāgaajjhattikabāhirasaṅgahapaccayasamannāhārapaccayavibhāgākārato, sasambhārasaṅkhepasasambhāravibhattisalakkhaṇasaṅkhepasalakkhaṇavibhattiākārato cāti sabbena ākārena.
488488. 在这里,具足五种欲乐功德的天人嬉戏、游乐、放光,所以称为“天”(devo),也就是天界。他们通过这条道前往、到达那里,所以叫“通往天界之道”(devayāniyo)。其中“行使自在”(vasaṃ vattento)指的是能随心所欲前往想去的地方。四大王是这些天人的主宰,所以叫“四大王天”(cātumahārājikā)。那些证得道果的天神,对这个问题只能知道一部分,他们心想“这是佛陀的境域”,于是说“不知道”,因此他说“在佛陀的境域”。这里“覆盖”名为压迫,故他说“一再地问”。“更殊胜者”:在容貌的成就以及智慧、辩才等功德方面都超过我们,比其他人更为可爱可意。“更胜妙者”:更为崇高,故他说“最上者”。
488. Dibbanti ettha pañcahi kāmaguṇehi samaṅgībhūtā hutvā vicaranti, kīḷanti, jotanti cāti devo, devaloko. Taṃ yanti upagacchanti etenāti devayāniyo. Vasaṃ vattentoti ettha vasavattanaṃ nāma yathicchitaṭṭhānagamanaṃ. Cattāro mahārājāno etesaṃ issarāti cātumahārājikā yā devatā maggaphalalābhino tā tamatthaṃ ekadesena jāneyyuṃ buddhavisayo panāyaṃ pañhoti cintetvā ‘‘na jānāmā’’ti āhaṃsu, tenāha ‘‘buddhavisaye’’tiādi. Ajjhottharaṇaṃ nāmettha nippīḷananti āha ‘‘punappunaṃ pucchatī’’ti. Abhikkantatarāti rūpasampattiyā ceva paññāpaṭibhānādiguṇehi ca amhe abhibhuyya paresaṃ kāmanīyatarā. Paṇītatarāti uḷāratarā, tenāha ‘‘uttamatarā’’ti.
491-3“与通往天界之道相似”,因为这里指的正是神变智。“无论是通往天界之道……这一切都只是神变智的名称”,这是按照巴利圣典和诸注疏中各处流传下来的惯例而说的。
491-3.Devayāniyasadiso iddhividhañāṇasseva adhippetattā. ‘‘Devayāniyamaggoti vā …pe… sabbametaṃ iddhividhañāṇasseva nāma’’nti idaṃ pāḷiyaṃ aṭṭhakathāsu ca tattha tattha āgataruḷhivasena vuttaṃ.
494梵天到来之前,先出现了预兆。显现出来,就是露出来了。变得明显,就是变得清清楚楚。
494.Āgamanapubbabhāge nimittanti brahmuno āgamanassa pubbabhāge uppajjananimittaṃ. Pāturahosīti āvi bhavi. Pākaṭo ahosīti pakāso ahosi.
497“以一部分”是指以某个部分,也就是依执受而说,属于有情相续的范围内,这是它的意思。“在非执受中也是如此”是指在非根所系的色法中也一样。“以无余”是指毫无剩余、完全涵盖。“对提问感到困惑的人”是指不知道该怎么提问的人。“指出提问的过失之后”是指把对方那种提问方式的过失讲清楚之后。因为回答必须与提问相应,要按与提问相同的角度来回答;但如来不会偏离主题去作答,而如果回答只在义理上相应,提问的人却不懂那个义理,就会迷惑。所以教导如何提问是诸佛的一贯做法。因此他说“教导了提问之后”等等。
497.Padesenāti ekadesena, upādinnakavasena, sattasantānapariyāpannenāti attho. Anupādinnakepīti anindriyabaddhepi. Nippadesato anavasesato. Pucchāmūḷhassāti pucchituṃ ajānantassa. Pucchāya dosaṃ dassetvāti tena katapucchāya pucchitākāre dosaṃ vibhāvetvā. Yasmā vissajjanaṃ nāma pucchānurūpaṃ pucchāsabhāgena vissajjetabbato, na ca tathāgatā virajjhitvā katapucchānurūpaṃ vissajjenti, atthasabhāgatāya ca vissajjanassa pucchakā tadatthaṃ anavabujjhantā sammuyhanti, tasmā pucchāya sikkhāpanaṃ buddhāciṇṇaṃ, tenāha ‘‘pucchaṃ sikkhāpetvā’’tiādi.
498“无依着”是指没有缘,意思是一切原因都已彻底断除。“所执取者”仅仅是指与根相连的色法。因为色法的聚集是朝向一方、依相续而安立的,在色相续中以形状而立‘长’之名,相较于长而于微小者立‘短’之名,而这两者特别地是通过取色形相来把握的,因此说:‘长与短’是依形状而说的所造色。在分量的微细中,有‘细’的名称;相较于细,于粗大者则有‘粗’的名称。这两者也同样特别地是通过取色形相来把握的,因此他说‘也以此……’等。这里的‘也’字,据说是在总结此义:即前面‘依形状而说了所造色’一句,实际上也仅仅是在说它的颜色。‘美’即美丽、可意的意思。‘不美’即不美丽、不可意的意思,这样说,是为了说明它是指可意与不可意的所缘。在长与短、细与粗、美与不美这三组中,所取的都是所造色,因为大种色已别别把握。‘名’是指受、想、行、识这四蕴。因为它们朝着所缘而‘倾向’,并有‘令了知、命名’的作用,所以称为‘名’。前文以‘长、短’等所论述的内容,在这里则依‘变坏’之义而取为‘色’,因此他说‘长等分别的色’。而‘长等’中的‘等’字,应当理解为也包括了水等。或者,因为长等名称并非只以色处为依据,而是也可以以大种色为依据。同样地,形状也可以通过触来把握,因此以长、短等的把握,也涵盖了大种色,所以说‘长等分别的色’。依什么而说呢?即证得了什么、以什么为证得的因由。‘被灭’这一说法是针对无生之灭而说的,不是指刹那灭,因此他说‘这一切彻底不再生起’。
498.Appatiṭṭhāti appaccayā, sabbaso samucchinnakāraṇāti attho. Upādinnaṃ yevāti indriyabaddhameva. Yasmā ekadisābhimukhaṃ santānavasena saṇṭhite rūpappabandhe dīghasamaññā taṃ upādāya tato appake rassasamaññā tadubhayañca visesato rūpaggahaṇamukhena gayhati, tasmā āha ‘‘dīghañca rassañcāti saṇṭhānavasena upādārūpaṃ vutta’’nti. Appaparimāṇe rūpasaṅghāte aṇusamaññā, taṃ upādāya tato mahati thūlasamaññā. Idampi dvayaṃ visesato rūpaggahaṇamukhena gayhati, tenāha ‘‘imināpī’’tiādi. Pi-saddena cettha ‘‘saṇṭhānavasena upādārūpaṃ vutta’’nti etthāpi vaṇṇamattameva kathitanti imamatthaṃ samuccinatīti vadanti. Subhanti sundaraṃ, iṭṭhanti attho. Asubhanti asundaraṃ, aniṭṭhanti vuttaṃ hoti. Tenevāha ‘‘iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ panevaṃ kathita’’nti. Dīghaṃ rassaṃ, aṇuṃ thūlaṃ, subhāsubhanti tīsu ṭhānesu upādārūpasseva gahaṇaṃ, bhūtarūpānaṃ visuṃ gahitattā. Nāmanti vedanādikkhandhacatukkaṃ tañhi ārammaṇābhimukhaṃ namanato, nāmakaraṇato ca ‘‘nāma’’nti vuccati. Heṭṭhā ‘‘dīghaṃ rassa’’ntiādinā vuttameva idha ruppanaṭṭhena ‘‘rūpa’’nti gahitanti āha ‘‘dīghādibhedaṃ rūpañcā’’ti. Dīghādīti ca ādi-saddena āpādīnañca saṅgaho daṭṭhabbo. Yasmā vā dīghādisamaññā na rūpāyatanavatthukāva, atha kho bhūtarūpavatthukāpi. Tathā hi saṇṭhānaṃ phusanamukhenapi gayhati, tasmā dīgharassādiggahaṇena bhūtarūpampi gayhatevāti ‘‘dīghādibhedaṃ rūpa’’micceva vuttaṃ. Kiṃ āgammāti kiṃ adhigantvā kissa adhigamahetu. ‘‘Uparujjhatī’’ti idaṃ anuppādanirodhaṃ sandhāya vuttaṃ, na khaṇanirodhanti āha ‘‘asesametaṃ nappavattatī’’ti.
499“应被了知”:意思是要以殊胜的方式了知,要以最殊胜的智慧——圣道智——现前直接了知。因此说“这是涅槃的名称”。“能指示”就是指示,是眼所识的。“不可指示”就是不能被指示、不能被眼识所了知,这是他们的意思。或者,“指示”也指譬喻,它没有譬喻,所以叫“不可指示”。因为涅槃是恒常的、独一无二的、极其寂静殊胜的,无论从哪里都找不到与它相似的譬喻。凡是原本没有而后来生起、生起之后又灭去的,那就是有为法,它以生和灭为边际;而无为的涅槃是恒常的,生与灭这两个边际在它那里都不存在,正因如此,所谓“新性灭尽”的老化在它那里也不存在,所以说“没有生起的边际……没有边际”。说了“渡场”这个名称之后,为了显示它的词源,又说“他们在这里喝,所以叫饮处”。这里“饮处”就是喝水的地方。依照词源规则,音变成了bha。或者从清净的意义上说,它是“遍放光明”,意思是因为不被任何东西染污,从一切方面都光辉明亮。对于已证得涅槃的人,这里所说的“不再生起而灭尽”,只是就相续所摄的法而言的,所以说“所执取的诸法灭尽,不再运转”。
499.Viññātabbanti visiṭṭhena ñātabbaṃ, ñāṇuttamena ariyamaggañāṇena paccakkhato jānitabbanti attho, tenāha ‘‘nibbānassetaṃ nāma’’nti. Nidissatīti nidassanaṃ, cakkhuviññeyyaṃ. Na nidassanaṃ anidassanaṃ, acakkhuviññeyyanti etamatthaṃ vadanti. Nidassanaṃ vā upamā, taṃ etassa natthīti anidassanaṃ. Na hi nibbānassa niccassa ekassa accantasantapaṇītasabhāvassa sadisaṃ nidassanaṃ kutoci labbhatīti. Yaṃ ahutvā sambhoti, hutvā paṭiveti taṃ saṅkhataṃ udayavayantehi saantaṃ, asaṅkhatassa pana nibbānassa niccassa te ubhopi antā na santi, tato eva navabhāvāpagamasaṅkhāto jarantopi tassa natthīti āha ‘‘uppādanto…pe… ananta’’nti. ‘‘Titthassa nāma’’nti vatvā tattha nibbacanaṃ dassetuṃ ‘‘papanti etthāti papa’’nti vuttaṃ. Ettha hi papanti pānatitthaṃ. Bha-kāro kato niruttinayena. Visuddhaṭṭhena vā sabbatopabhaṃ, kenaci anupakkiliṭṭhatāya samantato pabhassaranti attho . Yena nibbānaṃ adhigataṃ, taṃ santatipariyāpannānaṃyeva idha anuppādanirodho adhippetoti vuttaṃ ‘‘upādinnakadhammajātaṃ nirujjhati appavattaṃ hotī’’ti.
这里说的“在此处”,是指在“以识的灭尽”这句话里所说的那个地方。他把“识”单独提出来,是因为在这里需要加以分别说明。所谓“此在此处止灭”,意思是:在这个涅槃中,这个名色由于最后识的灭尽,以不再生起的方式,在无余涅槃界中灭尽。因此他说“就像被吹灭的灯焰一样,进入不可施设的状态”。这里说的“最后识”,指的是阿拉汉的死亡心。而像“对于行作识也是如此”这样的说法,则是通过有余涅槃来宣说无余涅槃,因为这里要表达的是名色毫无剩余地彻底止灭,所以他说“以不再生起的方式止灭”。“以入流道智”:这是表示作者或工具的用法。而“以灭”则是指原因。“此处”:就是在这个涅槃里。其余在这里没有特别从意义上加以分析的部分,都很容易理解。
Tatthāti ‘‘viññāṇassa nirodhenā’’ti yaṃ padaṃ vuttaṃ, tasmiṃ. ‘‘Viññāṇa’’nti viññāṇaṃ uddharati vibhattabbattā etthetaṃ uparujjhatīti etasmiṃ nibbāne etaṃ nāmarūpaṃ carimakaviññāṇanirodhena anuppādavasena nirujjhati anupādisesāya nibbānadhātuyā, tenāha ‘‘vijjhātadīpasikhā viya apaṇṇattikabhāvaṃ yātī’’ti. ‘‘Carimakaviññāṇa’’nti hi arahato cuticittaṃ adhippetaṃ. ‘‘Abhisaṅkhāraviññāṇassāpī’’tiādināpi saupādisesanibbānamukhena anupādisesanibbānameva vadati nāmarūpassa anavasesato uparujjhanassa adhippetattā, tenāha ‘‘anuppādavasena uparujjhatī’’ti. Sotāpattimaggañāṇenāti kattari, karaṇe vā karaṇavacanaṃ. Nirodhenāti pana hetumhi. Etthāti etasmiṃ nibbāne. Sesamettha yaṃ atthato na vibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.