《戒蕴品注》显示巴利原文
Sīlakkhandhavaggaṭīkā
序分注释显示巴利原文
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
注释之初,敬礼三宝,其目的在于:阐明所注之法,其出处、依止与清净;亦为令诸智者在听闻法义注释时,生起极大尊重;更为令他们依正确修学次第,成就受持、忆念等能力,从而圆满一切利益与安乐。或以另一义说,因敬礼三宝本是吉祥之举,于一切事业中皆应先行,乃智者正行之道,且为令未来之人见已亦能随学故,于注释中作敬礼三宝。又以另一义说,作敬礼三宝,为生起供养应供养者之殊胜功德;为令自身因已得成就之业增长其力,并于过程中不致退失。此二义之目的,皆为令此部注疏无有障碍,究竟圆满。此即导师于此处之用意所在。由此,彼将如是说:‘……以我净信之心……以彼之威力……’。何以故?供养三宝,乃基于对无上功德国土之全然了知,故成为具有无量功德之殊胜福田;虽处此障碍重重之世间共住中,亦能摧破一切与障碍相关之杂染,并防免恐惧等灾祸。正如经中所说——显示巴利原文
Saṃvaṇṇanārambhe ratanattayavandanā saṃvaṇṇetabbassa dhammassa pabhavanissayavisuddhipaṭivedanatthaṃ, taṃ pana dhammasaṃvaṇṇanāsu viññūnaṃ bahumānuppādanatthaṃ, taṃ sammadeva tesaṃ uggahadhāraṇādikkamaladdhabbāya sammāpaṭipattiyā sabbahitasukhanipphādanatthaṃ. Atha vā maṅgalabhāvato, sabbakiriyāsu pubbakiccabhāvato, paṇḍitehi sammācaritabhāvato, āyatiṃ paresaṃ diṭṭhānugatiāpajjanato ca saṃvaṇṇanāyaṃ ratanattayapaṇāmakiriyā. Atha vā ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ pūjanīyapūjāpuññavisesanibbattanatthaṃ, taṃ attano yathāladdhasampattinimittakassa kammassa balānuppādanatthaṃ, antarā ca tassa asaṅkocanatthaṃ, tadubhayaṃ anantarāyena aṭṭhakathāya parisamāpanatthaṃ. Idameva ca payojanaṃ ācariyena idhādhippetaṃ. Tathā hi vakkhati – ‘‘iti me pasannamatino…pe… tassānubhāvenā’’ti. Vatthuttayapūjā hi niratisayapuññakkhettasambuddhiyā aparimeyyappabhāvo puññātisayoti bahuvidhantarāyepi lokasannivāse antarāyanibandhanasakalasaṃkilesaviddhaṃsanāya pahoti, bhayādiupaddavañca nivāreti. Yathāha –
‘Pūjārahe pūjayato, buddhe yadi va sāvake’(若人礼敬应受供养者——诸如佛陀或声闻圣者)等(《法句经》1.195;《义释》1.10.1),显示巴利原文
‘‘Pūjārahe pūjayato, buddhe yadi va sāvake’’tiādi (dha. pa. 1.195; apa. 1.10.1), tathā –
‘Ye bhikkhave buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hotī’(诸比丘,凡于佛陀生起净信者,即于最殊胜者生起净信。而于最殊胜者生起净信,其果报亦是最殊胜的)等(《增支部》4.34;《如是语》90)。显示巴利原文
‘‘Ye bhikkhave buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hotī’’tiādi (a. ni. 4.34; itivu. 90).
‘Buddhoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;’(称扬‘佛陀’时,身中所生的那种喜悦;)
‘Varameva hi sā pīti, kasiṇenapi jambudīpassa.’(那种喜悦确实极为殊胜,胜过拥有整个赡部洲。)”
Dhammoti…pe… saṅghoti…pe… dīpassā’ti.(赞颂‘法’者……乃至赞颂‘僧’者……赡部洲。)(《长部注》1.6)
显示巴利原文 ‘‘Buddhoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti; Varameva hi sā pīti, kasiṇenapi jambudīpassa. Dhammoti…pe… saṅghoti…pe… dīpassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.6);
摩诃男,当圣弟子随念如来时,那时他的心既不被贪欲所缠缚,不被嗔恚所缠缚……不被愚痴所缠缚(《增支部》6.10;11.11)等,显示巴利原文
‘‘Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosa…pe… na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hotī’’tiādi (a. ni. 6.10; 11.11),
在阿兰若、树下……
或恐惧、或战栗,
“将不会有毛发竖立的情形出现。”(《相应部》1.249)及
显示巴利原文 ‘‘Araññe rukkhamūle vā…pe… Bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā, Lomahaṃso na hessatī’’ti. (saṃ. ni. 1.249) ca
于此,为了显示所愿礼敬的三宝——由于功德殊胜结合而堪受礼敬,他说出“悲凉心”等三首偈颂。因为凭借功德殊胜结合,才有了堪受礼敬的地位;而对堪受礼敬者行礼敬,方能达成所期的目的。在此,他想要注释的这一教导,并非如律藏的教导那样以悲为主,也非如阿毗达摩的教导那样以慧为主,而是悲与慧二者并重。因此,为了首先称叹正自觉者,便以“悲凉心”等为开端,因为其余二宝皆以佛陀为根本。显示巴利原文
Tattha yassa vatthuttayassa vandanaṃ kattukāmo, tassa guṇātisayayogasandassanatthaṃ ‘‘karuṇāsītalahadaya’’ntiādinā gāthattayamāha. Guṇātisayayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā yathādhippetappayojanaṃ sādhetīti. Tattha yassā desanāya saṃvaṇṇanaṃ kattukāmo, sā na vinayadesanā viya karuṇāppadhānā, nāpi abhidhammadesanā viya paññāppadhānā, atha kho karuṇāpaññāppadhānāti tadubhayappadhānameva tāva sammāsambuddhassa thomanaṃ kātuṃ taṃmūlakattā sesaratanānaṃ ‘‘karuṇāsītalahadaya’’ntiādi vuttaṃ.
「悲」(karuṇā)的意思是‘散开、移除’,即移除他人的苦。或者,「悲」的意思是‘购买’,意思是当他人受苦时,悲会伤害、逼迫(悲悯者),或者当他人受苦时,善人们的心被震动、感到心苦,因此称为悲。或者,「悲」的意思是‘阻碍快乐’。这种悲以希望移除他人之苦为特相,因为不顾自己的快乐,阻碍了悲悯者自身的快乐。由悲而变得清凉的,称为「悲凉」;具有悲凉之心的,就称为「悲凉心」;这里说的正是这种悲凉心。虽然慈和喜也以利益他人、不愿他们失去快乐等为本质,并且与嗔恚和乐著直接相反,因而能中断众生心相续中的热恼,成为心清凉的因,但是悲特别因为是以移除苦的相续而转起,具有忍受他人之苦的味,是无害,所以尤其成为世尊心中如同心轻安一般的清凉相,因此说‘悲凉心’。或者,通过悲来说明慈和喜也是心清凉的因,应当这样理解。显示巴利原文
Tattha kiratīti karuṇā, paradukkhaṃ vikkhipati, apanetīti attho. Atha vā kiṇātīti karuṇā, paradukkhe sati kāruṇikaṃ hiṃsati, vibādhatīti attho, paradukkhe sati sādhūnaṃ kampanaṃ hadayakhedaṃ karotīti vā karuṇā. Atha vā kamiti sukhaṃ, taṃ rundhatīti karuṇā. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā, attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṃ sukhaṃ rundhati vibandhatīti. Karuṇāya sītalaṃ karuṇāsītalaṃ, karuṇāsītalaṃ hadayaṃ assāti karuṇāsītalahadayo, taṃ karuṇāsītalahadayaṃ. Tattha kiñcāpi paresaṃ hitopasaṃhārasukhādiaparihānicchanasabhāvatāya, byāpādāratīnaṃ ujuvipaccanīkatāya ca sattasantānagatasantāpavicchedanākārappavattiyā mettāmuditānampi cittasītalabhāvakāraṇatā upalabbhati, tathāpi dukkhāpanayanākārappavattiyā parūpatāpāsahanarasā avihiṃsābhūtā karuṇā visesena bhagavato cittassa cittapassaddhi viya sītībhāvanimittanti vuttaṃ ‘‘karuṇāsītalahadaya’’nti. Karuṇāmukhena vā mettāmuditānampi hadayasītalabhāvakāraṇatā vuttāti daṭṭhabbaṃ.
或者,与不共的智慧殊胜相连的悲,恰如那极度彻底、毫无遗余的一切知智,以其遍满所缘而现为大悲之相,正是世尊心极为清凉之因,故说「悲凉心」。又或者,慈与喜虽然亦有殊胜地令心清凉的作用,但在此由于它们同为佛陀一切功德差别之因,所以这里将悲说成世尊心清凉的因。因为一切佛陀功德皆以悲为因。以悲力息灭轮回苦热的世尊,出于拔除他人之苦的意愿,纵经无数无量劫,也从不疲倦地积集圆满成佛的资粮,证得了以法为尊上的境界;即使面对众生诸行所集起的心热恼相,他心的清凉状态亦毫无改变。依此义释,应知世尊的悲含括过去、现在、未来三时。显示巴利原文
Atha vā asādhāraṇañāṇavisesanibandhanabhūtā sātisayaṃ niravasesañca sabbaññutaññāṇaṃ viya savisayabyāpitāya mahākaruṇābhāvaṃ upagatā karuṇāva bhagavato atisayena hadayasītalabhāvahetūti āha ‘‘karuṇāsītalahadaya’’nti. Atha vā satipi mettāmuditānaṃ sātisaye hadayasītībhāvanibandhanatte sakalabuddhaguṇavisesakāraṇatāya tāsampi kāraṇanti karuṇāva bhagavato hadayasītalabhāvakāraṇaṃ vuttā. Karuṇānidānā hi sabbepi buddhaguṇā. Karuṇānubhāvanibbāpiyamānasaṃsāradukkhasantāpassa hi bhagavato paradukkhāpanayanakāmatāya anekānipi asaṅkheyyāni kappānaṃ akilantarūpasseva niravasesabuddhakaradhammasambharaṇaniyatassa samadhigatadhammādhipateyyassa ca sannihitesupi sattasaṅkhārasamupanītahadayūpatāpanimittesu na īsakampi cittasītībhāvassaññathattamahosīti. Etasmiñca atthavikappe tīsupi avatthāsu bhagavato karuṇā saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ.
「慧」意为了知,即依自性以种种方式通达。此慧由于断除所知障,以种种方式照亮法之自性,故称「慧灯」;又由于断除习气,它殊胜地摧破、根除、坏灭,因此说为「慧灯摧毁」。令人迷惑者,或自身迷惑者,或仅是迷惑本身,名为「痴」,即是无明。此无明因遮蔽所缘的自性,如同黑暗,故称「暗」。为慧灯所摧毁的痴暗,具有如此性质者,即是「慧灯摧毁痴暗者」;那个便是「慧灯摧毁痴暗者」。虽然一切漏尽者皆已以慧灯摧毁无明之暗,但由于信胜解者、见至的声闻与独觉佛仍留有习气,而正自觉者的烦恼断除有其殊特之处,故以极度断除无明来称赞世尊,说出「慧灯摧毁痴暗者」。显示巴利原文
Pajānātīti paññā, yathāsabhāvaṃ pakārehi paṭivijjhatīti attho. Paññāva ñeyyāvaraṇappahānato pakārehi dhammasabhāvāvajotanaṭṭhena pajjototi paññāpajjoto, savāsanappahānato visesena hataṃ samugghāṭitaṃ vihataṃ, paññāpajjotena vihataṃ paññāpajjotavihataṃ. Muyhanti tena, sayaṃ vā muyhati, mohanamattameva vā tanti moho, avijjā, sveva visayasabhāvapaṭicchādanato andhakārasarikkhatāya tamo viyāti tamo, paññāpajjotavihato mohatamo etassāti paññāpajjotavihatamohatamo, taṃ paññāpajjotavihatamohatamaṃ. Sabbesampi hi khīṇāsavānaṃ satipi paññāpajjotena avijjāndhakārassa vihatabhāve saddhādhimuttehi viya diṭṭhippattānaṃ sāvakehi, paccekasambuddhehi ca savāsanappahānena sammāsambuddhānaṃ kilesappahānassa viseso vijjatīti sātisayena avijjāppahānena bhagavantaṃ thomento āha ‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’nti.
或者,由于不依他人的教导,便在自己相续中彻底消尽无明黑暗;又于其中,以一切知性及对诸力的自在而证得;更以教法殊胜之威力,同样善巧地令其在他相续中生起。因此,世尊特以消除痴暗而堪受称扬,故说「慧灯摧毁痴暗者」。在此义释中,应知「慧灯」一词,通过通释或省略的方式,已含摄世尊的证悟慧与教说慧。显示巴利原文
Atha vā antarena paropadesaṃ attano santāne accantaṃ avijjāndhakāravigamassa nibbattitattā, tattha ca sabbaññutāya, balesu ca vasībhāvassa samadhigatattā, parasantatiyañca dhammadesanātisayānubhāvena sammadeva tassa pavattitattā bhagavāva visesato mohatamavigamena thometabboti āha ‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’nti. Imasmiñca atthavikappe ‘‘paññāpajjoto’’ti padena bhagavato paṭivedhapaññā viya desanāpaññāpi sāmaññaniddesena ekasesanayena vā saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ.
又或者说,因为世尊的智慧以所知为边际,其名为无碍智的慧灯,足以完全通达一切所知法的自性,以此摧毁了遮蔽一切所知法自性的痴暗,所以世尊摧毁痴暗的功德在他处无有等同,故而说「慧灯摧毁痴暗者」。在这里,由于已在摧毁痴暗的终极处证得,故以因相转用,将无碍智视为在自己相续中摧破痴暗。实际上,依殊胜的愿成就而断除习气故,烦恼的断除即称为「所知障断除」;但因为它能成为其他相续中摧毁痴暗的因,所以无碍智被称为「摧毁痴暗」。显示巴利原文
Atha vā bhagavato ñāṇassa ñeyyapariyantikattā sakalañeyyadhammasabhāvābodhanasamatthena anāvaraṇañāṇasaṅkhātena paññāpajjotena sabbañeyyadhammasabhāvacchādakassa mohandhakārassa vidhamitattā anaññasādhāraṇo bhagavato mohatamavināsoti katvā vuttaṃ ‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’nti. Ettha ca mohatamavidhamanante adhigatattā anāvaraṇañāṇaṃ kāraṇūpacārena sakasantāne mohatamavidhamanaṃ daṭṭhabbaṃ. Abhinīhārasampattiyā savāsanappahānameva hi kilesānaṃ ‘‘ñeyyāvaraṇappahāna’’nti, parasantāne pana mohatamavidhamanassa kāraṇabhāvato anāvaraṇañāṇaṃ ‘‘mohatamavidhamana’’nti vuccatīti.
然而,为何只以无明的断除来作为赞颂世尊的象征,而不取其他烦恼的更殊胜、更彻底的断除呢?因为宣说无明的断除,便已显示与它同处的一切染污聚都被彻底摧毁。事实上,没有任何烦恼能在无余断除无明之后还不断除的。或者更进一步说,正如明是生起一切善法、止息一切不善法的因,无明则是轮回运转的根本因。因此,摧破无明就等于说彻底摧毁了一切染污,所以颂中说「慧灯摧毁痴暗者」。显示巴利原文
Kiṃ pana kāraṇaṃ avijjāvigghāto yeveko pahānasampattivasena bhagavato thomanānimittaṃ gayhati, na pana sātisayaniravasesakilesappahānanti? Tappahānavacaneneva tadekaṭṭhatāya sakalasaṃkilesagaṇasamugghātajotitabhāvato. Na hi so tādiso kileso atthi, yo niravasesaavijjāppahānena na pahīyatīti. Atha vā vijjā viya sakalakusaladhammasamuppattiyā niravasesākusaladhammanibbattiyā, saṃsārappavattiyā ca avijjā padhānakāraṇanti tabbigghātavacanena sakalasaṃkilesagaṇasamugghāto vuttoyeva hotīti vuttaṃ ‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’nti.
「人」与「天」合称「人天」,与人天在一起即是「人天共」。这个世间即是人天共世间,尊重此世间者即是「为人天世间所尊崇」。以此显示世尊不仅对天人,也对其他所有众生,各随其宜地成就功德与利益。在这里,不应以语法上的主次词序来责难,因为韵律的次第与义理的次第有所不同。在这类复合词中,主要词也会像次要词一样被表述,例如:「有王随从之众」。虽然世间可依有情、行等分为三种,但由于此处特指尊重之意,所以只就有情世间来理解。所谓世间,是指在那里造作善不善业并承受其果报,故称为「世间」。这里所说的「天」,意指化生的天神。显示巴利原文
Narā ca amarā ca narāmarā, saha narāmarehīti sanarāmaro, sanarāmaro ca so loko cāti sanarāmaraloko, tassa garuti sanarāmaralokagaru, taṃ sanarāmaralokagaruṃ. Etena devamanussānaṃ viya tadavasiṭṭhasattānampi yathārahaṃ guṇavisesāvahato bhagavato upakāritaṃ dasseti. Na cettha padhānāpadhānabhāvo codetabbo. Añño hi saddakkamo, añño atthakkamo. Edisesu hi samāsapadesu padhānampi appadhānaṃ viya niddisīyati yathā – ‘‘sarājikāya parisāyā’’ti (apa. aṭṭha. 1.82). Kāmañcettha sattasaṅkhārabhājanavasena tividho loko, garubhāvassa pana adhippetattā garukaraṇasamatthasseva yujjanato sattalokassavasena attho gahetabbo. So hi lokiyanti ettha puññapāpāni tabbipāko cāti ‘‘loko’’ti vuccati. Amaraggahaṇena cettha upapattidevā adhippetā.
另一种解释:「世间」这个词有聚集的意思,即从集合的角度被称为「世间」。‘与人一起’称为「人共」,既是人共又是天,所以称「人天共」。他们的世间就是「人天世间」,按之前的方式连接。这里「天」一词还包括净居天,因为他们没有死亡,在究竟义上是真正的天。并且只说人与天,这是依显著者而说的,例如‘天人师’。确实,世尊以远离一切灾患为前提,致力于给一切众生带来毫无遗漏的利益和安乐,具备无上的精进成就,对包括天、人在内的一切众生做最极致的利益,具有无量无比的功德殊胜,是一切世界中无量众生的最上尊崇对象,因此说「为人天世间所尊崇」。显示巴利原文
Atha vā samūhattho loka-saddo samudāyavasena lokīyati paññāpīyatīti. Saha narehīti sanarā, sanarā ca te amarā ceti sanarāmarā, tesaṃ lokoti sanarāmaralokoti purimanayeneva yojetabbaṃ. Amara-saddena cettha visuddhidevāpi saṅgayhanti. Te hi maraṇābhāvato paramatthato amarā. Narāmarānaṃyeva ca gahaṇaṃ ukkaṭṭhaniddesavasena, yathā – ‘‘satthā devamanussāna’’nti (dī. ni. 1.157). Tathā hi sabbānatthapariharaṇapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantupakāritāya, aparimitanirupamappabhāvaguṇavisesasamaṅgitāya ca sabbasattuttamo bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ uttamaṃ gāravaṭṭhānaṃ, tena vuttaṃ – ‘‘sanarāmaralokagaru’’nti.
善美的行与其所往之处故,称为善逝。世尊往诣应受教化者之处,唯为成就他们之利益安乐,此行即是善美。复次,其身业具足相好庄严,远离迟缓、蹒跚、拖拽、压抑、蜷缩、杂乱等过失,行步如鹅王、象王,此为身善逝。其智行伴随广大清净的悲、念、精进等功德,从初发愿至大菩提,无任何缺失,亦是善美。显示巴利原文
Sobhanaṃ gataṃ gamanaṃ etassāti sugato. Bhagavato hi veneyyajanupasaṅkamanaṃ ekantena tesaṃ hitasukhanipphādanato sobhanaṃ, tathā lakkhaṇānubyañjana (dī. ni. 2.33; 3.198-200; ma. ni. 2.385, 386) paṭimaṇḍitarūpakāyatāyadutavilambita- khalitānukaḍḍhananippīḷanukkuṭikakuṭilākulatādidosarahitaṃ vilāsitarājahaṃsavasabhavāraṇamigarājagamanaṃ kāyagamanaṃ ñāṇagamanañca vipulanimmalakaruṇāsativīriyādiguṇavisesasahitamabhinīhārato yāva mahābodhi anavajjatāya sobhanamevāti.
或复,以自觉智,由遍知现观了一切世间,正行正觉,故称善逝。由断现观断除世间集,令至不复生起之法性,正行超越,故称善逝。由证现观,证得世间灭即涅槃,正行证得,故称善逝。由修现观,修习世间灭之道,正行修习,故称善逝。依预流道所断烦恼不复还、不复来、不复转等理,亦应知此义。或又,往诣殊胜处——即正等觉或涅槃——而行及至证得,故称善逝。又或,世尊所说法真实、如实、与义相应,随所化众生根机、时节而正说(sammā gadati),转da音为ta音,故称善逝。如是,由善美行迹等故称善逝,我今礼敬此善逝。显示巴利原文
Atha vā sayambhuñāṇena sakalampi lokaṃ pariññābhisamayavasena parijānanto ñāṇena sammā gato avagatoti sugato. Tathā lokasamudayaṃ pahānābhisamayavasena pajahanto anuppattidhammataṃ āpādento sammā gato atītoti sugato. Lokanirodhaṃ nibbānaṃ sacchikiriyābhisamayavasena sammā gato adhigatoti sugato. Lokanirodhagāminipaṭipadaṃ bhāvanābhisamayavasena sammā gato paṭipannoti sugato. Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti, na pacceti, na paccāgacchatīti sugatotiādinā nayena ayamattho vibhāvetabbo . Atha vā sundaraṃ ṭhānaṃ sammāsambodhiṃ nibbānameva vā gato adhigatoti sugato. Yasmā vā bhūtaṃ tacchaṃ atthasañhitaṃ vineyyānaṃ yathārahaṃ kālayuttameva ca dhammaṃ bhāsati, tasmā sammā gadatīti sugato, da-kārassa ta-kāraṃ katvā. Iti sobhanagamanatādīhi sugato, taṃ sugataṃ.
“趣”(gatiyo),是指依善恶业而投生之处,即各种再生有之差别。这些趣依地狱等分为五种。世尊由证得圣道,令一切能引生有之业变成不再感果之业,从而回转向后,因此从五种趣中完全解脱,不被系缚,故说“趣解脱”(gativimutta)。这表明世尊不属于任何一趣,因此世尊被称为“天中之天”,故有颂说:显示巴利原文
Puññapāpakammehi upapajjanavasena gantabbato gatiyo, upapattibhavavisesā. Tā pana nirayādivasena pañcavidhā, tāhi sakalassāpi bhavagāmikammassa ariyamaggādhigamena avipākārahabhāvakaraṇena nivattitattā bhagavā pañcahipi gatīhi suṭṭhu mutto visaṃyuttoti āha – ‘‘gativimutta’’nti. Etena bhagavato katthacipi gatiyā apariyāpannataṃ dasseti, yato bhagavā ‘‘devātidevo’’ti vuccati, tenevāha –
“凭此业,我当投生天道,或成为乾闼婆、空中飞行之众生,”
“凭此业,我当成为夜叉,或证得人身,”
“然而,我的诸漏已灭尽、已被摧毁、已被粉碎。”(《增支部》4.36)
显示巴利原文 ‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo; Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje; Te mayhaṃ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā’’ti. (a. ni. 4.36);
因为世尊在菩提树下,以最上圣道彻底断除了能引生各趣的业与烦恼,因此他从不属于任何趣。世尊毕竟从一切有、生、趣、识住、有情居、有情类中完全解脱。我礼敬这位‘趣解脱’。‘礼敬’即是我顶礼、我称赞的意思。显示巴利原文
Taṃtaṃgatisaṃvattanakānañhi kammakilesānaṃ aggamaggena bodhimūleyeva suppahīnattā natthi bhagavato gatipariyāpannatāti accantameva bhagavā sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsasattanikāyehi suparimutto, taṃ gativimuttaṃ. Vandeti namāmi, thomemīti vā attho.
又或者,‘趣解脱’意指以证得无余涅槃界而赞颂世尊。这里,对世尊的赞颂应从两方面理解——自利成就与利他修行。其中,自利成就是指:证得无碍智,彻底断除连同习气的一切烦恼,以及证得无余涅槃界。利他修行是指:心中不期望利养与恭敬,为众生宣说能出离一切苦的法;即使于怨敌,亦恒怀利益之心;且等待众生智慧成熟之时。这里,利他修行以意欲与加行两种方式显示;自利成就以三种方式显示。具体而言,以‘慈心清凉心’一句显示意欲上的利他修行;以含有‘正确宣说’之义的‘善逝’一词显示加行上的利他修行;以‘智慧灯明破除无明黑暗、趣解脱’等句,以及以通达四圣谛之义的‘善逝’一词,显示三种自利成就;以其余文句与‘智慧灯明破除无明黑暗’一句,总显一切自利成就与利他修行。显示巴利原文
Atha vā gativimuttanti anupādisesanibbānadhātuppattiyā bhagavantaṃ thometi. Ettha hi dvīhākārehi bhagavato thomanā veditabbā – attahitasampattito, parahitapaṭipattito ca. Tesu attahitasampatti anāvaraṇañāṇādhigamato, savāsanānaṃ sabbesaṃ kilesānaṃ accantappahānato, anupādisesanibbānappattito ca veditabbā. Parahitapaṭipatti lābhasakkārādinirapekkhacittassa sabbadukkhaniyyānikadhammadesanāto, viruddhesupi niccaṃ hitajjhāsayato, ñāṇaparipākakālāgamanato ca. Sā panettha āsayato payogato ca duvidhā parahitapaṭipatti, tividhā ca attahitasampatti pakāsitā hoti. Kathaṃ? ‘‘Karuṇāsītalahadaya’’nti etena āsayato parahitapaṭipatti, sammā gadanatthena sugata-saddena payogato parahitapaṭipatti, ‘‘paññāpajjotavihatamohatamaṃ gativimutta’’nti etehi catusaccapaṭivedhatthena ca sugata-saddena tividhāpi attahitasampatti, avasiṭṭhena, ‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’nti etena ca sabbāpi attahitasampattiparahitapaṭipatti pakāsitā hotīti.
此外,世尊的赞颂应当从三种角度来理解——因、果与利益。其中,因是指大悲,这在第一句中已有所显示。果有四种:智慧成就、断德成就、威力成就、色身成就。其中,智慧成就与断德成就,由第二句以及具有通达圣谛之义的「善逝」一词而显示。威力成就由第三句显示;色身成就则由如前所述、具有「身行美妙」之义的「善逝」一词显示,因为若缺少相好与随好的圆满,便不会有色身成就。利益是指:不分亲疏内外,以三乘门宣说解脱法;这由具有「正确宣说」之义的「善逝」一词显示。应如此了知。显示巴利原文
Atha vā tīhākārehi bhagavato thomanā veditabbā – hetuto, phalato, upakārato ca. Tattha hetu mahākaruṇā, sā paṭhamapadena nidassitā. Phalaṃ catubbidhaṃ – ñāṇasampadā, pahānasampadā, ānubhāvasampadā, rūpakāyasampadā cāti. Tāsu ñāṇappahānasampadā dutiyapadena saccappaṭivedhatthena ca sugata-saddena pakāsitā honti. Ānubhāvasampadā tatiyapadena, rūpakāyasampadā yathāvuttakāyagamanasobhanatthena sugata-saddena, lakkhaṇānubyañjanapāripūriyā (dī. ni. 2.33; 3.198-200; ma. ni. 2.385-386) vinā tadabhāvato. Upakāro antaraṃ abāhiraṃ karitvā tividhayānamukhena vimuttidhammadesanā, so sammā gadanatthena sugata-saddena pakāsito hotīti veditabbaṃ.
其中,「慈悲清凉心」一句,指出了正自觉的根本。因为世尊的心为大悲所策动,为将众生从轮回的泥沼中救拔出来而发下誓愿,次第圆满种种波罗蜜,最终证得无上正自觉;因此,悲是正自觉的根本。「智慧明灯灭除无明黑暗」一句,指出了正自觉本身。以道智为近因的无碍智,即名为「正自觉」。而通过具有「正确宣说」之义的「善逝」一词,则指出了正自觉的修行;因为「善逝」一词,彰显了为悲与智所摄持的中道——此中道远离了因懈怠和掉举而生的停滞与过激,远离了欲乐与苦行两个极端,也远离了常见与断见等偏执。其余语句则指出,在应办之事中,正自觉有着主要利益与次要利益的差别。在此,将众生从轮回的洪流中度脱出来,是主要利益;其余种种则是次要利益。其中,以主要利益显示利他的修行,以次要利益显示自利的成就。由这两者,显示出世尊在「为自利而行」等四种人当中,属于第四种人。由此也显示世尊是无上的应供者、最值得礼敬的对象,而通过如此礼赞,则显示自己已成为殊胜的福田。显示巴利原文
Tattha ‘‘karuṇāsītalahadaya’’nti etena sammāsambodhiyā mūlaṃ dasseti. Mahākaruṇāsañcoditamānaso hi bhagavā saṃsārapaṅkato sattānaṃ samuddharaṇatthaṃ katābhinīhāro anupubbena pāramiyo pūretvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ adhigatoti karuṇā sammāsambodhiyā mūlaṃ. ‘‘Paññāpajjotavihatamohatama’’nti etena sammāsambodhiṃ dasseti. Anāvaraṇañāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraṇañāṇaṃ ‘‘sammāsambodhī’’ti vuccatīti. Sammā gadanatthena sugata-saddena sammāsambodhiyā paṭipattiṃ dasseti, līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhallikattakilamathānuyoga- sassatucchedābhinivesādiantadvayarahitāya karuṇāpaññāpariggahitāya majjhimāya paṭipattiyā pakāsanato sugata-saddassa. Itarehi sammāsambodhiyā padhānāppadhānabhedaṃ payojanaṃ dasseti. Saṃsāramahoghato sattasantāraṇañcettha padhānaṃ payojanaṃ, tadaññamappadhānaṃ. Tesu padhānena parahitappaṭipattiṃ dasseti, itarena attahitasampattiṃ, tadubhayena attahitāya paṭipannādīsu (pu. pa. 24, 173) catūsu puggalesu bhagavato catutthapuggalabhāvaṃ dasseti. Tena ca anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṃ uttamavandanīyabhāvaṃ, attano ca vandanakiriyāya khettaṅgatabhāvaṃ dasseti.
在此,以「悲」来说明,通过彰显世间中达到广大状态的不共功德,显示了世尊成就一切世间功德;以「慧」来说明,通过彰显作为一切知智之近因的道智,显示了成就一切出世间功德。由这两者所含摄的义理,通过「受人与天界所尊崇者」等语句而得以详细阐述。以「悲」来说明,将如来的降生显示为没有烦恼;以「慧」来说明,则将如来的涅槃显示出来。同样,以「悲」来说明,显示世尊随顺世间共许的运作方式,因为悲属于世间言说的范畴;以「慧」来说明,则显示出超越世俗的假名,即通过如实觉悟诸法自性而超越世俗假名,去执取「众生」等概念。以「悲」来说明,显示安住于大悲定;以「慧」来说明,显示于三世无碍的智、四圣谛智、四无碍解智和四无畏智。由于以「悲」已摄取了安住于大悲定的智慧,因此也涵盖了其余不共的智慧——六神通、八种众中无动转智、十力、十四种佛智、十六种智行、十八佛法、四十四种智所缘、七十七种智所缘等。通过如此广大的智慧类别,显示出佛陀智慧的运行。显示巴利原文
Ettha ca karuṇāggahaṇena lokiyesu mahaggatabhāvappattāsādhāraṇaguṇadīpanato bhagavato sabbalokiyaguṇasampatti dassitā hoti, paññāggahaṇena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguṇasampatti. Tadubhayaggahaṇasiddho hi attho ‘‘sanarāmaralokagaru’’ntiādinā vipañcīyatīti. Karuṇāggahaṇena ca upagamanaṃ nirupakkilesaṃ dasseti, paññāggahaṇena apagamanaṃ. Tathā karuṇāggahaṇena lokasamaññānurūpaṃ bhagavato pavattiṃ dasseti, lokavohāravisayattā karuṇāya, paññāggahaṇena samaññāyānavidhāvanaṃ. Sabhāvānavabodhena hi dhammānaṃ samaññaṃ atidhāvitvā sattādiparāmasanaṃ hotīti. Tathā karuṇāggahaṇena mahākaruṇāsamāpattivihāraṃ dasseti, paññāggahaṇena tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṃ, catusaccañāṇaṃ, catuppaṭisambhidāñāṇaṃ, catuvessārajjañāṇaṃ. Karuṇāggahaṇena mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa gahitattā sesāsādhāraṇañāṇāni, cha abhiññā, aṭṭhasu parisāsu (ma. ni. 1.151) akampanañāṇāni, dasa balāni, cuddasa buddhañāṇāni, soḷasa ñāṇacariyā, aṭṭhārasa buddhadhammā, (dī. ni. aṭṭha. 3.305; vibha. mūla. ṭī. ganthārambhavaṇṇanāya) catucattārīsa ñāṇavatthūni, (saṃ. ni. 2.34) sattasattati ñāṇavatthūnīti (saṃ. ni. 2.34) evamādīnaṃ anekesaṃ paññāppabhedānaṃ vasena ñāṇacāraṃ dasseti.
同样,以‘悲’为说,显明的是行成就;以‘慧’为说,显明的是明成就。以‘悲’为说,显明的是以众生为增上;以‘慧’为说,显明的是以法为增上。以‘悲’为说,显明的是作为世间怙主之义;以‘慧’为说,显明的是作为自己皈依处之义。同样,以‘悲’为说,显明的是先行施恩;以‘慧’为说,则显出知恩感恩。以‘悲’为说,显明的是哀悯他人;以‘慧’为说,则显出不自哀悯。或者说,以‘悲’为说,显明的是成佛法门的圆满;以‘慧’为说,显明的是佛陀体性的圆满。同样,以‘悲’为说,显明的是济度他人;以‘慧’为说,显明的是自证解脱。以‘悲’为说,显明的是对一切众生怀有饶益之心;以‘慧’为说,显明的是对一切法怀有离欲之心。一切佛德的初始皆是悲,因为悲是根源;最终则皆是慧,因为再无更高应作之事。如此,通过显明初始与最终,一切佛德便得以彰显。同样,以‘悲’为说,显明的是以戒蕴为先导的定蕴;因为悲是戒的根源,远离杀生等行为依此而生,而且此悲与三禅相应。以‘慧’一词,显明的是显示巴利原文
Tathā karuṇāggahaṇena caraṇasampattiṃ, paññāggahaṇena vijjāsampattiṃ. Karuṇāggahaṇena sattādhipatitā, paññāggahaṇena dhammādhipatitā. Karuṇāggahaṇena lokanāthabhāvo, paññāggahaṇena attanāthabhāvo. Tathā karuṇāggahaṇena pubbakāribhāvo, paññāggahaṇena kataññutā . Tathā karuṇāggahaṇena aparantapatā, paññāggahaṇena anattantapatā. Karuṇāggahaṇena vā buddhakaradhammasiddhi, paññāggahaṇena buddhabhāvasiddhi. Tathā karuṇāggahaṇena paresaṃ tāraṇaṃ, paññāggahaṇena sayaṃ tāraṇaṃ. Tathā karuṇāggahaṇena sabbasattesu anuggahacittatā, paññāggahaṇena sabbadhammesu virattacittatā dassitā hoti. Sabbesañca buddhaguṇānaṃ karuṇā ādi, tannidānabhāvato. Paññā pariyosānaṃ, tato uttarikaraṇīyābhāvato. Iti ādipariyosānadassanena sabbe buddhaguṇā dassitā honti. Tathā karuṇāggahaṇena sīlakkhandhapubbaṅgamo samādhikkhandho dassito hoti. Karuṇānidānañhi sīlaṃ, tato pāṇātipātādiviratippavattito, sā ca jhānattayasampayoginīti. Paññāvacanena paññākkhandho. Sīlañca sabbabuddhaguṇānamādi, samādhi majjhe, paññā pariyosānanti. Evampi ādimajjhapariyosānakalyāṇā sabbe buddhaguṇā dassitā honti, nayato dassitattā. Eso eva hi niravasesato buddhaguṇānaṃ dassanupāyo, yadidaṃ nayaggāhaṇaṃ. Aññathā ko nāma samattho bhagavato guṇe anupadaṃ niravasesato dassetuṃ. Tenevāha –
即使佛陀自己,纵经一劫乃至更久称说佛陀功德,
纵经一劫乃至更久称说佛陀功德,
纵使劫数漫长久远,终将消尽;
如来的功德则永不穷尽。
显示巴利原文 ‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ, Kappampi ce aññamabhāsamāno; Khīyetha kappo ciradīghamantare, Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.304; dī. ni. aṭṭha. 3.141; ma. ni. aṭṭha. 3.425, udā. aṭṭha. 53; bu. vaṃ. aṭṭha. 4.4; cariyā. aṭṭha. nidānakathāyaṃ, pakiṇṇakakathāyaṃ; apa. aṭṭha. 2.6.20);
正是由于这个原因,尊者舍利弗长老在被问及能否衡量佛德时,先如此否定:‘不,尊者!’随后又说:‘不过,尊者,我是依法的类推而了知的。’显示巴利原文
Teneva ca āyasmatā sāriputtattherenāpi buddhaguṇaparicchedanaṃ pati anuyuttena ‘‘no hetaṃ bhante’’ti (dī. ni. 2.145) paṭikkhipitvā, ‘‘api ca me bhante dhammanvayo vidito’’ti (dī. ni. 2.146) vuttaṃ.
如此,以一切知者的功德简要赞叹了世尊之后,现在为了称扬正法,便说出‘buddhopī’等语。其中,‘buddho(佛陀)’表示主语;‘buddhabhāvaṃ(觉位)’表示动作的对象;‘bhāvetvā(修习已)’与‘sacchikatvā(证悟已)’表示先前时段的动作;‘yaṃ(彼)’是不定动作的对象;‘upagato(已至)’表示后续时段的动作;‘vande(我礼)’表示动作本身;‘taṃ(彼)’为限定语;‘dhammaṃ(法)’是‘礼敬’这一动作的对象;‘gatamalaṃ(离垢)’与‘anuttaraṃ(无上)’则是它的修饰语。显示巴利原文
Evaṃ saṅkhepena sakalasabbaññuguṇehi bhagavantaṃ abhitthavitvā idāni saddhammaṃ thometuṃ ‘‘buddhopī’’tiādimāha. Tattha buddhoti kattuniddeso. Buddhabhāvanti kammaniddeso. Bhāvetvā, sacchikatvāti ca pubbakālakiriyāniddeso. Yanti aniyamato kammaniddeso. Upagatoti aparakālakiriyāniddeso. Vandeti kiriyāniddeso, tanti niyamanaṃ. Dhammanti vandanakiriyāya kammaniddeso. Gatamalaṃ, anuttaranti ca tabbisesanaṃ.
其中,关于‘佛陀’一词,首先应依如下方式理解其含义:正如释论所说——“因觉悟诸谛,故为佛陀;因令众生觉悟,故为佛陀”(《大义释》192;《小义释》95-97;《无碍解道》1.162)。或者,由于连同习气彻底断尽了无明之眠,或由于智慧完全显发,依‘觉醒’与‘绽放’之义而称为‘佛陀’。再者,因为于所知中再无任何法是他所未觉悟的,以所知殊胜为所作而受持;又由于并不存在行为的决意,纯粹从‘通达’这一语义获得主语之称谓,故被称为‘佛陀’,如说‘受具足戒者不施与’。然从义理上说,‘佛陀’是指:为波罗蜜所育成,以自生智连同习气摧破、粉碎、灭尽无余烦恼,并且承载着大悲心与一切知智等无量功德聚的蕴续。正如所说:显示巴利原文
Tattha buddha-saddassa tāva ‘‘bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho’’tiādinā (mahāni. 192; cūḷani. 95-97; paṭi. ma. 1.162) niddesanayena attho veditabbo. Atha vā savāsanāya aññāṇaniddāya accantavigamato, buddhiyā vā vikasitabhāvato buddhavāti buddho, jāgaraṇavikasanatthavasena. Atha vā kassacipi ñeyyadhammassa anavabuddhassa abhāvena ñeyyavisesassa kammabhāvena aggahaṇato kammavacanicchāya abhāvena avagamanatthavaseneva kattuniddeso labbhatīti buddhavāti buddho, yathā ‘‘dikkhito na dadātī’’ti, atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhūñāṇena saha vāsanāya vihataviddhastaniravasesakileso mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiaparimeyya guṇagaṇādhāro khandhasantāno buddho. Yathāha –
“‘佛陀’,即彼世尊,自生者,无师者。他在先前未曾听闻过的诸法上,自己证悟了诸谛,并于此中证得了一切知性,于诸力获得了自在。”(《大义释》192;《小义释》95-97;《无碍解道》1.162)显示巴利原文
‘‘Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto, balesu ca vasībhāva’’nti (mahāni. 192; cūḷani. 95-97; paṭi. ma. 1.162).
「api(亦)」一词表敬意,以此显示「具足如此殊胜功德的世尊,他也的确是世尊啊」,从而对即将被宣说的功德法表示崇敬。「buddhabhāvaṃ(觉悟之状态)」指正自觉。「bhāvetvā(修习后)」指令其生起并增长之后。「sacchikatvā(证悟后)」指已亲自体证。「upagato(已到达)」指已证得、已获得,这便是它的含义,与「buddhabhāvaṃ(觉悟之状态)」一词相连。「gatamalaṃ(已离垢)」指已远离垢染,即无有过失。「vande(我敬礼)」是我顶礼,或我赞叹。「anuttaraṃ(无上)」指无有更上者,即出世间。「dhamma(法)」:能令依教修行者不堕恶趣、不堕轮回,而能护持他们,故称为法。显示巴利原文
Api-saddo sambhāvane, tena ‘‘evaṃ guṇavisesayutto sopi nāma bhagavā’’ti vakkhamānaguṇe dhamme sambhāvanaṃ dīpeti. Buddhabhāvanti sammāsambodhiṃ. Bhāvetvāti uppādetvā, vaḍḍhetvā ca. Sacchikatvāti paccakkhaṃ katvā. Upagatoti patto, adhigatoti attho, etassa ‘‘buddhabhāva’’nti etena sambandho. Gatamalanti vigatamalaṃ, niddosanti attho. Vandeti paṇamāmi, thomemi vā. Anuttaranti uttararahitaṃ, lokuttaranti attho. Dhammanti yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyato ca, saṃsārato ca apatamāne katvā dhārayatīti dhammo.
此处简略之义为:那位如此具足种种功德的佛陀、世尊,修习了称为「圣」的道法,又亲证了称为「果与涅槃」的无上正自觉——此即是诸佛也以之为成佛之因、完全远离一切过失垢染、且因无有更上而称为无上的证悟正法,我恭敬礼敬。在此,教法正法因能阐明此证悟正法,也应视为被包含其中。或者,由注疏中说「修习了阿毗达摩法义之海而后证得,且完全通达三藏」,教法同样可获「亲证」与「通达」的表述,因此也应视为在此处已被提及。同样,因有说「修习了那法,亲证了那法」,故应了知,于前期成佛阶段的波罗蜜与增上戒学等,在此处也为「法」一词所含摄。因为它们也由摧破对立而「已离垢」,由不与其余共通而「无上」。确实如此:为令众生出离一切轮回之苦,曾立大誓愿、依大悲为怙、具足贤善意乐、以智慧殊胜清净无垢的布施、调伏、寂静等无上之法,于逾百千劫乃至四阿僧祇劫中,恭敬相续、无有遗余,通过修习与现证,于业处等得自在;具有……显示巴利原文
Ayañhettha saṅkhepattho – evaṃ vividhaguṇasamannāgato buddhopi bhagavā yaṃ ariyasaṅkhātaṃ dhammaṃ bhāvetvā, phalanibbānasaṅkhātaṃ pana sacchikatvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ adhigato, tametaṃ buddhānampi buddhabhāvahetubhūtaṃ sabbadosamalarahitaṃ attano uttaritarābhāvena anuttaraṃ paṭivedhasaddhammaṃ namāmīti. Pariyattisaddhammassāpi tappakāsanattā idha saṅgaho daṭṭhabbo. Atha vā ‘‘abhidhammanayasamuddaṃ bhāvetvā adhigacchi, tīṇi piṭakāni sammasī’’ti ca aṭṭhakathāyaṃ vuttattā pariyattidhammassāpi sacchikiriyāsammasanapariyāyo labbhatīti sopi idha vutto yevāti daṭṭhabbo. Tathā ‘‘yaṃ dhammaṃ bhāvetvā, sacchikatvā’’ti ca vuttattā buddhakaradhammabhūtāhi pāramitāhi saha pubbabhāge adhisīlasikkhādayopi idha dhamma-saddena saṅgahitāti veditabbā. Tāpi hi vigatapaṭipakkhatāya vigatamalā, anaññasādhāraṇatāya anuttarā cāti. Tathā hi sattānaṃ sakalavaṭṭadukkhanissaraṇāya katamahābhinīhāro mahākaruṇādhivāsapesalajjhāsayo paññāvisesapariyodātanimmalānaṃ dānadamasaññamādīnaṃ uttamadhammānaṃ satasahassādhikāni kappānaṃ cattāri asaṅkheyyāni sakkaccaṃ nirantaraṃ niravasesaṃ bhāvanāpaccakkhakaraṇehi kammādīsu adhigatavasībhāvo, acchariyācinteyyamahānubhāvo, adhisīlaadhicittānaṃ paramukkaṃsapāramippatto bhagavā paccayākāre catuvīsatikoṭisatasahassamukhena mahāvajirañāṇaṃ pesetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti.
且在这里,以「bhāvetvā(修习后)」一词,乃以明行具足称赞法;以「sacchikatvā(证悟后)」一词,乃以解脱具足称赞法。同样,以第一词为禅那具足、以第二词为解脱具足而称赞;或以第一词为定具足、以第二词为等至具足而称赞;又以第一词为尽智的状态、以第二词为无生智的状态而称赞;或以第一词如闪电喻、以第二词如金刚喻而称赞;或以第一词为离贪的成就、以第二词为灭尽的成就而称赞;同样,以第一词为出离的状态、以第二词为解脱的状态而称赞;或以第一词为因的状态、以第二词为无为的状态而称赞;或以第一词赞见的德能、以第二词赞远离的德能;或以第一词为增上的状态、以第二词为不死的状态而称赞法。又或,以「修习了那法而证佛果」句,乃以「善说性」称赞法;以「证悟后」句,乃以「现见性」称赞法。同样,以第一词为「非时性」、以第二词为「来看性」而称赞;或以第一词为「应趣向性」、以第二词为「各自应证知性」而称赞法。显示巴利原文
Ettha ca ‘‘bhāvetvā’’ti etena vijjāsampadāya dhammaṃ thometi, ‘sacchikatvā’ti etena vimuttisampadāya. Tathā paṭhamena jhānasampadāya, dutiyena vimokkhasampadāya. Paṭhamena vā samādhisampadāya, dutiyena samāpattisampadāya. Atha vā paṭhamena khayañāṇabhāvena, dutiyena anuppādañāṇabhāvena. Purimena vā vijjūpamatāya, dutiyena vajirūpamatāya. Purimena vā virāgasampattiyā, dutiyena nirodhasampattiyā. Tathā paṭhamena niyyānabhāvena, dutiyena nissaraṇabhāvena. Paṭhamena vā hetubhāvena, dutiyena asaṅkhatabhāvena. Paṭhamena vā dassanabhāvena, dutiyena vivekabhāvena. Paṭhamena vā adhipatibhāvena, dutiyena amatabhāvena dhammaṃ thometi. Atha vā ‘‘yaṃ dhammaṃ bhāvetvā buddhabhāvaṃ upagato’’ti etena svākkhātatāya dhammaṃ thometi, ‘‘sacchikatvā’’ti etena sandiṭṭhikatāya. Tathā purimena akālikatāya, pacchimena ehipassikatāya. Purimena vā opaneyyikatāya, pacchimena paccattaṃ veditabbatāya dhammaṃ thometi.
“已离垢”一句,通过显示无有杂染,开示了法的清净性;“无上”一句,通过显示更无其余殊胜之法,开示了法的广大圆满性。或者,以初句开示法的断除成就,以次句开示法的威力成就。又或者,因为法是应当修习的,故具有“已离垢”之义,应如此连接:由于修习的功德而断除了过失;因为法是应当亲证的,故具有“无上”之义,应如此连接:因从亲证而出,且于此上更无应为之事,故不共于其余,因此为“无上”。同样地,以“修习已”一句,连同前期阶段的戒等,即能显示有学的戒蕴、定蕴、慧蕴;以“证悟已”一句,连同无为界,即能显示无学的戒蕴、定蕴、慧蕴。显示巴利原文
‘‘Gatamala’’nti iminā saṃkilesābhāvadīpanena dhammassa parisuddhataṃ dasseti, ‘‘anuttara’’nti etena aññassa visiṭṭhassa abhāvadīpanena vipulaparipuṇṇataṃ. Paṭhamena vā pahānasampadaṃ dhammassa dasseti, dutiyena pabhāvasampadaṃ. Bhāvetabbatāya vā dhammassa gatamalabhāvo yojetabbo . Bhāvanāguṇena hi so dosānaṃ samugghātako hotīti. Sacchikātabbabhāvena anuttarabhāvo yojetabbo. Sacchikiriyānibbattito hi taduttarikaraṇīyābhāvato anaññasādhāraṇatāya anuttaroti. Tathā ‘‘bhāvetvā’’ti etena saha pubbabhāgasīlādīhi sekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā honti, ‘‘sacchikatvā’’ti etena saha asaṅkhatāya dhātuyā asekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā hontīti.
如上,简要地以一切法之功德赞叹了正法后,现在为赞叹圣僧伽,而说出“善逝”等句。其中,“善逝”是属格关系,表示与“诸子”一词相连。“亲生”用来修饰“子”。“摧破魔军众”是显示“亲生子”状态的因由,由此显示:正因如此,摧破烦恼才是成为世尊亲生子之因。“八辈”是数目限定说明,由此显示:即使他们以人殊胜的状态而有成百上千的数量,也不能超越这个数目限定,因为他们不能超越住于道、住于果的状态。“众”是集体说明。“圣僧伽”是功德殊胜的僧伽集合状态的说明,由此显示:即使没有圣者们的身体聚集,也因见和戒的共同性而具有和合的状态,故称为圣僧伽。在此,生于胸腔、由胸腔中长大的,称为“亲生子”。如同众生的亲生子,因为是从自己所生,故对父亲的遗产有特别的应继份额;同样地,显示巴利原文
Evaṃ saṅkhepeneva sabbadhammaguṇehi saddhammaṃ abhitthavitvā, idāni ariyasaṅghaṃ thometuṃ ‘‘sugatassā’’tiādimāha. Tattha sugatassāti sambandhaniddeso, tassa ‘‘puttāna’’nti etena sambandho. Orasānanti puttavisesanaṃ. Mārasenamathanānanti orasaputtabhāve kāraṇaniddeso, tena kilesappahānameva bhagavato orasaputtabhāvakāraṇaṃ anujānātīti dasseti. Aṭṭhannanti gaṇanaparicchedaniddeso, tena ca satipi tesaṃ sattavisesabhāvena anekasatasahassasaṅkhyabhāve imaṃ gaṇanaparicchedaṃ nātivattantīti dasseti, maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvānativattanato. Samūhanti samudāyaniddeso. Ariyasaṅghanti guṇavisiṭṭhasaṅghātabhāvaniddeso, tena asatipi ariyapuggalānaṃ kāyasāmaggiyaṃ ariyasaṅghabhāvaṃ dasseti, diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatabhāvato. Tattha urasi bhavā jātā, saṃvaddhā ca orasā. Yathā hi sattānaṃ orasaputtā attajātatāya pitusantakassa dāyajjassa visesena bhāgino honti, evametepi ariyapuggalā sammāsambuddhassa savanante ariyāya jātiyā jātatāya bhagavato santakassa vimuttisukhassa, ariyadhammaratanassa ca ekantabhāginoti orasā viya orasā. Atha vā bhagavato dhammadesanānubhāvena ariyabhūmiṃ okkamamānā, okkantā ca ariyasāvakā bhagavato urovāyāmajanitābhijātatāya nippariyāyena ‘‘orasaputtā’’ti vattabbataṃ arahanti. Sāvakehi pavattiyamānāpi hi dhammadesanā bhagavato ‘‘dhammadesanā’’ icceva vuccati, taṃmūlakattā, lakkhaṇādivisesābhāvato ca.
虽然圣弟子们在证得圣道之时,未必能像世尊那样,为了彻底遮止障碍而驱开天子魔或魔军,但由于它们本就是可被驱除的,当那障碍的因被摧破时,他们也就称为已将其摧破,故说为“摧破魔军众”。在此义上,本来应说“摧破魔与魔军众”,却说为“摧破魔军众”,这应理解为以部分代替整体的省略语。或者,如同蕴魔、行作魔一样,天子魔在破坏功德时也前来充当助伴,因此,烦恼的力量群体被称为“军”。正如经中所说:“欲为汝第一军……”等等。而这些烦恼军,或有一千五百种,或有无量种,圣弟子们运用正念、择法、精进、止等功德武器,已将其一部分一部分地摧破、击溃并粉碎了,因此他们是“摧破魔军者”,也就是圣弟子们。此处借此显示他们是世尊的随生之子。显示巴利原文
Yadipi ariyasāvakānaṃ ariyamaggādhigamasamaye bhagavato viya tadantarāyakaraṇatthaṃ devaputtamāro , māravāhinī vā na ekantena apasādeti, tehi pana apasādetabbatāya kāraṇe vimathite tepi vimathitā eva nāma hontīti āha – ‘‘mārasenamathanāna’’nti. Imasmiṃ panatthe ‘māramārasenamathanāna’nti vattabbe ‘‘mārasenamathanāna’’nti ekadesasarūpekaseso katoti daṭṭhabbaṃ. Atha vā khandhābhisaṅkhāramārānaṃ viya devaputtamārassāpi guṇamāraṇe sahāyabhāvūpagamanato kilesabalakāyo ‘‘senā’’ti vuccati. Yathāha – ‘‘kāmā te paṭhamā senā’’tiādi (su. ni. 438; mahāni. 28, 68; cūḷani. 47). Sā ca tehi diyaḍḍhasahassabhedā, anantabhedā vā kilesavāhinī satidhammavicayavīriyasamathādiguṇapaharaṇehi odhiso vimathitā, vihatā, viddhastā cāti mārasenamathanā, ariyasāvakā. Etena tesaṃ bhagavato anujātaputtataṃ dasseti.
因为远离烦恼,不于非道而行,而于正道而行,故称“ariyā(圣者)”,这是依词源学的解释。又因被含天界在内的世间视为“皈依所”,故应被亲近、应被依止;而已亲近者则能成就于此义利,故称为圣者。这些圣者的和合众,即是“ariyasaṅgha(圣僧伽)”;或者说,既是圣者,又是僧伽,合称“ariyasaṅgha”。我头面敬礼彼圣僧伽。当知此处说“sirasā vande(以头面敬礼)”,是为了显示在世尊之后,佛法二宝的证得亦有赖于僧宝,从而说明此圣僧伽具有极大的助益。显示巴利原文
Ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato ariyā, niruttinayena. Atha vā sadevakena lokena ‘‘saraṇa’’nti araṇīyato upagantabbato, upagatānañca tadatthasiddhito ariyā, ariyānaṃ saṅghoti ariyasaṅgho, ariyo ca so, saṅgho cāti vā ariyasaṅgho, taṃ ariyasaṅghaṃ. Bhagavato aparabhāge buddhadhammaratanānampi samadhigamo saṅgharatanādhīnoti assa ariyasaṅghassa bahūpakārataṃ dassetuṃ idheva ‘‘sirasā vande’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.
此处,“善逝的亲生子”等句,显示圣僧伽的起源成就;“摧破魔军众”等句,显示断除成就,因其说明了断除一切杂染;“八辈的集体”等句,显示智慧成就,因其说明了处于道与果的状态;“圣僧伽”等句,显示起源成就,因其说明了于一切僧伽中为最上首。或者,“善逝的亲生子”等句,明圣僧伽以清净为依止;“摧破魔军众”等句,明其等是正确地、正直地、如法地行道;“八辈的集体”等句,明其等具足应受供养等的状态;“圣僧伽”等句,明其等是无上福田。同样,“善逝的亲生子”等句,明圣僧伽具足出世间皈依的实质,因由出世间皈依故,得为世尊亲生子;“摧破魔军众”等句,显示了由愿力成就的、前行阶段的正道,因为已发愿且正向行道者,能摧破魔与魔众;“八辈的集体”等句,显示了摧灭怨敌后,有学与无学的法,因为它以补特伽罗为依凭,阐明了道与果的种种法;“圣僧伽”等句,显示了他们是最上应供者。再者,皈依是声闻弟子一切功德的起始,有行持阶段的有学圣者以戒蕴等居其中间,无学圣者的戒蕴等则为最极。如此,初、中、后皆悉善妙。显示巴利原文
Ettha ca ‘‘sugatassa orasānaṃ puttāna’’nti etena ariyasaṅghassa pabhavasampadaṃ dasseti, ‘‘mārasenamathanāna’’nti etena pahānasampadaṃ, sakalasaṃkilesappahānadīpanato. ‘‘Aṭṭhannampi samūha’’nti etena ñāṇasampadaṃ, maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvadīpanato. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti etena pabhavasampadaṃ dasseti, sabbasaṅghānaṃ aggabhāvadīpanato. Atha vā ‘‘sugatassa orasānaṃ puttāna’’nti ariyasaṅghassa visuddhanissayabhāvadīpanaṃ, ‘‘mārasenamathanāna’’nti sammāujuñāyasāmīcippaṭipannabhāvadīpanaṃ, ‘‘aṭṭhannampi samūha’’nti āhuneyyādibhāvadīpanaṃ, ‘‘ariyasaṅgha’’nti anuttarapuññakkhettabhāvadīpanaṃ. Tathā ‘‘sugatassa orasānaṃ puttāna’’nti etena ariyasaṅghassa lokuttarasaraṇagamanasabbhāvaṃ dīpeti. Lokuttarasaraṇagamanena hi te bhagavato orasaputtā jātā. ‘‘Mārasenamathanāna’’nti etena abhinīhārasampadāsiddhaṃ pubbabhāge sammāpaṭipattiṃ dasseti. Katābhinīhārā hi sammā paṭipannā māraṃ, māraparisaṃ vā abhivijinanti. ‘‘Aṭṭhannampi samūha’’nti etena viddhastavipakkhe sekkhāsekkhadhamme dasseti, puggalādhiṭṭhānena maggaphaladhammānaṃ pakāsitattā. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti aggadakkhiṇeyyabhāvaṃ dasseti. Saraṇagamanañca sāvakānaṃ sabbaguṇānamādi, sapubbabhāgappaṭipadā sekkhā sīlakkhandhādayo majjhe, asekkhā sīlakkhandhādayo pariyosānanti ādimajjhapariyosānakalyāṇā saṅkhepato sabbe ariyasaṅghaguṇā pakāsitā honti.
如此,通过三首偈颂简略地总集赞叹一切功德,向三宝表达了敬礼。现在,为将此敬礼导向所期望的利益,而说“iti me(如此,我……)”等语句。其中,能生喜悦之义为“宝”,即佛、法、僧。的确,当如理作意“彼世尊是这样”等的真实功德时,便会生起成为证得不死之因的无量喜悦与欢悦。正如经中所说:显示巴利原文
Evaṃ gāthāttayena saṅkhepato sakalaguṇasaṅkittanamukhena ratanattayassa paṇāmaṃ katvā, idāni taṃ nipaccakāraṃ yathādhippete payojane pariṇāmento ‘‘iti me’’tiādimāha. Tattha ratijananaṭṭhena ratanaṃ, buddhadhammasaṅghā. Tesañhi ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā yathābhūtaguṇe āvajjantassa amatādhigamahetubhūtaṃ anappakaṃ pītipāmojjaṃ uppajjati. Yathāha –
摩诃男,当圣弟子忆念如来时,那时他的心不被贪欲所缠扰,不被嗔恚所缠扰,不被愚痴所缠扰。摩诃男,那时,面对如来,他的心即是正直的。摩诃男,正直心的圣弟子,能获得义利之悟、获得法味之悟、获得与法相应的欢悦。欢悦者,便生起喜……等等。显示巴利原文
‘‘Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tathāgataṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ, pamuditassa pīti jāyatī’’tiādi (a. ni. 6.10; a. ni. 11.11).
或者,「宝」的意义,也可理解为被珍视、被尊崇等。正如所说:显示巴利原文
Cittīkatādibhāvo vā ratanaṭṭho. Vuttañhetaṃ –
被珍视、价值极高、无可比量、难遭难见,
为无上士所受用,故称为宝。
显示巴利原文 ‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ; Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti. (khu. pā. aṭṭha. 6.3; dī. ni. aṭṭha. 2.33; su. ni. aṭṭha. 1.226; mahāni. aṭṭha. 50);
此外,「受重视」等功德唯佛陀等具有,非与其余众生共。所谓「礼敬所成」(vandanāmayaṃ),正如说「布施所成」、「戒所成」那样,是指由礼敬所生的福德。此处的「礼敬」,是指以身、语、意三门,一心归向三宝功德,或加以赞叹。因能生起可敬的境地与果报,故名为「福德」(puññaṃ);又或能清净(puṇāti)自身的相续,故称福德。「善摧障」(suvihatantarāyo)意为善能消除障碍。以此词显示,行者自身具足净信,三宝亦成良福田,此福德力能破除诸障难,饶益说法者。「过去寿尽」(hutvā)指先前的命终,与下句「我将宣扬利益」义相关联。「其」(tassā)即指由礼敬三宝所生的那分福德。「以威力」(ānubhāvena)即凭彼福德之力。显示巴利原文
Cittīkatabhāvādayo ca anaññasādhāraṇā buddhādīsu eva labbhantīti. Vandanāva vandanāmayaṃ, yathā ‘‘dānamayaṃ, sīlamaya’’nti (dī. ni. 3.305; itivu. 60; netti. 34). Vandanā cettha kāyavācācittehi tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaninnatā, thomanā vā. Pujjabhavaphalanibbattanato puññaṃ, attano santānaṃ puṇātīti vā. Suvihatantarāyoti suṭṭhu vihatantarāyo, etena attano pasādasampattiyā, rattanattayassa ca khettabhāvasampattiyā taṃ puññaṃ atthappakāsanassa upaghātakaupaddavānaṃ vihanane samatthanti dasseti. Hutvāti pubbakālakiriyā, tassa ‘‘atthaṃ pakāsayissāmī’’ti etena sambandho. Tassāti yaṃ ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ, tassa. Ānubhāvenāti balena.
如此,既明了对三宝行谦恭礼敬的用意,现在,为了解释一部他欲赞叹的教法,便先以称扬其功德作为引导,而说出「dīghassa」等语。于此,「以长经标示的」(dīghasuttaṅkitassa),指用长绳所量出的长度为标志,以此表明「长」(dīgha)这一名称,是此部圣典依义而立、众人共许的通称。或许有人会问:难道经典本身不就是传承吗?谁又用经典来标示它呢?诚然,于胜义中确是如此,然而所谓「经典」,乃是依其组成部分而假立的概念;依经典的结集而假立的概念,则称为「传承」。正如在义理与音节的集合体上假立了「经典」的名称,同样,在诸多经典的集合体上假立了「传承」的名称。由于具有缘起等极精微的义理,故称之为「深妙的」(nipuṇassa)。关于「传承」(āgamo)一词,此中或在「此传承」中,或以「由此」、「从此」等方式,显示了自利、利他等意义,故称「传承」;它又是传承中最殊胜者,故称「传承之胜」(āgamavaro);或谓,在得名为「传承」的诸法之中,它为最胜。显示巴利原文
Evaṃ ratanattayassa nipaccakārakaraṇe payojanaṃ dassetvā, idāni yassā dhammadesanāya atthaṃ saṃvaṇṇetukāmo, tassā tāva guṇābhitthavanavasena upaññāpanatthaṃ ‘‘dīghassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha dīghasuttaṅkitassāti dīghappamāṇasuttalakkhitassa, etena ‘‘dīgho’’ti ayaṃ imassa āgamassa atthānugatā samaññāti dasseti. Nanu ca suttāniyeva āgamo, kassa pana suttehi aṅkananti? Saccametaṃ paramatthato, suttāni pana upādāyapaññatto āgamo. Yathā hi atthabyañjanasamudāye ‘‘sutta’’nti vohāro, evaṃ suttasamudāye ‘‘āgamo’’ti vohāro. Paṭiccasamuppādādinipuṇatthasabbhāvato nipuṇassa. Āgamissanti ettha, etena, etasmā vā attatthaparatthādayoti āgamo, āgamo ca so varo cāti āgamavaro, āgamasammatehi vā varoti āgamavaro, tassa. Buddhānaṃ anubuddhā buddhānubuddhā, buddhānaṃ saccapaṭivedhaṃ anugamma paṭividdhasaccā aggasāvakādayo ariyā. Tehi atthasaṃvaṇṇanāvasena, guṇasaṃvaṇṇanāvasena ca saṃvaṇṇitassa. Atha vā buddhā ca anubuddhā ca buddhānubuddhāti yojetabbaṃ. Sammāsambuddheneva hi tiṇṇampi piṭakānaṃ atthavaṇṇanākkamo bhāsito, yā ‘‘pakiṇṇakadesanā’’ti vuccati, tato saṅgāyanādivasena sāvakehīti ācariyā vadanti.
“具有能引生净信的功德”,是指在佛、法等之中能引发净信这一殊胜成就的功德。因为这部传承——在《梵网经》等中,以毫无保留地阐述戒与见等义理的方式;在《大本经》等中,以讲述过去诸佛功德的方式;在《波特迦经》等中,以折服外道后发出不可逆转的狮子吼的方式;在《无上经》等中,以特别详明佛陀功德的方式——能够引生对三宝无与伦比的净信。并且在这些注释书中,老师们的惯例是:在注释开头,先通过赞扬所释之法的特殊功德来赞叹它。正如在《破除邪论者》《阐明真义者》《满足意欲者》及《殊胜义论》等注释书中,也依次作了赞叹,例如:“为摧破外道论、生起智慧的分类、是人中说法者的翘楚、能发起种种生动无碍辩才的、具有甚深智慧而深入其中、恒常以种种理趣呈现的各种善巧阿毗达摩……”等等。显示巴利原文
Saddhāvahaguṇassāti buddhādīsu pasādāvahasampattikassa. Ayañhi āgamo brahmajālādīsu (dī. ni. 1.5-7, 26-28) sīladiṭṭhādīnaṃ anavasesaniddesādivasena, mahāpadānādīsu (dī. ni. 2.3-5) purimabuddhānampi guṇaniddesādivasena, pāthikasuttādīsu (dī. ni. 3.3,4) titthiye nimadditvā appaṭivattiyasīhanāda nadanādivasena, anuttariyasuttādīsu (a. ni. 6.8) ca visesato buddhaguṇavibhāvanena ratanattaye sātisayappasādaṃ āvahati. Saṃvaṇṇanāsu cāyaṃ ācariyassa pakati, yā taṃtaṃsaṃvaṇṇanāsu ādito tassa tassa saṃvaṇṇetabbassa dhammassa visesaguṇakittanena thomanā. Tathā hi papañcasūdanīsāratthappakāsinīmanorathapūraṇīsu aṭṭhasālinīādīsu ca yathākkamaṃ ‘‘paravādamathanassa ñāṇappabhedajananassa dhammakathikapuṅgavānaṃ vicittappaṭibhānajananassa tassa gambhīrañāṇehi ogāḷhassa abhiṇhaso nānānayavicittassa abhidhammassā’’tiādinā thomanā katā.
“由此解说义理”,故称为“义理注释”。它也就是 aṭṭhakathā,这是将字母 ttha 转为 ṭṭha,如同“苦是以逼迫为义”这一语法规则。“最初”,是指第一次结集时。那些长老们——具足六种神通,拥有最上的心自在状态,且在禅那等中具备五种自在,因此被称为“诸自在者”,即大迦叶等长老。由他们这五百位尊者,“那”部注释在初次结集时被“唱诵结集”,意思是:为彰显义理,将“这是此义、那是彼义”这样的注释内容,在合适的文句处汇集并宣说出来。后来在第二、第三次结集时,又由耶舍长老等圣者们“随唱诵”。通过这段叙述,显示了自己所传注释的传承清净。显示巴利原文
Attho kathīyati etāyāti atthakathā, sā eva aṭṭhakathā, ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā, yathā ‘‘dukkhassa pīḷanaṭṭho’’ti (paṭi. ma. 2.8). Ādito tiādimhi paṭhamasaṅgītiyaṃ. Chaḷabhiññatāya paramena cittavasībhāvena samannāgatattā, jhānādīsu pañcavidhavasitāsabbhāvato ca vasino, therā mahākassapādayo. Tesaṃ satehi pañcahi. Yāti yā aṭṭhakathā. Saṅgītāti atthaṃ pakāsetuṃ yuttaṭṭhāne ‘‘ayaṃ etassa attho, ayaṃ etassa attho’’ti saṅgahetvā vuttā. Anusaṅgītā ca yasattherādīhi pacchāpi dutiyatatiyasaṅgītīsu, iminā attano saṃvaṇṇanāya āgamanasuddhiṃ dasseti.
“狮子国”是由擒拿、捕捉狮子而得名的,即狮子王子。应知:铜掌岛的刹帝利承袭了此王族血统,又因他们居住于此,这座铜掌岛便获得了“狮子国”的称谓。“带来”是说从赡部洲携来。“后来”则指之后。为了保持法义纯正不杂,在后来的时期,便将注释以狮子国语保存下来。由此,其最初的根本注释并非一切人所共有,这表明作此“义理阐明”是绝对必要的。正因如此,才说“为岛民”。这里“岛民”可以指赡部洲的住民,或者也可以连贯地解释为:是为了狮子国岛民的利益,才以狮子国语保存。显示巴利原文
Sīhassa lānato gahaṇato sīhaḷo, sīhakumāro. Taṃvaṃsajātatāya tambapaṇṇidīpe khattiyānaṃ, tesaṃ nivāsatāya tambapaṇṇidīpassa ca sīhaḷabhāvo veditabbo. Ābhatāti jambudīpato ānītā. Athāti pacchā. Aparabhāge hi asaṅkaratthaṃ sīhaḷabhāsāya aṭṭhakathā ṭhapitāti. Tenassa mūlaṭṭhakathā sabbasādhāraṇā na hotīti idaṃ atthappakāsanaṃ ekantena karaṇīyanti dasseti. Tenevāha – ‘‘dīpavāsīnamatthāyā’’ti. Tattha dīpavāsīnanti jambudīpavāsīnaṃ. Dīpavāsīnanti vā sīhaḷadīpavāsīnaṃ atthāya sīhaḷabhāsāya ṭhapitāti yojanā.
“去除”(apanetvā),是指去除了如同外壳一般的狮子国语(辛哈拉语)。 “从那”(tato),是指从那部注释书。 “我”(ahaṃ),是作者指称自己。 “令心愉悦之语”(manoramaṃ bhāsaṃ),是指摩揭陀语。因为它正是表达事物本来面目的自性语,故而能令智者的心感到愉悦。正因如此,他才说“经典理趣的随顺者”(tantinayānucchavikaṃ),意思是:随顺经典义理的流脉,紧密契合经典语言的表达方式。“离过失”(vigatadosaṃ),是指不夹杂任何非自性语的其他方言。显示巴利原文
Apanetvānāti kañcukasadisaṃ sīhaḷabhāsaṃ apanetvā. Tatoti aṭṭhakathāto. Ahanti attānaṃ niddisati. Manoramaṃ bhāsanti māgadhabhāsaṃ. Sā hi sabhāvaniruttibhūtā paṇḍitānaṃ manaṃ ramayatīti. Tenevāha – ‘‘tantinayānucchavika’’nti, pāḷigatiyā anulomikaṃ pāḷibhāsāyānuvidhāyininti attho. Vigatadosanti asabhāvaniruttibhāsantararahitaṃ.
“不违教义”(samayaṃ avilomento),即不违背既定的教理体系,这句话表明此著作在义理上无有过失。也正是因为不相违,上座部的说法也将会在此得到阐明。“长老传承之灯”(theravaṃsapadīpānaṃ),意指:因具足圣戒蕴等功德而安住不动,故称为“长老”(therā),指的是像大迦叶等那样的长老。由他们辗转传承下来的师徒相续,便叫做“长老传承”(theravaṃso);归属于这一传承,又因其具足教理的通达与修证的成就,并能像灯一样,以智慧光明令此传承闪耀,所以他们便是“长老传承之灯”,指的是大寺派的长老们。对于他们而言,那种透过种种方式作出判断,在如同疙瘩般难解之处,以破除邪执的方式展开,能够断除疑惑的论说,便称为“决断”(vinicchayo)。因为他们具有极为精妙微细的决断,故称他们为“极精微决断者”(sunipuṇavinicchayā)。或可这样解释:“审察”(vinicchinoti),即是“决断”。显示巴利原文
Samayaṃ avilomentoti siddhantaṃ avirodhento, etena atthadosābhāvamāha. Aviruddhattā eva hi theravādāpi idha pakāsiyissanti. Theravaṃsapadīpānanti thirehi sīlakkhandhādīhi samannāgatattā therā, mahākassapādayo. Tehi āgatā ācariyaparamparā theravaṃso, tappariyāpannā hutvā āgamādhigamasampannattā paññāpajjotena tassa samujjalanato theravaṃsapadīpā, mahāvihāravāsino therā, tesaṃ. Vividhehi ākārehi nicchīyatīti vinicchayo, gaṇṭhiṭṭhānesu khīlamaddanākārena pavattā vimaticchedakathā. Suṭṭhu nipuṇo saṇho vinicchayo etesanti sunipuṇavinicchayā. Atha vā vinicchinotīti vinicchayo, yathāvuttavisayaṃ ñāṇaṃ. Suṭṭhu nipuṇo cheko vinicchayo etesanti sunipuṇavinicchayā, etena mahākassapāditheraparamparābhato, tatoyeva ca aviparīto saṇhasukhumo mahāvihāravāsīnaṃ vinicchayoti tassa pamāṇabhūtataṃ dasseti.
“及,是为了贤善者”(sujanassa ca)这句中的“ca”(及、和)字,表示总集、包含之义。以此说明,不只是为了赡部洲岛居民的利益,同时也是为了令善知识们心生喜悦。而由此道理,自然也成就了“这也是为了铜掌岛民的利益”这一含义,因为这部著作便于学习、持诵等,对他们也有很大的助益。“长住之义”(ciraṭṭhitatthaṃ),即“令义理长久安住”之义,指它能长时流布。诚然,这部阐明义理的作品,其音节安排妥善无误,义理表述优美通达,是令正法久住的善巧方便,故能让正法长久安住。这也正是世尊曾经说过的。显示巴利原文
Sujanassa cāti ca-saddo sampiṇḍanattho, tena na kevalaṃ jambudīpavāsīnameva atthāya, atha kho sādhujanatosanatthañcāti dasseti, tena ca tambapaṇṇidīpavāsīnampi atthāyāti ayamattho siddho hoti, uggahaṇādisukaratāya tesampi bahupakārattā. Ciraṭṭhitatthanti ciraṭṭhitiatthaṃ , cirakālaṭṭhitiyāti attho. Idañhi atthappakāsanaṃ aviparītabyañjanasunikkhepassa atthasunayassa ca upāyabhāvato saddhammassa ciraṭṭhitiyā saṃvattati. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
「比丘们!有这两种法,能让正法长久住立、不被遗忘、不会消失(saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya)。哪两种?善加安立的文句音节(padabyañjana),以及正确通达的义理(attho)」。显示巴利原文
‘‘Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattanti. Katame dve? Sunikkhattañca padabyañjanaṃ, attho ca sunīto’’ti (a. ni. 2.21).
他为了避免所要阐述的义理解释篇幅过于庞大,因而先说“戒论”等。所以他说:“我不会在这里详细审察这一点。”或者,另一种理解是:他想撰写的这部注疏,应将《清净道论》作为其一部分来采纳;为了向说法者们提供这一指示,他便以纲要的方式,举出那些已在《清净道论》中审察过的法,也就是“戒论”等。在这里,“戒论”是指依据应行、应止等细目详述戒法的论述。“头陀支”即常乞食支等十三种能令烦恼干涸的法。“一切业处”是指经典中所说的三十八种,再加上注疏所说的两种,总摄无余,作为瑜伽行者修行运作的所缘。“兼具行差别”是指附带了针对贪行者等不同性行者的自性等各方面的判定。“四禅那”指四种色界禅那。显示巴利原文
Yaṃ atthavaṇṇanaṃ kattukāmo, tassā mahattaṃ pariharituṃ ‘‘sīlakathā’’tiādi vuttaṃ. Tenevāha – ‘‘na taṃ idha vicārayissāmī’’ti. Atha vā yaṃ aṭṭhakathaṃ kattukāmo, tadekadesabhāvena visuddhimaggo ca gahetabboti kathikānaṃ upadesaṃ karonto tattha vicāritadhamme uddesavasena dasseti ‘‘sīlakathā’’ tiādinā. Tattha sīlakathāti cārittavārittādivasena sīlavitthārakathā. Dhutadhammāti piṇḍapātikaṅgādayo (visuddhi. 1.22; theragā. aṭṭha. 2.845, 849) terasa kilesadhunanakadhammā. Kammaṭṭhānāni sabbānīti pāḷiyaṃ āgatāni aṭṭhatiṃsa, aṭṭhakathāyaṃ dveti niravasesāni yogakammassa bhāvanāya pavattiṭṭhānāni. Cariyāvidhānasahitoti rāgacaritādīnaṃ sabhāvādividhānena sahito. Jhānāni cattāri rūpāvacarajjhānāni, samāpattiyo catasso arūpasamāpattiyo. Aṭṭhapi vā paṭiladdhamattāni jhānāni, samāpajjanavasībhāvappattiyā samāpattiyo. Jhānāni vā rūpārūpāvacarajjhānāni , samāpattiyo phalasamāpattinirodhasamāpattiyo.
六种神通的全体,涵盖世间与出世间两类。依照《智分别》等中所说的方法,将智慧依一法、多法等方式加以归纳、总集而作出决断,这便是“慧总摄决断”。显示巴利原文
Lokiyalokuttarabhedā cha abhiññāyo sabbā abhiññāyo. Ñāṇavibhaṅgādīsu āgatanayena ekavidhādinā paññāya saṅkaletvā sampiṇḍetvā nicchayo paññāsaṅkalananicchayo.
对于因(hetu)等缘法与缘所生法,它们之间的因缘等关系状态,称为「缘相」(paccayākāro)。对其所作的开示,便是「缘相开示」(paccayākāradesanā),意即「缘起之说」(paṭiccasamuppādakathā)。而这缘起之说,由于破除诸法密集的聚合极为困难,故甚深微细;它不掺杂其他部派的见解,同时兼具「一性之理趣」等深义,在此被详细审察,因此说它是「极清净精微的理趣」(suparisuddhanipuṇanayā)。正因为在审察时并未舍弃《无碍解道》等所述之理趣(āgatanayaṃ avissajjetvāva),才说它是「不脱离经典之道」(avimuttatanti maggā)。显示巴利原文
Paccayadhammānaṃ hetādīnaṃ paccayuppannadhammānaṃ hetupaccayādibhāvo paccayākāro, tassa desanā paccayākāradesanā, paṭiccasamuppādakathāti attho. Sā pana ghanavinibbhogassa sudukkaratāya saṇhasukhumā, nikāyantaraladdhisaṅkararahitā, ekattanayādisahitā ca tattha vicāritāti āha – ‘‘suparisuddhanipuṇanayā’’ti. Paṭisambhidādīsu āgatanayaṃ avissajjetvāva vicāritattā avimuttatanti maggā.
在「iti pana sabbaṃ」这一词组中,「iti」字表示总结,「pana」字是言辞上的修饰,整体意思就是「这一切(etaṃ sabbaṃ)」。「于此(idha)」是指在这部注疏当中。「不审察(na vicārayissāmi)」,言下之意是因为那会造成重复(punaruttibhāvato)。显示巴利原文
Itipana sabbanti iti-saddo parisamāpane, pana-saddo vacanālaṅkāre, etaṃ sabbanti attho. Idhāti imissā aṭṭhakathāyaṃ. Na vicārayissāmi, punaruttibhāvatoti adhippāyo.
现在,为了点明不作审察的唯一原因,他接着说「中间有《清净道论》」等。在此,以「立于中间(majjhe ṭhatvā)」一语显示其中立的特性,特别(visesato)是为了表明:《清净道论》是四部圣典共通共用的注疏(sādhāraṇaṭṭhakathā),不像《善见吉祥悦意疏》(Sumaṅgalavilāsinī)等那样,是针对单部经典的不共注疏。至于特别点出「特别是(visesato)」,是因为《清净道论》对于律藏与阿毗达摩,也在适当范围内作了义理解释。显示巴利原文
Idāni tasseva avicāraṇassa ekantakāraṇaṃ niddhārento ‘‘majjhe visuddhimaggo’’tiādimāha. Tattha ‘‘majjhe ṭhatvā’’ti etena majjhebhāvadīpanena visesato catunnaṃ āgamānaṃ sādhāraṇaṭṭhakathā visuddhimaggo, na sumaṅgalavilāsinīādayo viya asādhāraṇaṭṭhakathāti dasseti. ‘‘Visesato’’ti idaṃ vinayābhidhammānampi visuddhimaggo yathārahaṃ atthavaṇṇanā hoti yevāti katvā vuttaṃ.
「就这样(icceva)」即「iti eva」(如此,就这样);「那个也是(tampi)」指的是《清净道论》;「以此(etāya)」是指通过这部《吉祥悦意疏》。在此段文字中,「从狮子洲带来」等语,显示了阐明义理之相;「为岛上居民的利益、为令善士欢喜、以及为令正法久住」这段话,说明了创作的目的;其余内容则是在说明创作的方式。实际上,此处对于戒论等不加审察,其本身也构成了一种方式。显示巴利原文
Iccevāti iti eva. Tampīti visuddhimaggampi. Etāyāti sumaṅgalavilāsiniyā. Ettha ca ‘‘sīhaḷadīpaṃ ābhatā’’tiādinā atthappakāsanassa nimittaṃ dasseti, ‘‘dīpavāsīnamatthāya, sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassā’’ti etena payojanaṃ, avasiṭṭhena karaṇappakāraṃ. Sīlakathādīnaṃ avicāraṇampi hi idha karaṇappakāro evāti.
《因缘论注》显示巴利原文
Nidānakathāvaṇṇanā
对于善于分别者而言,展示诸法的自性正是通过展示分类来实现的。因此,为了先以品和经的方式显示分类,他才说:「其中,名为《长部》」等语。此处的「其中」,是指前面「我将阐明长部圣典的义理」这句承诺中所指的内容。而其所承诺阐明义理的对象——名为《长部》的圣典,即是依品和经而有如此分类,这是其含义。或者,「其中」也可指「我将依止阐明长部之义理」这句话。此《长部》,即是如此依于品等分类。为了表明他自己的注释是依照第一次结集时所安立的顺序来进行的,他接着说:「在它的诸品中……首先叙述了因缘等」。然而,为何在四部阿含中,《长部》最先被结集?在其中又最先安立《戒蕴品》,而在《戒蕴品》中又最先安立《梵网经》呢?这本身並不成其为一个问题。然而,《长部》因其具足能引生信心的功德而最先被结集。正如所说:「信为种子,苦行为甘霖。」而其具足引生信心之功德,已如前所明示。再者,也因其只收录了少量经典,篇幅不大,故易于受持、忆念等。实际上,它总摄三十四经,篇幅为六十四个诵分。又因为显示巴利原文
Vibhāgavantānaṃ sabhāvavibhāvanaṃ vibhāgadassanavaseneva hotīti paṭhamaṃ tāva vaggasuttavasena vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘tattha dīghāgamo nāmā’’tiādimāha. Tattha tatthāti ‘‘dīghassa āgamavarassa atthaṃ pakāsayissāmī’’ti yadidaṃ vuttaṃ, tasmiṃ vacane. Yassa atthaṃ pakāsayissāmīti paṭiññātaṃ, so dīghāgamo nāma vaggasuttavasena evaṃ vibhāgoti attho. Atha vā tatthāti ‘‘dīghāgamanissitamattha’’nti etasmiṃ vacane. Yo dīghāgamo vutto, so vaggādivasena edisoti attho. Attano saṃvaṇṇanāya paṭhamamahāsaṅgītiyaṃ nikkhittānukkameneva pavattabhāvadassanatthaṃ ‘‘tassa vaggesu…pe… vuttaṃ nidānamādī’’ti āha. Kasmā pana catūsu āgamesu dīghāgamo paṭhamaṃ saṅgīto, tattha ca sīlakkhandhavaggo ādito nikkhitto, tasmiñca brahmajālanti? Nāyamanuyogo katthacipi na pavattati, api ca saddhāvahaguṇato dīghanikāyo paṭhamaṃ saṅgīto. Saddhā hi kusaladhammānaṃ bījaṃ. Yathāha – ‘‘saddhā bījaṃ tapo vuṭṭhī’’ti, (saṃ. ni. 1.197; su. ni. 77) saddhāvahaguṇatā cassa dassitāyeva. Kiñca katipayasuttasaṅgahato, appaparimāṇato ca gahaṇadhāraṇādisukhato. Tathāhesa catuttiṃsasuttasaṅgaho catusaṭṭhibhāṇavāraparimāṇo ca. Sīlakathābāhullato pana sīlakkhandhavaggo paṭhamaṃ nikkhitto. Sīlañhi sāsanassa ādi, sīlapatiṭṭhānattā sabbaguṇānaṃ. Tenevāha – ‘‘tasmā tiha, tvaṃ bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddha’’ntiādi (saṃ. ni. 5.395). Etena cassa vaggassa anvatthasaññatā vuttā hoti. Diṭṭhiviniveṭhanakathābhāvato pana suttantapiṭakassa niravasesadiṭṭhivibhajanaṃ brahmajālaṃ paṭhamaṃ nikkhittanti daṭṭhabbaṃ. Tepiṭake hi buddhavacane brahmajālasadisaṃ diṭṭhigatāni niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā vibhattasuttaṃ natthīti.
第一次大结集之论述的注释显示巴利原文
Paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā
他欲注释的对象,是依第一次结集时安立的顺序而立;为说明此处经文提及它的缘由,便说:“第一次大结集……应当了知”等。其中,“结集”,是将因机施设、随缘散说于各地的法与律汇集一处,加以宣唱、讲述。由此,诸学处、经典的首尾及中间,依关联而安立的结集者语,便全部含摄其中。因其范围广大、可尊敬故,称为“大结集”;第一次举行的大结集,即是“第一次大结集”;其举行之时,即“第一次大结集时”。再者,“因缘”,是通过说明说法者及说法时等,令未了知者得以了知,即予以指明,故称因缘。虽然世尊尚有其他能令众生获得无上知见与皈依等利乐的事业,然而,唯有能令所调伏者证得道果、并符应于“佛陀令觉悟”(《佛种姓注·宝经行处品》)本怀的事业,才是真正无差别的“佛事”,故说“以转法轮为始”。其中,信根等法显示巴利原文
Yassā paṭhamamahāsaṅgītiyaṃ nikkhittānukkamena saṃvaṇṇanaṃ kattukāmo, taṃ, tassā ca tantiāruḷhāya idha vacane kāraṇaṃ dassento ‘‘paṭhamamahāsaṅgīti…pe… veditabbā’’ti āha. Tattha yathāpaccayaṃ tattha tattha desitattā , paññattattā ca vippakiṇṇānaṃ dhammavinayānaṃ saṅgahetvā gāyanaṃ kathanaṃ saṅgīti, etena taṃtaṃsikkhāpadānaṃ suttānañca ādipariyosānesu, antarantarā ca sambandhavasena ṭhapitaṃ saṅgītikāravacanaṃ saṅgahitaṃ hoti. Mahāvisayattā, pūjanīyattā ca mahatī saṅgīti mahāsaṅgīti, paṭhamā mahāsaṅgīti paṭhamamahāsaṅgīti, tassā pavattikālo paṭhamamahāsaṅgītikālo, tasmiṃ paṭhamamahāsaṅgītikāle. Nidānanti ca desanaṃ desakālādivasena aviditaṃ viditaṃ katvā nidassetīti nidānaṃ. Sattānaṃ dassanānuttariyasaraṇādipaṭilābhahetubhūtāsu vijjamānāsupi aññāsu bhagavato kiriyāsu ‘‘buddho bodheyya’’nti (bu. vaṃ. aṭṭha. ratanacaṅkamanakaṇḍavaṇṇanā; cariyā. uddhānagāthāvaṇṇanā) paṭiññāya anulomato veneyyānaṃ maggaphalappattīnaṃ hetubhūtā kiriyā nippariyāyena buddhakiccanti āha – ‘‘dhammacakkappavattanañhi ādiṃ katvā’’ti. Tattha saddhindriyādidhammoyeva pavattanaṭṭhena cakkanti dhammacakkaṃ. Atha vā cakkanti āṇā, dhammato anapetattā dhammañca taṃ cakkañcāti dhammacakkaṃ, dhammena ñāyena cakkantipi dhammacakkaṃ. Yathāha –
“既令法转起,亦令轮转起,故称法轮;既令轮转起,亦令法转起,故称法轮;依法而转起,故称法轮;依实践法而转起,故称法轮”等等。(《无碍解道》2, 39, 41)显示巴利原文
‘‘Dhammañca pavatteti cakkañcāti dhammacakkaṃ, cakkañca pavatteti dhammañcāti dhammacakkaṃ, dhammena pavattetīti dhammacakkaṃ, dhammacariyāya pavattetīti dhammacakka’’ntiādi (paṭi. ma. 2, 39, 41).
“所作佛事已办”一语,显示佛陀应作之事已全部圆满,无有遗余。然而,难道并非由世尊亲自调伏了那些由弟子所调伏的应调伏者吗?因为弟子所说之经,同样称为“佛语”;而弟子当度化的众生,岂非尚待调伏?答:并无此失,因为调伏他们的方便已安立在弟子身上了。因此他说:显示巴利原文
‘‘Katabuddhakicce’’ti etena buddhakattabbassa kassacipi asesitabhāvaṃ dasseti. Nanu ca sāvakehi vinītāpi vineyyā bhagavatāyeva vinītā honti, yato sāvakabhāsitaṃ suttaṃ ‘‘buddhavacana’’nti vuccati, sāvakavineyyā ca na tāva vinītāti? Nāyaṃ doso tesaṃ vinayanupāyassa sāvakesu ṭhapitattā. Tenevāha –
“波旬,我尚不般涅槃,直到我的比丘弟子们成为通达、善调伏、无畏、多闻、能持法者……如法地善加折服所生起的他宗言论,并宣说具足神变的法为止。”(《长部》2.168;《相应部》5.822;《优陀那》51)显示巴利原文
‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā…pe… uppannaṃ parappavādaṃ saha dhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessa’’ntiādi (dī. ni. 2.168; saṃ. ni. 5.822; udā. 51).
说“于拘尸那罗”等语,旨在显示世尊般涅槃的地点与时间的殊胜,揭示“世尊未般涅槃”这一执取的邪谬,并显示佛陀在世间出生、成长的情形。事实上,大菩萨们为了使人身显而易见,在最后一生也会娶妻等。“有取”(upādi)即被业与烦恼所执取者,也就是异熟的五蕴与由业所生的色身。然而,在证得涅槃时,虽已摧破烦恼、行与魔,但这有取并未被舍弃;而在此(般涅槃时),由于摧破了蕴与死魔,有取方被彻底舍弃、完全灭尽,因此称为“无余依”(anupādisesā),即“无余依涅槃界”。此处的“涅槃界”即指寂灭的状态,这里是以状态位格来表述。再者,“分舍利之日”并非修饰“聚集”,而是修饰“激发勇猛”;意为“在分舍利之日,激发比丘们的勇猛”。因为比丘们实际上在分舍利之前更早便已聚集。或者,也可以理解为:在分舍利之日,以身和合而团结聚集。僧团中的上座称为“僧众上座”(saṅghatthero)。那么僧众的数量是多少呢?他说:“七十万比丘”。因为在这种情况下,常常以显示巴利原文
‘‘Kusinārāya’’ntiādi bhagavato parinibbutadesakālavisesadassanaṃ ‘‘aparinibbuto bhagavā’’ti gāhassa micchābhāvadassanatthaṃ, loke jātasaṃvaddhabhāvadassanatthañca . Tathā hi manussabhāvassa supākaṭakaraṇatthaṃ mahābodhisattā carimabhave dārapariggahādīnipi karontīti. Upādīyate kammakilesehīti upādi, vipākakkhandhā kaṭattā ca rūpaṃ. So pana upādi kilesābhisaṅkhāramāranimmathanena nibbānappattiyaṃ anossaṭṭho, idha khandhamaccumāranimmathanena ossaṭṭho nissesitoti ayaṃ anupādisesā, nibbānadhātu. Nibbānadhātūti cettha nibbutimattaṃ adhippetaṃ, itthambhūtalakkhaṇe cāyaṃ karaṇaniddeso. ‘‘Dhātubhājanadivase’’ti idaṃ na ‘‘sannipatitāna’’nti etassa visesanaṃ, ussāhajananassa pana visesanaṃ, ‘‘dhātubhājanadivase bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesī’’ti. Dhātubhājanadivasato hi purimapurimataradivasesu bhikkhū samāgatāti. Atha vā dhātubhājanadivase sannipatitānaṃ kāyasāmaggīvasena sahitānanti attho. Saṅghassa thero saṅghatthero, so pana saṅgho kiṃ parimāṇānanti āha – ‘‘sattannaṃ bhikkhusatasahassāna’’nti. Niccasāpekkhatāya hi edisesu samāso hotiyeva, yathā – ‘‘devadattassa garukula’’nti.
大迦叶长老再度思惟“正法难得”的状态,想要激发比丘们的精勤努力,这是这段文句的关联。“在分舍利之日聚集的(比丘们)”这一句,应当与“激发比丘们的精勤”中的“比丘们”这个词连接起来。也就是关联到回忆那位年老出家的须跋陀罗所说的话。其中,“回忆者”的意思是依于对法的紧迫感而引发的(回忆)。“(他们)可能让正法隐没,假如我结集……(让它)长久住世,对我来说除了那份债务感,还会有什么呢?”这些句子,应当与“这样思惟着”连接。同样地,“而且我所……”这句,要和“被摄受、被称赞”连接。经中所说的“那些恶比丘”的“那些”(yaṃ),只是一个不变化词,或用来指明原因,意思是“由什么原因而隐没,这种原因确实存在”。“远途者”(addhaniya)指行于长路的人,意思是能忍耐远路的人。显示巴利原文
Āyasmā mahākassapo puna dullabhabhāvaṃ maññamāno bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesīti sambandho. ‘‘Dhātubhājanadivase sannipatitāna’’nti idaṃ ‘‘bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesī’’ti ettha ‘‘bhikkhūna’’nti imināpi padena sambandhanīyaṃ. Subhaddena vuḍḍhapabbajitena vuttavacanamanussarantoti sambandho. Tattha anussaranto dhammasaṃvegavasenāti adhippāyo. ‘‘Saddhammaṃ antaradhāpeyyuṃ saṅgāyeyyaṃ…pe… ciraṭṭhitikaṃ tassa kimaññaṃ āṇaṇyaṃ bhavissatī’’ti etesaṃ padānaṃ ‘‘iti cintayanto’’ti etena sambandho. Tathā ‘‘yañcāha’’nti etassa ‘‘anuggahito pasaṃsito’’ti etena sambandho. Yaṃ pāpabhikkhūti ettha yanti nipātamattaṃ, kāraṇaniddeso vā, yena kāraṇena antaradhāpeyyuṃ, tadetaṃ kāraṇaṃ vijjatīti attho, addhaniyanti addhānamaggagāmi, addhānakkhamanti attho.
在“且我……”这一句中,“yaṃ”表示“因为”或“由于什么原因”,也可理解为对动作的指代,因此在“被摄受、被称赞”中,其所指的正是摄受与称赞这两件事。在“以共用受用衣”这一句中,应将“以与己同等放置”里的“自己”一词带入,连接为“以衣与自己共用受用的方式”。也可连接为“世尊以共用受用衣的方式摄受了我”,因为这里的具格同样可以表示共同行动者。“直至……”的意思是“只要”,指“在我期望住于等至住、神通住的同时,也如此自称的情况下,迦叶也同样如此”的意思。应当看到,这只是依九次第住与六神通这一共通性而作的称叹。因为事实上,大迦叶长老并不像世尊那样每日入于两亿四千万数的等至,也不以双神变等方式运用神通。因此他说“依九次第住与六神通之类别”。对我而言,除了结集法与律,哪里还谈得上什么债务感呢?这正是他的用意所在。接着,以“难道世尊不曾……”等文句,用譬喻来阐明前面已说过的义理。显示巴利原文
Yañcāhanti ettha yanti yasmā, yena kāraṇenāti vuttaṃ hoti, kiriyāparāmasanaṃ vā etaṃ, tena ‘‘anuggahito pasaṃsito’’ti ettha anuggaṇhanaṃ pasaṃsanañca parāmasati. ‘‘Cīvare sādhāraṇaparibhogenā’’ti ettha ‘‘attanā samasamaṭṭhapanenā’’ti idha attanā-saddaṃ ānetvā cīvare attanā sādhāraṇaparibhogenāti yojetabbaṃ. Yassa yena hi sambandho dūraṭṭhampi ca tassa tanti atha vā bhagavatā cīvare sādhāraṇaparibhogena bhagavatā anuggahitoti yojanīyaṃ, etassāpi hi karaṇaniddesassa sahayogakattutthajotakattasambhavato. Yāvadeti yāvadeva, yattakaṃ kālaṃ, yattake vā samāpattivihāre, abhiññāvihāre vā ākaṅkhanto viharāmi ceva voharāmi ca, tathā kassapopīti attho. Idañca navānupubbavihārachaḷabhiññabhāvasāmaññena thutimattaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Na hi āyasmā mahākassapo bhagavā viya devasikaṃ catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhyā samāpattiyo samāpajjati, yamakapāṭihāriyādivasena vā abhiññāyo vaḷañjetīti. Tenevāha – ‘‘navānupubbavihārachaḷabhiññāppabhede’’ti . Tassa kimaññaṃ āṇaṇyaṃ bhavissati, aññatra dhammavinayasaṅgāyanāti adhippāyo. ‘‘Nanu maṃ bhagavā’’tiādinā vuttamevatthaṃ upamāvasena vibhāveti.
“此后”是指从激发比丘们精勤之后。“在非法炽盛之前”——这里含有“apināma dibbati”的表述,意思是:只要非法还有能力障碍正法,就应当在那更早之前采取行动。此处的“之前”一词,用来指临近且不愿见到的事。“将炽盛”是说未来将会炽盛,因与“之前”一词结合,所以用现在时来表示未来义,正如“在天要下雨之前”的用法一样。显示巴利原文
Tato paranti tato bhikkhūnaṃ ussāhajananato parato. Pure adhammo dippatīti apināma dibbati, yāva adhammo dhammaṃ paṭibāhituṃ samattho hoti, tato puretaramevāti attho. Āsanne anicchite hi ayaṃ pure-saddo. Dippatīti ca dippissati. Puresaddasanniyogena hi anāgatatthe ayaṃ vattamānappayogo, yathā – ‘‘purā vassati devo’’ti.
“掌握全部九分教导师教法的……四百九十九位比丘”等,这是为了显示:即使是下至“干观者漏尽者”等各类有情,虽然他们也具备教法与证悟,但证得无碍解、兼具三明等功德的人,其教证成就已达顶峰,因此对结集有极大的助益。这段文字出自《结集犍度》。由于熟练现前,所以谈不上有“不面对佛陀而领受”的事;但《一切善见》中说“没有不是面见佛陀而领受的”,那是把“两千比丘”等也算作在佛陀面前亲受而说的。经中说“八万四千法蕴”,是指法蕴而言。所谓“现前”即指熟练。当阿难尊者的随众中有新出家人还俗时,大迦叶长老这样说:“这小童子不知分寸。”其中,“分寸”指量度。“如同因欲愿而来”是词的分析。“即使是学人”这一句,不是说学人就不会行于非道,而是表示唯独无学才被挑选出来。因为从初道开始便已断除四种行于非道。“不可能因欲……而行非道”等,是通过显示他堪能结集法的资格,来说明他现存的功德。“持”指读诵。显示巴利原文
‘‘Sakalanavaṅgasatthusāsanapariyattidhare…pe… ekūnapañcasate pariggahesī’’ti etena sukkhavipassakakhīṇāsavapariyantānaṃ yathāvuttapuggalānaṃ satipi āgamādhigamasabbhāve saha paṭisambhidāhi pana tevijjādiguṇayuttānaṃ āgamādhigamasampattiyā ukkaṃsagatattā saṅgītiyā bahupakārataṃ dasseti. Idaṃ vuttaṃ saṅgītikkhandhake, (pārā. 437) apaccakkhaṃ nāma natthi paguṇappavattibhāvato, samantapāsādikāyaṃ pana ‘‘asammukhā paṭiggahitaṃ nāma natthī’’ti (pārā. aṭṭha. paṭhamamahāsaṅgītikathā) vuttaṃ, taṃ ‘‘dve sahassāni bhikkhuto’’ti vuttampi bhagavato santike paṭiggahitamevāti katvā vuttaṃ. Caturāsītisahassānīti dhammakkhandhe sandhāyāha. Pavattinoti paguṇāni. Ānandattherassa navappāyāya parisāya vibbhamanena mahākassapatthero evamāha – ‘‘na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī’’ti. Tattha mattanti pamāṇaṃ. Chandā āgamanaṃ viyāti padavibhāgo. ‘‘Kiñcāpi sekkho’’ti idaṃ na sekkhānaṃ agatigamanasabbhāvena vuttaṃ, asekkhānameva pana uccinitattāti daṭṭhabbaṃ . Paṭhamamaggeneva hi cattāri agatigamanāni pahīyantīti. ‘‘Abhabbo chandā…pe… agatiṃ gantu’’nti ca dhammasaṅgītiyā tassa yogyabhāvadassanena vijjamānaguṇakathanaṃ. Pariyattoti adhīto.
“行境”:牛行走之处,故称行境;如同行境一般,此指比丘乞食之处。“异类补特伽罗”:即与须跋陀罗相似之人。“矛笼”:指手持长矛、剑等武器的护卫,这是针对末罗王族为守护世尊舍利所作的安排而说。“断除障碍”:意为由摄集者断除应断的障碍,令应作之事得以完成;亦即断除彼障碍,使其完成所应作。“大众人”:指众多之人。“礼敬香室之后,意图作为受用塔庙来恭敬”。“如是”:如同其他具备前述特质者,即是此意。他引发“悚惧”:以“世尊不是早已说过——一切可爱、悦意的终将别离、分散”等言语,令大众生起悚惧。“增盛之界”:指积聚的过失。“药量”:指少量的药;此处的“量”字正是“少许”之意,如“舍弃少许乐”等用例。“第二天”:指从天神引发悚惧那天算起的第二天,或从进入祇园精舍那天算起的第二天。“如敕令之轮”:即敕令轮。显示巴利原文
Gāvo caranti etthāti gocaro, gocaro viya gocaro, bhikkhācaraṇaṭṭhānaṃ. Visabhāgapuggalo subhaddasadiso. Sattipañjaranti sattikhaggādihatthehi purisehi mallarājūnaṃ bhagavato dhātuārakkhakaraṇaṃ sandhāyāha. Taṃ palibodhaṃ chinditvā taṃ karaṇīyaṃ karotūti saṅgāhakena chinditabbaṃ chinditvā ekantakaraṇīyaṃ karotūti attho. Mahājananti bahujanaṃ. Gandhakuṭiṃ vanditvā paribhogacetiyabhāvatoti adhippāyo. Yathā tanti yathā aññopi yathāvuttasabhāvo, evanti attho. Saṃvejesīti ‘‘nanu bhagavatā paṭikacceva akkhātaṃ – ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo’’’tiādinā (dī. ni. 2.183; saṃ. ni. 5.379; a. ni. 10.48; cūḷava. 437) saṃvegaṃ janesi. Ussannadhātukanti upacitadosaṃ. Bhesajjamattāti appakaṃ bhesajjaṃ. Appattho hi ayaṃ mattā-saddo, ‘‘mattāsukhapariccāgo’’tiādīsu (dha. pa. 290) viya. Dutiyadivaseti devatāya saṃvejitadivasato, jetavanavihāraṃ paviṭṭhadivasato vā dutiyadivase. Āṇāva cakkaṃ āṇācakkaṃ.
“此为最上”:意即“此是尊贵者”。此处因语性倒转,而作此表述。“即此……”可解为“即是此”,或连结成“即此五蕴”。有人问:“优波离贤友,第一波罗夷是在何处制定的?”为何有此一问呢?或许有人会想:在结集之前,它怎能具备第一之地位,岂非不合理?并非不合理,因为依据世尊制定的次第及诵出巴帝摩卡的次第,这第一性本是成立的。应当了知,三藏大多依照世尊在世时便已存在的次第而结集,律藏与阿毗达摩藏尤为明显。至于“也问及事缘”等语,是总括已显示及未显示的内容而说。在“第一波罗夷”即第一波罗夷的经文中,因此他说:“如来从不发无意义的音节。”显示巴利原文
Etadagganti eso aggo. Liṅgavipallāsena hi ayaṃ niddeso. Yadidanti ca yo ayaṃ, yadidaṃ khandhapañcakanti vā yojetabbaṃ. ‘‘Paṭhamaṃ āvuso upāli pārājikaṃ kattha paññatta’’nti kasmā vuttaṃ, nanu tassa saṅgītiyā purimakāle paṭhamabhāvo na yuttoti? No na yutto, bhagavatā paññattānukkamena pātimokkhuddesānukkamena ca paṭhamabhāvassa siddhattā. Yebhuyyena hi tīṇi piṭakāni bhagavato dharamānakāle ṭhitānukkameneva saṅgītāni, visesato vinayābhidhammapiṭakānīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Vatthumpi pucchī’’tiādi ‘kattha paññatta’ntiādinā dassitena saha tadavasiṭṭhampi saṅgahetvā dassanavasena vuttaṃ. Paṭhamapārājiketi paṭhamapārājikapāḷiyaṃ (pārā. 24), tenevāha – ‘‘na hi tathāgatā ekabyañjanampi niratthakaṃ vadantī’’ti.
长部诵者主张:如同本生等收录在小部的经典,且多为法的解说,适合归入阿毗达摩藏;然而,不宜收在像长部那一类的经藏中,亦不宜收在以施设解说为主的律藏里。此处未收录《行藏》与《佛种姓》,因其性质与本生相同。而中部诵者则说:“以事缘为因缘而说出的本生等,因具有随顺说法的性质,应归入那一类经藏中,而不应收入以真实法解说、随法教示的阿毗达摩藏。”他们主张本生等属于经藏。对此应当审察之后,采取合理的见解。显示巴利原文
Jātakādike khuddakanikāyapariyāpanne, yebhuyyena ca dhammaniddesabhūte tādise abhidhammapiṭake saṅgaṇhituṃ yuttaṃ, na pana dīghanikāyādippakāre suttantapiṭake, nāpi paññattiniddesabhūte vinayapiṭaketi dīghabhāṇakā ‘‘jātakādīnaṃ abhidhammapiṭake saṅgaho’’ti vadanti. Cariyāpiṭakabuddhavaṃsānañcettha aggahaṇaṃ, jātakagatikattā. Majjhimabhāṇakā pana ‘‘aṭṭhuppattivasena desitānaṃ jātakādīnaṃ yathānulomadesanābhāvato tādise suttantapiṭake saṅgaho yutto, na pana sabhāvadhammaniddesabhūte yathādhammasāsane abhidhammapiṭake’’ti jātakādīnaṃ suttantapiṭakapariyāpannataṃ kathayanti. Tattha ca yuttaṃ vicāretvā gahetabbaṃ.
如此,从表相、目的、时间、地点、作者及方式等方面说示第一次结集之后,现在为开显其中所确立的法与律中种种善巧,为显示单一、多种等分类,而说了“如是此……”等语。其中,“解脱味”指解脱的功德,或指解脱的成就,因能产出最上之果故;或指解脱的作用,因能令烦恼彻底解脱故。然而也有一些人说这是“解脱的乐味”。显示巴利原文
Evaṃ nimittapayojanakāladesakārakakaraṇappakārehi paṭhamaṃ saṅgītiṃ dassetvā idāni tattha vavatthāpitasiddhesu dhammavinayesu nānappakārakosallatthaṃ ekavidhādibhede dassetuṃ ‘‘evameta’’ntiādimāha. Tattha vimuttirasanti vimuttiguṇaṃ, vimuttisampattikaṃ vā, aggaphalanipphādanato, vimuttikiccaṃ vā, kilesānaṃ accantaṃ vimuttisampādanato. Keci pana ‘‘vimuttiassāda’’nti vadanti.
虽然总的说来,一切佛语皆因调伏烦恼而都是“律”,亦皆因依教奉行者能执持而不堕恶道等而都是“法”,但为了在此处所讨论的“法”与“律”之间作出区分,才说了“其中律藏……”等。其余的佛语则称为“法”,因其多据蕴等处开示诸法自性之故。或者另一种理解是:虽法即是律、律即是法,以同具教法等义故,但当“律”一词出现时,为显别有其所指,此时所用的“法”即指与律藏体系有别的经典。譬如说“福德与智慧两种资粮”、“牛与公牛”,一词指整体,另一词则指向其中的特定部分。显示巴利原文
Kiñcāpi avisesena sabbampi buddhavacanaṃ kilesavinayanena vinayo, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyapatanādito dhāraṇena dhammo, idhādhippete pana dhammavinaye niddhāretuṃ ‘‘tattha vinayapiṭaka’’ntiādimāha. Avasesaṃ buddhavacanaṃ dhammo, khandhādivasena sabhāvadhammadesanābāhullato. Atha vā yadipi dhammoyeva vinayopi, pariyattiyādibhāvato, vinayasaddasannidhāne pana bhinnādhikaraṇabhāvena payutto dhamma-saddo vinayatantividhuraṃ tantiṃ dīpeti yathā ‘‘puññañāṇasambhārā, gobalibaddha’’nti ca.
“经多生轮回”一偈,是世尊在省察以自身一切知智为近因的阿罗汉果证得时,于第十九种省察智之后无间而说。因此论中说“此为第一佛语”。据说,这是过去一切诸佛从不舍弃的优陀那(感兴语)。其略义为:我为寻那建造此有身屋宅的工匠——即贪爱,为了能够看见它的智慧、为成就菩提智,自于燃灯佛足下发愿以来,于漫长时日中经历多生多世的轮回,即数量多达百千生的生死流转,却一直未能找到、未能证得那种智慧,只得如此不断流转轮回。因为此所谓“生”者,恒与老、病、死相杂,一再生起,其体性唯苦;若不能见到那根本贪爱,此苦即无由还灭。故我为寻智慧,不断流转。“你已被看见了”——如今我以通达一切知智而看见了你。“你将不会再建造”我这称为“有身”的家了。你残余的所有烦恼肋骨,皆已被我折断。你所建造的这有身房屋之顶——即名为“无明”的椽环,已被我彻底摧毁、破坏。“无行”涅槃……显示巴利原文
‘‘Anekajātisaṃsāra’’nti ayaṃ gāthā bhagavatā attano sabbaññutañāṇapadaṭṭhānaṃ arahattappattiṃ paccavekkhantena ekūnavīsatimassa paccavekkhaṇañāṇassa anantaraṃ bhāsitā. Tenāha ‘‘idaṃ paṭhamabuddhavacana’’nti. Idaṃ kira sabbabuddhehi avijahitaṃ udānaṃ. Ayamassa saṅkhepattho – ahaṃ imassa attabhāvagehassa kārakaṃ taṇhāvaḍḍhakiṃ gavesanto yena ñāṇena taṃ daṭṭhuṃ sakkā, tassa bodhiñāṇassatthāya dīpaṅkarapādamūle katābhinīhāro ettakaṃ kālaṃ anekajātisaṃsāraṃ anekajātisatasahassasaṅkhyaṃ saṃsāravaṭṭaṃ anibbisaṃ taṃ ñāṇaṃ avindanto alabhantoyeva sandhāvissaṃ saṃsariṃ. Yasmā jarāvyādhimaraṇamissatāya jāti nāmesā punappunaṃ upagantuṃ dukkhā, na ca sā tasmiṃ adiṭṭhe nivattati, tasmā taṃ gavesanto sandhāvissanti attho. Diṭṭhosīti idāni mayā sabbaññutañāṇaṃ paṭivijjhantena diṭṭho asi. Puna gehanti puna imaṃ attabhāvasaṅkhātaṃ mama gehaṃ. Na kāhasi na karissasi. Tava sabbā avasesākilesaphāsukā mayā bhaggā. Imassa tayā katassa attabhāvagehassa kūṭaṃ avijjāsaṅkhātaṃ kaṇṇikamaṇḍalaṃ visaṅkhataṃ viddhaṃsitaṃ. Visaṅkhāraṃ nibbānaṃ ārammaṇakaraṇavasena gataṃ anupaviṭṭhaṃ idāni mama cittaṃ, ahañca taṇhānaṃ khayasaṅkhātaṃ arahattamaggaṃ ajjhagā adhigato pattosmīti. Ayaṃ manasā pavattitadhammānamādi. ‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā’’ti (udā. 1, 2, 3) ayaṃ pana vācāya pavattitadhammānaṃ ādīti vadanti. Antojappanavasena kira bhagavā ‘‘anekajātisaṃsāra’’ntiādimāha (dha. pa. 153). ‘‘Pāṭipadadivase’’ti idaṃ ‘‘sabbaññubhāvappattassā’’ti na etena sambandhitabbaṃ, ‘‘paccavekkhantassa uppannā’’ti etena pana sambandhitabbaṃ. Visākhapuṇṇamāyameva hi bhagavā paccūsasamaye sabbaññutaṃ pattoti.
「有灭法的」(vayadhammā)一词,藉由指出无常相,同时亦阐明了诸行的苦相与无我相。如经中所说:“凡是无常的,那就是苦;凡是苦的,那就是无我。”(《相应部》3.15;《无碍解道》2.10)进而,透过如此阐明(无常、苦、无我)三相的方式,佛陀显示了以彼三相为所缘的观智,开显了一条不颠倒、一切外道无法企及、唯佛陀能开显的、以四圣谛为所缘与立足点的、导向涅槃的修行道。其后,为策励众生于正道修行,佛陀说“应以不放逸而成就”。又或者,先以“诸行有灭法”这一简略开示激起(修行者的)紧迫感,复以“应以不放逸而成就”这一简略开示,揭示出毫无遗漏的圆满正道。因为“不放逸”一句,即涵盖戒、定、慧三学,总摄并任持着整个圆备无缺的教法。显示巴利原文
Vayadhammāti aniccalakkhaṇamukhena dukkhānattalakkhaṇampi saṅkhārānaṃ vibhāveti ‘‘yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā’’ti (saṃ. ni. 3.15; paṭi. ma. 2.10) vacanato. Lakkhaṇattayavibhāvananayeneva ca tadārammaṇaṃ vipassanaṃ dassento sabbatitthiyānaṃ avisayabhūtaṃ buddhāveṇikaṃ catusaccakammaṭṭhānādhiṭṭhānaṃ aviparītaṃ nibbānagāminippaṭipadaṃ pakāsetīti daṭṭhabbaṃ. Idāni tattha sammāpaṭipattiyaṃ niyojeti ‘‘appamādena sampādethā’’ti. Atha vā ‘‘vayadhammā saṅkhārā’’ti etena saṅkhepena saṃvejetvā ‘‘appamādena sampādethā’’ti saṅkhepeneva niravasesaṃ sammāpaṭipattiṃ dasseti. Appamādapadañhi sikkhāttayasaṅgahitaṃ kevalaparipuṇṇaṃ sāsanaṃ pariyādiyitvā tiṭṭhatīti.
于第一次结集时未予结集的,有《结集蕴》、《论事》等论典。然而,有些人说“《须婆经》(《长部》1.444)在第一次结集中也未结集”,此说不合道理。因为早在第一次结集之前,具寿阿难住在祇园时,便已为青年须婆宣说过此经。显示巴利原文
Paṭhamasaṅgītiyaṃ asaṅgītaṃ saṅgītikkhandhakakathāvatthuppakaraṇādi. Keci pana ‘‘subhasuttampi (dī. ni. 1.444) paṭhamasaṅgītiyaṃ asaṅgīta’’nti vadanti, taṃ pana na yujjati. Paṭhamasaṅgītito puretarameva hi āyasmatā ānandena jetavane viharantena subhassa māṇavassa bhāsitanti.
此(律藏)具有强化(应严格持守者)与放松(可适当开许者)的用意,依次是针对本性有罪的学处与依制定有罪的学处。「因此」一词,指凭借种种理趣等方式。「此」指“具有种种差别之理趣”,这是偈颂中的原话。「此的」是指律藏。显示巴利原文
Daḷhikammasithilīkaraṇappayojanā yathākkamaṃ pakatisāvajjapaṇṇattisāvajjesu sikkhāpadesu. Tenāti vividhanayattādinā. Etanti vividhavisesanayattāti gāthāvacanaṃ. Etassāti vinayassa.
就“自利、利他等差别”而言:任何人若讽诵、听闻、教授、思惟或解说某部经,那么由该经所统摄的戒等意义,便成为他所拥有;而且,通过他去成就他人,这些意义也应令他人获得,因此也就成为他人所拥有。这部经即是在指示、阐明这自他二利。同样地,通过“等”字,也包含了现法利益、后世利益、世间利益与出世间利益等种种不同的利益差别。此处的“义”,乃是“福祉”的同义词,并非指“所说之义”。若理解为“所说之义”,便会引出“此经既指示自所说义,也指示他所说义”这样的意思。然而,由经所阐明之义,唯属于该经本身,因此他人之义并非由该经所指示。既不存在一个与经无关、需要被指明又应被遮止的他人之义,也就不应将“义”理解为“所说之义”。再者,也并没有脱离自利、利他的“所说之义”,所以不应以“等”字将其包含在内。因此,依前所述,“义”作为福祉的同义词这一概念,在经文中本身并未直显示巴利原文
Attatthaparatthādibhedeti yo taṃ suttaṃ sajjhāyati, suṇāti, vāceti, cinteti, deseti ca, suttena saṅgahito sīlādiattho tassāpi hoti, tena parassa sādhetabbato parassāpi hotīti, tadubhayaṃ taṃ suttaṃ sūceti dīpeti. Tathā diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ lokiyalokuttarañcāti evamādibhede atthe ādi-saddena saṅgaṇhāti. Attha-saddo cāyaṃ hitapariyāyavacanaṃ, na bhāsitatthavacanaṃ, yadi siyā, suttaṃ attanopi bhāsitatthaṃ sūceti, parassāpīti ayamattho vutto siyā. Suttena ca yo attho pakāsito so tasseva hotīti, na tena parattho sūcito hoti, tena sūcetabbassa paratthassa nivattetabbassa abhāvā atthagahaṇañca na kattabbaṃ. Attatthaparatthavinimmuttassa bhāsitatthassa abhāvā ādiggahaṇañca na kattabbaṃ. Tasmā yathāvuttassa hitapariyāyassa atthassa sutte asambhavato suttadhārassa puggalassa vasena attatthaparatthā vuttā.
或者,不依于经,而是依据在解释“并非为了利养、自利、利他等利益而杀”这一文句时(《大义释》63;《小义释》85)所说的“自利、利他、俱利、现法利益、后世利益、显了义、深奥义、隐秘义、遮蔽义、应导义、已导义、无过失义、无烦恼义、清净义、胜义”等义之分类,这部经指示了这些,此处即是此义。在对“义”的这种分别中,“义”一词也是“所说义”的同义词。在此,前五种利益分类是“福祉”的同义词,其后六种是“所说义”的分类,而最后几种则兼具二者性质。其中,“深奥”指因难以通达、难以阐明而无法得其要领。“隐秘”指未被显露。“遮蔽”指如同水源被泥土覆盖一样,真实含义被字句的排列等方式所掩藏。“应导义”指须经提炼方能令人理解。“已导义”指可依字面直接了知。“无过失”、“无烦恼”、“清净”是作为同义词而说,或从善果与唯作的角度而说。“胜义”指涅槃,或即指诸法真实不虚的体性本身。又或者说,“自己成为少欲者”指示了“自利”,“又是他人少欲之显示巴利原文
Atha vā suttaṃ anapekkhitvā ye attatthādayo atthappabhedā vuttā ‘‘na haññadatthatthipasaṃsalābhā’’ti etassa padassa niddese (mahāni. 63; cūḷani. 85) ‘‘attattho, parattho, ubhayattho, diṭṭhadhammiko attho, samparāyiko attho, uttāno attho, gambhīro attho, gūḷho attho, paṭicchanno attho, neyyo attho, nīto attho, anavajjo attho, nikkileso attho, vodāno attho, paramattho’’ti te suttaṃ sūcetīti attho. Imasmiṃ atthavikappe attha-saddo bhāsitatthapariyāyopi hoti. Ettha hi purimakā pañca atthappabhedā hitapariyāyā, tato pare cha bhāsitatthabhedā, pacchimakā pana ubhayasabhāvā. Tattha duradhigamatāya vibhāvane aladdhagādho gambhīro. Na vivaṭo gūḷho. Mūludakādayo viya paṃsunā akkharasannivesādinā tirohito paṭicchanno. Niddhāretvā ñāpetabbo neyyo. Yathārutavasena veditabbo nīto. Anavajjanikkilesavodānā pariyāyavasena vuttā, kusalavipākakiriyādhammavasena vā. Paramattho nibbānaṃ, dhammānaṃ aviparītasabhāvo eva vā. Atha vā ‘‘attanā ca appiccho hotī’’ti attatthaṃ, ‘‘appicchākathañca paresaṃ kattā hotī’’ti paratthaṃ sūceti. Evaṃ ‘‘attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hotī’’tiādi (a. ni. 4.99, 265) suttāni yojetabbāni. Vinayābhidhammehi ca visesetvā sutta-saddassa attho vattabbo. Tasmā veneyyajjhāsayavasappavattāya desanāya attahitaparahitatādīni sātisayaṃ pakāsitāni hoti tapparabhāvato, na āṇādhammasabhāvavasappavattāyāti idameva ca ‘‘atthānaṃ sūcanato sutta’’nti vuttaṃ.
在经典中,教敕与法的体性随顺闻法者的心意,而不像在律藏与阿毗达摩中那样,是闻法者的心意随顺教敕与法的体性。因此,经典的教说能为闻法者带来究竟的利益,所以才说了“且此处善说……”等语。“产生”即是“结果”。为了阐明“也就是‘经’”的意义,而说“并妥善地庇护他们”。在确立自利等分类时,应理解经具有准量的地位,而自利等则是被统摄的内容,因为经是以阐明这些利益为首要任务的。它与律藏、阿毗达摩的区分,也应如此理解。“此”,即指“由于指示诸义……”等这些话。“对于此”,即指对于经而言。显示巴利原文
Sutte ca āṇādhammasabhāvā ca veneyyajjhāsayaṃ anuvattanti, na vinayābhidhammesu viya veneyyajjhāsayo āṇādhammasabhāve. Tasmā veneyyānaṃ ekantahitapaṭilābhasaṃvattanikā suttantadesanā hotīti ‘‘suvuttā cetthā’’tiādi vuttaṃ. Pasavatīti phalati. ‘‘Suttāṇā’’ti etassa atthaṃ pakāsetuṃ ‘‘suṭṭhu ca ne tāyatī’’ti vuttaṃ. Attatthādividhānesu ca suttassa pamāṇabhāvo, attatthādīnañca saṅgāhakattaṃ yojetabbaṃ tadatthappakāsanapadhānattā suttassa. Vinayābhidhammehi visesanañca yojetabbaṃ. Etanti ‘‘atthānaṃ sūcanato’’tiādikaṃ atthavacanaṃ. Etassāti suttassa.
于“前进”(abhikkamantī)一词中,“abhi”此前缀表行走动作之增上、超越;于“已善了知”(abhiññātā)、“已善标记”(abhilakkhitā)中,则表智与标相作用之极显了差别;于“已胜进”(abhikkantena)中,则表可爱程度之增胜、殊特。此说合理,因作为前缀,它是动作特性的特别指示者。然而,于“阿毗王”(abhirājā)、“阿毗毗奈耶”(abhivinaya)中,“abhi”一词却用于所尊崇、所限定的王与律,这又如何说得通呢?因其能表尊崇、限定等作用,且这些作用与王、律恰相契合。此处,如同“ati”一词在“过花鬘”(atimālā)等词中那样,“abhi”一词连同其能表,来显示增长等动作,故“阿毗王”、“阿毗毗奈耶”等词得以成立。同样地,于“阿毗达摩”(abhidhamma)一词中,“abhi”一词亦连同其能表,显示了增长等动作——应知此义已然显现。显示巴利原文
Abhikkamantīti ettha abhi-saddo kamanakiriyāya vuddhibhāvaṃ atirekataṃ dīpeti, abhiññātā abhilakkhitāti ettha ñāṇalakkhaṇakiriyānaṃ supākaṭatāvisesaṃ, abhikkantenāti ettha kantiyā adhikattaṃ visiṭṭhatanti yuttaṃ kiriyāvisesakattā upasaggassa. Abhirājā abhivinayeti pana pūjitaparicchinnesu rājavinayesu abhi-saddo pavattatīti kathametaṃ yujjeyyāti ? Pūjanaparicchedanakiriyādīpanato, tāhi ca kiriyāhi rājavinayānaṃ yuttattā. Ettha hi atimālādīsu ati-saddo viya, abhi-saddo yathā saha sādhanena kiriyaṃ vadatīti abhirājaabhivinaya-saddā siddhā, evaṃ abhidhammasadde abhi-saddo saha sādhanena vuḍḍhiyādikiriyaṃ dīpetīti ayamattho dassitoti daṭṭhabbo.
由修习、遍满、增长而说为“具有增长”的诸法,也是“法”之义。以所缘等:即所缘、相应、业、门、行道等。“无差别”:指在相互有别的律、经、阿毗达摩中,是无差别的、共通的。这便是“藏”一词的含义。如前所述:即依“如此,以二种义……”等已说之义理。显示巴利原文
Bhāvanāpharaṇavuḍḍhīhi vuḍḍhimantopi dhammā vuttā. Ārammaṇādīhīti ārammaṇasampayuttakammadvārapaṭipadādīhi. Avisiṭṭhanti aññamaññavisiṭṭhesu vinayasuttābhidhammesu avisiṭṭhaṃ samānaṃ. Taṃ piṭakasaddanti attho. Yathāvuttenāti ‘‘evaṃ duvidhatthenā’’tiādinā vuttappakārena.
对于应宣说之义,依说者策励,以教令等方式极善地令人开解领悟,此为“教说”。依应被教化之有情,据其随犯等应被教诫的情况而进行的教导、调伏,此为“教诫”。对应说之制戒、非制戒等义所作的言说,将其系属于言辞,此为“论”。或者说,于此处被宣说的,即是“论”。有关制戒与非制戒的论,即“制戒非制戒论”。其余诸词亦应如此理解。“差别”一词,应分别配入各处,即“随宜阐明教说差别、教诫差别与论差别”。而“差别”即指各个不同。学、断与甚深性,即“学断甚深性”,亦应一并阐明。于此,“如何”是以依止、出离、法蕴、守护、因由、遍学、善行道、恶行道等方式而说。能颁布教令,故为可令者,因彼是正自觉者。由于亦有世俗与胜义二种真实,故说“教令众多”。从此以往,亦皆同此理。多有犯过者,如奢耶萨迦等。“意乐”即是“心性”,于胜义上,即是见与智。此亦有说:显示巴利原文
Kathetabbānaṃ atthānaṃ desakāyattena āṇādividhinā atisajjanaṃ pabodhanaṃ desanā. Sāsitabbapuggalagatena yathāparādhādisāsitabbabhāvena anusāsanaṃ vinayanaṃ sāsanaṃ. Kathetabbassa saṃvarāsaṃvarādino atthassa kathanaṃ vacanapaṭibaddhatākaraṇaṃ kathā. Kathīyati vā etthāti kathā. Saṃvarāsaṃvarassa kathā saṃvarāsaṃvarakathā. Esa nayo itaresupi. Bheda-saddo visuṃ visuṃ yojetabbo ‘‘desanābhedaṃ sāsanabhedaṃ kathābhedañca yathārahaṃ paridīpaye’’ti. Bhedanti ca nānattanti attho. Sikkhā ca pahānāni ca gambhīrabhāvo ca sikkhāppahānagambhīrabhāvaṃ, tañca paridīpaye. Ettha yathāti upārambhanissaraṇadhammakosarakkhaṇahetupariyāpuṇanaṃ suppaṭipatti duppaṭipattīti etehi pakārehi. Āṇaṃ paṇetuṃ arahatīti āṇāraho sammāsambuddhattā. Vohāraparamatthānampi sabbhāvato āha āṇābāhullatoti. Ito paresupi eseva nayo. Pacurāparādhā seyyasakādayo. Ajjhāsayo āsayova atthato diṭṭhi, ñāṇañca. Vuttañcetaṃ –
常见与断见,及随顺之安忍;
而如实智,即名为“心性”。(《清净道论大复注》1.136)
显示巴利原文 ‘‘Sassatucchedadiṭṭhi ca, khanti cevānulomike; Yathābhūtañca yaṃ ñāṇaṃ, etaṃ āsayasaddita’’nti. (visuddhi. ṭī. 1.136);
“随眠”,是指依欲贪、有贪、见、瞋、疑、慢、无明而有的七种未来烦恼;过去与现在的这些烦恼也同样称为随眠,因为诸法的自性并不会因时间上的差别而发生变化。“行”,有六种根本行,由内部的细分而有多种,依交往的方式则多达六十三种。不过这些,我们在《不迷乱消失经复注》中已经详细地分析阐明,有兴趣的人可以从那里去了解。或者,“行”指所造作的行为,据此则分为善行与恶行两种。“意乐”,是众生依据过去世的串习而产生的喜好,有两种:下劣的与殊胜的。由于未能破除密集,那些人便依见、慢、爱而计著为“我、我所”。“大防护”,也就是无防护,因为这里的“a”字头是表示“有”的意思,就像“有学法”(asekkhā dhammā,《法集论》11)那样。显示巴利原文
Anusayā kāmarāgabhavarāgadiṭṭhipaṭighavicikicchāmānāvijjāvasena satta anāgatā kilesā, atītā paccuppannā ca tatheva vuccanti. Na hi kālabhedena dhammānaṃ sabhāvabhedo atthīti. Cariyāti cha mūlacariyā, antarabhedena anekavidhā, saṃsaggavasena tesaṭṭhi honti. Te pana amhehi asammohantaradhānasuttaṭīkāyaṃ vibhāgato dassitā, atthikehi tato gahetabbā. Atha vā cariyāti caritaṃ, taṃ sucaritaduccaritavasena duvidhaṃ. Adhimutti nāma sattānaṃ pubbaparicayavasena abhiruci, sā duvidhā hīnapaṇītabhedena. Ghanavinibbhogābhāvato diṭṭhimānataṇhāvasena ‘‘ahaṃ mamā’’ti saññino. Mahanto saṃvaro asaṃvaro. Buddhiattho hi aya’makāro yathā ‘‘asekkhā dhammā’’ti (dha. sa. 11).
在这三藏中,所谓法、义、教说、通达:其中,经教之义、经教之教说、经教义之通达以及经教之境,皆属经教范畴。因此,律藏等作为义、教说与通达的所依,是合理的。然而,诸藏本身即是经教,它们又如何能成为法的所依呢?答:因为经教的集合体对其支分经教具有执持性。支分正是依于集合体而被说为“被执持”,如同说“树有枝”。又因法等甚难通达,才说“律等甚深”,律等有四种甚深。是故,不应正面责难:“法等才是难通达故甚深,律等则非”,因为此处从境与有境的角度,说的正是律等本身的甚深性。法即指律等,它们的境是义;而法与义的境,则是教说与通达。其中,由于通达极难成就,故法与义是难通达的;由于教说智极难成就,故教说是难通达的;又由于无法使通达生起,以及与彼境相应的智的生起也极难成就,故应知此为“难通达性”。显示巴利原文
Tīsupicetesu ete dhammatthadesanā paṭivedhāti ettha tantiattho tantidesanā tantiatthapaṭivedho ca tantivisayā hontīti vinayapiṭakādīnaṃ atthadesanāpaṭivedhādhārabhāvo yutto, piṭakāni pana tanti yevāti tesaṃ dhammādhārabhāvo kathaṃ yujjeyyāti? Tantisamudāyassa avayavatantiyā ādhārabhāvato. Avayavassa hi samudāyo ādhārabhāvena vuccati, yathā – ‘‘rukkhe sākhā’’ti. Dhammādīnañca dukkhogāhabhāvato tehi vinayādayo gambhīrāti vinayādīnañca catubbidho gambhīrabhāvo vutto. Tasmā dhammādayo eva dukkhogāhattā gambhīrā, na vinayādayoti na codetabbametaṃ samukhena, visayavisayīmukhena ca vinayādīnaṃyeva gambhīrabhāvassa vuttattā. Dhammo hi vinayādayo, tesaṃ visayo attho, dhammatthavisayā ca desanāpaṭivedhoti. Tattha paṭivedhassa dukkarabhāvato dhammatthānaṃ, desanāñāṇassa dukkarabhāvato desanāya ca dukkhogāhabhāvo veditabbo, paṭivedhassa pana uppādetuṃ asakkuṇeyyattā, tabbisayañāṇuppattiyā ca dukkarabhāvato dukkhogāhatā veditabbā.
“于因有智为法无碍解”——由这句话,如何能了知法即是因呢?答:因为在解说复合词“法无碍解”的支分义时,便说出了“对因的智”。在“于法无碍解”中,为了显示“法”的意思,而说为“因”;为了显示“无碍解”的意思,而说为“智”。所以,“因”与“法”二词同义,“智”与“无碍解”二词亦是同义。如此说明此义,便成立了法为因、义为因之果的道理,应这样看待。显示巴利原文
‘‘Hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’ti etena vacanena dhammassa hetubhāvo kathaṃ ñātabboti? ‘‘Dhammapaṭisambhidā’’ti etassa samāsapadassa avayavapadatthaṃ dassentena ‘‘hetumhi ñāṇa’’nti vuttattā. ‘‘Dhamme paṭisambhidā’’ti ettha hi ‘‘dhamme’’ti etassa atthaṃ dassentena ‘‘hetumhī’’ti vuttaṃ, ‘‘paṭisambhidā’’ti etassa ca atthaṃ dassentena ‘‘ñāṇa’’nti. Tasmā hetudhamma-saddā ekatthā, ñāṇapaṭisambhidā-saddā cāti imamatthaṃ vadantena sādhito dhammassa hetubhāvo, atthassa hetuphalabhāvo ca evameva daṭṭhabbo.
在此,“如法”中的“法”字,涵盖了因、因之果以及一切法。因为它表示的是自性,而不是教本或因性,所以“如法”的意思是:对于无明、行等任何一法,即在于彼法之中。或者,“如法”也可释为与法相符。教说也与证悟一样,是无颠倒地显示境界、与法相符而生起,因此才被称为“不颠倒语”。“法之语”是指意义和音节都正确无误的语言;由此,显示了《无碍解道》(《分别论》718)中“关于那些法的言辞、言说所生起的智慧,是言辞无碍解”这句话所说的自性法之辞,因为教说的本质是声音。同样,言辞无碍解具有以有限对象为所缘的性质,这在《无碍解道》的巴利文(《分别论》749)中已经说过。而且在注释书(《分别论注》642)中,也用“以那表达自性的声音作为所缘”等说法,显示了这种声音作为所缘的特性。这是因为,在“此义由此声表达”这样的表达者与被表达者的关系当中,通过确定各种所表达的内容而显明生起,所以声音就是教说。“或者以随顺等方法来言说”——这一点显示了表达自性言辞的那种言说……显示巴利原文
Yathādhammanti cettha dhamma-saddo hetuṃ hetuphalañca sabbaṃ saṅgaṇhāti. Sabhāvavācako hesa, na pariyattihetubhāvavācako, tasmā yathādhammanti yo yo avijjāsaṅkhārādidhammo , tasmiṃ tasminti attho. Dhammānurūpaṃ vā yathādhammaṃ. Desanāpi hi paṭivedho viya aviparītasavisayavibhāvanato dhammānurūpaṃ pavattati, yato ‘aviparītābhilāpo’ti vuccati. Dhammābhilāpoti atthabyañjanako aviparītābhilāpo, etena ‘‘tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā’’ti (vibha. 718) ettha vuttaṃ sabhāvadhammaniruttiṃ dasseti, saddasabhāvattā desanāya. Tathā hi niruttipaṭisambhidāya parittārammaṇādibhāvo paṭisambhidāvibhaṅgapāḷiyaṃ (vibha. 749) vutto. Aṭṭhakathāyañca ‘‘taṃ sabhāvaniruttiṃ saddaṃ ārammaṇaṃ katvā’’tiādinā (vibha. aṭṭha. 642) saddārammaṇatā dassitā. ‘‘Imassa atthassa ayaṃ saddo vācako’’ti vacanavacanīye vavatthapetvā taṃtaṃvacanīya vibhāvanavasena pavattito hi saddo desanāti. ‘‘Anulomādivasena vā kathana’’nti etena tassā dhammaniruttiyā abhilāpaṃ kathanaṃ tassa vacanassa pavattanaṃ dasseti. ‘‘Adhippāyo’’ti etena ‘‘desanāti paññattī’’ti etaṃ vacanaṃ dhammaniruttābhilāpaṃ sandhāya vuttaṃ, na tabbinimuttaṃ paññattiṃ sandhāyāti dasseti.
若持「法即经教」之见,因法以音声为自性,那么「法」与「教说」岂不是没有差别了?并非如此。因为,藉由令了知种种义理而被认知,且先前通过诵习等方式确立的音声相续,称为「法」;随后为令他人解了而发起、能开显彼义之声,则称为「教说」。又或者,如妄语等,能引发上述音声的心识生起,即是教说;而「语言发起」这一表述,也是依此心识的生起而安立。因为彼心发起语言,语言亦由彼心所发起、所教示。「而此现观,有世间与出世间两种」——为阐明现观以何种方式、观照何者及其自性,令其明晰,故有「从对象方面,以及从不迷乱方面,随顺于义,于法」等语。其中,从对象方面随顺于义等、于法等而通达,是以无明等法、行等义,及此二者之施设为所缘的世间现观。从不迷乱方面随顺于义等、于法等而通达,是以涅槃为所缘、与圣道相应、彻底摧破了对上述法与义施设之迷乱,此是出世间现观。为显示除「现观」之外,显示巴利原文
Nanu ca ‘‘dhammo tantī’’ti imasmiṃ pakkhe dhammassa saddasabhāvattā dhammadesanānaṃ viseso na siyāti? Na, tesaṃ tesaṃ atthānaṃ bodhakabhāvena ñāto, uggahaṇādivasena ca pubbe vavatthāpito saddappabandho dhammo, pacchā paresaṃ avabodhanatthaṃ pavattito tadatthappakāsako saddo desanāti. Atha vā yathāvuttasaddasamuṭṭhāpako cittuppādo desanā, musāvādādayo viya. ‘‘Vacanassa pavattana’’nti ca yathāvuttacittuppādavasena yujjati. So hi vacanaṃ pavatteti, tañca tena pavattīyati desīyati. ‘‘So ca lokiyalokuttaro’’ti evaṃ vuttaṃ abhisamayaṃ yena pakārena abhisameti, yaṃ abhisameti, yo ca tassa sabhāvo, tehi pākaṭaṃ kātuṃ ‘‘visayato asammohato ca atthānurūpaṃ dhammesū’’tiādimāha. Tattha hi visayato atthādianurūpaṃ dhammādīsu avabodho avijjādidhammasaṅkhārādiatthatadubhayapaññāpanārammaṇo lokiyo abhisamayo, asammohato atthādianurūpaṃ dhammādīsu avabodho nibbānārammaṇo maggasampayutto yathāvuttadhammatthapaññattīsu sammohaviddhaṃsano lokuttaro abhisamayoti. Abhisamayato aññampi paṭivedhatthaṃ dassetuṃ ‘‘tesaṃ tesaṃ vā’’tiādimāha. ‘Paṭivedhanaṃ paṭivedho’ti iminā hi vacanatthena abhisamayo, ‘paṭivijjhīyatīti paṭivedho’ti iminā taṃtaṃrūpādidhammānaṃ aviparītasabhāvo ca ‘‘paṭivedho’’ti vuccatīti.
为显示依前文所述法义等,诸经藏具有甚深性,故如今说「既然于诸经藏中」等语。此处之「其中」,应连结为:「即于各各经藏所摄之法等中,彼通达,以及这些经藏中,于彼彼法之如实不受颠倒之自性,」作如此连结。而此「难入性」应如此理解:无明与行等法及其义,本身即难以通达;又因为其安立概念极为困难,故教授亦为不易;由于无法令名为「通达」之内证生起或取之为所缘;以及名为「不受颠倒之自性」的彼通达,其本身即难以被认知。显示巴利原文
Yathāvuttehi dhammādīhi piṭakānaṃ gambhīrabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘idāni yasmā etesu piṭakesū’’tiādimāha. Yo cetthāti etesu taṃtaṃpiṭakagatesu dhammādīsu yo paṭivedho, etesu ca piṭakesu tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ yo aviparītasabhāvoti yojetabbaṃ. Dukkhogāhatā ca avijjāsaṅkhārādīnaṃ dhammatthānaṃ duppaṭivijjhatāya, tesaṃ paññāpanassa dukkarabhāvato taṃdesanāya, paṭivedhanasaṅkhātassa paṭivedhassa uppādanavisayikaraṇānaṃ asakkuṇeyyattā, aviparītasabhāvasaṅkhātassa paṭivedhassa duviññeyyatāya eva veditabbā.
「邪执取」一语,是针对错误持诵圣典之情形而说。「义」,指所阐释的意义,以及最终的目的。「不仔细审察」,即不加以思惟拣择。「于深思洞察不能安忍」,即不能承受深刻的智慧审视,意谓:他们不会深入思惟、以智慧观察、心生欢喜而信受奉行。由此,他们于此听闻之教……「以脱离论诤为利益」:有者如此行持——他们成为沙门、学习佛法,目的仅为从他人强加的、指其有过失的责难中解脱,将摆脱论诤视作目标。或谓「脱离论诤」即指摆脱被指责的窘境。而「为此目的」之「此」,指为了圆满持戒等修行,或是为了体证无所执取的解脱,怀有目标与意图,并以正确的方法来学习佛法——这才是此句的本意。「此法之」,即指此佛法之。他们「不能得证此法的实义」,指其无法获得法的真舍利益。对他们而言,彼法因邪执取的缘故,反成引发他人嘲讽、骄慢、贬低、嫉忌等过失之因,导致长夜无利与痛苦。「执掌库藏者」,如守护宝库之官吏,指那些显示巴利原文
Yanti yaṃ pariyattiduggahaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Atthanti bhāsitatthaṃ, payojanatthañca. Na upaparikkhantīti na vicārenti. Na nijjhānaṃ khamantīti nijjhānapaññaṃ nakkhamanti, nijjhāyitvā paññāya disvā rocetvā gahetabbā na hontīti adhippāyo. Itīti evaṃ etāya pariyattiyā. Vādappamokkhānisaṃsā attano upari parehi āropitavādassa niggahassa pamokkhappayojanā hutvā dhammaṃ pariyāpuṇanti, vādappamokkhā vā nindāpamokkhā. Yassa catthāyāti yassa ca sīlādipūraṇassa anupādāvimokkhassa vā atthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti ñāyena pariyāpuṇantīti adhippāyo. Assāti assa dhammassa. Nānubhontīti na vindanti. Tesaṃ te dhammā duggahitattā upārambhamānadabbamakkhapalāsādihetubhāvena dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Bhaṇḍāgāre niyutto bhaṇḍāgāriko, bhaṇḍāgāriko viya bhaṇḍāgāriko, dhammaratanānupālako. Aññatthaṃ anapekkhitvā bhaṇḍāgārikasseva sato pariyatti bhaṇḍāgārikapariyatti.
“就是这些”这一限定,是就应证得的六神通、四无碍解等功德而说,因律藏中并未对其一一分别解说。在《毗兰若品》中只分别解说了三明,而第二品所说的“就是这些”,则是针对四无碍解而言,并非指三明,因为三明已包含在六神通之中。显示巴利原文
‘‘Tāsaṃyevā’’ti avadhāraṇaṃ pāpuṇitabbānaṃ chaḷabhiññācatuppaṭisambhidādīnaṃ vinaye pabhedavacanābhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Verañjakaṇḍe (pārā. 12) hi tisso vijjāva vibhattā. Dutiye pana ‘‘tāsaṃyevā’’ti avadhāraṇaṃ catasso paṭisambhidā apekkhitvā kataṃ, na tisso vijjā. Tā hi chasu abhiññāsu antogadhāti sutte vibhattā yevāti.
错误执取,例如说:“我是这样理解世尊所教导的法——正是这个识在流转轮回,而非其他”等,如《中部·1.396经》所载。“对法的思量”,是指对法性的错误推想,例如认为:“仅生起一念心,布施即成就”、“心自己能缘取自己为所缘”、“一切心皆以非真实的法为所缘”等。此处的“他们的”,即指这些对经典持有错误理解的人。显示巴利原文
Duggahitaṃ gaṇhāti, ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anañña’’ntiādinā (ma. ni. 1.396). Dhammacintanti dhammasabhāvavicāraṇaṃ, ‘‘cittuppādamatteneva dānaṃ hoti, sayameva cittaṃ attano ārammaṇaṃ hoti, sabbaṃ cittaṃ asabhāvadhammārammaṇa’’nti ca evamādi. Tesanti tesaṃ piṭakānaṃ.
此处的“这”,指此佛语。“随顺”,即与义理相符顺。为显示其随顺性,故而问说“然而为何……?”等并加以解说。“即使是一部”,即指即使是一个部族。波尼迦人与奇迦利迦人属于刹帝利种姓,他们的居住地便分别称为波尼迦部与奇迦利迦部。显示巴利原文
Etanti etaṃ buddhavacanaṃ. Atthānulomato anulomiko. Anulomikataṃyeva vibhāvetuṃ ‘‘kasmā panā’’tiādi vuttaṃ. Ekanikāyampīti ekasamūhampi . Poṇikā cikkhallikā ca khattiyā, tesaṃ nivāso poṇikanikāyo cikkhallikanikāyo ca.
“九分教”:此处如何分为九分呢?因为,有偈颂的经为应颂,无偈颂的经为记说,脱离此二者而又无“自说”等其他别名的经,并不存在。那么,怎样的经可算作契经分呢?像《吉祥经》等,若因无偈颂便不能归入契经分,如同《法句经》那样吗?又或者,由于它们带有偈颂,就该像《有偈品》那样归入应颂分吗?同样,《两种分别》等经典中那些带偈颂的部分,又当如何归类?答案是:……显示巴利原文
Navappabhedanti ettha kathaṃ navappabhedaṃ? Sagāthakañhi suttaṃ geyyaṃ, niggāthakañca suttaṃ veyyākaraṇaṃ, tadubhayavinimuttañca suttaṃ udānādivisesasaññārahitaṃ natthi, yaṃ suttaṅgaṃ siyā, maṅgalasuttādīnañca (khu. pā. 5.2; su. ni. 225) suttaṅgasaṅgaho na siyā, gāthābhāvato, dhammapadādīnaṃ viya, geyyaṅgasaṅgaho vā siyā, sagāthakattā, sagāthavaggassa viya, tathā ubhatovibhaṅgādīsu sagāthakappadesānanti? Vuccate –
它们依相而确立,乃由约定俗成,因与彼共存,而非从他而立。(《心义疏》·第一结集讲述注释)
显示巴利原文 ‘‘Suttanti sāmaññavidhi, visesavidhayo pare; Sanimittā niruḷhattā sahatāññena nāññato’’. (sārattha. ṭī. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā);
对于一切佛语而言,“经”是一个总称。因此,尊者大迦旃延在《指导论》中说:“九种经之寻求”。又如“凡是从世尊的经中所传来的、被经所包含的”“在自己的说法中有五百经”等语句,也印证了这一含义。显示巴利原文
Sabbassāpi hi buddhavacanassa suttanti ayaṃ sāmaññavidhi. Tenevāha āyasmā mahākaccāno nettiyaṃ – ‘‘navavidhasuttantapariyeṭṭhī’’ti (netti. saṅgahavāra). ‘‘Ettakaṃ tassa bhagavato suttāgataṃ suttapariyāpannaṃ (pāci. 255, 1242), sakavāde pañcasuttasatānī’’ti (dha. sa. aṭṭha. nidānakathā; kathā. aṭṭha. nidānakathā) evamādi ca etassa atthassa sādhakaṃ.
其余的各类分别,依其各自的特征而安立——在相应的部分中,“应颂”等类别即依据这些特征而确立。也就是说,“应颂”以带有偈颂为其确立之相。世间也把那些有诗偈、带有偈颂的散文著作称为“应颂”。若没有偈颂,以先提问、后解答的方式,此即“记说”的确立之相,因为问答称为“记说”,记说即“veyyākaraṇa”。既然如此,如果某些带偈颂的经典等,也是以提问后解答的方式展开,岂不是也会变成“记说”吗?并非如此,因为那时“应颂”等名称已无安立之余地,且特别限定了“在没有偈颂的情况下”。同样,像《法句经》等纯为偈颂的汇编,虽带有偈颂,但其中与喜悦、智所成的偈颂相关联者,以及与“如是所说”等语句有关联者,还有与“未曾有法”相关的别经,依次确立了“偈颂”“自说”“如是语”“未曾有法”的名称。同样,虽有偈颂的编排,但在显示世尊过去生中行持与威德的经典中,确立了“本生”的名称;又有一些经典虽有问答的形式且带有偈颂,但因其能获得智,而确立了“方广”的名称。就这样,以各别的带偈颂等特征为……显示巴利原文
Visesavidhayopare sanimittā tadekadesesu geyyādayo visesavidhayo tena tena nimittena patiṭṭhitā. Tathā hi geyyassa sagāthakattaṃ tabbhāvanimittaṃ. Lokepi hi sasilokaṃ sagāthakaṃ (netti. aṭṭha. 13) cuṇṇiyaganthaṃ ‘geyya’nti vadanti. Gāthāvirahe pana sati pucchaṃ katvā vissajjanabhāvo veyyākaraṇassa tabbhāvanimittaṃ. Pucchāvissajjanañhi ‘byākaraṇa’nti vuccati, byākaraṇameva veyyākaraṇaṃ. Evaṃ sante sagāthakādīnampi pucchaṃ katvā vissajjanavasena pavattānaṃ veyyākaraṇabhāvo āpajjatīti? Nāpajjati, geyyādisaññānaṃ anokāsabhāvato, ‘gāthāvirahe satī’ti visesitattā ca. Tathā hi dhammapadādīsu kevalaṃ gāthābandhesu, sagāthakattepi somanassañāṇamayikagāthāyuttesu, ‘vuttañheta’ntiādivacanasambandhesu, abbhutadhammapaṭisaṃyuttesu ca suttavisesesu yathākkamaṃ gāthāudānaitivuttakaabbhutadhammasaññā patiṭṭhitā, tathā satipi gāthābandhabhāve bhagavato atītāsu jātīsu cariyānubhāvappakāsakesu jātakasaññā, satipi pañhāvissajjanabhāve, sagāthakatte ca kesuci suttantesu vedassa labhāpanato vedallasaññā patiṭṭhitāti evaṃ tena tena sagāthakattādinā nimittena tesu tesu suttavisesesu geyyādisaññā patiṭṭhitāti visesavidhayo suttaṅgato pare geyyādayo. Yaṃ panettha geyyaṅgādinimittarahitaṃ, taṃ suttaṅgaṃ visesasaññāparihārena sāmaññasaññāya pavattanatoti. Nanu ca sagāthakaṃ suttaṃ geyyaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ veyyākaraṇanti suttaṅgaṃ na sambhavatīti codanā tadavatthā vāti? Na tadavatthā, sodhitattā. Sodhitañhi pubbe gāthāvirahe sati pucchāvissajjanabhāvo veyyākaraṇassa tabbhāvanimittanti.
又有人主张:“由于没有偈颂,《吉祥经》等不应归入经分”,这也不成立,因为这是约定俗成的。实际上,《吉祥经》等作为“经”的性质,是约定俗成的。它们并不像《法句经》《佛种姓经》等那样以纯偈颂为人所知,而是以经的性质为人所知。因此,注释书中才以“名为经”来称谓它。又有人说:“因为它们带有偈颂,所以应归入应颂分”,这也不成立,原因在于这是与另一者共存的情况。“带偈颂”(sagāthaka)即与偈颂在一起。所谓“共存”,是指与另一者共同存在,但在《吉祥经》等中,没有任何一段脱离叙述的经文可单独称为“与偈颂在一起”,也不存在这样一个集合体。还有人主张:“《两种分别》等当中含有偈颂的段落,应归入应颂分”,这也不成立,因为那些偈颂出自他处。那些偈颂实因包含在本生等之中,而属于其他部分。因此,并非由于这些偈颂,《两种分别》等就变成了应颂分。应当这样了知,“经”等诸分之间并无彼此混杂的情形。显示巴利原文
Yañca vuttaṃ – ‘‘gāthābhāvato maṅgalasuttādīnaṃ (khu. pā. 5.1, 2, 3) suttaṅgasaṅgaho na siyā’’ti, taṃ na, niruḷhattā. Niruḷho hi maṅgalasuttādīnaṃ suttabhāvo. Na hi tāni dhammapadabuddhavaṃsādayo viya gāthābhāvena paññātāni, atha kho suttabhāvena. Teneva hi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘suttanāmaka’’nti nāmaggahaṇaṃ kataṃ. Yañca pana vuttaṃ – ‘‘sagāthakattā geyyaṅgasaṅgaho siyā’’ti, tadapi natthi, yasmā sahatāññena. Saha gāthāhīti hi sagāthakaṃ. Sahabhāvo nāma atthato aññena hoti, na ca maṅgalasuttādīsu kathāvinimutto koci suttapadeso atthi, yo ‘saha gāthāhī’ti vucceyya, na ca samudāyo nāma koci atthi, yadapi vuttaṃ – ‘‘ubhatovibhaṅgādīsu sagāthakappadesānaṃ geyyaṅgasaṅgaho siyā’’ti tadapi na, aññato. Aññā eva hi tā gāthā jātakādipariyāpannattā. Ato na tāhi ubhatovibhaṅgādīnaṃ geyyaṅgabhāvoti. Evaṃ suttādīnaṃ aṅgānaṃ aññamaññasaṅkarābhāvo veditabbo.
结集时,圣众将佛语按“这是法……这是律,这是八万四千法蕴”等,以法与律等分类加以确立。以大迦叶尊者为上首的圣众,在一次具足众多神变显现的结集中,确立了这部《长部》作为最先的佛语、《中部》等佛语的地位。他以“如是,此无差别地……”等语句来表明这一点。显示巴利原文
‘‘Ayaṃ dhammo…pe… ayaṃ vinayo, imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassānī’’ti buddhavacanaṃ dhammavinayādibhedena vavatthapetvā saṅgāyantena mahākassapappamukhena vasigaṇena anekacchariyapātubhāvapaṭimaṇḍitāya saṅgītiyā imassa dīghāgamassa paṭhamamajjhimabuddhavacanādibhāvo vavatthāpitoti dasseti, ‘‘evametaṃ abhedato’’tiādinā.