12. 《罗希恰经》的注释
12. Lohiccasuttavaṇṇanā
《罗希恰婆罗门事》的注释
Lohiccabrāhmaṇavatthuvaṇṇanā
501这是《罗希恰经》中“如是我闻……在憍萨罗……”这一段。下面是对其中难解词句的解释。“沙罗婆提迦”是那个村子的名字。据说那个村子四周被一排排沙罗树像围墙一样围着,所以就叫沙罗婆提迦。“罗希恰”是那位婆罗门的名字。
501.Evaṃme sutaṃ…pe… kosalesūti lohiccasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Sālavatikāti tassa gāmassa nāmaṃ, so kira vatiyā viya samantato sālapantiyā parikkhitto. Tasmā sālavatikāti vuccati. Lohiccoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ.
502-503“恶”:因为缺少对他人的悲悯,所以是低劣的,并不是指断见或常见中的哪一种。“已生起”:就是已经生起,而且不只是心里刚刚生起而已。据说他凭着这种见解,在大众当中也照样这么说。“他人对他人能做什么?”意思是,那个被教导的人,对教导他的人能做什么?他说:自己得到的善法,应当由自己恭敬、尊重而安住。
502-503.Pāpakanti parānukampā virahitattā lāmakaṃ, na pana ucchedasassatānaṃ aññataraṃ. Uppannaṃ hotīti jātaṃ hoti, na kevalañca citte jātamattameva. So kira tassa vasena parisamajjhepi evaṃ bhāsatiyeva. Kiñhi paro parassāti paro yo anusāsīyati, so tassa anusāsakassa kiṃ karissati. Attanā paṭiladdhaṃ kusalaṃ dhammaṃ attanāva sakkatvā garuṃ katvā vihātabbanti vadati.
504-407他吩咐罗斯咖理发匠——“罗斯咖”这个名字,是他因女性词性而得来的,他就是这样称呼这位理发匠的。据说,那人听说世尊来了以后,心里盘算:“去精舍见面是个负担,不如先让人在家里准备好,这样我既能见到世尊,也能尽力供养来访的比丘们。”所以他这样吩咐理发匠。
504-407.Rosikaṃ nhāpitaṃ āmantesīti rosikāti evaṃ itthiliṅgavasena laddhanāmaṃ nhāpitaṃ āmantesi. So kira bhagavato āgamanaṃ sutvā cintesi – ‘‘vihāraṃ gantvā diṭṭhaṃ nāmaṃ bhāro, gehaṃ pana āṇāpetvā passissāmi ceva yathāsatti ca āgantukabhikkhaṃ dassāmī’’ti, tasmā evaṃ nhāpitaṃ āmantesi.
508“紧随其后”是说:为了谈话顺畅,就一步一步跟在后面。“让他远离”就是让他解脱,意思是驱除那种邪见。据说,这位近事男是罗希恰婆罗门的至交好友,所以出于想让他得到利益,才这样说。“或许可能”这里,世尊用第一句话作狮子吼,用第二句话作随吼。这里应当理解的意思是:罗斯咖啊,正是为了这个目的,我在四大不可数劫又十万劫中,做种种难行之事,圆满诸巴拉密;正是为了这个目的,我证悟了一切智智。对我来说,破除罗希恰的邪见并不是什么负担——为了显示这个意思,世尊用第一句话作狮子吼。而“罗斯咖啊,只要罗希恰来到我面前,或者是前来,或者是坐下,或者是交谈,就算有十万个像罗希恰那样的人有疑惑,我也有能力消除;至于去除罗希恰一个人的邪见,对我又算什么负担呢?”——为了显示这个意思,世尊用第二句话作随吼。应当这样理解。
508.Piṭṭhito piṭṭhitoti kathāphāsukatthaṃ pacchato pacchato anubandho hoti. Vivecetūti vimocetu, taṃ diṭṭhigataṃ vinodetūti vadati. Ayaṃ kira upāsako lohiccassa brāhmaṇassa piyasahāyako. Tasmā tassa atthakāmatāya evamāha. Appeva nāma siyāti ettha paṭhamavacanena bhagavā gajjati, dutiyavacanena anugajjati. Ayaṃ kirettha adhippāyo – rosike etadatthameva mayā cattāri asaṅkhyeyyāni. Kappasatasahassañca vividhāni dukkarāni karontena pāramiyo pūritā , etadatthameva sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdhaṃ, na me lohiccassa diṭṭhigataṃ bhindituṃ bhāroti, imamatthaṃ dassento paṭhamavacanena bhagavā gajjati. Kevalaṃ rosike lohiccassa mama santike āgamanaṃ vā nisajjā vā allāpasallāpo vā hotu, sacepi lohiccasadisānaṃ satasahassassa kaṅkhā hoti, paṭibalo ahaṃ vinodetuṃ lohiccassa pana ekassa diṭṭhivinodane mayhaṃ ko bhāroti imamatthaṃ dassento dutiyavacanena bhagavā anugajjatīti veditabbo.
罗希恰婆罗门诘问的注释
Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā
509“集而生起”是指从集生起,也就是财富的产生,意思是说,从那里生起的钱财和粮食。“那些依此生活的人”是指亲属、随从、奴仆、工人等依靠这些财富过活的人。“作障碍”是指对利得作障碍。“利益悲悯者”中,“利益”是指增长。“悲悯”就是同情,意思是希望,也就是说,是希望增长,还是不希望。“地狱或畜生道”是说:如果那种邪见成为定见,就必定堕入地狱;如果不是定见,就投生到畜生道。
509.Samudayasañjātīti samudayassa sañjāti bhoguppādo, tato uṭṭhitaṃ dhanadhaññanti attho. Ye taṃ upajīvantīti ye ñātiparijanadāsakammakarādayo janā taṃ nissāya jīvanti. Antarāyakaroti lābhantarāyakaro. Hitānukampīti ettha hitanti vuḍḍhi. Anukampatīti anukampī, icchatīti attho, vuḍḍhiṃ icchati vā no vāti vuttaṃ hoti. Nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vāti sace sā micchādiṭṭhi sampajjati, niyatā hoti, ekaṃsena niraye nibbattati, no ce, tiracchānayoniyaṃ nibbattatīti attho.
510-512现在,因为众生对自己利益受到障碍会感到不安,对别人的利益受到障碍却不会那样,所以世尊想更彻底地说服那位婆罗门,就说“你认为怎么样?”而讲了第二种再生的情况。“那些”是指那些听了如来说法之后,还不能进入圣者境界的善男子。“天胎”这个词是宾格,意思是“为了天胎”,也就是“为了天界的胎”。“天胎”是六欲天的称呼。“使他们圆满”是指他们修着通往天界的道路——布施、持戒,用香、花等供养,修习禅修,使这些功德成熟、圆满、完成,导向结果的成熟。“为了在天界再生”是指天界,也就是天人们的宫殿,为了再生到那里去。或者,“天胎”是指布施等种种功德,“天界”是指天界里的果报蕴,他们为了再生到天界而做这些功德。“成为他们的障碍”是指障碍他们成就道、成就果,以及种种天界殊胜果报。这样,世尊用这种不限定具体对象的譬喻方式,打破了婆罗门直到有顶天那么高的慢心,现在为了指出三种应当受到呵责的导师,就说:“罗希恰,有三种师……”
510-512. Idāni yasmā yathā attano lābhantarāyena sattā saṃvijjanti na tathā paresaṃ, tasmā suṭṭhutaraṃ brāhmaṇaṃ pavecetukāmo ‘‘taṃ kiṃ maññasī’’ti dutiyaṃ upapattimāha. Ye cimeti ye ca ime tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontā kulaputtā dibbā gabbhāti upayogatthe paccattavacanaṃ, dibbe gabbheti attho. Dibbā, gabbhāti ca channaṃ devalokānametaṃ adhivacanaṃ. Paripācentīti devalokagāminiṃ paṭipadaṃ pūrayamānā dānaṃ, dadamānā, sīlaṃ rakkhamānā, gandhamālādīhi, pūjaṃ kurumānā bhāvanaṃ bhāvayamānā pācenti vipācenti paripācenti pariṇāmaṃ gamenti. Dibbānaṃ bhavānaṃ abhinibbattiyāti dibbabhavā nāma devānaṃ vimānāni , tesaṃ nibbattanatthāyāti attho. Atha vā dibbā gabbhāti dānādayo puññavisesā. Dibbā bhavāti devaloke vipākakkhandhā, tesaṃ nibbattanatthāya tāni puññāni karontīti attho. Tesaṃ antarāyakaroti tesaṃ maggasampattiphalasampattidibbabhavavisesānaṃ antarāyakaro. Iti bhagavā ettāvatā aniyamiteneva opammavidhinā yāva bhavaggā uggataṃ brāhmaṇassa mānaṃ bhinditvā idāni codanārahe tayo satthāre dassetuṃ ‘‘tayo kho me, lohiccā’’tiādimāha.
三类应受谴责的注释
Tayo codanārahavaṇṇanā
513513. 其中,所谓“那谴责”,是指有人谴责那三位导师时所作的谴责。所谓“不建立其他的心”:他们不是为了了知另一种法而用心。所谓“背离”:意思是,他们不持续地奉行他的教法,反而从那里离开而行。所谓“对退避者反而前进”:对正在后退的人反而去靠近,对不情愿的人反而去贪求;也就是说,一方不愿意结合,另一方却想要结合。所谓“或拥抱背向者”:对方连看都不想看、背对着站在那里,他却从后面走过去拥抱。所谓“如此成就此”:弟子们背离教法行事,却仍被当作“我的弟子”,而这位导师仍出于贪欲去教导他们——我说,这种贪法正是如此成就的,正是这种状态。因此,他这样的贪法,就像对退避者反而前进、像拥抱背向者一样,也应当受到那样的谴责。他人能为他人做什么呢?你用那种法去教导他人,自己倒先在那法上成就吧,把它端正吧。他人能为他人做什么呢?他应当受到这样的谴责。
513. Tattha sā codanāti tayo satthāre codentassa codanā. Na aññā cittaṃ upaṭṭhapentīti aññāya ājānanatthāya cittaṃ na upaṭṭhapenti. Vokkammāti nirantaraṃ tassa sāsanaṃ akatvā tato ukkamitvā vattantīti attho. Osakkantiyā vā ussakkeyyāti paṭikkamantiyā upagaccheyya, anicchantiyā iccheyya, ekāya sampayogaṃ anicchantiyā eko iccheyyāti vuttaṃ hoti. Parammukhiṃ vā āliṅgeyyāti daṭṭhumpi anicchamānaṃ parammukhiṃ ṭhitaṃ pacchato gantvā āliṅgeyya. Evaṃsampadamidanti imassāpi satthuno ‘‘mama ime sāvakā’’ti sāsanā vokkamma vattamānepi te lobhena anusāsato imaṃ lobhadhammaṃ evaṃsampadameva īdisameva vadāmi. Iti so evarūpo tava lobhadhammo yena tvaṃ osakkantiyā ussakkanto viya parammukhiṃ āliṅganto viya ahosītipi taṃ codanaṃ arahati. Kiñhi paro parassa karissatīti yena dhammena pare anusāsi, attānameva tāva tattha sampādehi, ujuṃ karohi. Kiñhi paro parassa karissatīti codanaṃ arahati.
514应当拔除那些形似庄稼的杂草,使它变得清净。
514.Niddāyitabbanti sassarūpakāni tiṇāni uppāṭetvā parisuddhaṃ kātabbaṃ.
515在第三种呵责里,“他人能为他人做什么呢?”这句话的意思是:从对方不肯接受教诫的时候开始,就该去教诫另一个人;那个被教诫者又能对教导者做什么呢?难道不该在这件事上放下操心,以自己亲证的法,自己恭敬、尊重它而安住吗?这样的呵责是恰当的。
515. Tatiyacodanāya kiñhi paro parassāti anusāsanaṃ asampaṭicchanakālato paṭṭhāya paro anusāsitabbo, parassa anusāsakassa kiṃ karissatīti nanu tattha appossukkataṃ āpajjitvā attanā paṭividdhadhammaṃ attanāva mānetvā pūjetvā vihātabbanti evaṃ codanaṃ arahatīti attho.
对不应受呵责的导师的注释。
Na codanārahasatthuvaṇṇanā
516“不应呵责”:因为这位导师先把自己安立在合适的位置上,然后才为弟子们说法。弟子们听从教导,依照教导去实践,通过这样的实践获得极大的殊胜。所以他不应被呵责。
516.Nacodanārahoti ayañhi yasmā paṭhamameva attānaṃ patirūpe patiṭṭhāpetvā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti. Sāvakā cassa assavā hutvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjanti, tāya ca paṭipattiyā mahantaṃ visesamadhigacchanti. Tasmā na codanārahoti.
517“掉进地狱的悬崖”:因为我执取了那种见解,所以我正掉进地狱的悬崖。“被拉上来,站稳在地上”:意思是破除那种见解,用说法的手把我从堕入恶趣中拉上来,安置在通往天界的路上。他这样说。这里剩下的部分很容易懂。
517.Narakapapātaṃ papatantoti mayā gahitāya diṭṭhiyā ahaṃ narakapapātaṃ papatanto. Uddharitvāthale patiṭṭhāpitoti taṃ diṭṭhiṃ bhinditvā dhammadesanāhatthena apāyapatanato uddharitvā saggamaggathale ṭhapitomhīti vadati. Sesamettha uttānamevāti.