12. 《露遮经》注释
12. Lohiccasuttavaṇṇanā
露遮婆罗门事注
Lohiccabrāhmaṇavatthuvaṇṇanā
501501. “如是我闻……在憍萨罗……”这是《露遮经》。于此,以下是其中难解词句的注释。“沙罗婆提迦”是这个村子的名字。据说此村四周被一行行沙罗树如围墙般围绕,故得名沙罗婆提迦。“露遮”是那位婆罗门的名字。
501.Evaṃme sutaṃ…pe… kosalesūti lohiccasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Sālavatikāti tassa gāmassa nāmaṃ, so kira vatiyā viya samantato sālapantiyā parikkhitto. Tasmā sālavatikāti vuccati. Lohiccoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ.
502-503502-503. “恶”:由于缺乏对他人的悲悯,因此是低劣的,并非指断见或常见中的某一种。“已生起”:即已生起,并不仅仅是在心中刚刚生起而已。据说他依于此见,在大众中也这样说。“他人对他人能做什么?”:意思是,那个受教导的人,对教导者能做什么?他说:自己证得的善法,应当自己恭敬、尊重而安住。
502-503.Pāpakanti parānukampā virahitattā lāmakaṃ, na pana ucchedasassatānaṃ aññataraṃ. Uppannaṃ hotīti jātaṃ hoti, na kevalañca citte jātamattameva. So kira tassa vasena parisamajjhepi evaṃ bhāsatiyeva. Kiñhi paro parassāti paro yo anusāsīyati, so tassa anusāsakassa kiṃ karissati. Attanā paṭiladdhaṃ kusalaṃ dhammaṃ attanāva sakkatvā garuṃ katvā vihātabbanti vadati.
504-407504-407.「招呼名叫洛西咖的理发匠」:他招呼了那位以阴性名称为人称、名叫“洛西咖”的理发匠。据说,他听说世尊到来后,便这样想:“去寺院见面是个负担,不如吩咐家里准备,这样既能见到世尊,又能尽力供养客比丘食物。”因此,他这样招呼理发匠。
504-407.Rosikaṃ nhāpitaṃ āmantesīti rosikāti evaṃ itthiliṅgavasena laddhanāmaṃ nhāpitaṃ āmantesi. So kira bhagavato āgamanaṃ sutvā cintesi – ‘‘vihāraṃ gantvā diṭṭhaṃ nāmaṃ bhāro, gehaṃ pana āṇāpetvā passissāmi ceva yathāsatti ca āgantukabhikkhaṃ dassāmī’’ti, tasmā evaṃ nhāpitaṃ āmantesi.
508508.「紧随其后」:为交谈顺畅而紧随其后。「使其远离」:即令他解脱,驱除那种邪见。据说,这位优婆塞是露遮婆罗门的至交,出于对他的利益考量,因而这样说。「或许可能」:在这里,世尊用第一句话作狮子吼,用第二句话作随吼。应当了知此处的含义:洛西咖啊,正是为了这个目的,我在四不可数劫与十万劫中,行种种难行,圆满诸波罗蜜;正是为了这个目的,我证悟了一切智智。对我而言,破除露遮的邪见并非什么重负——为了显示此义,世尊以第一句话作狮子吼。而“洛西咖啊,只要露遮来到我面前,无论是坐、是交谈,纵使有十万个像露遮这样的人怀有疑惑,我也有能力断除;但仅仅去除露遮一人的邪见,于我又有何负担呢?”——为了显示此义,世尊以第二句话作随吼。应当如此理解。
508.Piṭṭhito piṭṭhitoti kathāphāsukatthaṃ pacchato pacchato anubandho hoti. Vivecetūti vimocetu, taṃ diṭṭhigataṃ vinodetūti vadati. Ayaṃ kira upāsako lohiccassa brāhmaṇassa piyasahāyako. Tasmā tassa atthakāmatāya evamāha. Appeva nāma siyāti ettha paṭhamavacanena bhagavā gajjati, dutiyavacanena anugajjati. Ayaṃ kirettha adhippāyo – rosike etadatthameva mayā cattāri asaṅkhyeyyāni. Kappasatasahassañca vividhāni dukkarāni karontena pāramiyo pūritā , etadatthameva sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdhaṃ, na me lohiccassa diṭṭhigataṃ bhindituṃ bhāroti, imamatthaṃ dassento paṭhamavacanena bhagavā gajjati. Kevalaṃ rosike lohiccassa mama santike āgamanaṃ vā nisajjā vā allāpasallāpo vā hotu, sacepi lohiccasadisānaṃ satasahassassa kaṅkhā hoti, paṭibalo ahaṃ vinodetuṃ lohiccassa pana ekassa diṭṭhivinodane mayhaṃ ko bhāroti imamatthaṃ dassento dutiyavacanena bhagavā anugajjatīti veditabbo.
露遮婆罗门诘问注
Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā
509509.「集而生起」:指由“集”而生起,即财富的产生,由此获得的金钱与谷物等财富。「那些依此生活的人」:指亲属、随从、奴仆、工人等依靠这些财富生活的人。「作障碍」:即作利益上的障碍。「利益悲悯者」:在这里,“利益”是指增长。“悲悯”是同情,意即希望,也就是在问:是希望其增长,还是不希求?「地狱或畜生道」:如果那种邪见确立并成为决定性的,则必定生于地狱;若非决定性的,则生于畜生道。
509.Samudayasañjātīti samudayassa sañjāti bhoguppādo, tato uṭṭhitaṃ dhanadhaññanti attho. Ye taṃ upajīvantīti ye ñātiparijanadāsakammakarādayo janā taṃ nissāya jīvanti. Antarāyakaroti lābhantarāyakaro. Hitānukampīti ettha hitanti vuḍḍhi. Anukampatīti anukampī, icchatīti attho, vuḍḍhiṃ icchati vā no vāti vuttaṃ hoti. Nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vāti sace sā micchādiṭṭhi sampajjati, niyatā hoti, ekaṃsena niraye nibbattati, no ce, tiracchānayoniyaṃ nibbattatīti attho.
510-512现在,由于众生只对自己利益的障碍感到不安,对他人的障碍则不然,因此世尊想更彻底地说服那位婆罗门,便说“你认为如何?”而提出了第二种再生的情形。「那些」:指那些听闻如来说法后,虽未能进入圣地的善男子,他们被称为「天胎」;此处「天胎」是宾格,意为“为了天胎”。「天胎」是对六欲天的称呼。「使其圆满」:指他们修习导向天界的行道——布施、持戒,以香花等作供养,修习禅修,从而使这些功德成熟、圆满、完成,得以转起。「为了在天界的再生」:天界即是天人所住的宫殿,为了再生于其中。又或者,「天胎」指布施等种种功德,「天界」则指天界的果报蕴,他们为再生于天界而造作这些福德。「作他们的障碍」:指障碍他们成就道、成就果,以及种种天界差别。如此,世尊以这种不拘具体对象的譬喻,破除了婆罗门直至有顶的高慢,现在为了指明三种应受呵责的导师,而说:“露遮!有这三种师,我……”
510-512. Idāni yasmā yathā attano lābhantarāyena sattā saṃvijjanti na tathā paresaṃ, tasmā suṭṭhutaraṃ brāhmaṇaṃ pavecetukāmo ‘‘taṃ kiṃ maññasī’’ti dutiyaṃ upapattimāha. Ye cimeti ye ca ime tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontā kulaputtā dibbā gabbhāti upayogatthe paccattavacanaṃ, dibbe gabbheti attho. Dibbā, gabbhāti ca channaṃ devalokānametaṃ adhivacanaṃ. Paripācentīti devalokagāminiṃ paṭipadaṃ pūrayamānā dānaṃ, dadamānā, sīlaṃ rakkhamānā, gandhamālādīhi, pūjaṃ kurumānā bhāvanaṃ bhāvayamānā pācenti vipācenti paripācenti pariṇāmaṃ gamenti. Dibbānaṃ bhavānaṃ abhinibbattiyāti dibbabhavā nāma devānaṃ vimānāni , tesaṃ nibbattanatthāyāti attho. Atha vā dibbā gabbhāti dānādayo puññavisesā. Dibbā bhavāti devaloke vipākakkhandhā, tesaṃ nibbattanatthāya tāni puññāni karontīti attho. Tesaṃ antarāyakaroti tesaṃ maggasampattiphalasampattidibbabhavavisesānaṃ antarāyakaro. Iti bhagavā ettāvatā aniyamiteneva opammavidhinā yāva bhavaggā uggataṃ brāhmaṇassa mānaṃ bhinditvā idāni codanārahe tayo satthāre dassetuṃ ‘‘tayo kho me, lohiccā’’tiādimāha.
关于三种应受呵责者的注释。
Tayo codanārahavaṇṇanā
513其中,那谴责:当有人谴责那三位导师时,他的谴责便是如此。「不建立其他心」:他们不为了获得另一种了知而用心。「背离」:指不连续地奉行他的教法,反而从中脱离而行事。「对退避者而前进」:面对后退的人,反而去接近;对不情愿的人,反而去追求;也就是说,当一方不愿结合时,另一方却执意结合。「或拥抱背向者」:指对方连看都不想看、背向而立,却从后面走过去拥抱。「如此成就此」:即使这位导师出于贪欲去教导那些背离教法行事、却又被当作‘我的弟子’的人,我仍要说,这种贪法正是如此成就的,正是这种状态。因此,你有这样的贪法,你就如同对退避者前进,如同拥抱背向者一样,所以那样的谴责是合适的。「他人能为他人做什么呢?」:你用那个法去教导别人,但你自己应先在其中成就,使自己正直。他人又能为他人做什么呢?这谴责是合适的。
513. Tattha sā codanāti tayo satthāre codentassa codanā. Na aññā cittaṃ upaṭṭhapentīti aññāya ājānanatthāya cittaṃ na upaṭṭhapenti. Vokkammāti nirantaraṃ tassa sāsanaṃ akatvā tato ukkamitvā vattantīti attho. Osakkantiyā vā ussakkeyyāti paṭikkamantiyā upagaccheyya, anicchantiyā iccheyya, ekāya sampayogaṃ anicchantiyā eko iccheyyāti vuttaṃ hoti. Parammukhiṃ vā āliṅgeyyāti daṭṭhumpi anicchamānaṃ parammukhiṃ ṭhitaṃ pacchato gantvā āliṅgeyya. Evaṃsampadamidanti imassāpi satthuno ‘‘mama ime sāvakā’’ti sāsanā vokkamma vattamānepi te lobhena anusāsato imaṃ lobhadhammaṃ evaṃsampadameva īdisameva vadāmi. Iti so evarūpo tava lobhadhammo yena tvaṃ osakkantiyā ussakkanto viya parammukhiṃ āliṅganto viya ahosītipi taṃ codanaṃ arahati. Kiñhi paro parassa karissatīti yena dhammena pare anusāsi, attānameva tāva tattha sampādehi, ujuṃ karohi. Kiñhi paro parassa karissatīti codanaṃ arahati.
514「应割除」:指拔除那些形似杂草的草,令其清净。
514.Niddāyitabbanti sassarūpakāni tiṇāni uppāṭetvā parisuddhaṃ kātabbaṃ.
515于第三呵责中,“他人能为他人做什么?”意指:当对方不接受教诫时,便应教导他;但教导者又能对他做什么呢?岂不应安于少事,以自身所证悟的法自己恭敬、尊崇而安住吗?如此呵责是合宜的。
515. Tatiyacodanāya kiñhi paro parassāti anusāsanaṃ asampaṭicchanakālato paṭṭhāya paro anusāsitabbo, parassa anusāsakassa kiṃ karissatīti nanu tattha appossukkataṃ āpajjitvā attanā paṭividdhadhammaṃ attanāva mānetvā pūjetvā vihātabbanti evaṃ codanaṃ arahatīti attho.
关于不应受谴责的导师的注释。
Na codanārahasatthuvaṇṇanā
516“不应呵责”:这样的导师不应被呵责,因为他先使自己安立于适当之处,而后才为弟子说法。弟子们变得顺从,依教奉行,以此行道证得极大殊胜。因此,他是不应呵责的。
516.Nacodanārahoti ayañhi yasmā paṭhamameva attānaṃ patirūpe patiṭṭhāpetvā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti. Sāvakā cassa assavā hutvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjanti, tāya ca paṭipattiyā mahantaṃ visesamadhigacchanti. Tasmā na codanārahoti.
517“堕落于地狱悬崖”:因为我执取了那种见,正堕入地狱的悬崖。“拔出而安置于高地”:即破除那种见,以说法之手将我从恶趣的堕落中救拔而出,安置于通往天界之道的高地。我如此宣说。此处其余部分浅显易懂。
517.Narakapapātaṃ papatantoti mayā gahitāya diṭṭhiyā ahaṃ narakapapātaṃ papatanto. Uddharitvāthale patiṭṭhāpitoti taṃ diṭṭhiṃ bhinditvā dhammadesanāhatthena apāyapatanato uddharitvā saggamaggathale ṭhapitomhīti vadati. Sesamettha uttānamevāti.