11. 《给瓦塔经》的注释
11. Kevaṭṭasuttavaṇṇanā
翅瓦德居士子因缘注释
Kevaṭṭagahapatiputtavatthuvaṇṇanā
481我是这样听说的……(中略)……“在那烂陀”这一段,就是《给瓦塔经》。这里先解释其中新出现的词句。“波婆利迦的芒果园”,就是波婆利迦的芒果园。“给瓦塔”是这位居士儿子的名字。据说他拥有四亿家财,是一位大富居士,信心极其深厚。他正因为信心特别强,心里想:“如果有一位比丘,能在半个月、一个月或一年之内腾空而起,示现种种神通变化,所有人一定会生起更大的信心。不如我去请求世尊,让世尊允许一位比丘示现神通。”这样想过之后,他就来到世尊面前,说了这番话。
481.Evaṃme sutaṃ…pe… nāḷandāyanti kevaṭṭasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Pāvārikambavaneti pāvārikassa ambavane. Kevaṭṭoti idaṃ tassa gahapatiputtassa nāmaṃ. So kira cattālīsakoṭidhano gahapatimahāsālo ativiya saddho pasanno ahosi. So saddhādhikattāyeva ‘‘sace eko bhikkhu aḍḍhamāsantarena vā māsantarena vā saṃvaccharena vā ākāse uppatitvā vividhāni pāṭihāriyāni dasseyya, sabbo jano ativiya pasīdeyya. Yaṃnūnāhaṃ bhagavantaṃ yācitvā pāṭihāriyakaraṇatthāya ekaṃ bhikkhuṃ anujānāpeyya’’nti cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā evamāha.
在这里,“繁荣”是指兴旺、富足,因为各种货物充盈而达到增长。“人群密集”是说人们肩膀碰着肩膀走来走去,挤得满满的。“请指定”就是命令、安排到某个职位上。“上人法”是指超越人的法,或者说是超越以十善为代表的人的法。“更加”就像原本就燃着的灯得到油之后,会以更大的程度变得更亮一样。“我不……”等话:世尊曾在王舍城长者的那个事例中制定了学处,因此说了“我不……”等话。
Tattha iddhāti samiddhā phītāti nānābhaṇḍaussannatāya vuddhippattā. Ākiṇṇamanussāti aṃsakūṭena aṃsakūṭaṃ paharitvā viya vicarantehi manussehi ākiṇṇā. Samādisatūti āṇāpetu ṭhānantare ṭhapetu. Uttarimanussadhammāti uttarimanussānaṃ dhammato, dasakusalasaṅkhātato vā manussadhammato uttari. Bhiyyosomattāyāti pakatiyāpi pajjalitapadīpo telasnehaṃ labhitvā viya atirekappamāṇena abhippasīdissati. Na kho ahanti bhagavā rājagahaseṭṭhivatthusmiṃ sikkhāpadaṃ paññapesi, tasmā ‘‘na kho aha’’ntiādimāha.
482我不毁坏:不是通过破坏功德来毁坏,不是让他破戒之后,一步步从高位拉下来,安置在低处;而是表明:我一心期盼佛陀的教法增长,才说这些话。乃至第三次:从来没有人能在驳回佛陀的话之后,还有本事说下去。但这位因为和世尊关系亲近,信赖越来越深,成了世尊的亲信,出于我是为你好之心,说了三遍。
482.Na dhaṃsemīti na guṇavināsanena dhaṃsemi, sīlabhedaṃ pāpetvā anupubbena uccaṭṭhānato otārento nīcaṭṭhāne na ṭhapemi, atha kho ahaṃ buddhasāsanassa vuddhiṃ paccāsīsanto kathemīti dasseti. Tatiyampi khoti yāvatatiyaṃ buddhānaṃ kathaṃ paṭibāhitvā kathetuṃ visahanto nāma natthi. Ayaṃ pana bhagavatā saddhiṃ vissāsiko vissāsaṃ vaḍḍhetvā vallabho hutvā atthakāmosmīti tikkhattuṃ kathesi.
神变神通的注释
Iddhipāṭihāriyavaṇṇanā
483-484那时,世尊心想:这位居士在我已经拒绝之后,还一次又一次地恳求。我来让他看看示现神通的过患吧。于是说了“有三种”等话。其中,“那位比丘”就是那位比丘。“健陀罗明”:是由名叫健陀罗的仙人所作的,或者是在健陀罗国出现的明咒。据说那里曾住着许多仙人,意思是说这明咒是其中一位仙人所作的。“我厌恶”:我就像被压迫逼迫一样难受。“我羞耻”:我感到羞愧。“我厌离”:就像看见粪便一样,生起厌恶心。
483-484. Atha bhagavā ayaṃ upāsako mayi paṭibāhantepi punappunaṃ yācatiyeva. ‘‘Handassa pāṭihāriyakaraṇe ādīnavaṃ dassemī’’ti cintetvā ‘‘tīṇi kho’’tiādimāha. Tattha amāhaṃ bhikkhunti amuṃ ahaṃ bhikkhuṃ. Gandhārīti gandhārena nāma isinā katā, gandhāraraṭṭhe vā uppannā vijjā. Tattha kira bahū isayo vasiṃsu, tesu ekena katā vijjāti adhippāyo. Aṭṭīyāmīti aṭṭo pīḷito viya homi. Harāyāmīti lajjāmi. Jigucchāmīti gūthaṃ disvā viya jigucchaṃ uppādemi.
宣示神迹的注释
Ādesanāpāṭihāriyavaṇṇanā
485“其他众生”是指别的有情。第二个词是它的同义词。“告知”就是讲说。“心所”在这里特指喜悦和忧这两种感受。“你的心如此”意思是,你的心带着喜悦,或者带着忧,或者与贪欲寻等相应。这也是同一个词的另一种说法。“你的心这样”意思是,你的心正想着这些事而运作,这就是它的含义。世间有一种明咒,名叫“摩尼卡”,也就是大家所说的“如意宝”。靠它就能知道别人的心。
485.Parasattānanti aññesaṃ sattānaṃ. Dutiyaṃ tasseva vevacanaṃ. Ādisatīti katheti. Cetasikanti somanassadomanassaṃ adhippetaṃ. Evampi te manoti evaṃ tava mano somanassito vā domanassito vā kāmavitakkādisampayutto vā. Dutiyaṃ tasseva vevacanaṃ. Itipi te cittanti iti tava cittaṃ, idañcidañca atthaṃ cintayamānaṃ pavattatīti attho. Maṇikā nāma vijjāti cintāmaṇīti evaṃ laddhanāmā loke ekā vijjā atthi. Tāya paresaṃ cittaṃ jānātīti dīpeti.
教诫神变的注释
Anusāsanīpāṭihāriyavaṇṇanā
486“应当这样寻思”:应当让出离寻等这样生起,这样寻思。“不要这样寻思”:不要让贪欲寻等这样生起,不要这样寻思。“应当这样作意”:应当只作意无常想,或者从苦想等当中选一种来作意。“不要这样”:不要以“常”等的方式去作意。“此”:应当舍弃这五种欲贪。“成就此”:成就这分为四道果的出世法,达到它、完成它之后而安住。就这样,世尊开示:种种神通变化是神变;了知他人之心而说法,是记心神变;诸弟子与诸佛恒常说法,则是教诫神变。
486.Evaṃ vitakkethāti nekkhammavitakkādayo evaṃ pavattentā vitakketha. Mā evaṃ vitakkayitthāti evaṃ kāmavitakkādayo pavattentā mā vitakkayittha. Evaṃ manasi karothāti evaṃ aniccasaññameva, dukkhasaññādīsu vā aññataraṃ manasi karotha. Māevanti ‘‘nicca’’ntiādinā nayena mā manasi karittha. Idanti idaṃ pañcakāmaguṇikarāgaṃ pajahatha. Idaṃ upasampajjāti idaṃ catumaggaphalappabhedaṃ lokuttaradhammameva upasampajja pāpuṇitvā nipphādetvā viharatha. Iti bhagavā iddhividhaṃ iddhipāṭihāriyanti dasseti, parassa cittaṃ ñatvā kathanaṃ ādesanāpāṭihāriyanti. Sāvakānañca buddhānañca satataṃ dhammadesanā anusāsanīpāṭihāriyanti.
在这其中,通过神变来引导人趣向教诫神变,是大目犍连经常用的方式;通过记心神变来引导人趣向教诫神变,是法将舍利弗经常用的方式。提婆达多分裂僧团、带走五百位比丘之后,在伽耶山模仿佛陀的威仪给那些人说法时,世尊派了两位上首弟子前去。法将了解那些比丘的心性倾向后,为他们说法;长老说法结束后,五百位比丘都证得了入流果。接着大目犍连一次次示现神通变化,然后为他们说法;他们听完之后,全都证得了阿拉汉果。于是两位像大龙象一样的大弟子带着五百位比丘腾空而起,回到了竹林精舍。不过,对诸佛来说,教诫神变就是他们恒常不断的说法。在这三种神变当中,神变和记心神变带有过失、会招致非难,不能长久维持;因为不能长久维持,所以不能引导人出离。教诫神变没有过失、不会招致非难,能够长久维持;因为能够长久维持,所以能引导人出离。因此,世尊批评神变和记心神变,只称赞教诫神变。
Tattha iddhipāṭihāriyena anusāsanīpāṭihāriyaṃ mahāmoggallānassa āciṇṇaṃ, ādesanāpāṭihāriyena anusāsanīpāṭihāriyaṃ dhammasenāpatissa. Devadatte saṃghaṃ bhinditvā pañca bhikkhusatāni gahetvā gayāsīse buddhalīḷāya tesaṃ dhammaṃ desante hi bhagavatā pesitesu dvīsu aggasāvakesu dhammasenāpati tesaṃ cittācāraṃ ñatvā dhammaṃ desesi , therassa dhammadesanaṃ sutvā pañcasatā bhikkhū sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Atha nesaṃ mahāmoggallāno vikubbanaṃ dassetvā dassetvā dhammaṃ desesi, taṃ sutvā sabbe arahattaphale patiṭṭhahiṃsu. Atha dvepi mahānāgā pañca bhikkhusatāni gahetvā vehāsaṃ abbhuggantvā veḷuvanamevāgamiṃsu. Anusāsanīpāṭihāriyaṃ pana buddhānaṃ satataṃ dhammadesanā, tesu iddhipāṭihāriyaādesanāpāṭihāriyāni saupārambhāni sadosāni, addhānaṃ na tiṭṭhanti, addhānaṃ atiṭṭhanato na niyyanti. Anusāsanīpāṭihāriyaṃ anupārambhaṃ niddosaṃ, addhānaṃ tiṭṭhati, addhānaṃ tiṭṭhanato niyyāti. Tasmā bhagavā iddhipāṭihāriyañca ādesanāpāṭihāriyañca garahati, anusāsanīpāṭihāriyaṃyeva pasaṃsati.
大种灭尽探求者故事的注释
Bhūtanirodhesakavatthuvaṇṇanā
487世尊为什么讲起“过去曾有”这件事呢?是为了说明神变和记心神变不能导向出离,只有教诫神变才能导向出离。此外,一切佛陀的教法中,总有一位专门探究大种的比丘。他为了探究大种,游历到梵天界,也找不到能为他解答的人,于是回来直接向佛陀请教,才消除了疑惑。因此,为了彰显佛陀的伟大,也因为这件事本身是隐秘的,世尊把它揭示出来教导,就说了“过去曾有”等话。
487.Bhūtapubbanti idaṃ kasmā bhagavatā āraddhaṃ. Iddhipāṭihāriyaādesanāpāṭihāriyānaṃ aniyyānikabhāvadassanatthaṃ, anusāsanīpāṭihāriyasseva niyyānikabhāvadassanatthaṃ. Api ca sabbabuddhānaṃ mahābhūtapariyesako nāmeko bhikkhu hotiyeva. Yo mahābhūte pariyesanto yāva brahmalokā vicaritvā vissajjetāraṃ alabhitvā āgamma buddhameva pucchitvā nikkaṅkho hoti. Tasmā buddhānaṃ mahantabhāvappakāsanatthaṃ, idañca kāraṇaṃ paṭicchannaṃ, atha naṃ vivaṭaṃ katvā desentopi bhagavā ‘‘bhūtapubba’’ntiādimāha.
在这里,“究竟在哪里”是问:在什么地方、依靠什么、达到了什么程度,它们才会彻底地、不再生起地灭尽?不过,关于大种的全部讨论,在《清净道论》里已经详细讲过了,所以应当直接从那里去了解。
Tattha kattha nu khoti kismiṃ ṭhāne kiṃ āgamma kiṃ pattassa te anavasesā appavattivasena nirujjhanti. Mahābhūtakathā panesā sabbākārena visuddhimagge vuttā, tasmā sā tatova gahetabbā.
488488.“天道”:其实并不存在一条单独叫“通往天界之路”的道路,这只是神变智的另一个名称。因为他靠这个智,能以身体随意自在地行动,直到梵天界,也能去到天界。所以才说“那是天道”。“前往四大天王天”:他明明就在世尊附近,却没有去问世尊,而是被天性所驱使,心想“这些天神有大威力”,就走到天神那里去了。“我们也不知道,比丘”:被问到佛的境界这种问题时,天神们确实不知道,所以才这样说。那时,那位比丘心想“我这个问题非让他们说清楚不可,快说!”于是就逼问那些天神,一次又一次地追问。天神们心想“这个比丘在逼我们,来,我们想办法脱身吧”,于是就说“比丘,有四大天王……”等等。其中,“更胜妙”是指超过了前面的,更加可意。“更殊胜”是指在容貌、名声、权势等方面更加超胜。按照这个道理,每一处类似语境中的含义都应当这样理解。
488.Devayāniyo maggoti pāṭiyekko devalokagamanamaggo nāma natthi, iddhividhañāṇasseva panetaṃ adhivacanaṃ. Tena hesa yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattento devalokaṃ yāti. Tasmā ‘‘taṃ devayāniyo maggo’’ti vuttaṃ. Yena cātumahārājikāti samīpe ṭhitampi bhagavantaṃ apucchitvā dhammatāya codito devatā mahānubhāvāti maññamāno upasaṅkami. Mayampi kho, bhikkhu, na jānāmāti buddhavisaye pañhaṃ pucchitā devatā na jānanti , tenevamāhaṃsu. Atha kho so bhikkhu ‘‘mama imaṃ pañhaṃ na kathetuṃ na labbhā, sīghaṃ kathethā’’ti tā devatā ajjhottharati, punappunaṃ pucchati, tā ‘‘ajjhottharati no ayaṃ bhikkhu, handa naṃ hatthato mocessāmā’’ti cintetvā ‘‘atthi kho bhikkhu cattāro mahārājāno’’tiādimāhaṃsu. Tattha abhikkantatarāti atikkamma kantatarā. Paṇītatarāti vaṇṇayasaissariyādīhi uttamatarā etena nayena sabbavāresu attho veditabbo.
491-493不过这里有个差别:据说帝释天王这样想:“这个问题是诸佛的境界,别人没法回答。可这个比丘,就像丢下火去吹萤火虫,丢下大鼓去敲自己的肚子一样,把世间最上等的正自觉者放在一边,却到处跑去问天神。我把他送到导师那里去吧。”然后他又想:“就算路很远,到了导师面前,他自然就不会再有疑惑了。而且这个人嘛,先让他到处跑一跑,累一累,后面他自己就会明白的。”于是就对他说了“我也……”等话。梵天乘的也和天乘的一样。不管是叫天乘的道路、梵天乘的道路、法桥、一刹那的安止定、决定思、广大心,还是神通智,这些全都是神变智的别名。
491-493. Ayaṃ pana viseso – sakko kira devarājā cintesi ‘‘ayaṃ pañho buddhavisayo, na sakkā aññena vissajjituṃ, ayañca bhikkhu aggiṃ pahāya khajjopanakaṃ dhamanto viya, bheriṃ pahāya udaraṃ vādento viya ca, loke aggapuggalaṃ sammāsambuddhaṃ pahāya devatā pucchanto vicarati, pesemi naṃ satthusantika’’nti. Tato punadeva so cintesi ‘‘sudūrampi gantvā satthu santikeva nikkaṅkho bhavissati . Atthi ceva puggalo nāmesa, thokaṃ tāva āhiṇḍanto kilamatu pacchā jānissatī’’ti. Tato taṃ ‘‘ahampi kho’’tiādimāha. Brahmayāniyopi devayāniyasadisova. Devayāniyamaggoti vā brahmayāniyamaggoti vā dhammasetūti vā ekacittakkhaṇikaappanāti vā sanniṭṭhānikacetanāti vā mahaggatacittanti vā abhiññāñāṇanti vā sabbametaṃ iddhividhañāṇasseva nāmaṃ.
494“前相”,就是来临之前阶段出现的征兆,像太阳升起前的曙光。因此他们说明:“梵天神现在就要来了,我们是这样知道的。”“显现了”,就是变得明显可见。那时,那位梵天神被这位比丘一问,知道自己并不具备回答这个问题的能力,心想:“如果我说‘我不知道’,这些人会轻视我;如果我装作知道,随便说点什么,这位比丘一定会不满我的回答而驳斥我。要是我说‘比丘,我是梵天神’之类的话,又没有人会相信我的话。不如我找个借口,把这位比丘直接打发到导师那里去。”这样想过之后,他就说了“比丘,我是梵天神……”等话。
494.Pubbanimittanti āgamanapubbabhāge nimittaṃ sūriyassa udayato aruṇuggaṃ viya. Tasmā idāneva brahmā āgamissati, evaṃ mayaṃ jānāmāti dīpayiṃsu. Pāturahosīti pākaṭo ahosi. Atha kho so brahmā tena bhikkhunā puṭṭho attano avisayabhāvaṃ ñatvā sacāhaṃ ‘‘na jānāmī’’ti vakkhāmi, ime maṃ paribhavissanti, atha jānanto viya yaṃ kiñci kathessāmi, ayaṃ me bhikkhu veyyākaraṇena anāraddhacitto vādaṃ āropessati. ‘‘Ahamasmi bhikkhu brahmā’’tiādīni pana me bhaṇantassa na koci vacanaṃ saddahissati. Yaṃnūnāhaṃ vikkhepaṃ katvā imaṃ bhikkhuṃ satthusantikaṃyeva peseyyanti cintetvā ‘‘ahamasmi bhikkhu brahmā’’tiādimāha.
495-496把他拉到一边,是为了什么?因为他是个装模作样、欺骗人的家伙。所谓向外寻求,就像想得到油的人去压榨沙子一样,他向外到处寻找,一直找到梵天界。
495-496.Ekamantaṃapanetvāti kasmā evamakāsi? Kuhakattā. Bahiddhā pariyeṭṭhinti telatthiko vālikaṃ nippīḷiyamāno viya yāva brahmalokā bahiddhā pariyesanaṃ āpajjati.
497“鸟”是指乌鸦或鹞鹰之类的鸟。“比丘,这个问题不该这样问”:世尊之所以这么说,是因为这个问题应当按具体类别来问,而这位比丘却把无执受的也拿来一起,不加区分地笼统提问,所以世尊否定了他的问法。据说这是诸佛的一贯做法:先指出提问者问得糊涂的过失,教他怎么问,然后再回答。为什么呢?因为不懂怎么问就到处乱问的人,很难让人把意思讲清楚。而教导提问时,世尊说:“那么,水界在哪里灭尽呢?”等等。
497.Sakuṇanti kākaṃ vā kulalaṃ vā. Na kho eso, bhikkhu, pañho evaṃ pucchitabboti idaṃ bhagavā yasmā padesenesa pañho pucchitabbo, ayañca kho bhikkhu anupādinnakepi gahetvā nippadesato pucchati, tasmā paṭisedheti. Āciṇṇaṃ kiretaṃ buddhānaṃ, pucchāmūḷhassa janassa pucchāya dosaṃ dassetvā pucchaṃ sikkhāpetvā pucchāvissajjanaṃ. Kasmā? Pucchituṃ ajānitvā paripucchanto duviññāpayo hoti. Pañhaṃ sikkhāpento pana ‘‘kattha āpo cā’’tiādimāha.
498在这里,“不安住”就是不确立。意思是:这四大种依靠什么而不能确立呢?他是针对已执取所生的色法来问的。“长与短”,是就形状而说的所造色。“细与粗”,就是小的或大的,这也是就所造色的外观来说的。“净与不净”,说的同样只是所造色。那么,所造色本身有净或不净吗?没有。这只是就可爱与不可爱的所缘来说的。“名与色”,就是名,以及以长等为区别的色。“灭尽”就是止息,意思是:依靠什么,这一切才无余灭尽、不再生起呢?
498. Tattha na gādhatīti na patiṭṭhāti, ime cattāro mahābhūtā kiṃ āgamma appatiṭṭhā bhavantīti attho. Upādinnaṃyeva sandhāya pucchati. Dīghañca rassañcāti saṇṭhānavasena upādārūpaṃ vuttaṃ. Aṇuṃ thūlanti khuddakaṃ vā mahantaṃ vā, imināpi upādārūpe vaṇṇamattameva kathitaṃ. Subhāsubhanti subhañca asubhañca upādārūpameva kathitaṃ. Kiṃ pana upādārūpaṃ subhanti asubhanti atthi? Natthi. Iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ paneva kathitaṃ. Nāmañca rūpañcāti nāmañca dīghādibhedaṃ rūpañca. Uparujjhatīti nirujjhati, kiṃ āgamma asesametaṃ nappavattatīti.
应当这样发问。先说明了问的方式,现在为了说明回答,说了“对此的回答是这样的”,然后接着说“识……”等等。
Evaṃ pucchitabbaṃ siyāti pucchaṃ dassetvā idāni vissajjanaṃ dassento tatra veyyākaraṇaṃ bhavatīti vatvā – ‘‘viññāṇa’’ntiādimāha.
499在这里,“应被了知”指的就是识,这也是涅槃的一个名称。这个涅槃因为没有可用来比喻的东西,所以是“不可见”的。它没有生起、没有消逝、没有住立中的变异,所以是“无边”的。而“pabhaṃ”据说是“渡口”的名称。因为人们从这里渡过去,所以叫“渡口”,只是在构词时把pa音变成了bha音。它的渡口遍及一切处,所以叫“一切处有渡口”。据说涅槃就像大海:无论从哪里想下海,那里就是渡口,没有哪里不是渡口。同样,在三十八种业处中,无论从哪个门想进入涅槃,那个门就是渡口,涅槃没有哪里不是渡口。因此说“一切处有渡口”。至于“水等”这一句,意思是:在涅槃中,依于这涅槃,先前以“水”等名目所说的所有执受诸法都灭尽,不再生起。
499. Tattha viññātabbanti viññāṇaṃ nibbānassetaṃ nāmaṃ, tadetaṃ nidassanābhāvato anidassanaṃ. Uppādanto vā vayanto vā ṭhitassa aññathattanto vā etassa natthīti anantaṃ. Pabhanti panetaṃ kira titthassa nāmaṃ, tañhi papanti etthāti papaṃ, pakārassa pana bhakāro kato. Sabbato pabhamassāti sabbatopabhaṃ. Nibbānassa kira yathā mahāsamuddassa yato yato otaritukāmā honti, taṃ tadeva titthaṃ, atitthaṃ nāma natthi. Evameva aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu yena yena mukhena nibbānaṃ otaritukāmā honti, taṃ tadeva titthaṃ, nibbānassa atitthaṃ nāma natthi. Tena vuttaṃ ‘‘sabbatopabha’’nti. Ettha āpo cāti ettha nibbāne idaṃ nibbānaṃ āgamma sabbametaṃ āpotiādinā nayena vuttaṃ upādinnaka dhammajātaṃ nirujjhati, appavattaṃ hotīti.
现在要说明它灭尽的方式,所以说“由识的灭尽,这一切在此灭尽”。这里说的“识”,既指临终识,也指行作识。因为临终识灭尽时,这一切也在此灭尽,就像灯焰燃尽后进入无法描述的状态。行作识则是以不再生起的方式灭尽,也就是以不生而灭。正如经中所说:“以入流道智灭尽行作识时,除了七有,在无始轮回中可能生起的名色,这些都在此灭尽。”这一切都应按照《小义释》中所说的方式来理解。其余各处,意义都很明白。
Idānissa nirujjhanūpāyaṃ dassento ‘‘viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatī’’ti āha. Tattha viññāṇanti carimakaviññāṇampi abhisaṅkhāraviññāṇampi , carimakaviññāṇassāpi hi nirodhena etthetaṃ uparujjhati. Vijjhātadīpasikhā viya apaṇṇattikabhāvaṃ yāti. Abhisaṅkhāraviññāṇassāpi anuppādanirodhena anuppādavasena uparujjhati. Yathāha ‘‘sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ṭhapetvā sattabhave anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca etthete nirujjhantī’’ti sabbaṃ cūḷaniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.