《给哇得经》注
11. Kevaṭṭasuttavaṇṇanā
给哇得居士子事注
Kevaṭṭagahapatiputtavatthuvaṇṇanā
481如是我闻……乃至……“在那烂陀”为《坚固经》。此处是前所末有的词句注释。“波婆利迦的芒果园”指波婆利迦的芒果林。“坚固”是这位居士子的名字。据说他是拥有四十亿家财的大富豪居士,净信至为深厚。他正因为信心超绝,心想:“若有比丘能每隔半月、每月或每年腾升虚空,示现种种神变,所有之人定会生起更大的净信。我何不向世尊请求,允许一位比丘示现神变呢?”如此思惟后,便来到世尊之处,说了这番话。
481.Evaṃme sutaṃ…pe… nāḷandāyanti kevaṭṭasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Pāvārikambavaneti pāvārikassa ambavane. Kevaṭṭoti idaṃ tassa gahapatiputtassa nāmaṃ. So kira cattālīsakoṭidhano gahapatimahāsālo ativiya saddho pasanno ahosi. So saddhādhikattāyeva ‘‘sace eko bhikkhu aḍḍhamāsantarena vā māsantarena vā saṃvaccharena vā ākāse uppatitvā vividhāni pāṭihāriyāni dasseyya, sabbo jano ativiya pasīdeyya. Yaṃnūnāhaṃ bhagavantaṃ yācitvā pāṭihāriyakaraṇatthāya ekaṃ bhikkhuṃ anujānāpeyya’’nti cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā evamāha.
于此,“繁荣兴盛”指繁荣、丰足,因种种货物充溢而达至增长。“人群密集”形容人们多得肩碰肩而行,极其拥挤。“请指定”意为命令、安置于合适的职位。“上人法”是指超越于人的法,或指超越十善所摄之人法的法。“更盛”如同燃烧的灯盏获得油后烧得更旺一般,此处是指净信会以更大的程度生起。“我不……”等:正因世尊曾在王舍城长者的事例中制定了学处,所以说了“我不……”等。
Tattha iddhāti samiddhā phītāti nānābhaṇḍaussannatāya vuddhippattā. Ākiṇṇamanussāti aṃsakūṭena aṃsakūṭaṃ paharitvā viya vicarantehi manussehi ākiṇṇā. Samādisatūti āṇāpetu ṭhānantare ṭhapetu. Uttarimanussadhammāti uttarimanussānaṃ dhammato, dasakusalasaṅkhātato vā manussadhammato uttari. Bhiyyosomattāyāti pakatiyāpi pajjalitapadīpo telasnehaṃ labhitvā viya atirekappamāṇena abhippasīdissati. Na kho ahanti bhagavā rājagahaseṭṭhivatthusmiṃ sikkhāpadaṃ paññapesi, tasmā ‘‘na kho aha’’ntiādimāha.
482‘我不毁坏’:并非以破坏功德的方式来毁坏,也不是让比丘破戒之后,次第把他从高处拉下来,安置于低处,而是表明:我对佛陀教法的增长怀着期盼,才这样说法。‘乃至第三次’:即便到了第三次,也从来没有人能在阻止佛陀说法后,还有本事继续说下去。然而,这位居士子因亲近世尊而信赖加深,成了世尊的亲信,出于‘我是为你好’的动机,说了三遍。
482.Na dhaṃsemīti na guṇavināsanena dhaṃsemi, sīlabhedaṃ pāpetvā anupubbena uccaṭṭhānato otārento nīcaṭṭhāne na ṭhapemi, atha kho ahaṃ buddhasāsanassa vuddhiṃ paccāsīsanto kathemīti dasseti. Tatiyampi khoti yāvatatiyaṃ buddhānaṃ kathaṃ paṭibāhitvā kathetuṃ visahanto nāma natthi. Ayaṃ pana bhagavatā saddhiṃ vissāsiko vissāsaṃ vaḍḍhetvā vallabho hutvā atthakāmosmīti tikkhattuṃ kathesi.
神变神变注
Iddhipāṭihāriyavaṇṇanā
483-484那时,那位居士即使在我已经回绝后,仍一遍又一遍地恳求。世尊心想:‘我来让他看看显示神变有什么过患吧。’于是便说了‘有三种’等。此处,‘那位比丘’即指那位比丘。‘健陀罗’:是由一位名为健陀罗的仙人所造,或是在健陀罗国产生的明咒。据说那里住着众多仙人,此明咒便是其中一位仙人所造,藉以表达此意。‘我厌恶’:我如同被痛苦逼迫般难受。‘我羞耻’:我感到羞愧。‘我厌离’:如同看见粪便一般,生起厌离之心。
483-484. Atha bhagavā ayaṃ upāsako mayi paṭibāhantepi punappunaṃ yācatiyeva. ‘‘Handassa pāṭihāriyakaraṇe ādīnavaṃ dassemī’’ti cintetvā ‘‘tīṇi kho’’tiādimāha. Tattha amāhaṃ bhikkhunti amuṃ ahaṃ bhikkhuṃ. Gandhārīti gandhārena nāma isinā katā, gandhāraraṭṭhe vā uppannā vijjā. Tattha kira bahū isayo vasiṃsu, tesu ekena katā vijjāti adhippāyo. Aṭṭīyāmīti aṭṭo pīḷito viya homi. Harāyāmīti lajjāmi. Jigucchāmīti gūthaṃ disvā viya jigucchaṃ uppādemi.
读心神变注
Ādesanāpāṭihāriyavaṇṇanā
485‘其他众生’:指别的有情。第二个词是它的同义词。‘告知’:即是讲说。‘心所法’:这里特指喜悦与忧这两种感受。‘你的心如此’:意思是你的心带有喜悦,或带有忧,或与贪欲寻等相应。这也是同一词的另一种说法。‘你的心这样’:指你的心正在思维这些义理而活动着,这就是它的意思。‘名为摩尼卡明咒’:世间有一种被称为‘如意宝’的明咒,藉由它能了知他人的心。
485.Parasattānanti aññesaṃ sattānaṃ. Dutiyaṃ tasseva vevacanaṃ. Ādisatīti katheti. Cetasikanti somanassadomanassaṃ adhippetaṃ. Evampi te manoti evaṃ tava mano somanassito vā domanassito vā kāmavitakkādisampayutto vā. Dutiyaṃ tasseva vevacanaṃ. Itipi te cittanti iti tava cittaṃ, idañcidañca atthaṃ cintayamānaṃ pavattatīti attho. Maṇikā nāma vijjāti cintāmaṇīti evaṃ laddhanāmā loke ekā vijjā atthi. Tāya paresaṃ cittaṃ jānātīti dīpeti.
教诫神变注
Anusāsanīpāṭihāriyavaṇṇanā
486“应如此寻”:应让出离寻等如此生起,如此思惟。“莫如此寻”:莫让贪欲寻等如此生起,莫如此思惟。“应如此作意”:应只作意无常想,或从苦想等中选取一种来作意。“莫如此”:不应以“恒常”等理路去作意。“此”:指应舍弃这五种欲贪。“达到此而住”:证得这分为四道果的出世法后,安住其中。如是,世尊开示:种种神通变化是“神变”;了知他人心意而说法,是“记心神变”;诸弟子与诸佛恒常说法,即是“教诫神变”。
486.Evaṃ vitakkethāti nekkhammavitakkādayo evaṃ pavattentā vitakketha. Mā evaṃ vitakkayitthāti evaṃ kāmavitakkādayo pavattentā mā vitakkayittha. Evaṃ manasi karothāti evaṃ aniccasaññameva, dukkhasaññādīsu vā aññataraṃ manasi karotha. Māevanti ‘‘nicca’’ntiādinā nayena mā manasi karittha. Idanti idaṃ pañcakāmaguṇikarāgaṃ pajahatha. Idaṃ upasampajjāti idaṃ catumaggaphalappabhedaṃ lokuttaradhammameva upasampajja pāpuṇitvā nipphādetvā viharatha. Iti bhagavā iddhividhaṃ iddhipāṭihāriyanti dasseti, parassa cittaṃ ñatvā kathanaṃ ādesanāpāṭihāriyanti. Sāvakānañca buddhānañca satataṃ dhammadesanā anusāsanīpāṭihāriyanti.
其中,运用神变引导至教诫神变,是大目犍连尊者常行的;运用记心神变引导至教诫神变,是法将舍利弗尊者常行的。当提婆达多分裂僧团,带走五百名比丘,在象头山模仿佛陀的威仪为他们说法时,世尊派遣这两位首座弟子前往。法将了知那些比丘的心念习气后为他们说法,五百比丘听闻长老说法后,皆安住于须陀洹果。随后,大目犍连尊者接连示现神通变化之后说法,听闻之后,所有人安住于阿拉汉果。于是,这两位如大龙象般的上首弟子带领五百比丘腾空而起,回到竹林精舍。然而,对于诸佛而言,教诫神变即是恒常的说法。在这三种神变中,神变和记心神变有过失、可受指责,不能长久存续,因为不能长久存续,所以不能导向出离;教诫神变则无过失、无可指责,能长久存续,因为能长久存续,所以能导向出离。因此,世尊呵责神变和记心神变,唯独称赞教诫神变。
Tattha iddhipāṭihāriyena anusāsanīpāṭihāriyaṃ mahāmoggallānassa āciṇṇaṃ, ādesanāpāṭihāriyena anusāsanīpāṭihāriyaṃ dhammasenāpatissa. Devadatte saṃghaṃ bhinditvā pañca bhikkhusatāni gahetvā gayāsīse buddhalīḷāya tesaṃ dhammaṃ desante hi bhagavatā pesitesu dvīsu aggasāvakesu dhammasenāpati tesaṃ cittācāraṃ ñatvā dhammaṃ desesi , therassa dhammadesanaṃ sutvā pañcasatā bhikkhū sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Atha nesaṃ mahāmoggallāno vikubbanaṃ dassetvā dassetvā dhammaṃ desesi, taṃ sutvā sabbe arahattaphale patiṭṭhahiṃsu. Atha dvepi mahānāgā pañca bhikkhusatāni gahetvā vehāsaṃ abbhuggantvā veḷuvanamevāgamiṃsu. Anusāsanīpāṭihāriyaṃ pana buddhānaṃ satataṃ dhammadesanā, tesu iddhipāṭihāriyaādesanāpāṭihāriyāni saupārambhāni sadosāni, addhānaṃ na tiṭṭhanti, addhānaṃ atiṭṭhanato na niyyanti. Anusāsanīpāṭihāriyaṃ anupārambhaṃ niddosaṃ, addhānaṃ tiṭṭhati, addhānaṃ tiṭṭhanato niyyāti. Tasmā bhagavā iddhipāṭihāriyañca ādesanāpāṭihāriyañca garahati, anusāsanīpāṭihāriyaṃyeva pasaṃsati.
探索四大种灭尽者事注
Bhūtanirodhesakavatthuvaṇṇanā
487“过去曾有”:世尊为何讲述此事?是为了显示神变与记心神变不能导向出离,唯有教诫神变能导向出离。再者,一切佛陀的教法中,都有一位名为‘探求大种者’的比丘。此类比丘探究大种,游历乃至梵天界,也找不到能为他释疑之人,回来之后向佛陀请问,才得以解除疑惑。因此,虽然此事本来隐秘,但为彰显佛陀功德,世尊将它揭示出来教导,故说“过去曾有”等语。
487.Bhūtapubbanti idaṃ kasmā bhagavatā āraddhaṃ. Iddhipāṭihāriyaādesanāpāṭihāriyānaṃ aniyyānikabhāvadassanatthaṃ, anusāsanīpāṭihāriyasseva niyyānikabhāvadassanatthaṃ. Api ca sabbabuddhānaṃ mahābhūtapariyesako nāmeko bhikkhu hotiyeva. Yo mahābhūte pariyesanto yāva brahmalokā vicaritvā vissajjetāraṃ alabhitvā āgamma buddhameva pucchitvā nikkaṅkho hoti. Tasmā buddhānaṃ mahantabhāvappakāsanatthaṃ, idañca kāraṇaṃ paṭicchannaṃ, atha naṃ vivaṭaṃ katvā desentopi bhagavā ‘‘bhūtapubba’’ntiādimāha.
其中,“究竟在何处”是问:你的这四大种在何处、依止何所依、证得何所得,才能毫无残余、永不再起地完全灭尽?然而,关于“大种论议”的方方面面,《清净道论》中已有详尽解说,故应依之了知。
Tattha kattha nu khoti kismiṃ ṭhāne kiṃ āgamma kiṃ pattassa te anavasesā appavattivasena nirujjhanti. Mahābhūtakathā panesā sabbākārena visuddhimagge vuttā, tasmā sā tatova gahetabbā.
488“天道”:其实并没有一条单独名为“通往天界的道路”的道路,这实质上是“神变智”的异名。因为他依此智,能随心意以身体自在而行,乃至到达梵天界、进入天界,故称之为“天道”。当他依此道,“前往四大天王天的天神处”时,虽然世尊近在咫尺,他却未去请问,而是受天性所驱使,心想“这些天神有大威神力”,便去到了天神那里。“我们也不知道,比丘”:被问及佛之境界的问题,天神们并不知道,所以才这样回答。那时,那位比丘心想“我这问题非得让他们解释清楚不可,快说吧!”,于是他便逼问那些天神,一再地追问。天神们心想:“这位比丘在逼迫我们,来,我们设法脱身吧。”于是便说:“比丘,有四大天王……”等等。其中,“更胜妙”:意指超越了前面的,更加可意。“更殊胜”:指在容貌、名声、权威等方面都更加超胜。依此道理,所有类似语境中的含义都应当这样去理解。
488.Devayāniyo maggoti pāṭiyekko devalokagamanamaggo nāma natthi, iddhividhañāṇasseva panetaṃ adhivacanaṃ. Tena hesa yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattento devalokaṃ yāti. Tasmā ‘‘taṃ devayāniyo maggo’’ti vuttaṃ. Yena cātumahārājikāti samīpe ṭhitampi bhagavantaṃ apucchitvā dhammatāya codito devatā mahānubhāvāti maññamāno upasaṅkami. Mayampi kho, bhikkhu, na jānāmāti buddhavisaye pañhaṃ pucchitā devatā na jānanti , tenevamāhaṃsu. Atha kho so bhikkhu ‘‘mama imaṃ pañhaṃ na kathetuṃ na labbhā, sīghaṃ kathethā’’ti tā devatā ajjhottharati, punappunaṃ pucchati, tā ‘‘ajjhottharati no ayaṃ bhikkhu, handa naṃ hatthato mocessāmā’’ti cintetvā ‘‘atthi kho bhikkhu cattāro mahārājāno’’tiādimāhaṃsu. Tattha abhikkantatarāti atikkamma kantatarā. Paṇītatarāti vaṇṇayasaissariyādīhi uttamatarā etena nayena sabbavāresu attho veditabbo.
491-493然而,此处有一特别之处:据说,帝释天王这样思惟:“这个问题是佛的境界,非他人所能解答。而这比丘,如同舍弃火而去吹萤火虫,舍弃鼓而去敲肚皮一般,竟将世间最上之人——正自觉者撇在一边,四处游走着去问天神。我且送他到导师那里去。”接着又想:“即使路途遥远,最终也只有在导师面前才能断疑。而且,有这么一个人,先让他四处游走,受累一番,最后他自己会明白的。”于是便对他说了“我也不知道……”等语。梵天道与天道类似。无论是说天道、梵天道、法桥、一刹那的安止定、决定思、广大心,还是神变智,这些全都是神变智的异名。
491-493. Ayaṃ pana viseso – sakko kira devarājā cintesi ‘‘ayaṃ pañho buddhavisayo, na sakkā aññena vissajjituṃ, ayañca bhikkhu aggiṃ pahāya khajjopanakaṃ dhamanto viya, bheriṃ pahāya udaraṃ vādento viya ca, loke aggapuggalaṃ sammāsambuddhaṃ pahāya devatā pucchanto vicarati, pesemi naṃ satthusantika’’nti. Tato punadeva so cintesi ‘‘sudūrampi gantvā satthu santikeva nikkaṅkho bhavissati . Atthi ceva puggalo nāmesa, thokaṃ tāva āhiṇḍanto kilamatu pacchā jānissatī’’ti. Tato taṃ ‘‘ahampi kho’’tiādimāha. Brahmayāniyopi devayāniyasadisova. Devayāniyamaggoti vā brahmayāniyamaggoti vā dhammasetūti vā ekacittakkhaṇikaappanāti vā sanniṭṭhānikacetanāti vā mahaggatacittanti vā abhiññāñāṇanti vā sabbametaṃ iddhividhañāṇasseva nāmaṃ.
494「前相」:即来临之前的阶段所显现的相状,犹如太阳升起前的曙光。因此,他们表明:‘梵天即刻就会到来,我们是这样知道的。’「显现」:指变得显著可辨。那时,那位梵天被比丘如此一问,自知这并非自己的能力所及,心想:‘我若说“不知道”,这些天众会轻慢于我;我若装作知晓,随意说些什么,这位比丘必定不满我的解释而加以驳斥。倘若我说“比丘,我是梵天”之类的话,又无人会信受我的话。不如用推托之辞,干脆把这比丘送到导师那儿去吧。’于是他说了‘比丘,我是梵天……’等语。
494.Pubbanimittanti āgamanapubbabhāge nimittaṃ sūriyassa udayato aruṇuggaṃ viya. Tasmā idāneva brahmā āgamissati, evaṃ mayaṃ jānāmāti dīpayiṃsu. Pāturahosīti pākaṭo ahosi. Atha kho so brahmā tena bhikkhunā puṭṭho attano avisayabhāvaṃ ñatvā sacāhaṃ ‘‘na jānāmī’’ti vakkhāmi, ime maṃ paribhavissanti, atha jānanto viya yaṃ kiñci kathessāmi, ayaṃ me bhikkhu veyyākaraṇena anāraddhacitto vādaṃ āropessati. ‘‘Ahamasmi bhikkhu brahmā’’tiādīni pana me bhaṇantassa na koci vacanaṃ saddahissati. Yaṃnūnāhaṃ vikkhepaṃ katvā imaṃ bhikkhuṃ satthusantikaṃyeva peseyyanti cintetvā ‘‘ahamasmi bhikkhu brahmā’’tiādimāha.
495-496「拉到一边去」:他为何如此做?因他是个诈伪者。「向外寻求」:犹如一个想要油的人却去挤压沙子——他向外寻求,竟一直寻到了梵天界。
495-496.Ekamantaṃapanetvāti kasmā evamakāsi? Kuhakattā. Bahiddhā pariyeṭṭhinti telatthiko vālikaṃ nippīḷiyamāno viya yāva brahmalokā bahiddhā pariyesanaṃ āpajjati.
497「鸟」:指乌鸦或老鹰等。‘比丘,这个问题不应这么问’:世尊之所以这么说,是因为这个问题应当按类别来问,而这位比丘却连无执受的色法也一并囊括,笼统地提问,因此世尊加以遮止。据说,这确实是诸佛的常行:当有人提问不清时,先指出提问的过失,教导其如何提问,而后再予解答。为什么呢?因为如果未先学会如何提问,到遍问时便难令人理解。于是,世尊在教导提问之后,便说:‘那么,水界灭于何处呢?’等语。
497.Sakuṇanti kākaṃ vā kulalaṃ vā. Na kho eso, bhikkhu, pañho evaṃ pucchitabboti idaṃ bhagavā yasmā padesenesa pañho pucchitabbo, ayañca kho bhikkhu anupādinnakepi gahetvā nippadesato pucchati, tasmā paṭisedheti. Āciṇṇaṃ kiretaṃ buddhānaṃ, pucchāmūḷhassa janassa pucchāya dosaṃ dassetvā pucchaṃ sikkhāpetvā pucchāvissajjanaṃ. Kasmā? Pucchituṃ ajānitvā paripucchanto duviññāpayo hoti. Pañhaṃ sikkhāpento pana ‘‘kattha āpo cā’’tiādimāha.
498此处,“不安住”即不确立,意思是:这四大种依靠什么而不确立呢?他正是针对所执受的法而问。“长与短”,是依形状而说的所造色。“细与粗”,即小的或大的,这也只是就所造色的样貌而言。“净与不净”,同样说的是所造色。然而,所造色本身有净或不净吗?并没有。这只是就可爱与不可爱的所缘来说的。“名与色”,就是指名,以及以长等特征为差别的色。“灭尽”即彻底止息,意思是:它们依靠什么,这一切才无余灭尽、不再生起呢?
498. Tattha na gādhatīti na patiṭṭhāti, ime cattāro mahābhūtā kiṃ āgamma appatiṭṭhā bhavantīti attho. Upādinnaṃyeva sandhāya pucchati. Dīghañca rassañcāti saṇṭhānavasena upādārūpaṃ vuttaṃ. Aṇuṃ thūlanti khuddakaṃ vā mahantaṃ vā, imināpi upādārūpe vaṇṇamattameva kathitaṃ. Subhāsubhanti subhañca asubhañca upādārūpameva kathitaṃ. Kiṃ pana upādārūpaṃ subhanti asubhanti atthi? Natthi. Iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ paneva kathitaṃ. Nāmañca rūpañcāti nāmañca dīghādibhedaṃ rūpañca. Uparujjhatīti nirujjhati, kiṃ āgamma asesametaṃ nappavattatīti.
展示了应问的方式之后,现在为显示回答,世尊便说:“于此处,有如是解释”,接着说道:“识……”等等。
Evaṃ pucchitabbaṃ siyāti pucchaṃ dassetvā idāni vissajjanaṃ dassento tatra veyyākaraṇaṃ bhavatīti vatvā – ‘‘viññāṇa’’ntiādimāha.
499此处,“应被了知的”即识,这也是涅槃的名称。那个涅槃因为没有譬喻,所以是“无譬喻”的;因为它的生起、消逝或住立的变异性都不存在,所以是“无边的”。据说“pabhaṃ”一词是渡口的名称。因为人们从此处渡过,所以称为“渡口”,只是在构词时将其中的pa音变成了bha。它的渡口在一切处都通,因此是“遍一切处的渡口”。据说涅槃就像大海:无论在哪个位置准备下海,那个位置就是渡口,没有一处不是渡口。同样地,在三十八种业处中,无论想从哪个门进入涅槃,那个门就是渡口,涅槃无一处不是渡口。因此说“遍一切处的渡口”。至于“于此,水等……”,意思是:在这涅槃中,依于这涅槃,先前以“水”等名目讲说的所有执受诸法,便都灭尽无余,不再转起了。
499. Tattha viññātabbanti viññāṇaṃ nibbānassetaṃ nāmaṃ, tadetaṃ nidassanābhāvato anidassanaṃ. Uppādanto vā vayanto vā ṭhitassa aññathattanto vā etassa natthīti anantaṃ. Pabhanti panetaṃ kira titthassa nāmaṃ, tañhi papanti etthāti papaṃ, pakārassa pana bhakāro kato. Sabbato pabhamassāti sabbatopabhaṃ. Nibbānassa kira yathā mahāsamuddassa yato yato otaritukāmā honti, taṃ tadeva titthaṃ, atitthaṃ nāma natthi. Evameva aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu yena yena mukhena nibbānaṃ otaritukāmā honti, taṃ tadeva titthaṃ, nibbānassa atitthaṃ nāma natthi. Tena vuttaṃ ‘‘sabbatopabha’’nti. Ettha āpo cāti ettha nibbāne idaṃ nibbānaṃ āgamma sabbametaṃ āpotiādinā nayena vuttaṃ upādinnaka dhammajātaṃ nirujjhati, appavattaṃ hotīti.
现在,为了显示其灭尽的方法,所以说:“由识的息灭,这一切在此灭尽。”此处的“识”,既指临终识,也指行作识。因为当临终识息灭时,这一切即于此灭尽,犹如燃尽的灯焰,入于不可施设的状态。而行作识则是以不再生起为灭尽,所谓以不生而灭。正如经中所说:“由入流道智,行作识灭尽;除了七有,在无始轮回中可能生起的名色,便在此处灭尽。”这一切都应依《小义释》中所说的方式去理解。其余各处,意义都是明显的。
Idānissa nirujjhanūpāyaṃ dassento ‘‘viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatī’’ti āha. Tattha viññāṇanti carimakaviññāṇampi abhisaṅkhāraviññāṇampi , carimakaviññāṇassāpi hi nirodhena etthetaṃ uparujjhati. Vijjhātadīpasikhā viya apaṇṇattikabhāvaṃ yāti. Abhisaṅkhāraviññāṇassāpi anuppādanirodhena anuppādavasena uparujjhati. Yathāha ‘‘sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ṭhapetvā sattabhave anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca etthete nirujjhantī’’ti sabbaṃ cūḷaniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.