声滴论
Saddabindu pakaraṇaṃ
于彼诸法应知中,唯少许已得开示,
礼敬正法与僧已,今发初音启论端;
Yassañeyyesu dhammesu, nāṇumattampaveditaṃ, Natvāsaddhammasaṅghaṃtaṃ, saddabinduṃsamārabhe;
何者为初作,新数及其类,次第如何举,根源复何为,
以及被称为“五足”的,空、无相与覆藏;
Kādiritā navasaṅkhyā, kamenaṭā di yādica, Pādayopañca saṅkhyātā, suññanāmā saraññanā;
此诸有漏,如久积尘垢,难以清净,于先失落、进而放逸、现前污染,
文字有增减、隐没,因而产生长音、短音等种种差异;
Sarehevasarāpubbe luttāvāvīpareramā, Byañjanācāgamāvāvī dīgharassādisambhavā;
Kākāsenāgatosisa keniddhimaccadassayi, Arājakhvaggimesīnaṃ sotukammeghayitthiyo;
Buddhapumayuvasanta rājabrahmasakhācasā, Yatādidehījantuca satthupitābhibhūvidū;
少女、母亲、女客,乃至残暴如驴之妇人,皆堕入恶行之境。
Kaññāmmārattithipo, kkharaṇīnadirumātubhū, Napuṃsaketiyantāca, padakammadadhāyuno;
以强力执取之义,于此清净等词,为断尽诸恶而不染污,
由诸清净故,成为无垢者;于此处,有五种超越;
Gahitāgahaṇenettha suddhosyādyantakāpume, Vimalāhontijāntehi thyaṃpañcantehidādhikā;
然于中性之用,以能生起为义故,毕竟为止;
凡复合词与派生词等一切名称,皆随其根本词而立。
Napuṃsakepayogātu janakāhontityantato, Padhānānugatāsabba nāmasamāsataddhitā;
因带有性标志及不变词等,故而从彼处省略后,必有附加之音出现。
Attiliṅgānipātādi tatoluttāvasyādayo, Suttānurūpatosiddhā hontivattāmanādayo;
此处所说,染污之业的造作,即是指习气的积聚;
此业有能作之义,其特征体现在一切根门的作用与所依处上;
Chakārakesasāmismiṃ samāsohotisambhavā, Taddhītākattukammasa, mpadānokāsasāmisu;
在修习的善巧方便中,它被称作净行成就的资具;
凡于各处首先被阐明者,其后便不再重复宣说,随即次第展开。
Sādhattayamhiākhyāto kitakosattasādhane, Sabbatthapaṭhamāvutte avuttedutiyādayo;
恰如愚钝之心,为忍辱者所讥讽;又如森林中所说,乃如来之所称叹。
Manasāmuninovutyā vanebuddhenavaṇṇite, Vaṭṭāhitovivaṭṭatthaṃ bhikkhubhāvetibhāvanaṃ;
此句中,既有两足与四足等相对之法,亦含依性别、依言词所作的辨析。
较于不可逾越之境,此处多为安乐善法所遍摄,属多财释等类。
Rāsīdvipadikādvandā liṅgenavacanenaca, Luttātulyādhikaraṇā bahubbīhītukhemarū;
如依主释、持业释等,犹如火主与水主之调适,运持业行之相续。
凡此种种所食之物与恒久界域,悉皆由此持守而得圆满。
Tappurisācakhemorā dayācakammadhārayā, Digavocāvyayāhārā etesabbepihāritā;
若无诸如契约起始之类的共同约定,则音声的规律法则便无从确立。
如同专注于单一所缘,所有这一切皆依止于此,成为利益之根本因缘。
Kaccāditopiekamhā saddatoniyamaṃvinā, Nekatthesatibhonteva sabbetaddhitapaccayā;
Kattarināññathākamme tathābhāvetumerayā, Sabbetepacadhātumhi saṅkhepenamarūmayā;
Gamīmhātiguṇāphatto sambhavāaññadhātusu, Anantāvapayogāte ādesapaccayādihi;
一切所作等缘,亦皆从一界生起;
若能随顺实相而了知,则成为修证之所依。
Kitādipaccayāsabbe, ekamhāapidhātuto, Siyuṃnurūpatosatta, sādhanesatipāyato;
Iminākiñcilesena, sakkāñātuṃjināgame, Payogāñāṇināsindhu, rasovekenabindunā;
Rammaṃsīghappavesāya, puraṃpiṭakasaññitaṃ, Maggojumaggataṃmaggaṃ, saddāraññevisodhito;
正是那盏炽燃、炽燃的灯,
迦旃延如无上珍宝,安住心胎之隅。
以法为最胜导师,具足法的威重与庄严
依正法犹如勇锐战士,广宣流布如雷震四方
Teneva kiñci jalito jalito padīpo Kaccāyanuttiratano citagabbhakoṇe, Dhammādirājagurunā garumāmakena Dhammena yobbipatinā sagaruttanīto;
他严于自制,以功德为财富,珍爱护持如己眼睛
我亲从善逝之教而受学
世间福聚,悦意如莲花般可爱
名为大胜修行者,常行应时之道
以信心为财富而安住,于所知中,诸花滋茂。
由喜乐所滋长,名为圣种之帜,
圣者称之智慧之印,及以余名称说者,
愚者为无明所覆,然于我实有利益。
Yosaññamo guṇadhano nayanaṃ nijaṃva Sikkhāpayī mama mavaṃ sugatāgamādo, Salloka puñja suhado padumādi rāma Nāmo mahā yativarā cariyo samayhaṃ; Saddhādhanena vasatā viditamhi pupphā Rāmedhunā ariyavaṃsa dhajavhayena, Santena ñāṇatilako tyaparākhyakena Bālānametamavidhīyi mayāhitāya;